Latvijas Universitte

Vstures un filozofijas fakultte

Armands Vijups
Latvijas XIII-XVII gs. pakavsaktask
orheotoiskais avots (tipololska analtze)
Promocijas darbs
II
'm'j?
_.l'rslt;ates
: ~... I TKA
Riga, 1998.
IIdalas saturs.
VI. Pakavsaktu ar ripu galiem (RPG)tipoloiskii
analZf! . '.... '....... '""....... '........ 146.1pp,.
VU. Pakavsaktu ardaudzsktl1du galiem (DSKG) apakgrupas
tipoloiskii anaJize . '........ '.. '... '.. 164.lpp.
vm. Pakavsaktu ar zvrgtl1vu un liliju galiem (ZLG) apakgrupas
tipoloiskii anaJze ... '.. u. 186.1pp.
IX. Pakavsaktuar magogalvu un pogu galiem (MPG) apakigru.pas
tipoloiskii ,analze .......................... , '" 211.lpp.
X. Pakavsaktu ar paplaintiem (vu) galiem (PVG) apakgrupas
tipoloisk ,analze .. "'"'.'.'....................... ...... .. 225J pp.
XI. Pakavsaktas ardatdi veidotiem galiem un
netipisks pakavsaktas .. '..... '............ '...... ......... . .... 237.lpp.
XD.13.-17.gs. pakavsaktas k arheoloiskais avots;" amatnieciskie,
funkciolJlie un dekoratvie aspekti ...................................
S . -' .
-_ea,n4Juml . OIiI ill 'litll'. ill ,il'_ ,.. _1IIIi IIIIII.' ' ,II. Ill.' . '!III . !I'
Izmantoto rakstto avotu un literatras saraksts .............
243.1pp
274.lpp.
280.lpp.
VI. Pakavsaktu ar ripu galiem (RPG) tipoloisk analze.
Pakavsaktas ar ripu galiem (RPG) tipoloiski saistmas ar ar pakavsaktu ar
noplacintiem uzliektiem galiem (NAG) apakgrupu un uzlkojamas par s
apakgrupas atseviu tipoloiski, hronoloiski un eogrfiski norobeotu kopu.
Arheoloiskaj literatr abi pakavsaktu veidi nereti aplkoti kop ( nore E.,Zaria
A.1980.-208.lpp., Vijups A.1990. - 48.-50.lpp.). RPG pakavsaktu cieo entisko
saikni ar NAG apakgrupu apliecina ar greznko pakavsaktu ar noplacintiem
uzliektiem galiem ( NAG IV) galu ornamentcijas Idzba ar RPG saktu galu rotjumu
( 1., 2.att., 135. un 147.lpp.). Izstrdtaj tipoloiskaj analz RPG saktu kopa
analizti atsevii k hronoloiski strikti nodalta un tokh izplatta sakta tipoloisk
grupa. das pieeju nosaka analtiski orientts tipoloijas mris pardt o saktu
savdabbu un vietu latvieu rotu klst, akcentt to patnbas un hronoloiju.
Atseviu RPG saktu analzi ietekmja ar tds sekundrs faktors k NAG
apakgrupas tipoloisk daudzveidba, kas, kopjas ar RPG saktm analzes
variant, radtu grti prskatmu tipoloisko ainu.
Pretji hronoloiski senkajm NAG pakavsaktm, kuru gali, skoties no
loka pamatnes, platki kst pakpeniski, un, no sniem skatoties, atgdina
izstieptkas vai saplacintkas piltuves, ripu gali izdals ar apzintu to darintju
tendenci galus maksimli noplacint, veidojot tos samr plnus un regulri apaus,
RPG saktas var defint k pakavsaktas ar vienmrgi noplacintiem ( vlkajos tipos
darinanas tehnologija mains, gali tiek uzkniedti), regulri apaiern ripveida
galiem, kuru biezums svrsts 1-2,5mm robeas. Ripas parasti ir ornamenttas, bet
to rotjums biei nodilis un grti nolasms. Tas netiei liecina, ka s rotas nav
bijuas svtku aprba piederums, bet nstas ar ikdien. Saktu ornamenttie vai,
retk, gludie ripveida gali pieir tm izteikti dekoratvu, greznas rotas iespaidu.
lespjams, ka iernesla d ts saldzinoi plai publictas arheoloiskaj literatr
- attls, kas uzlkojarns par senko RPG saktas zmjumu, publicts jau 19.9s.
pirmaj pus F.Krzes "Necrolivonica" ( Kruse F.1842.- Taf.21:9), o saktu attli k
i1ustrcijas plai izmantotas ar msu gadsimta pirrns puses darbos ( Katalog
1896.- Taf.19:27; LA 1926.- 62.att.:20,28,30; LKS 1937.- LVIItab.:5, LXIII:1).
146
2.attls
Pakavsaldu ar ripu galiem tipu un variantu rotjumu shmas.
~ooe
1-1 1-2 1-03,4 1-5 1-5 11-1
~
o ~o 0~0::0
o 0 0 0 00 00
o 0
11-1 11-2 11-03 11-4 11-4 11-6
~
10 e 0.'.~' ~)d
.... .... ,,'., ~ ~
0;0 0 00 ...
: t.i '"'
11-6 11-5 111-1 111-2 111-03 IV

IV VI
Viduslaiku apbedanas viets RPG pakavsaktu atradumu skaits ir izteikti
neproporcionls. Daudzs kapsts ts sastopamas tikai vien eksemplr (Slpils,
Aizkraukie, Saldus, X, XVI, XVII tab.), ari arheoloiski plai pttos viduslaiku
piernlnekos to proporcionalitte attiecb pret citm pakavsaktu apakgrupm ir
neliela ( Mrtisalas kapst - 5% ( 15 saktas), Dobeles kapst - 3% ( 9 saktas.
Plak is saktas konstattas Vidzeme - t, piernrarn, Riukalna viduslaiku
apbedjumu piedevs ts kopj pakavsaktu sastda 41% (15 saktas) no atrasto
pakavsaktu kopskaita, bet Cesvaines kapstas pakavsaktu klst to ir vairk nek
puse (52%, 14 saktas, 2.diagr.).
RPG saktu tipoloiskaj analiz k pamatpazme ernta ver saktu
nozmgks un vizuli akcenttks daas - galu - ornamentcija un darinanas
tehnoloija (2.att.). Sekundra loma to tipoloij ieem saktu loku forma un izmri,
kas galvenokrt jauj izdalt atsevius RPG saktu tipu variantus. Pec mintajrn
tipoloizjoajm pazmm analiztaj RPG materil ( 172 saktas, skat. tabulu)
iespjams izdaITt seus o saktu pamattipus:
RPG I - nelielas un vidja izmra saktas ar ripu galiem, kurus rot
nesarets krustveida motvu vai punktu ornaments;
147
RPG II - liela izmra pakavsaktas ar ripu galiem, kuri ornamentti ar
komplictu krustveida motvurotjumu;
RPG III - liela izmra pakavsaktas ar uzkniedtiem, ar komplictiem ratveida
motviemrottiemripu galiem;
RPG IV - pakavsaktas ar bagtgi rottiemlieliemripu galiem;
RPG V - pakavsaktas ar nerottiem(gludiem) ripu galiem;
RPG VI - pakavsaktas ar tklveida ornamentu rottiemripu galiem.
RPG 1. Neliela un vidja izmra ( domin 31-45mm lielas saktas, skat.11.
tabulu) pakavsaktas ar nelielm- vidji 10-12mm- ripm, kuras rot nesareits
ornaments.Oomintaisnu Inijukrustveida motivi,kas ietvertietrstrivai papildinti
ar apiern, retk sastopami vairku atseviu apu motvi.Ornamenta varicijas jauj
izdaltvairkus variantus. Laigan sastopamas saktas ar griezum trsstrveida, k
ariprofiltu loku,tipam raksturg forma ir tordts loks.
RPG 1-1. Saktas, kuru ripu galus rot etrstri ierobeots slpais krusts
(2.att.I-1,8.zm.1 ,2).Variantam raksturgas tipam kopjais saktu izmrs, lai gan
sastopamas ari atsevias lielkas saktas (ap 50mm diam.). Oam saktm (
Mrtisalas kapsta, VI 122:405; VI 122:1943) galu ripas v1izteikti biezas (2-
2,5mm).lespjams, ka tas saistms ar o saktu hronoloiski agrko izcelsmi un
entisko saistbu ar pakavsaktm ar noplacintiem uzliektiem galiem, kurm
konstatjams analogs rotjums (skat.NAG IV-4,1.att.135.lpp.).VIkajmsaktm
vrojamas rpgi noplacintas, plnas ripas ( 0,8-1mm). Varianta saktm vidji
masvsno tordtas bronzas stieples (4,5-5,5mm) darints loks.
Hronoloiski vlkajmsaktm loka stieple kst smalkka (2,5-3,5mm).No
kopj raksturojuma izdals atsevias saktas ar griezum trisstrveida loku (
Stukmau Vnakalna kapsta, 11.kaps, A 11772:10; Mrtisalas kapsta,VI
122:1955).
RPG1-1saktmdomin viegli izliektavaitaisna zosla ar nedaudz paplatintu,
biei rottu pdu, vlkajm saktm raksturga vienmrgi plata zosla ( Cesvaines
kapsta, 243.kaps, A 12304:115; Slpils kapsta, VI 88:222, rglu Kaivni, A
9722:1).oti biei zoslas adata rotta ar vairkiem slpiem krustiem (parasti trim),
kurus vienu no otra atdala vertikJ asInijas.
148
11.tabula
Pakavsaktuar ripugaliem (RPG}.I tipa saktu tzmru (.lokadiametrs mm)
propo.rcionaIrtte*
25
20
2115
I
~10
5
0--
36- 41 46- 51
4Cmm 4Smm 50mm 55mm
a:nal~elas 83 RPG 1saktas
56- <61mm
Onm
Sprieot pc saktu zoslu formm un toentisks saistlba5ar 15.gs.
pakavsaktm ar nopla.cintiem galiem, RPGI~1 hronoloisko ietvaru skumi
attiecinmi uz 15./16.g5. miju, ts plak izplattas 16..95. Riukalna 3.kap
varianta saktu dat Trbatas bisl<apa J ohana II Bertkova (1473-1485) ili (A
10908:4), Cesvaines kapstas 243.kapkapa inventrkonstatjamsarT 16.-17.g5.
rakstur1gs zlmoggredzens (A 1:2304:114), bet Mrtisalas 474.kap kopar APG 1-1
sakt~konstatta pakavsakta ar atrotil:iem galiem un tordtu loku (vI 122:.484,ATG
111-1).Udzar to jsecma, ka o saktu lzplabalestuedzas ari 17.gs.
RPG 1..; 2varianta pamatpazmesanalogas 1.variantam, tikai ripas rotole
krusti izoelti kgalvenais elements, atmetot ietverookvadrtu (2.attl-2,8.zjm.3).
Varianta saktm tordts, gracils loks un aura, vienmrgi taisna (2-3mm) zosla vai
zosla ar nelielu un neizteiksmigu pdas paplatinjumu.. Latvijas viduslaiku
arheoloiskaj materil i varianta saktas sastopamas sarnr reti un rada APG I
tipa neiztei.ksmga un vienkrota darinjuma iespaidu. Varianta saktas ciei
saistTtasar pakavsaktuar noplacintiem uzliektiem gal.iem apakgrupu, kura Idziga
gaju ornamentcla konstetjarna pakavs aktam ar nelieern naglveida galiem (NAG
iIV-1, skat. t.att 135.lpp,) ..Atsevios gadjumos prju no NAG lV-1 saktrn uz
APG 1~2grti konstatjarna, jo konkrtaJ sakt redzamas abu tipoloiskogrupu
iezrnes ( Viesienas Kuuri, A 10105:2).Pc5aktufjm tipoloiskajrn pazmm
(zoslas formrn) tas datjarnasar 16.gs., varianta izplatibai iesniedzoties ari
nkamajgadsimt.
149
RPG 1-3.Pakavsaktas ar nelielm plnrn un rpgi noplacintm riprn,
kuras rot slpais krusts ar apiern krusta iekjos stros (2.att.I-3, 8.zim.4). RPG 1-3
sastda Itipa kvantitatvo pamatmasu un ir pagaidm zinmais skaitliski lielkais
variants. Variantam raksturgas samr nelielas pakavsaktas (35-40mm), lielka
izmra saktas sastopamas tikai atsevios gadjumos. Saktu loks tordts, tm
vienmrgi plata, taisna, 16.-17.gs. raksturga zosla. Atirb no RPG 1-1,zoslas
parasti neornamenttas, k izmums atzmjamas tikai atsevias lielkas saktas,
kuras no kopj materila izdals ar ar nelielu zoslas pdu ( ZIku J aunbrzkalni, A
9293:21; Beava, CWM 5997). RPG 1-3 saktm, Idzgi k citiem tipa variantiem,
konstatjama saistba ar pakavsaktm ar noplacintiem uzliektiem galiem. Tieas
analoijas galu ornamentcij gan konstatjamas tikai vien gadjum - Ikiles
kapstas 42.kapa nelielajai saktai ar snskat izteikti piltuweida galiem, kurus rot
RPG 1-3tipisks ornaments ( VI130:68).Atsevim saktm ( ZIku J aunbrzkalni, A
9293:21) gali papildus savti kop ar smalku bronzas stieplti Idzgi k ATG 111-2
pakavsaktm.
Mrtisalas kapstas 1148.kapa Itipa 3.varianta pakavsakta (vI 122:1565)
ietilpst kapa inventr kop ar 15.gs. beigu montm (vI 122:1567, 1567a), tomr
saktas taisn, aur zosla un plnie gali neau] to datt trk k ar 15./16.gs. miju
vai pat 16.gs. skumu. Varianta tipoloiskajm patnbm atbilstoks ir s paas
kapstas 500.kapa saktas (vI 122:517) datjums, kuru dat Zviedrijas 1firkas
1624.gada klipe (vI 122:520) un Galgauskas Bou postta kapa (?) inventrs, kur
konstattas 16.gs. beigu un 17.gs. montas ( A 12372:1, 2). Ldz ar to variants
hronoloiski attiecinms uz 16.gs.- 17.gs.vidu.
Atsevia mazskaitlg variant (RPG 1-4) var izdalt nedaudzs saktas ar ripu
galiem un 3.variantam analogu ripu rotjumu, kuru atiro pazme ir profilts loks
ar izceltu vidusautni (8.zm.5). Vism varianta saktm taisna un aura.(2-3mm)
zosla bez pdas. Mrtisalas kapstas 292.kapa saktai vidusautnei abs puss
divas zigzagveida Inijas, kas rot loka malas. Trkstot tuvkam datjoam
materilam, variants kopum attiecinms uz 16.-17.gs.
RPG 1-5 varianta saktu plni noplacintos galus rot triju apu ornaments
(2.att. 1-5, 8.zm.6). K starpforma uzlkojama dau pagast
150
savrupatrast pakavsakta (A 8884:4), kuras ripas rot etri app, bet bez RPG 1-3
raksturg slp krusta starp tiem. Varianta saktas ir nelielas (38-45mm), tm
raksturgs tordts loks un aura, vienmrgi plata un taisna zosla. Saktas ar piecu
apu vai punktu tuvu Idzgu motvu zinmas pakavsaktu ar noplacintiem uzliektiem
galiem apakgrup ( NAG IV-3, 1.att. 135.lpp.). Latvijas viduslaiku arheoloiskaj
materil varianta saktas sastopamas neliel skait.
Par hronoloiski senko RPG 1-5 saktu analiztaj materil uzlkojama
Mrtisalas kapstas 56.kapa sakta (VI 122:66), kas konstatta kop ar 13.-14.gs.
raksturgu krustiu ( VI 122:64, skat.:Mugurvis .1974. - 230.lpp.). Sakta; viegli
izliekta zosla ar nelielu pdu, kuru rot pavirs skujiveida ornaments. Zoslas forma
un plnie ripu gali, k ari visprjie RPG saktu eksistences hronoloiskie ietvari
neau] o saktu uzlkot par vienlaicgu ar krustiu, t datjama, agrkais, ar
15./16.gs. miju. lespjams, ka aj kapa inventr vrojama hronoloiski senk
piekaria ilgstoa saglabans rotu materiI. Prjo saktu tipoloisks pazmes -
vls zoslas formas, loka izgatavoanai izmantot smalk stieple ( diam. 3-4mm) -
au] variantu attiecint uz tipam kopjm hronoloiskajm robeam -15.gs. beigm-
15.-16.gs. miju, vlkajm saktm ietiecoties ari 17.gs.
RPG II tipu veido saldzinoi lielas pakavsaktas ( domin saktas ar loka
diametru 51-60mm robes, bet sastopami ari Iielki eksemplri, skat. 12.tabulu ),
ar lieliem ripu galiem, kuriem, saldzinot ar Itipu , raksturgs sarets, bagtgs
ornaments. Ornamenta pamat ir krustveida motvi ar apu kombincijm, rotjuma
varicijas sastda vairkus tipa variantus. Tipa saktm raksturgs vidji masvs (4,5-
6mm griezum) tordts loks un bagtgi ornamenttas zoslas, kurs rotjums klj
k pdu, t ari adatu. Pc galu ornamnetcijas varicijm tip iezmjs sei
pamatvarianti ( RPG 11-1Idz RPG 11-6).
RPG 11-1saktas uzlkojamas par tipa hronoloiski senkajrn saktm, kas
entiski ciei saisttas ar NAG apakgrupas saktm un uzskatmas par vienu no
prejas posmiem no noplacintu uzliektu galu saktm uz pakavsaktm ar ripveida
galiem. Cie saistba iezmjs gan ornamentcijas Idzgum ar NAG IV -6
atsevim saktrn ( Aizkraukles kapsta, A 12129:2; Riukalns, AI 1488:38;
Dundaga, J VMM II798 u.c.), gan ari noplacinto ripveida galu uzbv - snskat
151
12. tabula
PakaVsaktU8J ripu galiem (RPG) IItipa saktu izrnel1J (loka
diametrs mm) proporcionalita.te"
14
12
10
.e 8
il
i 6
4 .
2
o
45Slmm 51-5mm56-6lmm 61-65mm
analizitas 29 RPG II saldas
<ffimm
redzams, ka pie ripu pamatnes prj uz loku iezmjs vairk vai rnazk izteiktas
piltuweida formas.
Variantu denjo pazlme Ir ripu rotjums - no vairkm parastrn vai
"zobrats' lnijm veidots etrstris, kura novietots krustveida rnotvs, nereti
kornbincl ar apiern vai punktiem (9.zim.1). Visam varianta saktm tordtsloks
un bagfitIgiomamentta Izliekta zosla ar izteiktu, platu pdas paplatinjumu. Zoslu
pdas parasti rottas ar izciIu, reljefu [niju un "zobrata" n;nijuornamentu. Sprieot
pc zoslu formas unripveida galu pardans laika, variants datjams ar 15.g8.
otro pusi-beiqm -16.gs.
RPG 11.2. Pakavsaktas arlielm (15-17mm) ripm, kuras rottas ar kvadrt
iekompontu spo krustu ar aptem ta stros (2.att.11-2,8.zim.7). Udzigi ka pirmaj.
varianta. paralles ornarnentcijai iespj,amskonstatt NAG IV tipa sakts ( Tilas
RuskUlovas meniec. A 9721:6; Riukalns, A 10913:2 u.c.). Saklam taisnas vai
nedaudz izliektas zoslas ar nelielu, neizteiklu pdu, zosluadatas parasti ,klj slpu
'krustu rotjurns, tie nodaJ iti ar divm vertiklm nnijm, kuru vid apli,.punkti vai
"zobrata" nniJ a.RPGII-2 Tnuu sakta (ROM 18 A 23) atrasta kopa ar 16.gs. vidus ~
17.gs.vidus montm, variantam piedetga ari Csu pili atrast'saktaar ripu galiem
un savdabgi rotto adatu (Apaja Z.1978. ~10.lpp., 2.an.:1). Varianta hronoloiskie
ietvari pamata attiecas uz 16.g5.,tav1k.sizplatibas robea neprsniedz 17.g5.
vidu.
RPG 11--3saktu gali pc rotuma tuvi 2.varianta riprn, tikai to slpaiskrusts
veidots no dubultm IniJ m(8.zim.8). 'pat ka iepriekja varianta, saktm tordti
loki, betzeslu adatas rota ar vienu- divm vertiklm J J nijmnodaITti sIpie
152
krusti.Varianta saktm pieskaitms ariJ aunrauskas Baikalna (A 12702) un kda
Riukalna viduslaiku apbedjumos atrast sakta ( AI 1488:10), kurm galus
rotjoie slpie krustiveidoti notrim parallmInijm, k aritrkst stros novietoto
apu.Variants datjams ar 16.gs.- 17.gs.vidu.
RPG 11-4varianta saktrngalus rotjoos slpos krustus, kas ietvertietrstri,
papildina apli (punkti) krustu galos (9.zm.2), atsevios gadjumos (Dundagas
apkrtn savrupatrast sakta,J MVM 11821) aplis novietots ari krusta centr (2.att.lI-
4). Piecuapu krustveida kombincija plai konstatjama saktm ar noplacintiem
uzliektiem galiem ( NAG IV tips), pai Mrtisalas kapstas materil, bet
vistieks analoijas saskatmas atsevis 15.gs. -16.gs. skuma NAG IV-6
saktas ( Mrtisalas kapsta, VI122:2387,2397; Riukalns,AI1488:38 u.c.), k
ari,piemram, bronzas skrda rombveida piekarios ( skat.:Mrtisalas kapstas
254.kaps,VI122:266; LPSRarheoloija.1974.-204.att.:15-16.).emot vr mints
paralles,variants vartutikt datts ar 15.gs.beigm-16.gs.
RPG 11-5variant ietilpst mazskaitlga saktu grupa, kurmraksturgas lielas ,
samr biezas galu ripas.Ts rot no etriem izliektm Inijmveidots krusts ar
paplatintiem galiem ( "patte" formas krusts, 2.att.II-5).Krusta galos vai stros v1
papildus apu rotjums (9.zm.3).Saktuzoslmvidji platas vai platas rottas zoslu
pdas, to adatm rotjumam izmantoti slpie krusti, kas nodalti ar vertiklm
Inijm.Sprieot pc galu un zoslu formm, saktas pamat attiecinmas uz 16.gs.,
to hronoloiski agrk robea vartu tikt attiecinta uz 15.gs.beigm - 15./16.gs.
miju.
RPG 11-6.Pakavsaktas ar plnm (1-1,5mm) ripm, kuras rot no dubultm
ITnijmveidots krusts, kura iekpus nereti v1"zobrata" ITnijaskrusts (9.zm.4).
Atirb no iepriekjo variantu saktm, krustveida motvs nav ietverts etrstr'
Krusta stros novietoti 1-3 apli vai dubultap]i. Saktm raksturgs tipam kopjais
tordtais, samr masvais loks ( griezuma diam. 5,5-6mm), kas vlkajiem
eksemplriem kst gracilks, veidots no smalkkas stieples ( Kastrnes Skubiu
2.kaps, A 10281:1). Varianta saktu zoslm nelielas, ar reljefiem izciiern vai
"zobrata" Inijurottas pdas,adatmraksturgs slpo krustu ornaments.
Saktu galu nelielais biezums liecina,ka variantu nevar saistt ar ripveida galu
attstbas skumiem.To apstiprina ari varianta Grotnu kapstas 12.kapa
153
saktas datjums (16.gs. ) un Kastrnes Skubiu 2.kapa inventrs (17.gs. sakums ~
pirm puse)
1
Udzar to variants datjamsar 16.gs.vidu~beigm ~17.gs.vidu.
RPG IIItipam raksturigas liela lzmra (53-74mm, sk.at.13. tabulu)
saktas ar tordtu loku un lielmgaIu ripm (20-22mm). Ripu rotjuma pamatmotVs
ir ratveida ornaments, ko veido sakrustotas trs-etras Inijas vai ari dubultlniJ as.
Tipa ietvaros novrojama preja uz jaunu galu darinanas tehnisko pamienu,
ripas veidojot atsevii un pi.estiprinotgaliem vIk. Kopuma tipam tpal spilgti'
izpauas lielo galu (ripu) dominana par 16.-17.g8. raksturigo relatvigracilo loku,
bagtgiomamenttajiem galiem pilnb aiznojot prJ s saktu da/as.
13.tabula
Pakavsaktuar ripu gariem (RPGJ U1tipa sakluiZmeru
<lokadiametrs mm)proporcionalitte'"
5
4
!!l 3
\il .
"ii 2 . ~
1
o _ .
53-55mm 5&S)mm 61-65mm 6&70mm . 7Ornm
"anali.Z1as 17 RPG IIIsaktas
Rata motlvu papdinoie elementi, to komblnclja un jaunas tehnoloijas
izmantoana galu darinan au] tipa ietvaros izdafil vairkus variantus (RPG III~1;
RPGIU-2; RPG IIl-S).Tipa saktmkonstatjarns tikai tordti lok,
RPG 111-1 varianta saktu galu ratveida motlva "spieu" starpas izvietots
punktu valapu ornaments, starpas parasti noscz viena , atseviosgadjumos
(Madlienas Vrene, ROM I3441), divas pusaploees. Kastrnes s'kubiu 1.kapa (A
10294:3,9.zm.S) un Gulbenes (GVMM 2945) saktrn aplitis novietots pie ripas
apmales kopa ar to aptveroa pusaploci. Saktm raksturigs tordts loks, nereti
(Madlienas Vrene. ROM 13440 u.c.) konstatjarnas dzelzs zoslas paliekas.
Kastrnes Skubiu 1.kapa saktai taisna zosla ar nelielu pd'u un ar slpu krustu
rotajumu omamentta adata. J auns adatas rotjurna veids vrojams Gulbenes
saktai, kurai adatuklj zigzagveida Iklou Inija ar punktiem Iklou starps (ds
rotjuma veids velk biei sas1:opamsetnogrfiskaj saktu materila
2
). Kastrnes
154
Skubiu 1.kap varianta saktu dat 16.gs.beigu Sigismunda III montas un
Gotharda Ketlera ili (D
sm
133-136), bet Lejciema Mlmuias RPG 111-1sakta
atrasta kop ar 16.gs.vidus montm.Varianta kopjie hronoloiskie ietvariIdz ar
to attiecinmiuz 16.gs.vidu- 17.gs.vidu - treo ceturksni.
RPG 111-2.Pakavsaktas ar ripu galiem, kuri, saglabjot Idzgu ratveida
motvu,veidoti atsevii no saktas, izgrieot ripas no plna (1-1,5mm) skrda un
rpgiuzkniedjot loka galiem.Ldz ar to ripas vid pards kniedjuma galva,kur
centrjs ratveida rotjuma "spiei" (9.zm.6). Varianta saktrn raksturgs rpgs
tehniskais izpildjums, loks tordts vienmrgi, bet gali darinti regulri apai, to
rotjoais raksts dz un dzi] iestrdts.Domin aura un taisna zosla, lai gan
sastopamas arizoslas ar nelielupdas paplatinjumu. Zoslu adatas rottas ar slpu
krustuornamentu.Saktu rpgais izpildjums [au] pieemt,ka to darintjivarja bt
profesionli rotkai, kas saistti ar cunftu amatniecbu.K izmums jmin neliela
sakta no Trvetes sanatorijas drza kapstas 5.kapa ( VI21:82),ko variantam [au]
pieskaittgalu darinanas tehnoloija un ratveida rotjums,bet visum vienkrk
apstrde, primitvkais ornaments un nelielie izmri liek meklt tai citu izcelsmi.
sakta uzlkojama par varianta senko eksemplru un datjama ar 16.gs.beiqrn" .
Variants kopum attiecinms uz 16.gs.beigm-17.gs.
RPG 111-3 varianta saktm, sagIabjot 2.varianta galu darinanas
tehnoloiju un ripu ratveida pamatrotjumu, paralli eometriskajam rakstam
(pusaploces, apli u.c.) pards ziedveida (rozetes) ornamenta elementi (10.zm.1).
Variant iespjams izdalt divas rpgi veidotas ,lielas (loka diametrs 71-73mm)
pakavsaktas ar taisnu, auru zoslu (Kastrnes Skubiu 3.kaps, A 10282:1;
Rzeknes Puncui, A 8779:4).Rzeknes Puncuu saktai gali pie pamatns sapti ar
bronzas stieplti,tdjdi veidojot noslgtu loku". Prejasforma starp RPG111-2 un
RPG 111-3iezmjs Saikavas apkrtn savrupatrastaj sakt (RDM I 1820), kur
2.variantamraksturgais ratveida motvs papildints ar rpgi veidotu punktu apmali
ripu mals. RPG 111-3, emot vr tipoloisks pazmes, hipottiski datjams ar
17.gs.lespjams, ka variantasaktas vairk saistmas ar Igaunijas teritoriju - Latvijas
Vstures muzej glabjs Prnavas apkrtn atrasta RPG 111-3sakta ( CWM
65098).
155
Vidji lielas pakavsaktas ar lieliem (20-22mm) ripu galiem, kas bagtgi
ornamentti, iedalmas RPG IV tip (2.att.IV). Ripu rotjum vrojama strikta
atkpans no iepriekjiem tipiem raksturg dominjo eometrisk raksta un
jaunu,ar stilu mkslu saisttuelementu pardans.Saktu ripas veidotas lotirpgi,
to virspuse nedaudz izliekta.lespjams, ka ts atlietas kop ar loku un vlk
papildus apstrdtas. RPG IV Kokneses kapstas 128.kapa saktai ( A 12766:41,
10.zm.3) etras izliektas Inijasveido krustu ar paplaintiemgaliem. T centr un
stros novietoti nelieli apli, bet krusta zarus klj ausskrimstalas ornamentam tuvu
formu elementi.Neskatoties uz saktas vlo datjumu ( konstatta kop ar 1577.-
1581.gada Zviedrijas pusrm, A 12766:42-44), ts zoslai plata, savdabgi
ornamentta pda.
Udzgi veidoti gali ari Cesvaines tipa saktm ( 109.kaps, A 12304:61;
savrupatrasta sakta, A 12304:147), tikai tm ripu galus klj atirgi kombints
rotjums - etras izliekts Inijas veido rombu, kura centr ziedveida motvs ar
etrmauram ziedlapim (rozete).Ripas dau rpus romba rot Kokneses saktai
Idzgi,ausskrimstalas ornamentamtuvi elementi (10.zm.2).Atirb no Kokneses
saktas tordt loka,Cesvaines kapstas saktmloks vts no trim bronzas stieplm.
RPG IV tips kopum attiecinms uz 16.gs.beigm - 17.gs.skumu un,
iespjams,arividu, iezmjot pakavsaktu ar ripu galiemattstbas beigu posmu.Uz
17.gs.vidu, raksturojot o pakavsaktu formu attstbas nobeigumu attiecinma ari
Ugatnes empju depozta sakta ar ariem, netipiskiem ripveida galiem ( skat.
netipisko pakavsaktu ar ripu galiemraksturojumu).
RPG V.Atsevii nodalmas RPG saktas ar nerottm ripm (10.zm.4).
Pakavsaktu ar nerottm ripm izmri vari pla diapozon - no 31Idz 74 mm
(14.tab.).Pc saktu loka un ripu lielumavar nosactiiedalt trs variantos ( RPGV-1;
RPGV-2; RPGV-3).
RPG V-1raksturgas mazas un vidja izmra (31-45mm) saktas ar nelielm
galu ripm (10-14 mm ) un tordtu loku.Ret!<sastopamas liel!<aizmra saktas
(50-60 mm), kurm ripas, saldzinot ar saktu kopjo izmru, veidotas mazas.
Hronoloiski senkkajmsaktm zoslas veidotas ar nelielu pdas pap/ainjumu
(Grotnu kapsta, A 12499:19; Riukalna 1.kaps, A 10907:1, un 2.kaps , A
10909:1,Cesvaines kapstas 22.kaps,A 12304:12 u.c.).Cesvaines kapstas
156
14.tabula
Pakavsaktuar ripu galiem (APG) V tipa saktu lzmru
(loka diametrs mm) proporcionaJ itte-
, E
~
E , E
!
E , E
18
E , E
m
E
.~ ';;)
~
q
::;:
~ ~
...
m
.~
Q 5
~ ~
E
III
V
analizitas32 APG V saktas
22.kapa RPG V-1saktu dat Branderburgas Vilhelma (1539-1563) Rigas lli " A
12304:14). Varianta vl.kajm saktm 16.-17.gs. raksturig taisna, vienmrigi plata
zosis bez pdas paplelnjuma ( Aizkraukles kapsta, A 12278:79; Saldus. SVMM
39 u.c.). RPG V-1saktu hronoloiskie Ietvari hipotetiski attiecinrni uz 15./16.gs.
miju - 17.gs.
RPG V..2 variant lekaujarnas vidjas un lielas saktas ar 15-20 mm Belam
nerottm ripm, tam raksturigi tordti un vitiloki,. zostas ar nelielu pdas
paplainjumu (Mlpils, CWM 64838; Sa1kava, MMNM 973; Taurupes
Vecmuinieki,. CVMM899 u.c.). Varianta eksistenceshronoloiskie ietvari vienlaicigi
ar RPG V-1,
RPG Voo3o Pakavsaktas ar i'Ztlekti lieliem ripveidagaliem, kuri domin pr
prjm saktu sastvdam. Ka raksturigs piemrs atzimjama Tirzas Zvanulejas
kapstas l.kapa sakta ( A 9732:2) ar plniem un lieliem ( 23-24 mm) ripu galiem,
auru, taisnu 16.-17.gs. raksturIgu zoslu (10.zm.4}...Tuvu ldzig.a sakta ar lielam
neornamenttm rlprn ieg.taari izrakumos Valmieras pili (Berga T.1994. ~8.att.:2).
Varianta hronoloiskie ietvari ldzgi APG V-1un RPG V~2 saktrn.
RPG V tipizdaltas saktas uzlkojamas par pakavsaktu ar ripu galiem
primitMztm formm. Saldzinjum. ar pfj,iem tipiem, RPG V saktrnapdare ir
visuma pavirka, neretigaJ i neveido regulrus simetriskus apus, loti reti vrojama
ari zoslas omamentcija, kas plal sastopama citos tipos, o saktu kopj tipoloija
tips neatspoquo kdu agrinu vai vlinu attistibas pakpi vai loklu variantu, bet gan
parada RPG saktuklsta paralekslstou vienkrotu saktu ar ripu galiem veidu.
157
lespjams, ka atsevios gadjumos ripas bijuas ornamenttas ar neoziu
rotjumu,kas intensvasvalkanas vaimetlaoksidcijas rezulttir nodilis.
Atsevi mazskaitlgRPG VItip iespjams izdalt pakavsaktas,kuru ripas
rottas ar tklveida ornamentu (2.att.VI).Tipa saktm ( Latvija,A 11352; Cesvaines
kapsta, A 12304:161) tordts loks un taisna zosla ar neizteiktu pdas
paplainjumu.Ldzga veida ornamentcija konstatjama uz Vidzem atrastajiem
16.-17.gs. zlrnoqqredzenlern". Trkstot tuvkm datanas iespjm, tips
visprintiattiecinms uz 16.-17.gs.
Pakavsaktu ar ripu galiem klst sastopamas ari tipoloiskajam kopumam
netipiskas, savdabgas saktas, kuru izdalana atsevi tip vai variant analtiski
orientt tipoloij nebtu likumsakarga un tikai nepamatoti sadrumstalotu
tipoloisko rindu.Viena no interesantkajmdrn saktm ir Cesvaines kapstas
10.kapa dzelzs sakta (A 12304:6) ar samr plnm, korozijas bojtm ripm un
tordtu masvu loku ( loka griezuma diametrs 8mm).Saktai stipri bojta dzelzs
zosla ar vidji platu pdu.
Atsirga ir Tirzas tuvum atrast sakta (CWM 6470) ar lielu auru, kop ar
loku atlietu ripu ( otrs gals bojts, iespjams, jau atlejot saktu). Netipisko ripu
papildina grezni veidots loks, kas tordts no ar punkttu Iniju rottas stieples
(10.zm.5) .. Neparasti rottais loks un zosla, kuras plat pda un adata rottas ar
no smalkas Inijas veidotu ornamentu ( lkloa Inija kop ar ziedveida ornamentu)
au]uzskatit o saktu par profesionla rotkaa darinjumu,tuvu RPGIVsaktm.
Netipisko saktu klstpaiizdala Lgatnes empju depozta sudraba sakta
(A 11511:13; LKS 1937.- LXIII:1) ar ariem ziedveida galiem, kura gan ar ripu
galiemsaistma visai nosacti.Greznie,ar stikliiem rottie gali vistuvk saists ar
Tirzas saktu un auj empju depozta eksemplru uzskatt par RPGsaktu ietekmtu
vlinu profesionla rotkaa darbu.
RPG pakavsaktu atradumu koncentrcija [au] runt par pakavsaktmar ripu
galiem k pakavsaktu loklu tipoloisku kopu, kas 16.-17.gs.plak sastopama
tikai noteikts teritorijs ( skat. 7. un 8. karti). Arheoloiskaj Iiteratr nav
sastopamas nordes uz pakavsaktm ar ripu galiem Uetuvas teritorij, saldzinoi
neliel skait ts prstvtas ari Latvijas teritorij uz rietumiem no Daugavas, bet
pavisam maz to atrastas dienvidaustrumu dal - analiztaj materil Latgali
reprezent tikai trs saktas. o saktu atradumi koncentrjs Vidzem,
158
gaJ venokrt tagadjos Madonas (34 saktas), Ogres (21sakta), Rigas (19 saktas) un
Valmieras (18 saktas) rajonos, kur konstattas ari to vlns, greznks, ar cunftu
amatniecbu saistts formas (RPG III, RPG IV). Vidzem atrastas ari saktas ar
arajm ripm ( Tirza, Ugatnes empji). Udzs Vidzemei RPG saktas plai
prstvtas igauu arheoloiskaj materil, kur ts konstattas gan viduslaiku
kapstu inventr ( pai Igaunijas dienvidu da) , gan ari dzlvesviets". eit
atrasts saktas tuvu Idzigas Latvijas teritorij izplattajm, atsevius eksemplrus
iespjams iekaut izstrdtaj tipoloij. T, piemram, RPG II tipu prstv
pakavsakta no Kambjas 7 (Kirme K.1986.- 111.49), bet RPG III- pakavsaktas no
Palamus (Kirme K.1986.-111.50)un Prnavas (CWM 65098).Atirgas tipoloisks
formas vrojamas viengi vlins saktas, kuru ripas rottas ar ziedveida ornamentu
(Ehted 1970.-111.23;Kirme K.1986.- 1I1.53).lgauu mkslas vsturnieks K.Kirme is
pakavsaktas dat ar 16.gs. ( Kirme K.1986. - 27-28 Ik.), ts, lidzigi k Latvijas
teritorij, tpat acmredzot sastopamas ari 17.gs. ( Ehted 1970.- 111.23). Mletjarves
kapst RPG pakavsakta ar nerottiem galiem konstatta apbedjum kop ar
16.gs.skuma montu (Valk H.1985. - 378 Ik., Taf.)(XVIII:1). Tdjdi jsecina, ka
RPG pakavsaktas 16.-17.gs. raksturgas Vidzemes latvieu un igauu daai.
Rezumjot RPG saktu analizi, jsecina, ka is saktas uzskatmas par saktu
ar noplacintiem uzliektiem galiem attstbas beigu posma savdabgu rezulttu un
veido samr plau vlno pakavsaktu klstu. Pakavsaktu ar ripu galiem enzes
skurni attiecinmi uz 15.gs. beigm, kad pards senkie to tipi. Savas izplatbas
pamatlaik - 16.-17.gs. - ts ir visbagtk ornamenttas un krks pakavsaktas.
lespjams, ka is rotas saglabjs lidz pakavsaktu k saktu grupas eksistences
beigm un sastopamas v117.gs.vid - treaj ceturksni.
Pa/indes
1 Grotnu kapstas 12.kap RPG 11-6 sakta konstatta kop ar Rgas brvpilstas 1571.gada iliu
un Prdaugavas hercogistes 1572.gadailiu (A 12499:11 -12), bet Kastrnes Skubiu 2.kapa
inventr 1623.gada polu ili (A10281:2).
159
2 Ar Iklou ornamentu rottas adatas raksturgas etnogrfiskajm risaktm (skat.: LTM 1967.-
715., 717., 718. u.c.att.; ATAaC1986.- Pl1c.72,75).
3Trvetes sanatorijas drza kapstas 5.kapa inventr Idzdots 1573.gada Agas brvpilstas ili
(vI21:90). Sprieot pc citu apbedjumu datjuma, ar 16.gs. beigm - 17.gs. pirmo pusi datjama
ari Kastrnes Skubiu 4.kapa APG 111-2sakta (A 10283:1), kura konstatta kop ar 17.gs.
raksturgu zmoggredzenu (A 10283:4).
4 ds galu savienoanas veids novrojams ari citu apakgrupu saktm. Visspilgtk un plak tas
vrojams 16.-17.gs. pakavsaktm ar atrottiem galiem (skat.: ATG 111-2).
5 Gredzeni ar tklveida rotjumu, kas Idzgs saktu ripu ornamentcijai, atrasti PromuItu Prieu kaln
(Urtns J .1994. - 4.att.:1) un Daudzieos (Zagorska 1.1980.- 2O.att.:5), plak das formas un
rotjuma gredzeni izplatti Dienvidigaunij (Valk H.1991b. - Tahv.xXIX:8, XXX:7,9).
6 Pakavsaktas ar ripu galiem Igaunij atrastas Vbinas (Valk H.1986. - Taf.XXX:1, Taf.XXXII:14),
Voorekilas (AyH M.1981.-Ta6A.XXI:9,10), Mletjarves (Valk H.1985.-Taf.:1,3), Ervu (Valk H.1991.-
Ta1,XII:6) u.c. kapsts. Ldzga Latvijas materilam ir ar o saktu proporcionalitte citu pakavsaktu
klst - t, piemram, Ervu kapst APG saktas veido 10% no kopj pakavsaktu klsta (3 saktas
no 30, skat.:Valk H.1991. - 379 Ik.)
7 Netlu no Tartu Kambj atrastajai saktai pc galu formas, ornamentcijas, loka un zoslas
veidojuma analoga ir Aiukalna APG 11-1sakta (AI1488:21). Var uzskatt, ka abas saktas darinjis
viens meistars. Dienvidigaunijai k to darinanas vietai netiei par labu liecina Kambjas saktas
materi1s - atinb no Aiukalna eksemplra t darinta sudrab ( Kirme K.1986. - 111.49).
160
IS.tabula
Pakavssktu ar ripu galiem (RPG) tipu unvariantu hronoJolsk izp/stiba.
17.g8.
16.. gs.
15.g8.
17.gS.
16.. g5.
15.g5..
~
I
~r
PG I I
R.Pa....... 1~.-IA:PGl.RPG.' ..'. ~HPG.. -.
12 L...!::i-J 1-5
, .
I
~
' .~i'PG'
APG 111-3
UI-2.-
I ~
-, APG
APG . U-6
Il~..-- ' .RPG 11-5,
11-4, I
I
IB~~1
I
- pamatizplatbas vai droi datjams eksistences laiks
-hipottiski pieauarns vai epizodisks eksistences laiks
161
7. karte
v I

I
-. -
I
0 0
I
!
~,
.'
<
IPG 1-3
DRPG 11-1 IIPGII-4 RPG 11-'
,....

R" II-Z I \
\ l-
oRPG 11-3 L.RPli 11-5 ;~s prsnledz2
oIPli 1-1 'RPli 1-4
RPli I-Z RPli 1-5
8.karte
oRPIi 111-1 +IP' IV
_ IP' 111-2
RPIi III~}
RP6 V-2
DRPli V-}
"...
I \ - saktu skaits
' .",' prsnledz
VII. Pakavsaktu ar daudzskaldu galiem (DSKG) apakgrupas
tipoloisk analze
Pakavsaktas ar daudzskaldu galiem nav uzlkojamas par tipisku un plai
izpalttu viduslaiku pakavsaktu apakgrupu - viduslaiku apbedjumu viets to
skaits kapu inventros ir niecgs. T, piemram, Dobeles kapstas bagtaj
pakavsaktu klst ts veido tikai 1% ( 2 saktas no kopjs pakavsaktu masas,
3.diagr., XII tab.), Mrtisalas kapst - 3% ( 8 saktas, 4.diagr., XIII tab.),
Aizkraukles kapst - 8 % (5 saktas, 1.diagr., X tab.). Daudzs pttajs
viduslaiku kapsts, kuros miruie intensvi apbedti, skot tikai ar 14./15.gs., o
saktu nav vispr (Slpils kapsta, Cesvaines kapsta, Riukalna viduslaiku
apbedjumi u.c.), Analiztaj materil viduslaiku apbedjumu viets iegto saktu
ar daudzskaldu galiem lielko dau sastda Talsu Vilkumuias ezera atradumi
(50 saktas, 10.diagr., XIX tab.), kur is saktas veido 35% no kopj pakavsaktu
klsta. Acmredzot taj vartu ietilpt ari uz 12.gs. attiecinmi eksemplri, kurus,
emot vr vl dzelzs laikmeta tradicionlo formu ilgstou saglabanos kuru
rots, grti atdalt no hronoloiski vlkajm saktm. lidz ar to o saktu
tipoloijas izstrd iesaistts plas savrupatrasto saktu klsts, kas nereti vartu
attiekties uz vlo dzelzs laikmetu.
Tipoloijas izveidi apgrtina ari v1cits objektvs apstklis - mazinoties o
rotu popularittei, to eksistences beigu posm biei sastopamas nejauas,
neizteiksmgas formas, kuras praktiski neiespjams iesaistt analtiskas
tipoloijas prasbm pakautos ietvaros. lidz ar to tipu izdalanai k
pamatpazme ( primr pazme) izvlta ne tikai galu forma, bet ari loka
veidojums, atsevios gadjumos pievrot uzmanbu ari galu ornamentcijai
(3.att. 168.lpp.). J atzm, ka saldzinjum ar citu apakgrupu saktm,
pakavsaktm ar daudzskaldu galiem lokam parasti ir vizuli liela dekoratv
slodze. Loka k tipoloiskas pamatpazmes izvli apstiprina ari igauu vl
dzelzs laikmeta daudzskaldu galu pakavsaktu analze (Magi-Lugas M.-1994),
kur konstatjams viduslaiku saktm tuvu Idzgs daudzskaldu veidojums un
pat ornamentcija, bet izteikti atirgas loka formas. Tipoloiskaj analz
164
izmantotais pakavsaktu materials sadaltsetros tipos.:
Itips - pakavsaktasar masviem daudzskaldu galiem un griezuma
apaju loku;
Utips - pakavsaktas ar vidji lieliem un lienemmasiviem daudzskaldu
galiemunqriezurn segmentveida loku;
IIItips .- pakavsaktas ar vidji lieliem,lieliem un maziem daudzskaldu
galiemunqriezum rombveida loku;
IV tips ~pakavsaktas ar daudzskaldu galiem un loka vIdusdajas
paresnlnjumu.
Pakavsaktu ar daudzskaldu galiem pirmaj tipA (DSKGI) izdalrnas saktas ar
masivl veidotiem daudzskaldu galiem ungriezum apalu loku. Saktu gali
snskat "biezl' un veidoetrstrveida formas.Tip jzdalrnas ka vid] lielas
un lielas saktas (35~60mm),.ta ari nelielas pakavsaktas (24-35mm), kuras,
iespjarns, izmantotas krekla sasprauanai (skat.16.tab.. ). Saktu izrnriem
atbilstoa ir daudzskaldu gaju masivitte - rnazkajmsaktmtie ir nelielki,
tomer proporcionli ilokaUelumamun formai saqlab nosacmrnaslvu raksturu.
Tipa loku omamentcijai raksturigas dzliteqrieztas rievas visapkrt lokam,kuras
ievtas diVkri savta bronzas stieplite vai!ari tas imitacija loka virspuse
iegrieztaj rotjum.Pc saktu izmriem un galu omamentcijas DSKG I tipa
izdaJ mi trs varianti.
16.. tabula
DSKGI tipa. saktu izmri(saktu Saka diametrs mm)"
a
6
2 .-
o
24- 31- 36- 41~ 4&- 51- 56- 61-
3J mm 35mm 4lmm 45mm 50mm 55mm EDnm 63mm
*sakbJ Zl'I'IOOJ safldzinjllmam izmantotas 47 $.1l.ktas
DSKG 1.1. Pakavsaktas ar rottiem masiviem daudzskatdu gal'iem un
griezumapaj'u rnaslvu loku (11.zim.3). Domi.nvidji lielas un lielas saktas (
Vidjais lo'ka diarn. 40-50 mm). Lid21gik. citiem DSKG apakgrupas
165
tipiem, o saktu gali rotti ar 1-5 apu ( dubultapu, punktu) ornamentu, kas klj
galu virsjo plakni un retk ari redzams snu autnes. Tipam ar retiem
izmumiem raksturga loka rotjoos iegriezumos ievta divkri savta
bronzas stieplte.
Hronoloiski senkajm saktm, kas attiecinmas uz 12./13.gs. miju - 13.gs.
pirmo pusi izliekta zosla ar griezum apau adatu un rottu pdu ( Talsu
Vikumuias ezers, A 8571:14; CiemaIde, skat. Graudonis J .1977.- 8.att.:6,37.-
39.1pp.; Trvetes pilskalns, skat. Brvkalne E.1974. - 4.att.:21, 127.lpp.). Analogi
veidota ari Drabeu Uplantu 72.kapa sakta ( Apala Z. 1987. - 13.att.:18). Starp
hronoloiski senkajm saktm, kurm raksturgi vidji lieli un lieli izmri,
atsevii atzmjamas zernqau 12./13.gs. neliels ( 29-35 mm) saktas ( skat.
Brvkalne E.1974.- 4.att.18,20; Graudonis J .1977. -8.att.:5)
varianta izplatbas beigu posmu iezm pakavsaktas ar izliektu zoslu un
griezum taisnstrveida adatu. Zoslai raksturga plata, nereti ar izciu rindm un
zobratu Inijm ornamentta pda, kas [au] ts datt ar 14.gs.otro pusi - 15.gs.
(Saikava, RDM 11817; Vecgulbene, RDM I2095; Ikiles kapstas 571.kaps, VI
130:662). Uz 15.gs. beigm - 15./16.gs. miju attiecinma Ikiles kapstas 76.
kapa sakta ar paviri veidotiem daudzskaldu galiem, kas rotti ar piecu punktu
krustveida motvu un zoslu ar vji izteiktu pdu, kas vienmrgi saaurins
virzien uz adatas smaili (VI 130:118). Daudzskaldu galu stri vji noplacinti,
galos vrojamas gan daudzskaldu, gan noplacintu uzliektu (naglu) galu
iezmes. sakta uzlkojama par vienu no vlkajm saktm ar daudzskaldu
galiem un atspoqulo o galu darinanas tradciju saglabanos laik, kad
apakgrupas saktu izmantoana jau ir beigusies.
DSKG 1-1varianta pamatizplatba attiecinma uz 12./13.gs. - 14.gs.,
atsevim saktm saglabjoties ari vlk laikaposm.
DSKG 1-2.Pakavsaktas ar nerottiem vidji masviem daudzskaldu galiem
un griezum apau masvu loku (11.zm.5). Ldzgi pirmajam variantam, plai
izplatts loka rotjuma veids ir dubulti savta stieplte visapkrt lokam iegrieztajs
rievs, lai gan sastopamas ari saktas ar tikai slpu svtru iegriezumu kltu loku.
o saktu veidons iezmjs kd Trvetes pilskaln atrastaj neliel sakt,
kuru E.Brvkalne dat ar 13.gs. (Brvkalne E.1974.- 4.att.:11,127.lpp.).
