Latvijas Zivis (Lat)

Latvijas zivis
2004
Sistemtiskais saraksts
Nu klase (Cephalaspidomorphi)
Nveidgo krta (Petromyzontiformes) Nu dzimta (Petromyzontidae)
Kaulzivju klase (Osteichthyes)

Storveidgo krta (Acipenseriformes) Storu dzimta (Acipenseridae) Siveidgo krta (Clupeiformes) Siu dzimta (Clupeidae) Anovu dzimta (Engrulidae) Laveidgo krta (Salmoniformes) Lau dzimta (Salmonidae) Sgu dzimta (Coregonidae) Alatu dzimta (Thymallidae) Salaku dzimta (Osmeridae) Ldaku dzimta (Esocidae) Zuveidgo krta (Anguilliformes) Zuu dzimta (Anguillidae) Jraszuu dzimta (Congridae) Karpveidgo krta (Cypriniformes) Karpu dzimta (Cyprinidae) Akmegrauu dzimta (Cobitidae) Vjzivjveidgo krta (Beloniformes) Vjzivju dzimta (Belonidae) Samveidgo krta (Siluriformes) Samu dzimta (Siluridae) Mencveidgo krta (Gadiformes) Mencu dzimta (Gadidae) Stagarveidgo krta (Gasterosteiformes) Stagaru dzimta (Gasterosteidae) Adatzivju dzimta (Syngnathidae) Asarveidgo krta (Perciformes) Jrasasaru dzimta (Percichthyidae) Asaru dzimta (Percidae) Tbu dzimta (Ammodytidae) Makreu dzimta (Scombridae) Zobenzivju dzimta (Xiphiidae) Jrasgruduu dzimta (Gobiidae) Lentzivju dzimta (Lumpenidae) Taukzivju dzimta (Pholidae) Lucu dzimta (Zoarcidae) Kefau dzimta (Mugilidae) Eleotrisu dzimta (Eleotridae) Stavridu dzimta (Carangidae) Vilkzivju dzimta (Anarhichadidae) Skorpnveidgo krta (Scorpaeniformes) Platgalvju dzimta (Cottidae) Jraslapsiu dzimta (Agonidae) Zazivju dzimta (Cyclopteridae) Jrasplku dzimta (Liparidae) Plekstveidgo krta (Pleuronectiformes) Akmepleku dzimta (Scophthalmidae) Pleku dzimta (Pleuronectidae)
Latvijas zivis
2004
Kaulzivju klase Stagarveidgo krta Adatzivju dzimta
Syngnathus typhle (L.)

syn. Siphonostomum tuphle
gardeguna adatzivs a: deep-snouted pipefish, broad-nosed pipefish v: Schmalschnuzige Seenadel, Grasnadel z: tngsnlla i: merinel l: jr? Adata k:
Apraksts. ermenis tievs, gar, rsgriezum seautains vai septiautains, riveid klts ar kaula pltntm. Kru, anl un astes spura maza, vdera spuras nav. Purns nedaudz saplacints no sniem, priekgal - noapaots, mute vrsta augup, zobu nav. Acis mazas. Tviam aiz anls spuras atrodas ar das krokm slgta perjam soma. Mttei savukrt galva ir garka, bet pats ermenis ir lielks un augstks. ermenis no dzeltenzaa ldz brnam ar tumiem plankumiem un svtrm. Morfoloija. D 28-41, A 3, P I/12-16, C 10, ermea gredzeni-16-20, astes gredzeni-31-39. Izmri. L-35 cm, Baltijas jr L-20 cm. Atirgs pazmes. autains ermenis, ir kru un astes spura (skat. skzivi). Galvas virsma taisna bez izliekuma (skat. lielo adatzivi). Bioloija. Puspelaiska jras zivs. Eirihalna. Sastopama jras piekrast ldz 20 m dziumam. Ziem uzturas nedaudz dzik, agri pavasar mart-aprl prvietojas tuvk piekrastei uz jraszu Zostera audzm. Veido 10-30 patu lielus barus. Nektobentofgs, barojas ar skiem vveidgajiem, citu zivju kpuriem, barbu uzem, to iescot no attluma. Dzvo vismaz 3 gadus. Spj panest diezgan ievrojamu dens piesrojuma pakpi. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz 12 cm garum. Nrsto no marta ldz oktobrim, galvenokrt jnij-august, kad dens t lielka par 13C. Nrsta laik, kas ilgst vairkas dienas, mttes cenas pievrst tvia uzmanbu, tam agresvi uzbrkot. Skum tvi izvairs, bet vlk uzturas mttes tuvum. Tad mtte cilpveid apvijas ap tviu un ienr ikrus t perjam som. Auglba 40-450 ikru. Tvia perjam som ir ap 100-150 ikru vairks rinds. Mtte ikrus nr vismaz 2 porcijs. Iespjams, ka tvi ikrus uzem no vairkm mttm. Mazuu attstba som ilgst 4-5 nedas. Mazui uzsk patstvgu dzvi, jau pilngi izveidojuies. Izplatba. Visa Eiropas un Ziemefrikas piekraste. Baltijas jr ldz Helsinkiem. Vietm sastopama samr biei, Latvijas piekrast un Rgas lc - reta. Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav.
Summary. Marine coastal species. Distributed in coastal waters near Europe and North Africa. Quite common in the Baltic Sea except the northern part of the Gulf of Bothnia and eastern part of the Gulf of Finland.
Latvijas zivis
2004
Kaulzivju klase Karpveidgo krta Akmegrauu dzimta
Cobitis taenia (L.)

akmegrauzis a: spined loach v: Steinbeier z: nissga i: hink l: kirtiklis k:
Apraksts. ermenis slaids, no sniem saplacints. Mute vrsta uz leju. Pie augoka 6 tausteki. ermenis klts ar skm zvm, izskats kails. Mugura brngana, sni un vders dzeltengs vai pelcgs. Uz muguras un sniem tumi plankumi, kas veido gareniskas svtras. Muguras spura un astes spura ar tumiem punktiem. Morfoloija. D 2-4/6-8, A 2-3/4-7, P 1/4-9, V 1-2/5-7, C 15-17, sp.br. 9-16, vt. 38-48. Izmri. L-14 cm, W-50 g, Latvij L-12 cm, l-10 cm, W-9 g. Atirgs pazmes. ermenis saplacints, zem acm pa vienam dzelonim (skat. pksti un brdaino akmegrauzi). Bioloija. Salddens zivs. Parasti uzturas pa vienam vai nelielos baros pie grunts. Pirms nrsta un ziemoanas veido koncentrcijas. Aktvks tums. Dien parasti ierokas grunt vai slpjas starp akmeiem un citiem zemdens priekmetiem. Ziemo, ieracies grunt. Tlas migrcijas neveic. Pamatbarba: bentoss un planktons. Sasniedz 10 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-3 gadu vecum, sasniedzot 4-7 cm, Latvij 5-7 cm garumu (l). Auglba 0,15,3 tkst. ikru. Nrsto aprl-jlij, Latvij jlij-august (dens t 14-24C) no 10 cm ldz 1 m dzium. Raksturgs porciju nrsts 2-3 piegjienos, kas ilgst 20-60 dienas. Ikri skum pielp pie augiem un cita substrta vai peld tuvu pie grunts, to attstba ilgst 3-7 dienas. Uzskata, ka akmegrauzis ldzgi sudrabkarsai var vairoties partenoentiski. Izplatba. Eiropa un zija. Latvij sastopams vairum upju un daudzos ezeros, k ar jras piekrast. Nelielos, stipri aizaugoos, pai slgtos ezeros parasti nav sastopams. Iespjams, ka Cobitis taenia ir sugu komplekss, piemram, Krievij Maskavas up uz entisku ptjumu pamata izdaltas 2 sugas -akmegrauzis un Sibrijas akmegrauzis (Cobitis granoei Randahl).
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. In many Latvian rivers and lakes. In Latvia reaching maturity when 5 - 7 cm long (l). Spawning in July - August.
Latvijas zivis
2004
Noemacheilus barbatulus (L.)

syn. Nemachilus barbatulus, Nemacheilus barbatulus, Cobitis barbatula
brdainais akmegrauzis, merli a: bearded stone loach v: Schmerle z: grnling i: trulling l: liys k:
Apraksts. ermenis slaids, rsgriezum ieapa. Mute vrsta uz leju. Pie augoka 6 tausteki. ermenis klts ar skm zvm, izskats kails. Mugura zaganbrna, sni dzeltenbrni, vders dzeltens. Uz muguras, sniem un spurm dadas formas tumi plankumi. Pirms nrsta tviiem un mttm uz ermea un spurm izveidojas nrsta krpias, tviiem ermea augda un apakda pie astes izveidojas das kroka. Morfoloija. D 2-4/6-8, A 2-4/4-8, P 1/9-13, V 1-2/5-8, C 15-21, sp.br. 8-14, vt. 35-42. Izmri. L-18 cm, W-65 g, Latvij L-12 cm, l-11 cm, W-16 g. Atirgs pazmes. Pie mutes 6 tausteki (skat. pksti). ermenis rsgriezum ieapa, plankumi uz t izvietoti neregulri (skat. akmegrauzi). Bioloija. Salddens zivs. Parasti uzturas pa vienam, retk nelielos baros pie grunts. Pirms nrsta un ziemoanas veido koncentrcijas. Aktvks tums. Dien parasti slpjas zem akmeiem, siekstm un citiem zemdens priekmetiem. Tlas migrcijas neveic. Pamatbarba: bentoss un planktons. Sasniedz 10 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-3 gadu vecum, sasniedzot 5-6 cm garumu (l). Auglba 0,1-25,6 tkst. ikru. Nrsto mart-august, Latvij jlij (dens t 8-20C) 18-24 cm dzium. Raksturgs porciju nrsts 2-3 piegjienos, kas ilgst 14-35 dienas. Ikri pielp pie akmeiem, smiltm, augiem un cita substrta, to attstba ilgst 4-16 dienas (100120 grddienas). Izplatba. Eiropa un zija. Latvij sastopams daudzs ups, k ar meliorcijas grvjos vairkus kilometrus no ietekas up. Konstatts Ruon (1963), devidesmitajos gados - Apsauju, Laidzes un Rznas ezer. Literatr attiecints uz Babtes, Drda, Geraimovas Ilzas un Svera ezeru (1959, l962, 1972). denstilps ar dainu gultni parasti nav sastopams.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. In many Latvian rivers and ditches. Found in several lakes. Not found in waterbodies with muddy bed. Spawning in July in Latvia.
Latvijas zivis
2004
Kaulzivju klase Plekstveidgo krta Akmepleku dzimta
Psetta maxima (L.)

syn. Scophthalmus maximus, Rhombus maximus, Pleuronectes maximus
akmeplekste, te a: turbot v: Steinbutt z: piggvar i: kammeljas l: uotas k:
Apraksts. ermenis plats un samr biezs. Galva liela, ar nedaudz garku apakokli. Ir zobi ar uz lemekaula. Acis vienmr atrodas ermea kreisaj pus. Vderspuras novietotas asimetriski viena pret otru, tm ir liela pamatne un ts nesavienojas ar anlo spuru. Snu lnija puslok izliekta virs kru spuras. Zvu nav, bet ermeni klj kaulveida paugurii, kas ir mazki par acs diametru un atrodas tikai acu pus, t parasti ir smilu brna ar tumi brnu punktojumu, ldzgi krsotas ar spuras. Akl puse blgana. Morfoloija. D 58-67, A 41-50, P 11-12, V 6, vt. 29-31, l. l. 76-90, sp. br. (14)15-17(18). Izmri. L - 1m, W - 25 kg. Baltijas jr L - ldz 50 cm un L - ldz 4-5 kg. Atirgs pazmes. Acu puse neldzena, grubuaina (skat. gludo rombu). Liela galva. Acis vienmr ermea kreisaj pus (skat. plekstu dzimtu). Bioloija. Bentiska jras zivs, uzturas uz akmeainm un smilainm gruntm ldz 70 m dziumam. Migrcijas nelielas: pavasar krasta virzien baroties un nrstot, ruden - pretj, uz dzikm vietm, kur stabilka dens temperatra. Plsja - bentofga, barojas ar bentis-kajm zivm: tbtm, un jras-grunduiem, gliemenm (Macoma baltica), vveidgajiem (Crangon crangon). Var sasniegt 22 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz piektaj dzves gad. Nrsto no maija vai jnija ldz augustam piekrast 5-40 m dzium. Sekmgam nrstam nepiecie-ams dens sums 6-7. Auglba - ldz 1 milj. ikru. Tie ir pelaiski, biei klti ar diatomeju am. Ikru diametrs 0,9-1,2 mm. Piekrastes siltajos deos jau pc 7-9 dienm pards pelaiski kpuri. Sa-sniedzot 25-27 mm garumu, tie priet uz bentisku dzvesveidu. Mazui vasar un rudens skum uzturas 0,5-1 m dzium. Izplatba. Eiropas piekrast ldz arktiskajam lokam. Izdala 2 pussugas: maximus Vidusjr, Eiropas piekrast, Baltijas jr un moetica - Melnaj jr. Baltijas jr ldz Somu un Botnijas lcim. Sastopama biei. Izmantoana. Vrtgs zvejas objekts. Nozveja Baltijas jr no daiem desmitiem tonnu 60. gados ir palielinjusies ldz 1000-1200 tonnm 90. gadu skum. Latvijas piekrast specializt akmeplekstes zveja ar tkliem uzskta 1993. gad. Nozveja ap 30-60 tonnu gad.
Summary. Marine demersal species. Distributed along the European coast. Described as a subspecies P. m. maximus in the Baltic, Mediterranean and the seas of West Europe, and a subspecies P. m. moetica in the Black Sea. Frequent in the Baltic waters near the Latvian coast, also in the Gulf of Riga. Spawning near the coast of the open sea at the depths of 5 - 40 m in June - July. Young fish staying in shallow waters (0.5 - 1.0 m). Commercially important fish. Specialised fishing in Latvia started in 1993, annual catch of 30 - 60 tons.
Latvijas zivis
2004
Kaulzivju klase Skorpnveidgo krta Jraslapsiu dzimta
Agonus cataphractus (L.)

degunis, jras lapsia a: armed bullhead, hook-nose v: Steinpicker z: skggsimpa i: euroopa rhrg l: arvuotasis builis k:
Apraksts. Galva plata, trsstrveida, no augas saplacinta, ts platums apmram divas reizes lielks par garumu. Pie purna divi pri veidgu dzelou. Galvas virsa aiz acm bez asiem dzeloiem. Mute vrsta uz leju, uz okiem ir nelieli zobi. Vairki tausteki: divi pie purna dzeloiem un pa diviem katr mutes atveres kakt, turklt galvas apaka klta ar daudziem taustekiem. ermenis ietverts kaula brus, ko veido 6-8 kaula pltnu rindas. Anl atvere atrodas uzreiz aiz vdera spurm. Mugura tumi brna ar 4-5 tumiem plankumiem, vderpuse balta. Spuras dzeltenas ar tumiem punktiem un svtrm. Nrsta laik kru spuras kst oranas. Morfoloija. D1 IV-VI, D2 5-8, A 5-7, P 15-17, V 1/2, vt. 35-50, muguras kaula vairodzii 31-34. Izmri. L-20 cm, parasti 10-15 cm. Bioloija. Bentiska jras zivs, uzturas piekrast gan uz smilainm, gan uz dainm gruntm 20-70 m dzium. Ziemot var ievrojami dzik, Skagerak ldz 270 m. Aukstummlos, var uzturties deos ar temperatru tuvu 0C. Bentofga, barojas ar skiem vveidgajiem, trpiem, skiem gliemjiem. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz 3.-4. gad. Ziemejr nrsto februr-maij, auglba ap 2,7 tkst. ikru. Tie ir lieli - 2,2 mm diametr, dzelteni vai orani. Ikri bentiski, tiek nrsti piku veid starp brnam. Embrionl attstba var ilgt 12 mneus. Kpuri pelaiski, sasniegui 20 mm garumu, priet uz bentisku dzvi. Izplatba. Ziemeeiropas jru piekraste. Baltijas jr sastopams rietumu un dienvidu das. Lai gan vairki autori uzskata, ka degunis sastopams ldz Somu jras lcim, tomr konkrti noeranas gadjumi jras austrumu un ziemeu piekrasts, taj skait ar Latvijas piekrast, ldz im nav reistrti. 1993. gad 2 eksemplri tika noerti uz dienvidiem no Gotlandes salas. Polijas pie-krast parasti gad noer vairkus eksemplrus. Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav.
Summary. Marine demersal species. Distributed in the North European seas, in the western and southern Baltic - up to South Gotland. Referred to as occurring up to the Gulf of Finland, though not confirmed. No records of occurrences near Latvia.
Latvijas zivis
2004
Kaulzivju klase Karpveidgo krta Karpu dzimta
Leuciscus idus (L.)

