Nāves sala

Viktorija Jefimova, Jana Žibure,

Aļona Čerica, Laila Sproģe P2-2
 Saturs
-Ievads
-Nosaukuma vēsture

-Karaspēku pozīcijas

-Brāļu kapi

-Piemineklis
 Latviešu strēlnieku bataljoni savas pirmās kaujas
aizvadīja 1915. gada oktobrī, lai apturētu vācu
virzību uz Rīgu. 1916. gada vasarā un rudenī
strēlnieki cīnījās Nāves salā.

Nāves sala ir salu grupa Daugavas piekrastē, atrodas

iepretim Ikšķelei.

Pirmā pasaules kara laikā Nāves salā notika ilgstošas

kaujas starp latviešu strēlniekiem un vācu armiju.
 1916. gadā 25. septembrī, Vācu
karaspēks veica gāzes uzbrukumu Nāves Fotogrāfijā redzami cilvēki, kas valkā
salai, kas bija pirmais šāda veida ieroču gāzmaskas.
vērienīgas izmantošanas gadījums
Latvijā Pirmā pasaules kara laikā.
Talkā nāca latviešu strēlnieki, jo viņu
arsenālā bija gāzmaskas, taču tās pilnībā
nepasargāja no saindēšanās.
Aizstāvot šo placdarmu, krita lielākā daļa
latviešu karavīru (abi bataljoni zaudēja
167 cilvēkus), tāpēc strēlnieki šo vietu
nosauca par Nāves salu (Nāves salu).
 Krievu armija atkāpās, un
bija paredzēts atstāt
Daugavas kreiso krastu.
Tomēr divas krievu armijas
rotas aizkavējās un bija
spiestas nocietināties
Daugavas kreisajā krastā.
Vācu kareivji ierakās
augstienē, no kuras pilnībā
varēja kontrolēt zemes
strēmeli pie Daugavas, kura
milzīgo upuru dēļ vēlāk
ieguva nosaukumu Nāves
sala.
Tā bija 3 km gara un 2km dziļa nocietinājumu pozīcija Daugavas kreisajā krastā pretī Ikšķilei.
 Netālu no Ikšķiles, lauka vidū, ir liels
kalns - kas kļuva par šī pulka virsnieku
un karavīru brāļu kapiem, katrā apglabāti
75-50 cilvēki.

1924. gada 27. jūlijā Latvijas Republikas

prezidents Jānis Čakste atklāja
pieminekli Nāves salas aizstāvjiem. Pie
pieminekļa var nokļūt tikai ar laivu.
Paldies par
uzmanību!