166
.Anallztaj materil vism parejarn saktm zoslas ar griezum
taisnstrveida adatu un platu zoslas pdu, kas [au] varianta pamatizplatbas
skumus meklt 13./14.gs.mij - 14.gs.skum.Zoslas plat pda biei rotta
ar izciu rindu un zobrata Inijuornamentu ( Vinakalna kapulauks, A 11772:100;
Dundagas Laukumuias 2.kaps, A 7314:17; Madlienas bazncas kapsta, A
12163:10 u.c.). Laukumuias kapstas 2.kapa sakta, sprieot pc kapa
inventra,datjama ar 14.gs.,Idzgsdatjums ariStrgukalna kapstas 15.kapa
inventra saktai (A 8308:3).Savdabga un, iespjams, senka (13.gs.?) ir kda
Meotnes kapulauka sakta ar nerottiem daudzskaldu galiem, no divm
stieplmvitu loku un dzelzs zoslu ( A 9634:1).
Va.riantapamatizplatbas laiks datjams ar 13./14.gs.miju - 14./15.gs.miju,
tas uzlkojams par DSKG I vienkroans procesa hronoloiski vlnu
rezulttu.
DSKG 1-3. Nelielas saktas (24-32 mm) ar nelieliem,bet lokamproporcion1i
masviemdaudzskaldu galiemun griezum apau loku (11.zm.2). Loka rievs
parasti ievta savta bronzas stieplte, sastopamas ari saktas, kuru loku rot
viengi slpu svtru iegriezums ( Ikiles kapstas 295.kaps, VI130:358; Latvija,
RL8 1052).Saktu daudzskaldu gali parasti nerotti,analiztaj materil piecu
punktu krustveida ornaments klj viengi J aunpiebaigas kapulauka 5. kapa
saktas daudzskaldus (A836).Sprieot pc kapa inventra,kur konstatta IVb
tipa karavru aproce, sakta uzlkojama par vienu no agrnkajm variant
(12.gs.vidus - otr puse)'. Gandrz analoga sakta, tikai ar nerottiem
daudzskaldeim un viegli strainu zoslas pdu konstatta ari kapulauka
3.kap ( A 824).Ar 13.gs.vidu - 14.gs.skumu datjama varianta Idzgi
veidot pakavsakta ar griezum taisnstrveida zoslas adatu Dundagas
Laukumuias 4.kap ( kapa inventr Osnabrikas bskapa Engelberta I(1239-
1250) sudraba denra piekari, 11.zim.2). Varianta hronoloiski vlk sakta ir
Mrtisalas kapstas 1748.kapa sakta ar izliektu zoslu, platu, ar zobrata Injm
rottu pdu un griezum taisnstrveida adatu (ap 14.gs.,VI138:1507).
Kopjie DSKG 1-3hronoloiskie pamatietvari attiecinmi uz 12./13.gs.miju -
14.gs.
DSKG I tipa pakavsaktas atrastas ari igauu viduslaiku arheoloiskajos
pierntnelqos.kur ts, Idzgi k Latvijas teritorijas o saktu pamatmasa, tiek
167
dattas ar 13.-14.gs. ( /\ay/\ C.1981. - Ta6J\.X:7,8, c.405). levrojami plak
pirmajam tipam tuvas formas prstvtas Lietuvas arheoloiskaj materil
(Urbanaviius V.1969.- 1 pav.:5; Urbanaviius V. 1970. - 13 pav. :10;
Urbanaviius V., Urbanaviiene 8.1988. - 74 pav.:18; Petruline A.1995. - 9 pav.,
52 pl.; Vakeviiute 1.1995. - 11 pav:7, 284 pl.), o formu saktas veido
pakavsaktu ar daudzskaldu galiem apakgrupas pamatmasu un atsevios
gadjumos sastopamas v114.gs. beigu -16.gs. kapos ( Urbanaviius V.1969. -
115 pl.), J atzim, ka lietuvieu viduslaiku saktu klst daudzskaldu galu
pakavsaktas nav populras un ptto apbedjumu vietu kapu inventra materil
parasti prstvtas tikai ar atseviiem eksemplriem.
3.attls
Pakavsaktu ar daudzskald1J galiem galu ornamentcijas shmas
~
~
~ ~ ~
1-2,1-CJ
1-1;11-2;111-2, 111-1;111-2; 1-1;1-2;11-1;
1-1
IV-1 ;IV . 1V-4;VI-1 111-2
(Q ]
~ ~
~
li]
@lS
@@) @
Y I-1 III-G;VI-2
11-1;111-1;111-3;
1-1 1-1;11-1;111-2;
V 1-2 I1I-3;VI-1 ;VH
~ ~ m
EJ
[Il
1-1;11-1;11-4 1-1;1-G;11-1;11-4;
11-1;11-3;1. 111-1 1-1;111-1;111-3
111-1;111-3;111-45
[IJ
fil
,.... 1.
DSKG II. Pakavsaktas ar vidji lieliem un lieliem masviem daudzskaldu
168
galiem ( vienas autnes garums -7~14 mm) un griezuma segmentveida loku.
Tipa saktu loki'parasti.bagatJ gi rotti - domin taisnu svJ tru (nereti zobratu IiniJ u
svru) rpJ gi veidoti iegriezumi, kas vienmrJ gi klI divas tredaas no loka un
atseviiem eksemplriem ar papildinou nosldzou motvu, Sastopami' ari
atirigiloka rotjuma veidi.Tipam raksturigas lielas (skat.17 .tab.) pakavsaktas.
Pc galu veidojuma un omarnentclas iespjams izdafit vairkus variantus. K
tipoloiz.jou pazlrni izvloties saktu izmru,.atsevi varianta ieklautas izteikti
lielas un masJ vas (70~90mm) saktas. Varianta izdalanu pc is sekundrs
pazimes pamato t teritorili loklais raksturs un saistba ar kuru kultras
ietekmes arelu, ka arientiskas saites ar citu apakgrupu saktm.
t7.tabula
Pakavsaktuar daudzska:ldugaliemDS~G IItipa saktu izmru
(loka diametra mm) savs1alpi}8 proporcionalitale-
Q
~
E , E
I
E
.
E
I
E
.~
E
I
E
~
E
.~
~
~
iIi
Q
CD
~
t:
~
g
iD
~ ~
"anafizlas 49 OSKG 1I.salctas
DSKGII ..1" Pakavssktas ar bagatigi omamenttiemlieUem daudzskaldu
ganem ungriezum segmentveida loku (11.zim.4). Saktu daudzsk.a1dugali
masivi. tie veidoti, nopl'acinot virsmas etrstra strus. Sen8kajm saktm gali
bie.zki,hrono.loiski jaunkajm saktm tiem vrojama tendence klt plnkiern
un plakankiem. Daudzskaldu augj plakne rotta ar 54aplu ( dubuUapju)
roturnu, kas izkrtots krustveida ( enstrveld) , nereti ar apliem rottasar
snu skaldnes. 'Reta!< ,galu ornamentcijizmantots viens ap.lis ( dubultaps),
kuru papildina etri uz snu autnm novietoti analogi rotjumL Saktm
lzliektas zoslasar platu rottu pdu.,grie.zuma apau adatu. Hipotetiski
senkajm saktm ar bieziem un augstiem daudzskaldiem vrojama tendence
darinat mas1vkuslokus (Talsu Vilkumuias ezers, A8571:13,. 21,28).
Variants plai. prstvts Talsu Vjlkumuias 1.2.-14.gs. saktu klst (14
saktas, skat. XIX tab.). POres Zviedru 1.kap, sprieot pc kapu
169
inventr konstattas risaktas ( Mugurvis .1987.- 4.att.:14,60.lpp.),
varianta sakta (TMNM 1195) nav agrka par 13.gs.,ar 12./13.gs.miju -13.gs.
datjams ari Kru Ainavu 8.kapa inventrs, kur ietilpst DSKG 11-1sakta (A
3421).Hronoloiski nedaudz vlka (13.-14.gs.sk.) ir Drabeu Uplantu 43.kapa
sakta ( Apala Z.1987. - 10.att.:10, 105.lpp.). Pc tipoloiskajm pazmm
neparasti vlu datjumu (15.gs. otr puse - 16.gs.skums) sniedz kda
Kuldgas apkrtn savrupatrast sakta (KNM 1353) ar griezum taisnstrveida
zoslas adatu, kas vienmrgi saaurins virzien uz galu.lespjams, ka saktu
ilgstoi lietojot, ts zosla izmantoanas beigu posm prveidota. To netiei
apliecina ari tas, ka viens no saktas uzlodtajiem daudzskaldu galiem
nozaudts,bet saglabjuais smailais gals pielocts otrajamdaudzskaldnim.
DSKG 11-1pamatizplatbas laiks attiecinms uz 12. - 13./14.gs.miju,
epizodiski ts konstatjamas ari14.gs.
DSKG 11-2.Pakavsaktas ar vidji lieliem daudzskaldu galiem un griezum
segmentveida loku, kuru galirottitikai ar vienu apli (dubultapli) (11.zim.7), kas
nereti ietverts etrstri. Saldzinot ar pirmo variantu, galu rotjums ir izteikti
lakoniskks,galimazki,vienkrka ariloka ornamentcija.Variantatipoloiski
senkajai saktaino Talsu Vilkumuias ezera ( A 8571:29, 11.zim.7) masvibiezi
gali, straina zoslas pda un griezum apaa adata.Prjmvarianta saktm
domin zoslas ar vidji platu pdu, kas rotta ar Iniju grupm ( Aizputes
grantsbedres, A 7833:2; Talsu Vilkumuias ezers, A 8326:5; Ikiles kapstas
284.kaps, VI 130:344 u.c.). Variants pamat datjams ar 12./13. - 14.gs.
skumu. Hronoloiski vlka ( 14. -15.gs. ) ir neliel Dobeles kapstas
pakavsakta (vI234:716,skat.Vijups A.1990.- 3.att.:1), kurai izliekta, griezum
taisnstrveida zoslas adata bez pdas paplainjuma.
DSKG 11-3.Pakavsaktas ar vidji lieliemun lieliemnerottiem daudzskaldu
galiem un griezum segmentveida loku veido v1vairk vienkrotu IItipa
variantu, kas atspoquo daudzskaldu galu pakavsaktu tlku primitivizanos.
Saktu loks gluds vai rotts ar svtru iegriezumiem. Saldzinot ar iepriekjo
variantu saktm, tie parasti veidoti pavirk.Variant iekaujarns neliels saktu
skaits, tas nosacti datjamas ar 13.-14.gs.Hronoloiski vlk sakta ir kds
Mrtisalas kapstas savrupatradums ( VI 122:1846).Saktas zoslai neizteikta
pda,t vienmrgisaaurins virzien uz smaili.
170
DSKG 11-4. Liela izmra (70-90mm) masvas pakavsaktas ar daudzskaldu
galiem un griezum segmentveida loku (12.zm.1,2). varianta saktas
sastopamas Latvijas rieturnda ar kuru kultru saisttajos 12.-14.gs.
arheoloiskajos piemmekos (skat.9.karti). Tip iekautajrn saktm
proporcionli lieli daudzskaldu gali ( virsjs plaknes autu garums parasti
prsniedz 15mm), kuriem raksturga zinma noplacintba ( snskat tie veido
neregulras taisnstrveida formas).
Galu virsj plakne, Idzgi k pirm varianta saktm parasti rotta ar 4-5
apu ( duouttapu, punktu) etrstrveid vai krustveid sakrtotu motvu, Idzgu
elementu rotjums nereti klj ari snu autnes. Retk galu ornamentanai
izmantoti citi dekoratvie elementi ( taisnas Inijas, zobrata Inijas). Analiztaj
materil tikai vien gadjum ( WM 6241) hronoloiski loti vlai pakavsaktai
konstatti neornamentti ( rotjums, iespjams, nodilis) daudzskaldi. Vism
saktm griezum segmentveida vai ieliekta segmentveida masvs loks, kura
virsjo plakni divas tredaas no loka garuma rot dzii iegrieztu Iniju ornaments,
kas parasti abos rotjuma galos pabeigts ar Iniju un apu trsstrveida motvu
("Dieva zmi"). Raksturga izliekta zosla ar izteiktu strainu un ornamenttu
pdas paplatinjumu un griezum apau adatu. Hronoloiski vlkajai DSKG 11-4
saktai ( Kurzeme, WM 6241) ar 14.gs. datjama zoslas forma, kurai plata, ar
zobrata Inijm rotta pda un griezum taisnstrveida adata. Saktas loka
auqj labaj puse dzia izdiluma vieta, kuru acmredzot radjusi zoslas adata
ilgstoas lietoanas gait. Ldz ar to sakta uzlkojama par ilgstoi izmantotu
rotu, kuras zosla vartu bt laika gait prveidota un neatspoquo paas saktas
darinanas laiku.
Sprieot pc saktu loka, galu un zoslu tipoloiskajm formm, DSKG 11-4
hronoloisks izpJ atbas pamatlaiks mekljams 12.-13.gs. Ar 12/13.gs. miju
datjarna Rgas Doma kapstas 57.kapa varianta sakta ( Caune A., Tiiko
S.1988. - 1O.att.:1,53.1ppy ,Idzgs datjurns pieemams ari Talsu Vilkumuias
ezera saktm (TNMM 1201-1202; A 8571:5).Dundagas Laukumuias kapulauka
3.un 15.kapa inventrs [au] o apbedjumu saktas ( A 7315:1; A 9436:19) datt
ar 13. - 14.gs. skumu. 9.kapa saktu ar savdabgi veidotiem etrstrainiem
daudzskaldu galiem dat devii montpiekarii, no kuriem hronoloiski vlkie
171
ir darinti no Lippes ( kalti grfa Bernharda III (1229-1265) laik ) un elnes (
kalti arhibskapa Konrda (1237-1261) laik) sudraba denriem (AD
sm
139,140,142,82).
DSKG 11-4attiecinms uz 12.gs. otro pusi-beigm - 13.gs., t vlkajm
formm iesniedzoties ari 14.gs.
emot vr visprjo formu Idzbu ( galu un loka veidojuma masivitti) un
izplatbas arelu, varianta saktas veido pamatu NAG VItipa vlkajai attstbai.
NAG VIun DSKG 11-4saktas kop konstattas Dundagas Laukumuias un Talsu
Vilkumuias rotu klst ( skati I un IV tab.). K starpforma starp o dado
apakgrupu tipiem jatzm Dundagas Laukumuias 3.kapa sakta (A 7315:1) ar
neizteiksmgi skaJ dotiem galiem, kuros saskatmas izteiktas noplacintu
uzliektu ( naglu) galu iezmes. Samr nosacti tipoloizjom pazmm atbilst
ari s apbedjumu vietas pc kapu inventra ar 13.gs.datjam 7.kapa sakta (A
7318:1) ar rpgi ornamenttiem ieliektiem etrstru galiem, kuriem vrojamas
daudzskaldu galu iezmes.
Hipottiski rekonstrujot o lielo masvo saktu attstbas gaitu, var pieemt,
ka daudzskaldu galu praugana naglveida galos Latvijas teritorijas rieturnda
sks 13.gs. vid ( skat. NAG VI-1varianta hronoloiskos ietvaros), paral1iv1
Idz pat 13.gs. beigm saglabjoties DSKG 11-4masvajm saktm.
DSKG II tipa saktas zinmas ari Igaunijas teritorij (Selirand J .1962. -
J oon.20:5,lk.150; Aus T., Tamm J .1983. L6ugas V., Magi-L6ugas M.1994. - Plate
VI:4; -Taf.XLV:11; COKOi\OBCKHHS., COKOi\OBCKHM.1988. - Ta6i\.XXIX:11 u.c.),
tomr to popularitte ir mazka k igauu rotu klst daudz biek
sastopamajm DSKG IIIpakavsaktm.
DSKG III. Pakavsaktas ar daudzskaJ du galiem un griezum rombveida
loku. Ar retiem izmumiem loks ornamentts - apmram divas tredalas no t
augjm autnm klj trsstru ( trsstru ar trim punktiem) rindu ornaments,
kas parasti nosldzas ar svtru un apu trlsstrveida motvu galos ( skat. 18.
tab.).
Tipa ietvaros vrojamas hronoloiskas un tipoloiskas varicijas k galu
form un ornamentcij, t saktu kopj veidol (izmri, masivitte). Raksturgas
vidji lielas un lielas saktas (41-60mm), bet sastopami ari mazka izmra
eksemplri( skat. 19. tab.) Pc galu formas, to ornamentcijas un saktu
172
rnaslvttes iespjams izdamvalrkus tipa variantus.
18.tabula
OSKG 11,1 tipa variantu saktu loku omamentacijas veidi
DSKG1II~lDSKGIU-2 DSKG111-3 DSKG111-4 OSKG 1II.s DSKG 111-6
A ~saktas ar grieZlJ m I'Umbveidalolw unlrisswru rindu ornamentu;
B saktas ar grlezum rombveida loku un cibJ elementu rotBjumu;
C saktas ar griezum rombveida gludu l'lerotbJ lolw
(tabulas Iz.strdellzmantotas 54 DSKG IIIsaktas)
19.tabula
Pakavsaktu ar daudzskadu .galiefn DSKG IIItipa saktu
lizmeru (loka.diametra) savstarpj pn~porcionalitte
12
10
4
s
~ 6

2
o
e
.
E E
e
e
I
E
lR
e E
..:..
~
.~
~
~.
,
$
~ ~ s ~
N
M
;:
~
li)
(0
E
i
v
DSKG 111 ..1. Pakavsaktas ar vidji lieliem un lieliem masviem daudzskaldu
galilem ( snu autu garums ~8-15mm) un griezum rombveida loku
(13.zm.. 6), kuru g:a1uornamentCija Idziga DSKG U~1variantam ( 4-5 aplu vai
dUbultaplukrustveid sakrtots rnovs, nereti rottas ari SMU autnes).
173
Agrkajm saktm gali izteikti masvi un biezi (daudzskaldu biezums
(augstums) -7-10 mm, skat., piemram, Talsu Vilkumuias ezers, A 8170:55),
attstbas gait biezumam vrojama tendence samazinties. Vidji biezi
(snskat taisnstrveida) un ar etriem dubuitapiern ornamentti gali ir K ru
Ainavu7.kapa nelielajaisaktai(A3397),kura datjama ar 12./13.gs.miju - 13.gs.
pirmo pusi ( kapa inventr 12.-13.gs.krusti ar filigrna imitciju, skat.:
Mugurvis .1974.- 2.att.:12,225.lpp.).Variantam raksturga izliekta zosla ar
strainu,Inijurindmornamenttu pdu un griezum apau adatu.
Hronoloiski visvlkajai varianta saktai no K10steresVeclepjiem zosla ar
neizteiktu pdas paplainjumu un griezum taisnstrveida adatu, kas
vlenmrqi saaurins virzien uz smaili. 15.gs. beigm - 16.gs. skumam
raksturg zosla navtipiska varianta hronoloiskajiem ietvariemun atspoquo t
prveidotu formu ( jaundarinta zosla?) ilgstou izmantoanu.Varianta senks
saktas attiecinmas uz 12.gs.( ticamk - 12.gs.vidu), ts turpina izmantot ari
13.gs.
D5KG 111-2. Pakavsaktas ar vidji lieliem masviem rottiem daudzskaldu
galiem un griezum rombveida loku (11.zm.1). Galu ornamentcija Idzga
DSKG 11-2saktm ( viens aplis vai dubultaplis, kuru nereti ietver norbeojo
kvadrts). Varianta Vilkumuias ezera saktm sastopami vismasvkie un
biezkie daudzskaldu gali(A 8326:2; A8571:60; TNMM 1204). Variantam
raksturga izliekta zosla ar strainu,Inijurindmornamenttu pdu un griezum
apau adatu. Lai gan DSKG 111-2hipottiski atspoquo daudzskaldu galu
ornamentcijas senkos principus (Igaunijas saktas ar daudzskaldu galiemun
analogu galu rotjumu, bet atirgu loka formu un ornamentciju M.Megi-
i..ougas dat ar 10.-11.gs. ( Magi- Lugas M.l994. - J oon 7, Tahv.III:3,4;
Tahv.I:6, tomr loka veidojums un ornamentcija, kas analoga pirmajam
variantam,au]variantu Idzgidatt ar 12.-13.gs.
DSKG 111-3. Pakavsaktas ar nelieliem ornamenttiem daudzskaldu galiem
(autu garums 4-8 mm) un gracili veidotu, griezum rombveida loku
(13.zim.1). Daudzskaldu gali snskat plakani un veido neregulra taisnstra
formu, galu uzliekums virs loka samrzems (8-14mm).
DSKG 111-3atspoquo tipa pirmo divu variantu tJ kuun hronoloiski vlku
174
attstbu.T atiro pazme ir gaju nelielais veidojums un plnums, k ari loka
gracilitte - tas ievrojami saaurins, tuvojoties daudzskaldu galiem. Domin
vidja un liela izmra saktas (loka diam. 41-60mm), lai gan sastopami ari mazki
eksemplri.
Daudzskaldi Idzgi DSKG 111-1saktm rotti ar 4-5 apu ( punktu)
ornamentu. Galu rotjum apu (punktu) sakrtojums veido krustveida vai
etrstrveida motvu. Griezum rombveida loka divas tredaas klj uz abm
virsjm skaldnm izvietots ornaments - domin divas ar smailm savstarpji
pretji vrstas trsstru rindas. Trsstru rindas var bt papildintas ari ar citu
elementu Inijm, kas parasti rot vidusautni. Rotjuma galus parasti nosldz
zobrata Iniju un apu trsstrveida motvs.
Variantam raksturgas lielas, bet gracili veidotas saktas, daudz retk
sastopami mazki eksemplri. Vism varianta saktm plata, izteikti straina
zoslas pda, kuru klj daudzveidgs ornaments. Senkajm (12. - 12/13.gs.)
saktm ( Talsu Vilkumuias ezers, A 8326:6; Aderkau senkapi, A 12236:2;
Ldurga, CWM 64834) griezum apaa un ovJ azoslas adata. Ar 12.gs. beigm
- 13.gs. datjama Salaspils Lipu 112.kapa pakavsakta ar dzelzs zoslas
paliekm (vI 185:234 ) un samr bieziem galiem. Hronoloiski vlkajm
saktm griezum taisnstrveida adata ( Katrnas Granstbedres, A 9253; Talsu
Vilkumuias ezers, A 8326:6; Gaujas apkrtne, AI2860:2), kas [auj ts datt ar
13.gs. beigm - 14.gs. skumu. Varianta kopjie hronoloiskie ietvari -
12.gs.otr puse -13.gs., ts sastopamas ari 14.gs.skum.
DSKG 111-4. Pakavsaktas ar nelielm un vienu apli ornamenttm
daudzskaldu galvm un griezum rombveida rottu loku, kas pc citm
tipoloiskajm pazmm tuvas tre varianta (DSKG 111-3) saktm. lespjams, ka
nereti galu lakonisko rotjumu noteica saktu un Idz ar to ari proporcionlo galu
izmri - varianta biei sastopamas ari nelielas (30-35mm) un vidji lielas (40-
43mm) saktas. Atsevios gadjumos centrlo apli papildina zobrata Inijas, kas
etrstri novietotas daudzskalda augjs plaknes mals. Mazkajm saktm
vroarna loka ornamentcijas vienkroans ( Lielstraupe, AI1937:15; Dobeles
kapsta, VI 234:409), bet J rkalnes Darvdedu kapulauka 11. kapa saktai
neraksturgs gluds, nerotts loks ( A 9198:49). Sprieot pc griezum
175
taisnstrveida zoslas adatas, J rkalnes Oarvdedusakta nav agrka par 13.gs.
beigm- 14.gs.skumu.Citu varianta saktu arheoloiskais konteksts ( kapu
inventrs) [auj ts datt ar 12.-13.gs.( Ikiles Kbeles,27.kaps, ROMI2220a;
Asaru senkapu 2.kaps, skat. Atgzis M.1984. - 5.att.4, 24.lpp.). dam
datjumamatbilst ari dominjo zoslas forma ar platu strainu un rottu pdu
un griezum apau adatu. OSKG 111-4varianta kopjie hronoloiskie ietvari ir
vienlaicgi ar OSKG 111-3datjumu - 12.gs.otr puse -13.gs., das saktas
dakrt izmantotas ariv114.gs.skum.
DSKG 111-5.Pakavsaktas ar neornamenttiem daudzskaldu galiem un
griezum rombveida loku. Variants atspoqulo tipa maksimli vienkrotas
formas.Vienkroanas tendences konstatjamas k nerottajs daudzskaldu
galvs,t ari loka ornamentcij - tipam raksturgais loka rotjums sastopams
retk, dakrt tas klj tikai vienu tredau no loka (Salaspils Lipu 22.kaps, VI
185:40).Neretiloka ornamentcija nabadzga ( ilbnu Oailovkas IIuzkalnia
2.kaps,VI18:81; GaJ gauskasTcnu Ikaps,ROMI1309)vaiarits navvispr (
Allai,AI2861:2; Mrtisalas pils, ROM I3754,Aizkraukles kapsta, 12268:1).
Sprieot pc Galgauskas Tcenu saktas datjuma (13.gs.), is vienkroans
tendences iezmjs samr agri
3
. Varianta saktas ar griezum apau zoslas
adatu attiecinmas uz 13.gs. Hronoloiski vlkas ir saktas ar griezum
taisnstrveida adatu. Mrtisalas kapstas 795.kapa sakta (vI 122:1034) ar
gludu loku un platu zoslas pdu, kuru rot trs izciu rindas, iezmvarianta un
visatipa eksistences beigu posmu.OSKG111-5 variants datjams ar 13.-14.gs.
DSKG 111-6variant izdalms mazskaitlgs saktu klsts ar izteiktiplniem (3-
5mm) un lieliem (autu garums 11-14 mm) ornamenttiem galiem, kas
atspoquo tipa eksistences beigu formas (11.zm.8). Galu intensvais
noplacinjums, kas [au] iezmt daudzskaldus tikai ar vieglu stru
nosITpinjumu,parda daudzskaldu masivittes sarnazinans tendences
vlnurezulttu.Atirgs no tip dominjo ir arisaktu loka rotjums - Zaubes
Brzmuias saktai (A 7980:6) to veido straina s-veida horizontli novietotu
elementu rindas, bet Saikavas saktai (ROMI1815) abas virsjs autnes rot
parallu Iniju lentas ar vertiklu svtrm.Abm saktm zosla ar izteikti platu
Pdu un griezum taisnstrveida adatu, Saikavas saktas strain pdas forma
176
unornamentcija (apli),kas klj arizoslas adatu (11.zm.8), [auj to tuvinti datt
ar 14.- 15.gs.skumu.
DSKG III tipa attstb verojarna daudzveidgu tipoloisku formu
Idzspastvana,izplatbas hronoloijai bieiprsedzoties.Kopjtendence ir
tradicionls loka ornamentcijas vienkroans vlkajos tipos (skat.18.tab.)
un galu masivittes samazinans.Tipa kopjie hronoloiskie ietvari pamat
attiecas uz 12.-13.gs., tikai atseviiem mazskaitlgiem variantiem un saktm
eksistjot arivlkajos gadsimtos.
J atzm,ka DSKG IIItipa pakavsaktas dads varicijs plai prstvtas
igauu arheoloiskaj materil ( Selirand J .1974. - Tahv.XXXV:3,5; Tamla
.1992.- Taf.xIV:1; Deemant K.1984.- TafVII:1; Mandel M.1987.- TafVI:6;
Tamm J .1979.- Taf.X:1; !\HrH n.19985. - Ta6J \.:XXI:8u.c.), kur pamat ts
Idzgi k Latvijas saktas tiek attiecintas uz 12.-13.gs. ( Selirand J .1974.-
Lk.157).Uetuvas teritorijai tipa pakavsaktas nav raksturgas. Tipam tuvas
formas ar griezum rombveida loku, kas rotts ar trsstru rindm, Novgorodas
izrakumos konstattas 11.gs.beigu - 13.gs.vidus slos ( CeaosaM.B.1981. -
PHc.31:5, c.88 ).
DSKG IV. Latvijas teritorij neliel skait sastopams pakavsaktas ar
daudzskaJ dugaliemun loka vidusdaas paresninjumu,kas raksturgas igauu
arheoloiskajam materilam, izdalmas DSKG IV tip.is no rienes ievests
vai pc rjiem paraugiem darints rotas parda ievrojamu tipoloisku
daudzveidbu k loka formas un ornamentcijas zi, t ari galu veidojuma
detas, Veiktajtipoloiskaj analzpc loka vidusdaas paresninjuma formas
iZdaltidivi varianti:pakavsaktas ar vienkru loka vidusdaas paresninjumu
(DSKG IV-1) un pakavsaktas ar loka vidusdaas paresninjumu, kuru papildina
figurls izvirzjumst lejasda (DSKGIV-2).
DSKG IV-1 (13.zm.3,5). Saktu daudzskaldu gali nelieli un vidji lieli, pc
formas tie tuvi DSKG IV saktu daudzskaldiem.Sastopami k rotti,t nerotti
gali, rottajiem galiem nereti DSKG 111-3un DSKG 111-4daudzskaldiem tuva
ornamentcija ( Mrtisalas kapsta, RDM I 2318; Uava, A 6357; Kauguru
Beites,2.kaps,VNM4088).
Varianta definjo tipoloisk pazme ir loka vidusdaas paresninjums, kas
177
parasti veidots Idzgs lokam uzvrtai "krellei" - ts vidusdau veido loku
aptveros kop ar loku atliets vai tam uzklts masvs profiljums, kuram abos
galos plekaujas pa aurkai profiljuma "stpiai". Loka vidusdaas "krelle"
acmredzot kalpojusi k nozmgkais rotas dekoratvai elements - K ru Ainavu
savrupatrastajai saktai (A 976) t veidota no baltmetla (bilona?), bet Uavas
saktai(A6357) konstatjamas viegla apsudrabojuma vaia1vojumapdas.Nereti
paresninjuma "krellei" konstatjams vienkrs punktu rotjums ( Annas
Bundznu 1.kaps, VI 148:1; Mrtisalas kapstas 794.kaps, VI 122:1031).
Damsaktm paresninjuma "krelle" ts abos galos papildinta ar virs loka
izceltiem reljefiem trslapu izvirzjumiem ar akcenttu garku vidjo "lapu" (
Kuldga, KNM 18042; Saldus kapstas 56.kaps, SNPM 446:94)Vism
analiztajm saktm griezum rombveida vai neregulra rombveida loks.
Variant domin zoslas ar strainu pdas paplatinjumu un griezum apau,
ovlu vai taisnstrveida adatu, kas au] is saktas datt ar 12./13.- 13./14.gs.
miju.13.gs.visum atbilst arlkapu inventri,kuros konstattas varianta saktas (
Mrtisalas kapstas 794.kaps, VI 122:1031; Patkules pienotavas tuvum
konstatts postts kaps ( 1.kaps),A 7981).
Uz 13.gs. otro pusi - 14.gs. skumu attiecinma ari kdas Aizkraukles
kapst savrupatrast sakta (13.zm.5) ar platu strainu zosias pdu un
griezum taisnstrveida adatu ( A 12129:1).Hronoloiski vlka un 14.-15.gs.
vidus datjumamatbilstoa ir Brzpils Bonifacovas sakta (CWM 64929) ar trijm
izciu rindm rottu zoslas pdu un griezum taisnstrveida adatu, Idzgas
vlnas tipoloiskas iezmes zoslas form konstatjamas ari Ventspils Zru
saktai(WM 10394).Abas saktas darintas vienkri,to loks neornamentts un
vidusoaas "krelles" veidotas nedaudz nesimetriski.Ventspils Zru saktai gali
izteiktiplni un zaudjui izteiktu daudzskaldu formu, to atgdina tikai nedaudz
noliektie galu stri.14.-15.gs.datjum iekaujas ari Saldus kapstas 56.kapa
inventrs un sakta ar deenertiem daudzskaldu galiem ( SNPM 446:94).
Hronoloiski visvlk varianta sakta zinma no Trpu viduslaiku kapstas
9.kapa. Kapstas senkie apbedjumi ts pttaj da tiek datti ar 16.gs.
(UrtnsJ .1982.-137.1pp.),tdjdi arisaktu hipottiskivartu attiecint uz 15.gs.
beigm- 16.gs.
Daugmales pilskaIna savrupatrast sakta(A 12817:328) parda vl dzelzs
178
laikmeta saktu ar loka vidusdaas paresninjumu (11.-12.gs.) atiroo pazmi -
lokam pieplacintus, neizceltus galus. Aplkotaj viduslaiku materil vism
saktm daudzskaldu gali vidji augstu vai augstu izcelti virs loka.
DSKG IV -1saktu pamatizplatbas laiks Latvij acmredzot attiecinms uz
12.gs.otro pusi - beigm - 13.gs., bet epizodiski ts sastopamas ari vlkajos
gadsimtos(14.-15.gs.).
Varianta saktas plai izplattas Igaunijas arheoloiskaj materil , kur nereti
sastopami bagtgi rotti sudrab darinti eksemplri (Kirme K.1986. - 111.25;
EE1982. - J oon.245,lk.310), bet konstatjamas ari Latvijas OSKG IV-1saktm
tuvas un pat analogas pakavsaktas (Valk H.1985. - Taf.)(XIX:6; CeAoB B.B.1987.
- Ta6A.III:1,7; Mandel M.1990.- Taf.II:1). Ldzgs pamat 12.-13.gs. - ir ari igauu
arheologu sniegtais o saktu datjums ( Kirme K.1986. - Lk.15; Valk H.1985. -
Lk.378.). Heiki Pautsa izstrdtaj o pakavsaktu tipoloij konstatjams, ka
Latvijas teritorijas OSKG IV-1saktas atbilst igauu o pakavsaktu 1a variantam
(12.gs. beigas-13.gs.skums, skat.: Pauts H.1997.- J oons1, 110.lk.) ( Uava, A
6357; Annas 8undzni, 1.kaps; Patkules kopmoderniecba, A 7981:1;Krlu
Ainavas, A 976; Mrtisalas kapsta, VI122:794), k ari ar 12.gs. beigu - 16.gs.
dattajam 4.variantam (Pauts H.1997.- J oons13-16, 111.lk.) (Mrtisala, ROM I
2318; Kandavas Zviedru kalns, A 62795; Kauguru 8tes, VNM 4088; 8rzpils
Bonifacova, A 64929; Talsu Vilkumuia, A 8571:30) un 7.variantam ( 13.-16.gs.,
skat.Pauts H.1997.- J oons23, 111.lk.) ( Kuldga, KNM 18042; Saldus kapsta, A
446:94; Aizkraukles kapsta, A 12129:1; Ventspils Zras, WM 10394)
DSKG IV-2 pakavsaktm loka paresninjuma "krelli" papildina figurls
izvirzjums ts lejasda (13.zm.2,4). Saktu gali veidoti k vidji lieli biezki vai
plnki daudzskaldi, kas nereti ornamentti. Figurlie izvirzjumi izveidoti gan
k cilpias vaiu piekranai ( Ikiles ciems, VI131:498; J aunpiebalgas "Pu
sils", 1.kaps, MNM 456), mlveida izvirzjums (Stalbes vanti, 112497) vai krusts
( Kru Ainavu 3.kaps, A 3314). Vism varianta saktm platas strainas zoslas
Pdas ar griezum taisnstrveida vai aparn adatm. Kru Ainavu 3.kapa
nedaudz netipisku 4 varianta saktu (13.zm.2) dat 12.gs.otrs puses - 13.gs.
skuma kapa inventrs ( kauri gliemevku kaklarota, kaklariis ar cilpu
galiem, krustveida piekari u.c.).
Ldzgas, tikai bagtk ornamenttas un greznkas saktas ar krustveida
179
izvirzjumu zinmas Igaunijas arheoloiskaj materil ( Ce.l10BB.B.1987.-
Ta61\.1I1:5; LugasV.,Ma.gi-Lugas M.1994.- Plate VI:5; Kirme K.1986.- 111.24,
Ik.15; Pauts H.1997.- J oons 10; 11, 110.lk.).Vistuvks paralles k loka
paresninjuma krustveida izvirzjum,t ar galu ornamentcij Krlu Ainavu
saktaiatrodamas Virum Varudi-Vanakilas ciema depozta sudraba sakt, kuras
noguldnas laiks tiek datts ar 12.gs.vidu-treo ceturksni ( Trnla .1991.-
TahvJ (XI:2;lk.159).Igauu viduslaiku sakts tpat plaisastopamas paralles
varianta saktm ar mlveida (cirvjveida) izvirzjumu vai cilpiu vaias
piekranai (KustinA.1958.- Tahv.II:5; Ce.l10BB.B.1987.- Ta61\.1I1:2,3,15)5 .Abu
variantu DSKG IV pakavsaktas zinmas ar austrumslvu arheoloiskaj
materil,pai Novgorodas zemju rotu klst ( MaAbMB.A.1967.- P1c.24:16
c.166; CMoBa M.B.1981.- P~c.30:5,7,c.88)6.H.Pautsa izstrdtj tipoloij
Latvijassaktas atbilst 2.( ar krustveida izvirzjumu un ar vienkru cilpiu) un 3.
varianta ( ar cirvjveida izvirzjumu) varicijm, kuras igauu arheologs dat ar
12.gs.beigm- 13.gs.(Pauts H.1997.- 111.lk.).
Variantapamatizplatbas laiks - 12.gs vidus - 13.gs.
Pakavsaktu ar daudzskaldu galiem analiztaj materil sastopamas ar
saktas,kuras nav iespjams iekaut piedvtaj tipoloij.Tdas, piemram, ir
pakavsaktas ar daudzskaldu galiem un vtu loku ( Latvija, J VMM " 262;
J aunbemberi,VKNM212),k ar tordtu ( J aunpiebaigas Kaparkalns,A 9561:1),
un griezum neregulru taisnstrveida loku ( Talsu Vilkumuias ezers, A
8131:14).J aunbemberu saktai, kas darinta no sudraba, plata straina zoslas
pda un etriem siem nogrieveida iegriezumiem rotti daudzskaldi. Galu
ornamentcijai tuvks paralles mekljamas igauu arheoloiskaj materil
(skat.:Kirme K.1986.- 111.23-25).
s saktas vismaz pagaidm uzskatmas par plak tipoloisk shm
neiekaujarnrnun nejaumformm, kas parda s apakgrupas neregularitti
un konsekventi izturtu formu trkumu 13.-14.gs.,kad saktas ar daudzskaldu
galiem pakpeniski izzd no aktvi izmantotu rotu klsta. K netipiska un
viduslaiku pakavsaktm ar daudzskaldu galiem nejaua juzlko ar Krslavas
Augustiniu senkapu 45.kapa inventra masv sakta ar bagtgi omamenttu,
griezum sestrveida loku un daudzskaldiem, kurus klj ugunskrustu un
saulurotjums (BergaT.1997.- 1.att.).s saktas veidojums atbilst vl dzelzs
180
laikmetaformm un ts kltbtne ar 15.gs.otro ceturksni datjam apbedjum
(Berga T.1997. - 120.lpp.) uzlko par senkas rotaslietas atkrtotas
izmantoanas gadjumu.
Pakavsaktuar daudzskaldu galiemvisintensvks izplatbas laiks ir 12.gs.
otr puse - 13.gs., daudz mazk ts turpintas izmantot 14.gs.un tikai loti
epizodiskisastopamas nkamaj gadsimt.Neskatoties uz formu daudzveidbu,
to likumsakargiizdalmotipu skaits navliels ( DSKG1, DSKGII,DSKGIII,DSKG
IV). Visprjs tendences formu attstb aj apakgrup saistmas ar
pakpenisku daudzskaldu galu masivittes samazinanos un
"noplacinanos", k ariloka formas un ornamentcijas vienkroanos.13.gs.
otrajpus no daudzskaldu galu pakavsaktmto vienkroans proces sk
attstties pakavsaktas ar noplacintiem uzliektiem galiem, kuru hronoloiski
agrkajiemtipiem (NAG 1) galu izveidojum redzamas atsevias daudzskaldu
iezmes.
Taj pa laik jatzm,ka pakavsaktas ar daudzskaldu galiem 13.-14.gs.
jvrt k dekoratvi orientta, grezna rota, kuras darinana saistta ar augstu
amatniecisko prasmju Imeni.is saktas visu savu eksistanas laiku saglab
specifisku greznu loka formu ( griezum segmentveida un rombveida loki, kas
parasti ornamentti, savtas stiepltes vijumi loka iegriezumos) un citm
viduslaiku saktm plai sastopamie loka veidojumi ( tordjums, nedziu Iniju
iegriezumiemrotts griezum apa loks) eit sastopamilotireti.
Ldzgi k citu apakgrupu saktm, visplaks paralles apakgrupai
konstatjamas Igaunijas teritorijas materiI, ievrojami mazk Idzbu ir ar
lietuvieu pakavsaktm ar daudzskaldu galiem. Atseviu tipu saktas
(DSKG IV) viennozmgi saistmas ar igauiem raksturgajm formm un
uzlkojamas k ievestas jeb pc rjiemparaugiemdarintas.
Parindes
1 J .Daiga J aunpiebalgas kapstas 5.kapa karavru aproci dat ar 11.gs. otro pusi ( Daiga J .1974. -
2.tab:16), tomr, sprieot pc saktas loka formas un rotjuma (slpi apkrt lokam iegriezta svtra ar
taj ievtu bronzas savtu stiepli), k ari zoslas ar griezum ovli straino adatu, ds datjums
~zlkojams par nepamatoti agru. Par 11.gs. otro pusi vlku datjumu auj izvirzt ari kapa
Inventra spirlgredzeni ar omamenttu vidusplksnti (A 838,837), attiecinot apbedjumu vismaz
uz 12.gs.vidu - otro pusi.
181
2 A.Caune, balstoties uz 14Cdatjumu, attiecina 57.kapu uz 1120.g.40 gadu ( Caune A.1992. -
27.lpp.). Tipoloijas autors, akceptjot 14Cdatjumu, piesardzgi izturas pret iespju datt kapa
inventru ar 12.gs. pirmo pusi un vidu. Lentveida aprou formas, vairoggredzens un pakavsaktas
zoslas veidojums liek drzk akceptt pirms 14Cdatjuma sniegto hronoloiju - 12.gs. beigas -
13.gs.skums ( Caune A., Tiiko 5.1988. - 53.1pp.).
J em vr, ka datanai izmantots ogles varja nebt tie kontekst ar apbedjumu
(saisttas ar iepriekjs dzvesdarbbas aktivittm un iejauktas apbedjum), kur kultras sla
kltbtnes un kapa bedres neiezmans apstkos (Caune A.1988. -106.lpp.) varja bt
apgrtinta precza arheloisk konteksta noteikana. Hronoloisk konteksta gadjum (
datanai izmantots ogles vienlaicgas ar apbedjuma faktu) dedzintais koks varja bt nocirsts
ilgi pirms apbedjurna veikanas. Netiei to auj pieemt apbedjumos pie Sv.Ptera bazncas Rg
konstatto irstu raksturs, kura darinan izmantoti d]i, kas acmredzot ilgstoi pirms
apbedianas fakta lietoti citiem nolkiem (skat.: Pvele T.1959. - 2O.-21.,29.,32.lpp.).
J atzm, ka ari A.Caune, ernot vr lentveida aprou tipoloiski vITnoformu, sliecas
kapu 14Cdatjurna piedvtajs robes attiecint uz maksim1i pieaujarno vlko laiku - ap
1160.gadu (Caune A.1988. -109.1pp.).
3 GaJ gauskas Ticenu kapu inventr ar 12.-13.gs. datts krusti ar ovliem sirdsveida galiem
(Mugurvis .1974. - 221.lpp.). Ar vainagu saistts dzeltens stikla krelltes un neliels bronzas
spirltes, k ari prejais kapa inventrs auj apbedjumu attiecint uz 12./13.gs. miju -13.gs.
4 Saktai noplacinti etrstrveida gali, kuru stri viegli noliekti. Galu forma tuva saktu ar
noplacintiem uzliektiem galiem plkveida galu tipam (NAG VII), tomr loka forma un paralles
Igaunijas arheoloiskaj materi1 auj to analizt pakavsaktu ar daudzskaldu galiem apakgrup.
Iespjams ,ka neizteikto daudzskaldu galu iemesls ir saktas nelielie izmri (29mm).
5 J .Selirands 1974.gad igauu materi1 atzm 14 saktas ar krustveida izvizjumiem un 12 ar
cirvjveida vai rombveida izvirzjumiem, to skaits turprnko gadu intensvo izrakumu rezultt
turpinja pieaugt (EE 1982.- J oon.245, Lugas V., Mgi-Lugas M.1994. - Plate VI:5), papildus
apstiprinot saktu ar loka vidusdau raksturigumu igauu vl dzelzs laikmeta un viduslaiku rotu
klstam.
6 V.Malma, pamat balstoties uz somu un igauu arheologu sniegt d~tjuma, attieci~~!ti~
saktas uz 11.gs. otro pusi -13.gs. (MaAbM B.A.1967. -C.164,166). auraku un hronoloqiski tuvaku
Latvijas materilam datjumu, balstoties uz atradumu stratigfiju (13.-14.gs.), tipa saktm sniedz
M.Sedova [Ceaosa M.B.19Bl. - C.BB). Abas arheoJ oes norda ari uz o saktu rjo, visiespjamk
ar igauu kultru saistto cilmi.
182
20.tabula
Pakavsaktuar daudzskaldu galiem (DSKG) tipu un variantu hronoloisk
izplatiba
IS.gs.
14..gs.
13.gs.
12.gs.
IS.gs.
14.gs.
13.gs.
12.gs.

DSKG,
111-'5
I
~.KG ..
~
DSKG
J V-l
DSKG
1Ij1
DSKG
IV2
~pamatizplatbas vai droi datarns eks.istences laiks
- hipottiski pleaujamals vai epizodiskas izplatbas eksistences laiks
- neskaidri eksistences hronoloiskie ietvari
183
9.karte
oDSKG 1-1
eOSKGI-2
DSKG 1-3

n DSKG 11-3 DSKG0.1 U

-- IDSKG 11-4
DSKG 112
, .\ aklu skaits
, - s
\ J prsntsdz 2 ...""
lO.karte
, "
Q DSK li III - 1 DSK li 111-3 _ DSK li III -li DDSK li IV- 1
.."
( \
\ I
....-.
_DSK l III -2 DSK ' III -4 DSK l III -s
- saktu skaits
DSK l IV - 2 prsnlsdz 2
VIII. Pakavsaktu ar zvrgalvu un liliju galiem (ZLG) apakgrupas
tipoloisk analze.
Pakavsaktas ar zvrgalvu un liliju galiem (ZLG) veido vienu no spilgtkajm
un lnteresantkarn apakqruprn Latvijas viduslaiku pakavsaktu kopain.
Neskatoties uz to, ka popularittes zi skaitliski ts nevar saITdzint ar tdm plai
izplattm apakgrupm k pakavsaktas ar atrottiem vai noplacintiem uzliektiem
(naglu) galiem, viena, divas vai pat vairki desmiti ZLG pakavsaktu sastopamas
gandriz katr plak ptt viduslaiku apbedjumu viet, diezgan biei tas atrastas
ari dzvesviets (skat.: 8rvkalne E.1974.; Caune A., Gammermite A.1975.u.c.). o
saktu izplatbu parda analiztais materils - kopa ar savrupatradumiem aplkotas
pri par 300 ZLG saktu (skat. V tabulu). Kapu inventra klst ts parasti sastda
procentuli nelielu, bet stabilu dau, T, piemram, Mrtisalas, Trvetes un
Pvulkalna kapsts no kopj pakavsaktu skaita ts veido 6% (4., 9., 5.diagr,),
Cesvaines kapst -7% (2.diagr.), Aizkraukles - 8% (1.diagr.), bet Saldus kapst
un Talsu Vilkumuias ezera atradumos attiecgi 20% (7.diagr.) un 36% (10.diagr.).
Vislielkais o saktu skaits iegts plak pttajos arheoloiskajos plerninekos -
Vilkumuias ezer atrastas 51 (XIX tab.), Dobeles kapst - 38 (XII tab.), bet
Mrtisalas kapst - 18 (XII'tab.) ZLG pakavsaktas.
Tipoloiski analizjot 13.-17.gs. pakavsaktas ar zvrgalvu un liliju galiem,
detaliztk jpakavjas pie saktu ar zvrgalvu galiem izplatbas hronoloisk
skumpunkta skaidrojuma. Ieskats aj aspekt au] sekmgk izprast ari viduslaiku
ZLG saktu hronoloisks izplatbas jautjumus.
Arheoloiskaja literatr sastopams uzskats, ka pakavsaktas ar zvrgalvu
galiemLatvijasteritorijapardas 11.gs. skum (LA1926.-103.lpp.; Nerman 8.1929.
- S.129), lai gan atsevii arheologi piesardzgk ts dat visprinti ar 11.-12.gs.
(Zaria A.1970. -129.lpp.). Arheoloisks izptes gait, kas veikta pc uzskata
pardans, uzkrjies materils, kas lau] 11.gs. skurna datjumu kritiski prlkot
186 ( 1
un apaubt k nepamatoti agru.T, piemram, pakavsaktas ar zvrgalvm nav
konstattastds plai ptts latqau 8.-12.gs..apbedjumu viets k Nuku, Kivtu,
P!avias Radu un Kristapiu kapulaukos (Illuope 3.A 1957.; nore E.1987.;
Mugurvis .1977.).ZvrgaJ vu motvu ajos arheoloiskajos pieminekos it k
aizvietobagtgs aprou ar zvrgalvm materils.Interesanti atzmt, ka Lietuv
10.-11.gs.kapuJ aukGintaliks starp 145atrastajmpakavsaktmnavkonstatta
nevienaar zvrgalvm, bet tpat plai prstvtas aproces ar zvrgalvu galiem
(VaitkunskieneL.1974.- 66 p.).Ar igauu arheologi nedaudzs Igaunijas teritorij
atrastss apakgrupas saktas sliecas datt ar vlku laiku - 12.-13.gs.( Selirand
J .1974.- Lk.159).
Iebildumus pret B.Nrmana agro Austrumbaltijas pakavsaktu ar zvrgalvu
galiemdatjumu izvirzjajau H.Salmo,par to eksistences agrko robeu piedvjot
uzskatt11.gs.beigas -12.gs.skumu (Salma H.1956.- S.83-84).Pakavsaktas ar
zvrgalvu galiem, kuras pc galvu reaJ istisks formas un masivittes vartu tikt
uzskattaspar hronoloiski agrkmpar 12.-13.gs.,nav daudz un ts grti preczi
datt' . Tomr galvens to pazmes - masivitte, realistiski veidots zvrgalvas ar
divm"ausm", zoslu forma - Idzins Lipu kapulauka 79.kapa saktai (vI185:166).
l.ipu kapulauks, pc J .Daigas atzinuma, attiecas galvenokrt uz Salaspils Lipu
arheoloiskkompleksa eksistences (11.-13.gs.) otro pusi ( Daiga J .1975.-28.lpp.).
AnaJ izjot Meotnes pilskalna materiJ u, V.inters Idzgas pakavsaktas ( ar
vidusdajprofiltu,rottu zoslas pdu), bet plnkmzvrgalvmdatar 12.-13.gs.
( inters V.1939.- 43.lpp., 30.att.). Uz zvrgalvu pakavsaktu vlnku izcelsmi
netiei norda ar tas, ka 11.-12.gs. depoztos nav konstatta neviena s
apakgrupas sakta, bet atrastas pakavsaktas ar magogalvu galiem (Celmiu
depozts, skat.: Urtns V.1977. -196.-198.lpp.). Sastopams uzskats, ka abu
apakgrupusaktas 11.gs.skurn pards vienlaicgi ( LA 1926.- 103.lpp.),tomr
arheoloiskaj materiJ vrojams, ka magogalvu saktas 11.-12.gs.pieminekos
prstvtasplak.Ldz ar to jsecina,kats pardjus aqrk" ( 11.gs.).