syn. Idus idus
lants, aunacis a: ide v: Aland z: id i: sinas l: mekn k:
Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem nedaudz saplacints. Mute vrsta uz prieku vai nedaudz uz leju. Mugura zilganmelna vai zaganbrna, sni tumi sudrabaini vai nedaudz zeltaini, vders sudrabaini balts. Pirms nrsta tviiem uz ermea izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 2-4/6-10, A 2-4/7-12, P 1-2/13-20, V 1-2/7-9, C 19, 1.l. 52-65, os.ph. 3.5-5.3, sp.br. 7-15, vt. 37-48; Latvij D 7-9, A 8-11, l.l. 55-63. Izmri. L-102 cm, W-8 kg, Latvij L-(72) cm, l-43 cm, W-2 (5,5) kg. Atirgs pazmes. Spuras, pai anl spura un vdera spuras, tumi sarkanas, mute vrsta uz prieku (skat. balto sapalu). Anls spuras rj mala ieliekta (skat. sapalu). Snu lnij vairk zvu nek sapalam. Rkles zobu formula atiras no sapala un balt sapala formulm. Bioloija. Salddens vai puscaur-ceotja zivs. Mazui uzturas baros, bet pieauguie pati - pa vienam vai nelielos baros. Ziem koncentrjas bedrs samr lielos baros, kas saglabjas ar pavasar ldz nrstam. Novrota ldz 200 km tla migrcija. Pamatbarba: bentoss un densaugi. Sasniedz 23 gadu, Latvij 13 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-10 gadu vecum, sasniedzot 12-40 cm garumu (l). Auglba 8,9-403,2 tkst. ikru. Nrsto mart-jlij, Latvij aprl (dens t 3-19C) no 5 cm ldz 12 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 2-36 dienas. Ikri pielp pie augiem, sak-nm, akmeiem un cita substrta, to attstba ilgst 4-32 dienas (80-120 grd-dienas). Veido hibrdus ar balto sapalu un salati. Izplatba. Eiropa un zija. Latvij sastopams daudzs ups un ezeros, k ar jras piekrast. Nelielos vai stipri aizauguos, pai slgtos ezeros parasti nav sastopams. Latvij ievesta dos un akvrijos audzjam lanta kultrforma - orfa (Leuciscus idus aberratio orfus (L.)), kas no tipisks formas atiras ar zeltaini orano krsu. Orfa ielaista Klapiu, Lielauces, Lkaiu un Smes ezeros. Izmantoana. Zvejnieku un maker-nieku lomos sastopams samr reti. Rgas lc 90. gados nozvejo 4-20 t gad. Galvenokrt zvejo Rgas la rietumu piekrat.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. In many Latvian rivers, lakes, and coastal waters. Rarely found in small streams and closed, overgrown lakes. In Latvia reaching maturity when 12 - 40 cm long (l). Spawning in April. The orphus, a golden domesticated variety for ponds and aquariums, released in 4 lakes of Zemgale and Latgale. Rare catch for anglers. Object for recreational fishing. Annual coastal (mostly in the western part of the Gulf of Riga) catch has decreased from 25 tons (mid-1980s) to 4 tons now.
Latvijas zivis
2004
Kaulzivju klase Laveidgo krta Alatu dzimta
Thymallus thymallus (L.)

syn. Thymallus vulgaris
alata a: grayling v: sche z: harr i: harjus, rn l: kirlys k:
Apraksts. ermenis slaids, rsgrie-zum ieapa. Mute ar skiem zobiem, vrsta uz prieku. Mugura zaganpelka, sni un vders sudrabains. Uz muguras un snu augdaas nelieli melni plankumi. Uz sniem garenisk virzien vji izteiktas brnganas svtras. Kru spuras un vdera spuras dzeltengas vai sar-kanas, muguras spura, anl spura un astes spura violeta. Uz muguras spuras etrstaraini plankumi vairks rinds. Pirms nrsta tviu krsa kst pai spilgta, uz ermea izveidojas nrsta krpias. Mazuiem uz ermea sniem raksturgas tumas rssvtras. Morfoloija. D 3-10/11-18, A 2-6/8-11, P 1-2/11-16, V 1-2/8-12, C 19-21, l.l. 68-98, sp.br. 16-30, vt. 53-62. Izmri. L-69 cm, W-6,7 kg, Latvij L-37(43) cm, l-33 cm, W-0,6 (1,0) kg. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Muguras spur vairk staru nek lau un sgu dzimtas zivm un salakai. Bioloija. Salddens zivs. Sastopama ups un lielos tros ezeros ar akmeainu gultni. Uzturas pa vienai vai nelielos baros. Nrsta laik veido koncentrcijas. Novrota ldz 37 km tla migrcija. Pamatbarba: bentoss un den iekritui kukaii. Sasniedz 15 gadu, Latvij 6 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-7 gadu vecum, sasniedzot 15-45 cm garumu (l). Auglba 0,3-36,0 tkst. ikru. Nrsto mart-jnij (dens t 3-12C) no 5 cm ldz 4 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 7-25 dienas. Mtte veido ligzdu, ierokot ikrus oos vai grant. Ikri nav lipgi, to attstba ilgst 13-26 dienas (115-230 grddienas). Izplatba. Eiropa. Latvij konstatta Gauj, Vent un das o upju pieteks. Literatr attiecinta uz Gaujas baseina upm: Amatu, Braslu, Raunu, Vaidavu, Vaivi (1937), Abulu, Rauzu, Tirzu, Viju un citm (1961), Ventas basein Abavu (1937), Cieceri, Dzeldu, Ltu un citm (1961), Daugavas basein - Pededzi (1960). Galvenokrt sastopama upju straujajos un krainajos posmos. Latvij ezeros nav konstatta. Kop 1995. gada iekauta Latvijas Sarkans grmatas reto sugu (3.) kategorij. Izmantoana. Makernieku lomos reti.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe. In Latvia found in the Gauja and the Venta, and their tributaries. Preferring rapid current. No findings in lakes. Object for recreational fishing. Included in the Red Data Book of Latvia under the category 3 (rare).
Latvijas zivis
2004
Kaulzivju klase Siveidgo krta Siu dzimta
Alosa alosa (L.)

aloza a: allis shad v: maifisch z: majfisk i: aloosa l: als k:
Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem saplacints. Mute ar skiem zobiem, vrsta uz prieku. Mugura tumi zila, sni un vders sudrabains. Uz aunu vkiem parasti 1-2 tumi plankumi. Morfoloija. D 4-5/13-17, A 3/17-24, P 1/13-16, V 1/7-8, C 19, sq. 70-86, sp.br. (69)-80-140, vt. 57-58. Izmri. L-100 cm, W-6 kg. Atirgs pazmes. Vdera lis ass (skat. rei). Auglpa vid elta (skat. rei un brtliu). aunu brku vairk nek paledei un reei, ts ir garkas nek aunu lapias. Gareniski gar sniem parasti vairk zvu nek paledei, reei un brtliai. Bioloija. Anadroma zivs. Uzturas baros. Dzvo jr, nrstot dodas uz upm. Mazui migr uz jru pirmaj dzves gad. Novrota ldz 800 km tla migrcija, prvietoans trums 20 km diennakt. Pamatbarba: planktons, retk zivju mazui. Sasniedz 21 gada vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 3 gadu vecum, sasniedzot 30-40 cm garumu. Auglba 100-200 tkst. ikru. Nrsto maij-jlij. Raksturgs vienlai-cgs nrsts. Ikri pelaiski, to attstba ilgst 3-5 dienas. Izplatba. Atlantijas piekraste no Skandinvijas ldz Ziemefrikai, ar Vidusjra. 20. gs. 20.-30. gados iekauta Latvijas ihtiofaunas sarakstos. Atraanas gadjumi Latvijas deos nav zinmi. Baltijas jr konstatta tikai rietumda. Pdjie noeranas gadjumi reistrti 1959. un 1982. gad. Nordjumi par alozas atradnm Ziemebaltij (Somu lc), domjams, attiecinmi uz paledi. Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav.
Summary. Anadromous species. Distributed along the European and North African coast. Included in the list of Latvian fishes in 1920s-30s. No records in Latvia. Occurring in the western Baltic only.. ermenis samr augsts, no sniem saplacints. Mute ar skiem zobiem, vrsta uz prieku. Mugura tumi zila, sni un vders sudrabains. Uz aunu vkiem parasti 1-2 tumi plankumi.
Latvijas zivis
10
2004
Ctenopharyngodon idella (Valen.)

baltais amrs a: grass carp v: Weisser Amur, Graskarpfen z: grskarp i: valgeamuur l: baltasis amras k:
Apraksts. ermenis slaids, rsgriezum ieapa. Mute vrsta nedaudz uz leju. Mugura zaganbrna, zagani vai dzeltengi pelka, sni un vders zeltains. Morfoloija. D 3/7, A 3/7-8, P 1/15-20, V 2/8, C 19, l.l. 37-47, os.ph. 2.5-4.2, sp.br. 10-19, vt. 41-46. Izmri. L-125 cm, W-50 kg. Atirgs pazmes. Rkles zobi ar rievotm malm, to formula citda k melnajam amram. Bioloija. Salddens zivs. Uzturas nelielos baros. Lielkas koncentrcijas veido, izvietojoties ziemoanas bedrs. Novrota ldz 500 km tla migrcija. Pamatbarba: densaugi un bentoss. Sasniedz 22 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-12 gadu vecum, sasniedzot 33-90 cm garumu (l). Auglba no 29 tkst. ldz 2,5 milj. ikru. Nrsto aprl-august (dens t 17-30C). Raksturgs porciju (2-3) vai vienlaicgs nrsts, kas ilgst 20-25 dienas. Ikri pelaiski vai puspelaiski, to attstba ilgst 1-4 dienas (20-65 grddienas). Izplatba. zija. Latvij ievests ap 1960. gadu. Septidesmitajos gados ielaists Lubezer, bet 1980. gad Valdemrpils ezer. Populciju izveidoans Latvij nav zinma.
Summary. Freshwater species. Distributed in Asia. Imported to Latvia about 1960, stocked in Lakes Lubu (1970s) and Valdemrpils (1980). No established populations in Latvia recorded.
Latvijas zivis
11
2004
Mylopharyngodon piceus (Rich.)

melnais amrs a: black carp, black amur v: Schwarzer Amur z: i: mustamuur l: juodasis amras k:
Apraksts. ermenis slaids, rsgriezum ieapa. Mute vrsta uz prieku. Mugura melna, sni un vders sudrabains ldz melngsnjs. Morfoloija. D 2-3/7-8, A 3/8, P 18, V 10, l.l. 39-43, os.ph. 1.4-4.1 vai 4-5, sp.br. 19-21, vt. 38-41. Izmri. L-140 cm, W-36 kg. Atirgs pazmes. Rkles zobi gludi, to formula citda k baltajam amram. Bioloija. Salddens zivs. Lielus barus neveido. Pamatbarba - bentoss. Sasniedz 15 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 3-9 gadu vecum, sasniedzot 70-80 cm garumu (l). Auglba no 130 tkst. ldz 1,2 milj. ikru. Nrsto aprl-jnij (dens t 18-30C). Raksturgs porciju nrsts. Ikri pelaiski vai puspelaiski, to attstba ilgst 2 dienas (60-70 grddienas). Izplatba. zija. Latvij ievests sedesmitajos gados vai vlk. Pc aptaujas datiem ielaists das dabiskajs denstilps. Populciju izveidoans Latvij nav zinma.
Summary. Freshwater species. Distributed in Asia. Imported to Latvia in 1960s or later. Stocked in a few natural waterbodies according to inquiries. No established populations in Latvia recorded.
Latvijas zivis
12
2004
Kaulzivju klase Siveidgo krta Anovu dzimta
Engraulis encrasicholus (L.)

anovs a: anchovy v: Sardelle z: ansjovis i: anoovis l: aniuvis k:
Apraksts. Neliela izmra, slaida, gandrz cilindriska zivs. Vders apa, bez a. Galva no sniem saplacinta; purns stipri izstiepts, noapaots. Mutes atvere liela, ar garu apakokli. Uz okiem nelieli zobi. Acis lielas, atrodas tuvu purna priekgalam, virs mutes atveres. Snu lnijas nav. Muguras spura un anl spura sa, anl spura atrodas aiz muguras spuras pamatnes. Zvas viegli zdoas. Pie astes ir divi pri pagarintu zvu. Mugura zilganzaa, sni sudrabaini. aunu vki dzeltengi. Astes spuras aizmugurjai malai tuma apmale. Morfoloija. D 14-18, A 16-20, P 15-17, V 7, vt. 47, sp.br. 58-77. Izmri. L-20 cm, parasti 12-15 cm. Atirgs pazmes. Gar, noapaots purns ar lielu, uz leju vrstu muti (skat. siu dzimtu). Bioloija. Pelaiska jras zivs. Eirihalna, uzturas deos ar sumu 4-41. Veido lielus barus. Vasar migr uz piekrasti, kur uzturas dens virsjos slos, nereti ieejot ar los un pat upju grvs. Ziem atkal atgrieas dzium, kur uzturas ldz 100 m dziumam. Planktonofga, barojas ar planktoniskajiem vveidgajiem, zivju un bezmugurkaulnieku kpuriem. Vairoans. Dzimumgatavbu saniedz pirmaj gad (L>10 cm). Ziemeeirop nrsts oti gar, no apra ldz augustam. Auglba 10-23 tkst. ikru. Ikri ovli, bezkrsaini, pelaiski. Embrionl attstba 20C silt den ilgst 3 dienas. Kpuri pelaiski. Izplatba. Sastopama Rietumfrikas un Eiropas piekrast uz dienvidiem no Ziemejras, ar Melnaj jr un Azovas jr. Izdala vairkas formas, kas tomr netiek uzskattas par pasugm. Baltijas jr reta ieceotja. Ieceo vasaras otraj pus, ruden. Austrum- un Ziemebaltij ldz im noerti 9-10 eksemplri, no kuriem viens 1965. g. Prnavas lc un 70. gadu beigs Irbes aurum. Izmantoana. Ziemeeirop neliel skaita d anovs gandrz netiek zvejots, bet Dienvideiropas jrs tas ir vrtgs un nozmgs zvejas objekts.
Summary. Marine pelagic species. Distributed near West Africa and Europe south of the North Sea. Entering the Baltic very seldom, mostly in late summer and autumn. 9 - 10 specimens caught in the eastern and northern Baltics so far, two of them near Latvia - in the Prnu Bay (1965) and the Irbe Strait (late 1970s).
Latvijas zivis
13
2004
Chondrostoma nasus (L.)

apakmute a: undermouth v: Nase z: nsling, noskarp i: harilik khrsuu l: skersnukis k:
Apraksts. ermenis slaids, rsgriezum ieapa. Mute vrsta uz leju. Mugura zaganpelka vai zilganpelka, sni un vders sudrabains vai dzeltengs. Kru spuras, vdera spuras un anl spura dzeltenga vai sarkanga. Pirms nrsta tviiem uz galvas izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 2-4/8-12, A 2-4/8-14, P 1/14-19, V 2/8-10, C 15-21, l.l. 50-67, os.ph. 6-6, sp.br. 24-35, vt. 40-49. Izmri. L-56 cm, W-3 kg. Atirgs pazmes. Anlaj spur mazk staru nek vimbai. Rkles zobi vien rind, snu lnij parasti vairk zvu nek baltajam sapalam. Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros. Parasti sastopama lielu upju vidustecs. Sasniedz 18 gadu vecumu. Izplatba. Eiropa. Latvij ldz im nav konstatta, tau sastopama Lietuv un Baltkrievij, ar kurm Latvijai ir kopji vairki lielo upju baseini. Baltkrievij parasta, Lietuv reta. Sastopama Nemunas basein (arela robea) un uz rietumiem no t. Igaunij nav konstatta.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe. No findings in Latvia, though common river basins exist with Byelorussia and Lithuania where the undermouth is common and rare respectively. Found in the basin of the Niemen (the northern border of the distribution area) and westward of it.
Latvijas zivis
14
2004
Kaulzivju klase Asarveidgo krta Asaru dzimta
Perca fluviatilis (L.)

asaris a: perch v: Barsch z: abborre i: ahven l: eerys k:
Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem saplacints. Mute ar skiem zobiem, vrsta uz prieku. Mugura zaganbrna, sni zagandzelteni, vders dzeltengs vai balts. Uz sniem 5-9 tumas rssvtras. Pirms muguras spuras gal melns plankums. Vdera spuras, anl spura un astes spura sarkana vai orana. Morfoloija. D1 XII-XVII, D2 I-IV/9-17, A I-III/7-14, P I-II/7-17, V I/4-8, C 17, l.l. 48-80, sp.br. 13-30, vt. 37-46. Izmri. L-65 cm, W-4,8 kg, Latvij l-42 cm, W-1,4 (1,9) kg. Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros. Lielkas koncentrcijas veido nrsta laik. Novrota 25 km tla migrcija. Pamatbarba: bentoss un zivis. Sasniedz lielus izmrus ar neliels denstilps, ja vien tajs pietiekam daudzum sastopamas skas zivis - auslejas, ves un raudas. Sasniedz 26 gadu, Latvij 15 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-7 gadu vecum, sasniedzot 5-22 cm, Latvij 6-18 cm garumu (l). Auglba 1900 tkst. ikru. Nrsto februr-jlij, Latvij aprl-jnij (dens t 3-20C) no 20 cm ldz 15 m dzium. Ziu par nrstu jras piekrast nav. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 3-31 dienu. Parasti ar vienu mtti nrsto vairki tvii. Ikri pielp pie augiem, krmiem un cita substrta, to attstba ilgst 4-24 dienas (80-164 grddienas). Izplatba. Eiropa un zija. Latvij salddeos viena no visizplattkajm zivju sugm. Sastopams daudzs ups un ezeros, k ar jras piekrast, pai upju grvu tuvum. Nelielos stipri aizauguos slgtos ezeros parasti nav sastopams. No 1969. ldz 1988. gadam ielaists 55 (7%) ezeros. Izmantoana. Iekjo deu rpnieciskaj nozvej sastop biei un liel skait, tau kopj masa nav liela. Baltijas jras un Rgas la Latvijas piekrast 90. gados nozvejo ap 40-50 t asaru gad. Galvenokrt nozvejo Rgas la dienvidu un austrumu das. Makernieku lomos viena no visbiek sastopamajm zivm.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. One of the most common species in Latvian coastal and inner waters except small, closed, overgrown lakes. Restocked at least in 55 (7%) lakes from 1969 to 1988. In Latvia reaching maturity when 6 - 18 cm long (l). Spawning in April - June in Latvia. Frequent species in commercial catches, though mass ratio is not great. One of the most common catches for anglers. Object for recreational fishing. Annual catch of 30 - 50 tons in coastal waters in 1990s, mainly fished in southern and eastern parts of the Gulf of Riga.
Latvijas zivis
15
2004
Kaulzivju klase Asarveidgo krta Jrasasaru dzimta
Morone saxatilis (Walb.)