Domjams, ka agrks pakavsaktas ar zvrgalvu galiem Latvijas teritorij
pardsne agrk k 11.gs.beigs - 11./12.gs.mij.To popularittes ziedu laiks ir
12.-13.gs.,kad eksist vairki ZLG tipi un s saktas ir biei sastopama rotaslieta.
ZLGsaktugalvenattstba Idzar to norit tieividuslaiku period ( 13.-17.gs.).
187
ZLG apakgrupas saktu tipoloiskais sadaljums veikts, k pamatpazmi
izmatojot galu veidu un to tipoloisks patnbas. Apakgrupu veido divas saktu
kopas - pakavsaktas ar zvrgalvu galiem un pakavsaktas ar liliju ( vedekveida,
ziedveida) galiem, kuras sav starp ir ciei entiski saisttas. Tipoloisk analze
parda, ka o kopu starp nav iespjams novilkt viennozmgu robelniju, kas strikti
atdaJ tuabas galu formas, td ts aplkotas vienoti kopj tipu secb. Vadoties
pc galu formas k pamatpazmes, izdalti septii o saktu tipi (ZLG 1;ZLG II; ZLG
III; ZLG IV; ZLG V; ZLG VI; ZLG VII) 3 :
Itips - nelielas un vidji lielas pakavsaktas ar nelielm stilizti veidotm
zvrgalvm, kurm snskat ar izgriezumiem sadalta trapecveida vai masva
etrstra forma;
II tips - vidji lielas pakavsaktas ar iegarenm, spcgi stiliztm garenm
zvrgalvm ;
III tips - pakavsaktas ar prejas formas galiem, kurs vrojamas ziedveida
formas, saglabjoties atsevim zvrgalvu galu iezmm;
IV tips - pakavsaktas ar liliju galu vdekveida formm;
V tips - pakavsaktas ar deenertu plnu liliju galu un zvrgalvu vlnm un
neizteiksrngm formm;
VI tips - pakavsaktas ar iegareni veidotiem , sniski saplacintiem galiem,
kuros grti atpazstams to skotnjais pirmparaugs - zvrgalvu gali;
VIItips - pakavsaktas ar masvm un garenm (augstm) zvrgalvm.
ZLG 1. Pakavsaktas ar nelielm, viegli iegarenm stilizti veidotm
zvrgalvm, kurm "ausis" un un "purna" dala veidotota ar nedziu
iegriezumu paldzibu. Snskat gali veido trapecveida, etrstra vai nedaudz
noapa!ota etrstra formas. Tipam raksturgas nelielas saktas ( loka diametrs
vidji 30-40mm), saktas ar lielka izmra loku sastopamas loti reti ( skat. 21.
tab.). Domin tordts vai griezum apa loks, kura virsmu klj tordjuma
imitjoi dziji iegriezumi. Pc galu veidojuma tipa iekien iespjams izdalt
vairkus variantus.
188
21,.tabula
Pakavsa.ktu ar zvergatvu un liliju galiem (ZlG) Itipa saktu
izmru (loka diametrs mm) proporcionalitte-
3)
25
20
.t!
]! 15

1;0
5
o
26-3lnm 31-z&nm 36-4Cmm 41-45mm ~m
-analizl:as 68ZlGI saktas
ZLG 1-1 variantam raksturgas stiUzti veidotas, nedaudz iegarenas
zvrgalvas,kas saaunns virziena uz "pakaua'tdau, ta.dejadi snskat veidojot
Isu trapeci, ,kurai ar lzenu trsstrveida iegriezurnu izdaltas "ausis" , bet purns ar
diviem iegriezumiem sadaJ ts trijas das (14.zim.1,2). Zvergalvas veidotas sarnr
platas ( biezas) (-2,5~Smm), tm asi, noteikti stri. Verojama tendence galu
biezumam laika gaita klt mazkam un zvrgaJ vtn ~plnkm. Hronoloiski
senkajm saktm dakrt konstatjams rievojums galvu auqda,
Saktm tipam raksturigais loka veidojums ~tordjums ungrie.zum apa
loks ar tordjumu imitjom dzilm.svtrm, kas pamata novrojarns hronoloiski
iaunkaJ m saktm. Pirm'varianta pakavsaktu zoslas izliektas, tam griezuma. apaa
ad'ata un pap 1ainta, nereti rotta zoslas pda. Hronoloiski jaunaJ <ajm saktm
zoslas adatu.griezums taisnstrveida. Savdablgi veidota zosla Salaspils Strios
savrupatrast sakta! ( A 5826) ar jau senatne nolauztugalu. Tas forma - ar platu
ratatu pdu un griezuma.tai,snstrveida adatu - raksturiga 14,~15.gs. Zosla
nepaaubmi navvienl,aicIga ar pau saktu - ta ievrojamigarka par loku. Rodas
Iespaids, ka la ilgstoas konkrtas ZLG 1-1saktas izmantoanaslaik prlikta no
citas saktas
Tervetes ZlGI~l saktas E.8ri'vkalne visai plai attiecina uz 1.1.-13.gs.
(BrVka1neE.1974. - 1;25J pp., s.ert.: 9,16,19,20), tornr pareizk o variantu pamata
189
datt ar 13.gs. Senkajm saktm zvrgalvm izdaltas divas "ausis", galvas
auqdaa nereti rotta ar rievojumu, tm griezum apaa, izliekta zoslas adata un
vidji plata, nereti rotta pda.Agrks no tm, iespjams, attiecas uz 12.gs.
beigm-13.gs.skumu (Madalnu kapulauka 3.kaps,A 12351:14). Laukumuias
20.kap ZLG 1-1sakta konstatta kop ar 13.gs. vidus Osnabrikas denra
montpiekariu ( D
sm
145), 13.gs.sln das saktas atrastas ari Rg,Peldu un
densvaduielu izrakumos ( CauneA.1983.- 35.att.:13,15;109.-111.lpp.).
VIku datjumu sniedz Aizkraukles kapstas 45.kapa inventrs ar ZLG 1-1
saktu un Livonijas 15.gs. otr ceturka iliiem. Ldzgi (14.otr puse -15.gs.
skums)vartu datt ari Salaspils Stru saktas ( A 5826) izmantoanas laiku un
tpat prveidoto Saldus kapstas 23.kapa saktu ar dzelzs zoslu un senatn
nolauztu galu ( SNPM A 56:37). Variant dominjot senkm tipoloiskm
pazmm, vlnie eksemplri juzlko k maz izplatta pardba un senkas
tradcijassaqlabans ( netieito rda ariilgstoiizmantots,labots saktas).
ZLG 1-1hronoloiskie ietvaritdjdi kopum attiecinmiuz 12.gs.beigm -
14.gs.,ts epizodiski izmantotas ariIdz pat 15.gs.vidum.
ZLG 1-2 varianta saktas pamatpazms tuvu Idzgas pirmajam
variantam,to atiro iezme ir augstkas zvrgalvas ar profil taisnu apakjo
Iniju,kas padara ts kvadrtveidgas (14.zm.3).Saldzinot ar ZLG 1-1zvrgalvm,
2.variantagaliemizteiktka tendence uz masivitti,ts veidotas nedaudz lielkas un
biezkas (3,5-5mm). Divos gadjumos novrojama varianta galu risinjuma
vienkroana, kad "purna" priekpus nav iegriezumu, kas to sadaltu (
Kazdanga,LM 14089; Latvija,J VMM" 863).
Varianta saktm raksturgs tordts loks (retk noverojama tordjuma
imitcija)un izliekta,griezum apaa zoslas adata.Ts plak prstvtas Rgas un
Trvetesarheoloiskaj materil ( Caune A.,Gammermitde A.1983.- 2.att.:9,11-
12;BrvkalneE.1974.- 3.att.:10,18,21,26).
ZLG 1-2 hronoloiskie ietvari Idzgi pirm varianta saktm - emot vr
variantuk zvrgalvu tlkas attstibas formu, o saktu pardanas laiku hipottiski
iespjamsattiecint uz 12./13.gs.miju.13.gs.pamat atbilst ari dominjo zoslu
,veidojuma forma. Laukumuias 12.kapa inventrs ar varianta saktu (A 7323:3)
attiecinms uz 13.gs.otro pusi - 14.gs.vidu. Ar 13./14.gs.miju - 14.gs.skumu
190
iespjams datt ari kdu Mrtisal savrupatrastu saktu ar patnji veidotm,
ornamenttm zvrgalvm (ROM I 2240). Sniegtajam datjumam atbilst gan
griezum apaais loks ar dzirn tordjumu imitjom rievm, kurs ievietota savta
bronzas stieplte, gan izliekta zosla ar griezum apau adatu un izciu rindm rottu
vidjiplatu pdu .
Varianta hronoloiskie ietvari - 12,f13.gs.mija - 14.gs.
ZLG 1-3.Pakavsaktas, kurm bez variantam raksturgajm atirbm piemt
vairkas 1.un 2.varianta iezmes. To zvrgalvas mazk masvas k otraj variant,
bet saglab viegli ieskictu etrstra formu pretji pirm varianta snskat
trapecveida veidolam. Varianta atiro pazme ir zvrgalvas " apakoku" daas
akcentjums - t veidota zvrgalvas apakjs daas taisno vai viegli slpo Iniju
strauji paceot uz augu pie loka (14.zm.4). Varianta saktm tipam raksturga loka
forma un izliekta, griezum apaa zoslas adata.
ZLG 1-3saktas biek sastopamas Kurzemes arheoloiskajos piemlnekos (
Dundagas Laukumuia, VaigaIes Vei, Talsu Vilkumuias ezers).
Variants atspoquo ZLG I tlku attstbu, t hronoloisko ietvaru noteikanai
jem vr o saktu atradumu vietu datjums (13.-14.gs.). VaigaIes Veu 9.kapa
inventr kop ar tre varianta saktu miruam Idzdots griezum taisnstrveida
stieples bronzas spirJ gredzens ar dubultapu ( dubultsaulu) ornamentu (A
9155:1).
Varianta eksistences laiks - 13.gs.sk,fvidus - 14.gs.
ZlG 1-4.Pakavsaktas ar noapaoti veidotm neskaidras formas pirm tipa
ZVrgalvm, kas atspoquo tipa tlku attstbu stilizto galu vienkroans
(deenercijas) virzien. Varianta galu veidojumam ir iespjamas varicijas, bet
kopj raksturojo iezme .ir noapaotas, izplduas un nereti asimetriskas
ZVrgalvuvaricijas (14.zm.5). Izgriezumi, kas izdala "purnu" un "ausis", veidoti
sekli un neizteikti. Senkajm pakavsaktm (Dobeles kapsta, VI234:681, 1627) is
pazmes neizpauas tik spcgi, bet pards k noapaoti veidotas 1.varianta
ZVrgalvas, savukrt vlkajs saktas formu vienkroans ir daudz spilgtk
izteikta ( Cesvaines kapstas 180.kaps, A 12304:96; Trvetes kapstas 4.kaps, VI
21:154).
191
ZLG 14 eksistences laiks iezmJ arns visai aptuveni variants kopuma
atspogulol tipazvrgalvu vienkroans (deenercijas) procesu. Senakas saktas
ar sadaITtu ausuizvil"ZJ umu hipot1iski vartu attiekties v1uz 13.g5. Cesvaines
kapstas 180.kapa sakta konstattakopar nenosakmu Livonljas montu (A
12.304~95,14.~16.gs..?), bet 'rvetes kapstas sakta tiek datta ar 16.gs. ,(Brivkalne
E.1974.- t25.lpp.). lidz ar to ZLG 1,-4saktas paetv llqsto laika posma ~to
pa:matizplatlbaslaiks hipottiski attiecinms uz 14.~15., lai gan vienkroans
tendences vrojamas jau 13.gs.VhT!kIesaktu eksemplri ietiecas ari16.gs.
rpus Latvijas teritorijas atseviasZLG Isaktas atrastas Igaunija ( Selira:nd
J .1974.- TahvJ O(XVH~1; Aus T., Dubovik B.1989. ~Taf.XVU:5), kur tas visticamk
uzJ Clkojamaspar uevestmrotm. Tuvu ITdzigas formas, kas tomr veido tipoloiski
atirigugrupu (Ioklus tipus), zinmas ari Uetuv' (LLM 1958.- Pav.440,441; LAB
1961'.- 348 pav.; IlJ rbanavi,ius V., Urbanaviiene S.1: 988.-40, 41pav.)
ZLG Il. Pakavsaktas ar garenm spcgi stiliztm zvrgaJ vm. To shma
snskat raksturojs k ar div,iempusapalem izgriezumiem no augas un apakas
iemaugts taisnst ris, kuram izgrIezums veidots ari "purna" da, Domin saktas,
kuram "puma" un "pakaua" daas veidotas vienda augstum., tomr senkajm
saktrn vroama akcenttk veidota tiei priekj ("purna") d~a. Tipam
raksturigasvidji lielas saktas (35-50mm, skat 22.tab.).
22. tabula
Pakavsaktuar zvrgalvuun liijugaJ iem(ZLG) Iltipa saktu izmeru (lOka
diametrsmm) proporcionaUtle*
25-
::onm
31i~ 36- 41~ 46- 51
:::Eimm mm A5mm 9J mm55mm
anaIizi!Bs 95ZlG II saktas
51> >EQ mm
6:mm
Lai gan tipa ietvaros loka veidojums vari (ipa.i t rsgriezuma forma) vrojama
192
izteiktatendence veidot to tordtu vai ari imitt tordjumu ar dzli iegrieztu rievu
paIdzbu.
ZLG IItips ir viens no skaitliskivismasveidgk prstvtajiemtipiem Latvijas
viduslaikupakavsaktu ar zvrgalvu galiemklst.otiplaiis saktas reprezenttas
Talsu Vilkumuias ezer atrastajs rots (skat.V tabulu). Pc galu veidojuma
stilizcijaspakpes tipa ietvaros izdalmietrivarianti.
ZLG 11-1. Pakavsaktas ar tipam raksturgo iegareno zvrgalvu formu un
aptuveni vienda augstuma abm daarn, kurm "purna" dala ar diviem
iegriezumiem sadalta trijs das (15.zm.3). Atsevios gadjumos nedaudz
akcenttkveidots "purna" da/as augjais izvirzjums.Zvrgalvas neretirottas ar
dubultapu (dubultsaulu), punktu vai svtriu ornamentu. Varianta saktu loki
visbiekgriezum segmentveida ( lieti),tos rot slpu svtrutordjuma imitcija.
Hronoloiski senkajm saktm zvrgalvas biezkas (vidji 5-7mm), tm
izdaltas divas ausis, biek sastopama ornamentcija, vlkajm saktm
zvrgalvas plnkas, to "ausis" veidotas ar vienu nesadaJ tu izvirzjumu.pai
biezaszvrgalvas konstatjamas 12.gs.pakavsaktmar " tipa iezmmzvrgalvs.
t, piemram, kdai !u senkapu saktai (A8130:6) tie veidoti 6,5 mm biezi, bet
lielajaiRikopoles saktai(A7745:4)- pat 9 mmbiezi.
Ar 12.gs.beigm - 13.gs.skumu datjamas saktas ar varianta arhaiskm
pazmmkonstatjamas Ikiles kapstas 480.kap ( VI 130:555, 556, 558) un
Meotnes kapulauka 33.apbedjum ( A 11316:1).Tm rpgi veidots griezum
ieliektasegmenta( Ikiles kapsta)vaiapal(Meotnes kapulauks) loks ar savtas
dubultstiepltes vijuma imitciju.Ldzgidarintas zvrgalvas, bet primitvk veidots
loks un zosla (darinta atkrtoti?) konstatjamas Mrtisalas kapstas 658.kapa
apbecfljumasaktai (VI 122:809),kura atrasta kop ar 15.gs.vidus - tre ceturka
montm. Kdai citai vlkai varianta saktai (Madlienas bazncas kapsta, A
8883:7) konstatjam zosla ar griezum taisnstrveida adatu un plato, ar trim
izcilurindmrotto pdu Idzgi[au] varianta eksistences laikumeklt v114.-15.gs.
ZLG 11-1varianta pamatizplatbas laiks tomr attiecinms uz 12.gs.
vidu/beigm - 13.gs.im datjumam atbilst varianta skaitliski lielks da/as saktu
izliektun griezum apa zoslas adata, k arito atraanas apstk] - 13.gs.sln
ts konstattas Rg un Sabiles senpilst (vI200:21;480). Acmredzot saktu
forma turpina saglabties ari 14.gs., bet 15.gs. to atradumi juzlko k
193
neraksturga, epizodiska pardba.
ZLG 11-2.Varianta saktas, saglabjot trsda/gu "purna" daJ jumu, atiras ar
izzuduu "pakaua da/as apakjo izvirzjumu (14.zm.8). Lai gan ari otr varianta
saktm sastopams griezum izliekta segmenta loks, tomr daudz plak
prstvtas pakavsaktas ar tordtu vai griezum apau loku, kuru klj dzias
tordjumu imitjoas rievas.
Ldzgi k tipa pirmaj variant, vrojama ZLG 11-2saktu ilgstoa eksistence-
varianta ietvaros nosacti var izdalt o saktu senko un jaunko grupu. Par
senkajm juzskata divas Rgas Sv.Ptera bazncas 13.-14.gs. kapstas saktas ar
5,5-6mm biezm, rpgi veidotm un ornamenttm galvm, kurm izdaltas divas
"ausis" ( VRVM 41999/1,5; /3,2).Saktu loks griezum segmentveida, 1.kapa saktai
tas grezni ornamentts. Abu pakavsaktu izmri ( 69 un 52 mm) prsniedz tipa
vidjos parametrus, ts raksturojamas k lielas saktas. 1.kapa sakta konstatta
kapa inventr kop ar 13.gs. 1.puses montas atdarinjuma piekariu ( VRVM
41999/1,2). ZLG 11-2varianta pamatmasu veido 13.gs. raksturgs pakavsaktas ar
griezum apau un izliektu zoslas adatu. Visai plau stratigrfiski argumenttu
datjumu ( 11.-13.gs.) ZLG 11-2 saktm Trvetes materil sniedz E. Brvkalne (
BrivkaJ neE.1974.-3.att.:3,24,25). Aplkojot to kontekst ar citm varianta saktm,
akceptjama liekas t beigu dala (12./13.gs. mija - 13.gs.).
Plak nek pirmais variants ts sastopamas ari 14.gs. konteksta'. VIks
varianta saktas attiecinmas uz 15.un pat 16.gs. Dobeles kapstas 911.kapa
sakta ar griezum segmentveida loku un nodiluu t rotjumu (vI 234:2537)
konstatta kop ar arhibskapa Mihaela Hildebranta ( 1484-1509) iliu (vI
234:2610), bet ZIku J aunbrzkalnu savrupatrastai saktai ( A 9293:20) konstatjama
16.gs. raksturga vienmrgi plata zosla. Zosias forma ar griezum taisnstrveida
adatu uz 14.-15.gs. [au] attiecint ari Mrtisalas kapstas 812.kapa ( VI122:1052)
un Zru Apenieku (CWM 6966) saktas. J secina, ka 2.varianta saktas pards
nedaudz vlk un ir izplattas ilgk k ZLG 11-1tips.
Varianta kopjie hronoloiski ietvari - 12./13.gs. mija - 14.gs., epizodiski ts
sastopamas ari vlk ( 15.-16.gs. skums).
ZLG 11-3 varianta saktu zvrgalvm gali Idzgi tipa pirm varianta
zvrgalvm, to atiro pazme ir izzuduais "purna" trlsdaqais daljums. Galvm
194
raksturqa plai atvrta "mute", kur atirb no ZLG 11-1trkst vidj izvirzjuma
(14.zm.9).
Variants acmredzot raksturo tipa tlku transformcijas procesu - t
vienkroanos. adu piemumu netiei apstiprina ari o saktu loku vIk forma
- tie ir griezum ape] ar tordjumu imitjou rievu iegriezumiem, kas parasti klj
tikai loka virsjo, redzamo pusi. Retk sastopamas saktas ar tordtu loku. Ldzgi
daudz mazk konstatjamas ari rottas zvrgalvas, kuras prsvar sastopamas tipa
senkajm saktm.
Varianta saktm 13.gs. raksturgas zoslas ar griezum apau, izliektu adatu
un strainu pdas paplainjumu. Sprieot pc zoslas taisnstrveida griezuma, ar
13./14.gs.miju - 14.gs.droi datjama kda Talsu Vilkumuias ezer atrast ZLG
11-3sakta (TNMM 1217) un Ances kapstas savrupatradums ( WM 6314). Ldzgs
datjums attiecinms ari uz Dundagas Laukumuias kapstas 1.kapa saktu ( A
7313:1) un Drabeu Uplantu 6.kapa (vI 134:22) saktu. Ldz ar to secinms, ka ZLG
11-3saktas samr kompakti konstatjamas 13.-14.gs. kontekst.
ZLG 11-4varianta gali veidotas pc ZLG 11-2zvrgalvu parauga - tm izzudis
"pakaua" daas apakejais izvirzjums. Atirb no otr varianta, "purna" dala
veidota, to sadalot divs das (14.zm.7). Varianta prjs pazmes Idzgas ZLG 11-
3 saktm - sastopams viengi griezum apa loks ar tordjuma imitciju un 13.gs.
raksturgs zoslas formas. is saktas plak konstattas Dundag un Ta/su
Vilkumuias ezera materil ( skat.V tabulu).
Varianta eksistences laiks viends ar ZLG 11-3hronoloisko izplatbu - ZLG 11-
4 saktas datjamas ar 13.-14.gs.
5
ZLG II tipa ietvaros izdaltie varianti nav uzlkojami par tipoloiski
sastingum, nemaingm vai strikti norobeotm formm. Nereti konstatjami
gadjumi, ka saktas gali var "piedert" dadiem variantiem. T, piemram, atirgi
ZLG 1I-1/ZLG 11-3gali veidoti kdal Talsu Vilkumuias saktai (A10994:393), ZLG 11-
11ZLG 11-2- Mrtisalas pil atrastajai saktai ( VI 122:1775), bet J aunvirslaukas
Ciemaldes kapulauka 31.kap atrastajai saktai viens gals darints k ZLG 11-2, bet
otrs - k ZLG 11-4(VI 205:48). Mint galu tipoloisk dadba atspoquo variantu
cieo iekjo saistbu tip, pardot to plstou nomaiu.
Atirb no citu ZLG apakgrupas tipu saktm, II tipa saktas plak
prstvtas ari rpus Latvijas teritorijas. Dadiem tipa variantiem tuvas formas
195
atrastask Krievij (Ceaoaa M.B.1981.~PHc.30:2), 1gauni.j ( Kirme K.1986.- III.19;
Mustgal savrupatrast sakta,glabjas LVM, CWM 65082) un bij ..Austrumprsijas
teritorija (KyAaKoB 8.1;1.1990. - PHc..13:10),.t an Somija ( 8a1ma H.1956. - Abb.41-
41) un Zviedrija.( Nerman 8.1929. - Fig.152; Garlssan A.1988 ..- 8.31,44.3), tomr
v1visvairk i tipa saktas sastopamas Uetuv (LAA 1978.37 emel.). lespjams,
ka tas saistms ar Iltipa zvrgalvu k senku formu pardanos ..
ZLG IU.Pakavsaktas ar prejas formas galiem, kurs vrojamas ziedveida
formas, saglabajoties atsevim otra tipa zvrgalvugalu iezrnm (1S.zim.1,6). o
saktu gali visvwrk atgadina stiliztu liliju (heraJ di.skaslilijas) ziedus. Treajam tipam
ra.ksturigas neliela un vidja izmra saktas ( skat. 23. tabulu) ar griezuma epau
loku, kuru rot.tordjumu imitjoi sekli iegriezumi. Neretiiegriezumos ievietota
saVlla bronzas stieplte. ZLG III saktas uzlkolarnas par prejas formu galu
transformc.ijas procesa .~o prejas raksturu apliecina gan tipa saktu svrstJ bas
izmra a, gan ari to saldzinoi nelielais skaits apakgrup. Pc gaju veidojuma
tipu iespjamsiedafit trs variantos.
23.tabula
Pakavsaktu ar zvrga:tvu un liliju galiem (ZLG)
IIItipa saktu izmeN (loka diametrs mm)
proporcionaIit8te
7
6
5 -
~4 -
~3
2 .~~-
1 "
o
c;')~E ~aE ;i~E w~e ii;I~E f8~e
~analizta& 24ZlG 111saktas
ZLG III..t,Pakavsaktas ar stHiztm zvrgalvm, kurm akcentta "purna"
dala, Tak:luvusi augstka, uzsvrtk veidoti maJ jie jzvjrzllumi, tdjdi radot lilijas
Zieda formu (15.zim.6). "Pakaua" dejas izvtrzijumi s~glabjuies ka. mazk
uzsvrti, atspogulojot ZLG HI~lradniecibu ariepri.ekj tipa saktrn. Izteiktkas II
tip.a tezrnes sag,labjusi kda Taurupes Vec.muinieku sakta, kurai gali rotti ar
Punktu motvu ornamentu (A 7363:4).
liki1eskapstas 579.kapa inventrs ( gredzeni ar vtdusdaas paresninjumu
196
un robustu tordjuma imitciju), kur Idzdota ari varianta sakta ( VI 130:671)
visum atbilst 14.-15.gs. Prjo varianta saktu zoslu veidojums - griezum
taisnstrveida adata un plata, ar trs izcinu rindm rotta pda - [au] to
pamatizplatbas laiku attiecint uz 14.gs. vidu - 15.gs. ZLG 111-1pamatizplatbai
neraksturgs datjums (16.ga.), sprieot pc aurs, vienmrgi plats zoslas,
iespjams viengi kdai Alksnes apkrtn savrupatrastai saktai (AI 1708).
ZLG 111-2 saktu galu atiro pazme ir izzuduais"pakaua" daas
apakjais izvirzjums. Variants atspoquo epizodisku pakpi zvrgalvu tlkas
transformcijas proces, izzdot shematizto zvrgalvu iezmm. Pakavsaktu ar
varianta iezmm analiztaj materil ir skaitliski nedaudz ( skat.V tab.).
Ikiles kapstas 240.kap Idzdotas divas ar bronzas vaiu savienotas
das saktas ( VI 130:303,304), ar kurm acmredzot sasprausti tunikveida svrki.
Neskatoties uz kapa inventru ( rotadatas, vaturi u.c.), saktu tipoloisks pazmes
ne!auj ts datt agrk k ar 14.gs. skumu vai pat vidu. Varianta hronoloiskie
ietvariIdz ar to hipottiski ir tdi pai, ka ZLG 111-1- 14.gs.vidus - 15.gs.
ZlG 111-3varianta saktu gali visvairk Idzins stiliztu liliju ziedu galiem - liliju
ziedlapas veidojas no "ziedpumpura" , kuram izzudui iepriekejiem variantiem
raksturgie izvirzjumi (15.zm.1). Gali noplacinti, tie tuvojas plnm (2-3 mm)
vceklveloa formm. Varianta saktm domin griezum taisnstrveida zoslas
adata, plat pda rotta ar triju izci!u rindm. is tipoloisks pazmes [au] variantu
datt Idzgi k ZLG 111-1un ZLG 111-2- 14.gs. vidus -15.gs. Ldzgi ( ar laiku Idz
15.gs.) du saktas fragmentu Raunas Tanskaln dat ari F.Balodis ( Balodis
F.1928.- 64.lpp., IIIpl.:21).6
Ldzgi k IItip, ari ZLG IIIsaktm novrojama dadu variantu gali vienai
saktai. K piemrs atzmjama Alksnes apkrtn atrast sakt, kurai viens gals
veidots k ZLG 111-1, bet otrs - k ZLG 111-2(AI 1708).
ZLG IV. Pakavsaktas ar plnm liliju galu vdekvetda formm, kuras
pakpeniski zaud ITdzibu ar reliem liliju ziediem; tos iespjams raksturot k liliju
ziedus, kas transformjuies ITdzvdekveidqrn formm. Saktu galu darinanas
tehnoloiskais process, saldzinot ar iepriekjo tipu saktm, ir maksimli
Vienkrots - tie veidoti, noplacinot loka galus un ar nedziu, biei vien primitvi
veidotu iegriezumu paldzbu atdalot nosactas "ziedlapas". K ZLG saktu
197
vienkroans produkts, ceturtais tips viduslaiku rotu klst prstvts samr
plai ( skat.V tabulu). Tam raksturgaslJ idji lielas un lielas saktas (35-55mm), lai
gan sastopamas k mazka, t ar lpai I'ielaizmra eksemplri (skat. 24.tabulu).
24.tabula
Pakavsaktu ar zv.rgaJ vuun lilijugaliem (ZlG) tv tipa saktu izmru
(loka diametrs mm)proporc::ionaUtte"
20
15
s
li10

5
o
2&. 31 36- 41- 46- 51- 5& <;Onm
3:mm 35mm 4O'nm 45mm EOnm 55mm EDmm
-anaIizlas89 ZLG .IVsaktas
ZLG IV tipa saktm prlezurn apa loks, kur rotts ar se'kJ iem sipern
iegriezumiem ( stilizta tordjuma imitaciju). Domin zoslas ar grie.zum
taisnstrveida.adatu un platu rottu pdu. pec gaJ u varia.cijm tipsiedalms piecos
variantos (ZLG IV-l, ZLG IV-2,ZLG IV~3,ZLGIV4, ZLG IV-S)..
ZLG IV.1. Pakavsaktu lilijas formas plnajos, tipam raksturigajos galos vel
saglabjs iepriekj' tipa (ZLG Hl)iezimes - nosacm veidota divziedlapu lilija, kuru
atgdtna ziedpumpura paresninjums (15.zm.2). Ziedlapas atdala iegriezums galu
centr. gaJ i veidoti izteikti plni (1,5-2rnm), tuvojoties vdeKlveida vai zivs astes
formm. Variantasaktm tipam raksturigaisgrie.zumaapa1ais loks, kas rotts ar
nedziliem. tordurnu imitj,aiem spiem iegriezumiem ..Varianta vidJ i lielo saktu
izliektozosluforma ar pdas paplatinjumu, kas nereti rotts ar trijm izdlu rtndm
(Iikile, ROM 1 1:761;Zaubes Brzmuia,. V 7980:7 u.e.) !auj variantu visprinti
attiecinat uz 14.g5..vidu - 15.9S.vidu-otro pusi.
ZLG 1V.2. Pakavsaktas ar nelieliem. ar dzlu iegriezumu centra divas dals
sadaJ itiem plniem vdeklveidagali.em (1S.zm.5). Atino. no pirm varianta,
i:ZZudisziedpumpura paresninarns. Varianta saktmgriezum apaj loks ar slpu
198
iegriezumu rotjumu un izliekta zosla ar trs rindm izciu rottu pdu. Varianta
hronoloiskie ietvari Idzgi ZLG IV-1- 14.gs.vidus - 15.gs.vidus-otr puse.
ZLG IV-3. Pakavsaktas ar nelieliem ( 8-10mm augstiem), izteikti plniem
vdekveida galiem. Galus nosacts trijs vai vairk "ziedlaps" sadala nedzli
iegriezumi vai pat tikai ~veida svtras snos (15.zm.4). Dam Dobeles kapstas
varinata saktm gali gludi un "ziedlapas" nav iezmtas vispr( VI 234:2964,
2105; 1325.kaps, VI234:3269).Ts rada nelielu (loka diametrs 28-32mm), vienkru
darinjumu iespaidu, kas domti krekla sasprauanai, dekoratvi lakoniski veidotas
ar o saktu zoslas. Uelkajm saktm izliektas zoslas ar platu, trim lzciu rindm
rottu pdu. Nosacti variantam pieskaitma ar kda IV tipa sakta ( VI122:166) no
Mrtlsalas 141.kapa inventra ar vidji dziu robojumu nodaltm "ziedlapm" un
punktu rindm rottm galu snu plaknm. Saktai tordts, tipam neparasts loks un
zosla ar platu, izciliern rottu pdu.
Sprieot pc ZLG IV-3 saktu zoslu formas, varianta hronoloiskie ietvari
Idzgi ZLG IV-1un ZLG IV-2. Stukrnau Vnakalna kapstas 42.kap varianta
sakta konstatta kop ar fragmentru 14.-15.gs. (?) sudraba braktetu ( A
12169:285). Preczku datjumu au] dot Dobeles kapstas 1325.kap Idzdotie
14.gs. vidus - otrs puses montpiekari ( VI 234:3266, 3277-78). Varianta
hronoloiskie ietvaru skums Idz ar attiecinms uz 14.gs. vidu, saktas, sprieot
pec zoslu formas, bija izplattas Idz 15.gs.vidum - otrajai pusei 7 .
ZLG IV-4. Pakavsaktas ar augstiem vdekveida galiem (12-24mm), kas ar 2
ldz 4 nedziiem iegriezurniem sadalti nosacts "ziedlaps". legriezumi no
"vdeka'' malas parasti paturpinti ar garku vai sku svtru paldzbu, uzsverot
galu sadaljumu (16.zm.3). Daos gadjumos konstatjama galu ornamentcija ar
punktu vai Iniju krustveida motvu (J rmala, A 12159; Saldus kapsta, A 56:26).
ZLG IV-4 varianta saktas sastda tipa pamatmasu ( skat. V tabulu). Ar retiem
izemumiem raksturgs griezum apa loks ar slpu iegriezumu tordjuma imitciju
un izliekta zosla ar pdas paplatinjumu, kas rotts ar trim izciu rindm.
Sastopamas an saktas ar nelielu nerottu pdas paplatinjumu, k ar saktas ar
rottu zoslas adatu ( Saldus kapsta, A 56:26; Mrtisalas kapsta, 138:1166).
Varianta hronoloiskie ietvari, sprieot pc saktu zoslu formm, kopum
attiecinmi uz 14.gs. vidu - 15.gs.beigm. aj datjum lekaujas ar Slpils
199
kapstas 120.kapa sakta, kura tiek attiecinta uz 15.gs. ( nore E., Zaria A.1980. -
193.lpp.). Dobeles kapst ZLG IV-4 saktas konstattas kapu inventros kop ar
14.gs.vidus -15.gs. vidus rnontplekarilern". Hronoloiski vlko datjumu a
kapst sniedz 815.kapa sakta, kas konstatta kop ar no 1514.-1518.g. kaltas
montas darintu piekariu ( VI 234:2315). 15.gs. beigm - 16.gs. skumam
raksturigas zoslu formas konstatjamas ari citam i varianta saktrn ( J rmala, A
12159; Mrtisalas kapsta, VI 122:1952), lidz ar to ZLG IV-4 eksistences laiks btu
paplainms lidz 16.gs.skumam.
ZLG IV-5. Pakavsaktas ar plni noplacintiem galiem, kuros savienotas
stilizto ziedu "vdekveida" un atsevias zvrgalvu galu iezimes. Galiem raksturigi
plnie "vdek]l", kas ar viena vai vairku iegriezumu paldzibu sadalti nosactajs
"ziedlaps", un zvrgalvu "auslrn" Idzigie izvirzijumi galu aizmugurj dal
(16.zm.1,4). Izvirzijumi var bt novietoti k "pakaua" augj un apakj da" ,
t tikai augj da" . Verlantam tipam raksturigais griezum apaais loks ar slpu
iegriezumu tordjuma imitciju un izliektas zoslas ar griezum taisnstrveida adatu.
ZLG IV-5 saktrn vrojamas toklas tipoloiskas grupas iezmes - ar retiem
izmumiem ts sastopamas Latvijas rieturnda, galvenokrt kuru apdzvotajs
teritorijs.
i varianta hronoloisko ietvaru noteikanu apgrtina takts, ka lielk dala
saktu iegtas k savrupatradumi. J rkalnes Darvdedu 11.kap das saktas
fragments (galva) iegta kontekst ar agrinu 14.-15.gs. rlsaktu ar uzrakstu "AVE
MARIA" ( A 9198:2), varianta saktas konstattas ari Talsu Vilkumuias ezera rotu
ktst (A 10994:395, 406).Zoslu veidojums lauj ZLG IV-5 saktas visprinti datt ar
14.-15.gs.
ZLG IV daudzskaitlgs saktas uzlkojamas par izteikti Latvijas teritorijai
raksturigu saktu tipu, tomr kdai savrupatrastai J elgavas muzeja saktai k
atraanas vieta nordta bij.Austrumprsijas teritorija (J VMM 11671).
ZLG V.Pakavsaktas ar plniem noapaotu formu transformtiem ziedvieda
vai zvrgalvu galiem, kuros prmrigi stilizto veidojumu pirmparaugus ( zvrgalvu
vai lilijas ziedu) grti atpazt (16.zm.2). Nereti gali veidoti asimetriski ( Martisalas
kapsta, 403.kaps, VI 122:425, 943.kaps, VI 122:1266, s.a. VI 122:1775; Talsi, A
11197:2 u.c.). Tips raksturojams k plno "vdekveida" galu tlks
transtormcijas rezultts ar izteiktm o galu deenercijas pazmm. Saktu loks
200
parasti griezum apa ar slpiem tordjumu imitjoiem iegriezumiem, lai gan
sastopamiariatirgiloka veidojumi ( nerotts loks,griezum segmentveida loks).
ZLG V saktu zoslu formas ar viegli izliektu adatu un nelielu nerottu pdas
paplainjumu sastopamas 14.-15.gs.J aunbrzkalnu ( A 9294:7) un Dobeles
kapstas saktm (vI 234:2663) vrojamas zoslas, kas vienmrgi saaurins
virzienuz adatas smaili.o zosluforma plak sastopama,skot ar 15.gs.beigm
- 15./16.gs. miju. Mrtisalas kapstas 943.kapa saktai 16.-17.gs. raksturg
vienmrgiplat ( 2-3mm) un taisn zosla bez pdas paplainjuma, bet Dobeles
kapstas 815.kap Idzgu saktu ar neizteiksmgiem, noapaotlern galiem dat
Trbatasbskapijas 1514.-1518.g.feni kapa inventr (VI234:2315).
ZLG V tipa saktas atspoqu]o pakavsaktu ar zvrgalvu un liliju galiem
eksistencesbeigu posmu un attiecinmas uz laiku no 15.gs.beigm Idz 16./17.gs.
mijai.
ZLG VI. Vidji lielas pakavsaktas ar gareniskiem, sniski saplacintiem
robotiemgaliem, kuri veido patnas, deenertas zvrgaJ vasizdalmas atsevi,
VItip (16.zm.5). ZLG pakavsaktu apakgrup is saktas prstvtas ar nelielu
eksemplru skaitu.aj attstbas Imen,sprieot pc stilizcijas pakpes, saktu
galiem ir zudusi to attlojuma saistba ar kdu konkrtu objektu, tiem uzsvrti
dekoratvs raksturs.Dobeles 735.kapa saktai ( VI234:2034) iegriezumiem robotie
galiveidoti noapaoti, bet Leimau Augsto kapu 140.kapa saktai ( VI136:168) un
Dignjas Reiu saktai ( 8362:4) zvrgalvas darintas asiem, noteiktiem striem.
Vismsaktmloks griezum apa ar tordjumu imitjoiemslpiemiegriezumiem,
zosias vienmrgiplatas bez pdas paplatinjuma vaiar neizteiktupdu.
VI tipa saktu no Dobeles kapstas dat 14.gs. beigu montpiekarii
735.kapainventr (vI234:2050-51).T konstatta kop ar divmZLG IV-4 saktm.
emotvr varianta izplatbas augjo robeu, mint VItipa sakta uzlkojama
par deenrto zvrgaJ vu attstbas skumposmu raksturojou eksemplru.
Dignjas Reiu un Leimau Augsto kapu saktm raksturgas auras, vienmrgi
plats zoslas, kas sastopamas 16.-17.gs.saktm.Leimau Augsto kapu saktas
vlno datjumu netiei apstiprina ari is apbedjumu vietas kopjie hronoloiskie
ietvari - apbedjumi kapst attiecas gaJ venokrt uz 17.gs., tikai daus
savrlJ patradumus iespjams datt ar 15.-16.gs. ( Apala Z. 1979. - 257.lpp.).
TdjdiZLG VIsaktu hronoloqlskie ietvaripamat attiecinmiuz 15.- 16.gs.
201
Skaitliski nelielu,bet savdabgu ZLG saktu tipoloisko grupu veido ZLG VII
tipa saktas. im saktm masvas un garenas patni veidotas zvrgalvas, kas
entiski grti saistmas ar citu ZLG tipu saktu galiem. Ts atir savdks
zvrgalvu stilizcijas veids, kas viduslaiku pakavsaktm raksturojams ka sarnr
realistisks. ZLG VII zvrgalvm raksturgas akcenttas, garas un senkiem
eksemplriemdubultotas "ausis" un izvirzta apakja ( "zoda") dala.Saktu gali
veidoti apjomgi, tiem parasti rpga apdare.Tipa saktm konstatjams pts vai-
retk - ar dzirn tordjumu imitjom rievm rotts loks.Tieas paralles im
saktm konstatjamas Lietuv, Polij un bij. Austrumprsijas arheoloqiska
maten'" . o saktu pla izplatba tiei Lietuvas materiJ liek uzskatt tas par
raksturgmtiei imteritorijm ( Vijups A.1994.- 125.lpp.) - Latvijtas ievestas vai
darintas uz vietas pc rjiem paraugiem ( Vijups A.1994.- 126.-127.lpp.), ko
netieiapliecina ario saktu nelielais skaits ( pavisamtipam pieskaitmas 9 saktas,
skat.V tabulu). Pc galu veidojuma is saktas iespjams iedalt divos savstarpji
cieisaisttosvariantos.
ZLG VII -1.Vidja un liela izmra pakavsaktas ar masvmzvrgaJ vmun
ptu loku (17.im.1,2,4,5,6). Mazks saktas diametrs ( Dundagas Laukumuia,
4.kaps, A 7316:27) ir 35 mm, lielks ( Koknese, A 7992) - 64,5 mm. Tam
raksturgas masvas, biezas ( 5,5-8mm) un augstas ( 20-27mm) zvrgalvas, kas
neretiveidotas no zemas raudzes sudraba (Dundagas Laukumuias un Aizkraukles
saktas).Varianta saktm loks, kas pts no trim - etrm bronzas stieplm;
DundagasLaukumuias un Ciblas kapulauka ( A 7781:11) saktmlok ieptas v13-
4 rnazkassavtas dubultstiepltes.Visgreznkais un tehnoloiski saretkais loks
ir Laukumuias saktai - etras liels stiepls, kas savtas no trim mazkm un
papildus iepts etras mazks dubultstiepltes,Idz ar to loka darinanai kopuma
izmantotas20atsevias stieples.Ldzgiveidoti loki arivairkmLietuvas saktm(
DaugudisV.1968.- Pav.13-18;EngelC.1931.- Abb.12:c,d).
Pirm varianta saktas datjamas ar 14.gs., par senko uzlkojama
Laukumuias4.kapa sakta (17.zm.1), kura konstatta kopa ar 13.gs.beigu - 14.gs.
s'kumamontpiekariiem (Pdebornas bskapa Oto I(1277-1307)denrs, D
Si
73,
77) .Ldzgs datjums sniedzams ari Ciblas kapulauka 1B uzkalnia apbedjuma
202
un Ozolmuias kapulauka II kapa saktrn" .VIks datjums ( 14.gs.vidus -
beigas) ir Koknes savrupatrastajai saktai (A 7992)un Mrtisalas kapstas
403.kapasaktai( VI122:425),kurm griezum taisnstrveida zosla ar paplaintu,
trim izciu rindm rottu pdu. pai atzmjama pirm varianta zvrgalvu
darinanastehnoloija, atseviiatlejot zvrgalvas uz jau sagatavot loka galiem (
VijupsA.1994.-126.lpp.).
ZLG VII -2. Saglabjoties tipa pamatpazmm - relatvai masivittei un
zvrgalvu garumam -, otraj variant notikuas btiskas tipoloiskas izmaias.
Zvrgalvaskuvua plnkas (3-5mm) un aurkas,agrko divu "ausu" viet ncis
viens,nesadalts izvirzjums.Pakavsaktuloks atliets reize ar galiem ( gali atlieti jau
atliektstvokl,tikai paralli - vien plakn - ar loku), zvrgalvu "zodi" saplst ar
loku.Uzliecotgalus uz augu perpendikulri lokam,Dignjas varianta saktai (RLB
697) kreisaizvrgaJ vai"zods" atlzis no loka (17.zm.7). Prmaias skruas ari
pakavsaktu loku. Sareto pinuma tehniku nomaina griezum apa loks ar
tordjumu imitjom rievm.Dignjas un Lokstenes ( Mugurvis .1977.- XXXV
tab.:23) saktm zoslas ar paplatintu pdu un griezum taisnstrveida adatu,
Lokstenessaktaipda rotta ar zobrata ornamenta lnijm.
Otr varianta pakavsaktu zvrgalvas pc galu stilizcijas tuvas Lietuvas
sudrabapakavsaktu galiemStakliu,Kretingas un Mitkikes 13.-14.gs.depoztos (
Daugudis V.1968.- Pav.14,15,18).Tomr is Lietuvas pakavsaktas atzstamas par
hronoloiski senkm, jo to zvrgalvmvienmr veidotas divas "ausis", loks pts
no vairkm stieplm. Tiekas analoijas konstatjamas Obeu un J aktaiu
kapulauku 15.-16.gs.skuma kapu inventros (Urbanaviius V., Urbanaviiene
5.1988.- Pav.96; Urbanaviius V.1979.- Pav.15:2,21:4).aj datjum iekaujas ari
Lokstenes saktas atraanas apstk]i.T atrasta celtnes tuvum, ko .Mugurvis
dat ar 15.gs ( Mugurvis .1977.- 85.lpp.).Trkstot droi datjamiem 16.gs.
atradumiem, Latvijas arheoloiskaj materil ZLG VII-2 pagaidm datjams ar
15.gs.
Savdabgs starpposms, kur apvienoj k pirm, t otr varianta iezmes,ir
Trvete atrast neliel sakta ( A12551:18).Saktai primitvi veidotas vidji biezas
(4mm)zvrgalvas ar divm"auslrn", kas IdzgasZLG VII-1galiem,bet gali un loks
atlietivienlaicgiun zvrgalvu "zods" savienots ar loku.Griezum apao loku, Idzgi
203
k ZLG VI-2 saktm, klj dzili tordjumu imitjoi iegriezumi (17.zm.3).
K primitivizta ZLG VI tipa sakta jatzim ari kda Aizkraukles kapst
savrupatrasta pakavsakta ar augstm ( ap 22mm) un masivm zvrgalvm un
griezum neregulra segmenta loku, kuru rot slpas iegriezum svitras ( A
12235:10). Saktas zoslas tipoloisks pazimes ( izliekta zosla ar griezum
taisnstrveida adatu un vidji platu pdu) [au] to visprinti datt ar 14.- 15.gs.
ZLG VII tips ar t varicijm Latvijas teritorij kopum attiecinms uz 14.-
15.gs.
Nelielu skaitu viduslaiku ZLG pakavsaktu nav iespjams pamatoti iekaut
izstrdtaj analitiskaj tipoloij .o apakgrupas dau veido gadjuma rakstura
formas, kuras sastopamas 1-2 eksemplros un kuru izdaITanaatsevios tipos tikai
noslogotu veikto tipoloisko anaITzi.
K du saktu piemrs vispirms jatzim kda Skult savrupatrasta sakta (
CVVM 64849) ar rpigi veidotiem apsudrabotiem (?) galiem, kuri darinti realistisku
heraldisko liliju veid un ornamentti ar saretu rakstu (18.zm.2). Saktas loks vts
no griezum etrstrveida etrm stieplm. is saktas netradicionlais veidojums
un rpigais tehniskais izpildjums rada profesionJ a rotkaa darinjuma iespaidu.
Udziga, tikai sudrab veidota 16.gs. sakta zinma Igaunij ( Kirme K.1986.-1I1.51),
ariSkultes saktu iespjams datt ar lidzigu laiku.
Nosacti ZLG saktu apakgrupai pieskaitms ari kds darinjums, kur
saktas lokam izmantota 11.-12.gs. aproce ar zvrgalvu galiem (Brzpils
Bonifacovka, RDM IV 22).Aproces zvrgalvu gali uzlocti perpendikulri lokam, ts
diametrs nedaudz samazints, aproci rpigi salocot mazku. Savdabigajai saktai
izliekta zosla ar platu pdu, ko rotviens izcilnis, un griezum izliekta taisnstrveida
adatu (18.zim.1). Zoslas kopjs tipoloisks formas [au] o jaunveidojumu
visprinti attiecint uz 14./15.- 16.gs.
Senku formu atkrtota izmantoana konstatjama ari Dobeles kapstas
425.kapa saktai ( VI 234:1288), kurai realistiski veidotas rnasivas zvrgalvas ar
izceltiem "acu" valniiem un iezimtm "acirn''. ai saktai aura zosla bez pdas
paplainjuma, kas [au] to datt ar laiku ne trku par 15./16.gs. miju. Tuvkas
paralles konstatjams Trvetes pilskaIna materil ( Brivkalne E.1974. - 3.att.:11).
Dobeles sakta uzlkojama par senkas saktas atkrtotas izmantoanas piemru,
204
prveidojot ts vistrk salstoo dau - zoslu.Ldzgi piemri vrojami ari cits
pakavsaktu apakgrups ( skat., piemram, PVG saktu analzi). VI dzelzs
laikmeta pakavsaktu atkrtota izmantoana pai spilgti pards Augustiniu
kapst,kur vl dzelzs laikmeta pakavsakta ar daudzskaldu galiemun griezum
setrainuloku atrasta 15.gs.vidus kap ( BergaT.1996.- 65.-66.lpp.,6.att.).
Uniklair arikda KruAinavs savrupatrasta sakta ar atpazstamiveidotm
putnugalvm(A 3398),kuraipagaidm nav konstatjamas paralles un kuras galu
veidojumsradikJ idison ar zvrgaJ vmcits sakts (18.zm.3).
Pakavsaktasar zvrgalvu un liliju galiemveido Latvijasviduslaiku pakavsaktu
materil pau apakgrupu, kurai raksturga liela tipoloisk daudzveidba.
Saldzinotar Uetuvas teritorijas un igauu arheoloisko materilu,ZLG pakavsaktas
eit prstvtas pai plai un saglabjs vismaz Idz 16.gs.beigm. Igauu rotu
materilis saktas navraksturgas un prstvtas neliel skait.Neskatoties uz to,
kaatseviaso saktuformas aizgtas no Uetuvas (ZLGVII),zvrgalvu un liliju galu
saktas Latvijas teritorij izplattas ievrojami plak, to pamatformas ir atirgas.
lespjams, ka eit apakgrupas ilgstou saglabanos sekmja zvrgalvu
transformcija liliju un "vdekveida" galos, kas saistma ar noteiktu gargo
priekstatuspecifiku.
Parindes
1 Par senkajm aj apakgrup pc mintajm pazmm vartu uzskatt Vievskas Bukumuias
(A 11617), Kaunates Rikopoles (A n45:4) un Daugmales pilskalna (A 12600:57) pakavsaktas.
Tipoloiski Idzgas iezmes vrojamas ari v1kd Madalnu pilskaln atrast sakt, kuru V.Urtns
attiecina uz 13.gs.(!) ( Urtns V.1986. - 21.att.:5,120.lpp.).