syn. Roccus saxatilis
svtrainais asaris a: striped bass v: Felsenbarsch z: i: triipahven l: dryuotasis eerys k:
Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem saplacints. Mute ar zobiem, vrsta uz prieku. Mugura un snu augdaa tumi zaa vai zila, snu apakdaa un vders sudrabains. Gar sniem 7-8 tumas gareniskas svtras. Morfoloija. D1 VIII-X, D2 10-13, A II-III/7-13. Izmri. L-180 cm, W-56,7 kg. Atirgs pazmes. Uz ermea sniem raksturgas tumas gareniskas svtras. Pirmaj muguras spur parasti mazk staru nek asaru dzimtas zivm. Bioloija. Anadroma zivs. Dzvo jr, nrsto ups vai ezeros. Pastv ar salddens populcijas. Pamatbarba: bentoss un zivis. Sasniedz 12 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-5 gadu vecum. Auglba no 11 tkst. ldz 10 milj. ikru. Nrsto februr-jlij (dens t 12-23C). Raksturgs vienlaicgs nrsts. Ikri pelaiski, to attstba ilgst 2-8 dienas (40-50 grddienas). Izplatba. Ziemeamerika. Latvij ievests pc 1964. gada. 1972. gad ielaists Odzes ezer. Populciju izveidoans Latvij nav zinma.
Summary. Anadromous species. Distributed in North America. Imported to Latvia after 1964. Stocked in Lake Odzes. No established populations in Latvia recorded.
Latvijas zivis
16
2004
Leucaspius delineatus (Heck.)

ausleja, vja zivtia a: verkhovka, owsianka v: Moderlieschen z: groplja i: mudamaim l: saulauv k:
Apraksts. ermenis samr slaids, no sniem nedaudz saplacints. Mute vrsta uz augu (uz prieku). Mugura zagan-dzeltena (olvkrsas), sni un vders sudrabains. Pirms nrsta tviiem uz galvas izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 2-3/7-10, A 3-4/9-14, P 1/11-16, V 2/7-8, C 19, l.l. 0-19, sq. 38-52, os.ph. 2.5-5.2, sp.br. 10-20, vt. 3642; Latvij D 8-9(10), A 11-13, l.l. 7-14, sq. (39)-44-53. Izmri. L-12 cm, W-10 g, Latvij L-11 cm, l-9 cm, W-13 g. Atirgs pazmes. Snu lnija nepil-nga (skat. vi, pavi un citas ldzgas karpu dzimtas zivis). Anlaj spur parasti mazk staru nek vei. Mute vrsta uz augu (skat. pavi). Bioloija. Salddens zivs. Parasti uztu-ras lielos baros, dens virsjos slos. Pamatbarba: zooplanktons, den iekri-tui kukaii un bentoss. Sasniedz 6 gadu, Latvij 8 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-2 gadu vecum, sasniedzot 2-4 cm, Latvij 3-5 cm garumu (l). Auglba 0,16,1 tkst. ikru. Nrsto aprl-august, Latvij jnij-jlij (dens t 5-25C) 0,1-1,5 m dzium. Raksturgs porciju nrsts, ldz 3 piegjieniem, ar apmram 2 nedu starplaiku. Kopjais nrsta il-gums 14-70 dienas. Ikri pielp du veid (1-2 ikru platum) pie peldou lapu un citu priekmetu apakpuses, to attstba ilgst 4-12 dienas (90-110 grddienas). Veido hibrdus ar vi, raudu un sapalu. Izplatba. Eiropa. Latvij sastopama daudzs ups un ezeros. Sastopama ar nelielos, seklos, stipri aizauguos un slgtos ezeros. Mdz savairoties dsaimniecbs, tpc, ielaiot dens tilps, dos audzjams zivis (karpas, karsas u.c.) acmredzot tiek mkslgi izplattas. Izmantoana. Makernieki mdz iz-mantot k smas zivtiu zandartu un asaru eranai, nereti prvedot no vienas denstilpes otr, t mkslgi izplatot to.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe. In many Latvian rivers and lakes, even in small, shallow, closed and overgrown lakes. Sometimes propagating spontaneously in fish ponds, distributing along with cyprinids distributed artificially to different waterbodies. Spawning in June - July. Used by anglers as a bait-fish for the pikeperch and perch, thus being transferred to other waterbodies.
Latvijas zivis
17
2004
Barbus barbus (L.)

syn. Barbus fluviatilis
barbe a: barbel v: Barbe z: flodbarb i: pardkala l: sorius k:
Apraksts. ermenis slaids, rsgrie-zum ieapa. Mute vrsta uz leju. Mugura zaganbrna vai zaganpelka, sni zagandzelteni, vders blgans vai pelcgs. Vdera spuras, kru spuras un anl spura sarkanga vai orana. Pirms nrsta tviiem uz galvas un muguras izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 3-5/6-9, A 2-4/4-7, P 1/13-18, V 1-2/6-8, C 19, l.l. 52-66, os.ph. 2.3.5.-5.3.2, sp.br. 8-15, vt. 43-49. Izmri. L-102 cm, W-25 kg. Atirgs pazmes. Pie mutes 4 tausteki, muguras spuras pdjais nezarotais stars ar zobiiem (skat. grunduli un citas ldzgas zivis). Muguras spur mazk staru, bet snu lnij vairk zvu nek karpai. Bioloija. Salddens zivs. Mazui uzturas baros, bet pieauguie pati - pa vienam vai nelielos barios. Lielkas koncentrcijas veido nrsta laik un ziemojot. Ziem mazaktva. Novrota ldz 34 km tla migrcija. Pamatbarba bentoss. Sasniedz 20 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-9 gadu vecum, sasniedzot 9-35 cm garumu (l). Auglba 3-155 tkst. ikru. Nrsto aprl-august (dens t 10-29C) no 30 cm ldz 3 m dzium. Raksturgs porciju nrsts 2-3 piegjienos ar 1020 dienu starplaiku smilains, akmeains un oains viets. Parasti ar vienu mtti nrsto vairki tvii. Ikri skum pielp pie substrta, bet pc neilga laika nobirst uz grunts, to attstba ilgst 3-20 dienas (66-120 grddienas). Izplatba. Eiropa. Latvij populciju pastvana msdiens nav zinma. 1937. gad uz Rgas tirgu no Liepjas reida atvests viens eksemplrs. Acmre- dzot is pats eksemplrs vlk literatr attiecints uz Brtas lejteci pie Liepjas (1939). Literatr attiecinta ar uz Daugavu un Ventas baseinu (1960). Lietuv un Baltkrievij sastopama vai-rks ups Nemunas basein (arela robea) un uz rietumiem no t.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe. Included in the lists of Latvian fauna since 1930s. One specimen caught near Liepaja in 1937. No populations in Latvia are recorded currently. The northern border of the area is the basin of the Niemen (Lithuania).
Latvijas zivis
18
2004
Kaulzivju klase Storveidgo krta Storu dzimta
Huso huso (L.)

beluga a: beluga v: Hausen, Beluga z: hus i: beluuga l: didysis erketas, beluga k:
Apraksts. ermenis slaids, vrpstveida, klts ar 5 kaula vairogu rindm un skm kaula pltntm. Mugura un snu augdaa no pelki brnas ldz melnai, snu apakdaa un vders balts. Mute galvas apakpus, ts priek 4 tausteki. Morfoloija. D 48-81, A 22-41, sp.br. 17-36, muguras vairogi 9-17, snu vairogi 37-60, vdera vairogi 7-14. Izmri. L-9 m, W-2000 kg. Atirgs pazmes. Mute liela, pusmnesveida. aunu vkus aptveros plves galvas apakpus saauguas kop, veidojot kroku. Tausteki sniski saplacinti ar lapveida izaugumiem (skat. citas storu dzimtas zivis). Bioloija. Anadroma zivs. Uzturas pa vienai. Ziemojot veido koncentrcijas. Dzvo jr, nrstot dodas uz upm. Mazui migr uz jru jau pirmaj dzves gad. Novrota ldz 2000 km tla migrcija, prvietoans trums 79 km diennakt. Pamatbarba - zivis un bentoss. Sasniedz 120 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 6-27 gadu vecum, sasniedzot 110-240 cm garumu. Ups ienk, skot ar martu, galvenokrt aprl un maij. Auglba 0,1-8 milj. ikru. Nrsto mart-jnij, galvenokrt maij, (dens t 6-17C) 340 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst no 16 dienm ldz 2,5 mneiem un ilgk. Ikri vispirms pielp pie akmeiem, oiem un cita substrta, vlk tiek nesti pa straumi, to attstba ilgst 5-14 dienas. Mdz nrstot ne katru gadu. Veido hibrdus ar krievu stori, sterleti. Izplatba. Adrijas, Azovas, Kaspijas un Melns jras baseini. Latvij 1962. gad ielaista Daugav. Populciju izveidoans Latvij nav zinma. Latvij ievests ar belugas un sterletes hibrds - besters.
Summary. Anadromous species. Basic area - the Adriatic, Caspian, and Black Seas catchment areas. Released in the Daugava in 1962. The bester, hybrid with the sterlet, farmed in Latvia. No established populations in Latvia recorded.
Latvijas zivis
19
2004
Sprattus sprattus balticus (Schneider)

brtlia, Baltijas brtlia a: sprat v: Sprotte, Breitling z: skarpsill i: kilu l: bretlingis k: ,
Apraksts. Neliela, sudrabaina, nedaudz sniski saplacinta zivs. Ldzga reei. Saldzinot ar to, brtlias galva ska un augstka, ar sks apakoklis. Lemekauls bez zobiem. Mugura tumi zila, gandrz melna, sni sudrabaini. Morfoloija. D 15-19, A 17-21, P 16-17, V 7-8, vert. 47-50, sp. br.42-55, K1 20-23, K2 9-14, K1 + K2 31-35. Izmri. L-17 cm, W-25 g. Atirgs pazmes. Sataustms ass vdera lis, vdera spura skas pirms muguras spuras (skat. rei). Auglpa bez izgriezuma, uz ermea nav tumu plankumu (skat. paledi un alozu). Bioloija. Pelaiska jras zivs. Izvairs no stipri atsotiem rajoniem. Veido barus, lielkie no kuriem ir homo- un heterohalno deu sajaukans viets. Migrcijas nelielas. Ziem uzturas 70-100 m dzium 3-5C dens temperatr. Pavasar, vasaras skum migr uz dens virsjiem sliem, kur uzturas virs termoa (ldz 30 m dziumam); ruden atgrieas dzium. Atkarb no sezonas dien veido barus aur josl dzium vai ar dens augjos slos. Ziem, pavasar un ruden nakts izteiktas diennakts vertikls migrcijas. Planktonofga, barojas visu gadu. Pamatbarba: pelaiskie vveidgie (airkjvi Temora, Acartia, Pseudocalanus; kladoceras - Podon). Sasniedz 17 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz 2.-3. dzves gad. Nrsto no marta ldz augustam jras atkltaj da virs ieplakm, kur dens sums ir ne mazks par 5 un dens t 3,5-14,0C. Nrsts skas ziemoanas beigs dzium (70-100 m), beidzas intensvs baroans period dens virsjos slos (ldz 30 m). Auglba 8-14 tkst. ikru, tos nr 6-9 porcijs ik pc 8-10 dienm. Ikri un kpuri pelaiski. Kpuru garums izioties 2-3,6 mm. Kpuru metamorfoze notiek pc 6-8 nedm, kad tie sasniegui 30-40 mm garumu. Izplatba. Ir viena no Eiropas brtlias Sprattus sprattus 3 pasugm. Sastopama vis Baltijas jr, izemot jras lu atsotkos rajonus. Masveidga. Izmantoana. Nozmgs zvejas objekts. Zvejo ar traiem. Nozveja atkarga no krjuma stvoka un zvejas intensittes. Maksiml nozveja 230 tkst. t 1977. gad. 80.-90. gados nozveja ap 50-70 tkst. t gad. Lomos parasti 2-4 gadu vecas, 11-14 cm garas un 9-17 g smagas zivis. Viens no galvenajiem mencas barbas objektiem. Latvij 90. gados nozvejo 15-20 tkst. t gad. Maksiml nozveja 1972. gad - 44 tkst. t. Summary. Marine pelagic species. One of the three subspecies of the sprat, distributed in the Baltic Sea, abundant except breakish bay areas. Forming shoals, very large in the areas where homeo- and hetero-haline waters are mixed. No distant migrations. Wintering in depth of 70 - 100 m, going to warmer upper layers in spring and summer, retreating to depth in autumn. Reaching maturity in 2nd - 3rd year. Spawning from March to August, from the end of wintering in the open sea in depth of 70 - 100 m till the period of feeding in upper layers. Pelagic eggs and larvae. Basic diet: pelagic crustaceans (Temora, Arctia, Pseudocalanus, Podon). High commercial importance in Latvia. Annual catch of 15 - 20 thous. tons in 1990s, maximum - 44 thous. tons (in 1972).
Latvijas zivis
20
2004
Kaulzivju klase Skorpnveidgo krta Platgalvju dzimta
Triglopsis quadricornis (L.)

syn. Myoxocephalus quadricornis, Cottus qudricornis
etrragu buzivs, etrragu jrasbullis a: four-horned sculpin v: Vierhrniger Seeskorpion z: hornsimpa i: merihrg l: ragys k:
Apraksts. Galva plata, no augas nedaudz saplacinta. Uz priekvka kaula parasti 3 dzeloi, augjais no tiem ir lielkais, bet apakjais vrsts uz leju. 2 dzeloi atrodas ar uz aunu vka kaula. Uz galvas 4 ragi - viens pris aiz acm, otrs uz pakaua. Priekjie ragi ir lielki, jaunm zivm tie ir vjk izteikti. Ragu lielums un forma mainga, liel mr atkarga no vides suma. Uz ermea sniem un uz snu lnijas daudz sku dzeloainu kaula pltnu. ermenis vienkrsains, prsvar pelcgi brns ar gaiku, mazliet dzeltengu vderpusi. Uz spurm tumi plankumi. Morfoloija. D1 VII-IX, D2 13-15, A 13-15, P 15-18, V I/3, vt. 39-41. Izmri. L-36 cm (mttm), L-23 cm (tviiem). W-950 g. Rgas lc L-34 cm, parasti 15-25 cm, W-650 g. Atirgs pazmes. Uz galvas etri, labi saskatmi ragi; uz snu lnijas skas dzeloainas kaula pltntes (skat. prjs buzivis). Bioloija. Bentiska zivs, kas sastopama gan jrs, gan salddeos. Jr uzturas piekrast ldz 80 m dzium, parasti 15-20 m dzium. Nemigr. Aukstummloa. Bentofgs, barojas ar vveidgajiem (grvm), trpiem un zivju mazuiem. Var sasniegt 12 gadu vecumu. Vairoans. Nrsto no novembra ldz februrim, auglba ldz 26 tkst. ikru, tie lieli, 2,8-3 mm diametr, bentiski. Embrionl attstba ilgst apmram mnesi. Kpuri izias 9-11 mm gari. Mazui uzturas piekrast. Izplatba. Sastopams ziemeu puslod starp 54-72 ziemeu platuma grdiem jru piekrasts un piekrastu ezeros, kur var veidot pasugas. Baltijas jras basein saglabjies k Joldijas jras relikts un sastopams tikai austrumda un ziemeda. Sastopams ar Ldogas, Oegas (Krievija), Vnern (Zviedrija) u.c. ezeros. Latvij salddeos nav konstatts. Rgas lc sastopams biei, galvenokrt rietumu un ziemeu das. Atklts jras piekrast - ievrojami retk. Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav, tau gaa tiek uzskatta par delikatesi.
Summary. Marine demersal species. Distributed in the Northern Hemisphere between 54th and 72nd parallels in coastal waters and coastal lakes. Occurring in the central and northern Baltic and Lakes Ladoga, Onega, Venern etc. No findings in Latvian freshwater bodies. In the Gulf of Riga mostly in the western and northern parts. Frequent in the Gulf, but significantly rarer in the main Baltic coastal areas.
Latvijas zivis
21
2004
Myoxocephalus scorpius (L.)

syn. Cottus scorpius
ziemeu buzivs, ziemeu jrasbullis a: bull-rout, shortspined scorpion v: Seeskorpion z: rtsimpa i: nolgus l: builis k:
Apraksts. Liela, plata, no augas nedaudz saplacinta galva. Uz galvas vairki izcili un dzeloi. Uz priekvka kaula katr pus atrodas pa diviem dzeloiem. Augjais dzelonis vka kaula malu nesniedz, otrs divreiz sks par pirmo. Vl viens dzelonis atrodas uz vka kaula. Astes stumbrs ss un augsts. Snu lnijas abs puss ir daudzas ar asiem dzeloniem bruotas kaula pltntes, bet pati snu lnija ir bez kaula pltntm. Snu lnijas poras novietotas trs rinds. Mugura tumi brna, sni - dzeltengi ar pienbaltiem plankumiem, vders gais. Nrsta laik tviiem vders sarkangs, ar gaiiem plankumiem, mttm - orans, ar ar gaiiem plankumiem. Spurs ir tumas joslas. Morfoloija. D1 VII-XI, D2 14-17, A 10-14, P 16-17, V I/3, vt. 34-36, l.l. 36-43. Izmri. Arktiskajs jrs L-60 cm, Baltij L - 36 cm. Parasti mttes ldz 25 cm, tvii - 21 cm. Atirgs pazmes. Uz galvas 3 asi dzeloi, no kuriem augjais nesniedz vka kaula malu. Virs un zem snu lnijas kaula pltntes (skat. prjs buzivis). Bioloija. Bentiska jras zivs. Uzturas galvenokrt uz akmeainm gruntm 4-50 m dzium, ar jraszu audzs. Barojas ar lielkajiem vveidgajiem (Mesidotea, Crangon), skm zivm, reu, plekstu, salaku, stagaru un citu zivju mazuiem un trpiem. Baltijas jr sasniedz 8 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz treaj - ceturtaj dzves gad. Nrsto decembr-mart. Auglba ldz 16 tkst. ikru. Mttes tos nr piku veid starp akmeiem. Ikri lieli, 2,5 mm diametr, dzelteni, tos apsarg tvii. Kpuri izias pc 5-12 nedm, tie ir pelaiski un, sasniegui 2-2,2 cm garumu, priet uz bentisku dzvi. Izplatba. Izplatta Ziemeeiropas jrs. Baltijas jr sastopams vis piekrast, biei, tau lielas koncentrcijas neveido. Rgas lc visbiek rietumu un ziemeu das. Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav, kaut gan gaa ir dama.
Summary. Marine demersal species. Distributed in the North European seas; throughout the Baltic, mostly on stony bottom. Occurring frequently, but not abundant. In the Gulf of Riga distributed in western and northern parts.
Latvijas zivis
22
2004
Pseudorasbora parva (Schleg.)