~levrojami plaka magogalvu saktu sastopamba tiei 11.-12.gs.apbedjumu vietu kapu
Inventros atzmta vairkkrt (skat.:LPSR arheoloija 1974.- 216.,230.lpp.), magogalvu galu
saktu agrnko datjumu apliecina ari to plaa prstvniecba tdos YI dzelzs laikmeta
kapulaukos, kuros nav zinrnas pakavsaktas ar zvrgalvu galiem (skat.: Mugurvis .19n. -
16.tab.).
3 Sniegt tipoloisk analze, kur apkopota lielk dala no obrid arheoloiskaj materil
zinmajm viduslaiku ZLG pakavsaktm, pamatos apstiprina jau izstrdto is apakgrupas
tipoloiju ,kas balstta uz ierobeotku saktu skaitu (Vijups A.1987.). Nelielas izmaias iezmjs
viengi tipu varianta sadaljurn.
4 Izteikti plai tiei ZLG 11-2varianta saktas prstvtas Talsu Vilkumuias ezera rotu klst (skat.
XIXun V tabulu), kur ts nosacti attiecinmas uz 13.-14.gs. varianta sakta zinma ari Drabeu
Uplantu 2.kapa inventr (VI 134:3; Apala Z.1987. - 13.att.:3)
5 Dundagas Laukumuias 2O.kap trs varianta saktas dat 13.gs. vidus rnontpiekari
(Osnabrika, bskapa Engelberta 1(1239-1250) denrs ,LVM Aoms145).
205
6 Hronoloiski nedaudz vlka, sprieot pc vidji plats pdas un ar slipu krustu rindu rotts
adatas (adatas rotjuma veids plai sastopams 16.-17.gs. saktm ar ripu galiem, skat. pakavskatu
ar ripu galiem tipoloisko analizi) ir kda J aunraunas Rubeos atrast sakta (CM A 7205).
7 Ar laiku ap 15.gs. Slpils kapstas 167.kapu ar ZLG IV tipa saktu, kur redzamas k 3., t an 4.
varianta iezmes ,dat A.Zaria ( nore E., Zaria A.1980. - 194.lpp.), bet dam Mrtisalas
kapstas ZLG IV-3 saktm (VI 122:166, 1165) konstatta rotta zoslas adata. Pdj pazme
pards ne agrk k 15.gs., t plak izplatta 16.-17.gs. saktm (Vijups A.1993.).
8735.kap hronoloiski jaunkie montpiekarii ir ap 13OO.g.kaltie Rveles artigi (VI 234:2050-
51),1245.kap - Visbijas 1420.-1450.g. gots (VI 234:3098). 1065.kap - Flandrijas Ludvia I1322.-
1346.g.grai (vI234:3121, 3124, 3126).
9 PasiJ ciems, WM 6244; Ozolciems, A 76:10 (SVMM); Turlavas Pliu kapi, A 845 (KNM
27020);Kurmales Grotlejas, A 763 (KNM 11160) u.c.
10 J rkalnes Darvdedi, 11.kaps, A 9198:17; Puze, RDM 111347;Valmieras pilskalns, A 9965:553;
Dundaga, J VMM II661u.c.
" Lietuv tipa greznks saktas, kas konstattas depoztos, veidotas sudrab un nereti rottas ar
lazurtu (Daugudis V.1968. - Pav.13-14, 18-19 pl.), ts plai prstvtas an kapulaukos atrastajs
rots (Urbanaviius v., Urbanaviiene S.1988.- Pav.96:5, pav.100:5; Urbanaviius V.1979. -
Pav.15:2.pav.21:1 ). is saktas tpat konstatjamas pru kultras arel ( Engel C.1931.-
Abb.12:c,d), bet vist1k uz rietumiem atrastas Serock, Varavas vojevodist ( Balti.1991. -111.811)
12 Ciblas uzkalnikapulauka 1B uzkalnia apbedjuma inventr ir gotiska bronzas sldzene un 10
risaktas (A n81:16; A n81:1-10). Ozolmuias IIkap ZLG VIsaktu dat divas bronzas
vairogaproces (CWM 64688).
206
1.6.. g5..
15.g5~
14.g5.
13.g5.
1.2. gs..
17.g5.
16.. g5.
15.. gs.
1495.
13.gs.
lS.tabula
PakavsaktuaT zvrgalvu unliliju galiem (ZLG) tipu un variantu
hronoloisk izp/stiba.
Zl G
1-1
1 ~
~~' I
ZlG 'ZlG :ZLG.. ' lG
,"J ,
~~~
- pamatizplatbas vai droi datjams eksistences laiks
-hlpottlski pieaujams vai epizodisks eksistences Ilaiks
207
11.lr.arte
oZll I- 1 0Zl' I- 3 Zl6 II- 1 ZUi II- 3
ZUi I- 2 IZUi I-" _ Zlli II- 2 IZlli II- "
, . ..
I \ - saldu skaits
\ ....,.., prsntscz 2
Il.karte
ZLli IV - 1 IZLli IV - 4 ZLli V
ZUi IV- 2
~ ZLli IV -:3 IZLli IV - 5 . ZLli VI
"..
I \
\ J
...'"
- saktu skaits
prsnlscz 2
13.karte
N
.....
o
o
o
ZL' VII - 1
ZLIi VII - 2
IX. Pakavsaktu ar magogalvu un pogu galiem (MPG) apakgrupas
tipoloisk analze
13.-15.gs.Latvijas teritorijas iedzvotju rotu sastv neliel skait turpina
saglabties pakavsaktas ar magogalvu galiem, k ari 12.gs.otr pus no im
saktmattstjusies forma - saktas ar pogu ( apau pogu, skat.:Brvkalne E.1974.-
129.lpp.) galiem. s apakgrupas' saktas viduslaiku pakavsaktu materil
sastopamas reti, un, acmredzot, nav bijuas plai izplattas. Plak pttajs
viduslaiku apbedjumu viets to skaits procentuli neprsniedz 1-3%, daudzas
kapsts un kapulaukos to nav vispr.Uelks o pakavsaktu skaits iegts viengi
Dobeles (8saktas, 2% no kopj saktu skaita, 3.diagr.) un Mrtisalas ( 8 saktas,
3% no kopj saktu skaita, 4.diagr.) kapsts, bet Aizkraukles un Pvulkalna
kapststs prstvtas tikai ar 1- 2 eksemplriem ( 1.,5.diagr.).is apakgrupas
tipoloija darb balstta uz 88 saktm( skat.VItab.), no kurm dala attiecinma uz
12.gs.- 12./13.gs. miju. J atzlrn, ka pakavsaktas ar magogalvu galiem un
pakavsaktas ar pogu galiem uzlkojamas par vienas apakgrupas divm ciei
saisttmtipoloiskm kopm.
Tipoloiskaj analiz o saktu sadaljums veikts, par pnmaro pazirru
iZVlotiesvizu1ivisakcenttks un dekorativi nozmgks detaas - galu formu un
ornamentciju.Vadoties pc im pazmm, apakgrup iespjams izdalt etrus
tipus,kurs iekaujarnas gan saktas ar magogalvm, gan pogu galiem:
I tips - pakavsaktas ar magogalvu galiem, kuriem asi lauzta un izteikta
magogalvu galuvidusautne;
IItips - pakavsaktas ar noapaotiveidotmmagogalvm;
IIItips - pakavsaktas ar pogu galiemunizvirzjumupogu vidusda;
IV tips - pakavsaktas ar gludiveidotiempogu galiem.
Apakgrupas tipoloij pirmajos divos tipos izdaltas skaitliski nedaudz
pakavsaktu ar masviem augstiem galiem, kuru stilizcijas forms atpazstams
rnagogalvuatveidojums.
211
Pakavsaktu ar magogalvu galiempirmaj tip (MPG 1)iekaujamas saktas
ar nosacti realistiski veidotm magogalvm, kurm asi lauzta un izteikta galu
vidusautne (19.zm.2, 20.zm.8). Snskat ts atgdina divas platkajos galos
savienotaspiltuves,ar gredzenveida valniemto apak un aug.Atseviu saktu
magogalvu augj "piltuve" izteikti lielka par ts apakjo dau ( Dobeles
kapsta,VI234:986; Dzelzavas Strgukalns, A 7378:4).Taj pa laik citu saktu
galuabas daas Idz lauzuma Inijaiir aptuveniproporcionlas ( Mrtisalas kapsta,
VI 122:2170,1691; Aizkraukles kapsta,A 12129:3).
Magogalvu galu veidojums ar izteiktu vidusautni raksturgs Lietuvas
teritorijas 13.-14.gs.arheoloiskajam materilam, kur ITdzgiveidotas saktas plai
sastopamas (Urbanaviius V., Urbanaviiene S.1988. - 74.pav.:1,7; 95 pav.:7;
ZabielaG.1995.- 140pav.:2).J atzm,ka ds magogalvu veidojums ir vrojams
jau Gintelikes kapulauka skaitliski lielaj pakavsaktu ar magogalvu galiem 10.-
11.gs.materil ( Vaitkunskiene L.1979.- 22 pav.). Latvij MPG I tipa saktas
sastopamas neJ ielskait ( skat.VItab.).To datanu apgrtina o saktu droa
arheoloisk konteksta trkums - lielk dala viduslaiku MPG Isaktu iegtas k
savrupatradumi.
Latvij hronoloiski senks saktas ar MPG Itipa iezmm - konusveida
magogalvm, kurm izteikti Iielka to augj dala - zinma no Krotes Brveru
avota(Urtns J ., Bernte 1.1994.- 2.att.:1,57.lpp.), kur t datjama ar laiku ne vlk
k 12.gs.,un Krimuldas Kartavu kalna (lVI, AI 1968:4, saktas zosiai 12.gs.
raksturga pdas "sekste"). Magogalvas ar izteiktu vidusautni analiztas ar
Trvetespakavsaktu materil.Kiespjamais to izplatbas laiks mints 12.-13.gs.(
B -,.II . )
nvkalneE.1974.- 5.att..8,11,129.lpp..
Droi uz viduslaiku periodu attiecinmm saktm raksturga iezme ir
griezum taisnstrveida adata. ds adatas veidojums konstatjams vism
Mrtisalas kapstas saktm ar vidji platu zoslas pda, vienai no trn (vI
122:2170)14.-15.gs.raksturgs pdas rotjums - trs izciu rindas.Vieng Itipa
sakta, kas iegta kapa inventra sastv, ir Dzelzavas Strgukalna 6.kapa
pakavsakta (20.zm.8) ar lielm magogalvm un griezum rombveida loku ( A
7378:4).To dat apbedjum Idzdotie 14.-15.gs.sudraba brakteti (A 7378:3).Ne
agrk k ar 14.gs. datjama ari fragmentr Dobeles kapstas sakta ( saktas
212
magogalva,VI234:986), Hipottiski agrka (13.gs.otr puse?) vartu bt kda
Aizkraukles kapst savrupatrast sakta ( A 12129:3) ar griezum apau zoslas
adatu, vji izteiktu pdu, nelielm, bet augstu virs loka (20mm) paceltm
magogalvm.Neparastivla untipa izplatbas pamatlaikamneatbilstoa ir Saukas
Ratulnu35.kapa sakta (vI 229:158) - saktai vla vienmrgi plata zosla, kapa
inventrto dat J ana Kazimira Lietuvas vara ili (nore E.1993.- 72.lpp., XIV
tab.:5).lespjams, ka aj gadjum novrojama ari cits apakgrups sastopama
pardba- hronoloiski ilgstoa senku saktu lietoana, ilglaicgas izmantoanas
gaitnomainotvieglk deformjamo saktas dau- zoslu.
Viduslaiku MPG I tipa hronoloiskie ietvari Latvijas teritorij Idz ar to
attiecinmiuz 14.-15.gs., o saktu senkie eksemplri vartu bt sastopami ari
13.gs.otraj pus,kur tie vartuturpint Idzgu12.gs.saktutradciju.
MPG I galu veidojums uzlkojama par aizguvumu no Lietuvas teritorij
raksturgajmsaktu formm. Latvijas arheoloiskaj materil viduslaiku MPG I
saktas visdrzk ievestas vai ari atdarintas pc ievestiem paraugiem. Netiei to
apliecina ari tipa saktu nelielais skaits k vl dzelzs laikmeta, t viduslaiku
arheoloiskajospiemlnekos.
MPG II.Pakavsaktas ar nopaoti veidotm magogaJ vm,kurm snskat
lOdveida,retk ovla forma (19.zim.1,3). Vism saktm galiem apak ziedlapu
pamatneiIdzgs gredzenveida vaJ ntis.Tipa saktm raksturgi vienkri veidoti un
nerotti,griezum apai loki un vidji lielas, lokam proporcionlas magogalvas.
Viengadjum ( Rga,izrakumiPelduun densvada iel,VI193:180) konstatjams
vienkrsgaju rotjums.Droi nodalmas viduslaiku formas imsaktm, Idzgik
MPG1, sastopamas ierobeot skait.
Lai gan tipam konstatjamas plaas paralles Lietuvas teritorijas viduslaiku
saktumateril ( Urbanaviius V.1969.- 1pav.12; Urbanaviius V., Urbanaviiene
8.1988.- 74 pav.:?),to enzivartu saistt ar vietjo baltu un somugru tautbu vl
dzelzs laikmeta rotm, kur Idzgi veidotas magogaJ vas ir biei sastopama
parcfiba
2
Tipu nevar uzlkot par o saktu transformcijas procesa vlnku k
MPG IrezuIttu, jo jau vl dzelzs laikmeta GintaJ ikes kapulauk sastopamas
saktasar abu tipu magogalvm (Vaitkunskiene L.1979.- 22 pav.).
MPG " viduslaiku pakavsaktas no 11.-12.gs.saktm atir gaju pavirks
veidojums ( nereti tie darinti nedaudz asimetriski) un zoslas forma ar griezum
213
taisnstrveida adatu ..Dobeles kapstas 1311. kapa sakta (vI 234:321:6) un
MrtiQ salas kapstas 792.!kapa sakta ( VI 1.22:1024) pckapu inventra un zoslu
formas attiecinmas uz 14.g5..otro pusi -ts.qs. MrtiQ salas kapst o datjumu
apstiprina 792.kapa inventr konststtais 15.gs. etons-piekari tv' 122:1026).
Robusti veidota pakavsakta no Ples pagasta ar neizteiksmigiem neregulri apalern
galiem, kuros magogalvu pazimes atspogulojas tikai galu apaka.viegli iezimtaj
gredzenveida valnl: (19.zm..1),ir hronol.oiski jaunak obrd zinm sakta ( A
1133).Ts plata zosla ar neizteiktu pdu un adata, kas vienmrgi saaurins
virziena uz smaili,lauj pakavsaktu datt ar 15.gs.beigm ~16.gs.skumu.
J secina, ka analiztaj rnaterll uz viduslaikiem droi attiecinms MPG II
pakavsa.ktas datjarnas ar 14.~15.gs., betatsevii \0 eksemplrlsastopami ari 15.-
15./16.gs..mija. GnJ ti skaidrojams uz 13..gs. attiecinrnu saktu trkums, kas veido
savdabgu laknu o saktu eksistence. Hipottiski pielaujams, ka atsevias MPG II
saktas ar nerottu loku un lzliektu, griezuma apau zoslas adatu vartubt
attiecinrnas ar uz 13.gs.
MPG nl. Pakavsaktas ar pogugal'iem, kuru vid saglabjies magoQ galvm
raksturigais poqaas reljefais izvirzijums (20.zm.3A,7). Galu formas viegli atpazt
vienklirotu un shematiztu mag.ogalvu iezmes, SaJ dzinot ar tam, MPG IIIpogu
gali ir ievrojami plnki un snskat veido ovlu, biezu segmentu vai su galvu
formas, saglabjot vairk vai mazk izteiktu snu autnL Atirb no magogaJ vu
galu saktm, pogu galiemizzudis apakjaisgredz.enveida valntis, gan veidoti
neproporcionJ i lieli lokam. MPGIU tipam raksturgas nelielas saktas ( loka diametrs
20~30mm), lielkas saktas sastopamas tikai atsevios gadijumos ( skat, 26.tab.. ).
.26.tabula
MPG IIItipapakavsaktu izmr1( saktu loka diametrs
mm"
2Q .25mm 2f).3)nm, 31-33mm 36-4Cmm 41-45fmn
"salduizmnJ .SaIidZinjUmam izmantotas 33 MPG IIIsaktas
21!4
Pcpogu galu ornamentcijas motviemtip iespjams izdalt trs variantus (MPG
111-1 ;MPG111-2; MPG 111-3) (skat.4.att.220.lpp.).
MPG 111-1.Pakavsaktas ar pogu galiemun reljefu izvirzjumut centr, kuru
rotjumapamatu veido izliektuvaitaisnu Iniju raksts (4.att.,20.zim.7). Saktu galos
vairkas viena otrai parallas Inijas grupjs ap izvirzjumu centr un veido
trsstrveida ( retk - etrstrveida) motvu, kas nereti papildints ar citiem
rotjoiem elementiem (ap/iem, punktiem, su svtru Inijm).Domin nerotts,
griezum apas ( ovls ) loks, lai gan sastopamas ari saktas ar tordjumu
imitjoiemdziiern iegriezumiem, kuros atsevios gadjumos ievietota divkri
savtabronzas stieple vai atveidota ts imitcija ( Ikiles kapstas 480.kaps, VI
131:557; audonas Odziena,A 1383:7; Mrtisalas pils,VI122:1550u.c.).
Variantarn raksturga izliekta zosla ar nelielu pdas paplatinjumu un
griezumapau adatu.Platka un izteiktka zoslas pda, kuru rot parallu Iniju
ornaments, konstatjama kdai Trvetes pilskaJ na saktai (VI 24:811), kuru
E.BrvkaJ nedat ar 12.-13.gs.( Brvkalne E.1974.- 5.att.:14,129.lpp.).Mrtisalas
pil savrupatrastajai ( VI122:1550) un Dobeles kapstas 700.kapa (vI 234:2237)
saktmgriezum taisnstrveida zoslas adata ne/auj ts datt agrk k ar 13.gs.
beigm- 14.gs. skumu. Ldzgi ar 13.-14.gs.datjamas lielk dala varianta
saktu
3
.
Varianta hronoloisks izplatbas skumu [au] meklt MPG 111-1sakta
Daugmalespilskaln ( Radi A., Zemtis G.1988.- 20.att.:4; A 12695:249),kura
datjamaar 12.gs.otro pusi- beigmvaipat 12./13.gs.rniu".
MPG111-1 kopjie hronoloiski ietvariIdzar to attiecinmiuz 12.gs.otro pusi
- 14.gs.
MAG 111-2. Pakavsaktas ar pogu galiem, reljefu izvirzjumu un dubultapu
(dubultsaulu) rotjumu (4.att., 2O.zim.3). Katru saktas pogu rot 4-7 apli, kas
riVeid grupjas ap izvirzjumu centr. Hronoloiski agrkajm saktm gali
biezki, saktu attstbas gait vrojama tendence tiem kt plnkiem,
neizteiksmgks kst ar izvirzjums ( skat.Mrtisalas pils, VI122:2649; Dobeles
kapsta,VI234:245).
Vismtipoloijas izstrd iekautarnsaktm 12.-13.gs.raksturga griezum
apalaun izliekta zosias adata.Ldzgik vis tip, saktu loks nerotts, griezum
215
apavaiovls.
o saktu hronoloisko ietvaru precizanaijemvr pogu galu entisk
radniecba ar magogalvu pakavsaktm, kuras plai izpIattas 12.gs.
arheoloiskajos pierninekos. Ldz ar to pogu galu k magogalvu attstbas
rezulttapardanos likumsakargi meklt ne trk k 12.gs.vid - otraj pus.
dsdatjums pieemams arisenkajmaplkotajmsaktmno J aunsaules 8iliu
kapulauka ( Caune A.1987.- 7.att.:5), Trvetes pilskaIna ( Brvkalne E.1974.-
5.att.:6),Kalsnavas (ROM I2036).Uz 13.gs.kopum attiecinmas Mrtisalas
kapstas ( VI 122:2649) un Aizkraukles kapstas 79.kapa ( A 12169:288)
pakavsaktas, ne vlk k ar 13./14.gs.miju datjama Dobeles kapstas
savrupatrast varianta sakta (vI234:2458).
Varianta hronoloiskie ietvari - 12.gs.otr puse - 13./14.gs.mija.Lai gan
MPG 111-2 saktas Lietuv nereti dattas ar loti agru laiku (10.-11.gs.) (LLM 1958.-
429 pav., 334 p.), pdjo gadu desmitu izrakumi un publikcijas [au] Idzgu
datjumuattiecint ariuz tm.
MPG 111-3. Pakavsaktas ar nerottiem pogu galiem un reljefu izvirzjumu to
centr, kas prstv tipa visvienkrks un dekoratvi lakoniskks formas.
Senkajmsaktm griezum apaa izliekta zoslas adata ( Trvetes pilskalns, VI
24:197;8esava, J VMM 684).Ldzgik vis tip vlkajmsaktmvrojama pogu
galu biezuma sarnazinans, Ar 14.gs. pirmo pusi datjama Dundagas
Laukumuias4.kapa sakta ( A 7316:24),Idzgs datjums, sprieot pc griezum
taisnstrveida zosias adatas un neizteiksmgi veidotajm pogm, vartu tikt
attiecintsariuz kdu 8nkstes savrupatrastusaktu (J VMM796).
Varianta eksistences hronoloiskie ietvari- 12.gs.beigas - 12/13.gs.mija -
14.gs.pirm puse.
MPG III tipa dadiem variantiem tuvas formas sastopamas Lietuvas
teritorijas saktu klst,pai daudz o saktu atrastas Obeu kapulauka 13.-15.gs.
kapu inventros ( Urbanavius V., Urbanaviiene 8.1988. - 38 pav.4,19; 74
pav.:2,6,10,12,15).eit ms saglab savu popularitti ievrojami ilgk k Latvij-
V.Urbanaviuspogu galu pakavsaktas viduslaiku materil dat pat ar 15.-16.gs.(
UrbanaviiusV.1969.- 1pav.:9;115 p.).Nereti Lietuvas kapulaukos ts dotas Idzi
vairkas vien kap". Atsevii o saktu eksemplri zinmi an Baltkrievij
(3aroPYl\bCK~H 3.bM.1982.- Ta61\.XXXI:7).
216
MPG IV.Nelielas pakavsaktas( vidjais diametrs 25-30mm, skat. 27.tab.)ar
plakaniem pogu galiem, kuriem pogu galu tikasatstlbas gait izzuds reljefais,
ziedvainagu imitjoais izvirzijums to centr (4.att., (20.zm.1 ,2,5,6). Atsevias
saktas ar biezkm pogm un tikko manmu paclumu galu vidOprstv MPG 111-
MPG IV prejas formas. MPG IV nop'lacintogal:u veidojums snskat visbiek
atgdina sgalvas.
27.tabula
MPG IV tipa pakavsaktu lzmri (saktulOk8.diametrs
mm)*
12 .= ~.
10 ..
8 . -

' 6
:li:
CI "
2
o
2O-25mm 2&3:)nm 31-35mm 36-lmm
0sakl:u lzmru salidzinjumam iZmantotas 24MPG IVsaktas
Tips saglab MPGIU tipa galu ornamentcias pamatvariantus, papildinot tos
ar jauniem motiviem. Pc galU omamentdjas MPG IV var sadafit5 variantos
(4.att.).
MPG IY.1. Pakavsaktas ar plakani.em pogu galiem, kuru rot.taisnu vai
izliektu (lauztu)lniiu rindas, kas veido trsstrvelda ( retk etrstrveida) motivu
(20.zIm.2). Pogu ornamentoija tuva MPG UI-1 saktrn. Ikiles kapst
savrupatrastajai MPG IV-1saktai (VI 131:613) viens gals rotts ar trim lauztulniju
grupm, otrs ~ar etrm.Saktm raksturigs griezum aPl vai ovls loks, tikai
atsevios agdijumos ( Brzaunes PakaIniei, :ROM 3229; Trvetes pilskalns, VI
24:807) tas darints no tordtas stieples.
Savdabgi veidot Brzaunes PakaJ nieu sakta araugsnem piramidJ iem
pogu galiem,iespjams., prst:v varianta senks formas. Prjo saktu tipol.oisks
formas ~plni veidotie gali un zosIas ar griezum apau adatu varianta parnatmasu
lauj:datetar 13.g5.likiles baznicas kapstas 23.apbedjum i varianta saktu dat
Brmenes arhibskapa Gerhardall fon Uppes (1219--12.58) brakteta
217
montpiekari ( A 11932:47). Ldz ar to Trvetes materilaldzgu saktu datjums
(12.-13.gs., skat.: Brvkalne E.1974.-129.lpp.) btu jtuvina t piedvto
hronoloisko ietvaru otrajai pusei.
emot vr tipa un varianta vietu pogu galu kopj attstbas Inij, MPG IV-1
saktas datjamas ar 12./13.gs. miju - 13.gs. lespjams, ka epizodiski ts
sastopamas ar v114.gs.skum, kad turpina eksistt citi tipa varianti.
MPG IV-2. Pakavsaktas ar plakaniem pogu galiem, kuru rotjum pirmajam
variantam raksturgo Iniju trsstrveida ( etrstrveida) motvu papildina viens vai
vairki apli ( punkti) (20.zm.5). Saktm griezum apa loks un tda pati izliekta
zoslas adata. Hronoloiski vlkie MPG IV-2 eksemplari atiecinmi uz 13./14.gs.
miju - 14.gs. pirmo pusi ( Dundagas Laukumuias 4.kaps, A 7316:23), Idz ar to
varianta hronoloiskie ietvari Idzgi MPG IV-1saktm.
MPG IV-3 variantu prstv neliels saktu skaits, kuru galu ornamentcija
ITdzgaIII tipa 2.variantam ( dubultapu riveida motvs) (20.zm.1). Ar 12.gs.
beigm - 12./13.gs. miju datjamas varianta senks saktas no Meotnes ( A
10074; BNM 6215) un Ciemaldes kapulauka (Graudonis J .1977.- 21.att.:7.).
Varianta hronoloiskie ietvari - 12./13.gs. mija - 13.gs.
MPG IV-4. Pakavsaktas ar nerottiem pogu galiem, kas prstv tipa
vienkroans izpausmes. Sprieot pc griezum apas zoslas adatas , varianta
senks saktas datjamas ar 12./13.gs.miju - 13.gs. MPG IV-4 Ikiles kapstas
23.kapa 14.gs. pakavsaktai (vI 131:44) griezum taisnstrveida zoslas adata un
iZciliemrotta pda.
Varianta hronoloiskie ietvari - 13.-14.gs.
MPG IV-5. Pakavsaktas ar pogu galiem, kurus rot sakrustotu Iniju
krustveida motvs ar dubultapliem t stros (20.zm.6). Motvs nav raksturgs vl
dzelzs laikmeta pakavsaktu galu rotjumos, bet bagtgi prstvts viduslaiku
pakavsaktu ar noplacintiem uzliektiem un ripu galiem apakgrups.Varianta saktu
pamatmasai izliekta un griezum apaa zoslas adata, kas jauj s saktas pamat
datt ar 13.gs. Hronoloiski vIks saktas konstatjamas 13./14.gs. mijas -14.gs.
218
arheoloiskaj kontekst ( Drabeu Uplantu kapstas 2.kaps, VI 134:5; Dobeles
kapstas 703.kaps, VI234:1997).
Saktas ar plakaniem pogu galiem, kas tuvu Idzgas MPG IV tipam, tpat
zinmas Uetuvas materil ( Urbanaviius V., Urbanaviiene S.1988. - 74 pav.:19,
95 pav.:11), Veltsi depozta sastv Igaunij ( Selirand J .1974. - TahvJ OO<VII:2) un
Baltkrievij (3aropYAbCKHH3.M.1982.- Ta6A.XXXI:6).
Varianta eksistences hronoloiskie ietvari - 13.-14.gs.
J atzm, ka, lai gan III un IV tipa saktas plai prstvtas ari Daugavas
lejteces vl dzelzs laikmeta beigu un viduslaiku posma skuma arheoloiskajos
pierninekos, abiem tipiem piemt loklu tipu iezmes - visvairk to Idz im
konstatts zemgaju kultras arel ( skat.14. karti).
Rezumjot viduslaiku pakavsaktu ar magogalvu un pogu galiem tipoloisko
analzi,jsecina, ka magogalvu saktas 13.-17.gs. ir tikai epizodiski un spordiski
sastopama pardba. Nedaudz plak Latvijas teritorij prstvts to tlkas
evolucijas rezultats - pakavsaktas ar pogu galiem. Apaais vaveida izvirzjums
pogu galvu centr (MPG III), kas entiski vlkajos tipos (MPG IV) izzd,parda
pogu galvu saktu cieo radniecbu ar pakavsaktm ar magogalvu galiem.
J atzm, ka MPG IIIun MPG IV tipa pakavsaktas izplattas gandriz vien laik (
28.tab), kas [auj uzskatt, ka senko formu transformcija un dekoratvs jgas
izzuana 13.-14.gs. norisinjs samr strauji. Magogalvu saktu popularitte aj
laik ir neliela un, lai gan iespjams izdallt divus o saktu tipus ( MPG 1,MPG II),
skaitliskits sastopamas neliel daudzum, vari gan saktu, gan to galu izmri.
Magogalvu saktu saglabans uzlkojama par no rienes stimultu
pardbu - tuvu Idzgas formas daudz plak prstvtas Uetuvas teritorij, kur is
saktas aprba saturanai un rotanai lietotas 14.-15.gs. un sastopamas pat v1
16.gs.apbedjumos ( Urbanaviius V.1969. - 115 p.;Urbanaviius V.1970. - 18 p.;
Zabiela G.1995. - 140 pav.:2, 147 p.). Nevar ari noliegt zinmu vl dzelzs laikmeta
tradciju prmantoanu un 12.gs. magogalvu saktu popularittes atskanas
Uvonij, tomr iet, ka pai o saktu saglabanos sekmja to intensv
IZmantoana dienvidrietumu kairniu zems. Uetuvas rotu klst apakgrupa
izteikti daudzskaitlgi prstvta jau iepriekj period - 10.-13.gs. eit zinmas
Pripar 500 pakavsaktu ar magogalvu galiem (LAA 1977.- 56 p.). Magogalvu un
latvijas teritorijas materilam (MPG III, MPG IV) Idzgu un pat analogu pogu galu
219
saktu popularitti vlkajos gadsimtos spilgti i1ustrObeu kapulauka piemrs,
kur13.-15.gs.rotu sastv pakavsaktu kopj klst ts sastda 29% (46 saktas,
skat.diagrammu 221.lpp.).
4.attls
Pakavsaktu ar pogu galiem (MPG) IIIun IVtipa galu rotjuma
varicijas
MPGIII
~
111-2
MPGIV
1Y-2
~
IV-5
lV-2
~
IV-5
~
~
IV-3
lv-2
~
-..
1V-3
Pilngi citda aina verojama Igaunijas viduslaiku saktu materil, kur
pakavsaktasar magogalvu galiem praktiski nav konstatjamas, un ari pogu galu
saktas prstvtas tikai ar daiem eksemplriern" Pdjo kltesamba
220
visdrzk salstlta ar tieu importu no Latvijas teritorijas. Udzlgi k imports no baltu
teritorijm skatmas ari atsevis pakavsaJ <tas ar pogugaliiem baltkrievu
arheoloiskaj.rnaterial (3aropYAbCKl-1ii13.M.1982. -C250, Ta6/lJ <XXI:6,7).
Obe!U kapu1auka (Uetuva) 13.-15.g8. pakavsaktu
apakgrupu proporcionafrt.1e*
dsg(10) nag(4)
6'1> 3%
pvg(54)
34%
mpg(46)
29%
z1g(1.5)
1O'lb
atg{28)
18%
111:9- pakavsaktas ar atrotitlemgalem; nag- pakavsaktas ar noplaclntlem uzlel<tlem
(nag1l:J )gaIem; dMg . pakavsak1a$ar dalXlZSkaldu galiem; zlg' pakavsaktas ar
zvergaJ vu.gaIem;mpg- pakavsaktas ar magogaWu un pogU galiem;
pvg pakavsa!das ar paplahtiem (vju') gaIlem .
PIQ POJ CIonaIt8tes diagramma sastadJ ta peepuNcEi1 Obe!U kapulauks. matertala
(skat.Urbansvli.J s V., Urbanavliene 5.1988 ..)
.entiski.saistit.s pakavsaktas ar magogalvu un pogu galiem Latvijas
Viduslaiku rotuklst veido ne'lieluapakgrupu, kura izplattl:\. p.amat 13.-15.gs. un
Vispirms atspoguo kultras kontaktus ar dienvidrietumu kaimiuzemm. Plak
prstvtas PBi zernqau apdzivotaj teritorijas populrs pakavsal<tas ar pogu
galiem.
221
1 emot vr Osaktu formu entisko saistbu, ts, Iidzgi k pakavsaktas ar zvrgalvu un liliju
(ZLG) galiem, aplkotas vienas apakgrupas ietvaros. Pakavsaktas ar rnagogalvu ( rnagopogalu)
un pogu (apau pogu) galiem tipoloiski vienot apakgrup apskata ari E.Brvkalne ( Brvkalne E.
1974.- 123., 129.1pp.).
2 VI dzelzs laikmeta pakavsaktm ar noapaoti veidotm magogalvm lidz im literatr sniegti
samr izpldui hronoloiskie ietvari. Saktas ar MPG II iezmm galu veidojum un griezum
apau vai segmentveida loku dattas gan ar 10.-11.gs. ( Brvkalne E.1974. - 129.lpp.,4.att.;
Mugurvis .19n. - 37., 116.lpp., 16.tab.), gan ar 11.gs. otro pusi (Graudonis J .1987. -90.-91.lpp,
1O.att.:11.),11.-12.gs. ( Zaria A.1987. - 36.1pp.,1.tab.; Vilcne A.1996.- 172.1pp., 9.att.:11.) vai pat
12.gs. (nore E.1987. - 12.att.4,5; 1.tab.). Pakavsakta ar magogalvu galiem un hronoloiski
senku loka formu (griezurn setrveida) Celmiu depozt nogulcflta 11.gs. beigs ( Urtns
V.1977.- 101.att.:11, 198.lpp.). T k saktas ar magogalvm visagrk pards Lietuvas teritorijas
rietumu daas arheoloiskaj materiI, senks Latvijas vl dzelzs laikmeta MPG IItipam tuvs
saktas visdrzk datjamas ar 11.gs. otro pusi -12.gs. vai pat 12.gs.
Plaka viduslaiku saktu anaze parda, ka revidjams ir priekstats par gredzenveida
valnti galu lejasda k viengi hronoloiski senkajm saktm raksturgu pardbu (Brvkalne
E.1974.- 129.1pp.). tipoloisk iezme saglabjusies vism MPG I un MPG II tipa viduslaiku
saktm ari 14.-15.gs., lidz ar to kritiski prskatmi uz is pazmes balsttie magogalvu saktu
datjumi (skat., piemram: Urtns J ., Bernte 1.1994.- 57.lpp.)
3 Ne agrk k ar 14.gs.skumu, emot vr kapstas izmantoanas laiku, datjarnas visas
varianta Dobeles kapstas saktas (VI 234:1678, 2237, 3021}.
4 Sakta atrasta 2.izrakurna laukuma 3.krt. Vien krt ar o saktu iegts ari gredzens ar strainu
vairogu un zila stikla ovlu aci (A 12695:237), kur datjams ar 12./13.gs.miju. ( Pateicos G.Zemtim
par sniegto konsultciJ ).
S Barines kapulauka 24 kap ( sievietes ugunskaps) lidzdotas pat 8 MPG IIItipa pakavsaktas, o
apbedjumu A.Petruliene attiecina uz 13.-14.gs. vai pat 15.g5. skumu ( Petruliene A.1995. - 31
pav.:2,49 p.).
6 J .Selirands atzm tikai divas Igaunijas teritorij atrasts pakavsaktas ar pogu galiem ( Selirand
J .1974. - Lk.160), no kurm saktai (Tahv,XXXVII:2) tieas analoijas konstatjamas Latvijas
arheoloiskaj materi1 ( skat.:Meotne, A 10074; Rga, VI161:12, Caune A.1983. - 1.att.:1.)
222
28.tabula
Pakavsak1u armagogalvu un pogu galiem (MPG) tipu un variantu
hronoloiskizplatba
16.g5.
15.9S. MPG
II
14.gs.
139S.
'1
12.g5.
- pamatizplatbas vai droi datjarns eksistences laiks
~hipotetiski pieaujarns vai eplzodisks eksistenceslai.ks,
223
14..karte
I" Pli I 0" Pli III - 1
MPli 111-2
.& MP' II MPli III - l
o MPli IV - 1 ~MPli IV - .
MPli IV - 2 iJ MPli IV - !i
MPIi IV - )
,....
I \
\ I
...""
_ saktu skatts
par sniedz 2
X. Pakavsaktu ar paplaintiem (vlu) galiem (PGV) apakgrupas
tipoloisk analize.
Pakavsaktas ar paplaintiem (vu) galiem, Idzgi k saktas ar
magogalvuun pogu galiemLatvijasteritorijas viduslaiku rotu klst prstvtas
ierobeotskait.o saktu 12.gs.formas grti nodalmas no viduslaiku saktm
- k kuriem raksturga konservatva rota ts saglab vl dzelzs laikmeta
iezmesariturpmkajos gadsimtos.Viduslaiku PVGsaktu atpazanaino kopj
apakgrupassaktu klsta vispirms izmantojamas o saktu zoslu tipoloisks
iezmes,kas tomr au] nodaJ ttikai paas vlks - 13./14.gs.mijas un 14.gs.
eksemplrus.13.gs.saktmpamat v1aizvienvrojamas iepriekj gadsimta
pazmes- griezum apaa, izliekta zoslas adata un neizteikta vai vidji plata
pda,biezi veidoti gali.Lai gan saktas ar paplaintiem galiem vlaj dzelzs
laikmetpamat raksturgas kuru kultras arelam ( LLA 1977.- emel.33;
BrvkaJ neE.1974.- 132.lpp.), 13.-14.gs.ts sastopamas ari cits teritorijs (
skat.karti).
Viduslaiku apbedjumu viets to skaits parasti neprsniedz 1-2
eksemplrus( Slpils,Aizkraukles,Mrtisalas kapstas,skat.8.,1.un4.diagr.)
vai ari ts nav konstattas vispr. Ukumsakargs kuru arheoloiskajam
piemineklimir o saktu skaits Talsu Vilkumuias ezera rotu vid ( 8 saktas,
10.diagr.),bet neparasti daudz to konstatts Trvetes pilskaln (Brvkalne
E.1974. - 129.lpp.).J piezm,ka pakavsaktas ar paplaintiem galiem samr
bieiatrod ari citu pilskaInu ( Asote, Madalni) kultras slu augjs krts
(skat.:llluope 3.h.1961. - Ta6A.III:23,27).
Arheoloiskaj literatr apakgrupas saktas dakrt sadaltas divs
kops- pakavsakts ar paresnintiemun pakavsakts ar paplaintiemgaliem
(BrVkalneE.1974.- 129.-132.lpp.).Piedvtajtipoloiskaj analzis rums
225
netiek izmantots - galu noplacinans ( griezum iegstot izstieptu, ovlu
formu) vrojama hronoloiski vlkajm (12.-13.gs.) saktm ,preja neiezmjas
ar krasu lzumu un Idz ar to strikta robea starp di nodaltm kopm paliek
neskaidra 1.
Vlo pakavsaktu ar paplaintiem galiem tipoloij k pamatpazme
juztver galu ( da] ar loka) ornamentciju. PVG saktu apakgrup pc s
pazmesizdalti etri tipi ( PVG I,PVG II,PVG III,PVG IV).
Itips - pakavsaktas ar paplaintiem galiem un lokam perpendikulru
taisnu svtru grupu lakonisku rotjumu;
IItips - pakavsaktas ar paplaintiem galiem, kuri rotti ar svtru grupu un
oubultapu ( dubultsaulu) ornamentu;
IIItips - pakavsaktas ar paplaintiem galiem, kuri rotti ar spirlveida un
izliektu Iniju ornamentu;
IVtips - miniatras pakavsaktas ar paplaintiem galiem.
PVG 1. Pakavsaktas ar paplaintiem galiem , kuriem lakonisks
lokam perpendikulru svtru vai to grupu rotjums (21.zim.6). tipa saktas
viduslaiku rotu klst prstvtas loti ierobeot skait un atspoquo
senko s apakgrupas saktu formu ilgstou, bet epizodisku
sag!abanos. Pakavsaktas ar du rotjumu Latvijas teritorij pamat
datjamas ar 12.gs.2 Ar Igaunij Idzgas pakavsaktas tiek attiecintas uz
12.un pat 11.9s. (Kirme K.1986.- 111.28, 16 Ik.).
Viengajai Talsu Vilkumuias ezera PVG I saktai ( A 10994:497)
etru rssvtru rotjums klj tikai griezum Icveida galu pau
nobeigumu. Saktas zoslai plata straina pda un griezum apaa, izliekta
adata, kas [au] to attiecint uz 12.gs. beigm - 13.gs. Nedaudz bagtgk
ar rssvtrrn rotats Ikiles kapstas saktas ( 350.kaps, VI 130:421;
s.a., VI 130:398), kurm svtru grupas klj apmram 2/3 - 2/4 no loka.
350.kapa saktu pc kapa inventra iespjams datt ar 13.gs. Hronoloiski
vlka sakta atrasta Lejasciema Vigu!os ( A 7420:1). Ts griezum
226
taisnstrveida zosias adata unplat strain pda [auj saktas darinanas
un izmantoanas laiku meklt 13./14.gs.mij - 14.gs. pirmaj pus.
Vlinajam datjumam atbilst ari galos iecirsti rssvtru primitvais,
robustais raksturs.
Neparasti vla un acmredzot ar tiem Iietuviskajm ietekmm
saisttaPVG Isakta ietilpst Slutiu kapstas 4.apbedjuma (15.gs.) kapa
inventr( BergaT.1996.- 2.att.,61.lpp.).
Hipottiski Itipam pieskaitma ariTrvetes pilskalna fragmentra
13.gs.pakavsakta ( VI24:384); Brvkalne E.1974.~132.lpp.), kurai galu
rotjoajsrssvtrs inkrusttavara stieplite.Tuvu Idzgasakta,tikaiar
sudraba inkrustciju rievs, zinma Suljatiu apmetn Baltkrievij
(rypeBH4 <1> ..6..1962. -PHc.78:1, c.204).
PVG II. Pakavsaktas ar paplaintiem galiem, rottas ar lokam
perpendikulru un slipu Inijugrupm (2-4 svtras).Grupu norobeotajos
laukumos iekomponts viena vai vairku dubultapu ornaments
(21.zm.1,5). Vienkrk veidotm saktm ( Talsu Vilkumuias ezers, A
10994:496;Ikiles kapstas 471.kaps; Madalnu pilskalns,A 12396:25)
dubultapaJ u rotjums dakrt nav konstatjams. Saktu loka griezums
vari no apaa vai ovla lidz Icveida vai segmentveida griezumam.
Paplaintiegali atirb no 11.-12.gs.sastopamajiem apaajiem galiem
griezum.vienmr veido izstiepti ovlas, segmentveida vai Icveida
formas.
Lai gan parasti rotjums, skoties no saktu galiem, klj apmram
divas ceturdaas vai divas tredaas loka, sastopamas saktas, kurmtas
veidots tikai paos galos ( Rga, VI 193:1354; Talsi, TNMM 18133),
atkrtots norobeot josl loka vid ( Slpils kapstas 186.kaps, VI
88:290; Riga, VI 193:1018) vai pat sedz visu loka redzamo virsmu
(Madalnupilskalns,A 12511:64).
227
Tip dornln lielas saktas (40-50mm, skat.2.9.tab.) griezuma apau,
izliektu zoslas adatu un vidji platu, nereti straini veidotu zoslas pdu.
:Hronoloiski vlkajm saktm griezuma taisnstrveida adata
(MrtisaJ as kapstas 590.kaps, VI 122:146, s.a, VI t22:1686; SIpils
kapstas 186.kaps, VI88:290).
29.tabula
Pakavsaktuar paplaintiem galiem (PGV) IItipa
saktuizm.ru (loka diametrs mm) proporcionalitte*
s 6
]!
., -4
2
36-4J mm 41-45mm
"analiztas 17 PVG IIsaktas
Abas Mrtismas kapstas saktas rada ilgstoi hetotu rotu iespaidu - to
rotajums padilis, bet zoslas, kas valkanasgait.iespjams, bija
salzuas, darints no jauna atbilstoi laika "modei". Udz ar to 590,.kapa
saktai zosla veidota neproporcionU sa, tik tikko skarot loku, bet
savrupatrastajm saktai ts izgatavoanai izmantota cita sastva bronza
(zosIas bronzas krsa jevrojarni atiras nosa:ktas rnetla). Pdj
paradba vrojama ari kdai cita tipa Trvetes pakavsaktai (vI 24:622,
skat.:Brivkalne E.1974. -6,att.:2.), kurai masvs loks un liel.i, griezuma
,apajiun neomamentti paplaintie gali, kas lautu todatt ar 11.-12.gs.,
tomr zoslaar izteiktu rottu pdu un grie.zum apau izUektu adatu
dari'ntano sarkanIgkas nokrsas bronzas.Ts torma jau] saktu
attiecinat uz 12.gs. otro pusi ~12./13.gs. miju, ko apstiprina ari saktas
atraanas apstkli - pilskalnakulwras sla pirm karte,
HronoloiskiPVG IItipa saktas pamat izplattas 13.gs.- to
8p.liecina gan saktu zoslu formas, gan ari Uteratra dotais datjums (
228
BrvkaJ ne E.1974. - 6.att.:6,132.lpp. Cry6asc A.1970. - PHc.3:16,c.187).
iet, ka ar 12.gs. beigm - 12./13.gs. miju datjama ari Asotes pilskalna
14.krt (12.gs.) atrast tipa sakta (WHope 3.L1.1961. - Ta6I\.II1:27).
8lpils kapstas 186.kapu A.Zaria attiecina uz laiku ap 14.gs. (nore E.,
Zana A.1980. - 177.att.:19., 197.lpp.), bet Mrtisalas 590.kap kop ar
da tipa saktu konstatta kaklarota ar 15.gs. etonu piekariiem ( VI
122:648). lidz ar to PVG IIsaktu hronoloiskie ietvari attiecinmi uz 12.gs.
beigm/13.gs. -14.gs. skumu, epizodiski is saktas neliel skait tikuas
lietotas arvlk (14.-15.gs.).
Paralles PVG II saktm VIspirms atzmjamas Uetuvas
arheoloiska.j materiJ , kur vispr konstatts bagtgs is apakgrupas
saktu materils 10.-13.gs. arheoloiskajos plerninekos ( LAA 1977. - 60
p.). PVG IIsaktm tuvu Idzgas un pat analogas formas zinmas Obeu
kapulauk ( Urbanaviius V., Urbanaviiene 8.1988. - 73 pav.:7,8; 95
pav.:13), im tipam pieder ari lIiskilas kapulauka sakta Sornij, kuru
H.Salmo dat ar 12.gs. (Salmo H.1956. - Abb.42, 8.85).
PVG III.Pakavsaktas ar paplaintiem galiem, kuru ornamentcijai
izmantotas spirlveida un izliektu Iniju kombincijas (21.zm.2,4). Rotjums
ir netradicionJ s baltu eometrisk ornamenta stilam un atgdina stiliztu
( spcgi eometriztu) augu ornamentu. 8pirJ veida motvi un izliektas
Inijas vai lentveida elementi parasti klj divas tredaas no saktu loka,
galos to nobeidz taisnas rssvtras vai to grupas. Kdai Vilkumuias
ezera saktai ( A 10994:498) loka vidusda piecu dubultapu krustveida
motvs.
Tips saktm raJ <sturgigriezum ovJ ivai Icveida paplainti gali,
kuru platums prsniedz loka griezuma diametru 1,25-2 reizes. 8aktm
pamat 12.-13.gs. sastopama zoslas forma ar platu, nereti straini veidotu
zoslas pdu un izliektu, griezum apau adatu. Udzgi k PVG II, tipam
raksturgas liela izmra saktas (40-50mm, skat.30.tab.).
229
30.tabula
Pakavsaktuar paplatiniitiem gaJ iem (PVG) IIItipa
saktu izmru(loka diametrs mm) proporcionalitte"
6 . _ __ ,
5
S 4
]1 3
' "2
l'
o
6
3S-lmm 4.1-45mm 46-50mm
'anaJ ~tas 11PVG IIIsaktas
PVG.IIIeksistences laiks mekljams 12.-13.gs.Aizkraukles kapst
dusaktu 5.'kap (A.11n3:6) dat 13.. 95. rnontptexarini ( A 11na:6).,
sprieot pc zoslas formas, uz 12./13..95. miju - ~3.gs. skumu
attiecinmaari kda Salaspils Upu kapulauk savrupatrast sakta ( VI
185:151).Udzigs datjums, aclmredzot, sniedzams ar i tipa saktai
Leasdopeu kapulauk ,(VI56:161; LPSR Arheoloija 1974.-66.tab..:20)
kura tdjadi attiecinma uz sapbedijumu vietas eksistences beigu
posmu. Trvetes pskalna izrakumos :i:egtajmsaktrn E. 8rvkalne
sniedz stratigrfij.pamatotu 12.-13.gs.datjumu ( Brivkalne E.1974.-
131.-1S2J pp.).
PVG 11.1 saktu eksistences skums meklarns ne agr.kk 12.g5.
Vid, tas turpina izmantot visu 13.gs..Treais tips hroholoiski veidojies
tr.kka PVGIlsaktas,laigan abu tipu eksistences laiks prkljas.Netiei'
to apliecina tikaiviena PVGIIItipa sakta TalsuVilkumui~asezera o saktu
'klst(A 10994:498? .
Tieas paralles PVG III saktm bagtgi atrodamas Uetuvas
teritorj (Urbanaviius V.1970.-lS.pav.:4; Urbanaviius V..Urbanaviiene
8.1988. 73 pav.:1.3,4-6; PetrulieneA 1995.- 10pav.; 11pav.; 1Spav.; 31
pav: 1). Nedaudz eksernplros tips prstvts ari Baltkrievijas
230
arheoloiskajos pierninekos (rypesH4 <D.Ll.1962. - PHc.98:13, 102:1;
MaAbM B.A.1967. - C.158) un sens Krievzemes zierneaustrurnu
teritorijs,kur to uzlko par importu no Austrumbaltijas (MaAbM B.A.1967.
- C.158,pHc.22:8 ).
PVG IV. Atsevi lokl tip iespjams izdalt miniatras (21-
29mm) pakavsaktas. Tm domin nerotti gludi loka gali, kuriem
griezum apaa, ovla vai segmentveida forma. Tikai atsevios
gadjumos tos klj vienkrs rssvtruvaidubultapu rotjums (Trvetes
pilskalns, VI 24:134, 162).Tipa saktas sastda lielu dau no Trvetes
pilskaIna apakgrupas saktm(skat.VItabulu),ts visbiek konstattas
2.vai 3. sln, bet daas atrastas ari pirmaj sln vai virskrt (vI
24:640,21). das miniatras saktas zinmas ari citos zernqau
arheoloiskajos piernlnekos (Ceraukstes Ruii,A 9751:4).
Laigan E.Brvkalneis un citu apakgrupu zernqaiemraksturgs
miniatrs saktas, kuras Trvet plai prstvtas, dat visai pla
hronoloiskaj diapazon (11.-13.gs.), saktu miniaturizcijas tendences,
sprieot pc pakavsaktmar pogu galiem,navvrojamas agrk k skot
ar 12.gs.vidu.Tdjdi PVGIVtipa saktas attiecinmas uz 12.gs.vidu -
13.gs.
Daas no pakavsaktmar paplaintiemgaliem,kuras konstattas
tikai vien eksemplr bez parallm Latvijas materil, juzlko par
izstrdtajaitipoloijai netipiskm.Viena no dmsaktmir Aizkraukles
kapstas 86.kap ( 12169:315) ar griezum apau loku un lieliem plni
noplacintiem (2,5mm) galiem (21.zm.3). Sakta atrasta sievietes
apbedjum pie kreisajiem sniem, uz ts loka saglabjus das
siksnias paliekas. lespjams, ka t izmantota k gredzens naa
piekranai( Urtns V.1971P).dzgas saktas ar plni noplacintu loku
ungaliemzinmas lietuvieu rotu klst ( Urbanaviius V.,Urbanaviiene
231
8.1988. - 38 pav.:15, 74 pav.:9,16, 20; LLM 1958.- 450-451pav.;
LAB1961.- 350pav.).
Netipiskas viduslaiku materilam ir ar masvi veidotas saktas ar
griezum apajiem nerottiem vai minimli rottiem galiem. s saktas
raksturgas 11.-12.gs., bet, emot vr to ilgstou izmantoanu,
atsevios gadjumos nedaudz prveidot form ir sastopamas ar 13.gs.
Par dm saktm ar prveidotu zoslu ( 12.gs.otrajai pusei - 13.gs.
raksturgazosla veidota no citas krsas metlavaidzelzs) juzskata divas
masvas Trvetes pilskalna pakavsaktas ar paplaintiem galiem (vI
24:622, 816 Brvkalne E.1974.- 6.zm.:2,7). das saktas, tpat k
apakgrupa kopum, sastopamas ierobeot skait.
J atzm, ka Latvij ar vl dzelzs laikmeta arheoloiskajos
pierninekos saktas ar paplaintiemgaliemnav sastopamas prk biei.
T, piemram, Vampenieu IIkapulauk un Doles Rauu kapulauk, kur
vartu sagaidt samr plau to klstu, pakavsaktas ar paplaintiem
galiem attiecgi sastda tikai 4% (1sakta) un 12% (3 saktas)no kopj
pakavsaktu klsta (nore E.1996.- 128.lpp.,tabula).Proporcionli neliels
ir ar o saktu daudzums (8) Talsu Vilkumuias ezer, bet pat nedaudz
prsteidzos ir fakts, ka s saktas nav konstattas tds viduslaiku
apbedjumu viets,kurs daudz citu kuru kultras konservatva rakstura
(vl dzelzs laikmeta formas saglabjuas) rotu, k Pres Zviedri,
Kazdangas Roi,VaIgaIesVeiun pat Durbes Oin.
No dzvesvietmvisbagtkais o saktu materils iegts Trvetes
pilskaln un priekpil - eit konstatts 20 saktas ( Brvkalne E.1974.-
129.lpp.) sastda pagaidm skaitliski vislielko o apakgrupas
koncentrciju vien Latvijas arheoloiskaj pieminek!. Daudz mazk
skait s saktas konstattas citos pilskalnos (Asote , skat: UJ HOpe
3.Ll.1961. - Ta6J \.1I1:23,27; Madalni, skat.VItabulu, Talsi, skat.:Karnups
A.1937.- 18.att.:13 u.c.)
232
Pakavsaktas ar paplaintiem (vu) galiem visplak
prstvtas Uetuvas arheoloiskaj materil, kura skaitliskajiem
rdtjiemLatvijas teritorij atrasto saktu daudzumam grti pat tuvoties.
Uetuvts sagab savu popularitti ari 13.-15.gs.un valktas pat v116.-
17.gs. (Urbanaviius V.1969. - 117 p.). Obeu kapulauka 13.-15.gs.
apbedjumos is saktas sastda 34% (54) no kopj pakavsaktu skaita
(skat. diagrammu 221.lpp.). Kaut gan spordiski pakavsaktas ar
paplaintiem galiem 1-2 eksemplros konstattas ari rpus Uetuvas
teritorijas gan sens Krievzemes arheoloiskajos pierninekos (MaAbM
B.A.1967. - P~c.22:8/c.157-158; rypeB~4 <D.Ll.1962.- P~c.98:13, 102:1),
gan pru (KyAaKoB B.B.1990. - P~c.13:76 c.24) un pat - nedaudz
eksemplros - somu un igauu apdzvotajs teritorijs, par o rotu
izplatbas centru juzlko Uetuvas ziernenetumus.eit sastopami ari
Latvijas viduslaiku PVG saktm neraksturgu formu tipi, piemram,
pakavsaktas ar intensvi noplacintu loku un galiem (Urbanaviius V.,
Urbanaviiene 8.1988.- 38 pav.:15, 74 pav.:9,16, 20).J secina, ka ari
Latvijasviduslaiku pakavsaktas ar paplaintiemgaliem13.-15.gs.turpina
saglabt savu popularitti, pateicoties iespaidiem no Uetuvas. To
apliecina 8lutiu kapstas piemrs, kur konstatta hronoloiski jaunk
is apakgrupas pakavsakta Latvij (4.kaps) un, pc izrakumu vadtjas
T.Bergas domm, kapu inventra senlietu forms vrojama spcga
lietuvieukultras ietekme (Berga T.1996.- 68.lpp.).Netieito apliecina
ari Uetuvai eogrfiski tuv Trvetes pilskaIna bagtais pakavsaktu ar
paplaintiemgaliem materils.
Rezumjot is apakgrupas tipoloisko analzi, jatzm, ka
pakavsaktas ar paplaintiemgaliemLatvijasviduslaiku rotu klst neliel
skaitturpina saglabties visu 13.gs.,bet tikai loti epizodiski sastopamas
VIkajos gadsimtos ( 14.-15.gs.). Nereti novrojama senk darintu
saktu ilgstoa vai atkrtota izmantoana, ko apliecina rotjuma nodilums
233
vai jaunveidota zosla, Formas ar izteiktm viduslaiku periodam
raksturgmiezirnm sastopamas loti reti.
Saktasiespjams iedaITtetros pamattipos ..Uelkajai da!ai o tipu
tieas paralles bagtgikonstatjamas Uetuv. Tdjdi uzskatms, ka
apakgrupas saktu nosacts popularittes saglabanos sekrnja
dienvidu kairnlterltonso rotu izmantoanas Hgsto tradcia.
Parindes
1 Pakavsektasar griezum:apaluloku un paplaintiem galiemk senkas tiek aplkotasgan
Trvetesmateri1 (BriVkalne E.1974. -6 .. att.:2,9;.13Llpp.) gan an Asotes pilskaln., kur ada
saktaatrasta 13.krt (11.-12.gs .skat.; WHOpe3.lI.. 1961. - Ta6A.1I1:27, c.34). Udzigi par senkm
las tiek uziOkotas ari Lietuvas teritorijas materil (LAB 1961.-482-483 p.), lai gan Gintalikes
kapulauka 10.~11.gs.rotu klst .sastopamas Lietuvai specisks pakavsaktas ar noplacintiem
paplaintiemgaliem ( LlM 1968.-454 pav.) ..
1Uz 11.-12.gs. dassaktas Trvetes materila.attiecina E.Brivkalne (Br'ivkalne E.1974. -
132.lpp.,6.att.:4).
J TalsuVilkumuias ezera senlietas pamata.dat ar 13.-14 .. gs.(turrns E.1936. ~8S.lpp.).
234
16.g$.
1.59S
149s.
1398.
t29S.
Pakavsaktu arpaplalntiem (vlu) galiem (PVG)
tipu hronoloiskizplaliba
~pamatizplatbas vai droi datarns eksistences laiks
~.hipottlskl pieaujarns vai epizodisks eksistences laiks
235
31.tabula
15.karte
o PV'I
PV511
IPV' III
.. PV5IV
,.. ,
I I
\..~
seklu skaits
- p5rsniedz 2
XI. Pakavsaktas ar atirgi veidotiem galiem un netipisks
pakavsaktas.
13.-17.gs. pakavsaktu apakgrupu klst atsevii izdalmas v1divas
nelielassaktu tipoloisks grupas - pakavsaktas ar dadi veidotiem galiem un
netipiskspakavsaktas
1
Latvijas viduslaiku arheoloisko rotu klst is saktas
sastopamas ierobeot skait - lielk dala viduslaiku pakavsaktas iekaujas
iepriekanaliztajs apakgrups un kops.
Pakavsaktas ar dadi veidotiem galiem iekau] sevi divu apakgrupu
pazmes- viens no saktu loka galiem veidots k zvrgalvas, lilijas, naglveida,
daudzskaldavai ripas gals, bet otrs - atrotts (22.zm.1,2).Zinmas desmit das
saktas (skat.VIII tabulu). Ldzga galu kombincija vrojama ari Lietuvas
arheoloiskajmateril konstattajm etrm pakavsaktm ar dadi veidotiem
galiem(LAA1977.- 65p.,38 ernel.)",
Latvijas viduslaiku arheoloiskaj materil starp pakavsaktm ar dadi
veidotiemgaliemdomin saktas,kuru viens no galiemveidots zvrgalvas vai lilijas
ziedafor, bet otrs - atrotts. o galu veidojums tipoloiski saistms ar ZLG
apakgrupizdaltajiemtipiemunto variantiem.T,piemram, Pvulkalnakapstas
210.kapasaktas (VKNM 9231) kreis gala zvrgalva atbilst ZLG 11-1variantam,
saktasotrs gals noplacints un atrotts.Griezum apao loku rot dzii tordjumu
Imitjoiiegriezumi. Saktu dat divi 15.gs. skuma - vidus Tallinas fenii, kas
lidZdotikap.Saktas datjums ir nedaudz vlks,nek ZLG 11-1varianta hipottiski
Pielaujamaugj robea (15.gs.,skat.ZLG 11-1tipoloisko analzi).lespjams, ka
ajgadjumjrun par ilgstoi izmantotu un prveidotu rotaslietu,kuras lika viens
galspc t nolanas prveidots vienkrotk form. Par to liecina ari saktas
Zoslaar vji izteiktu pdu un taisnu adatu, kas hronoloiski vairk atbilst 15.gs.
otrajaipusei- 15./16.gs.mijai.T darinta no saktas loka atirga, sarkangkas
nOkrsasmetla.
237
Taurupes Vecmuinieku savrupatrasts saktas ( A 900) lab gala forma
analoga ZLG 111-1varianta saktu galiem., bet saktas loks, Idzgi k Pvulkalna
saktai,klts ar dziiern, tordjumu imitjoiem iegriezumiem. Ldzgi veidota ari
zosla ar nelielu, neregulrm izctu rindm rottu pdu, kas o pakavsaktu
hipottiski[au]datt ar laiku ne agrku k 15.gs.vidus -beigas.
Trs saktu viena no galu formm atbilst ZLG IV tipam.Salas Grvs kop ar
14.-15.gs.senlietm savrupatrasts saktas ( A 11207:1) viens no galiem plni
noplacints un veidots k stilizts lilijas zieds, kura "ziedlapas" izdaltas no
"ziedpumpura" paresninjuma ( ZLGIV-1),bet otrs gals atliekts (22.zm.1).Prjo
savrupatrastosenlietu raksturs un saktas zosla ar izteiktiplatu pdu [auj to datt ar
14.gs.otro pusi - 15.gs.Divu prjo saktu gali ( Dobeles kapstas 815.kaps, VI
234:2319; Mrtisalas kapsta, VI 122:1777) tuvi ZLG IV-4 formm. Dobeles
kapstas815.kap du saktu datTartu bskapa Kristiana Bomhovera (1514-1518)
ili(VI234:2318)3.
Analiztaj materil nkamo skaitliski lielko grupu sastda pakavsaktas ar
vienunoplacintu uzliektu (naglu) galu un otru atrottu vai atliektu galu.Pc naglu
gala veidojuma, loka un zoslas formas NAG 11-2variantam atbilst Vnakalna
kapulauksavrupatrast sakta (A 11772:110).Hipottiski sakta (22.zm.2) vartu
tiktuzlkota par jau darinanas proces prveidotu vai labotu - par to liecina gan
saktas labais stvoklis un nodiluma pdu trkums, gan ari samr rpgais
veidojums.Saktas zoslas tipoloisks pazmes - reIatvi plat un ar trim izciu
rindmrott pda - [au] to datt ar 14.gs.otro pusi vai beigm -15.gs. VIks
datjums(15.gs.beigas-16.gs.) mekljams Riukalna 1.kapa saktai (A 10906) ar
dzelzszoslu, kura piesaistma NAG IItipam, un Veclaicenes saktai ( RLB 621).
Veclaicenes saktas zosla ar nelielu rottu pdas paplatinjumu un slpajiem
krustiemrotto adatu [auj to attiecint uz laiku ne agrku par 15./16.gs.miju.Abas
saktasrada pavira unvlnadarinjuma iespaidu.
Pa vienam eksemplram zinmas pakavsaktas ar vienu atrottu un otru
daUdzskalduvai ripas galu.
No bojtas DSKG IV-1saktas darinta Rgas Latvieu biedrbas kolekcijas
pakavsakta( Latvija, RLB 1371), noplacinot un atrotot loku nolauzt gala pus.
Pielocotto atlikuajam daudzskaldnim, samazinjies saktas diametrs (44,5mm) un
238
t rezultt loka paresninjuma "krelle" nobdta pa labi, atrott gala virzien.
DSKGIV-2 hronoloiskajiem ietvariem(12.gs.vidus - 13.gs.) neatbilst saktas zosla
ar vji izteiktu, nerottu pdu un griezum taisnstrveida adatu (15.gs.-15./16.gs.
mija).Acmredzot ilgipc darinanas salzusisakta ir tikusi prveidota.
Straupes Baukalna kapstas 13.kapa inventr konstatta sakta ( VI85:15)
arvienu ripu galu, tordtu loku un auru zoslu bez pdas paplatinjuma.Saktas
pamatpazmes,izemot atrotto loka labo galu,atbilst RPG1-3pazmm.Variantam
atbilstosir ar is saktas datjums ( 16.gs.beigas)4.
Pakavsaktas ar dadi veidotiem galiem neveido patstvgu tipoloisku
apakgrupu- k pamatpazmiizvloties neatrott gala formu,ts visum iespjams
piesaistJ lkdam no konkrt apakgrup jau izdaltajiemtipiemvai pat variantiem.
Atzmjams, ka analizto saktu datjums nereti atbilst o tipu vai variantu
eksistencesaugjai hronoloiskajai robeai vai prsniedz to. Ldz ar to jsecina,
ka pakavsaktas ar dadi veidotiem galiem galvenokrt atspoquo konkrtu
apakgrupu atseviu saktu ilgstoas izmantoanas faktu, bojts (salauzts)
saktasprveidojot ar tehnoloiski vienkrko paemienu - noplacinot un atrotot
(atliecot) loku nolauzt saktas gala pus. Tikai atsevios gadjumos ( Vnakalna
kapulauks,A 11772:110; Straupes Baukalna kapsta, VI 85:15) to tipoloisks
pazmes un arheoloiskais konteksts sakrt ar neatrott gala apakgrupas
piesaistttipa vai varianta datjumu, kas jauj ts uzlkot par darinanas proces
raduos"tehnoloisk bra" vienkrotu risinjumu.Zmgi, ka visas is saktas
attiecinmasuz 15.- 16.gs.- pakavsaktu popularittes pakpeniska norieta laiku.
Neskatoties uz pakavsaktu k tipoloiskas grupas izteikto homogenitti -
vairk ka 99% no analizt materila iespjams iekaut septis izdaltajs
tipOloiskajsapakgrups un kops - viduslaiku rotu klst loti neliel skait
iespjams konstatt ari absolti netipiskas, apakgrupu visprjos ietvaros
neiek!aujarnassaktas.Tda, piemram, ir Madalnu IIkapulauka 19.kapa dzelzs
pakavsakta(22.zm.3) ar piramidliem strainiem galiem (A 12703:72), kurai
pagaidrnnav izdevies konstatt analoijas.Prjais kapa inventrs !auj o saktu
dattar 13.gs. Netipiska ir ari kda Taurupes Vecmuiniekos savrupatrasta dzelzs
saktaarperpendikulri lokamuz augu atloctiemgaliem(A7585)5,
239
Netipisko saktu klst jatzm ari etras saktas, kas atrastas Kurzemes
zlernerienimos(tagad.Ventspils un Kuldgas rajonos).Tipoloiski ts vieno no trim
bronzas stieplm vtais loks, zoslu forma un galu veidojums", Pdj saktas dala
kdreizbijusiveidota no alvas,bet alvas sabrukanas procesa ietekme obrd galu
formanav nosakma (22.zim.4). ZIku J aunbrzkalnu saktai ( A 9294:6) uzliektie
galiar alvas paliekm savienoti (sapti) ar maza diametra (ap 1mm) bronzas
stieplti.Ldzgs galu savienojums plak konstatjams ATG apakgrupas 16.-17.gs.
saktm( ATG 111-2). Ne agrk k ar 15.gs.beigm - 15./16.gs.miju is saktas
datarnasari pc zoslu formas - tm raksturgas taisnas vaiviegli izliektas adatas
unneliels pdas paplatinjums.Vrves Gundagu saktai (vvM 247) zoslas adata
rottaar zigzagveida Il<loci.is saktas visdrzk uzlkojamas par epizodisku un
vlnu( 16.-17.gs.) darinjumu loklu grupu, kuru hipottiski iespjams saistt ar
vienumeistaru.
Netipisko pakavsaktu primitvko dau veido saktas ar taisni nocirstiem
galiem.lespjams, ka ts uzlkojarnas par salauztu pakavsaktu ( ar nolauztiem
galiem)izteiktifunkcionlm vajadzbm- aprba saturanai- pielgotu formm.
im pakavsaktm ir gracils tordts vai gluds loks ( t griezuma diametrs 3,5-4,4
mm) un vlnas,auras zoslas bez pdas vai ar vji izteiktu pdas paplatinjumu.
No im saktm k visvienkrk atzmjama kda Lielvrdes apkrtn
savrupatrastsakta ( AI1150:1) ar gludu, griezum apau loku un auru (2-3mm)
taisnuzoslu.
Netipisks pakavsaktas, Idzgi k saktas ar dadi veidotiem galiem, ar
retiemizmumiem attiecinmas uz pakavsaktu eksistences beigu posmu - 16.-
17.g5. un raksturo pakavsaktu popularittes samazinanos,pardoties loklmun
nejaumvaiariizteiktiprimitiviztmformm.
Parindes
------------
\ Arjdzienu"netipisks pakavsaktas" apzmtas pakavsaktas, kuras sastopamas tikai atsevios
eksemplrosun kuru galu forma neauj ms pieskaitt kdai noteiktai apakgrupai. Netipisks
pakavsaktas k tipoloiska grupa nodalmas no apakgrupu iekien 1-2 eksemplros
sa~opamajmnetipiskajm saktm, kuras izveidotaj tipoloij nav iekautas k atsevis tips vai
vanants, tomr ietilpst noteikt apakgrup.
, L'
le!Uvassaktas ar dadi veidotiem galiem(nevienodomis gaJvutemis) prstv hronoloiski
senakuPOSmuun tiek attiecintas uz laiku lidz 13.gs.ieskaitot.Netieito parda ar dekoratvko,
240
neatrotto galu fonna - magogalvas. das saktas kcnstattas tikai Rieturn'li.etuv8.(LAA 19n. 65
p.),
3 ZLG IV-4 hronoloisks izplatibas augj robea ir 15.gs.beigas (skat ZLG IV saktu tipoloisko
ana[lZi),tdjdi Dobeles saktasdatjnns ieklaujas varianta eksistences beigu posm, dalji to pat
prkpjot.
Straupes Baukalna kapstas 13.kap saktu data divi Rlgas brvpilstas 1575.g. ilii.
5 No pakavsaktrn l'iIetradicionala materi.1a- dzelzs - veidotas an vairkas citas saktas,kuras pc
ga.luveidoj.:J ma ieklaujas izdaltajs apakgrups ( MPG apakqrup sakta no Mrt.isalas pils,
ROM 12466, 2O.zim.4); RPG apakgrupa - Cesvaines kaps tas t.kapa pakavsakta A 12304:6;
ATG apakgrup - .Ikile savrupatrast pakavsakta ar bronzas zoslu CWM 64621). Fragmentra
dzelzs pakavsaktaar viduslaiku arheoloiskajam materilam .raksturigu platu zoslas pdu
konstatta Madlienas baznicas kapst (A 12051:25).
1Savrupatrasts pakavsaktas no Puzes Lejaskroga (WM 10859), Zlku J aunbrzkalniem (A
9294:6),Vrves Gundegm (WM 247) un vandes pagasta (A 7506:2) (22.zim.4).
241
; 1"
I -miJ umI
lu formu - pzl nelipiska5
Poko klu1 0 _ 01<."01<1,,
- IAIi p O-AU
li ~ - R PIi
- ZL ..
XII.13.-17.gs. pakavsaktas k arheoloiskais avots: amatnieciskie,
funkcionlie un dekorativi simboliskie aspekti.
Viduslaiku pakavsaktas skatma k neliela, bet informatvi bagta 13.-17.gs.
senlietu grupa. To tipoloisk analze jauj risint virkni ar laikaposma vsturi
saisttus jautjumus, minot fikst (nereti gan tikai preventvi hipottisk Imen)
izdaJ toapakgrupu. tipu un variantu saistbu ar konkrtm materils un gargs
dzves pardibm. aj noda aplkoti atsevii jautjumi, kurus izveidot
viduslaiku pakavsaktu tipoloija au] ieskict.
Viduslaiku pakavsaktu darintji. Viens no interesantkajiem jautjumiem,
kas, aplkojot plao saktu materilu, izvirzs priekpln, ir jautjums par to
darintjiem. Neuzsvrt un plak form tas ieskans vairks publlkcijs, kas
velttas 13.-17.gs. amatniecbas attstbai vai pat konkrtu rotu klasifikcijai
(skat.:Lancmanis 1.1989.; Vaska 8.1989.- 154.lpp.). Neskatoties uz plao iesaistto
saktumaterilu, ari darba ietvaros viennozmgi uz to atbildt iet neiespjami -
pirmkrt,pakavsaktas ir tikai viena no rotaslietu un pat saktu grupas sastvdarn,
otrkrt, t risinanai nepiecieami plaki, savdk orientti un obligti
interdisciplinri ( arheoloija, vsture, mkslas vsture) ptjurni, kuros Idztekus
arheoloiskajam materilam tiktu detalizti aplkotas ari visas pieejams rakstto
avotuzias, Tomr aplkotais pakavsaktu klsts au] iezmt atsevius jautjuma
aspektus un izvirzt virkni hipottisku piemumu, kuru patiesgumu vartu
apliecintturpmkie ptjumi aj virzien.
Izveidotaj tipoloij konstatjams, ka vairku variantu un pat tipu
eksistences laiks neprsniedz 100-200 gadus. iet, ka di hronoloiskie ietvari
atspogulonoteiktu amatnieku izveidotu un to profesionlo peteu saglabtu loklu
tradCiju,kas pastv 2-3 paaudzes. d laikaposm droi pleaujama amatniecisko
pamienuun stila tiea, maz izmainta prmantoana
1
. lidz ar to daudzi varianti
tipoIOij atspoquo loklu amatnieku un to "skolu'" darbbu. K vienu no
Piemriem,kas saistms ar noteikta amatnieka darbbu konkrt apvid, var mint
netipisks pakavsaktas ar vitu loku un no alvas darintiem galiem, kuras
243
konstattasziernerieturnu KurzemVentspils un Kuldgas rajon ( skat.IXtabulu).
lespjams, ka ts saistmas ar kdu Ventspil strdjou amatnieku". Ldzgi ar
viena amatnieka un t profesionlo pcteu darbbu saistms ari pakavsaktu ar
noplacintiemuzliektiem galiem IIItipa 2.variants (NAG 111-2), kuram raksturgas
vidjilielas saktas ar dzelzs zoslu.Zoslas darinanaidzelzs izmantota aricitmis
apakgrupas saktm ( NAG 11-1 J NAG IV).Osaktu atraanas vietas ar retiem
lznrnurniernkoncentrjas tikai Vidzem (skat.1Itabulu, 4.,S.karti) un, iespjams,
atspoquo noteiktas "skolas" darinjumu izplatbu.Ar du noteiktu amatnieku
darinjumiemiespjams saistt ari citu apakgrupu noteiktu tipu variantus (RPG
apakgrupas pakavsaktas) , tdjdi daudzos gadjumos izdaltie varianti vartu
sakristar kdas noteiktas "skolas" produkciju.
Atsevii risinms jautjums par pakavsaktu izgatavotju profesionlo
piederbu.Vaiis rotas izgatavoja profesionli rotkaivaiarivismaz daa no tmtika
darintasmjamatniecbas krtb? Kd mr to izgatavotjibija saisttiar cunfu
amatniecbupilsts?
Pirmo jautjumu vismaz da] iespjams skt risint, aplkojot izveidots
tipoloijas hronoloiskos parametrus. Greznks, vl dzelzs laikmeta forms
sakots un tehnoloiski saretks pakavsaktu apakgrupas - tdas k
pakavsaktas ar daudzskaldu, vu, magogalvu un pogu galiem - pamat
izplattas Idz 14.gs. is laiks ir ari pakavsaktu ar zvrgalvu un liliju galiem
apakgrupasatseviu tipu ( ZLG II,da] - ZLG 1)un saktu ar atrottiemgaliem un
intensvi tordtu loku (ATG1)izplatbas augj hronoloisk robea.Visas mints
saktas vieno to darinanas tehnoloija, kur k pamatpamiens izmantota
lieana,neretiatljot galus vienlaicgiar saktas loku.Tmraksturga loka bagtga
ornamentcijaun tordjums vai ari t rpga imitcija ar dziu loka virspuses
rievojumu,samr bieiornamenttiarisaktu gali.is ar saktu darinanu saistts
tehnoloisks pazmes liecina par to veidotju specializciju un augstu
amatnieciskoprasmju Imeni.
J atzm, ka o pakavsaktu formu izcelsme mekljama jau vl dzelzs
laikmeta beigs. Neskatoties uz atseviiem rjo ietekmju un "modes"
iespaidiem,ts maz maint veid saglabjs ari nkamajos pris gadsimtos.
IZVeidotajtipoloij jau atzmtas ts 9rtbas, kas rodas, minot noirt
atseViuZLG, DSKG, PVG vai MPG apakgrupu tipu 12.gs. otrs puses
244
sksemplrus no vlkajm saktm. Formu kontinuitte netiei apliecina ari o rotu
darinanas apstku nemainbu - acmredzot pakavsaktas turpinja darint to pau
rotkau profesionlie pctei, kas ts veidoja vl dzelzs laikmeta beigs. J secina,
ka 13.-14.gs. rotu izgatavoana vietjo iedzvotju vajadzbm turpinja saglabties
profesionlo vietjo rotkau roks, kas ari izgatavoja aplkots pakavsaktas. Paralli
vietjiem rotkaJ iem saktas aj laik darina ari vietjm tradcijm svei amatnieki,
kas saistti ar pilstm un cunfu amatniecbas veidoanos. Lai gan vii strdja
pilstas pasttjam, kas pamatoti deva priekroku Rietumeirop izplattajm saktu
formm, o amatnieku produkcija pakpeniski iespieds ari vietjo iedzvotju rotu
sastv - viu darinjumiem, piemram, pieskaitmas agrns risaktas (13.-
15.9s.) ar latniskajiem reliiska satura uzrakstiem. Saktu darinana, sprieot pc
stattos sastopamajm zim, o rotkau darb iema svargu vietu. J au
1360.gada statutos saktas izgatavoana atzmta k "meisterstia" sastvdaa
(Stieda W., Mettig C.1896. - S.291), prasba pc noteiktas formas risaktas
izveides meistara statusa ieguvei saglabjs ari 16.gs. statutos (Lancmanis 1.1989.-
81.lpp.).i"laika risaktas, lai gan biei sastopamas apbedjumu inventru sastv
un lidz ar to acmredzot izmantotas sadziv, v1nav plai izplatta rota. Viduslaiku
kapu inventr v114.-15.gs. domin pakavsaktas ( Vijups A.1996.- 156.lpp.). Ts
acmredzot atbilda gan valktju esttiskajm prasbm, gan ari materilajm
iespjm, pilnb nodroinot vietjo rotkau produkcijas noietu. Sprieot pc abu
grupu saktu atirgajm formm, nav pamata domt, ka pakavsaktu darinan
ajlaik vartu bt piedaljuies pilstu cunfu amatnieki.
iet, ka vl dzelzs laikmeta rotaslietu ( taj skait ari pakavsaktu, piem.,
pakavsaktu ar zvrgalvm ZLG II tipa un DSKG saktu) formu ipai ilgstoa
saglabans Kurzem (skat. 9.,10.,11.karti) skaidrojama ar ts relativi vlo
Paklauanu un paajiem apstklern, Tradicionlo rotu formu, vismaz pakavsaktu
materil, sagIaban s, kas atspoquo ne tikai to valktju, bet ari darintju
sastva kontinuitti, 13.-14.gs.skum konstatjama ari prj Latvijas teritorij.
VIdzelzs laikmeta beigu formm tuvas saktas, piemram, konstattas Stukmau
Vnakaln (Urtns V.1962b.-19.lpp., 6.att.:1), J aunsaules Silios ( Caune A.1987.-
7.att.:2-7), Drabeu Uplantos ( Apala Z.1987. - 13.att.:14-20), k ari cits i laika
apbedjumu viets. o rotaslietu 11.-13.gs. formu ietekme 14.gs.jtama ari Dobeles
kapst ( Vijups A.1990.-56.lpp.). Saktu darintji turpinja saglabt vl dzelzs
245
laikmeta beigu tradicionlo pakavsaktu veidoanas stilu un tehnoloiju, kura
rezultt is rotaslietas Idz pat 13.g5.beigm - 14.gs.skumam veidotas maz
maintveid.Tas atbilst piemumam par vietjo rotkau amata saqlabanos un
t cieukontinuitti ar vl dzelzs laikmeta tradcijm.
.Izteiktkas tipoloiski droi konstatjamas izmaias pakavsaktu kopjs
forms var skt konstatt, skot ar 13./14.gs.miju - 14.gs., kad mains zoslas
forma,progresjoas izmaias redzamas ari plak izplattko loku veidos, attsts
jaunas pakavsaktu apakgrupas (pakavsaktas ar noplacintiem uzliektiem (naglu)
galiem).14.-15.gs.saktm domin griezum apa loks ar tordjumu imitjoiem
iegriezumiem,raksturgas zoslas ar griezum taisnstrveida adatu un kaot darinti
gali ( noplacinti uzliekti, lilijveida u.c.). Kopum is pakavsaktas raksturojs ar
apstrdes pamienu vienkroanos (kalana k apstrdes dominjoais
tehniskais pamiens, tordanas ar atkvlinanu izzuana, kas atspoquoas
rnazkblvajun neregulrkaj loku tordjum), formu masivittes samazinanos
un,saldzinotar iepriekjiemgadsimtiem, visum pavirku apstrdi.J atzm,ka,
skot ar 14.-15.gs.,viduslaiku pakavsaktu gracialitti raksturo loka diametra un t
rsgriezuma diametra attiecbu palielinans, to proporcijm tuvojoties
attiecbm10:1.Masvo lieto saktu galu viet sk domint noplacinti, "viegli" gali.
Skotar o laiku, loti reti sastopamas, piemram, pakavsaktas ar daudzskaldu
galiem,bet masvs zvrgalvas sk nomaint liliju galu formas, kas veidotas,
tehnoloiski nesareti noplacinot loka galus ( skat. ZLG IV tipa variantu
raksturojumu).
Izmaias saktu kopj form un to vienkroans vispirms saistma ar
pakavsaktulietotju socil un Idz ar to ari materil stvoka prmaim, 14.-
15.gs.nostiprinoties zemnieku feodlajai atkarbai un im saktm pakpeniski
klstot par zemnieku rotm. Pakavsaktu darintjiem bija jpieskaojs rotu
valktjumaterilajrrt iespjm.Noteiktu lomu ajs izmais splja ari izmaias
gargajdzv.
Neskatoties uz dorninjoo pakavsaktu vienkroans tendenci, 14.-15.gs.
vrojamasiezmes,kas turpina apliecint o rotu darintju noteiktas protesionls
prasmes un specializcijas Imeni.Netiei to atspoquo pakavsaktu tipoloisk
daudzveidba.aj laik, kad epizodiski turpina saglabties iepriekjiem
gadSimtiemraksturgs formas ( MPG,DSKG,PVGapakgrupu vlnie eksemplri,
246
skat.20.,28., 31.tab.), veidojas un plau popularitti iegst daudzu apakgrupu
jauni tipi un varianti. 14.-15.gs. ir ari jaunas apakgrupas - pakavsaktu ar
noplacintiemuzliektiem (naglu) galiem attstbas un visplaks izplatbas laiks.
J atzm,ka aj laik atsevios gadjumos pakavsaktas darintas ari sudrab
(Mrtisalaskapsta,VI122:2166,VI138:1185; Uava,A 6357 u.c.) vaiarisudrabs
izmantotsatseviu to sastvdaju izgatavoanai ( ZLG VIItips).Nosactios divus
gadsimtus var uzskatt par viduslaiku pakavsaktu savdabgu uzplaukuma periodu,
kad, veidojoties jaunm un saglabjoties senkajm tipoloiskajm formm,
vrojamavislielk tipoloisk daudzveidba. Skaitliski lielko apakgrupu saktu (
ATG, NAG,ZLG) tipu un variantu hronoloisks izplatibas tabulas ( 5., 10.,25.tab.)
lauj secint,ka tiei 14.-15.gs.paralli eksist visdadks o saktu formas.T,
piemrm,ATG apakgrup no 21izdaITttipoloisk taksona 14.-15.gs.sastopami
14 ( 5.tab.), NAG apakgrup no 18 aplkotajiem tipiem un variantiem aj laik
sastopami17 (10.tab.), bet ZLG apakgrup no 20 taksoniem 19 tipu un variantu
eksistenceslaiks ietver ari 14.-15.gs.(25.tab.).
Par augstu amatniecisko prasmju Imeni 14.-15.gs.liecina pakavsaktas ar
masvmun garenm zvrgalvm (ZLG VIItips). ZLG VIItipa 1.varianta saktu
darinanastehnoloiju raksturo no vairkm ( Idz pat 20) bronzas stiepltmptais
loks un divpusejs lejamveidns atliets zvrgalvas, kuras atlietas uz jau gatava
lokagaliem ( Vijups A.1994.- 126.lpp.). o saktu vietjs izgatavoanas faktu
apliecinaIkiles !bieu ciem atrast bronzas lejamveidnes puse, kas paredzta
masvoun gareno zvrgalvu atlieanai(Vijups A.1994.- 126.lpp.,3.an.).
Pakavsaktudarintju amatniecisko profesionalittiaj laik raksturo ari 14.-
15.gs.izplattzoslu forma ar platu (nereti pat Idz25-30 mmaugstu), parasti rottu
zoslaspdu un fgani izliektu adatu.Pdu ornamentcij domin triju tzctnu vai
zobrataIniju motlvs, kur kompozicionli sasaucas ar 12.-13.gs. pakavsaktm
sastopamo zoslu pdu rotjumu. Formu kontinuitti vrojama ari cits saktu
sastVdajs( lok, galu veidojum), t labi konstatjama ar dau apakgrupu
tiPOloiskajattstb.Kraksturgs piemrs atzmjamaZLG apakgrupa, kur 14.-
15.gs.visuzskatmk atsooquojas neprtraukta formu transformcija no 12.-13.gs.
iZPlattajmstiliztajmzvrgaJ vm( ZLG 1,ZLG II) uz liliju ziedu formm ( ZLG III,
ZLG IV).Tdjdi juzskata, ka o rotu darintji bija ciei saistti ar iepriekjo
gadsimturotkaju darba tradcijm un aj laik turpinj saglabties k atsevia
247
specializta amatnieku grupa, kas nodarbojs ar vietjiem iedzvotjiem domto
rotu izgatavoanu. o rotkau darbba acmredzot saistma ar Livonijas perifrijas
pilstm un pilsttipa apmetnm, kurs saglabjs vietjo amatnieku darbbas
plaks vriens un diapazons ( Lancmanis 1.1984.- 79.lpp.). Cunfu amatniecbas
(zeltkau amata) tiea ietekme uz pakavsaktu formm 14.-15.gs. v1 nav
konstatjama, Idz ar to jsecina, ka o rotu izgatavotji nebija saistti ar
profesionlo amatniecbu lielkajs pilsts. Zeltkalu cunfte k viens no veckajiem
Rgas amatiem ( ts rgas tika pieemtas 1360.g.) aj laik nodarbojas tikai ar
stila rnkslas rotaslietu ( dadu formu risaktu, gredzenu u.c.), greznuma
priekmetu un bazncas lituriskajm vajadzbm nepiecieamo izstrdjurnu
izgatavoanu ( Lancmanis 1.1984.- 79.- 84.lpp.), strikti norobeojoties no vietjm
mkslas tradcijm rotu form.
Ar btlskrn izmairn pakavsaktu attstb saists to eksistences beigu
posms - 16.-17.gs., kad is saktu grupas viet pakpeniski nk jaunas grupas -
dadu formu risaktas un sirdsveida saktas. is prmaias saistmas ne tikai ar
pakavsaktu iekju tlku evolciju, rju iespaidu ietekmi un Iietotju gaumes
attstbu,bet ari ar to darintju sastva izmaim.
Lai gan kopum atseviu apakgrupu un tipu attstib 16.-17.gs. vrojama
zinma formu kontinuitte, saglabjoties un attstoties vairkiem tipiem un
variantiem ( 5., 10., 25.tab.), ie gadsimti iezmjas ar noteiktu lzumu pakavsaktu
kopj attstb, kas vispirms atspoquojas tipoloisks daudzveidbas (formu
dadbas) strauj kritum. aj laik vairk netiek izmantotas pakavsaktas ar
daudzskaldu un paplaintiem (vu) galiem (20., 31. tab.), tikai hipottiski
pie!aujama viena pakavsaktu ar magogalvm tipa ( MPG II) eksistence (28.tab.).
Ldzgiari 14.-15.gs. plai izplatt pakavsaktu ar noplacintiern uzliektiem (naglu)
galiemapakgrupa (tipoloij izdalti 18 taksoni) aj laik zaud savu popularitti
unuz 16.-17.gs. droi attiecinmi tikai etri varianti (NAG 111-1, NAG 111-2, NAG IV-7,
NAG VI-2; 10.tab.), bet ZLG pakavsaktu agrko daudzveidbu prstv tikai divi tipi
(ZLG V, ZLG VI; 25.tab.). Uelku popularitti saglab viengi pakavsaktas ar
atrottiemgaliem ( 16.-17.gs. izplatti 16 tipoloiski izdaltie taksoni, 5.tab.) un 16.-
17.gs.jauna pakavsaktu kopa, kas attsts no pakavsaktm ar noplacintiem
UZliektiem(naglu) galiem - saktas ar ripu galiem (15.tab.). J atzm, ka, neskatoties
UZkopjo tipu un variantu daudzumu ATG apakgrup, aj laikaposm skaitliski
248
domin tehnoloiski vienkrs neliels pakavsaktas ar tordtu loku un atrottiem
galiem ( ATG III tips, analiztaj materil to skaits prsniedz 200 eksemplru,
prsniedzot 10 %no kopj 13.-17.gs. saktu materila; Itab.).
Otr patnba, kas iezm 16.-17.gs. pakavsaktu kopumu, ir samr plaa
saktm un rotaslietm visum netradicionla metla - dzelzs - saldzinoi plaa
izmantoana. Dzelzs galvenokrt izmantota zoslu veidoanai ( NAG 111-2, atsevias
ATG IX, NAG 11-1,NAG 11-3,RPG 111-1, RPG VIu.c.saktas), lai gan sastopamas ari
viscaur no dzelzs darintas pakavsaktas ( Cesvaines kapsta, A 12704:6; Taurupes
Vecmuinieki, CWM 7585, Madlienas bazncas kapsta, A 12051:25) vai ari saktas,
kurm no dzelzs veidots tikai loks (Ikile, CWM 64721). Bronzas saktas ar dzelzs
zoslm plai prstvtas tiei pakavsaktu ar noplacintiem uzliektiem galiem
apakgrup, kur Idz ar to dzelzs zoslu plakas izplatbas agrks hronoloisks
robeas iespjams attiecint uz 15.gs. otro pusi - 15./16.gs. miju. Dzelzs plaa
izmantoana uzskatma par netradicionlu rotkau amatam, jo ts apstrdei bija
nepiecieams izmantot citus, no krsain metla atirgus tehnoloiskos
pamlenus.
Viduslaiku pakavsaktu tipoloija atspoquo ari 16.-17.gs. saktu izteiktu
atirbu dadu apakgrupu, tipu un variantu tehnisk izpildjuma un greznuma
ImenT.Konstatjamas gan loti vienkri, pat primitvi veidotas saktas ( ATG III) un
atseviu apakgrupu vienkrotas, deenertas formas ( NAG 11-2,NAG 111-1, NAG
111-2 u.c.), gan ari loti greznas, rpgi veidotas un bagtgi ornamenttas saktas (
RPG 111-2,RPG 111-3,RPG IV). J a vienkrko saktu izgatavoanai izmantoti
primitvie apstrdes pamieni [va izvirzt hipotzi par to darinanu
mjamatnieciski no gatava izejmaterila (bronzas stieples) (Vijups A.1990.-57.lpp.),
tad 16.-17.gs. qreznks saktas neapaubmi saistmas ar cunfu amatniecbu
(Vijups A.1993.-32.lpp.). K spilgti piemri greznm un rpgi veidotm saktm
atzimjamas Skultes apkrtn savrupatrast sakta (CWM 64849) ar apsudrabotiem
(?) realistiski veidotiem heraldisko liliju galiem, pakavsakta ar ariem ripu galiem
noTirzas ( CWM 6470) un Ugatnes empju depozta sudraba sakta (A 11511:13)
arariemziedveida ripu galiem. is saktas nelekauas uz plaka materila bzes
veidotaj pakavsaktu tipoloij, Idz ar to apliecinot formu kontinuittes
Prtraukumu.Par to darintjiem juzskata pilstu cunfu amatnieki, kas, balstoties
Uz pieprasjumu, cents premt sens vietjs rotu formas un veidot ts,
249
papildinot atbilstoi savm amatnieciskajm tradcijm un gaumei.Pieaujarns,ka
ari atsevius greznkos RPG pakavsaktu tipus (RPG 111-1, RPG 111-2, RPG IV)
darinjuiar cunftmsaistitie rotkai.Parto liecina gan o rotutehniska.isizpildjums
( simetriskums, rpigs tordjums, uzkniedtas regulras ripas), gan ari ripas
kljoais ornaments ( Vijups A.1993.- 26.,33.1pp.).J atzim, ka vsturisko stilu
motivu pardanos 16.gs. skum rots kopum, kas netiei apliecina to
izgatavoju kontingenta nomaiu, atzim ari rnkslas vsturnieks I.Lancmanis (
Lancmanis 1.1989.-82.lpp.).Profesionlos rotkaus, kas varja izgatavot greznks
pakavsaktu formas, ir iespjams saistt ar tdm profesionlo amatnieku
apvienbmk "nevcu jostnieku un saktu taistju" cunfti, kas Rig savu darbbu
ska kop 1512.gada (Lancmanis 1.1989.- 81.lpp.). Udzgas plaas svrstbas
tehnisk izpildjuma un mksliniecisks nobeigtbas zi, kas liecina par dadu
meistarukvalifikciju,analizjot Dobeles kapstas 16.-17.gs.risaktas,konstat ari
S.vaska(Vaska 8.1989.- 154.lpp.).
Tdjdi jsecina, ka 16.-17.gs. oau pakavsaktu darinanas funkcijas
premar vietjmrotkau tradcijmnesaisttiizgatavotji- cunfu rotkai.rpus to
darbbas loka paliek vienkrko formu pakavsaktas. emot vr rotm
netradicionl materila ( dzelzs) iesaistanu 16.-17.gs.pakavsaktu darinan,
hipottiskiiespjams uzskatt,ka dau pakavsaktu k savas amatniecisks darbbas
blakusproduktu aj laik varja izgatavot lauku kalji.Dzelzs zoslu izgatavoana
nebtu uzlkojama par likumsakarigu pardbu, ja ar pakavsaktu izgatavoanu
turpintu nodarboties amatnieki, kuru profesionl darbba saistitos vienigi ar
krsain metla apstrdi. KaIjiem bija pierastk un tehnoloiski vienkrk
izmantotdzelzi atseviu saktas sastvdau vai pat visas saktas izgatavoan.
Acimredzot o amatnieku pamatnodarboans turpinja bt dzelzs apstrde,
paral1itai labojot vai izgatavojot vienkrks rotu formas. Pieemot du
hipotZi,saprotama kst pakavsaktu vienas no sastvdarn darinana no
netradicionla,grtk apstrdjama materila.To apliecina ari konstattas dzelzs
Pakavsaktas.J atzm, ka lielk dala no trn ieklaujas izdaltajs apakgrups
(RPG, Cesvaines kapsta, A 12304:6; ATG, Ikiles kapsta, CWM 6474; MPG,
Mrtisalaspils, RDM 12466) un tikai viena pakavsakta prstv netipisku, gadijuma
raksturaformu ar lokam perpendikulriem, uz augu uzliektiem galiem ( Taurupes
I
Vecrnuinieki,CWM 7585).Neliels atirbas saktu form vispirms noteica rotm
250
nepiemrotais materils, tomr btiskkais ir o saktu iekauans visprjs
veidoanas tradcijs aj laik,kas netieiapliecina to, ka o rotu izgatavotji bija
labi pazistami ari ar bronzas pakavsaktu izgatavoanu. lespjams, ka ari
visprimitivko 16.-17.gs.bronzas pakavsaktu ar atrotitiem galiem un tordtu loku
(ATGIII),k aricitu primitivko saktu izgatavoana saistma ar iemvienkro rotu
darintjiem.Ldz ar to da] iespjams skaidrot arikopjo formu primitivizanos,
kas konstatjama aj laik. aj gadjum, lzzdot vietjo rotkau amatam k
atseviasamatnieku grupas funkcijai, vrojama zinma rotkaa un kalja - dzelzs
apstrdtja amatu saplana, nodroinot latvieu zemniekus ar vienkrkajm
rotuformm.ds apgalvojums nav pretrun ar agrk izteikto atzinumu par vietjo
iedzvotju materil un socil stvokl pasliktinanos k cloni rotaslietu
primitivizcijai un atseviu formu deenercijai ( LPSR arheoloija.1974. -
306.lpp.). Mainoties iem dzves apstkiern, pastvga, vietjs tradcijs un
esttiskaj gaum orientta rotkaa amats kuva ekonomiski neizdevigs un
nenodroinja amatnieka eksistenci. Izzdot senajam amatam un t funkcijas
premotda] pilstu cunfu rotkaiern, da] - lauku kaljiem,islaicigi varja bt
vrojama "krze" tradicionlo un plai izmantoto rotaslietu pieejamb, kas
atspogulojs senko pakavsaktu laboan un pielgoan.To netiei apstiprina
labotosaktu un saktu ar atirigi veidotiem galiem datjums, kas pamat attiecas
uz15.-16.gs.
Pakavsaktas k funkcionls aprba piederums, to valkanas tradicijas
13.-17.gs. Saktas k rotaslietas apvieno sevi k funkcionlos, t dekorativos
aspektus.Funkcionlie aspekti saists ar to izmantoanu aprba saturanai.K
tdmpakavsaktmnav konstatjama tikai viens pielietojums - ts izmantotas gan
virsj aprba, gan kreklu saturanai, gan ari, sprieot pc atseviiem
atradumiem,tri dekorativiem mriem. To funkcionalitti au] noskaidrot saktu
nOVietojumskap tajos gadjumos, kad ts iegtas kapu inventra sastv,k arito
1Zrnru analze.
K jau atzimts, Latvijas materil pakavsaktas 13.-17.gs. apbedjumos
konstattasparsvar zem zoda, uz krtim , atslgas kaulu vai plecu - visbiek
labpleca - rajon. Novietojums kakla-kru rajon vrojams vairk k 80 %
nepOsttajoskapos ar pakavsaktm Dobeles un Mrtisalas kapst. Ari cits
Viduslaikuapbedijumu viets o saktu novietojums kakla - kru rajon ir
251
dominjoais. T, piemram, ds saktu novietojums ar loti retiem izmumiem
konstatjams Aizkraukles, Ikiles, Stukmau Vnakalna, Vilmau, Repju, Saldus,
Daudzieu, Pvulkalna un Slpils senkapos, k ari Beteu-Ratulnu un J kabpils
Zvantju viduslaiku pcapbedjumos.
Pakavsaktu novietojums kakla-kru raon neau] viennozmg ispriest par to
funkcijm aprba saturan. Kap guldt miru aprba daudzveidbu a
laik [au] apjaust kds Uavas senkapu apbedjums (20. kaps), kur apbedtajai
sievietei mugur bijusi villnas jaka, kas sasprausta ar piecm saktm (2 risaktm
ar stru izvirzjumiem, 2 risaktas ar uzrakstu AVE MARIA un viena bronzas skrda
risakta), uzsegta ntna villaine un virs ts otra villaine, kas sasprausta ar v1
piecm saktm ( etrm risakt un vienu pakavsaktu ar zvrgalvu galiem).
tdzdots montas [au] o apbedjumu datt ar 15.gs. (Klepere 0.1975. - 67.lpp.).
Kapos, kuros aprba paliekas nav saglabjus, katras atsevias saktas
nozme ir grti atpazstama. Izteikts uzskats, ka saktu novietojums pie pleca liecina
par villaines sasprauanu (Klepere D.1967.P. - 3.lpp.), lai gan, k tas redzams pie
Domas bazncas atsegt 57.kapa aprba rekonstrukcij, ds saktas novietojums
varja liecint ari par tunikveida svrku sasprauanu virs viena no pleciem
(RA.1988.- 12.att.). Pakavsaktu novietojums virs lab, retk - kreis pleca vai
augdelmu rajon ir skaita zl nkam plai konstatjam pardiba, kas daos
kapos vrojama Slpils ( 167.kaps, nore E., Zaria A.1980. - 184.lpp.), Dobeles
(217.,278.,728., 735. un 975.kaps) , Mrtisalas (109.,493.,794, 848., 961.kaps),
Ikiles (323.kaps) , Dundagas Laukumuias (13.kaps), Aizkraukles (78., 80.kaps)
unDaudzieu ( 51.kaps) senkapos. Ldzgi izmantotas ari risaktas - t piemram,
Dobeles kapstas 234.kap virs lab pleca konstatta liela risakta (vI 234:299),
Idzgas saktas .(vI 234:452) ds novietojums - nedaudz lejpus lab pleca -
redzams ari 498.kap. Acmredzot Idzspastvoo pakavsaktu un risaktu
funkcionalitte aprba saturan aj laik bijusi visai Idzga un abu grupu
saktasizmantotas gan virsj aprba, gan kreklu sasprauanai. Dobeles kapstas
735.kap virs lab pleca konstatta savdabga saktu "upa" (Daiga J .1982. -
12.att.,72.lpp.), kas sastv no divm risaktm un etrm pakavsaktm, ar kurm
acirnredzot sasprausta villaine. paa apbedjuma kru rajon atrasta atsevii
nOVietotapakavsakta, ar kuru tikusi sasprausta jaka vai otra villaine.