Amras ebaeks a: stone morio v: Amur-Tschebatschok z: i: ebaras boora l: rytinis grulelis k:
Apraksts. ermenis samr slaids, no sniem nedaudz saplacints. Mute vrsta uz augu. Mugura dzeltengi pelka, sni un vders sudrabains. Pirms nrsta tvii kst tumi ldz melni. Mazuiem uz sniem aura gareniska svtra. Morfoloija. D 2-3/6-9, A 2-3/6-7, P 1/6-13, V 1/5-7, C 29-36, l.l. 30-39, os.ph. 5-5, sp.br. 6-17, vt. 31-36. Izmri. L-12 cm, W-17 g. Atirgs pazmes. Muguras spura un anl spura ar tumiem punktiem. Snu lnij mazk zvu nek vairumam karpu dzimtas zivju. Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros. Sasniedz 4 gadu vecumu. Izplatba. zija. Kop ar balto amru, melno amru, balto platpieri un raibo platpieri ievests un iedzvojies Lietuv, Ukrain, Moldvij un vairks cits Austrumeiropas valsts. Latvij nav zinms. Iespjama populciju pastvana, pai dsaimniecbu tuvum, kur audzts baltais un melnais amrs, k ar baltais un raibais platpieris.
Summary. Freshwater species. Distributed in Asia. No findings in Latvia, though successfully introduced in Lithuania, Ukraine, Moldova and some other East European countries. Possibility of established populations exist near fish farms where cyprinids have been farmed.
Latvijas zivis
23
2004
Kaulzivju klase Laveidgo krta Sgu dzimta
Coregonus nasus (Pall.)

irs a: broad whitefish v: Coregone Tschir, Groe Bodenrenke z: krumnossik, lvsik i: tirr l: yras k:
Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem nedaudz saplacints. Mute vrsta uz leju. Mugura tumi pelka, zaganbrna vai melna, sni un vders sudrabains ldz zeltains. Pirms nrsta tviiem uz ermea izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 3-5/8-12, A 2-5/9-16, P 1/12-19, V 1-2/7-12, l.l. 76-110, sp.br. 17-28, vt. 55-66. Izmri. Ls-86 cm, W-16 kg. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Mute vrsta uz leju (skat. repsi, nelmu, peledi un Baikla omuli). aunu brku mazk nek repsim, peledei, muksunam un Baikla omulim. Augoklis ss, t platums parasti lielks par pusi no garuma (skat. sgu). Bioloija. Anadroma vai salddens zivs. Dzvo ups un ezeros. Novrota ldz 1000 km tla migrcija. Pamatbarba bentoss. Sasniedz 35 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-13 gadu vecum, sasniedzot 18-64 cm garumu (Ls). Auglba 9-180 tkst. ikru. Nrsto oktobr-decembr (dens t 0-5C) 2-20 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 15-32 dienas. Ikri skum lipgi, vlk brvi gu uz grunts, to attstba ilgst 62-200 dienas (114-160 grddienas). Veido hibrdus ar muksunu un sgu. Izplatba. Ziemeu Ledus okena baseins. Eiropa, zija un Ziemeamerika. Latvij ievests 1960. gad. Par ielaianu dabisks denstilps un populciju izveidoanos Latvij ziu nav. Peledes un ira hibrds - pelirs - 1977. un 1978. gad ielaists Klezer, 1982. gad - Bruu ezer.
Summary. Anadromous or freshwater species. Distributed in the catchment area of the Arctic Ocean. Imported to Latvia in 1960. No records of stocking in natural waterbodies and established populations in Latvia. Hybrid with the peled stocked in Lakes Kla (1977, 1978) and Bruu (1982).
Latvijas zivis
24
2004
Kaulzivju klase Stagarveidgo krta Adatzivju dzimta
Nerophis ophidion (L.)

skzivs a: straight-nosed pipefish v: Kleine Schlangennadel z: mindre havsnl i: madunel l: jr? Yla k:
Apraksts. ermenis tievs, gluds, gandrz pavedienveida, rsgriezum ieapa. Kaula pltntes bez asm malm, segmentu veid aptver ermeni. Purns ss, cauruveida, mute maza, vrsta uz augu. Anls un astes spuru nav. Par 10 cm lielkm pieaugum zivm nav ar kru spuras. Muguras spuras lielk daa atrodas virs astes daas. Snu lnija redzama. Tviiem vders, pai nrsta laik, ir saplacints, tur atrodas vaja, ar das kokm nesegta perjam soma, mttm savukrt ermenis ir nedaudz masvks, bet vders - ieapa. Mugura zaganbrna, sni gaii zai, dareiz ar punktojumu. Nrstojom mttm uz vdera gaizilas joslas. Morfoloija. D 32-44, ermea gredzeni 29-33, astes gredzeni 65-77. Izmri. L-30 cm, tviiem L-25 cm. Atirgs pazmes. ermenis gluds, nav anls un astes spuru (skat. adatzivis). Bioloija. Jras piekrastes zivs. Uzturas viets ar labi aertu deni un jraszu Zostera audzm uz smilainm vai gliemeakmens gruntm. Biei ar mazsos deos un upju grvu rajonos. Planktonofga, barojas galvenokrt ar vveidgajiem. Tviu un mtu auganas tempu atirbas izpauas ne trk k otraj gad. Tvii dzvo 2 gadus, mttes - vismaz 3 gadus. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz otraj gad. Nrsto no jnija vidus ldz augusta vidum. Auglba 200-300 ikru. Tviu perjam som parasti ir 120-150 ikri divs rinds. Izluies mazui ir apmram 11 mm gari. 3-4 mneus tie pavada pelagil kop ar planktonu. Tvii pc nrsta iet boj. Izplatba. Eiropas un Ziemefrikas piekrastes dei. Baltijas jr ldz Somu un Botnijas la vidusdaai. Izplatba neskaidra, tau Rgas la dienvidda samr biea. 1939. gad konstatta ar Lielupes lejtec 10 km no grvas. Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav.
Summary. Marine coastal species. Distributed in coastal waters of European and North African seas. In the Baltic as far as the middle parts of the Gulfs of Finland and Bothnia. Distribution near Latvia not known; quite common in the southern part of the Gulf of Riga. Also recorded in the Lielupe 10 km inland from the rivermouth (1939).
Latvijas zivis
25
2004
Taurulus bubalis (Euphrasen)

syn. Cottus bubalis, Aspicottus bubalis
jras dzelogalve, zilais jrasbullis a: long-spined bull-rout, long-spined scorpion, sea scorpion v: Seebulle, Langstacheliger Seeskorpion z: oxsimpa i: meriphvel l: jros bulius k: -
Apraksts. Neliels jrasbullis. Galva liela, jaunm zivm kaila, pieaugum - vietm klta ar asiem kaula izciiem. Uz priekvka kaula ir liels dzelonis, kas lielks par acs diametru un sniedzas pri vka kaula malai. Labi attstti ar deguna dzeloi. Mutes kakti uz augoka ir das kroka. ermenis kails, tikai uz snu lnijas ir kaula pltntes ar vairkiem asiem dzeloniem. Mugurpuse olvbrna ar etrm tumm rsjoslm, vderpuse - iedzeltena. Nrstojoiem tviiem vders kst oransarkans ar zilganbaltiem plankumiem. Morfoloija. D1 VII-X, D2 9-14, A 8-10, P 14-16, V I/3, vt. 29-30, l.l. 28-33. Izmri. L-17,5 cm. Parasti 10-15 cm garum. Atirgs pazmes. Liels dzelonis uz priekvka kaula, kas sniedzas pri aunu kaula malai; uz augoka mutes kakti ir das kroka (skat. prjs buzivis). Bioloija. Bentiska jras zivs. Dzvo akmeains un klinains viets starp jraszlm, parasti piekrast ldz 30 m dziumam, ziem prvietojas nedaudz dzik. Bentofgs, barojas ar vveidgajiem, trpiem un skm zivm (Gobiidae). Vairoans. Nrsto no februra ldz aprlim. Auglba ap 1,5 tkst. ikru. Ikri bentiski, tiek nrsti neliels piks starp akmeiem, klinu plaiss vai ar starp am. Kpuri izias pc 6-7 nedm, tie ir pelaiski un, sasniegui 13-14 mm garumu, priet uz bentisku dzvi. Izplatba. Ziemeeiropas un Rietumeiropas piekraste. Baltijas jr ldz Botnijas lcim un Somu lc ldz Gotlandei. Sastopams reti. Austrumpiekrast ir zias par vairku desmitu eksemplru noeranu Somu la rietumda. Igauu salu rajon sastopama samr regulri. Latvijas piekrast oti rets, ldz im konstatts vienreiz 1928. gad pie Liepjas. Ar Rgas lc noerts vienreiz 1974. gad pie Hdemstes (Igaunija). Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav. Kop 1995. gada iekauta Latvijas Sarkans grmatas reto sugu (3.) kategorij.
Summary. Marine demersal species. Distributed in the North European seas; in the Baltic as far as the Gulf of Bothnia and middle of the Gulf of Finland. Very rare in the coastal areas of Latvia. Found once near Liepja (1928). One specimen caught in the Gulf of Riga near Heedemeeste, Estonia (1974). Quite frequent near the islands of Saaremaa and Hiijumaa (Estonia). Included in the Red Data Book of Latvia under the category 3 (rare).
Latvijas zivis
26
2004
Kaulzivju klase Asarveidgo krta Eleotrisu dzimta
Hypseleotris swinhonis (Gnther)

syn. Miropercops swinhonis, Miropercops cinctus
eleotriss a: sleeper v: Karpflings grundel z: i: l: vynagalvis k:
Apraksts. ermenis no sniem saplacints, ar 7-13 tumm rssvtrm. Mute ar zobiem. Morfoloija. D1 7-10, D2 1-2/8-13, A 1-3/6-10, P 1/8-15, V 1/5-7, C 11-15, l.l. 30-41, sp.br. 8-10(12), vt. 32-35. Izmri. L-7 cm, W-1 g. Atirgs pazmes. ermenis atirb no platgalvm ar zvm. Lemekauls bez zobiem, galva ar porm un kanliem (skat. rotanu). Bioloija. Salddens zivs. Sasniedz 5 gadu vecumu. Izplatba. Lietuv un cits Austrumeiropas valsts ievests kop ar amriem un platpieriem. Latvij nav konstatts.
Summary. Freshwater species. Distributed in the basin of the Amur. No records in Latvia. Imported to Lithuania and other East European countries along with cyprinids. Possible populations in Latvia near fish farms where cyprinids have been farmed.
Latvijas zivis
27
2004
Kaulzivju klase Laveidgo krta Lau dzimta
Salmo trutta fario (L.)

strauta forele a: brown trout v: Bachforelle z: bckring i: jeforell l: margasis uptakis k:
Apraksts. ermenis slaids, no sniem nedaudz saplacints. Mute ar zobiem, vrsta uz prieku. Mugura zaganbrna, sni zagandzelteni, vders dzeltengs. Mazuiem uz sniem lieli tumi plankumi. Uz muguras spuras un sniem abs puss snu lnijai melni un sarkani punkti. Morfoloija. D 1-5/8-14, A 1-5/6-11, P 1/7-14, V 1-2/6-11, C 17-22, l.l. 105-132, sp.br. 10-22, vt. 52-63. Izmri. L-100 cm, W-12 kg, Latvij L-64 cm, W-3 kg. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Mute ar zobiem, ermenis plankumains (skat. sgu dzimtas zivis). Mazuiem uz aunu vkiem vairki tumi plankumi, sarkani punkti uz muguras spuras un abs puss snu lnijai, taukspuras augdaa sarkana (skat. lasi). Uz leme-kaula kta zobi (skat. palijas). Mazui dakrt nav atirami no taimia mazuiem. Bioloija. Salddens zivs. Parasti uzturas pa vienai, mazui - nelielos barios. Pamatbarba: bentoss, den iekritui kukaii un zivis. Sasniedz 19 gadu, Latvij 5 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-4 gadu vecum, sasniedzot 10-30 cm garumu (Ls). Auglba 0,1-5 tkst. ikru. Nrsto septembr-mart, Latvij oktobr-novembr (dens t 2-8C) 15-70 cm dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst ldz 2 mneiem. Mtte veido ligzdu, ierokot ikrus oos, grant, to attstba ilgst 50-260 dienas (350-480 grddienas). Latvijas ups kpuri izias pavasar. Izplatba. Eiropa. Latvij sastopama daudzs ups. Literatr attiecinta uz visu lielko upju baseinu denstecm (izemot Lielupes baseinu). No 1898. ldz 1941. gadam mkslgi pavairota. 1958. gad ievesta no ehoslovkijas. Ldz 1960. gadam ielaista Lielaj Nabas, Mazaj Nabas un Puzes ezeros. Strauta forele tiek uzskatta par taimia pasugu. Izmantoana. Makernieku lomos reti.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe. In Latvia occurring in many rivers except the basin of the Lielupe. Spawning in October - November. Larvae hatching in spring. Restocked from 1898 to 1941. Imported from Czechoslovakia in 1958 and till 1960 stocked in Lakes Lielais Nabas, Mazais Nabas, and Puzes. Rarely caught by anglers. Object for recreational fishing.
Latvijas zivis
28
2004
Oncorhynchus mykiss (Walb.)