Par jaunu, ITdzim neakcenttu pakavsaktu tunkcionalittes aspektu jatzm
252
to iespjam izmantoana tekstilu ( ptu, austu) jostu sasprauanai, par ko vartu
liecint pakavsaktu atradumi jostas rajon.Aplkojot pakavsaktas ar paplaintiem
(vlu) galiem sens Krievzemes teritorij, pirm du iespjumu o rotu
izmantoanu atzm Z.Sergejeva (Cepreesa 3.M.1977.- C.34).Analizjot Latvijas
teritorijasviduslaiku apbedurnu materiJ u,ds pakavsaktu novietojums konstatts
samr biei.T, piemram, zemk par kru apvidu ( jostasvietas - kju rajon)
pakavsaktas konstattas Dobeles kapstas 390.,358.,412.,446.,911., 1234.un
1248.kap,k ari Mrtisalas kapulauka 148.,292.,683.,717.,755.,795.,816.un
1040.kap.Lai gan du novietojumu daudzos gadjumos iespjams skaidrot k
postjumu rezulttu vai apbedjum k ziedojumu (nesaistti ar miru aprbu)
novietotu lietu, tomr nevar izslgt ari saktas k jostu saturoa un dekorjoa
elementa izmantoanu. Par du pakavsaktu pielietoanu liecina ari netraucts
Dundagas Laukumuias sievietes apbedjumus (15.kaps), kur DSKG 11-4sakta ar
galiemuz augu atrads jostasviet.
Savukrt atsevios gadjumos (Stukmau Vnakalna kapstas 37.kaps,
(UrtnsV.1962.- 30.lpp), Dobeles kapstas 678.un 952.kaps, Mrtinsalas kapstas
212.,538.,911., 1021un 1055.kaps u.c.) pakavsaktu novietojums pie galvas [au]
uzskatt,ka ts, Idzgi k Uetuvas viduslaiku materiI, izmantotas sievieu
galvssegu sasprauanai. Tomr tds novietojums uzlkojams par retu un
neraksturgu,k ari,iespjams,raduos kapu postjumu rezultt.
Dakrt vrojams, ka pakavsaktm pieirta tri dekoratva funkcionalitte,
izmantojot pat visvienkrks to formas viengi k aprba rotjumu. du
pielietojumuvar konstatt jau vl dzelzs laikmet ( audum brvi iesprausta sakta
no Uepkalnes esteriem; Rieksti H.1939. - 5.att.). Analiztaj pakavsaktu
rnateriJ ds izmantojums zinms kdai nelielai12.gs.otrs puses - 13.gs.saktai
aratrottiemgaliem no Vecgulbenes pagasta (ROM I 2110), kura brvi iesprausta
turnsmalk vilnas audum un acmredzot nav saturjusi kda aprba malas.
Neretisaktas izmantotas k aprbam piesprausta rota, kurai piestiprints kds
dekorjoselements.Visspilgtk tas atspoquojas Mrtisalas kapstas materiI,
klJ r samr biei pakavsaktmpiestiprinta bronzas stienuvaia ar piekariiem
(ZariaA.1974.- 1.att.:4,7; 4.att.:1; 5.att.:2).Cits apbedjumu viets piekarii vai
citi elementi saktm varja bt piestiprinti ar das siksnias vai villnas auklas
Palidzbu.du das siksniu paliekas konstattas daudzm Pvulkalna kapstas
253
saktm (Siatkovskis J .1986. - 100.lpp.), bet 36.kap iegta sakta ar villnas dzijas
pua ( auklas ?) paliekm uz zoslas ( VKNM 8090). Ldzigs daudzkrasainas dzijas
biezs mezgls konstatjams ari kdai Rites bnu saktai ( 4.kaps, A 10542:1). Var
pieemt, ka ajos gadjumos piestiprintie dekorativie elmenti bijui veidoti no
organiska materila un nav saglabjuies. Par du elementu piestiprinjumu like
domt ari Durbes Dru ( LM 12961), J rkalnes Darvdedu ( 11.kaps, A 9198:49) un
Ventspils apkrtn (VVM 6327) atrasts viduslaiku saktas, kuru lokiem uzvrts
neliels bronzas vai dzelzs riltis. Savdabigs rotjos (?) elements - dzelzs
miniatrs cirvitis - bijis uzvrts ari J rkalnes Darvdedu 11.kapa saktai ar zvrgalvu
galiem ( nore E.1937. - 7.att.:29). J atzrn, ka Idzig veid tika izmantotas ari
risaktas: T, piemram, Puzes Lejaskrog savrupatrastajai ziedveida risaktai
VM 1545) piestiprints bronzas loci ar diviem zvrqulern, atsevim s
apbedjumu vietas risaktm, Idzgi k pakavsaktm, uz loka konstatts bronzas
gredzens ( WM 6330, WM 6331, WM 10879/1).
K netradicionlu, bet interesantu pakavsaktu izmantoanas gadjumu
latzlm Aizkraukles kapstas 107. kaps, kur bijis apbedts zdainis (Urtns
V.1974.P.) Pakavsakta ar atliektiem galiem (A 12278:94), kas konstatta kru
labaj pus, acmredzot izmantota, lai saspraustu audumu, kur ticis ietts brna
ermenis. Tomr kopum pakavsaktu galvens funkcijas bija virsj aprba un
kreklu sasprauana. Var pieemt, ka lielks pakavsaktas izmantotas jaku, svrku,
villaiu saturanai, bet mazks - krekla kakla izgriezuma sasprauanai.
Aplkojot tipoloij izdalto apakgrupu saktu izmru dinamiku, vairkos
9acfijumos iespjams konstatt divas izmru grupas - neliela un vidja izmra
saktas un liela izmra saktas. sakarba ( A un B grupa) vislabk vrojama,
aplkojot 13.-17.gs. skaitliski visplak prstvto pakavsaktu (ATG, NAG, ZLG un
RPG) tipoloij ietverto veselo eksemplru klstu (32.tabula). Domin neliela un
Vidjaizmra saktas ( A grupa, loka diametrs 20 - 4O-45mm), kuras izmantotas
9a1venokrtkrekla sasprauanai. Uelka izmra saktas ( B grupa, loka diametrs virs
45-50mm) sastopamas retk un, iespjams, atspoquo to, ka pakavsaktas 13.-
179s.prsvar izmantotas kreklu sasprauanai, virsj aprba saturanai biek
PielietOjotrisaktas.
K piemrs jatzm Dobeles kapstas 1250.kaps, kur vidji liela risakta
ar iZVirzjumiem uz kreis pleca acmredzot kalpojusi villaines, bet divas nelielas
254
pakavsaktas ar noplacintiem uz.liektiem galiem ( VI 234:3114,3115; loka diam..35
un 36,4 mm) uz krtim - krekla aatursnal. UdzIgs eaktuklsts aja pakapst
konstatJ ams ari 12.34.kap ( divas nelielas pakavsaktas zem zoda kru rajona un
liela risakta vid uz krtim) . Lielkas pakavsaktas virs aprba saturanai
lietotas galvenokrt13.-14.gs., vlk ts aizvien vairk nomaina pieaugou
popularitt1iegstos daadu formu rlsaktas,
Konkretu pakavsaktu izmantoanu au] skaidrot atsevi.u apakgrupu saktu
izmra dinamika. Konstatjams, ka ATG apakgrupa izteikti domin nelielas (21-
45mm) saktas (33.tabula), ka auj secint, ka is dekoratlvi visvienkrks saktas
ar nesaretugaJ u veidojumu izmantotasgalVenokrt tikai kreklu sasprauanai ..
Uelaka lzrnra saktas gan.skaitliski, ganar procentu.li atnecib pret maza izrnra
saktm sastopamas neliela daudzuma. ATG pakavsaktm bija uzsvri funkcionJ a
nozme, kas saistijs ar tO,ka is saktas aperb bija vzuli maz akcents - tas
nasedza virsjals aprbs. Neabaubrni k krekla saktas tika izmantotas ATG III
tipa 16.~17.gs..pakavsaktas. To apliecina atsevios gadjumos konstatjams lina
auduma paliekas pie im saktm ( Slpi1skapstas 185.kapa sakta, VI88:289; Iles
Gail~usakta, A 9347:28; MrtisalaskapulaUka 938.kapa sakta, VI122:1234).
32.tabula
ATG, ZLG, NAG unRPG pakavsaJ du apak!igrupu izmeru dinamika
(loka dlametrs mm)
1E:O
.nag
atg
'orpg
gzlg
skalts
-
S-
E E E E E E E E E E E E E
.E E E E E E E E E E E
.~
E E
,Il)
g .lq
~
~
~
l
~
l
0
1[)
~
8
".\
~
.1'00
";"
~
18
....
N
c;) ::;;:
iE iE
..-
CD
,
.,..
'<l" 1'-. :1'-
m
255
33.. tabula
Pakavsaktuizmeru dinamika ATG apakgrupa.o-
skalts
E E E E E E E E E E E E
E E E E E E E E E E E
E
10
~
~
~
'!f
~
.l
~
~
0 10
~
c'll
l"- l';-
eb
II
N
pl ~.
iii
(0 (D r:::
"'anaDzta641 ATG sakta
Nelielo ATG saktu funkcionalitti tomer nevar vienmr saistt tikai ar !kreklu
sasprauanu - k rada dau atradumu konteksts, vidJ ilielas A lzrnru grupas
saktasvarja tikt spraustas arivirsdrnas.Ta,piemrrn,vilnas auduma iesprausta
Vaidukapu 47..kapa sakta ( A 12228:90, loka diametrs 37 mm), parupja vilnas
audumapaliekas konstattas aripie Ziru Rateniekuvidii lielas (38,5mm) ATG VI-1
saktas.Tdjdi secina,ka neliets un vidjtliels saktas daos gadjumos varja
tiktizmantotas ariplakiemuzdevumiem.
'NAGapakgrupas pakavsaktu izmru dinamika iezim divuizmru grupu
pastveanudaudz labk (34.tabula).Neliels, Idzigi k ATG saktas dekorativi
maz izteksmlgs pakavsaktas ar noplacintiem uzliektiem galiem prsvar
izmantojakre.klu sasprauanai ( AizmJ u grupa), bet masivks un llelks ( B
izmrugrupa) NAG saktas ar neretigrezniornamenttiem g:a1iemacimredzot lietoja
k labi pamanmas rotas pie virsejap.rba. A izmru grupu tipoloij prstv
NAG I un NAG IItipa saktas, bet B 'grupu - gal.venol<artIII-V tips, 'kuru klst
dominpakavsaktas ar 41-65mm loka diametru (skat. 7.,S.,9.tabulu).
Udziga izmru dinamika saskatmaari RPG saktu klst (35.tabula).
Atinoano NAG saktu apakgrupas, pakavsaktu ar ripu galiem klst domin B
iZIl1rugrupa.Pie is izmru grupas pieskaitmas lielk daaizdallto tipu saktas
(12., 13.,14.tabula).Tas skaidrojams ar o saktu veidojumu,kUra ipai acentti
noplacinatieripveida gali,kas piemeroti bagtga ornamenta ,izvietoanai.l1dz ar to
issaktasvairk paredztas virsjamaprbam, kur to samr greznaJ sveidojums
unornamentsbija vizulivi.eglkuztverams.
256
.34.tabula
Pakavsakluizmeru dinamika NAGapak&grup*
ska:il:s
0
:E E E E E E E E E E E E E E E
E E E E E E E E E E E E E E
8 Il)
~
i?
~
\It ~
Il) 0
: R
~
0
~
8 ~' Il? lD
.~
...
CA lO
m
-
1\
N
t;;
~
;r;
tO t: i
,
('\1
ro
"'"
10 lO f-
a;
"analZel:as 565 NAG saktas
3S. tabula
Pakavsa:ktu zmru dinamika RPGapa.kgrup*
E E E E E E E E E
~
~
.~
~.
~
~
.~
~ ~
; ;:
ii) 10 $
1\
"analitelas 163 RPG saklas
Uela lzmra saktas ir prsvarar DSKG saktu apakgrupa (36.tab.),
kuradomin pakavsaktas ar loka diametru 41-65 mm diapozon ( B lzrnru grupa),
bet nereti sastopamiarIievroJ ami Iielkieksemplri. Mazks saktas sastda
ieverojamj. neUelkugrupu ( A grupa), kas liecina.ka is apakgrupas rotas krekla
sasprauanai izmantotas ierobeot apjom.is funkcijas, iespjams, bija
paredztas dalai DSKGI un DSKGII tipa nelielajm pakavsaktm ( 16., 17.tab.).
257
36.tabula
Pakavsak1u Izmru di.namlka DSKGapakgrupa
E E E E E E E E E E E
E
E E
~
E E E E E E E E E
19
~
~
~
~
:H
;
~
0
~
lO
('"l
$
1'-.
~
"
"
N
c;:;
~ iii W t:
Izmirl
Visviendabigkoizmeru dinamikas ainu parada 13.~17.gs..ZLG pakavsaktu
apakgrupa. Acimredzot is dekoratvi izteiksmigas saktas bija vienldz plai
populras gan kreklu, gan virsej. aperba sasprauanai. Tomr ari aj
apakgrupa sastopamas izteikti neliela izmera saktas un lielas, masivas
pakavsaktas (37.tab.).
37.tabula
Pakavsaktu izmru dinamika ZLG apak_grup*
00
70-
I)
-
'5)
-
>
3)
20
10
.L
0
-
E E

E E E E E E E
~
.~
~
~
~
~
~
$
~
N
(; ;'i iii,
y!'"
"
co
2.58
Skaitliski nelielais viduslaiku saJ ktu materilsapgrtina izmru dinamikas
anaITzlMPG un PVG pakavsaktu apakgrups. MPG pakavsaiktuapakg.rup spilgti
izdals neliel'o (20~35 mm) pakavsaktu ar pogu galiem (MPG III, MPG IV) klsts
(38.tab.), kas uzJ Gkojams par krekla saturanai paredz.tm vai t'ri dekoratvm
saktm. Nedaudzs pakavsaktas ar mag.ogalvugali.em ( MPG 1,MPG 1'1)bija
paredztas virs aprba sasprauanai. dzgas funkcijas a.cimredzot bija ari
smagajm un masvajm pakavsaktm ar paplaintiem (vju) galiem (39.tab.).
Re.zumJ ot J secina,ka pakavsaktu funkcionl izmantoana salsts
galvenokrtar krekla un virsJ aprba saturanu, tomer, emot vr to
novietojumuapbedjumos, pielaujamj ari citi funkcionJ ieapekti (sievieu
galvassegu, tekstila jastu sasprauana). 'Kreklu sasprauanai pamatlietotas ATG
38.tabula
Pakavsa:ktu izmRJ dinamika MPG apakgrupa
3J
25,
20
akab 15
10
5
0'-
20- 26- 31- 3,;.41 4E). 51 =>5&nm
25rnm xmm 35lTlm J mm 45mm OOnm $nm
izmri
259
39.tabula
lPakavsaktu Wnru dinamika PVGapakgrupa
31~m 3f3..4:mm
izmd
41-45mm 46-&lmm
unMPG apakgrupas, kurs Helkuizmru saktas sastopamas neliel'skait, Dala
NAGun RPG apakgrupu saktas izmantotas virsjam aprbam.daja - krekliem,
bet ZLG vidja izmra saktas bija pielgotasabm funkcijm. Prsvar virsjam
aprbam lietotas DSKG saktas, kuru mazkos eksemplrus Idztekus varja
izmantot arkrekliem. Skaitliski nedaudzs smagnjs PVG sal<tas,Idzigi k
pa'kavsaktasar daudzskaldu galiem, tika I!ietotas vUlaiU, jaku un svrku
sasprauanai .Atseviosgadijumosaprb blvi iesprausts pakavsaktas pildJ a
tikai Uri dekoratvas funkcijas, nereti kalpojot k saistos elements dadiem
piekariem.J atzim,ka iezimtiefunkcionalittesaspekti varjaar varit un neliel's
saktasdakrt tika sprauslas virsj aprb.
Dadu apakgrupu tunkcionaJ ittemainijs ari hronoloiski.T,piemram,
13.-15.g5.k kre~la saktas kalpoja gan neliels MPG saktas (MPG III,MPGIV).gan
nedaudzs mazs DSKG saktas un, skot ar 14.g5.,.plai izplatiti.evienkrkie
NAGsaktu tipi.Acimredzot ds pielietojums bljisari atsevimn.elielajm ATG
un ZlGsaktm, lai gan aj laik biet konstatamas ari lielas pakavsaktas ar
atrotiitiemgaIiem. Virsjaaprbasaturanai Idz 14.-15.gs. plai izmantotas
DSKGsaktas,k ariskaitliskinedaudzs masvs PVGsaktas un NAG apakgrupas
lielkieun dekoratvkie tipi.14.-15.gs.dadiemmriem plallietotas ZLG saktu
tipiarstiHztuli.lijugaliem.
16.-17.g5.,pakavsaktrn pakpeniski zaudjot savu popularittl un atdodot
Vieturisaktm. virsjam apnbam no pakavsaktrn lietotas tikai RPG saktu
260
izmroslielkietipi.Prjoapakgrupu lielkas pakavsaktas sastopamas lotineliel
skait un uzlkojamas par laikam neraksturgu, arhaisku pardbu.Mazks RPG
saktas un daudzskaitlgais ATG mazo saktu materils (ATG III,ATG IV,ATG VIII
u.c.) aj laik ir populras kreklu saktas, kamr virsj aprba sasprauanai
aizvienvairk izmanto dadas risaktas.
Viduslaiku pakavsaktas k avots gargo procesu skaidr08n. Ldztekus
pakavsaktuizteiktifunkcionlai izmantoanai aprba saturanaits uzlkojamas
aripar savdabgm un dekoratvm rotasiietm, kas atspoquo sava laika gargo
kultru. Aizvstures posm ornamentam un ari jebkuram dekoratvam
atveidojumam biji izteikti praktiska nozme. Ikviens ornamenta elements bija
maisks simbols un t atveide - maiska darbba,t.s.analoiju maija ( Lamsters
V.1981.- 37.lpp.).Ldz ar to katra rota varja kalpot k savdabgs aizsargjos vai
veicinosamulets.
Aplkojot pakavsaktu dekoratvi simbolisko nozmi, vispirms jnoir is
saktugrupas divas daas, Pirmaj ietilpst saktas ar izteiktifunkcionlu pielietojumu,
kurs dekoratvie aspekti reducti Idz minimumam ( ATG pakavsaktas, dala NAG
pakavsaktutipu ar nerottiemgaliem).Ts veidotas,galvenokrt domjot tikai par
aprba saturanai nepiecieamajmfunkcijm, Idz ar to o pakavsaktu vizuli
visizteiksmgkajaiun vieglk pamanmajai da/ai- galiem - pievrsta visai neliela
IJ zmanbaun to veidojums ir loti vienkrs.Otrajai da/ai pieskaitma pakavsaktu
grupas pamatmasa, kur Idzs ar praktiskajiem aprba saturanas aspektiem
nozmguvietu ieem rotjos funkcijas. Vairk vai mazk izteiktas dekoratvas
funkcijas acmredzot bijuas ZLG, MPG, DSKG, RPG, PVG un daai NAG
apakgrupupakavsaktu.
Ldzgudivda~gu daljumu var veikt ari mintajmdekoratvigreznkajmun
simboliski bagtkajm pakavsaktm: ZLG un daai MPG apakgrupu saktm
dekoratvisimboliskais aspekts atspoquojas pa galu veidojum, bet NAG,DSKG,
PVG un RPGsaktmtas galvenokrt pards tikaio saktu galu ornamentcij.
Magogalvu atveidojumu, kas Latvijas rotu klst pards vidj dzelzs
laikmet,hipottiski iespjams saistt ar agrro kultu un auglbas jdzienu, ar kuru
aSOCijasmagou skliu lielais skaits katr galvi. Pakavsakts o simboliku
pastiprinja galu dubultojums - t.s. prinieku izmantoana. iet, ka Idzga
semantikavarja bt ari dadu galvu pakavsaktm ( thistle brooches) anglosaku
261
un skandinvu rotu materil, no kurienes, iespjams, o saktu motvs vietjai
kultraiadaptt form aizgts ari Austrumbaltij ( skat.nod."Pakavsaktu formu
attstba Eiropas rotu materiI"). Par magogalvu simbolikas saglabanos
viduslaiku rnateril liecina ari kds Aizkraukles kapst atrastais piekari ( A
12169:34),kura veidojums Idzins saktu magogalvm.Tomr iet, ka is ar
agrroauglbas kultu saisttais atveidojums aj laik straujiizzd:to apliecina gan
loti nelielais pamat 13.-14.gs. izplatto pakavsaktu ar relistiski atveidotm
magogalvm (MPG 1,MPG II) skaits, gan ari to strauj transformans. J au
12.gs.otraj pus uz magogalvu saktu pamata attsts pakavsaktas ar pogu
galiemun izvirzijumucentr ( MPGIII),bet nedaudz vlk izplats saktas ar plakanu
pogu galiem (MPG IV, skat. 28.tab.). o pakavsaktu dekoratvi sirnbolisks
funkcijas jau pilda galu rotjums. Magogalvu un ar to saistto ticjumu
saglabanos Idz 15.gs., kad v1iespjams konstatt atsevias is saktas,
Latvijas teritorij vismaz da] iespjams saistt ar Lietuvas ietekmi, kur
magogalvumotvs savupopularittisaglab daudz izteiktk.
Viduslaiku ZLG apakgrupas saktu galu veidojum verojarna pareja no
stiIizti,bet atpazstamiveidotmzvrgalvm(ZLG 1,ZLG II,ZLG VI) uz ziedveida (
ZLGIII,ZLG IV) un vlnmdeenertmformm ( ZLG V), kurs grti atpazt k
zvrgalvu, t ziedveida simboliku. is apakgrupas hronoloiski senks -
zvrgalvu- formas saistmas ar pirmskristietisko ticjumu slni, kas liek sum
pievrstieszvrgafvusimbolikai vl dzelzs laikmetakontekst.
J autjums par pakavsaktugalos attloto konkrto dzvniekuun o attlojumu
saistibu ar senajiem ticjumiem arheoloiskaj literatr skarts vairkkrt. J au
19.9s.beigs - 20.gs.skurn paralliapzmjumam"zvrgalvas" pards termins
"pu galvas" ( CH30H 8.\11.1896. - C.11; Wiedemann G.1911a.- 8.92).Zvrgalvu
atveidojumasaistba ar pi atzmtaarivlk ( Brvkalne E.1974.- 127.lpp.; Vaska
8.1994.-116.lpp.). Kristiski vrtjot zvrgalvu attlojuma saistanu ar pi, kas
pamatots tikai ar msdienu uztveri un asocicijm, jatzm, ka pa tls loti
lTlinimlipards latvieufolklor un uzlkojams par baltu gargajai kultrai sveu
Un Visdrzkvlu aizgtu elementu. Plaku minjumu rotasliets atveidots
ZVrgalvassaistt ar konkrtu dzvnieku un senajiemticjumiem veikusi F.Gurvia
(rYpeBHI.1 <1> ..6..1947. - C.68-76). Via uzskata,ka pakavsaktu zvrgalvas saistmas
ar baltu tautu sku kultu (Ivpeaa (1) .6..1947. - C.70). ds viedoklis, kas viss
262
zvrgalvssaskata sku galvas, pamatos ari nostiprinjies rpus Austrumbaltijas
arheoloisks literatras ( CeAoB B.B. 1982. - C156, 164; L\YlH1U1\.1985. - C63)4 .
Tomr, saldzinot pakavsaktu zvrgalvas ar Idzgi stilizti, bet atpazstami
veidotajmsku galvm uz vidj dzelzs laikmeta stopsaktu stiegrm, paralles
liekasvisaimkslgikonstrutas.
Pamatotks iet lietuvieu arheologa V.Dauguda izteiktais uzskats, kas
pakavsaktu zvrgalvas saista ar zirgu galvu attlojumu, atzmjot, ka veida
rotaslietasvisvairk izplattastieitaj laik,kad Lietuvmasveidvrojamiarizirgu
apbedjumi( Daugudis V.1968.- 32 pl.).Zirgu apbedana un karavruapbedjumi,
kuros Idzdoti ari zirgi, Lietuvas teritorij bija pai plai izplatta pardba
pakavsaktu ar zvrgalvm attstbas skumposm - vl dzelzs laikmeta otraj
pus( KyHueHe 0.B.1985. - C97). Zirga vietu gargaj kultr izcezirgu apbedjumi
uzkalnios centrlaj un dienvidrietumu Lietuv, kur tiem Idzdots bagtgs kapu
inventrs.To ralksturo ari laika zirglietu rotjumam izmantotais materils, kura
klstietilpst ari sudrabs un dzintars ( BO/\KaHTe-KY/\HKaycKeHe P.1971. - C28-29).
Acmredzottiei zirga galvai bijusi paa nozme senajos ticjumos un visa zirga
sirnbolizan, jo tiei t likta karavru apbedjumos Rietumlietuv (Kyaueue
0.B.1985. - C97). Atzmjams, ka tiei Lietuvas teritorij konstatts ari saldzinoi
visplakaisbaltu zems atrastais senko palkavsaktuar zvrgalvugaliemmaterils
(ap 200XI-XIIIgs.saktu,skat.:LAA.-37.emeL,147pl.),
Ldzgiari Latvijasarheoloiskais materils apliecina zirga sevio saistbu ar
senajiemgargajiem priekstatiem. Zirga galvas tika ieraktas celtu pamatos, lai
pasargtuts un iedzvotjus no dadm nelaimm ( Talsi, Rga,sakt.:Caune
A.1983.- 100.lpp.), ari eit zirgi dakrt Idzdoti apbedjumos, pai su (Zemtis
G.1995.- 27.lpp.) un kuru" ( Urtns V.1974.- 215.lpp.) apdzvotajs teritorijs.
Zirgaatveidojums tiek pai akcentts dzelzs laikmeta rotjum ( Zemtis G.1995.-
27.lpp.).Aplkojot baltu eometriskajam rotjumamneralksturgodzvnieku motvu
ajlaik ,uzkrtoa ir palkavsaktuzvrgalvu neretiprsteidzoi liel ldziba ar 11.-
13.gs.Baltijas somu materil sastopamajiembronzas zirdziiem ( Urtns V.1974b.
- 214.-216.1pp.,2., 3., 8.att.).Konkrtas un loti tuvas paralles pards tiei galvu
izveides pamatprincipos, to forms. Idzba turpina saglabties ari vIk, 13.-
159s.,kad lbieu rotu materil zirga atveidojum vrojamas zinmas stilizcijas
tendences ( Zaria A.1974.- 242.lpp., 2.att.:1-5). 13.-15.gs. aro zirdziu
263
piekariu galvs vartu meklt paralles ar stilizcijas un transformcijas
procesiem, kas skar ari pakavsaktas ar zvrgalvu galiem. Tas liek pieemt, ka
zvrgalvs aj gadjum varja bt atveidotas tiei zirga galvas, kuru simboliku
pastiprinja to dubultoana ( "prinieku" princips). Pakavsaktu apa loka
savienojums ar zvrgalvm ajs rots varja nordt zirga saistbu ar solro kultu.
J atzm, ka Idzgu traktjumu apaa loka savienojumam ar zirggalvm mordvieu
materila 8.-11.gs. sakts dod ari L.Golubjeva (FoxyesaAA.1974. - CS3).
V.Urtns, analizjot bronzas plastiskos zirdzius, norda, ka zirgs latvieiem
un citm tautm bija labkljbas. veselbas, gaismas un rita zvaigznes simbols
(Urtns V.1974b. - 215.lpp.). Ar zirgu saists daudzi ticjumi un tradcijas,
piemram, zirga spja paredzt nkotni. Daudzo ar zirgu saistto ticjumu pamat
acmredzot ir t nozme pirmskristietbas zemkopju ticjumos, kuros zirgs parasti ir
seno solro kultu sastvdaa, saules ratu vilcjs. Zemkopju tautu ticjumos zirgs
saists ne tikai ar labkljbu, bet ari ar auglbu, td rotaslietas ar t atveidu
sastopamas galvenokrt sievieu rotu klst. Konstatjams, ka ari pakavsaktas ar
zvrgaJ vmatrastas galvenokrt sievieu apbedjumos (turms E.1936. - 82.lpp.).
Laika gait, uzslojoties jauniem priekstatiem, zirga semantika varja mainties
(Zemtis G.1995. - 27.lpp.). Tomr priekstats par zirgu k saules vedju turpina
saglabties loti ilgstoi, pardoties ari laik, kad oficili vaJ do ir kristg reliqija".
Acmredzot tiei o senko priekstatu ilgstoa saglabans noteica pakavsaktu ar
zvrgalvu popularitti, pardot "pagnisko" ticjumu saglabanos kristietbas
Inasnostiprinans apstkos,
Par solro zirgu apzintu atveido jumu viduslaiku sakts juzlko ZLG Iun
ZLG II tipa saktas, kuras ar retiem izmumiem attiecinmas uz 13.-14.gs.,
atspogulojot o seno priekstatu apzintu saglabanos. Tas, ka pakavsaktu
ZVrgaJ vasstrauji stilizjs jau 12.gs. otraj pus (ZLG IItips)? ,vartu liecint par
ticjumu par zirgu izrnalrn jau a laik.Seno priekstatu saglabanos sekmja
kontakti ar Uetuvas teritoriju, kuri atspoquoas 14.-15.gs. ZLG VII tipa sakts ar
masvm un garenm, realistiski veidotm zvrgalvm. Pagnisks simbolikas un
ITdz ar to ari priekstatu intensva izmantoana saistma ar pao laika vsturisko
Situcilu(VijupsA.1994. -127.lpp.).
Zvrgalvu transformcija Idz liliju ziedu formm (ZLG III,ZLG IV) saistma ar
kristietibas izplatanos un ts simbolikas premanu, Ulijas zieda atveidojums
264
bieisastopams Rietumeiropas rots un aprba dekor (ronkova 0.1955.- Taf.II,
Abb.20,Abb.23, Abb.26).Lilijas ziedam k J aunavas Marijas simbolam Livonij -
Sv. Marijas zem - bija jbt plai ekspluattam visdadkajs joms. To
apliecinagan simbola izmantoana Rgas Domkapitula rbon un zmog, gan
ari Sv. Marijas atribtikas atveidojumi vietjo iedzvotju izmantotajs rots".
Hipottiski var pieemt, ka kulta pastarpints atspoquojurns rodams ari
pakavsakts ar liliju galiem, kas pamat attiecinmas uz 14.-15.gs. To
transformcija Idz vdekveldqrn formm ( ZLG IV) saistma ar rotu
vienkroanos un no v1pasves kristietbas premto simbolu vietjo
adaptciju.ZLG V un ZLG VItips iezm gan zvrgalvu, gan liliju galu formu
deenerciju 15.gs.otraj pus - 16.gs., kuru iespjams skaidrot ar seno ticjumu
izzuanu, k ari katolicisma svto kulta pakpeniskas atmiranas skumu
reformcijasgait.
NAG, RPG un MPG apakgrups viens no plak sastopamajiem
ornamentlajiem motviem pakavsaktu galu rotjum ir krusts. Krusta motvs
sastopams vairku apakgrupu sakts visdadkajs forms ( NAG apakgrup
NAGIV un VIItips, RPG 1-11 tips, pakavsaktu ar pogu galiemMPG III1V tips), tas
parasti veidots k slpais jeb t.s. Sv.Andreja krusts. Krusts konstatjams gan
visvienkrkajs forms, veidots no divm taisnm sakrustotm Inijm,gan ari
papildints ( ierobeots kvadrt, papildints stros vai uz Inijm ar apveida
elementiem,t.s.daltais rombs (Zemtis G.1995.- 25.lpp.) ar krustu centr) (1.,2.,3.
att.tekst).Krustamk rotjumarn Latvijas arheoloiskaj materil konstatjamas
senassaknes,td t attlojuma uz viduslaiku pakavsaktm analze prasa pau
uzmanbu.
Krusta motva varicija ir krustveid sakrtoti 5 apli vai punkti. Kop ar
etrstriizkrtotu etru apu (punktu) motvu, nereti ietvertu rornb (t.s."punkttais
rombs", Zemtis G.1995. - 26.lpp.), ds rotjums konstatjams galvenokrt
Senkajs viduslaiku pakavsakts (DSKGI-III, VI ;3.att.). Hronoloiski vlks
pakavsaktutipoloisks grupas, kurs tas izmantots, attiecinmas uz 14.-15.gs.
(NAG IV, 1.att., 10.tab.). ie rotjuma motvi uzlkojami par dzelzs laikmeta
esttiskajuztver un ticjumos sakotiem, un to saqlabans 13.-15.gs.labi
atspogulo senko gargo priekstatu maz maintu ilgstou saglabanos. Piecu
ap!u,etrstri sakrtotu punktu un "punktto rombu" k ornamentlu motvu
265
popularitte redzama daudzs vl dzelzs laikmeta un 13.-14.gs.rots - piekarios
( Zemtis G.1994.- 1.att.:4,5,8),aprocs (Vaska 8.1994.- 1.att.:3, 3.att.:3, Vaska
8.1992.- 24.att.) u.c.Tas, k apveida elementi varja saplst krustveida rotjum
jeb t sauktaj "apu krust" (Lamsters V.1981.- XXXVIIItab.:8), pai spilgti
atspoquojas vl dzelzs laikmeta krustadats.Viduslaiku rotaslietu materil no
pieciem apiern veidots krustveida motvs biei rot rombveida piekarius un
krustlus. o motvu saistbu ar senkiemesttiskiemun reliiskiem priekstatiem
netieiapliecinato izzuanavlkajs sakts,16.-17.gs.
Krusts ar apiern (punktiem) stros un etrstri ierobeots krusts (daJ tais
rombs) ar punktiem stros veido samr plai izplattu ornamentlo motvu
pakavsaktugrup ( NAG IV-6; RPG1, RPGII:1.un2.att.).Laigan tas sastopams jau
Lubnas keramik ( Deisova R.1987.- 2.att.:3), un konstatjams ari vidj un
vlaj dzelzs laikmet (Zemtis G.1995.- 25.- 26.lpp.), tomr pakavsaktu galos k
ari cits viduslaiku rotasliets to tiea, nepastarpinta saistba ar senko gargo
priekstatu slni var bt diskutjama. o motvu mdz traktt k apsta lauka
simbolu, kas pazstams ari cits senks arheoloiskajs kultrs (AM6p03 A.K.
1965. - C.23-24).Neapaubot to seno izcelsmi, daJ tromba jeb krusta ar apiern
strospopularitte viduslaiku rots drizk saistma ar senkas simbolika saplanu
ar kristietbas priekstatiem un zmm, kas !auj skaidrot t trkumu senko
pakavsaktu( DSKG apakgrupa, lielk dala MPG saktu ar pogu galiem) klst un
samraktvo izmantoanu hronoloiski vlkajs ( 16.-17.gs.pirm puse) sakts
RPGsaktu klst.K senku (13.gs.) izmumu jatzm MPG IV-3 saktas ar o
motvu(28.tab.).ds krusta attlojums neretisastopams gotikas posma lietiaj
mksl(ronkova 0.1955.- Abb.3,Abb.23), [aujotto ari Latvijas laika materil
saisttar kristietbu.
Ar kristgs un pagnisks simbolikas saplanu un, iespjams, sinkrtisku
uztverisaistmi ari slp krusta, romb jeb etrstri ietvert slp krusta un slp
krustaar apliern (punktiem) krusta centr vai galos motvi viduslaiku pakavsaktu
galu rotjumos. Tie konstatjami atsevios NAG un RPG saktu tipos, kas
attiecinmiuz 15.-16.gs.skumu ( 10.,15.tab.).Arios rotjuma motvu iespjams
atrastjau vidj dzelzs laikmeta rots ( Zemtis G.1995.- 26.lpp.;Vaska 8.1996.-
1.att.:2;2.att.:A; 3.att.), tomr to neparsti augst popularitte 15.-16.gs.skuma
saktsiet kristietbas simbolikas ietekmta.
266
K krusta motvu juzlko ari NAG V un VItipa saktas ar rozetveida galiem,
kurus etri iegriezumi galu snos sadala krustveida rozets. tipa saktas pamat
attiecas uz 14.-15.gs. (10.tab.), tdjdi apliecinot krusta motva augsto popularitti
tiei aj laik.
Rezumjot visplak izplatt motva - krusta - vietu un attstbu viduslaiku
pakavsaktu rotjum, secina, ka krusts k zme, ar kuru saists priekstats par
sargjom funkcijm, plak Latvijas arheoloiskaj rnateril konstatjams ar
msu ras skumu (Moora H.1938.- 8.263), vlk t aizsargtja loma pards ari
latvieu tautas ticjumos un paras (LBV 1941.- 642.-652.lpp.). Var pieemt, ka ari
pakavsakts tas pildjis ne tikai dekoratvi rotjoas funkcijas, bet prds ari k
valktju aizsargjoa zme, saktm kalpojot par savdabgu amuletu. Netiei to
apstiprina slpo krustu rotjums uz zoslas adatm, kas plai sastopams cados
RPGsaktu tipos un dakrt konstatjams ari citu apakgrupu vlnm saktm (NAG
111-1, NAG VI-2). 8aktu valkjot, is rotjums nebija redzams. Ldz ar to os slpos
krustus nevar uzlkot par dekorjou elementu, tiem acmredzot varja bt
piedvtas sargjoas spjas. Krusta plau izmantoanu rotaslietu ornament 13.-
17.gs.ietekmja divi faktori. Krusts saistjs gan ar seno, pirmskristietisko ticjumu
slni, kas aj laik kristietbas Inas nostiprinans apstkos turpinja intensvi
darboties, gan ari ar kristietbu, kur tas Eirop iema vado simbola vietu.
Gotikas laikmeta krusta k simbola popularitte visdadkajs dzves joms [au]
domt par kristietbas krusta matva iespieanos ari Latvijas teritorijas vietjo
iedzvotju rotjum. J autjums par t uztveri to darintju un lietotju apzi
viennozmgi ir grti risinrns", T, piemram, Novgorodas rotu ornament
J .Lesmans ar kristietbas izplatbu un nostipnnanos saista ne tikai pilngi drous
krusta atveidojumus, bet ari krustu atgdinous motvus, pieaujot saistbu ar
kristietibas simboliku ar rotjumam, kas tikai attli asocijas ar krustu (l\ecMaH 10.
M.199S. - C.13-19). Ldztekus tam vi norda, ka krusta un t variciju gandriz
pilnga izzuana Novgoradas rotu dekor 14.gs. vid - 15.gs. skum vartu
atspogulot kristietibas un ts ideoloijas nostiprinanos tautas masu apzi, kad
tiek premta bazncas propogandt orientcija uz asktismu (l\ecMaH 10.
M.199S. - C.19). Pieaujot Idzgu skaidrojumu ari Latvijas arheoloiskajam
rnaterilam, krusta popularitte skatma kristietibas Inas un pakpeniskas
nostiprinans kontekst. simbola saistbu ar kristietbu savdabg form
267
iespjams saskatt ari cits viduslaiku rots. Viens no interesantkajiem piemriem
vartu bt krustii-piekarii, kas darinti no nolauztm senkm rotadatu krustveida
galvm un viduslaiku materil sastopami samr biei ( J kabpils Zvantji,
as.kaps, VI271:143; Ikiles kapsta, 226.kaps, VI130:278; Mrtisala, LVM ROM I
2313).Acmredzot eit var runt par senks simbolikas jaunu traktjumu. Savukrt
par krusta saistbu ar senajiem priekstatiem netiei liecina tas, ka pakavsaktu
ornamentcij parasti lietots slpais jeb t.s. Sv.Andreja krusts, kas kristgaj zmju
sistm sastopams retk k viendzaru (grieu) krusts vai latu krusts. Tomr
krusta motva milzg popularitte, taj skait ari pakavsaktu galu rotjum, var tikt
skaidrota viengi ar simbola spcgo aktivizciju kristietbas ietekm. Krusta
motv Idz ar to it k saplda pagniski un kristgie priekstati par o simbolu,
pardot, ka ari rotu materil iespjams saskatt sareto Uvonijas gargo dzvi,
kur sinkrtiski savijas katolicisma un seno pagnisko ticjumu elementi (TbIHI1CCOH
3.1984. - Cl18). Ar pagnisko izpratni krustveid izkrtotie apli (punkti) visdrzk
saistmi 13.-14.gs. pakavsakts ar daudzskaldu galiem (OSKG 1-111, 20.tab.) un
MPG III un IV tipa saktas (28.tab.), bet krusta motva popularittes strauj
pieaugums 14.-15.gs. (NAG IV, NAG V, NAG VI, NAG VII) uzlkojamas par
kristietbas un ts simbolikas ietekmes rezulttu. To apliecina ari krusta k rotjuma
motva izzuana no saktu galiem 16.-17.gs., kad tas k prmantots elements
saglabjs viengi senkajos pakavsaktu ar ripu galiem tipos, kuru enzes
pirmskumi mekljami v115.gs. beigs (RPG 1,RPG II, 15.tab.). Skot ar 16.gs.,
luteru mctji aktvi apkaroja ar katolicismu saistto priekstatu izpausmes, taj
skait ari krusta pielganu. lespjams, ka ar Reformcijas radtajm prmaim
mazinjs ari krusta k plai izplatta simbola popularitte.
Ar dzelzs J aikmetu saisttJ ls esttisks uztveres izpausmm saistmi ari dai
citi hronoloiski senkajos viduslaiku saktu tipos un variantos konstatjamie galu
ornamenti.Savdabgu motvu grupu veido MPG pakavsaktu IIIun IV tips, kuru gali
ornamentti ar vairku izliektu vai taisnu Iniju trsstrveida motvu, kur nereti
papildints ar apiem (punktiem) ( 4.att.). Otru motvu grupu ajos tipos veido ar
solro simboliku saistmie riveid izkrtotie apli (MPG 111-2;MPGIV-5).J atzm,
ka,ITdzgik citu apakgrupu sakts ar piecu apu krustveida motvu, ari o saktu
galus rot tiei pieci apli ( "saultes"). lespjams, ka darn skaitam bija kda
pamatota, dzika nozme, kas ajs hronoloiski agrajs viduslaiku sakts varja
268
saistties ar dziku nozmi. 13.-14.gs. pakavsakts ar daudzskaldu galiem
saglabjs ari romba (etrstra) ar apli centr motvs ( DSKG 111-1; DSKG 111-2;
DSKG IV-4; DSKG VI-1), kur sastopams jau vl dzelzs laikmeta rots10.
Acmredzot ar senkajiem dzelzs laikmeta esttiskajiem priekstatiem un rotjoo
rakstu saistms ari vienkru Iniju rombs (1.un 3.att.), kas sastopmas uz saktu
daudzskaldu (DSKG1-2;DSKG1-3)un noplacintiemuzliektiem(NAG IV-1) galiem.
Saktasar iemmotviemattiecinmas galvenokrt uz 12.gs.otro pusi-14.gs.
Atsevim 16.-17.gs. saktm konstatjams jaunu motvu un elementu
pardans, kuri nesaists ar senko rotjoo rakstu un kristgs simbolikas
ietekmtuornamentu.iejaunie motvivrojami RPG16.-17.gs.pakavsakts,kuras
paas par sevi uzlkojamas par no Rietumeiropas nkoo iespaidu realizciju
tradicionlajvietj saktu qrup" . RPGIIItip pards jauns ratveida motvs,kuru
papildina apli vai ziedveida elementi.Ratveida motvu ajs sakts nereti raksturo
k "saules riteni" ( Lamsters V.1981. - 37.-38., 56.lpp.), tomr t apzinta
saglabans no dzelzs laikmeta Idz 16.-17.gs.vrtjama visai skeptiski.IIItipa
3.varianta ripveida rotjuma papildinanai izmantotais ziedveida raksts (rozetes)
drzknorda uz no rienes nkou ietekmi latvieu eometriskaj rakstu sistm.
Ldzlgurotjo raksta elementuun motvu pardanos var saskatt arihronoloiski
parallajos zemgaju bronzas vainagos ( Cimermane 1.1994.- 2., 4., 5.att.) un 16.-
17.gs.risakts (Vaska 8.1989. - 140.lpp.,5.att.:13). Rozetes motvam Idzgs
rotums dakrt konstatjams jau uz dzelzs laikmeta rotm, tomr ticamk, ka
16.gs.to pardanos ietekmja tiei Rietumeiropas senk, uz gotikas laikmetu
attiecinmrozetes popularitte. J aunu motvu pardans pakavsakts aj laik
saistmiariar to darintjusastvaizrnainrn.
Ar pakavsaktu eksistences beigu posmu 16.-17.gs.saistms ari tklveida
rotjumsuz RPGsaktu VItipa galiem(2.att.).Ldzgiariis motvs,laigan skaitliski
nedaudz prstvts, liecina 'par izmaim pakavsaktu rotjoaj rakst to
eksistences beigu posm.Hronoloiski vlu (16.gs.beigas - 17.gs.) pakavsakts
pardsari ar vsturisko stilu ietekmisaistts ornaments - manierismam raksturg
ausskrimstaluornamenta iezmes,kas konstatjamas RPGIVtipa sakts.Atseviu
Osaktu ripu rotjum var konstatt paralles ar greznajm, laika sabiedrbas
Virssliemraksturgajm aprba poqrn" (skat. 10.zm). Manierisma ietekmi,
iespjarns,var saskatt arigreznaj L.gatnesempju depozta sudraba pakavsakt.
269
Rezumjot pakavsaktu attstbu 13.-17.gs., jsecina, ka 13.-14.gs.sakts
spilgti atspoquojas senkie, ar dzelzs laikmetu saisttie ticjumi un esttiskie
priekstati (zvrgalvas k solro zirgu simbols, magogalvas, etru - piecu apu
motvs u.c.).Tas [au] runt ari par pirmskristietgi priekstatu vairk vai mazk
izteiktu saglabanos o rotu darintju un lietotju vid13 J au 15.gs. tie
pakavsaktu klst atspoquojas loti reti un uzlkojami par netipiskiem, to
saglabanos,iespjams, sekmja kontakti ar kaimiiem ( Uetuvas teritoriju), kuru
gargaj kultr pirmskristietbas tradcijas vsturiski saglabjs ilgk. K spilgts
piemrs tam minmas pakavsaktas ar masvmun garenmzvrgalvm (ZLG VII
tips).
14.-15.gs. pakavsakts vrojama jaunas, ar kristietbu ciei saisttas
simbolikas pardans (liliju ziedu atveidojums, krustveida motvu liel
popularitte).To nostiprinans saistma gan ar kristietbas k reliijas Inu,bet
pakpenisku izplatanos, gan ar Rietumeirop populru motvu atdarinanu un
adaptciju vietjai esttiskajai uztverei.Hipottiski var pieemt, ka pakavsakts
atspoquojas Uvonijas sinkrtisks gargs kultras veidoans, kur, viena otru
papildinot, ciei savijs pagnisma un kristietbas priekstati. iem motviem
epizodiski turpinoties v116.gs., pakavsaktu eksistences beigu posm to
greznkajos tipos konstatjamas jau citas, im laikamjaunas dekoratvas iezmes
(ratveidauntklveida ornaments,ziedveida motvi(rozetes),manierisma ornamenta
ietekme). Pdjs izrnaias acmredzot jsaista ar Reformcijas laikmetu un
katolicismasimbolikas pakpenisku atmiranu aj laik.
J atzm,ka Uetuvas pakavsaktu klst,skot ar 14.-15.gs.,vrojamas citas,
noLatvijasmaterila izteiktiatirgas attstbastendences.eit ilgstok saglabjs
vl dzelzs laikmeta formas ( pakavsaktas ar magogalvu, zvrgalvu un
paplaintiem(vu) galiem), nav konstatjarna saktu ar noplacintiem uzliektiem
galiemplaka attstba un krustveida motva pla izplatba pakavsaktu rotjum.
Tas vispirms skaidrojams ar savdku vsturiski politisko attstbu un kristietbas
izplatibasgaitu.o atirbu tlka attstba redzama ari 16.-17.gs.,kad Latvijas un
Igaunijas teritorijs eksist jauna grezna pakavsaktu kopa - pakavsaktas ar ripu
galiem-, kuras Uetuv nav sastopamas.Izteikti Idzgiis saktu grupas attstbas
procesi savukrt konstatjami Igaunij, kur jau skot ar 13.-14.gs.var atrast
270
daudzas vienojoas analoijas un kuras teritorija aj laikvsturiski ir ciei saistta
ar Latviju.Atirbas, kas veidojas starp Latvijas un Uetuvas teritoriju pakavsaktu
materilu un paralles Latvijas - Igaunijas teritoriju o saktu attstb galvenokrt
apliecina pakavsaktu cieo saistbu ar sabiedrbas gargo dzvi un vispirms ar
kristietbasizplatans un nostiprinans gaitu.
Latvijas teritorijas viduslaiku pakavsaktm vrojama ari to izmantoanas
nozmes maia. J a 13.-15.gs.pakavsaktas v1varja pildt ari ar reliiskajiem
priekstatiemsaisttu savdabgu amuletu funkcijas, kuru maiskais sargjoais vai
stimuljoais spks saistjs ar galu veidojumu vai ornamentciju, tad 16.-17.gs.
pakavsaktmacmredzot bija izteiktifunkcionla vaitridekoratvanozme.
J atzm,ka,pakavsaktmk vienaino rotu apakgrupm jtgireajot uz
izmaimgargaj sfr,to attstbuietekmja ariizmaias to lietotju materilaj un
socilaj stvokl, darintju kontingent un etniskaj situcij. Izvrstku un
drok pamatotu gargs dzves procesu ainu vartu sniegt ari plaka citu 13.-
17.gs.rotu sistmstratiski orienttatipoloisk analze.
1 Aplkojot noteiktu tipu un variantu hronoloisks izplatbas robeas, jnoir to darinanas un
izmantoanas laiks (tipu un variantu hronoloisks izplatbas tabuls ernts vr pdjais).Nereti,
kto parda daudzs nodilus un prveidots saktas, ts lietoja vairks paaudzes v1ilgi pc
saktas izgatavoanas bria. Koreljot izdalto tipoloisko taksonu eksistences laiku da
piemuma gaism, 100-150 gadu izgatavoanas laiks btu attiecinms gandriz uz visiem
variantiemun lielko dalu no tipiem.
2 Ar jdzienu "skola" aj gadjurn apzmts darinjuma stils un veidoanas tehniskie pamieni,
kurus prem konkrta amatnieka profesinlie pctei."Skol" lidz ar to ietilpst amatnieka un t
mceklu darinjumi noteikt laik.Nemainoties rjm prasbm (Iietotju gaumei u.c.), stils un
tehniskiepamieni maz izmaintveid varja saglabties relatviilgi.
3 Saistbuar pilstu amatniecbu liek meklt o vlino saktu rpgiveidotais (no trimstieplm vtais)
loks,k ari neparast, saret galu veidoanas tehnoloija( uzlodti alvas gali), kur savienota
divumetlu izmantoana.
4 Aplkojot Austrumbaltijas pakavsaktas un aproces ar zvrgalvm, lidz im lielk dala arheologu
~tturjuies sniegt viennozmgus skaidrojumus. J au B.Nrmans, analizjot is rotaslietas un to
IZcelsmi,lieto visprintu nosaukumu "zvrgalvas" ( Nerrnan B.1929.- S.142), ari E.Brvkalne,
nordot uz Idzibu ar pu galvm, atturas plak pamatot o hipotzi un saista pakavsaktu
rotjumuar senajiemticjumiemvispr (Brivkalne E.1974.- 127.lpp.).
5 ipau vietu ar zirgu saisttie priektati ir ieemui kuru dzv.Bez jau mintajiem apbedjumiem
ar zirgiem jnorda ari uz jtnieku piederumiem un zirglietm, kas vlaj dzelzs laikmet
daudzskaitlgiprstvtas tiei is baltu tautbas senlietu klst.Ari pakavsaktu rnateril lielk
271
dala k v1dzelzs laikmeta, t ari viduslaiku pakavsaktu ar zvrgalvm konstatta Rietumlatvij.