syn. Salmo gairdneri Rich., S. irideus, Trutta iridea
varavksnes forele, traudgalvas lasis a: rainbow trout, steelhead trout v: Regenbogenforelle z: regnbge i: vikerforell, teraspealhe l: vaivoryktinis uptakis k: ,
Apraksts. ermenis slaids, no sniem nedaudz saplacints. Mute ar zobiem, vrsta uz prieku. Caurceotjformai mugura tumi zila, sni un vders sudrabains. Salddens formai mugura no zilganzaas ldz brnai, sni un vders dzeltengs, bls vai melngsnjs. Uz muguras, sniem, muguras spuras, astes spuras un taukspuras melni punkti. Pirms nrsta tviiem uz sniem izveidojas gareniska srta ldz koi sarkana svtra, kas mdz bt izteikta ar mazuiem. Mazuiem uz sniem apai tumi plankumi, ermenis, muguras spura, astes spura un taukspura ar tumiem punktiem. Morfoloija. D 2-5/9-12, A 2-5/8-12, P 1/11-15, V 1-2/7-10, C 19, l.l. 100-180, sp.br. 14-22, vt. 56-66. Izmri. L-122 cm, W-23,9 kg, Latvij L-60 cm, W - 8 kg. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Mute ar zobiem, ermenis plankumains (skat. sgu dzimtas zivis). Gar ermea sniem var bt gareniska srta svtra (skat. citas lau dzimtas zivis). Plankumi ieapai (skat. lasi un taimiu). Lemekaula pltnte paplainta, t ir nedaudz izvirzta pirms aukslju kauliem (skat. kuprlasi, ketlasi un kiuu). Anlaj spur mazk staru nek kuprlasim, ketlasim un kiuam. Uz lemekaula ir zobi (skat. palijas). Augoka gali sniedzas aiz acu aizmugurjs malas, lemekaula pltnte ar zobiem (skat. lasi). Mazuiem uz ermea nav sarkanu punktu (skat. lasi, taimiu un strauta foreli). Bioloija. Anadroma (traudgalvas lasis) vai salddens (varavksnes forele) zivs. Uzturas pa vienai. Anadrom forma dzvo jr 1-4 gadus, tad dodas nrstot uz upm. Mazui ups pavada 1-4 gadus. Novrota ldz 960 km tla migrcija. Pamatbarba: bentoss, den iekritui kukaii un zivis. Sasniedz 18 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-5 gadu vecum, sasniedzot 15-50 cm garumu (Ls). Auglba 0,2-13,2 tkst. ikru. Nrsto septembr-jnij (dens t 0-15C) 0,1-1,5 m dzium. Ir ruden un pavasar nrstojoas ekoloisks rases. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 10-15 dienas. Parasti ar vienu mtti nrsto vairki tvii. Mtte veido ligzdu, ierokot ikrus oos vai grant, to attstba ilgst 24-111 dienas (300-430 grddienas). Izplatba. Klus okena austrumu piekraste. Ziemeamerika. Latvij ievesta 1899. gad. Zivjaudztavs audz ar msdiens. No 1939. ldz 1996. gadam ielaista vairk nek 35 (4%) ezeros, 12 upts, eguma, Paviu un Rgas denskrtuv un Rgas lc. Populciju izveidoans Baltijas basein nav zinma. Izmantoana. Baltij nozvejo apmram 10 t, Latvij - 2 t gad. Makernieku lomos reti. Audz zivjaudztavs. Latvij audzana jr prtraukta 80. gadu skum.
Summary. Anadromous species. Basic area - the North Pacific. The first attempted introduction in Latvia in 1899. Farmed in fishfarms up to now. Stocked at least in 35 lakes (4%), 12 rivers, the artificial reservoirs of eguma, Paviu and Riga on the Daugava, and in the Gulf of Riga in 1939 - 1994. Also farmed in sea cages. No established populations in Latvia and the Baltic Sea catchment area recorded.
Latvijas zivis
29
2004
Gobio gobio (L.)

syn. Gobio fluviatilis
grundulis a: gudgeon v: Grndling z: sandkrypare i: rnt l: grulys k:
Apraksts. ermenis slaids, rsgrie-zum ieapa. Mute vrsta uz leju. Mugura zaganbrna vai zaganpelka, sni un vders sudrabains. Gar sniem garenisk rind 6-14 brnganmelni plankumi. Muguras spura un astes spura dzeltenga ar sku tumu plankumu rindm. Pirms nrsta tviiem uz ermea izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 2-3/6-9, A 2-4/4-7, P 1/12-17, V 1-2/6-8, C 19, l.l. 36-48, os.ph. 3.5-5.3, sp.br. 2-14, vt. 34-43; Latvij D 6-8, A 6-7, l.l. 40-44. Izmri. L-25 cm, W-350 g, Latvij L-16, l-14 cm, W-37 g. Atirgs pazmes. Pie mutes divi tausteki, uz sniem, astes spuras un muguras spuras brnganmelni plankumi (skat. barbi un citas ldzgas zivis). Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros pie grunts. Ziem koncentrjas bedrs. Tlas migrcijas neveic. Pamatbarba - bentoss. Sasniedz 10 gadu, Latvij 3 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-4 gadu vecum, sasniedzot 5-9 cm garumu (l). Auglba 0,3-23,9 tkst. ikru. Nrsto aprl-jlij, Latvij - maij, (dens t 10-24C) no 15 cm ldz 5 m dzium. Raksturgs porciju nrsts, ldz 4 piegjieniem, kas ilgst 25-60 dienas. Ikri pielp pie akmeiem, smiltm, augiem un cita substrta, to attstba ilgst 6-30 die-nas (100-150 grddienas). Izplatba. Eiropa un zija. Latvij sastopams daudzs ups un ezeros, k ar Rgas la piekrast upju grvu tuvum. Nelielos vai stipri aizauguos, pai slgtos ezeros parasti nav sastopams. Izmantoana. Ups makernieki noer diezgan biei. Izmanto ar k smas zivtiu, tdejdis tas tiek mkslgi izplatts.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. In many Latvian rivers and lakes, rarely in the Gulf of Riga near river mouths. In Latvia spawning in May. Quite common catch for anglers. Used as a bait-fish, artificially distributed as a result.
Latvijas zivis
30
2004
Kaulzivju klase Asarveidgo krta Jrasasaru dzimta
Dicentrarchus labrax (L.)

syn. Labrax lupus, Morone lupus
jrasasaris, labraks a: bass, seabass v: Meerbarsch, Seebarsch z: hasaborre i: huntahven l: labrakas k:
Latvijas zivis
31
2004
Kaulzivju klase Asarveidgo krta Jrasgruduu dzimta
Pomatoschistus microps (Kryer)

jrasgrundulis a: common goby v: Strandgrundel z: lerstubb i: pisimudilake l: papldimiu grundalas k: -
Apraksts. Maza ieapaas formas zivtia. Galva nedaudz saplacinta no augas. Lpas biezas, acis vairk laterlas, izvirztas uz ru. Astes stumbrs gar. ermenis ar zvm klts tikai, skot ar pirmo muguras spuru. Zvas skas, ktenodas. Muguras spuras relatvi tuvu viena otrai, vdera spuras saauguas, veidojot piescekni. ermenis no pelka ldz dzeltengi brnam, uz t rsgani plankumi un tklveida zmjums. Tviiem bez tam uz ermea 10-15 tumkas rssvtras, iespjams ar plankums uz pirms muguras spuras. Morfoloija. D1 VI(V-VII), D2 I/8-9, A I/8-9, P 17-19, vt. 31(30-32), sq. 42-52. Izmri. L-6,4 cm, parasti 2,0-3,5 cm. Atirgs pazmes. Gais ermenis (skat. melno gobiju un divplankumu jrasgrunduli). Uz apakoka nav pigmentcijas, ir leveida zmjums pie kru spuras pamatnes, un vdera piesceka priekj membrna ir ar gludu aizmugurjo malu (skat. mazo jrasgrunduli). Bioloija. Jras piekrastes iemtnieks, neizvairs no stipri atsotiem rajoniem. Uzturas baros, jr ldz 50 m dziumam. Dzvo 1-2 gadus. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz 7 mneu - viena gada vecum. Nrsto no jnija ldz septembrim dens temperatrs virs 15C. Nrsts parasti noris vlk nek mazajam jrasgrundulim un ar seklk - dzium ldz 1 m. Auglba 0,6-3,4 tkst. ikru, tie ir bentiski, lipgi. Mttes ikrus nr vairks porcijs zem tukm gliemeu (galvenokrt Mya arenaria) aulm. Ikrus apsarg tvi. Izplatba. Austrumatlantija no Portugles ldz Tronheimfjordam (Norvija). Baltijas jr ldz Helsinkiem un Botnijas lcim. Centrlaj Baltij ir masveidgk piekrastes zivju suga. Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav.
Summary. Marine coastal species. Distributed in the Northeast Atlantic. In the Baltic Sea as far as the Gulfs of Finland and Bothnia. One of the most common coastal species in Latvia.
Latvijas zivis
32
2004
Globiusculus flavescens (Fabr.)

divplankumu jrasgrundulis a: two-spotted goby v: z: sjustrlig smrbult i: kirjumudil l: dividmis grundallis k:
Apraksts. ermenis slaids, cigrveidgs. Acis laterlas. Lpas biezas. Divas muguras spuras. Vdera spuras saauguas, veidojot piescekni. Astes stumbrs slaids, spura noapaota. Zvas ktenodas. ermenis sarkangi brns, ar tklveida zmjumu. Pie astes spuras tums plankums ar baltu apmali. Tviiem zem pirms muguras spuras atrodas vl otrs tums plankums. Uz sniem gar viduslniju gaii zilu punktu rinda. Morfoloija. D1 VII(VII-VIII) ,D2 I/9-10, A I/9-10, P 17-18, V 5-6,vt. 32, sq. 35-40. Izmri. L-6 cm. Atirgs pazmes. Tums ermenis (skat. mazo jrasgrunduli un jrasgrunduli). Pirm muguras spura noapaota, taj 7 stari, pie astes spuras tums plankums (skat. melno jrasgrunduli). Bioloija. Puspelaiska jras zivs. Uzturas piekrast ldz 15 m dziumam, galvenokrt brnau un zaau Zostera audzs. Planktonofgs, pamatbarba pelaiskie vveidgie (airkjvi), moluski un vveidgo kpuri. Dzvo 1-2 gadus. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz pirmaj gad 3-4,5 cm garum. Nrsto vasaras skum. Ikrus nr uz densaugiem vai zem tukm gliemeu aulm. Tos apsarg un par pcncjiem rpjas tvi. Izplatba. Austrumatlantij no Spnijas ldz Vestfjordam (Norvija). Baltijas jr ldz Botnijas lcim un Somu la vidusdaai. Retk jrasgrunduu suga Baltijas jr. Latvijas piekrast oti rets, konstatts vienu reizi 1989. gad Irbes aurum. Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav. Kop 1995. gada iekauts Latvijas Sarkans grmatas reto sugu (3.) kategorij.
Summary. Marine coastal species. Distributed in the Northeast Atlantic. In the Baltic Sea as far as the Gulfs of Finland and Bothnia. The rarest goby in the Baltics. Very rare near the Latvian coast, found only once in the Irbe Strait (1989). Included in the Red Data Book of Latvia under the category 3 (rare).
Latvijas zivis
33
2004
Pomatoschistus minutus (Pallas)

syn. Gobius minutus
mazais jrasgrundulis a: sand goby v: Kleine Meergrundel, Sandgrundel z: sandstubb i: vike mudilake l: smlinis grundalas k:
Apraksts. Maza, ieapaas formas zivs ar garu astes stumbru. Acis lielas, vairk dorsolaterlas, izvirztas uz ru. Lpas biezas. Muguras spuras relatvi atstatu viena no otras. ermenis, ar krtis un pakausis klts ar skm ktenodm zvm. Vdera spuras saauguas kop, veidojot piescekni. ermenis gais, no pelka ldz smilbrnam ar nedaudz tumku tklveida zmjumu un rsganiem plankumiem. Tviam 4 vertiklas tumas joslas uz ermea sniem. Abiem dzimumiem uz pirms muguras spuras tums plankums un tuma pigmentcija uz apakoka. Morfoloija. D1 VI(VI-VII), D2 I/10-11, A I/10-11, P 18-21, V 5-6, vt. 33(32-34). sq. 61-73. Izmri. L-11 cm, Baltijas jr ldz 7 cm. Parasti 4-6 cm. Atirgs pazmes. ermenis gais (skat. melno un divplankumu jrasgrunduli). Apakoklis pigmentts ar divm tumm joslm, nav leveida pigmentcijas pie kru spuras pamatnes un piesceka priekjs membrnas aizmugurj mala ir brkaina (skat. jrasgrunduli). Bioloija. Jras piekrastes smilainu un dainu vietu iemtnieks. Parasti sastopams ldz 20 m dzium. Ziem var atrasties ar 60-70 m dzium. Barojas ar bentiskajiem un pelaiskajiem vveidgajiem. Dzvo 1-2 gadus. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz 7 mneu - 1gada vecum. Nrsto maij-august dens temperatr ap 10C jras piekrast ldz 3 m dziumam, turklt trk nek jrasgrundulis. Auglba 2,8-3 tkst. ikru. Ikri bentiski, tiek nrsti zem tukm gliemeu (Mya, Cardium, Tapes) aulm. Ikru daudzums atkargs no aulas lieluma. Mttes ikrus nr vairks porcijs, tos apsarg tvi. Kpuri pelaiski. Izplatba. Austrumatlantija no Spnijas ldz Trumsei (Norvija), Vidusjr un Melnaj jr atsevis viets. Baltijas jr vis piekrast. Latvijas piekrast ir viena no masveidgkajm zivju sugm. Izmantoana. Rpnieciskas nozmes nav. Ir plsgo zivju (mencu, akmeplekstu, zuu, ar tbu) barba.
Summary. Marine coastal species. Distributed in the Northeast Atlantic. Occurring in all but few coastal areas of the Baltic Sea. One of the most common coastal species in Latvia.
Latvijas zivis
34
2004
Gobius niger (L.)

melnais jrasgrundulis, meln gobija a: black goby v: Schwarzgrundel z: svart smrbult i: must mudil l: juodasis grundalas k:
Apraksts. ermenis iegarens, drukns, no sniem nedaudz saplacints. Acis izvirztas uz ru. Lpas biezas. Pauris, pakausis, mugura, rkle un kru spuras pamatne klti ar ciklodm zvm; ermea sni - ar ktenodm zvm. aunu vki kaili. Astes stumbrs resns. Divas muguras spuras un viena anl spura. Astes spura noapaota. Vdera spuras savienotas un veido piltuvveida piescekni. Kru spuras lielas, to augjie stari si un brvi. Izteikts dzimumu dimorfisms - tviiem augstkas nepra spuras, ska pirms muguras spuras pamatne un mazks ermea augstums. ermenis brns vai melni brns ar saplstoiem tumiem plankumiem snos, vders dzeltengs. Nrsta laik tvii kst gandrz ogmelni. Morfoloija. D1 VI(V-VII), D2 I/12-13(11-13), A I/10-12, P 17-19(15-20), V I/5, C 13, vt. 28(27-29), sq. 35-41. Izmri. Lielkais no Ziemeeiropas jrasgrunduiem, L-18 cm. Baltijas jr L - ldz 10 cm. Atirgs pazmes. Tums ermenis, pirm muguras spura augsta un smaila, taj 6 stari; pie astes spuras nav tuma plankuma (skat. prjs jrasgrunduu dzimtas zivis). Bioloija. Jras piekrastes zivs. Sastopama ldz 50-75 m dzium gan uz smilainm, gan uz dainm gruntm. Tlas migrcijas neveic. Siltummloa. Barojas galvenokrt ar bentiskajiem vveidgajiem, gliemenm, trpiem. Var sasniegt 4 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz otraj gad. Nrsto no maija ldz augustam dens temperatr, kas augstka par 12C. Auglba ldz 25,5 tkst. ikru. Ikri bentiski, tiek nrsti porcijs zem tukm molusku aulm vai akmeu "ligzds". Nrsts noris 0,8-8 m dzium. Mazui vasar ldz augustam, septembrim uzturas piekrast, ldz 3 m dzium. Izplatba. Ziemeaustrumatlantijas piekraste no Norvu un Baltijas jrm ldz Mauritnijai (pasuga niger), Vidusjr un Melnaj jr (pasuga jozo). Baltijas jras austrumda oti reta, sastopama ldz Helsinkiem un Botnijas lcim, Latvijas piekrast konstatts daas reizes. Izmantoana. Gaa dama, tau maz skaita un nelielo izmru d saimnieciskas nozmes nav. Rietumeirop izmanto k smu mencu un zuu zvej. Kop 1995. gada iekauta Latvijas Sarkans grmatas reto sugu (3.) kategorij.
Summary. Marine coastal species. Distributed in the Northeast Atlantic as a subspecies G. n. niger, and the Mediterranean and Black Seas as a subspecies G. n. jozo. Rare in the eastern part of the Baltic Sea, occurring as far as the Gulfs of Finland and Bothnia. A few records in Latvian coastal waters. Included in the Red Data Book of Latvia under the category 3 (rare).
Latvijas zivis
35
2004
Kaulzivju klase Stagarveidgo krta Stagaru dzimta
Spinachia spinachia (L.)

syn. Spinachia vulgaris
jrasstagars a: fifteen-spined stickleback, sea stickleback v: Seestichling z: tngspigg i: raudkiisk l: jrin dygl k:
Apraksts. ermenis slaids, vderda rsgriezum piecautains. Astes stumbrs oti gar un tievs. Gar ermeni vairkas autainu kaula pltnu rindas, kas tuvk astei veido neprtrauktas kaula bruas. Galva gara ar piecstrainu cauruveida purnu. Mute maza. Acis lielas. Pirms muguras spuras 14-17, parasti 15 si dzeloi. Vdera dzeloi mazi, tie atrodas aiz kru spuras. Muguras spura atrodas virs anls; abm tm ir trsstra forma. Astes spura liela, vdekveidga. Mugura un astes stumbrs zaganbrns, sni zeltaini ar tumm svtrm, vders - dzeltens. Muguras spuras un anls spuras priekjs malas melni brnas vai ar melni brniem plankumiem. Morfoloija. D XIV-XVI/5-8, A I/6-7, P 10, V I/1-2, C 12, vt. 40-42, sq.38-44. Izmri. L-22 cm, Baltijas jr L-13,5 cm, W-7,1g. Atirgs pazmes. Uz muguras 14-17 brvi, si dzeloi (skat. prjs stagaru dzimtas zivis). Bioloija. Jras zivs, galvenokrt uzturas piekrast ldz 10 m dzium starp jraszlm. Ziemo nedaudz dzik. Lielus barus neveido. Barojas galveno-krt ar vveidgajiem - airkjviem un snpeldviem (Gammarus). Var sasniegt 2 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz pirmaj gad. Nrsto aprl-jnij, auglba ldz 1000 ikriem. Tvii veido dres lieluma iegarenu ligzdu starp jraszlm, t parasti novietota nedaudz virs grunts. Ligzda tiek "salmta" ar pau nieru sekrtu. Ikrus nr porcijs pa 150-200 ikriem katr. Iespjams, ka vien ligzd ikrus nr vairkas mttes. Ikrus apsarg tvi. Mazui izias pc 2-3 nedm. Izplatba. Ziemeeiropas rietumu piekraste. Baltijas jr gandrz vis piekrast. oti rets. Latvijas piekrast 80.-90. gados zinmi tikai 3 noeranas gadjumi (pie Salacgrvas un Kurzemes ziemeu piekrast). Noerts ar Daugavas lejtec pie Doles salas (1990.g). Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav. Kop 1995. gada iekauts Latvijas Sarkans grmatas reto sugu (3.) kategorij.
Summary. Marine coastal species. Distributed in coastal waters of North European seas, in growths of seaweed. Very rare in Latvia. Only 3 occurrences recorded near Latvia in 1980s - 90s. Included in the Red Data Book of Latvia under the category 3 (rare).
Latvijas zivis
36
2004
Kaulzivju klase Mencveidgo krta Mencu dzimta
Enchelyopus cimbrius (L.)

syn. Rhinonemus cimbrius, Onos cimbrius, Motella cimbrius
jrasvdzele, etrtausteku jrasvdzele a: four-bearded rockling v: Vierbrtelige Seequappe z: fyrtmmad skarlnga i: neljapoiseluts, meljapoiseline meriluts l: keturs vgl k:
Apraksts. ermenis iegarens ar divm muguras spurm un vienu anlo spuru. Pirm muguras spura reducjusies ldz vienam staram. Aiz t sekl riev seko su smalku pavedienveida staru rinda. Galva neliela ar platu muti. Augoklis izbdts uz prieku, strups. Ir etri tausteki: viens uz apakoka, viens auglpas centr un divi katr pus pie rjs nss. Snu lnija ermea priekda izliekta uz augu. Mugura no pelkbrnas ldz sarkanbrnai, sni pelcgi, vdars balts ar zilganpelku nokrsu. Uz sniem, otrs muguras spuras un anls spuras var bt tumi plankumi. Morfoloija. D1 1 + 29-33, D2 45-53, A 39-48, P 15-17, V 5-6, vert. 51-57, sp.br. 9-10. Izmri. L-41 cm, Baltijas jr L-36 cm, parasti 20-30 cm. Atirgs pazmes. Pirm muguras spura reducjusies ldz vienam staram, pie mutes etri tausteki (atirb no prjm jrasvdzelm). Bioloija. Bentiska jras zivs. Sastopama 20-130 m dzium. Galvenokrt uzturas uz dainm gruntm, ar pie relatvi zema dens piestinjuma ar skbekli (ldz 1 ml/l). Uzvedba ptta maz. Veic loklas migrcijas krasta virzien ruden, no krasta - pavasar. Bentofgs. Barojas ar bentiskajiem vveidgajiem, trpiem. Vairoans. Nrsto jras ieplaks no marta ldz augustam. Ikri un kpuri pelaiski. Auglba ap 500 tkst. ikru. Izplatba. Ziemeatlantija; Eiropas piekrast no Biskaja la ldz Islandei un Barenca jras rietumdaai. Baltijas jr ldz Somu la rietumdaai un Botnijas lcim. Jras centrlaj da, pai pavasar, dzik par 80-100 m uz dainm gruntm, vietm biei. Izmantoana. Gaa dama, garga, tau maz skaita d zveja nav izdevga. Mencu barbas objekts.
Summary. Marine demersal species. Distributed in the North Atlantic and the adjacent seas. Occurring in the Baltic Sea as far as the Gulf of Bothnia and western part of the Gulf of Finland. Mostly occurring on muddy bottom in the central Baltic 80 - 100 m deep; quite frequent in some places.
Latvijas zivis
37
2004
Kaulzivju klase Zuveidgo krta Jraszuu dzimta
Conger conger (L.)

jraszutis a: conger eel v: Meeraal z: havsl i: meriangerjas l: jrinis ungurys k:
Apraksts. Gar skveida ermenis, gandrz cilindrisks priekgal un saplacints no sniem astes virzien. Zvu nav. Galva nedaudz saplacinta no augas, purns smails. Mute vrsta uz prieku, t ir plaa un sniedzas ldz vertiklei no acs centra. Uz okiem un lemekaula ir nelieli koniski zobi. Lpas biezas, snos mazliet gagas. Muguras spura gara, skas aiz kru spuras aizmugurjs malas un aizem ap 80% no ermea garuma. Muguras spura un anl spura saplst vien nedaudz noapaot astes spur. Kru spura neliela. Vdera spuras nav. Mugura tumi brna, pelnu pelka vai tumi zaa. Vders un sni gaiki - pelki, balti, zeltaini vai brngani. Snu lnija gaia. Dzidens eksemplriem ermenis ir gaiks, bet spurm ir tumas vai gandrz melnas apmales. Morfoloija. D 275-300, A 205-225, P 17-19, C 10, vt. 153-164. Izmri. L-274 cm, W-65 kg. Tvii parasti mazki par mttm. Atirgs pazmes. Gara muguras spura, kas skas uzreiz aiz kru spuras aizmugurjs malas; augoklis un apakoklis viend garum (skat. zuti). Bioloija. Bentiska jras zivs, satopama gan lielos dziumos, gan piekrast. Parasti uzturas uz akmeainm gruntm, piekrastes klints, retk smilains viets. Piekopj vientunieka dzves veidu. Aktvs nakt, dien slpjas spraugs starp akmeiem vai ierokas smilts. Plsjs, galvenokrt barojas ar zivm, tau neatsaks no vveidgajiem - krabjiem, viem-vientuniekiem, ar moluskiem. Vairoans. Dzimumgatavbas sasnieganas vecums nav zinms. Nrsto vasar Atlantijas oken tropu zon, starp Azoru salm un Gibraltru (atsevia populcija ar Vidusjr) 3000-4000 m dzium pelagil. Auglba 3-8 milj. ikru. Nrstojot notiek morfoloiskas un fizioloiskas izmaias - oku atrofija, skeleta deformcija, baroans prtraukana. Pc nrsta iet boj. Kpuru (leptocefalu) attstba ilga. No nrsta vietm 1-2 gadus tie pasvi ldz ar straumm prvietojas uz piekrastes deiem, kur, saniedzot 14-16 cm garumu, iegst pieaugua zua izskatu. Mazui uzturas seklum. Izplatba. Sastopams Ziemeatlantijas Eiropas, Ziemeamerikas un frikas piekrasts. Ziemejr pdj laik sastopams oti reti. Baltijas jr ldz im konstatts rietumda, pdjoreiz 1963. gad pie trlzundes. Kaut gan msu un ar kaimivalstu faunas apkopojumos jras zutis tiek iekauts, tomr pierdjumu par t sastopambu Austrumbaltij un Latvijas piekrast nav. Izmantoana. Saimniecisk nozme neliela. Nelielos daudzumos tas tiek erts u zvej Eiropas piekrast. Tiek vrtts zemk par zuti, kaut gan gaa ir garga, lai ar ne tik maiga un trekna.
Summary. Marine demersal species. Distributed in the seas of the North Atlantic. Declining in the North Sea. Very rare in the Baltic, only occurring in the western part. Though included in lists of fauna of the neighbouring countries, occurrence in the eastern and northern Baltic not confirmed.
Latvijas zivis
38
2004
Cyprinus carpio (L.)

karpa, sazns a: carp v: Karpfen z: karp i: karpkala l: karpis, sazanas k: ,
Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem nedaudz saplacints. Mute vrsta uz leju. Mugura pelcga vai zaganbrna, sni un vders dzeltengi sudrabains, zeltains vai dzeltengi zagans. Anl spura un astes spura var bt sarkanga. Spogukarpm zvas sedz tikai dau ermea, bet das karpm ermenis ir kails vai ar atsevim zvm. Morfoloija. D 1-4/11-24, A 2-3/4-6, P 1/13-19, V 2/5-9, C 17-19, l.l. 26-42, os.ph. 1.1.3-3.1.1, sp.br. 17-42, vt. 32-39; Latvij D 16-21, A 4-5, l.l. 35-40. Izmri. L-150 cm, W-55 kg, Latvij L-84 cm, l-73 cm, W-8 (19,7) kg. Atirgs pazmes. Muguras spuras un anls spuras pdjais nezarotais stars ar zobiiem (skat. citas zivis). Pie auglpas 4 tausteki (skat. karsu un sudrabkarsu). Muguras spur vairk staru, bet snu lnij mazk zvu nek barbei. Bioloija. Salddens zivs. Uzturas nelielos baros. Lielkas koncentrcijas veido nrsta un ziemoanas laik. Ziem mazaktva. Novrota ldz 350 km tla migrcija, prvietoans trums 3 km diennakt. Pamatbarba: bentoss un densaugi. Sasniedz 30 (50) gadu, Latvij 15 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-6 gadu vecum, sasniedzot 10-53 cm, Latvij 17-30 cm garumu (l). Auglba no 4 tkst. ldz 2,1 milj. ikru. Nrsto aprl-august, Latvij dos maij-jnij (dens t 10-30C) no 5 cm ldz 3 m dzium. Raksturgs porciju nrsts 2-3 piegjienos ar apmram 20 dienu starplaiku. Kopjais nrsta ilgums 8-70 dienas. Parasti ar vienu mtti nrsto 2-7 tvii. Ikri pielp pie augiem, to attstba ilgst 2-13 dienas (60-180 grddienas). Pc izilans kpuri 2-10 dienas pavada, piestiprinjuies pie augiem. Veido hibrdus ar karsu un sudrabkarsu. Izplatba. Eiropa un zija. Latvijas te-ritorij dos audzta vismaz kop 13. gadsimta. No 1949. ldz 1996. gadam ielaista vairk nek 196 (25%) ezeros un daudzs cits denstilps, vairks no tm ar sazns un Amras sazns (to izdala k pasugu Cyprinus carpio haematopterus), no kuriem selekciontas dsaimniecbs audzjams karpu irnes). No diem mdz nonkt ups un ezeros, k ar daos gadjumos jras piekrast. Dabisks denstilps samr reta. Populciju izveidoans Latvij nav zinma. Novrots dabisks nrsts un mazuu attstba neliel d. Izmantoana. Zvejnieku un makernieku lomos samr reti. Audz dsaimniecbs.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. Farmed in the territory of Latvia in fish ponds since 13th century. Restocked at least in 196 (25%) lakes and other waterbodies from 1949 to 1996. The wild carp (sazan) and the Amur sazan classified as a subspecies C. c. haematopterus stocked in a few waterbodies. Sometimes naturally transferred from fish farms to rivers and lakes or even coastal waters. Quite rare in natural waterbodies. In Latvia reaching maturity when 17 - 30 cm long (l). Spawning in May - June. No established natural populations in Latvia recorded.
Latvijas zivis
39
2004
Carassius carassius (L.)

syn. Carassius vulgaris
karsa, zeltain karsa a: crucian carp v: Karausche z: ruda i: koger l: auksinis karosas k:
Apraksts. ermenis augsts, no sniem saplacints. Mute vrsta uz prieku vai nedaudz uz augu. Mugura zaganbrna, sni un vders zeltains vai dzeltengi brns. Pirms nrsta tviiem uz aunu vkiem izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 2-4/14-21, A 2-4/5-8, P 1-2/11-17, V 1-3/6-9, C 19-20, l.l. 26-37, os.ph. 4-4, sp.br. 9-36, vt. 27-37; Latvij D 15-19, A 5-7, l.l. 32-37, sp.br. 28-40. Izmri. L-80 cm, W-5 kg, Latvij l-33 cm, W-1,6 (3) kg. Atirgs pazmes. Muguras spuras un anls spuras pdjais nezarotais stars, ar zobiiem (skat. citas karpu dzimtas zivis). Pie mutes nav tausteku (skat. karpu). Sni zeltaini, kru spuras, vdera spuras un anl spura sarkan-brna (skat. sudrabkarsu). aunu br-ku parasti mazk nek sudrabkarsai. Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros. Ziem mazaktva, ierokas ds. Spj izturt denstilpju izsalanu ldz dm. Latvij pati izturgk zivs attiecb pret skbeka trkumu. Tlas migrcijas neveic. Pamatbarba - bentoss. Sasniedz 40 gadu, Latvij 12 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-7 gadu vecum, sasniedzot 7-20 cm, Latvij 11-23 cm garumu (l). Auglba 0,7-513 tkst. ikru. Nrsto maij-august, Latvij jnij-jlij (dens t 13-27C) no 15 cm ldz 3 m dzium. Raksturgs porciju nrsts 2-5 piegjienos ar 10-15 dienu starplaiku. Kopjais nrsta ilgums 30-64 dienas. Ikri pielp pie augiem, to attstba ilgst 2-10 dienas (75-90 grddienas). Pc izilans kpuri 1-3 dienas pavada, piestiprin-juies pie augiem. Veido hibrdus ar karpu un sudrabkarsu. Izplatba. Eiropa un zija. Latvij salddeos viena no visizplattkajm zivju sugm. Sastopama daudzs ups un vairum ezeru un du, k ar jr upju grvu rajonos. No 1958. ldz 1996. gadam ielaista vairk nek 152 (19%) ezeros. Izplatbu veicina ar makernieki. Izmantoana. Zvejnieku un maker-nieku lomos samr reti. Makernieki biei izmanto k smas zivtiu.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. One of the most common Latvian fishes - in many rivers, lakes, ponds, and coastal waters near river mouths. In Latvia reaching maturity when 11 - 23 cm long (l). Spawning in June - July. Restocked at least in 152 (19%) lakes from 1958 to 1996. Quite rare catch for anglers. Used as a bait-fish.
Latvijas zivis
40
2004
Pelecus cultratus (L.)

kaze a: kaife, sabrefish v: Ziege z: skrkniv i: nugakala l: oka k:
Apraksts. ermenis samr slaids, no sniem saplacints. Mute vrsta uz augu. Mugura zilgana vai pelcgi zagana, sni un vders sudrabains. Kru spuras, vdera spura un anl spura var bt dzeltenga vai srta. Morfoloija. D 2-4/5-9, A 2-3/23-31, P 1/13-17, V 1-2/5-8, C 19, l.l. 88-121, os.ph. 2.5-5.2, sp.br. 15-24, vt. 44-54; Latvij D 7, A 25-28, l.l. 105-115. Izmri. L-60 cm, W-3,5 kg; Latvij l-37 cm, W-0,5 kg. Atirgs pazmes. Snu lnija zig-zagveida. Kru spuras oti garas, mugu-ras spura izvietota tlk par anls spuras skumu (skat. citas karpu dzimtas zivis). Bioloija. Anadroma salddens zivs. Uzturas baros. Lielkas koncentrcijas veido nrsta laik un izvietojoties ziemoanas bedrs. Ziem mazaktva. Novrota ldz 500 km tla migrcija. Pamatbarba: zivis, bentoss, planktons un den iekritui kukaii. Sasniedz 20 gadu, Latvij 12 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-7 gadu vecum, sasniedzot 16-28 cm garumu (l). Auglba 1-152 tkst. ikru. Nrsto aprl-jlij (dens t 8-26C) no 10 cm ldz 9 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts smilains vai zains viets ups vai jras los (Kuru jom Lietuv), kas ilgst 2-60 dienas. Ikri puspelaiski vai pelaiski, to attstba ilgst 2-8 dienas (70 grddienas). Izplatba. Eiropa un zija. Latvij jau kop gadsimta skuma tiek uzskatta par retu sugu. Latvij 2 eksemplri konstatti Mazaj Baltezer (1929), 1930. gad viens Dezer vai Lilastes ezer. Literatr attiecinta ar uz citiem piejras ezeriem - Juglas un Lielo Baltezeru (1962), k ar uz Gaujas baseinu (1960). 80.-90. gados atsevii eksemplri noerti Irbes grv, Lielup un Vent, jras piekrast pie Ventas, Irbes, Salacas, Daugavas un Vitrupes grvm, k ar urmjraga tuvum. 1993.-1995. gados vairki eksemplri noerti ezer. Izmantoana. Latvij saimnieciskas nozmes nav. Kuru jom (Lietuva) rpnieciski zvejota ldz septidesmito gadu beigm. Kop 1995. gada ieklauta Latvijas Sarkans grmatas reto sugu (3.) kategorij.
Summary. Anadromous or freshwater species. Distributed in Europe and Asia, rare in Latvia. In 1980s - 90s caught in the mouth of the Irbe, the Lielupe, the Venta, and in the sea near the Venta, the Irbe, the Salaca, the Daugava, the Vitrupe, as well as near Riga in the lakes connected with the sea (e.g. u). Included in the Red Data Book of Latvia under the category 3 (rare).
Latvijas zivis
41
2004
Kaulzivju klase Asarveidgo krta Kefau dzimta
Chelon labrosus (Risso)