8j sakar diskutabla ir E.Brvkalnes tze, ka pakavsaktas ar zvrgalvu galiem sevii plai
sastopamas latgalu zems (Brvkalne E.1974.- 127.lpp.).Atsauc mintais materils prstv tikai
septias latgalu zems atrasts is saktas, kamr tikai vien kuru apbedjumu viet - Talsu
Vilkumui - to skaits prsniedz 50 ( XIX tab., 10.diagr.).J atzm, ka ari Trvetes pilskalna
materi1to skaits, saldzinjum ar Asotes pilskalnu , ir vairkkrt lielks ( Brvkalne E.1974.-
125.lpp.).Opakavsaktu saistbu ar tiei Rietumlatviju atzmjui ari citi arheologi ( CH30B 8.1-1.
1896. - Cl1; Vilsone M.1973.- 142.lpp.).
6 Senk priekstata par zirgu k solr kulta dzvnieku atspoquojurnu viduslaiku posm var
konstatt latvieufolklor, kur neretisaule un zirgs mintikontekst ar bazncu.Tda, piemram,
irtautasdziesma
Sault'mana krustamte
Rgbrauca baznc.
etrivaska riteni,
Piecibrikumelii.
(LT1981.- Nr.10076).
7 ZLG IItipa sakts vrojam relo zvrgalvutransformcija eometriski stilizts forms hipottiski
vartubt saistma ariar eometrisk rotanas stila ietekmi,kas strauji prveidoja Austrumbaltij
norienes aizgtos zvrustila elementus.H.Salmo,raksturojot ZLG IIstilizcijas pakpi,atzm,ka
12.gs.zvrgalvasuzlkojamas k prprasts augu motvs (Salmo H.1956.- S.82).Zirga atveidojuma
stilizcija un ievrojamas atkpes no reliemsamriempards aribronzas zirdzios - piekarios
(UrtnsV.1974b.- 215.lpp.).
8 Ar Sv.Marijas kultu saistmas risaktas ar uzrakstiemAVE MARIAun t varicijm, k ari liliju
(heraldiskoliliju) atveidojums bronzas apkalumos (piem., Mrtisalas kapulauk ,VI138:1886).
9 Krustasaistbas ar reliiskajiemticjumiem problemtiku Latvijas arheoloij spilgti atspoquo .
Mugurviaptjums par 11.-15.gs.krustiveida piekariiem, kur akcentta gan to k kristietbas
simbolu,gan ari k pirmskristietisko priekstatu par sargjoo krustu loma ( Mugurvis .1974.-
231.-232.1pp.).
10 Rombs ar aplicentr v1dzelzs laikmeta rots neretirot karavraaproces ( Daiga J .1974.-
8.att.:4),kariaproces ar zvrgalvu galiem(Vaska B.1994.- 1.att.:1;2.att.:9).
11 Ripu galu pakavsaktu attstbu un uzplaukumu16.-17.gs.iespjams saistt ne tikai ar vietjo
pakavsaktuformu dabisku tlku enzi,bet ariar no Rietumeiropas nkoo iespaidu ietekmi.J au
13.-14.gs.Latvijas teritorijas arheoloiskaj materi1nostiprins rotu formas, kas sevi apvienoja
dekoratvsvirsmas palielinanos ar masivittes un biezuma samazinanos, met1a(bronzas un
sudraba) skrda plau pielietoanu ( piekarii, vairogaproces, vairoggredzeni u.c.).Cie saistb
ar minto ievirziatrodas ari noslgta ria un ripveida formu popularitte.Ripveida formas spilgti
pards gredzenos ar skrda ripveida vairogu ( Vadakstes Priedii, A 12615; Bauskas apkrtne,
BNM 36; Zalenieki, A 7564:6;J kabpils Zvantji,skat.: nore E.1977.-11.att.:13. u.c.).Paralli
visprejmattstb8s tendencm var meklt ari konkrtus piemrus, kas varja iespaidot ripu galu
attstbu.Konstatjams, ka Rietumeirop 15.gs.apmetni pie virsj aprba mdza piespraust ar
divmnelielmaparn saktmvaiiparn pogm (Schildhauer J .1986.- Abb.163; Nurk T.1988.-
Abb.2).16.gs.atsevios Eiropas rajonos aperba saturanai pie kakla lieto greznas metla
POgas(Bachmann M.1985.- Abb.122). Aprba sprdzes no divm ripm zinmas ari Eiropas
etnogrfiskaj materiI, kur to enzi saista ar vlajiemviduslaikiem (Spiess K.1943.- Abb.107,
S.174).lespjams, ka Rietumeiropas ietekmes rezultt tika stimulta ari ripveida formu attstba uz
pakavsaktugaliem.
12 Prsteidzoituvas paralles Kokneses 128.kapa RPGIVsaktas ripu rotjumamkonstatjamas
H.HolbeinaJ aunk gleznot Tomasa Godsalves portreta (1528.g.) apkakles dekoratvajmpogm
(BachmannM.1985.- Abb.122).
13 Interesantiatzmt, ka izmaias gargajos priekstatos vartu meklt jau 12.gs.,pai t otraj
PUs,kad vrojama strauja atseviu rnotvu stilizcija. Pakavsaktu materi1tas atspoquojas
272
prej uz ZlG IItipa stiliztajmzvrgalvmun realistisko magogalvu nomaiu ar pakavsaktm ar
pogu galiem {MPG III.MPGIV).13.-15.gs. senko dekoratvo motvuiJ zmantoanu jsaista ar
pirmskristietibas un kristietbas priekstau ITdzspastvanuun savianos, Ldziga sinkrtisma
situcija garigaj:sfr konstatta ari citur, piemram, Pieur1otr gadu tkstoa skum, kur
dzs rotas .Iietam,kas viennozimigi sastmas ar krist.ietibu,turpinja eksistt ari pag'niskie
amuleti( MaK apoel\.A.1995. - C.l 16-117).
273
Secinjumi
13.-17.gs.pakavsaktu tipoloija uzlkojama k piemrs tam, k Latvijas
teritorijasviduslaiku rotu analze,pielietojot tradicionlas arheoloisks izptes
metodes (tipoloisk metode), [au] palielint senlietu informatvo atdevi un
izmantot ts k nozmgu avotu atseviu ar laikaposma dzvi saisttu
jautjumurisinan.Izstrdt pakavsaktutipoloija ir minjums apkopot un
sakrtot vienu no 13.-17.gs. saktu tipoloiskajm grupm formu zin un
hronoloiskiprskatm sistm,kas jauj is senlietas izmantot gan plakiem
secinjumiem, gan ari - aurk nozim - k datjous artifaktus citos
arheoloiskajosptjumos.Izmantojot o tipoloiju, mintiieskict atseviiar
aplkojamolaikaposmu saisttiamatniecbas un gargs dzvesattstbasaspekti.
J atzm,ka izveidots tipoloijas iespjas ir daudz plakas,nekts pardtas
aj ptjum - t, piemram, darb nav skarti tie jautjumi, ko au] skatt
pakavsaktutipoloija, risinot etniskos jautjumus.
Viduslaiku pakavsaktu izptes proces iegtos rezulttus iespjams
sakrtotsekojos secinos tzs:
1) Pakavsaktm k savdabgai rotu formai Eiropas rotu materil
vrojama ilgstoa attstbas vsture. Pardoties arheoloiskaj
materil jau pdjos gadsimtos pirms msu ras, is saktas
dados Eiropas reionos turpina saglabties Idz pat msu ras
otrs tkstogades otrs puses skumam.pau vietu is attstbas
beigu posm leern Austrumbaltija, kur Latvijas, Lietuvas un
Igaunijas arheoloiskaj materil pakavsaktas sastopamas v1
17.gs.;
2) Latvijas teritorij pakavsaktas neprtraukti lietotas, skot no 7./8.gs.
un beidzot ar 17.gs., savu popularittes un daudzveidbas
uzplaukumu sasniedzot vl dzelzs laikmeta otraj pus. o rotu
gandriz tkstogadgaj vstur pau vietu leern viduslaiku
pakavsaktas (13.-17.gs.). Neskatoties uz to formu zinmu
primitivizanos, ari aj laik ts ir iecients un plai lietots saktu
274
veids. 13.-17.gs.ne tikai pamatos saglabjs jau dzelzs laikmeta
beigs izveidojus pakavsaktu pamatformas, bet veidojas ar jaunas
apakgrupas, kopas un tipi. Pakavsaktu i1gsto un intensv
saglabans saistma ar to popularitti vlaj dzelzs laikmet un o
saktu vaJ ktjusimptijm tradicionlajm rotu formm. aj laik
pakavsaktas pakpeniski kst par sabiedrbas soci1izemko slu
rotaslietu;
3) Udz pat 13.gs.beigm viduslaiku pakavsaktu materil konstatjama
vl dzelzs laikmeta formu un darinanas pamienu spcgi izteikta
kontinuitte, kas apgrtina o saktu striktu nodalanu no 12.gs.
pakavsaktu klsta.Tipoloiskas izmaias to uzbv pards, tikai
skot ar 13.gs. beigm - 14.gs. Pakavsaktu izmantoanas beigu
hronoloisks robeas attiecinmas uz 17.gs.pdjo ceturksni, kad
latvieurotu klst ts pilnb nomaina citas saktu grupas ( risaktas,
sirdsveida saktas u.c.);
4) 13.-17.gs.izplatto pakavsaktu kopumu tipoloiski iespjams sadalt
sekojos apakgrups:pakavsaktas ar a) atrottiem, b) noplacintiem
uzliektiem (naglu), e) daudzskaldu, d) zvrgaJvu un liliju, e)
magogaJvu un pogu, f) paplaintiem (vu) galiem. K atsevia
pakavsaktu ar noplacintiem uzliektiem (naglu) galiem apakgrupas
saktu kopa, emot vrts vietu vlo pakavsaktu (16.-17.gs.) attstb,
izstrdtaj tipoloij aplkotas pak8JIsaktas ar ripu galiem. J atzm,
ka 13.-17.gs.sastopamas aripakavsaktas ar atirgi veidotiem galiem
un netipiskas (pie iZdaltajm apakgrupm nepieskaitmas)
pakavsaktas;
5) 13.-17.gs.materil pakavsaktu kopj klst izdalmas gan izteikti
funkcionlas, maz dekoratvas formas ( ATG saktas, dala no NAG
pakavsaktu vienkrkajiem tipiem), kas pamat kaJ poja viengi
aprba saturanai, gan dekoratvi greznkas pakavsaktu formas,
kuru gaju veidojum atspoquoas t laika cilvku esttiskie un
275
reliiskie priekstati ( DSKG,MPG,ZLG, RPG,PVG pakavsaktas) un
kuras izmantotas tiei k rotaslietas.Konstatjams,ka neskatoties uz
tipoloisko daudzveidbu apakgrupu Imen, vismaz puse no aj
laik Iietotajmpakavsaktmveidotas izteiktivienkri (neonamentti,
lakoniskas formas gali, vienkri veidots loks ) un tm bijusi
galvenokrt funkcionla nozme;
6) Izstrdtaj tipoloij par tipoloizjoo pamatpazmi izvloties gaju
formu ( atsevios gadjumos - loka veidojumu) katr apakgrup
iespjams izdalt vairkus tipus, bet tipu iekien - variantus. s
tipoloijas rezultti parda, ka 13.-17.gs.hronoloiski paral1ivarja
eksistt vairkivienas apakgrupas tipivaito varianti;
7) Pakavsaktutipoloisks varicijas,kas to analzizdaltas k atsevii
taksoni (tipi un varianti), iespjams saistt ne tikai ar evolucionrm
esttisks gaumes un gargo priekstatu izrnainmlaika gait, bet ar
ar noteiktm lokJ m amatnieku un to profesionlo pcteu
saglabtmpakavsaktu darinanastradcijm( rotkau "skolm");
8) 13.-14.gs.ar o rotu izgatavoanu turpina nodarboties profesion1i
vietjie amatnieki (rotkai).Pakavsaktu darintji aj laik turpinja
saglabt vl dzelzs laikmeta pakavsaktu veidoanas tehniskos
pamienus un kopjo stilu, kura rezultt Idz pat 13.gs.beigm -
14.gs.skumam ts veidotas maz atirg no vl dzelzs laikmeta
beigm veid.Tas [au] secint, ka aj laik turpina saglabties
vietjo rotkau amats,kas balstjs stabil Latvijasteritorijas iedzvotju
gargajs kultras veidot pieprasjum pc noteiktmrotmun Idz ar
to nodroinja pakavsaktu kontinuitti ar vl dzelzs laikmeta
tradcijm;
9) Ar 14.-15.gs.pakavsaktuformu saistbaar 13.-14.gs.rotmliecina,ka
to darintji bija saisttiar iepriekjo gadsimtu rotkau tradcijm un
eksistja k atsevia speciaJ izta amatnieku grupa. aj laik
vrojams btiskas izmaias pakavsaktu apstrd un forms, ko
276
iespjams saistt ar pakavsaktu lietotju socil un materil stvoka
izmaim. Tas noteica nepiecieambu o rotu darintjiem
pieskaoties saktu lietotju materilajmiespjm.Konstatjams,ka
ie divi gadsimti ir savdabgs viduslaiku pakavsaktu uzplaukuma laiks,
kad vrojama to vislielktipoloisk daudzveidba (skat.32.tab.);
10) 16.-17.gs. ir viduslaiku pakavsaktu attstbas lzuma laiks, kas
vispirms atspcquoas to daudzveidbas strauj kritum. aj laik
plak izplattiir tikai atsevii pakavsaktu ar atrottiemgaliemtipi un
pakavsaktu ar ripu galiem kopa. Pakavsaktu greznko eksemplru
darinana acmredzot jsaista ar cunfu rotkau darbbu, bet to
primitvks formas var hipottiski tikt uzlkotas par lauku amatnieku
(kalju) darbbas rezulttu,kas prma vienkrko rotu darinanas
funkcijas;
11) Viduslaiku pakavsaktas k funkcionls aperba piederums kalpojis
pamat kreklu un virsj aprba (svrku, villaiu, jaku u.c.)
saturanai.Par iespjamo to izmantoanutekstilu jostu sasprauanai
liecina pakavsaktu atradumijostas rajon viduslaiku apbedjumos, bet
atsevios gadjumos Latvijas teritorij, Idzgi k Lietuv, ar m
saktm varja tikt saspraustas ar sievieu galvassegas. Saktas
izmantotas ar k vienkrs aprba rotjums, ts brvi iesprauot
audum, nereti tm piekrti dadi dekorjoi elementi.Pakavsaktu
daudzveidgo pielietojumu jauj skaidrot to izmru dinamika - izdaltas
A grupas ( loka diametrs ITdz45 mm) saktas izmantotas galvenokrt
kreklu sasprauanai un vienkrai aprba rotanai, bet B grupas (
loka diametrs virs 45 mm) saktas funkcionli tika paredztas virsj
aprba saturanai.Konkrtmsaktu apakgrupm dominja viena
no m funkcijm, atsevios gadjumos vrojama abu funkciju
kltesamba kd no apakgrupm ( NAG,RPG,DSKGpakavsaktas);
12) Dekoratvigreznk veidoto 13.-17.gs.apakgrupu (DSKG,MPG,ZLG,
RPG,atseviu tipu NPG apakgrupu saktm) saktu galu forms un
277
rotjum var izsekot to lietotju gargs kultras - esttisks gaumes
un daljiarireliisko priekstatu - attstbai,saktmkalpojot ne tikai k
rotm, bet arik savdabgiemsargjoiemamuletiem;
13) 13.-14.gs.pakavsakts v1spilgti atspoquojas senkie, ar dzelzs
laikmetu saisttie esttiskie un reliiskie priekstati. Magogalvu
atveidojumos MPG sakts hipottiski iespjams saskatt priekstatus
par auglbu, ts veicinanu. is apakgrupas saktu izzuana un
magogalvu transformans par pogu galiem parda seno ticjumu
pakpenisku atmiranu.Ldzgiar senajiemticjumiem - Saules kultu
un "Saules zirgiem" - un to izmaim var saistt ari pakavsaktas ar
zvrgalvu galiem.ZLG un MPG apakgrupas "pagnisko" ticjumu
saglabanos kristietbas Inas nostiprinans apstkos ilustr
visspilgtk;
14) Skot ar 14.-15.gs.,pakavsaktu galuveidojum un rotjum vrojama
ar kristietbu saistts simbolikas nostiprinans.ZLG apakgrup
konstatjamo liliju ziedu galu stilizto formu pardans skaidrojums
mekljams Sv. Marijas kulta izplatb Livonij k "Svts Mras
zem", ar kristietbas ietekmijsaista arikrusta liel popularitte rots,
kas pakavsakts aj laik izplats galu rotjum.Krusta k rotjoa
elementa un simbola aktv izmantoan var saskatt seno
pirmskristietgo ticjumu, kuros krusts intensviizmantots k sargjoa
zme, un kristietbas ar krusta k vado reliisk simbola
Idzspastvanu un savanos, atspoquojot Livonijas posma
sinkrtisko situciju gargajsfr;
15) Ar 16.-17.gs. saists jaunu motvu un elementu pardans
pakavsakts, kuri nav viennozmgi saistmi ne ar pirmskristietbas
rotjoo un simbolisko rakstu,ne ariar kristietbas tie ietekm lietoto
simboliku. is no Rietumeiropas nkos ietekmes aj laik
atspoquojas galvenokrt pakavsaktu ar ripu galiemrotjum (ratveida
jeb rozetveida motvs, tklveida rotjums, manierismam raksturg
278
ausskrimstalas ornamenta iezmes).is laiks ir pakavsaktu lietoanas
norieta periods un mints iezmes var konstatt ierobeot o rotu
skait. lepriekjo gadsimtu ar kristietbu un pirmskristietbas
ticjumiem saistts simbolikas nomaiu ar jauniem motviem
hipottiskiiespjams saisttar Reformcijas izplatbu.
Nobeigum atzmjami dai ar tlkm ptjuma perspektvm
saistti jautjumi. s tipoloijas aurks praktisks rezultts vispirms ir
viduslaiku pakavsaktu dado formu hronoloisk atribcija, kas [au] is
senlietas izmantot k noteiktus datjous artifaktus.Daudzos gadjumos
hronoloija ieskicta visai aptuveni - jaunu ptjumu attstba ( o rotu
arheoloisk materila tlka uzkrans un citu viduslaiku rotaslietu
izpte) nkotn acmredzot vartu sniegt daudz preczkus pakavsaktu
darinanas un lietoanas laikus.Var uzskatt, ka plak perspektv
veikt 13.-17.gs.pakavsaktu izpte Idzgveid potencili kalpos ar par
pamatu o saktu vidj un vl dzelzs laikmeta formu detaliztkai
klasifikcijai, hronoloijas precizanai un atseviu o arheoloisko
laikmetu dzves jomu skaidroanai.Parallitam analzevrtjama tikai
k priekiestrde bagtg Latvijas viduslaiku kopj rotu klsta
iespjamai izptei, kur Idzga rakstura ptjumi vartu [aut meklt
plakus un (vai) preczkus secinjumus par aj darb aplkotajiem
13.-17.gs.vstures aspektiem.
279
Izmantot literatra un raksttie avoti
Adams W.Y .& Adams E.W. 1991. - Adams W.Y ., Adams E.W. Archaeological Typology and
Practical Reality:A Diaiectical Approach to Anifact Classificaiion. - Cambridge etc., 1991. - 428p.
Apsla Z.I970. - Apala ZAizsardzbas izrakumi Uplantu kapulaukIIRT 1969. - R.,1970. - 46.-
47.lpp.
ApsJ aZ.I972. - ApaJ a Z. Izrakumi Uplantu kapulaukIIRT 1971.- R.,1972. - 39.-41.lpp.
Apsla Z.I974. - Apala Z. Sirdsveida saktas LatvijIIAE. - R.,1974. -ll.laid. - 257.-266.lpp.
Apsla Z.I978. - Apala Z. Arheoloiskie izrakumi Csu pilsdrups 1977.gadIIMat.1977. - R.,
1978.- 8.-12.lpp.
ApsJ a Z.I979. - Apala Z. Arheoloiskie izrakumi Csu pilsdrups 1978. gadIIMat.1978. - R.,
1979.- 6.-lO.lpp.
Apsla Z.1982. - Apala Z. Csu arheoloisks ekspedicijas darbsIIMat.1980.181. - R.,1982. 5.-
12.lpp.
Apala Z.1984. - Apala Z. Arheoloiskie izrakumi Csu mra pilIIMat.1982.183. - R.,1984. -
5.-1O.lpp.
Apala Z.1986. - Apala Z. Csu arheoloisks ekspedicijas darbsIIMat.1984.185. - R.,1986. - 5.-
12.lpp.
Apala Z.1987. - Apala Z. Drabeu Uplantu kapstaIIAE. - R.,1987. -15.laid. - 94.-109.lpp.
Apsla Z., Zari.a A 1991. - Apala Z., Zaria A Diciltiga latgala apbedjums eru
kapulauklILVI. - 1991. - Nr.1. - 11.-29.1pp. '
Apals J . 1966. - Apals J . Hidroarheoloisks ekspedicijas darbs 1965.gadIIRT 1965. - R.,
1966.- 15.-17.1pp.
Apals J . 1982. - Apals JJzrakumi Csu Riekstu kalnIIMat.1980./81. - R.,1982. - 12.-21.lpp.
Apals J . 1984. - Apals J . raiu mra pils izpteIIMat.1982.183. - R.,1984. - 1O.-16.lpp.
Apals J . 1992. -Apals J . raiu ekspedicijas darbsIIMat.1990.191. - R.,1992. - 15.-19.lpp.
Apals J ., Apsta Z. 1977. - Apals J ., Apala Z. raiu arheoloisks ekspedicijas darbs
1976.gad IIMat.1976. - R.,1977. - 3.-8.lpp.
Asaris J ., Siatkovsk:isJ .1988. - Asaris J ., Siatkovskis J . Arheoloiskie pjumi
VentspilIIMat.1986./87. - R.,1988. - 3O.-33.lpp.
Asaris J .I992. -Asaris LAmeologiskie ptijumi Sraju un Ilpiu senkaposIIMat.1990.191. -
R.,1992. - 20.-23.1pp.
Asaris J .I996. - Asaris J . Par kuru izplabu Ziemekurzem 11.-13.gs.IIArheoloija un
Etnogrfija. - R.,1996. - xvmlaid. - 38.-42.Ipp.
AspelinJ .R.I884. - Aspelin J .R. Antiq us du Nord Finno-Ougrien. - He1sinki,1884. -
V.L'ageduFer. Antiquits des Provinces Baltiques. - 400S.
Atgzis M.I973. - Atgzis M. Izrakumi ValmierIIRT 1972. - R.,1973. - 14.-17.lpp.
Atgzis M.I978. - Atgzis MArheoloisko piemineku apzinanaDobeles rajon un izrakumi
Aninu senkapos 1977.gadIIMat.1977. - R.,1978. - 12.-17.lpp.
Atgzis M.I979. - Atgzis M. Izrakumi Alksnes pilIIMat.1978. - R.,1979. - 1O.-17.1pp.
Atgzis M.1980. - Atgzis M. Izrakumi Alksnes pili un Spieu senkapos/IMat.1979. -
R.,1980. - 17.-22.1pp.
. . Atgzis M.1984. - Atgzis M. Pjumi Alsviu ciema Asaru senkapos un arheoloisko
Ptemmeku apzinana Alksnes apkrtnIIMat.1982./83. - R.,1984. - 21.-26.lpp.
AusT., Tamm J .1985. - Aus T., Tamm J . Archsologische Forschung der Ordensburg von
Rakvere in demJahren 1982.-1983./ITAT. -1985. - Nr.4(34). - S.380-383.
AusT., Dubovik B.1989. - Aus T., Dubovik B. Vorla.fige Ausgrabungsgebnisse von der Harju-
Strasse in Tallinl] TAT. - 1989. - Nr.4(38). - S.349-354.
280
Bachmann M.198S. - Dresdener Gemldegalerie.Alte und neue Meisterllirgn. von
M.Bachmann. - Leipzig,1985. - 200 S.
Balodis F.1938. - Balodis F. Senkie laiki.l.atvieu senvsturelll.atvieu vsture. - R.,1938. -
l.d. - 214 lpp.
Balodis F.1940. - Balodis F. Jersika un tai 1939.gad izdaritie izrakumi. - R., 1940. - 104 lpp.
Balti 1991. - I Balti: A1le origini dei Prussiani; degli Iatvinghi; dei Liiuani e dei Lettoni: Dal V
secolo a C. al XIV secolo. -Firenze, 1991. - 430 s.
Baudou E.1992. - Baudou E. Norrlands Forntid - ett historisk perspektiv. - Stockholm,1992. -
168 p.
Berga T 1980. - Berga T. Izrakumi Valmieras Lucas kaln//MaJ.1979. -R,1980. - 28.-29.1pp.
Berga T 1984. - Berga T.lzrakumi Ormaka1n//MaJ.1982./83. - R,1984. - 29.-31.1pp.
Berga T 1986. - Berga T.AugustiiU kapsta//MaJ.1984./85. - R,1986. - 34.-39.1pp.
Berga T 1988a. - Berga T. Slutiu viduslaiku kapsta un apmetne//MaJ.1986./87. - R.,1988. -
4O.-44.1pp.
Berga T 1988b. - Berga T. Slutiu arheoloisks ekspedicijas prbaudes un aizsardzibas
izrakumi//Mat.1986./87. - R.,1988. - 45.-48.1pp.
Berga T.I990. - Berga T. Valmieras arheoloisks ekspedicijas darbs//MaJ.1988./89. - R,
1990. - 53.-56. lpp.
Berga T. 1994. - Berga T.Arheoloiskie izrakumi Valmier//Mat.1992./93. - R,1994. - 31.-
34.1pp.
Berga T. 1996. - Berga T. Daugavas augteces 14.-17.gadsimta senkapillaugavas raksti.No
Kokovciem ldz Daugavpilij. - R.,1996. - 57.-68.1pp.
Berga T.I997. - Berga T. Kaklarotas Krslavas Augustiniu senkapos (14.gs.-16.gs.
skums)//AE. - R.,1997. - XIX laid. - 119.-129.1pp.
Bemte 11994. - Bemte 1.Arheoloiskie izrakumi Rogu viduslaiku kapst//MaJ.1992./93. -
R,1994. - 35.-37.lpp.
Beeniene D.1980. - Beeniene D. Gajun (Biru raj.) senkapio tyrenejimai 1978 metais//ATL
1978/19. - Vilnius,1980. - 116-118 pl.
Bne J .1937. - Bne LMsu rotjoie rakst il/Labietis. - 1937. - V burtn. - 258.-261.1pp.
Boy C.1896. - Boy C. Bericht ber Ausgrabungen aut dem Kronsgute Zeemalden in
Kurland//Sb.Kur1.1895. - Mitau,1896. - S.93-124.
Briede 1.1978. - Briede 1.Jauni pjumi Kristapiu kapulauk 1977.gad//MaJ.1977. -
R,1978. - 20.-22.lpp.
Brivkalne E.I974. - Brvkalne E.rervetes saktas//AE. - R,1974. - 11.laid. - 121.-
140.lpp.
Bucboltz A.1896. - Bucholtz A. Ein Griiberfeld in Kaipen und die Kirche zu
Sissegal//Sb.Rig.1895. - R.,1896. - S.87-94.
Bucboltz A.1905. - Bucholtz A. ber die Burg Holme und die Kirche in Holme//Sb.Rig.1904. -
R,1905. - 8.206-222.
Callmer J .I992. - Callmer J . Interactions between Ethnical Groups in the Baltic Region in the
Late Iron Age//Contaets Across the Baltic See. - Lund,I992. - P.99-107.
Carlsson A.1988. - Carlsson A. Vikingatid ringspiinnen fr'an Gotland:T ext og katalog. -
Stockholm,1988. - 275 S.
Caune A.1974. - Caune A. Arheoloiskie izrakumi Rig; Troku un L.Pils iel//RT 1973. -
R.,1974. - 12.-17.lpp.
Caune A.1975. - Caune A 1974.gada izrakumi Vecrg//RT1974. - R.,1975. - 12.-17.lpp.
. Caune A.1977. - Caune A Izrakumi Jaunsaules Siliu kapulauk un Bauskas
pilsdrups//Mat.1976. - R.,1977. - 24.-29.lpp.
Caune A.1975. - Caune A1974.gada izrakumi Vecrg//Mat.1974. - R.,1975. - 12.-17.lpp.
Caune A.1982. - Caune A 1980.gada ptijumi Rg Daugavas iel//Mat.1980./81. - R, 1982. -
55.-60.lpp.
281
Caune A.1983. - Caune A Arheoloiskie pjumi Rig laika no 1969. Izdz 1980. gadamllAE. -
R.,1983. - 14.laid. - 86.-124.lpp.
Caune A.1986. - Caune AIzrakumi Rig, Peldu un Sarkana Gvardes ielIIMat.1984.185. -
R.,1986. - 43.-48.J pp.
Caune A.1987. - Caune A J aunsaules Siliu kapulauksllAE. - R.,1987. - 15.laid. - 45.-
55.J pp.
Caune A.1988. - Caune A Jauni atkljumi Rigas 12.gs. kapulauk un to nozime pilstas
pirmskumu skaidrojumIILPSR ZA Vstis. -1988. - Nr.10. - 104.-112.lpp.
Caune A.1992. - Caune AArheoloisks liecbas par senko apdzivotibu Rigas Doma bazncas
apkrtnIILVI. - 1992. - Nr.3. - 21.- 38.lpp.
Caune A.1996. - Caune AJaunatklt 12.gadsimta ridzinieku apbedijumu vieta bij.
Rtslaukuma teritorijIIMat.1994.195. - R.,19%. - 32.-36.lpp.
Caune A., TiIko 8.1988. - Caune A, Tilko S. Izrakumi Rig, Doma laukum/IMat.1986./87. -
R.,1988. - 52.-58.lpp.
Caune A., Gammerimidte A.1975. - Caune A, Gammermidte A. Rigas XII-XW gs. rotas k
vstures avotsllFeodlisms Baltijas region: - R., 1983. - 8.-28.J pp.
Ceplte R.1968. - Ceplte R. Laik no 1621. lidz 1701.gadam Rig kalta sknauda un ts
apgrozbaIINumismtika. - R.,1968. -
Chlodinska A.1976. - Chlodinska A. Kivuli (Akmenes raj.) senkapis/IATL 1074n5. -
Vilnius,1976. - 144-148p.
esnys G., Urbanaviius V.I978. - esnys G., Urbanaviius V. Dikiaru (Anykiu raj.)
senkapisllATL 1976177. - Vilnius,1978. - 191-202p.
Cimennane L1967. - Cimermane I. Izrakumi Jaunbemberu kapulaukllll' 1971. - R.,1972.-
58.-60.lpp.
Cimennane LI968. - Cimermane IAizsardzbas izrakumi Ezernieku Jurkovas senvietllll'
1967.- R.,1968. - 55.-57.lpp.
Cimennane 1.1974. - Cimermane I. Izrakumi Zilkalna kapst/IRT 1973. - R.,1974. - 20.lpp.
Cimennane 1.1975. - Cimermane I. Aizsardzibas izrakumi Zeltu kapulauk/IRT 1974. -
R.,1975. -R.,1975. - 23.-24.J pp.
Daiga J .1959a. - Daiga JJzrakumi Dobeles senpilst1958.gadI/RT 1958. - R.,1959. - 42.-
44.1pp.
Daiga J .1959b. - Daiga JJzrakumi kapu/auka pie Saldus slimnicas 1958.gadii11RT 1958. -
R.,1959. - 45.-46.lpp.
Daiga J .I972. - Daiga J . Prbaudes izrakumi Ankermitos un Druks (Ogres raj.) un
Daugavas laba krasta apsinanall 1971. - R.,1972. - 65.-67.lpp.
Daiga J .I974. - Daiga J . Izrakumi Salaspils Lipu kapulaukiillRT 1973. - R.,1974. - 21.-
25.1pp.
Daiga J .I975. - Daiga J . Izrakumi Salaspils Lipu kompleks un Doles Rauu ciem/IRT
1974.-R.,1975. - 24.-34.lpp.
Daiga J .I979. - Daiga J . Kamrdes pilskalnsIIMat.1978. - R.,1979. - 31.-36.lpp.
Daiga J .1980. - Daiga J . Izrakumi Dobeles kapstIIMat.1979. - R.,1980. - 48.-53.lpp.
Daiga J .1982. - Daiga J . Izrakumi Dobeles kapstIIMat.I980./81. - R.,1982. - 71.-76.lpp.
Daiga J .1984- Daiga J . Izrakumi Dobeles kapst 1982.gadIIMat.1982.183. - R.,1984. - 52.-
55.lpp.
Daugodis V.1968. - Daugudis V. Staklikiu lobistlncta Historica Lituanica. - Vi1nius,1968. -
No II. - 42 p.
Deisova R.1987. - Deisova R. Auklas keramikas kultras cilu enze un
raotjsaimniecbas raans AustrumbaltijIIAE. - R.,1987. - 15. laid. - 110. - 120.lpp.
Dunsdorfs E.I96l. - Dunsdorfs E. Latvieu zemnieku turba septipadsmitaj gadu
simtenil!Turba un briviba septipadsmit gadsimtea Latvij. - Linkolna,l961. - 3.-32.lpp.
Dunsdorfs E.I962. - Dunsdorfs E. Latvijas vsture 1600.-1710. - Stokholma,1962. - 588lpp.
EE 1982. - Eesti esiajalugu. - Tallin, 1982. - 464Ik.
282
Ehted 1970. - Eesti ehtediiiesti NSV Riikllk etnograafimuuseum. - Tallin,1970. - Lk. 19
Engel C.1931. - Engel C. Zwei sptheidnische Silberfunde aus altsudauischen Gebiet//Prussia.
- 1931. - Bd.29. - S.68-87.
Engel C.1933. - Engel C. Frer durch die vorgeschichtliche Sammlung des Dommuseums. -
R.,1933. - 82'S.
Engel C.,La Baume W.1937. - Engel C.,La Baume W. Kulturen und Volker der Frhzeit im
Preusslande. - K onigsberg,1937. - 292S.
Evans D.H., Tomlinson D.G. 1992. - Evans D.H., Tomlinson D.G. Excavations at 33-35
Eastgate, Beverley, 1983-86. - Shef:field,1992. - 230p.
Gjessin~G.1927. - Gjessing G. Finsk-ugriske Vikingetidssmykker 1 Norgeltllniversiietets
Oldsaksamling Arbok. -0sIo,1927. - S.21-41.
Gora Z.1987. - Gora Z.Risaktu tipoloija Latvijas viduslaiku arheoloiskaj
materillll.atvijas PSR vstures problmas. - R.,1987. 18.-22.lpp.
Graham-CampbeU J .1984. - Graham-Campbell J.Western Influences on the Penannular
Brooches and Ringed pins//Birka. - Stockholm,1984. - II:1.Systematische Analysen der Grberfunde,
-P.31-38.
Graham-CampbeU J .1987. - Graham-Campbell J . Western Penannular Brooches and their
Viking Age Copies in Norway:A New Classificaiiontll'roceedings of the Tenth Viking Congress. -
0sIo,1987. - P.231-246.
Graudonis J .1960. - Graudonis J . Arheologiskie izrakumi Auru Agrrieu kapulaukl /LPSR
ZA Vstis. - 1960. - Nr.6. - 13.-28.lpp.
Graudonis J .I970. - Graudonis J . Ikiles arheologisks ekspedicijas darbs 1969. gad//RT
1969.- R.,1970. - 47.-50.lpp.
Graudonis J .I973. - Graudonis J.sen Ikiles baznca un taj 1972.gad veiktie ptjumi/IRT
1972.- R.,1973. - 39.-42.lpp.
Graudonis J .I974. - GraudonisJ . Ikiles arheoloisks ekspedcijas darbs 1973.gad//RT
1973.- R.,1974. - 28.-36.1pp.
Graudonis J .I977. - Graudonis J . Vedgu arheoloisks ekspedicijas darbs
1976.gad//Mat.1976. - R.,1977. - 35.-39.1pp.
Graudonis J .1983. - Graudonis JAltene//AE. - R.,1983. - XIV laid. 4O.-85.1pp.
Graudonis J .1987. - Graudonis J . Ikiles Rumuu kapulauks//AE. - R.,1987. - 15.1aid.- 82.-
93.lpp.
18S.
Graudonis J .I994. - Graudonis J .Arheoloijas terminu vrdnica. - R.,1994. - 456lpp.
Grewingk C.I874. - Grewingk C. Eine heidnische Begrbnisstaue in Livland. - Dorpat,1874. -
Grewingk C.1875. - Grewingk C. ber ein Heidengrab von Cremon in Livland und die
Unterscheidung heidnischer Liven- und Letten- Grber. - Dorpat,1875. - 27S.
Grewingk C.I875. - Grewingk C. Zur Archologie des Balticum und Russlandsllnrchiv fr
An.tropologie. - Braunschweig,1877. - S.297-322.
Grigalaviiene E.I992. - Griga1aviiene E. Juodoniu piliakalnis ir gyvenviete (Rokikio
raj.)I/Lietuvos archeolologija. - Vilnius, 1992. - Nr.9. - 41.-91.p.
inters V.1936. - inters V.Latvieu tautas trpa aizvsturelllevads latvieu tautas trpu
Vstur. - R.,1936. - 7.-92.lpp.
inters V.1937a. - inters V. Daas Zemgales 17.-18.gs.sudraba saktis//SM. - 1937. - Nr.III.-
91.-96.1pp.
inters V.1937b. - inters V.Latvieu rotas//1.Latvijas daiamatniecbas izstdes katalogs. -
R.,1937. - XXVII-XXXIII lpp.
inters V.1938. - inters V.lndria Smakata imenes rotas//SM. - 1938. - Nr.I. - 139.-
152.1pp.
inters V.1939. - inters V.sen Meotne: 1939.gada izrakumi//SM. - 1939. - Nr.IV.- 15.-
45.lpp.
283
inters V.1984. - inters V.Der Ursprung der Ringspangen von stlichen Typ/!Birka. -
5tockholm,1984. - Il.lSystemaiische Analysen der Grberfunde. - S.23-30.
Hausmann R.1896a. -Hausmann R. Grabfnde aus Estland: Eine archologische Studie. -
Reval,1896. - 54S.
Hausmann R.1896b. -Hausmann R. Einleitung zur Abtheilung Archologiel Katalog der
Ausstellung zum Xiarchologischen Kongress in Riga 1896. - R.,1896. - S.LXXXI-LXXXV.
Hausmann R.1908. - Hausmann R.bersicht ber die archologische Forschung in den
Ostseeprovinzen in letzen Jahrzehnt. - R.,1908. - 52S.
Heyerdahl-Larsen B.I979. - Heyerdahl-Larsen B. Spor av ostlige kulturkontakter 1 Vestfolds
vikingtid/!Vzking. - 0s1o,1979. - Bd.xLII. - S.115-127.
Holmkvist W.1949. - Sveriges Fomtid ocb Medeltid:Kulturhistorisk Bildatlasllorkl. text av
W.Holmkvist. - Malm6,1949. - 420S.
Fowler E.1960. - Fowler E. The Origin and Development of the Penannular Brooches in
Europe//Proceedings of the Prehistoric Society. - Cambridge,1960. - Vol.XXVI. - P.149-177.
Fowler E.1963. - Fowler E. Celtic Metalwork of the Fifth and Sixth Centuries A.D.//The
Archeological Journal. - London,1963. - P.98-160.
Frer 1914. - Frer durch die vor- und frgeschichtlische Sammlung Dommuseum der
Gesellschaft fr Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands. - R.,1914. - 82S.
J akseh R.1903. - J akscb R. Untersuchung eines Hgels in Oger//Sb.Rig.1902. - R.,1903. -
5.101-103.
J ansons A.1971. - J ansons A. Liecibas par latvieu saktm Rgas fogtejas tiesas
inventarizcijas un takscijas protokolos//LPSR ZA Vstis. - 1971. - Nr.lO. 94.-101.lpp.
J ansson L1985. - J ansson 1.Ovala spiinnbucklor: En studie aI' vikingatida standardsmycken
med utgimgspunktfrim BjorkO-fynden. - Uppsala,1985. - 238s.
J ohansen 0.8.1973. - J ohansen O.S. Bossed Penannular Brooches:A Systematization and
Study of their Cultural AfJinities//ActaArchaeologica. 1973. - VoI.:XLN. - P.63-124.
K alni 0.1995. - K alni D. Aiz Daugavas vara drzs . R.,1995. - 96lpp.
K amups A.1930. -K arnups A. Die Haupttyper der lettischen Halsringe in der jngeren
Eisenzeit//Sb.GEG. 1928. - 1930. - S.
K amups A.1936. - K arnups ALatvieu trps pdjos 350 gadoslllevads latvieu tautas trpa
vstur. R.,1936. - 98.-192.1pp.
K amups A.1937. - K arnups A.Talsu pilskalns (1936.gada izrakumi)/(Vstures atzias un
tlojumi. - R.,1937. - 339.-349.lpp.
K atalog 1896. -Katalog der Ausstellung zum Xiarchologischen Kongress in Riga
1896/Hrg.von R.Hausmann. - R.,1896. - 126S.
K ilbride-J ones H.E.1980a. - K ilbride-J ones H.E.Celtic Craftmanship in Bronze. -
london,1980. - 226p.
K ilbride-J ones H.E.1980b. - K ilbride-J ones H.E. Zoomorphical Penannular
Brooches/lReports of Research Commitee of the Society of Antiq uaries of London . London,1980. -
Vol.XXXLx. - 162p.
K irme K . 1986. - K irme K . Eesti sled. - Tallinn, 1986. - 184lk.
K ivkoski E.I973. - K ivikoski E. Die Eisenzeit Finlands. - Helsinki,1973. - 254S.
K lepere 0.1968. - K 1epere DJzrakumiJaunkandavas senkapos//RT 1967. - R.,1968. 60.lpp.
K lepere 0.1970. - K lepere D.Arheoloiskie atradumi Krimuldas Annas kainltRl' 1969. -
R.,1970. -50.-51.lpp.
K lepere 0.1972 - K lepere D.lzrakumi Turaidas Baznickalnlll 1971. - R.,1972. -82.-
84.lpp.
K lepere 0.1975. - K 1epere DJzrakumi Uavas senkapos un Rjienas baznc//RT 1974. -
R.,1975. 65.-68.lpp.
K rose F.I842. - K ruse F.Necrolivonica oder Geschichte und Altenmer Liv-, Esth- und
Cur{ands bis zur Einfrung der Christlichen Religion in der Kaiserlich Russischen Ostsee-
Gouvernements . Dorpat,I842. - 26S.,58 Taf.
284
K ulikauskas P.1941. - K ulikauskas P. Emaliuotieji dirbiniai Lietuvojettt/ytauio Didiojo
Kultros muziejaus metratis. - K aunas, 1941. - T.I. - 43-64 p.
K unciene 0.1972. - K unciene O.Prekybinai ryiai lX-XIII amiaislll.ietuvos gyventoju
prekybiniai ryiai I-XIII a. - Vilnius, 1972. - 149 - 255 p.
K unciene 0.1984a. - K unciene O. Aiagaiio ploktinis kapinynas//ATL 1982/83. -
Vilnius,1984. - 124 -126 p.
K unciene 0.1984b. - K unciene O. Makricku plotinis kapinynas//ATL 1982/83. -
Vilnius,1984. - 135 -138 p.
K ustin A 1958. - K ustin A Kalamistu XIII-XIV sajandist Karjas, Saaremaal//TAT. - 1958. -
Nr.1. - Lk.46-57.
LA 1926. - Latvijas archailoija/F.Baloa red. - R.,1926. - 186 lpp.
LAA 1977. - Lietuvos TSR archeologijos atlasaslRed.ATautaviius. - Vilnius, 1977. - K n.IV:
I-XllI a. radiniai. - Vilnius,1977. - 160 p.
LAB 1961. - K ulikauskas P., K ulikauskiene R., Tautaviius A Lietuvos archeologijos
bruoai: - Vilnius,1961. - 562 p.
LBV 1941. - Latvieu buramie vrdi/ProfK.Stauberga red. - R.,1942. - 828 lpp.
Laing L.I975. - Laing L. Penannular Brooches//The Archaeology of Late Celtic Britain and
Ireland c.400-1200 A.D. - London,1975. - P.302-316.
Lamsters V.1981. - Lamsters VJevads latvieu stila vstur. - [2.izd.] - [Bostona],198l. - 83
lpp.
Laocmanis 1.1989. - Lancmanis IMkslas amatnieciba Latvij 13.-15.gadsimt//Materili
feodlisma posma Latvijas mkslas vsturei. - R.,1989. - Nr.4. - 78.-90.lpp.
Lavi A. 1980. _ Lavi A ber die Archologischen Untersuchungen in Lahepere im Jahre
1978//TAT. - 1980. - Nr.4(29). - 5.361-367.
Lavi A. 1988. - Lavi A Gruftgraberfeld und Opferlinde von Vedu//TAT. - 1988. - Nr.4(37). -
5.360-373.
Lehtosalo-Hilander P.L.1982. - Lehtosalo-Hilander P.L. Luistariltuomen
Muinaismuistoyhdistyksen Aikakauskirja Finska Fomminnesforeningens Tidskrift 82:1. - Helsinki,
1982. - 1: The Graves. - 226 p.
Lega W.1929. -Lega W.Kultura Pomorza w wczesnem srednovieczu na podstawie
wykopaliskow//Rocznik towarzystwa naukowego w Toruniu. - Torun,1929. - Str.153-446.
Ligi P.1983. - Ligi P. ber die Bestattungsart im Hgelgraberfeld von Jugal] TAT. - 1983. -
Nr.4(32). - 5.334-336.
Ligi P.I993. - Ligi P.Votic Graves in North-East Estonia W
h
- 16
th
century AD )/(VadjapiiTased
kalmed Eestis 9.-16.sajandil. - Tallin, 1993. - P.153-175.
LK S 1937. - Latvieu kultra senamll.Baloa un Rnores red. - R.,1937. - 128 lpp.
LK V 1939. - Saktsltl.atvieu konverscijas vrdnica. - R.,1939. - XIX sj. - 37294.-37298.sl.
LLM 1958. - Lietuvu Liaudies menas:Senoves lietuviu papuoalai/Sud.R.Kulikauskiene ir
R.Rimantiene. - Vilnius,1958. - K n.I. - 360 p.
LLM 1966. - Lietuvu liaudies menas:Senoves lietuviu papuoalauSud. RKulikauskiene ir
R.Rimantiene. - Vilnius,1966. - K n.II.- 164 p.
LOugas V. Mgi-LOugas M.1994. - Lugas V, Mgi-Lugas M. Investigations of Ancient
Monuments at Pidel! TAm. - 1994. - Nr.l. - P.27-33.
Loze 1.1975. - Loze I.Ptijumi 1974.gad Smaudu arheoloiskaj kompleks//RT 1974. -
R.,1975. - 50.-55.lpp.
LPSR arheoloija 1974. - Latvijas PSR arheoloijail.atvijas PSR ZA Vstures institts. -
R.,1974. - 322.lpp.
LTM 1967. - Latvijas tautas mkslallled M.Stepermanis. - R.,1967. - 3.sj. - 380 lpp.
Lsos M.I992. - Lsns MJzrakumiAnces pagasta centra senkapos//Mat.1990./91. -
R.,1992.
72.-75.lpp.
285
Mgi-LOugas M.I994. - Mgi-Lugas M. Eesti vikingiaegsed hoburaudsled ja nende
omamentll TAT. - 1994. - Nr.4. - Lk.465-484.
Mandel M.1987. - Mandel M. Die Steingraber in Ahli und Ehmjalt TAT. - 1987. - Nr.4. -
S.369-371.
Mandel M.1990. - Mandel M. ber die Ausgrabungen in Lihula und Maid/all TA T. - 1990. -
Nr.4(39) . S.413-414.
Mandel M.1991. - Mandel M. Die Grabfunde von MaidLa und Forschungen der Steinburg zu
Lihulall TAT. - 1991. - Nr.l. - S.382-384.
Merkeviius A.1976. - Merkeviius A Pumpuru (Maeiku raj.) senkapisllATL 1974/75. -
Vilnius,I976. - 151-155 p.
Merkeviius A.1984. - Merkeviius A Pribitkos ploktinis kapinynasllATL 1982/83. -
Vilnius,1984. - 128-130 p.
Moora H.1934. - Moora H.Zur Frage nach der Herkunft des Ostbaltischen emailverkzierten
SchmucksllSMYA. - 1934. - T.40. - 80 S.
Moora H.1932. - Moora H. Die Vorzeii Estlands. - Tartu, 1932. - 90 S.
Moora H.1938. - Moora H. Die Eisenzeit in Lettland bis etwa 500 n.Chr. - Tartu,1938. -
T.II:Analyse. - 749 S.
Mugurvis .1968. - Mugurvis . Mrtisalas pils un baznca(l967.g.izrakumi)/IRT 1967 .
R.,1968. - 63.-68.lpp.
Mugurvis .1970. - Mugurvis . Arheoloiskie izrakumi Mrtisal 1969.gadIIRT 1969 .
R.,1970. - 54.-56.lpp.
Mugurvis .1973. - Mugurvis . Arheoloiskie izrakumi Mrtisal 1972.gadIIRT 1972.
- R.,1973. - 47.-49.lpp.
Mugurvis .1974a. - Mugurvis . Arheoloiskie izrakumi Mrtisal 1973.gad/IRT 1973.
- R.,1974. - 50.-53.lpp.
Mugurvis .1974b. - Mugurvis .Krustiveida piekarii Latvij laik no 11. ldz
15.gs./IAE. - R.,1974. - xl laid. - 220.-239.lpp.
Mugurvis .1977. - Mugurvis . Olikalna un Lokstenes pilsnovadi:3.-15.gs.
arheoloiskie pieminekli. - R.,1977. - 149 lpp.
Mugurvis .1979. - Mugurvis . Sabiles ekspedicijas darbs 1 978.gadIIMat. 1978. -
R.,1979. - 54.-57.lpp.
Mugurvis .1980. - Mugurvis . Arheoloisko izrakumu rezultti Sabiles
senpilstIIMat.1979. - R.,198O. - 76.-80.lpp.
Mugurvis .1984. - Mugurvis . Arheoloiskie izrakumi Dinaburgas pilsti
IIMat.1982.183. - R.,1984. - 69.-75.1pp.
Mugurvis .1987. - Mugurvis . Pres Zviedru kapulauksllAE. - R.,1987. - 15.laid. - 56.-
67.lpp.
Mugurvis .,Ozere 1.1988. - Mugurvis ., Ozere IJzrakumi Dinaburgas
pilIIMat.1986.187 . R.,1988. - 104.-109.lpp.
Mugurvis ., Vilcne A.1992. - Mugurvis ., Vilcne A Arheoloiskie izrakumi Jersikas
pilskalnIIMat.1990./91. - R.,1992. - 75.-80.lpp.
MJ en B.I975. - Mlen B. Die Kultur der Wikinger in Ostpreussen. - Bonn,1975. - 260 S.
Nakaite L1964. - Nakait L. Miniairines IX-XlII ami kapes LietuvojellMADA. - 1964. -
Nr.2(17). - 53-74 pl.
Nennan B. 1929. - Nerman B. Die Verbindungen zwischen Skandina vien und Ostbaltikum in
der Jungeren Eisenzeit. - Stockholm,1929. - 186 S.
Niecke M.R. 1993. - Niecke M.R. Penannular and Related BroochesiSecular Ornament or
Symbol in Action? IIThe Age of Migration Ideas . Edinburgh,1993. - P.128-134.
Nurk T.1988. - Nurk T. XV-XVI sajandi saksa puuloikeid Tartu Riikliku likooli Teaduslikust
Raamatukogust. - Tallin,1988. - 128 Ik.
Odoj R.1958. - Odoj R. Sprawozdanie zprac wykopaliskowych, przeprowadzonych w R6wninie
Dolnej, pow. Kitrzyn w 19561 1957r./lRoczfzik Olsztynsky. - Olsztyn,1958. - Str.I 17 -156.
286
Pants H.1997. - Pauts H. Pahaga hoburaudsled Eestisllliesti AjaloomuuseumiToid ajaloo
ala/at. - Tallinn, 1997. - 1.-79.-111.lk:.
PveleT.1959. - Pvele T .Prskats par arheoloiskaiem izrakumiem Rg 1957.gad. -
R.,1959. - 48lpp.
Pawlata L.1991. -Pawlata L. Wyniki badafz nowo odkrytego cmentarzyska
wczesnolredniowiecznego w Drohicznie, woj.Bialostockiellllocznik Biaostocki. - Warszawa,1991. -
Str.l11-122.
Pm A1990. - Pam A Forschungsarbeiien in der Altstadt und den Bischofsburg zu
Haapsa/u// TAT. - 1990. - Nr.4(39). - S.438-445.
Petersen J .1928. -Petersen J . Vikingatidens smykker. - Stavanger, 1928. - 124S.
Petroliene Al995. - Petruliene A Barins senkapislll.ietuvos archeologija; - Vilnius,1995. -
Nr.ll:Viduramiu senkapiai. - 47-72p.
RA 1988. - Rgas arheoloija 50: Rgas arheoloisks izptes rezultti no 1938. lidz
1987.gadam/Sast. A Caune un A Celmi, - R., 1988. - [44.lpp.]
Radi A., Zemtis G.1988. - Radi A, Zenitis G. Izrakumi Daugmales arheoloiskaj
kompleks//Mat.1986./87. - R.,1988. -1l7.-121.1pp.
Ribokas D.1992. - Ribokas D. Ruktiu senkapio tyrinejimai//ATL 1990/91. - Vilnius, 1992. -
T.II. - 83-85p.
Rickeviiute K .1976. - Rickeviiut K . Karmlavos (Kauno raj.) senkapio tyrinejimai 1975
metais//ATL 1974/75. - Vilnius,1976. - 142-144p.
Rickeviiute K .1978. - Rickeviiut K. Karmlavos (Kauna raj.) senkapio tyrinejimai 1976ir
1977 metais//ATL 1976/77. - Vilnius,1978. - 206-210p.
Rick.eviiuteK .1986. - Rickeviiut K . U/aiiu ploktinis kapinynas//ATL 1984/85. -
Vilnius,1986. - 95-97p.
Rick.eviiuteK .1995. - Rickeviiut K . Karmelavos kapinynoslll.ietuvos archeologija. -
Vilnius,I995. - Nr.ll:Viduramiu senkapiai. - 73-103p.
Rieksti H.1939. - Rieksti H. Izrakumi Liepkalnes pag. "esteros"//SM. - 1939. - II. - 65.-
76.lpp.
RoesdahJ E., WLlsonD.M.1992. - From Viking to Crusader/Ed. by E.Roesdahl and
D.M.Wzlson. - Copenhagen,1992. - 432p.
Rua M.I992. - Rua M. Izrakumi Dobeles rajon//Mat.1990./91. - R.,1992. - 86.-93.1pp.
Salmo H.1956. - Salmo H.Finnische Hufeisenfibeln//SMYA. - Helsinki,1956. - No.56. - 106S.
Schildhauer J .1986. - Schildhauer J . Die HansesGeschichte und Kultur. - Leipzig,1986. - 246
S.
Selirand J .I974. - Selirand .Eestlaste matimiskombed varafeodaalsete suhete tarkamise
perioodil (l1.-13.sajand). - Tallinn,1974. - 376Ik.
Siatkovskis J .1986. - Siatkovskis J . Izrakumi Pvulkalna viduslaiku kapst//Mat.1984./85. -
R.,1986. - 99.-102.lpp.
Siatkovskis J .1988. - Siatkovskis JJzrakumi Ozolkalna senkapos un Pvulkalna viduslaiku
kapst//Mat.1986./87. - R.,1988. - 124.-126.lpp.
Siatkovskis J ., Urtns J .1984. - Siatkovskis J ., Urtns J . Izrakumi Pvu/kalna viduslaiku
kapstl! Mat.1982./83. - R.,1984. - 82.-86.lpp.
Smith R.A.1914. - Smith RA Irisk Brooches of Five Cetuuriesllnrchaeologia or
Miscellaneous Traets Relating to Antiq uity. - Oxford,1914. - VoI.XV. - P.223-250.
Stepi P.I967. - Stepi P. Durbes kauja. - R.,1%7. - 32lpp.
Spiess K .1943. - Spiess K.Bauerkunst, ihre Art und ihre Sinn. - Berlin, 1943. - 236S.
Stieda W., Mettig C.1896. - Stieda W., Mettig C. Schragen der Gilder und Aemter der Stadt
Riga bis 1621. - R., 1896. - 464S.
StorU J .1968. - Storli J .A Review of archaeological Research on Sami Prehistory//Acta
Borealia. - 1968. - Nr.!. - P.43-63.
Straubergs J .1938. - Straubergs JJumpravmuias depozts un t panieks//SM. - 1938. - Nr.I.
. 133.-137.lpp.
287
Straubergs J .1939. - Straubergs LLatvieu saktu kalju amats un Rigas latvieu rotasllSM. -
1939. - Nr.Il. - 102.-1l0.lpp.
Strods H.I968. - Strods H.Dai arheologu un etnogrfu ptijumu metodikas jautjumillRT
1967. - R.,1968. - 3.-7.lpp.
Stubavs A.1957. - Stubavs AAmatniecba 6.-8.gs.pc arheoloiskiem atradumiem entes
pilska1n un apmetnIIAE. - R.,1957. - l.laid. - 21.-43.lpp.
Stubavs A.1968. - Stubavs A.Daas Latvijas pilskalnu tipoloijas un klasifikcijas
problmaslill' 1967. - R.,1968. - 7.-12.lpp.
Stubavs A.1974. - Stubavs A Salaspils arheoloisks ekspedicijas 1973.gada darba
rezulttillKF 1973. - R.,1974. - S9.-64.lpp.
Svarne D.1990. - Svarne D. Polijas restaurcijas firmas PKZ arheologu ptjumu galvenie
rezultti VecrgIIMat.1988./89. - R.,1990. - 143.-147.lpp.
Svetikas E. 1984. - Svetikas E. Leipalingio ploktinis kapinynasllATL 1982/83. - Vilnius,1984.
-135 -138 p.
nore E.1936. - nore E.Kuru senlietu atradumi Rig//SM. - 1936. - Nr.III. - 72.-7S.lpp.
nore E.1937. - nore EJzrakumi agro vsturisko laiku kapulauk Jrkalnes
pag.Darvdedos//SM. - 1937. - 57.-64.lpp.
nore E.1938a. - nore E.Dundagas kjautil/SM. - 1938. - Nr-II. - 102.-110.lpp.
nore E.1938b. - nore E.1937.gada izrakumi Valmier/ISM. - 1938. - Nr.IlI. - 82.-98.lpp.
nore E.1968. - nore E. Doles Vampenieu 1967.gada ekspediciallll' 1967. - R.,1968. - 75.-
76.lpp.
nore E.I970. - nore E. Vampenieu un Rauu arheoloisks ekspedicijas darbs/IKF 1969. -
R.,1970. - 63.-67.lpp.
nore E.I974. - nore E.Rauu arheoloisks ekspedcijas darbs 1973.gadIIMat.1973. -
R.,1974. - 68.-71.lpp.
nore E.I975. - nore E. Arheoloiskie izrakumi Jkabpil, Majakovska iel ZvantjosIIRT
1974. - R.,1975. - 82.-85.lpp.
Snore E.1977. - nore E. Arheoloiskie izrakumi Jkabpil, Majakovska iel
ZvantjosIIMat.1976. - R.,1977. - 83.-85.lpp.
nore E.I978. - nore E. Arheologiskie izrakumi Beteu kapulauk Augzem
1977.gadI/Mat.1977. - R.,1978. - 68.-71.lpp.
nore E.1982. - nore E.lzrakumi uncu kapulauk//Mat.1980.181. - R.,1982. -120.-125.lpp.
nore E.1987. - nore E. Kivtu kapulauks. - R.,1987. - 86 lpp.
nore E.1987b. - nore E. Beteu kapulauks AugzemIIAE. - R.,1987. - 15.laid. - 68.-81.1pp.
nore E.I991. - nore E. Rauu ciems Doles salas auggalI/LPSR ZA Vstis. - 1991. - Nr.6. -
69.-87.lpp.
nore E.I993. - nore E. Agr dzelzs laikmeta uzkalnii Latvijas austrumu da. - R.,1993. -
112 lpp.
nore E., Zaria A.1980. - nore E., Zaria A Sen Slpils. - R.,1980. - 236 lpp.
ronk.ova 0.1955. - ronkova O. Die Mode der gotischen Frau. - Prag,1955. - 250 S.
turms E.1932. - turms E. 1931.gada ieguvumi arheoloijlllzgluibas Ministrijas
Mneraksts. - 1932. - Nr.1. - 43-47.lpp.
turms E.1936. - turms E.Vdkumuias ezera atradumi/15M. - 1936. - Nr.ll. - 72.-86.lpp.
turms E.1937. - turms E. Izrakumi Valgle VeU ugunskaposlli/stures atzias un tlojumi.
- R.,1937. - 3S0.-365.lpp.
TaUgren A.M.I922. - TalJ gren AM.Zur Archologie Eestis:l. Von Anfang der Besiedlung bis
etwa 500 n.Chr. - Dorpat,I922. - 140 S.
TaUgren A.M.1925. - Tallgren AM.Zur Archologie Eestis:lI. Von 500 bis etwa 1200 n. Chr. -
Dorpat,1925. - 204 S.
Tamla ., Valk H. 1987. - Tamla .,Valk H. Der Zweite Silberschatz und eine
Gebudeunierage vom Siedlungsplatze Angerjall TAT. - 1987. - Nr.4(36). - S.371-375.
288
Tamla .I992. - Tamla .Archologische Ausgrabungen in Neu-Parnu in der Munga-Strasse
2// TAT. -1992. - Nr.4(41). - S.287-291.
Tamla .l991. - Tamla .Varudi - Vanakla hObeaare//Muinasaja teadus. 1. Arheologiline
kogumik. - Tallin,l99l. - Lk.154-162.
Tamla .I995. - Tamla .Scandinavian Influences on the Estonian Silver Ornaments of the
ejh - 1yh Centuries//Archaeology East and West of the Baltic. - Stockholm,1995. - P.91-97.
Tautaviius A. 1980. - Tautaviius A Paprdiu ( Raseinu raj.) senkapis//ATL 1978/79. -
Vilnius,1980. - 104-107p.
Tautaviius A. 1996. -Tautaviius A Vidurinis geleies amius Lietuvoje (V-IX 0.). - Vilnius,
1996. -368p.
ThAIinH.1984. - Thalin H.Ringspangen//Birka. - Stockholm,1984. - II:l.Systematische
Analysen der Grberfunde, - S.15-22.
Thunmark-Nylen L.1983. -Thunmark-Nylen L. Vikingatida dosspnnen - teknisk stratigrafi
och verkstadsgruppering. - Uppsala, 1983. - 146s.
Thunmark-Nylen L.1991. - Thunmark-Nylen L.Vrkingatid eller medeltid?Om datering av
gotlandiska gravfyndliTor. -1991. - No.23. - S.141-202.
Thunmark-Nylen L.1992. -Thunmark-NyJ en L.Gotland - Neighbour between the West and
the East//Die Kontakte zwischen Ostbaltikum und Skandinavien im frhen Mittelalter. -
Stockholm,l992. - P.155-162.
Thunmark-Nylen L.1995. - Thunmark-Nylen L. Churchyard Findsfrom Gotland ar: .rr
Centuries)//Archaeology East and West of the Baltic. - Stockholm,1995. - P.161-193.
Urbanaviius V.1967. - Urbanaviius V.lapgiro kaimo ( Kelmes raj.) senkapis//MADA. -
1967. - Nr.l(23). - 52-67 p.
Urbanaviius V.1969. - Urbanaviius V.XlV-XVII amiu pasegines seges Lietuvoje//MADA. -
1969. - Nr.2(30). - 111-120p.
Urbanavius V.I970a. - Urbanaviius V. Rumikenai Xi/-Xi/I amiaisll.Acta Historica
Lauanica. - Vilnius, 1970. - Nr.IV. - 84p.
Urbanavius V.1970b. - Urbanaviius V. Jaktaiiu (iauliu raj.) senkapis//ATL 1968/69. -
Vilnius,1970. - 93-99p.
Urbanaviius V.1979. - Urbanaviius V. Jaktaiiu senkapislll.ietuvos archeologija. - Vilnius,
1979. - K n.l. - 122-151p.
Urbanavius V., Urbanaviene S.1988. - Urbanaviius V., Urbanaviiene SArcheologinai
tynmailllsietuvos archeologija. - Vilnius, 1988. - K n.6: Obeliu kapinynos. - 9-63p.
Urbanaviene S.1995a. - Urbanaviiene SAugiri kapinynaslll.ietuvos archeologija. -
Vilnius,1995. - Nr.11:Vidurantiu senkapiai. - 152-168p.
Urbanaviiene S.I995b. - Urbanaviiene S.Diktar kapinynaslll.ietuvos archeologija. -
Vilnius,1995. - Nr.l l.Viduramiu senkapiai. - 169-206p.
Urtns V.l960. - Urtns V. Aizsardzibas izrakumi Vinakalna kapulauk pie Stukmaiem
(XIII-XVII gs.)//KT 1959. - R.,1960. - 6.-7.lpp.
Urtns V.l962a. - Urtns V. Tiras purva depozstil.atvijas PSR Vstures muzeja raksti. -
R.,1962. - 83.-94.lpp..
Urtns V.I962b. - Urtns V. Vinakalna kapulauks pie Stukmaiem//AE. - R.,1962. - 4.laid. -
17.-32.lpp.
Urtns V.I968. - Urtns V. Latvijas iedzivotu sakari ar slviem l g. t. otraj pus//AE. -
R.,I968. - 8.laid. - 65.-85.lpp.
Urtns V.I972. - Urtns V. Aizkraukles arheoloisks ekspedicijas guvumi 1971.gad//RT
1971. - R.,1972. - 99.-103.lpp.
Urtns V.l974a. - Urtns V. Israkumi Aizkraukles senvietu komplekslll' 1973. -R.,1974. -
74.-77.lpp.
Urtns V.l974b. - Urtns V.Plastiskie bronzas zirdzi.i//AE. - R.,1974. - l1.laid. - 212.-
219.lpp.
Urtns V.I977a. - Urtns V. Senkie depozti Latvij (lidz 1200.g.). - R.,1977. - 284lpp.
289
Urtns V.I977b. - Urtns V. pirms 1000 gadiem//Muzeji un kultras pieminekli. - R.,1977. -
18.-21.lpp.
Urtns V.I978. - Urtns V. Izrakumi Madainu pilskaln un kapulauk//Mat.1977. - R.,1978.
- 71.-76.lpp.
Urtns V.1982. - Urtns VMadalnu pilskalna un Madalnu kapulauka ptijumi 1980. un
1981.gad//Mat.1980./81. - R.,1982. - 126.-130.lpp.
Urtns J .19828. - Urtns J . Izrakumi Kausa pilskaln; Grotnu viduslaiku kapst un
Ruonas ezera upursal//Mat.1980./81. - R.,1982. - 131.-134.lpp.
Urtns J .1982b. - Urtns J . Arheoloiskie izrakumi Piziu Kaupra kalna pilskaln
//Mat.1980./81. - R.,1982. -134.-138.lpp.
Urtns J .1988. - Urtns J . Ptijumi Lielvrdes pil//Mat. 1986./87. - R.,1988. - 136.-139.lpp.
Urtns J .I994. - Urtns J . Mazsalacas PromuLtu senkapill Rakstu vainags arheologaJa
Siatkovska piemiai: - R.,I994. - 43.-59.lpp.
Urtns J ., Bemle L1994. - Urtns J ., Bemte 1.Krotes Brveru avots// Rakstu vainags
arheologaJa Siatkovska piemiai. - R.,1994. - 54.-64.lpp.
Vaitkunskiene 1..1979. - Vaitkunsk.iene L.Gintaliks kapinynasltl.ietuvos archeologija. -
Vilnius,1979. - K n.1. - 44- 75p.
Vaitkunskiene 1..1981. - Vaitkunskiene L.Sidabros senoves Lietuvoje. - Vi1nius,1981. -126p.
Valatka V.I970. - Valatka V. Gintalikes kapinyno, Plunges raj., tyrinejimai 1968-1%9
metaisllATL 1968/69. - Vilnius,1970. - 89-99p.
Valatkiene 1..1995. - Valatk.iene L.Kur kapinynaslil.ietuvos archeologija. - Vilnius,1995. -
Nr.ll:Viduramiu senkapiai. - 214-243 p.
Valk H.I985. - Valk H. Der Dorffriedhof von Mletjiirve// TAT. - 1985. - Nr.4(34). - S.376-
379.
Valk H.1986. - Valk H. Der Dorffriedhofvon Vaabinall TAT. - 1986. - Nr.4(35). - S.389-
393.
Valk H.1987. - Valk H. Die Steinsetzung und der Dorffriedhof von Makita// TAT. - 1987. -
nr.4(36). - S. 380-385.
Valk H.I991. - Valk H. Rettungsgrabungen auf dem Dorffriedhof Ervu// TAT. - 1991. -
Nr.4(40). - S.278-382.
Valk H.I991b. - Valk H. Luna-Eesti srmused 13.-17.sajandil//Muinasaja teadus
liArheoloogiline kogumik: - Ta1lin,I991. - 182-199lk.
VaIk H.I992. - Valk H. The Burial Grounds of Estonian Villages from the 13th to the 18th
Centuries:Pagan or Christian?//Tor. - Uppsala,l992. - Nr.24. - P.203-228.
Valk H.1994. - Valk H. Rescue Excavations on the Late Iron Age Settlment of Aindult TAT.
-1994. - Nr.4(43). - P.34-41.
VaIk H.I995. - Valk H. Tartu Toomkiriku kalamistust ja mbruskonna varasemast
asustusest//TartuArheoloogiastja Vanemast Ehitusloost. - Tartu,1995. - 59-76lk.
Vamas A.1986. - Vamas A Griees km. (Maeiku raj.) XV a. pabaigos - XVII a.
senkapiai//MADA. - 1986. - Nr.3 (96). - 24-36p.
VW"IUlSA.1986. - Vamas A Tulpiakiemio senkapiailll.ietuvos archeologija. - Vilnius,1995. -
Nr.ll:Viduramiu senkapiai. - 244-289 p.
Vamas A., Ivanauskas E. 1987. - Vamas A, Ivanauskas E. apangiu (Akmenes raj.) XVI-
XVII a. senkapiai//MADA - 1987. - Nr.3 (100). - 24-41 p.
Vaska B.1989. - Vaska B. Dobeles 16. un17.gadsimta risaktu eometrisk ornamenta
anaLzze//Materilifeodlisma posma Latvijas mkslas vsturei. - R.,1989. - Nr.4. - 128.-156.1pp.
Vaska B.1992. - Vaska B.13.-14.gs. vairogaprou omaments//Mat. 1990./91. - R.,1992. - 102.-
105.lpp.
Vaska B.I994. - Vaska B. Ornaments uz kuru aprocm ar zvrgalvu galiem//AE. - R.,1994. -
17.laid. -113.-119.lpp.
Vaska B.I996. - Vaska B. Latgau 8.-9.gs. manetaprou omaments//AE. - R., 1996. - 18.laid.
137.-146.1pp.
290
Vasks A.1970. - Vasks APtjumi Nvessaias apmetn un Naugrubu kapulauk
1969.gad//KI' 1969. - R.,1970. - 69.-70.lpp.
Vasks A.1974. - Vasks A Izrakumi Vaidu kapos/IRT 1973. - R.,1974. - 78.-8l.lpp.
Vasks A.1975. - Vasks AIzrakumi Dzelzavas Obzerkaln un kapukaln//RT 1974. -
R.,1975. - 85.-86.1pp.
Vasks A.1982. - Vasks A Pukuu uzkainiu kapulauks//Mat.1980./81. - R.,1982. - 141.-
156.1pp.
Vasks A.1988. - Vasks A Arheoloiskie izrakumi Kerkzos//Mat.1986./87. - R.,1988. - 145.-
151.lpp.
V8keviileLl986. - Vakeviite 1.Maeikiu ploktinio kapinyno tyrinejimai 1985m.//ATL
1984/85. - Vi1nius,1986. - 104-105p.
Vakeviite Ll987. - Vakeviite 1.Jauneikiu (Jonikio raj.) V-XI a. kapinynas (4.Krutines
papuoalai)//MADA. - 1987. - T.2. - 25-38p.
Vakeviiute Ll995a. - Vakeviiute IMaeiku (iauli raj.) XVI-XVII a. kapinynastll.ietuvos
archeologija. - Vi1nius,1995. - Nr.ll:Viduramiu senkapiai. - 290-316 p.
Vakeviiule Ll995b. - Vakeviiute 1.XVI-XVII a.Pavirvytes-Gud kapinyno (Akmenes raj.)
kapailll.ieiuvos archeologija. - Vi1nius,1995. - Nr.ll:Viduramiu senkapiai. - 317-329p.
Vljups A.1987. - Vijups A Viduslaiku pakavsaktu tipoloijas jautjumi (Latvijas 13.-17.gs.
pakavsaktu ar zvrgalvu un liliju galiem tipoloija un hronoloija)//Latvijas PSR vstures problmas. -
R.,1987. - 22.-26.1pp.
Vljups A.1990. - Vijups A Dobeles pakavsaktaslll.aivijas Universaies zininiskie
raksti.555.:Vsture.Feodlisma problmas Baltij: - R.,1990. - 43.-67.1pp.
Vljups A.1993. - Vijups A Pakavsaktas ar ripu galiem Latvijas viduslaiku arheoloiskaj
materil//Latvijas Universutes zininiskie raksti.589.:Vsture. Feodlisma problmas Baltij. -
R.,1993. - 18.-6l.lpp.
Vijups A.1994. - Vijups A Pakavsaktas ar masvm un garenm zvrgalvm Latvijas 14.-
15.gs. arheoloiskaj materil//AE. - R.,1994. - 17.1aid.-124.-128.1pp.
Vijups A.1995. - Vijups A Eduards turms un Latvijas Universitteliln memoriam Eduards
turms 1895-1995. Zintniska konference Akmens un bronzas laikmeta ptjumi Baltijas region: -
R.,1995. -6.-7.1pp.
Vljups A.1996. - Vijups A Viduslaiku pakavsaktu izmantoanas augj hronoloisk
robea//Arheoloija un etnogrfija. - R.,1996. -18.laid. - 155.-161.1pp.
VIlcneA.1996. - Vilcne A VlU Maskavas kapulauks (8.-12.gs.)//Arheoloija un
etnogrfija. - R.,1996. - XVIII laid. - 162.-180.lpp.
VdteV.I991. - ViIteV. Formas un ornamenta evolcija Latvijas sudrabkau darbos 16.gs. -
18.gs. skum Eiropas lietis mkslas kontekst//LPSR ZA Vstis. - 1991. - Nr.5. - 4O.-53.1pp.
VIlkaA.1992. - Vilka AIzrakumi Rsiu-Debeu senkapos un Drustos//Mat.1990./91. -
R.,1991. - 1hJ .-1l3.1pp.
VilkaA.1994. - Vilka A Skripstu senkapi//Mat.1992./93. - R.,1994. - 9O.-93.1pp.
Vilsone M.1970. - Vilsone M. Arheoloiskie izrakumi Rg 1969.gad/IRT 1969. - R.,1970. -
32.-36.lpp.
Vilsone M.1973. - Vilsone M. Muzeja arheologiskie izrakumi Rg un to nozme piistas
vstures izpt//Rgas Vstures un kuniecibas muzejs 1773-1973. - R.,1973. - 81.-175.lpp.
Wemer G.1908. - Wemer G. Ausgrabungen an der Oger//Sb.Rig.1907. - R.,1908. - S.73-77.
Wideen H.1955. - Wideen HVastsvenska Vikingatids studier. - Gteborg, 1955. - 242S.
W"tedemannG.1911a. - Wiedemann G. Zur Archologie des Durbenschen
Gebietes//Sb.Kurl.1909/10. - Mitau,1911. - S.88-96.
Wiedemann G.1911b. - Wiedemann G. Zur Archologie des Dondangeschen
Gebietes//Sb.Kurl.l909/lO. - Mitau,1911. - S.97-1OO.
W"alsonD.M.1958. -Wilson D.M. A Group of Penannular Brooches of the Viking
Period//Third Viking Congress. Reikjavik 1956. - Reikjavik,1958. - P.95-100.
291
Zabiela G.1986. - Zabiela G. Belu pakapes tyrinejimai//ATL 1984/85. - Vilnius,1986. - 107-
109p.
Zabiela G.1986. - Zabiela G. Bei senkapistll.ietuvos archeologija. - Vi1nius,I995. -
Nr.11:Viduramiu senkapiai. - 330-381p.
Zagorska 1.1980. - Zagorska 1.Izrakumi Daudzieu kapu kaln//Mat.1979. - R.,1980. - 115.-
117.lpp.
Zagorska 1.1986. - Zagorska 1. Viduslaiku arheoloiskais komplekss Vumaos//Mat.1984./85.
- R.,1986. - 130.-136.lpp.
Zagorska L, K ua M.1988. - Zagorska 1.,Rua M. Arheooisk apzinana Krslavas pilst
un izrakumi rsknu viduslaiku kapst//Mat.1986./87. - R.,1988. -156.-161.lpp.
Zagorskis F.1970. - Zagorskis F. Arheoloiskie izrakumi Kig Latvieu sarkano strlnieku
laukum//1U 1969. - R.,1970. -70.-72.lpp.
Zagorskis F.,zagorska 1.1984. -Zagorskis F., Zagorska L Arheoloiskie izrakumi Vilmaos
//Mat.1982./83. - R.,1984. - 109.-112.lpp.
Zaria A.1966. - ZariaA Arheologiskie izrakumi Slpils kapulaukllll' 1965. - R.,1966. -
31.-32.lpp.
Zaria A.1967. - Zaria AArheoloiskie izrakumi Mnisalas kapulauk//1U 1966. -
R.,1967. - 44.-46.lpp.
Zaria A.1968. - ZariaA 1967.g. izrakumi Salaspils Vjstrosllll' 1967. - R.,1968. - 83.lpp.
Zaria A.1974. - ZariaADau Mrtisalas kapstas kapu senlietu kompleksi ar stiliztu
dzivnieku figru piekariiemllnli. - R.,1974. -XI laid. - 242.-256.lpp.
Zaria A.1977. - Zaria AIzrakumi Lielvrd 1976.gad//Mat.1976. - R.,1977. - 76.-80.lpp.
Z~a A.1987. - Zaria A Salaspils Vjstru kapulauksiiArheoloija un etnogrfija. -
R.,1987. -XV laid. - 19. -44.lpp.
zaria A.1988. - ZariaA Libieu apgrbs 10.-13.gs. - R.,1988. -108.J pp.
Zemtis G.1984. - Zemtis GAizsardzbas izrakumi Trvetes sanatorijas drza
kapst//Mat.1982./83. - R.,1984. - 124.-127.lpp.
Zemtis G.1987. - Zemtis G. Par 17.gs.sudraba saktu auistibulll.atvijas PSR Vstures
problmas. - R.,1987. - 124.-127.lpp.
Zemtis G.1994. - Zemtis G. Daugmales pilskalna apaie vairogveida piekarii//AE. - R.,1994.
-l7.laid. - 144.-148.lpp.
Zemtis G.1995. - Zemtis G. Ornaments Latvijas dzelzs laikmeta senliets un t simbolikall
ZA Vestis. - 1995. - Nr.5/6. - 21.-28.lpp.
ulkus V.lm. -uJ kus V.XV-XVI a. senkapiai emaii kalnelyje, Palangoje//ATL
1990/91. - Vilnius,I992. - K n.2. - 90-92 p.
AM6po3 A.K.1965.- AM6po3 A.K. PaHHe3eMAeL1ellb'IeCKHJ1 K}'/IbTOBblJ1 CHMBO/I ("fXJM6 C
KpI04KaMH
N
) IICOBeTCKiJJI apXeo/lOrHH. - 1965. - N
Q
3. - C.14-27.
ATJ \ac 1986. - J1cropHKO -3THOrpiKfJH'IOCKHIl ersec npH6a/lTHKH: OAeJKAa/noA PeA.
r.O.MaC/lOBOH. - PHra, 1986. - 173 c.
Ayu M.1981. - AyH M. MorH/lbHHK 800peKIONJ//TAT. - 1981. - Ho 4(30). - C.416-419.
AyH M.1990. ,..AyH M. Apxeosomveoote naMHTHHKH eropoa nO/lOBHHbI t-ro
TblCH'IeAeTHH H.3. B Oro -&x:rO'lHOH 3cToHHH. - TaAJ \HH,1992. - 200c.
BaJ \K X.1988. - BaAK X. HOBbIe 011<pHTHH Ha MOrlf.t1bHHKe MalofTal/TAT. - 1988. - Ho
4(37). - C.364-369.
Ba~T1{YHcKeHe A.1985. - BaHTKyHcKeHe A. KOHTaKTbI Me)J(AY 6altTCKHMH f1/IeMeHaMH Ha
reppHTopHH /lHmbl B X-XII BB. II np06/1eMbI 3THOreHe3a H 3THH'IOCKoll HCTopHH 6aItTOB. -
BHJ \bHK>C, 1985. - C.67-77.
'apaeu )IC-K.1983. - rapAeH )K.-K. Teopemvecxes epxeasonm, - MocKBa, 1983. - 296 c.
rOpOAUOB B.A.1927. - opoeuoe B.A. THf1O/l0rH'leCKHH MeTOL1 B spxeonono -
PSl3aHb,1927. - 62 c.
rpayAoHHc }UI.1961. - rpaYAOHHC }UI.n03A""IH 6poH30BblH H paHHHH )f(eAe3HblH aexa
HaTeppHTopHH AaTBHHCKOHCCP (1 TblC5I"IeAente AOH.3pbl): Aeroperpepar AHCCepTaUHH Ha
COHCKaHHey"leHoH CTeneHH KaHAHAaTa HCTopH"IecKHX HayK.- Pl-1ra,1961. - 35 c.
292
rypeBH't <D.A.1962. - rypeBH4 <D.A..4peBHOCTH 6eA.OPYCC1<oronOHeMaHbH. - M.-I\.,
1962.- 222 c.
rypeBH't <D.A.1985. - rypeBH4 <D.Ji.KYAbrypHble CBH3HApeBHefJyCCKHX ropasoe Ha
Tepf)HTopHH 6eA.OPYCCHHC npH6aA THKOflll np06AeMbI 3THOreHe3a H3THH'leCKOH HCTopHH 6aA TOB.
- BHJ \bHIOC, 1985.- C 91-100.
3aropYJ \bCKHH 3.M. 1982. - 3aropYJ \bCKHH3.MBo3HHKHOBeHHe MHHcKa. -
MHHcK,1982.- 360 c.
30epyro }I.L1985. - 3aepyro 5tr.CAaBHH0-6i1ATCKHe CBH3HB paHHeM cpesseeexoese no
MarepHilAilM 5eAopycml"I np06AeMbl3THoreHe3a H3THH'leCKOHHCTopHH 6aATOB. - BHJ \bHIOC,1985.
- C 100- 112.
KJ \eHH I\.C1979. - KAeHHI\.CnOHHTHe rnns B cOBpeMeHHoH apxOOI1orHwl TH"," B
K)/Abrype. - M.,1979. - C50-74.
KJ \eHHI\.C1991. - KAeHHI\.C Apxeasonmeoce THnoAOrHH. -1\., 1991.- 448 c.
Kop3yxHHa L<D.1978. - Kopayxaua r.<D.npeAMeTbI y60pa C BbleM'IaTblMH 3MaMlMH V -
nepBOH noAOBMHbI VIBB. H. 3.IICAH - 1978.-Bbln.El-43. - 43-124 c.
KO'tkypkHHa CII1.1981. - K04KYPKHHaCII1.ApxeoAOrH'IecKHe nilMHTHHKH KopeAb/: V-
XVBB. - l\eHHHrp<lA,1981.- 160 c.
KO'tkypkHHa CII1.1989. - KO'tKYpKHHaCI;1. nilMHTHHKH IOro-8ocT04Horo npJtAaAO)#(bH
HnpHOHe)#(bH. - l1erp03aBOAcK,1989.- 346 c.
KO'tkypkHHa C.1I1.,I\HHeBcKHH A.M.1985. - KO'tKYpKHHaCI-'1.,I\HHeBCKHH
A.M.KypraHbI AeTOnHCHOHeecn X - ue. XlII BeKa. - lleTp03aBOAcK,1985.- 224 c.
KYl\akOOB.H.1989. - KYJ \aKoB8.1-'1. 3Tanbl HCTopHHnpyccoB V-X1l BB.akaru baltu
archeologija ir istorija. - K laipeda,1989. -C.34-41.
KYl\aKOOB.H.1990. - KyAaKOBB.II1.LlpeBHOCTH npyccoB VI -XllJ BB. lICAJ1. - M., 1990.-
Bun.I 1- 9.-168 c.
KYJ \aKo8 B.H., THMoJ >eeoB.II1.1992. - Ky"aKoB B.II1.,THMexpeeBB.\II. O'lepKH
epxeosoom KaAHHHHrpaACKOH o6IIaCTwNakaru baltu istorija ir kuJtura. - Klaipeda, 1992.-Kn.l, -
C.5-34.
KyxapeHko IO.B.1964. - Kyxapeuxo IO.B.3apy6HHeuKaSlKYl\brypa//CAII1.- M.,1964.-
Bun.A1-19.
Aaur B.,I\HrH 11.1990. -l\aHr B., I\HrH Il. Bropoe ceAHUJe B YAepHall TAT. - 1990.-
Ho.4(39).- C433-435.
l\aYI\ C.1981. -/\aYI\ C.KypraHHb/H MOrHl1bHHK nossnero )#(eAe3HOro BeKa B CHKCaAHII
TAm. - 1981.- Ho. 4(30).- C401-405.
l\aYI\ C.1983. -I\ay" C.tocesenne HMOrl1AbHHK B CHKCilAHl1 TAm. - 1983.- Ho.4.-
C.330-333.
Aeesea r .C.1979. - I\e6eAeB r.c. ApXeoAOrH'leCKHH run KaK CHCTeMa npH3HaK08
I/THnb/ B J<Y11bTYfX!. - 1\.,1979. - C74-88.
l\ecMaH 10. M. 1995. -1\e<:MaH 10. M. MoTHB KpeCTa B AeKope IOBeAHPHb/XH3AeAHH
HonropoAa/!UepKOBHilH apXeoAOrHH: MaT.nepBOH Bcep<x:C.KOIKfJepeHlJHH. - C.-l1erep6ypr,
nCKOB,1995.- Li.2:XpHCTJ .1aHCTBO H ApeBHepyccKaSlKY"bTypa.- C13-19.
I\HrH n.1982. -I\HrH n.06 HCCAeAOBaHHHBOACKHXKypraHOB B blyrall TAT. - 1982.-
Ho.4(31).- C384-387.
I\HrH n.1~85. -I\HrH n.HOBble OTKfJblTHHB ce8epHOM npH'IYAheI/TAT. - 1985.-
Hp.4{34). - C.366-369.
I\HrH n. 1986. - J \HrH n.Hosue AaHHble 0 norpe6aAbHOM 06pHAe B ce8epHOM npH'IyAhe//
TAm. - 1986.- Hp.4(35). - C361-364.
I\HrH n.1988. -I\Hn1 n.BoACKHHKypraHHo-)#(ilAbHH'IHblH MOrJtAbHHKy Aep.blyra//
TAm. - 1988.- Hp.4{37). - C373-376.
MaKapoB I\.A.1995. - MaKapoB I\AB3aHMoAeHCTBHe H3b1'1ecTBaHnpaBOCAaBHHB
npHypaAbe tll Tb/C. no P.x.)/lUepKoBHaH epxeosones: MaT.nepBOH BCepocC.KOIKfJepeHllHH. - c.-
neTep6ypr, nCKoB,1995. - Li.1:Pacnpocrpaueuae xpHCTHaHCTBaB Boc-rO'tHOHEapone.- Cl16-
118.
293
MaAbM B.A.1967. - MaAbM B.A.nOAK08006pa3Hble HKOAbue8HAHble 3aCTe)l(KH-l/Jbl6yAbI
IIOl.fepKH no HCTopHHpyCCKoH Aepe8HH. - M.,1967. - C149-190.
MaKapOB H.A.1990. - Maxapoa H.A. Hecesenue pyccxoro Ceeepe 8XI -XIII 88.:no
MaTepHaAaM MOntAbHHK08 BOCTO'IHOrOnpHOHeJKbH. - M.,1990.- 216 c.
MyrypeBH'i 3.C.1965. - MyrypeBH'i 3.CBocroI.fHaH llaT8HfI HCOCeAHHe3eMAH8 X-
XIII88. - P.,1965. - c.
O'iepKH 1970. - O<tepKH no apXeoAOrHH DeAOPyCHH/AH 5CCP. - MHHcK,1970.- 272 c.
1l3TC 10.1988. - Il3TC 1O..4pe8HHH KYPraHHblH MOrJ1/IbHHK8 nAaamt//TAT. - 1988.- Ho
4(37).- C376-379.
1l060l\b A.A.1971 .- 1l060l\b A.A. Cta8f1HCKHe Ape8HOCTH 5eAopyccH (paHHHH sren
3apy6HHeuKoH KYAbTypbl). - MHHCK,1971.- 323 c.
Ceaoaa M.B.1981. - CeAOBaM.B. IOBeAHpHble H3AeAHfIspeenero Hoeropasa rX-xv
88.). - M.,1981.- 196 c.
CeAoB B.B.1982. - CeAoB B.B.Bocro-mue 0Ii18f1He 8 VI -XIII 88..- M.,1982.- 328 c,
CeAoB B.B. 1987. - (/)HHHo-yrpbl H6il/\TbI 8 3noxy cpeAHeBeK08bfV Or8.pe.t1.B.B. CeA08. -
M.,1987. - 510 c.
Cepreesa 3 .M.1977. - Cepreeaa 3.M. 0nOAKoBOO6pa:JHblX QJH6yAax C yrOAJJJeHHblMH
KOHUaMHHa TeppHTopHH Ape8HeH Pycwl KpaTl<He Coo611JeHHfIJ1HCT. apxeoAOrHH AH CCCP. -
HO.150.- C34-37.
Cepreeaa 3.M.1985. - Cepreeea 3.M.Di1IITCKHe HaxOAKH 8 KYpraHax 3ani1AHoH
PyCWlnp06AeMbl3THOreHe3a H3THHI.fecKOH HCTopHH 6il/\T08. - BHl\bHIOC, 1985.- C123-131.
Cepraua T.B.1983. - Cepraaa T.B.Pscxoma 8 OKOAbHOM ropase 8 1978-1979 rr.
IIApxeoAOrH'lecKoe H3yYeHHe nCK08a. - M.,1983.- C81-104.
CH30B B.III.1896. - CH30BB.III.npeABapHTeAbHblH OT'IeTO noessxe C epxeosornvecxoa
lleAblO 8 KypAHHAcK)/IO ry6. AeTOW 1895r. - M.,1896. - 15 c.
C060l\eB B.IO.1995. - Cooxee B.IO.npHBecKH C xpHCTHaHCKoH CHMBOAHKoH8
norpe6il/\bHblX naMHTHHKax ceeepo-senass H08ropoACKoH 3eMAH//UepK08Hafl epxeasom:
MaT.nepBOH Bcepocc.xompepemum. - Ci-Flerepypr, IlCKOB,1995.- Lt.2:XpHCTHaHCTBOH
ApeBHepyccKCUI KYl\bTypa.- C74-76.
COKOI\OBCKHMB.1990. - COKOI\OBCKHH B.Cpesneeesoeoe .t1epe8eHCKoe KIIilJ16Hl1Je8
TfI3KCJt//TAT. - 1990.- Hp.4(39). - C418-422.
COKOI\OBCKHMB., COKOI\OBCKHM.1986. - COKOI\OBCKHH B.,COKOI\OBCKH M.PaCKonKH
cpeaneeesoeoro AepeBeHCKOrO KIIilJ16HI1Ja8 KHpe8epe//TAT. - 1986.- Hp.4(35). - C385-389.
Cryaac A.1970. - Cry6aBC A.Apxeasornvecxne HaxOAKH H3 Ape8Hero Ci1IIaCnHACa H
xpoHOAOrHH naMHTHHKa//Studia archaeo/ogica in memoriam Harri Moora - Tallin, 1970.- C.181-
188.
TblHHCCOH3.1984. - TblHHCCOH3. Hesoropue eonpocu HAeoAorHH H3THHI.fecKHe
1pilJ1HUHH8 3crOHHH 8Xl-XlII 88.!/ H080e 8 apXeoAOrHH CCCP H (/)HHAaHAHH. - AeHHHrpaA,1984.-
C184-187.
Yp6aHaBH'iIOC B.1967. - Yp6aHaBH'i1OCB.MaTepHi1IIbHafI HAYX08HafI KYAbTypa
cesscsoro Haci1lleHHH /lHT8b1 8XIV - XVII 88.(no AaHHblM HCCAeAOBaHHHMorHAbHHK08)- Aeropeep .
.t1HCCepTallHHHa COHCKaHHeyY. CTeneHH KaHAHAaTa HCT. HayK. - BHAbHIOC,1967.- 29 c.
laaupo B.III.1985. - lllaaupo B.III.L1pe8HOC1J f 6il/\T08 Besopyccxoro nO.t1BHHH/
np06AeMbI 3THOreHe3a H3THH'lecKOH HCTopHH 6il/\T08. - BHl\bHIOC,1985.- Cl12-123.
Wep ~I.A.1966. - Wep RA. THnOllOrHl.fecKHH MeTOA 8 apXeoAOrHH HCTaTHCTHKa//LlOKllilJ1b1
Hcoo6meHHH apxeoAor08 CCCP Ha VIllvleJK.t1YHapoAHOW KOHrpecce surponosorneeoooc H
3THOrpaCPH'lecKHX HayK. - M.,1966.- C253-266.
Wep }I.A.1970. - Wep }I.A. J1IfTYJ1UHHHAOrHKa 8 epxeosoneiecxo HCCAeAOBaHHH(K
l/JopMil/\H3aUHH THnOAOrHI.fecKOrOMeTOi1a 8apxeoAorHH)//CTaTHCTHKo-Kow6HHHpoBaHHble MeTOAbI
8 apXeoAOrHH. - MocKBa,1966.- C8-24.
UJ Hope 3.A. 1961. - WHOpe3.A. ACOTCKoe roposmue, - PHra,1961.- 234 c.
Llayue A.B.1984. - Llayue A.B..ArHllJ 1l1J a PHrHXII -XIV88. - P.,1984.- 152 c.
294
literatras sarakst lietotie sasinjumi
AE - Arheoloija un Etnogrfija. - R.,1957.-
ATL - Archeologiniai Tyrinjimai Lietuvoje ... metai, - Vilnius,
!MM - Izgltbas Ministrijas Mneraksts. - R.,1920.-1939.
LS - Latvijas Saule. - R.,1923.-1931.
LVI - Latvijas Vstures Institta urnls. - R.,1991 -
MAnA - Lietuvos TSR Mokslu Akademijos Darbai.A serija. - Vilnius,1955-
Mal. ..- Zintnisks atskaites sesijas materili par arheologu un etnogrfu ... g. ptjumu
rezulttiem. - R.,1972.-
RT - Refertu tzes zintniskajai sesijai, velttai ... arheoloiskajiem izrakumiem un
etnogrfiskajai ekspedcijai Latvijas PSR teritorij. - R.,1959.-1971.
Sb.GEG. - Sitzungsberichte der Gelehrten Estnischen Gesellschaft 1861-1923.-
Tartu, 1861.-1924.
Sb.K url. - Sitzungsberichte der K rlandischen Gesellschaft fr Literatur und K unst aus den
J ahren 1850-1935/36. - Mitau,1850.-1937.
Sb.Rig. - Sitzungsberichte der Gelehrten Estnischen Gesellschaft fr Literatur und K unst
aus den J ahren 1850-1935/36. - Mitau,1850.-1937.
SM - Senatne un Mksla. - R.,1936.-1940.
SMY A - Suomen Muinaismuistoyhdistyksen Aikakauskirja. - Helsinki,1874. -
TAT - Eesti NSV Teaduste akadeemia Toimetised. hiskonnateaduste seeria. -
Tallinn,1956. -
ZA Vstis - Latvijas PSR Zintu Akadmijas Vstis. - R.,1946. -
CA - COBeTCKaSlapxeoxoras. - M., 1957.-1991.
CAJ II - CBOA apxeol\Orl14ecKblx I1CT04HI1KOB.- M.
Izrakumuprskati
Atgzis M.1975.P. - Atgzis M. Prskats par izrakumiem Trvet 1975.gad. -VI 1:321
BrivkaJ ne E.1953.P. - Brvkalne E. Prskats par izrakumiem Trvetes kapulauk 1953.gad. - VI
1:15
Cimermane Ll954.P. - Cimermane I. Prskats par arheoloiskajiem izrakumiem Ogres raj. Puigs
(bij.Ogresgala pagast) 1954.g. - VI
Cimermane Ll966.P. - Cimermane I. Prskats par aizsardzbas izrakumiem Vilces K alnaplteru
kapulauk 1966.g. - VI 1:174
Cimermane Ll967.P. - Cimermane I. Prskats par izrakumiem K rslavas raj. Ezemieku c.p.
J urkovas s. senviet 1967.gad. - VI 1:205
Cimermane Ll971.P. - Cimermane I. Prskats par izrakumiem Valkas raj. Grundzles c.
J aunbemberos 1971.g. 10.-15.august. -VI 1:237
Cimermane Ll973.P. - Cimermane I. Prskats par arheoloiskajiem izrakumiem Va1mieras raj.
Zilkalna kapulauk 1973.g. 25.Vll-5.VIII. - VI 1:295
295
Daiga J .l97l.P. - Daiga J . Prskats par prbaudes izrakumiem Ikiles Ankermitu kapulauk
1971.g. - VI 1:251
Daiga J .1979.P. - Daiga J . Prskats par 1979.gada izrakumiem Dobel. - VI 1:416
Daiga J .1980.P. - Daiga J . Prskats par arheoloiskajiem izrakumiem Dobeles kapulauk 1980.gad.
- VI 1:434
Daiga J .1981.P. - Daiga J . Izrakumu prskats Dobele - 81. - VI 1:458
Daiga J .1982.P. - Daiga J . Prskats par arheoloiskajiem izrakumiem Dobeles kapulauk
1982.gad. -
VI 1:918
Graudonis J .1959.P. - Graudonis J . Prskats par 1959.gada arheoloiskajiem izrakumiem Dobeles
rajona Agrrieu kapulauk. VI 1:41
Graudonis J .l964.P. - Graudonis J . Prskats par 1964.gada arheoloiskajiem izrakumiem Balvu raj.
Prkones ciema Rijniekos. -VI 1:133
Graudonis J .1973.P. - Prskats par 1968.-1973.gadu arheoloiskajiem izrakumiem Ikiles bazncas
kapos. - VI 1:296
K lepere D.1970.P. - K lepere D. Prskats par izrakumiem K rimuldas "Annas kaIn" 1970.g. - VI
1:228
K lepere D.1971.P. - K lepere D. Prskats par izrakumiem Turaidas BaznckaIn 1971.g. - VI 1:252
LozeL1973.P. - Loze I.Parskats par arheoloiskajiem izrakumiem Smaudu kapulauk 1973.gad. -
VI 1:285
Mugurvis .1958.P. - Mugurvis . Prskats par arheoloiskajiem izrakumiem J aunplatones
kapulauk J elgavas raj. 1958.g. 1O.-11.VII. - VII: 31
Mugurvis E.1972.P. - Mugurvis . Prskats par 1972.g. arheoloiskajiem izrakumiem
MrtisaI. - VI 1:273
Mugurvis .1973.P. - Mugurvis . Prskats par arheoloiskajiem izrakumiem Mrtisalas
kapulauka 5A
3
un 3A
1
laukumos 1973.g. - VI 1: 297
Stepi P.1962.P. - Stepi J . Prskats par izrakumiem XVII gs. kapukaIn Aizputes raj. K aIvenes c.
pieSermuu mjm. - VI 1:105
nore E.l978.P. - nore E. Prskats par arheoloiskajiem izrakumiem Beteos-Ratulnos
1978.gad. - VI 1:394
nore E.1979.P. - nore E.Lones c. Ratulou arheoloisks ekspedcijas 1979.gada prskats. - VI
1:422
296
nore E.1981.P. - nore E. Prskats par izrakumiem J kabpi1s raj. Slpils c.lp. unos 1981.g. - VI
1:462
Urtns J .1980.P. - Urtns J . Prskats par aizsardzbas izrakumiem Grotnu viduslaiku kapst
Ogres raj. Madlienas c.p. (Rgas apr. Plteru pag.) 1980.g. - VI 1:444
Urtns J .1981.P. - Urtns J . Prskats par arheoloiskajiem prbaudes izrakumiemTrpu viduslaiku
kapst Rzeknes raj. Radopoles c.p. 1981. - VI 1:465
Urtns V.1959.P. - Urtns V. Prskats par izrakumiem Vnakalna kapulauk pie Stukmaiem
1959.gad. - VI 1:422
Urtos V.1971.P. - Urtns V. Sens Aizkraukles bazncas kapulauks un Aizkraukles senpilsta.1960.
un 1971.gada izrakumi. - VI 1:248
Urtns V.1972.P. - Urtns V. Prskats par arheoloiskajiem izrakumiem Aizkraukles pi1skaln
1972.gad. - VI 1:268
Urtns V.l974.P. - Urtns V. Prskats par arheoloiskajiem izrakumiem Aizkraukles senpilst un
Aizkraukles bazncas kapst 1974.g. - VI 1:305
Vasks A.1969.P. - Vasks A.Prskats par prbaudes izrakumiem Alksnes rajona Trapenes c.
Naugrubos [1%9.g.]. - VI 1:183
Vasks A.1973.P. - Vasks APrskats par izrakumiem Vaidu kapos Rzeknes apr. Brzgales pag.
Sarkanu c. 1973.g. 1.-31.VII. - VI 1:294
Vasks A.1974.P. - Vasks A.Prskats par izrakumiem Dzelzavas kapukaln 1974.gad. - VI 1:310
Zagorskis F.1983.P. - Zagorskis F. Prskats par arheoloiskajiem izrakumiem Vilmau apmetn un
kapst 1983.gad. - VI 1:505
Zagorskis F.1959.P. - Zagorskis F. Prskats par arheoloiskajiem izrakumiem Repju kapulauk
1959.gad. - VI 1:51
Zagorska L1979.P. - Zagorska 1.Prskats par arheoloiskajiem izrakumiem Daudzieu kapukaln
1979.gad
Zagorska Ll984.P. - Zagorska 1.Prskats par izrakumiem Vilmau viduslaiku kapst 1984.gad. -
VI 1:529
Zaria A.l966.P. - Zaria A Prskats par arheoloiskajiem izrakumiem Mrtisalas kapulauk
1966. gad. - VI 1:172
Zaria A.1976.P. - Zaria A Prskats par arheoloiskajiem izrakumiem Lielvrd 1976.g. - VI
1:344
297