syn. Mugil chelo
biezlpu kefale a: thick-lipped mullet v: Dicklippige Meersche z: tjocklppad multe i: kefaal l: storalp kefal k:
Apraksts. ermenis iegarens, nedaudz cilindrisks, klts ar lielm viegli zdom ciklodm zvm. Zvas ir ar uz galvas. Galva plata, starp acm nedaudz saplacinta no augas. Mute maza, auglpa plata, ts platums lielks par acs diametra pusi, un uz ts ir 1-3 ragveida pauguriu rindas. Acs kaktiu, neskarot varavksneni, nosedz taukplaksts. Muguras spuras atrodas tlu viena no otras. Pirmo no tm veido tikai 4 dzeloaini stari. Astes spura ar lumu. Mugura pelkzila, sni sudrabaini, vders balts, uz ermea sniem 7-8 tumas garenjoslas. Morfoloija. D1 IV, D2 I/8, A III/9, P 17, C 14, sq. 43-47. Izmri. L-75 cm, W-4,5 kg. Atirgs pazmes. Plata auglpa, uz kuras apakjs malas ir 1-3 ragveida pauguriu rindas un gara kru spura -atliekta uz prieku, t nosedz aci (skat. plnlpu kefali). Bioloija. Pelaiska jras zivs, kas biei satopama piekrast, ar esturijos un upju grvs. Vasar, sasilstot denim, gar Eiropas piekrasti migr uz ziemeiem, ruden savukrt atpaka - uz dienvidiem. Bentofga, galvenokrt barojas ar bentiskiem organismiem - am, nematodm, airkjviem, ar detrtu, lielkie eksemplri ar ar moluskiem un vveidgajiem. Vairoans. Nrsto ziem, domjams, ka atklt jr. Ikri un kpuri pelaiski. Galvens nrsta vietas atrodas Dienvideiropas jrs. Izplatba. Eiropas piekraste no Norvijas dienvidiem un Islandes ldz Azoru salm un Madeirai; ar vis Vidusjr un Melnaj jr.Visizplattk kefau suga Ziemeeiropas jru piekrast. Baltijas jr oti reta ieceotja. Ieceo galvenokrt vasar, kad dens ir sasilis. Rietumbaltij un Zviedrijas dienvid-piekrast konstatta vairkkrt, bet Austrumbaltij ldz im tikai vienreiz 1980. gad Rgas lc pie Salacgrvas. Somij pie Pori 1958. gad noerts kefales piederba pie s sugas tiek apaubta. Izmantoana. Ir neliela saimnieciska nozme, galvenokrt Dienvideiropas jrs. Sporta zvejas objekts.
Summary. Marine pelagic species. Distributed along the European coast. The most common mullet in the North European seas. Entering the Baltic very rarely, mostly in summer. Repeatedly recorded in the eastern Baltic and at southern coast of Sweden. One specimen caught in the Gulf of Riga near Salacgrva (1980). The reported specimen in Poori (Finland, 1958) is considered doubtful.
Latvijas zivis
42
2004
Kaulzivju klase Asarveidgo krta Kefau dzimta
Liza ramada (Risso)

syn. Mugil capito, Mugil ramada
plnlpu kefale a: thin-lipped mullet, gray mullet v: Dnnlippige Meersche z: tunnlppad multe i: kefaal l: kefal k: -,
Apraksts. ermenis cilindrisks vai nedaudz ovls, klts ar lielm ciklodm zvm. Galva plata, starp acm ieapaa. Taukplaksts rudimentrs, sedz tikai acs stri. Auglpa plna, ts augstums mazks par acs diametra pusi. Zvojums uz galvas sniedzas ldz priekjm nsu atverm. Muguras spuras divas, pirmaj 4 dzeloaini stari. Astes spura ar dziu izgriezumu. Mugura pelkzila, sni sudrabaini, vders balts. Uz sniem parasti tievas garenjoslas, kas izteiktas vjk nek biezlpu kefalei. Morfoloija. D1 IV, D2 I/7-8, A III/8-9, P 17, C17, sq. 44-46 Izmri. L-60 cm, W-2,5 kg Atirgs pazmes. aura auglpa, kas mazka par acs diametra pusi un uz kuras nav ragveida valnu rindu; sa kru spura, atliekta uz prieku, t neaizsniedz aci (skat. biezlpu kefali). Bioloija. Jras zivs, uzturas galvenokrt piekrast. Eirihalna, ieiet los un upju grvs. Salddeos visbiek satopam kefau suga. Veic sezonlas migrcijas - vasar ziemeu virzien, ruden - dienvidu. Bentofgs, barojas ar detrtu, am, skiem bentiskajiem un planktoniskajiem organismiem. Vairoans. Nrsto oktobr-decembr atklt jr. Auglba 3-7 milj. ikru, tos nr pa dam. Ikri un kpuri pelaiski. No Eiropas kefalm nrsto vistlk ziemeos - Lielbritnijas dienvidda. Izplatba. Eiropas piekrast sastopama no Britu salm un Ziemejras ldz Azoru salm. Baltijas jr reta ieceotja. Latvijas piekrast ldz im nav konstatta. Jras ziemeda noerta divreiz: 1923. gad Somu la Kimijoki upes grv un 1953. gad Botnijas la Kalajoki upes grv. Izmantoana. Ir neliela saimnieciska nozme Eiropas dienvidu jrs. Zvejo galvenokrt piekrast. Das valsts audz ar lagns un dos.
Summary. Marine pelagic species. Distributed along the European coast. Entering the Baltic very rarely, mostly in summer. No records near Latvia. Caught twice in the northern Baltic: near the Kimijoki mouth in the Gulf of Finland (1923) and near the Kalajoki mouth in the Gulf of Bothnia (1953).
Latvijas zivis
43
2004
Oncorhynchus keta (Walb.)

ketlasis a: chum salmon v: Ketalachs z: hundlax i: keta l: keta k:
Apraksts. ermenis slaids, no sniem saplacints. Mute ar zobiem, vrsta uz prieku. Mugura zila, sni un vders sudrabains. Pirms nrsta tviiem uz sniem izveidojas 4-7 lieli zagani, sarkangi vai violeti plankumi, oki izliecas. Nrsta laik ermenis var bt melns. Mazuiem uz sniem 6-14 lieli tumi plankumi. Morfoloija. D 2-4/9-12, A 3/12-16, P 1-2/13-17, V 1-2/8-11, l.l.(sq.) 118-158, sp.br. 16-26, vt. 59-71. Izmri. L-102 cm, W-20,4 kg. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Mute liela ar zobiem (skat. sgu dzimtu). Anlaj spur parasti vairk staru nek lasim, taimiam, forelei un palijai. Lemekaula pltnte nav paplainta, t ir izteikti izvirzta pirms aukslju kauliem (skat. Salmo un Salvelinus ints zivis). Uz lemekaula kta ir zobi (skat. palijas). Uz ermea un spurm nav tumu plankumu un punktu (skat. kuprlasi un kiuu). Bioloija. Anadroma zivs. Uzturas pa vienai. Jr dzvo 2-8 gadus, tad dodas nrstot ups. Mazui drz pc ligzdas atstanas, 1-4 mneus pc izilans, migr uz jru. Novrota ldz 4800 km tla migrcija, prvietoans trums 85 km diennakt. Pamatbarba jr: zivis un vveidgie, mazuiem - vveidgie. Sasniedz 10 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-8 gadu vecum, sasniedzot 42-93 cm garumu (Ls). Auglba 0,7-7,9 tkst. ikru. Nrsto jlij-decembr (dens t 1-14C) no 10 cm ldz 4 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst apmram 2 nedas. Ar vienu mtti nrsto 1-3 tvii. Mtte veido 1-3 ligzdas, ierokot ikrus oos vien kopj nrsta paugur, un apsarg to. Nrsto vienreiz m, pc nrsta iet boj. Ikru attstba ilgst 30-196 dienas (223-610 grddienas). Izplatba. Klus okena ziemedaa, nedaudz ar Ziemeu Ledus okens. zija un Ziemeamerika. Latvij no 1970. ldz 1984. gadam ielaists Gauj, Raun, Roj, Sak un Rgas lc. Populciju izveidoans Latvij nav zinma.
Summary. Anadromous species. Basic area - the North Pacific. Stocked in the Gauja, the Rauna, the Roja, the Saka, and the Gulf of Riga in 1970 - 1984. No established populations in Latvia recorded.
Latvijas zivis
44
2004
Oncorhynchus kisutch (Walb.)

kius, sudrablasis a: coho salmon v: Silberlachs z: silverlax i: kisut l: kiuius k:
Apraksts. ermenis slaids, no sniem saplacints. Mute ar zobiem, vrsta uz prieku. Mugura zila vai zaa, sni un vders sudrabains. Uz snu un astes spuras augdaas tumi punkti. Pirms nrsta tviiem augoklis kveidgi izliecas. Mazuiem uz sniem 8-14 lieli tumi plankumi, uz muguras spuras un muguras melni punkti. Morfoloija. D 2-5/7-11, A 3-6/11-15, V 1-2/8-10, l.l.(sq.) 120-148, sp.br. 18-25, vt. 61-72. Izmri. L-98 cm, W-15 kg. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Mute liela ar zobiem, ermenis ar tumiem punktiem (skat. sgu dzimtu). Anlaj spur parasti vairk staru nek lasim, taimiam, forelei un palijai. Lemekaula pltnte nav paplainta, t ir izteikti izvirzta pirms aukslju kauliem (skat. Salmo un Salvelinus ints zivis). Uz lemekaula kta ir zobi (skat. palijas). Uz ermea tumi punkti (skat. ketlasi un kuprlasi). Bioloija. Anadroma vai salddens zivs. Uzturas pa vienai. Anadrom form jr dzvo 1-2 gadus, tad dodas nrstot ups. Mazui ups pavada 1-3 gadus, sasniedzot 7-17 cm garumu (Ls). Salddens forma dzvo ezeros. Novrota ldz 1900 km tla migrcija, prvietoans trums 49 km diennakt. Pamatbarba: zivis, mazuiem - bentoss. Sasniedz 7 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-6 gadu vecum, sasniedzot 20-88 cm garumu (Ls). Auglba 0,6-10 tkst. ikru. Nrsto august-mart (dens t 1-19C) 6-70 cm dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts. Ar vienu mtti nrsto vairki tvii. Mtte veido 3-4 ligzdas, ierokot ikrus oos vien kopj nrsta paugur. Nrsto vienreiz m, pc nrsta iet boj. Ikru attstba ilgst 34-158 dienas (300-538 grddienas). Izplatba. Klus okena ziemedaa. zija un Ziemeamerika. Latvij 1980. gad ielaists Brienes, Ismeru-agatu, Partovas, Plusona un Viraudas ezeros, bet 1985. gad Rgas lc. Populciju izveidoans Latvij nav zinma.
Summary. Anadromous species. Basic area - the North Pacific. Stocked in Lakes Brienes, Ismeru-agatu, Partovas, Plusona, and Viraudas in 1980, and in the Gulf of Riga in 1985. No established populations in Latvia recorded.
Latvijas zivis
45
2004
Oncorhynchus gorbuscha (Walb.)

kuprlasis a: pink salmon v: Buckellachs z: puckellax i: gorbua l: gorbua, kupr k:
Apraksts. ermenis slaids, no sniem saplacints. Mute ar zobiem, vrsta uz prieku. Mugura zilgana vai zagana, sni un vders sudrabains. Uz astes spuras tumi plankumi. Pirms nrsta tviiem sni kst brngani vai dzeltengi ar nelieliem tumiem plankumiem virs snu lnijas, augoklis kveidgi izliecas, izveidojas kupris. Morfoloija. D 2-5/8-13, A 2-4/11-17, V 1-2/8-10, l.l.(sq.) 118-240, sp.br. 23-35, vt. 63-72. Izmri. Ls-76 cm, W-6,3 kg. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Mute liela ar zobiem (skat. sgu dzimtu). Anlaj spur parasti vairk staru nek lasim, taimiam, forelei un palijai. Lemekaula pltnte nav paplainta, t ir izteikti izvirzta pirms aukslju kauliem (skat. Salmo un Salvelinus inu zivis). Uz lemekaula kta ir zobi (skat. palijas). Uz astes spuras tumi plankumi (skat. ketlasi). Uz sniem, izemot nrsta laiku, nav nelielu tumu plankumu (skat. kiuu). Mazuiem ermenis bez plankumiem (skat. citas lau dzimtas zivis). Bioloija. Anadroma zivs. Jr dzvo 1-2 gadus, tad dodas nrstot ups. Mazui drz pc ligzdas atstanas migr uz jru. Novrota ldz 2700 km tla migrcija, prvietoans trums 74 km diennakt. Pamatbarba jr: zivis, zivju mazuiem - vveidgie. Salddeos pieaugus zivis nebarojas. Sasniedz 3 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-2 gadu vecum, sasniedzot 32-69 cm garumu (Ls). Auglba 0,4-3,2 tkst. ikru. Nrsto jlij-oktobr (dens t 5-19C) 0,1-1,5 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 45-60 dienas. Mtte veido 1-4 ligzdas, ierokot ikrus oos vien kopj nrsta paugur, un apsarg to. Ar vienu mtti nrsto vairki tvii. Nrsto vienreiz m, pc nrsta iet boj. Ikru attstba ilgst 30-141 dienu (300-740 grddienas). Izplatba. Klus okena ziemedaa, nedaudz ar Ziemeu Ledus okens. zija un Ziemeamerika. Latvij audzti mazui no 1973. gada vismaz ldz 1980. gadam, tie ielaisti Amat, Brasl, Daugav, Gauj, Sak, Salac, Vent un Rgas lc. Populciju izveidoans Latvij nav zinma.
Summary. Anadromous species. Basic area - the North Pacific. Farmed young fish stocked in the Amata, the Brasla, the Daugava, the Gauja, the Saka, the Salaca, the Venta, and the Gulf of Riga in 1973 - 1980. No established populations in Latvia recorded.
Latvijas zivis
46
2004
Gymnocephalus cernua (L.)

syn. Gymnocephalus cernuum, G.cernuus, Acerina cernua
sis a: ruffe v: Kaulbarsch z: grs i: kiisk l: pglys k:
Apraksts. ermenis rsgriezum ieapa. Mute ar skiem zobiem, vrsta uz prieku vai nedaudz uz leju. aunu vki ar dzeloiem. Mugura zaganpelka vai zaganbrna, sni zaganbrni vai pelcgi, vders dzeltengs vai balts. ermea augdaa, muguras spura un astes spura ar nelieliem tumiem plankumiem. Morfoloija. D XI-XVII/9-15, A II-III/4-8, P I-II/10-16, V I/5-6, C 17-35, l.l. 32-46, sp.br. 6-14, vt. 30-39. Izmri. L-50 cm, W-0,6 kg, Latvij L-20 cm, l-18 cm, W-120 g. Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros. Novrota ldz 180 km tla migrcija. Pamatbarba - bentoss. Sasniedz 20 gadu, Latvij 9 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-5 gadu vecum, sasniedzot 3-12 cm, Latvij 6-7 cm garumu (l). Auglba 0,4200 tkst. ikru. Nrsto mart-jlij, Latvij maij-jlij (dens t 3-23C) no 20 cm ldz 16 m dzium. Raksturgs porciju, retk vienlaicgs, nrsts 2-4 piegjienos ar 5-35 dienu starplaiku. Kopjais nrsta ilgums 25-74 dienas. Ikri pielp pie augiem, akmeiem un cita substrta, to attstba ilgst 5-18 dienas (80-90 grddienas). Izplatba. Eiropa un zija. Latvijas salddeos viena no izplattkajm zivju sugm. Sastopams daudzs ups un ezeros, k ar jras piekrast, pai upju grvu tuvum. Nelielos stipri aizauguos, pai slgtos ezeros parasti nav sastopams. Izmantoana. Zvejnieku un makernieku lomos samr reti.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. One of the most common species in Latvian coastal and inner waters except small, closed, overgrown lakes. In Latvia reaching maturity when 6 - 7 cm long (l). Spawning in May - July.
Latvijas zivis
47
2004
Salmo salar (L.)

lasis a: salmon v: Lachs z: lax i: lhi l: laia k: ,
Apraksts. ermenis slaids, no sniem nedaudz saplacints. Mute ar zobiem, vrsta uz prieku. Mugura zagani vai zilgani pelka, sni un vders sudrabains. Uz sniem, galvenokrt virs snu lnijas, nelieli melni x-veida plankumi. Pirms nrsta tviiem ermenis kst tums ar sarkaniem plankumiem, apakoklis kveidgi izliecas. Mazuiem uz sniem 7-13 lieli tumi plankumi, uz aunu vkiem parasti 2 melni plankumi, gar snu lniju vien rind sarkani punkti. Uz muguras spuras, anls spuras un taukspuras tumi punkti. Uz jru migrjoie mazui (smolti) sudrabaini. Morfoloija. D 2-5/8-12, A 3-4/7-10, P 1/11-16, V 1-2/7-10, C 19, l.l. 109-138, sp.br. 14-24, vt. 57-61. Izmri. L-160 cm, W-46,5 kg, Latvij Ls-145 cm, W-34 kg. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Mute liela ar zobiem, uz muguras un sniem tumi plankumi (skat. sgu dzimtas zivis). Anlaj spur mazk staru nek kuprlasim, ketlasim un kiuam. Lemekaula pltnte paplainta, t ir nedaudz izvirzta pirms aukslju kauliem (skat. ketlasi, kiuu un kuprlasi). Uz lemekaula kta zobi, kuri pieauguiem patiem mdz izkrist (skat. palijas). Uz ermea melni x-veida plankumi (skat. varavksnes foreli). Augoka gali sniedzas ldz acs aizmugurjai malai, lemekaula pltnte bez zobiem (skat. taimiu un varavksnes foreli). Mazuiem uz aunu vkiem parasti 2 melni plankumi, gar snu lniju sarkani punkti tikai vien rind (skat. taimiu un foreles), taukspura pelka (skat. taimiu). Bioloija. Anadroma zivs. Lielos ezeros sastopama salddens forma - ezera lasis. Uzturas pa vienam. Dzvo jr 1-6 gadus, tad dodas nrstot ups. Mazui ups pavada 1-5, Latvij vairums - 2 gadus, sasniedzot 9-25 cm, Latvij 11-18 cm garumu. Novrota ldz 3000 km tla migrcija, prvietoans trums 100 km diennakt. Jr galvenokrt barojas ar zivm (brtlim, rem, trsadatu stagariem u.c.); salddeos pieaugus zivis nebarojas, bet mazui - ar dens kukaiu kpuriem. Sasniedz 15 gadu, Latvij 10 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-7 gadu vecum, sasniedzot 40-65 cm garumu (Ls). Auglba 2-40 tkst. ikru. Nrsto septembr-februr, Latvij oktobr-novembr (dens t 0-8C) no 25 cm ldz 3 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 15-48 dienas. Nrst piedals ar ups nobriedui pundurtvii (Ls-10-20 cm). Mtte veido ligzdu, ierokot ikrus oos, to attstba ilgst 70-220 dienas (240-450 grddienas). Latvijas ups kpuri izias pavasar. Reti sastopami hibrdi ar taimiu. Izplatba. Atlantijas okena ziemedaa. Eiropa un Ziemeamerika. Baltijas jr un Rgas lc. Baltijas lasis tiek uzskatts par eogrfiski izoltu populciju. T migrcijas rpus Baltijas nav novrotas. Uz nrstu ups ienk no jnija ldz oktobrim. Latvij dabiskais nrsts konstatts 10 ups. Latvij kop 1885. gada tiek mkslgi pavairots. Izmantoana. Baltij nozvejo 3-5 tkst. t, Latvij - 350-600 t gad. Summary. Anadromous species. Distributed in the North Atlantic, also in the Baltic Sea and its gulfs. The Baltic salmon is considered a geographically isolated population, as no migrations off the Sea observed. Living in sea for 1 6 years, then entering rivers for spawning. Natural spawning recorded in 10 rivers of Latvia. Entering rivers from June to October, spawning in October - November. Young fish staying in rivers for 2 years, reaching length of 11 - 18 cm, then migrating to the sea as silver smolts. Basic diet: in the sea - fish (sprat, herring, three-spined stickleback), in rivers - adults not feeding, young fish consuming larvae of insects. Restocked since 1885. Annual catch of 350 - 600 tons in Latvia.
Latvijas zivis
48
2004
Kaulzivju klase Asarveidgo krta Lentzivju dzimta
Lumpenus lampretaeformis (Walb.)

syn. Stichaeus islandicus
lentzivs, Islandes lentzivs a: snake blenny v: Islndicher Bandfisch z: spetsstjrtat lngebarn i: suttlimusk l: nginis liumpenas k:
Apraksts. ermenis zems un gar, zuveida. T garums ap 15 reiu prsniedz augstumu. Galva vienmrgi noapaota mutes virzien, mute maza, zobi ski, koniski. Augoklis nedaudz garks par apakokli. Auglpa biezka, apaklpa centr elta, vaigi zvoti. aunu atveres lielas. Muguras un astes spuras garas. Muguras spuras priekjie stari ski, pirmie divi no tiem brvi, nesaistti ar starpplvi. Astes spura nodalta, ovla. Kru spura liela. Vdera spura reducta, to veido 1 dzelonis un 3 stari. Snu lnija ar reducta. ermenis gais, brngani dzeltens, vietm ar zilu perlamutra atspulgu. Uz sniem daudz brnu plankumu, no tiem 8-10 lielki. Vders - zagani dzeltens. Morfoloija. D LXVIII-LXXIX, A I/48-51, P 14-15, V I/3,C11, vt. 80-85. Izmrs. L-49 cm (Islande), Baltijas jr L-26 cm. Atirgs pazmes. Zems un gar ermenis, ski zobi un gar muguras spuras pamatni nav tumu plankumu rindas (skat. vilkzivi, taukzivi un lucti). Bioloija. Bentiska jras zivs, dzvo uz dainm gruntm 30-200 m (parasti 40-100 m) dzium. Aukstummloa, labprtk uzturas pie zemm dens temperatrm (-1,2 - +2,0C). Bentofga, barojas ar skiem vveidgajiem, gliemjiem, daudzsartrpiem. Vairoans. Nrsto decembr-janvr. Auglba 600-1000 ikru, tie ir bentiski, lipgi. Embrionl attstba ilgst vienu mnesi. Kpuri pelaiski, plankton sastopami no februra ldz aprlim-maijam. 3-4 cm gari mazui priet uz bentisku dzvi. Izplatba. Ziemeaustrumatlantija. Baltijas jra ir lentzivs arela nomale, tpc t eit sastopama oti reti. Izplatta ldz Botnijas la vidusdaai un Somu lc ldz Narvai. Latvijas piekrast konstatta daas reizes, vienreiz (1928) ar Rgas lc pie Lielupes grvas. Lentzivs sastopamba palielins jras dienvidrietumu virzien. Polijas piekrast tiek noerta samr regulri. Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav. Ir mencveidgo, plekstu un vilkzivju barba. Kop 1995. gada iekauta Latvijas Sarkans grmatas reto sugu (3.) kategorij.
Summary. Marine demersal species. Distributed in the North Atlantic. In the Baltic Sea as far as middle parts of the Gulfs of Finland and Bothnia. In the Gulf of Riga up to the Mrsrags Cape. Very rare near Latvia, a few reports only. One specimen caught also in the Gulf of Riga near the Lielupe mouth. Included in the Red Data Book of Latvia under the category 3 (rare).
Latvijas zivis
49
2004
Kaulzivju klase Laveidgo krta Ldaku dzimta
Esox lucius L.
ldaka a: pike v: Hecht z: gdda i: haug l: lydeka k:
Apraksts. ermenis slaids, no sniem nedaudz saplacints. Mute ar lieliem zobiem, vrsta uz prieku. Mugura zaganmelna, sni zagani pelcgi vai brngani ar dzeltengiem plankumiem. Muguras spura, anl spura un astes spura ar tumiem plankumiem. Morfoloija. D 3-10/11-19, A 2-10/9-16, P 1-2/8-17, V 1-2/7-12, C 19, sq.(l.l.) 88-155, sp.br. 13-39, vt. 49-65. Izmri. L-175 cm, W-65 kg, Latvij l-104 cm, W-13,4 (19,6) kg. Bioloija. Salddens zivs. Uzturas pa vienai. Nelielas koncentrcijas veido nrsta laik. Mdz ilgstoi uzturties vien rajon. Novrota ldz 110 km tla migrcija, prvietoans trums 3 km diennakt. Pamatbarba - zivis, rudeos ar vardes. Sasniedz 33 gadu, Latvij 13 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-7 gadu vecum, sasniedzot 20-60 cm, Latvij 27-30 cm garumu (l). Auglba no 1 tkst. ldz 1 milj. ikru. Nrsto februr-jnij, Latvij aprl-maij (dens t 0-23C) no 5 cm ldz l0 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts 2-3 pieg-jienos, kas ilgst 5-50 dienas. Parasti ar vienu mtti nrsto 2-8 tvii. Ikri skum pielp pie augiem un cita substrta, bet pc dam stundm ldz 2-3 dienm nobirst uz grunts, to atstba ilgst 7-30 dienas (83-175 grddienas). Pc izilans kpuri 1-15 dienas pavada piestiprinjuies pie augiem vai cita substrta. Ldakas atirb no citm zivm galvenokrt nrsto samr sekls appl-dus viets. Gados, kad piekrastes pavas nrsta laik nav applduas vai dens lmenis pc nrsta strauji krtas, nrsta apstki ir nelabvlgi, tas nosaka ldaku skaita ievrojamas svrstbas. Izplatba. Eiropa, zija un Zie- meamerika. Latvijas salddeos viena no visizplattkajm zivju sugm. Sastopama daudzs ups un ezeros, k ar jras piekrast, pai upju grvu tuvum. Nelielos stipri aizauguos slgtos ezeros parasti nav sastopama. Vismaz kop 1930. gada tiek mkslgi pavairota. No 1938. ldz 1996. gadam ie-laista vairk nek 196 (25%) ezeros, k ar daudzs cits denstilps. Izmantoana. Iekjo deu rpnie-ciskaj nozvej un makernieku lomos sastopama biei, tau samr neliel skait.
Summary. Freshwater species. Circumpolar distribution. One of the most common freshwater fishes in Latvia. Occurring in many rivers, lakes and coastal waters near river mouths. Not found in small, closed, overgrown lakes. In Latvia spawning in April - May in shallow overflooded places. Restocked since 1930. Released at least in 196 (25%) lakes from 1938 to 1996. In coastal waters of the Gulf of Riga occurring mainly in early spring. Very seldom and not numerous in commercial catches. Object for recreational fishing.
Latvijas zivis
50
2004
Tinca tinca (L.)

syn. Tinca vulgaris
lnis a: tench v: Schlei z: sutare i: linask l: lynas k:
Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem nedaudz saplacints. Mute vrsta uz prieku vai nedaudz uz leju. Mugura zaganbrna, sni zagandzelteni, vders dzeltengs. Tviiem vdera spuras otrais stars ievrojami resnks par prjiem. Morfoloija. D 2-5/6-12, A 2-4/6-9, P 1-2/14-19, V 1-2/7-11, C 19, l.l. 85-120, os.ph. 4-5, sp.br. 9-25, vt. 33-44. Izmri. L-75 cm, W-9 kg, Latvij L-53 cm, l-45 cm, W-2,7 (3,7)kg. Atirgs pazmes. Pie mutes 2 tausteki, zvas skas, garenas. Bioloija. Salddens zivs. Mazui uzturas baros, bet pieauguie pati - pa vienam. Nelielus barius veido nrsta laik un ziemojot. Ziem mazaktvs, mdz ierakties ds. Pamatbarba - bentoss. Sasniedz 18 gadu, Latvij 14 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-7 gadu vecum, sasniedzot 6-25 cm, Latvij 9-27 cm garumu (l). Auglba no 5,6 tkst. ldz 1,2 milj. ikru. Nrsto aprl-august, Latvij maij-august (dens t 14-27C) no 15 cm ldz 2 m dzium. Raksturgs porciju nrsts 2-3 (8) piegjienos ar 9-30 dienu starplaiku. Kopjais nrsta ilgums 25-60 dienas. Ikri pielp pie densaugiem un grunts, to attstba ilgst 3-7 dienas (60-80 grddienas). Pc izilans kpuri 3-4 dienas pavada, piestiprinjuies pie augiem. Izplatba. Eiropa un zija. Latvij salddeos viena no visizplattkajm zivju sugm. Sastopams daudzs ups un vairum ezeru, k ar jr, lielo upju grvu tie tuvum. Nelielos, seklos, slgtos ezeros, kur regulri notiek zivju slpana, nav sastopams. No 1955. ldz 1996. gadam ielaists vairk nek 120 (15%) ezeros. Selekcionta la zelta forma - Tinca tinca aberratio aurata Bloch, kas no pamatformas atiras ar gaii zeltaino krsu. Izmantoana. Zvejnieku un maker-nieku lomos samr reti. Audz dsaim-niecbs.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. One of the most common Latvian fishes - in many rivers, lakes, ponds (except small closed ponds with low oxygen contents), and coastal waters near river mouths. In Latvia reaching maturity when 9 - 27 cm long (l). Spawning in May - August. Restocked at least in 120 (15%) lakes from 1955 to 1996. Rare catch for anglers. Object for recreational fishing. Farmed in fish farms.
Latvijas zivis
51
2004
Kaulzivju klase Asarveidgo krta Lucu dzimta
Zoarces viviparus (L.)

luctis a: eelpout, viviparous blenny v: Aalmutter z: tnglake i: emakala l: gyvagimd vgl k:
Apraksts. ermenis slaids, priekgal paresnints un vienmrgi saplacints astes virzien. Galva samr liela ar plam aunu atverm, kas sniedzas ldz kru spuru pamatnei. Augoklis nedaudz izvirzts uz prieku, lpas biezas. Uz okiem nelieli koniski zobi, uz auksljm un lemekaula zobu nav. Muguras spura gara, ts aizmugurj da pie astes rinda sku dzeloveida staru. Anl spura gara. Muguras spura un anl spura saplduas ar astes spuru. Kru spura liela. da gotaina. Zvas skas, ciklodas, iegremdtas d. Krsa mainga, atkarga no vides. Mugura parasti no smilu brnas ldz tumi brnai ar vienu vai vairkm tumu plankumu srijm ermea snos un uz muguras spuras. Vders iedzeltens. Kru spuru malas dzeltengas, dareiz ar oranas. Morfoloija. D 72-85/0-XVII/16-27, A 80-95, P 15-22, V 3, C 10-13, vt. 101-126 Izmrs. L-52 cm. Baltijas jr ldz 40 cm, parasti 25-35 cm. Atirgs pazmes. Muguras un anl spura savienotas ar astes spuru (skat. taukzivi, lentzivi, vilkzivi). Bioloija. Bentiska jras zivs, uzturas piekrast ldz 60 m dzium, dodot priekroku akmeainm un smilainm vietm ar jraszu audzm. Barojas ar bentiskajiem vveidgajiem, trpiem, zivju mazuiem, ar reu ikriem. Mazui barojas ar ar zooplanktonu. Var sasniegt 11 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz otraj dzves gad. Ir dzvdzemdtja. Proans notiek jlij-august piekrast aptuveni 20 m dzium. Ikri mttes organism attsts 4-6 mneus. Mazui 30-53 mm garum dzimst janvr-aprl, to skaits vienai mttei 10-405, parasti - 30-170. Izplatba. Sastopama Ziemeeiropas jrs. Baltijas jr - vis ts piekrast. Vismasveidgk ir tiei Rgas lc, kur lielks koncentrcijas ir ziemeu un austrumu das. Izmantoana. Saimnieciski nozmga un vrtga zivs. Ga liels tauku saturs. Rgas lc tiek zvejota izsenis. Maksiml nozveja reistrta 1977.-1978. gad - ap 12 tkst. tonnu 70. gadu beigs, masveid savairojoties mencai un tai ienkot Rgas lc, k ar intensvs zvejas (galvenokrt ar traiem zivju miltu ieguvei) d, lucu krjums katastrofli samazinjs un to aizsardzbai 1980. gad zveja tiek aizliegta. Krjumam lnm atjaunojoties, vlkaj period zveja ar dam tonnm gad tiek atjaunota 1989. gad, un 90. gadu vid t sastda ap 150 t gad. Patlaban galvenokrt zvejo ar lucu murdiem. Ir ar amatierzvejas objekts Rgas lc, pai ziem no ledus.
Summary. Marine demersal species. Distributed in the seas of North Europe; all along the Baltic coast. Coupling in July - August in shallow waters (up to 20 m), bearing live young fish in January - April. Commercially important fish in the Gulf of Riga. Maximum annual catches of ca. 12 thous. tons in late 1970s. Due to increase in stock of the predatory cod in the Gulf of Riga and intense direct fishing of the eelpout the stock of the latter declined essentially. Fishing of the eelpout was prohibited since 1980 as a protection measure and resumed in 1989. The annual catch is ca. 150 tons now.
Latvijas zivis
52
2004
Phoxinus phoxinus (L.)

syn. Leuciscus phoxinus
mailte a: minnow v: Ellritze z: elritsa i: lepamaim l: rain k:
Apraksts. ermenis samr slaids, rsgriezum ieapa. Mute vrsta uz prieku vai nedaudz uz leju. Mugura un snu augdaa zaganbrna ar brnganmelniem plankumiem. Snu apakdaa zilgani, zagani vai dzeltengi sudrabaina. Vders blgans. Gar snu vidu gareniska lielku tumu plankumu rinda. Pirms nrsta tviiem uz galvas izveidojas nrsta krpias, daai patu uz vdera novrojami sarkani plankumi. Morfoloija. D 2-3/5-9, A 2-3/5-10, P 1/10-18, V 1-3/4-9, C 17-21, l.l. 25-93, sq. 58-110, os.ph. 2.5-4.2, sp.br. 5-12, vt. 35-43. Izmri. L-14 cm, W-27 g, Latvij l-8 cm, W-8 g. Atirgs pazmes. Sni zagani, zilgani vai dzeltengi sudrabaini, ar tumiem plankumiem (skat. citas karpu dzimtas zivis). Nav taukspuras (skat. lau dzimtas zivju mazuus). Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros. Ziem izvietojas bedrs, salien als, zem augu saknm. Pamatbarba: planktons, bentoss, den iekritui kukai-i un aes. Sasniedz 13 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-3 gadu vecum, sasniedzot 4-7 cm garumu (l). Auglba 0,1-10,9 tkst. ikru. Nrsto aprl-august, Latvij maij-jlij (dens t 7-20C) 5-60 cm dzi-um. Raksturgs porciju nrsts 3-5 piegjienos ar apmram 15 dienu starp-laiku. Kopjais nrsta ilgums 1-2 m-nei. Ikri pielp pie augiem, akmeiem un cita substrta, to attstba ilgst 2-14 dienas (69-80 grddienas). Izplatba. Eiropa un zija. Latvij sastopama daudzs ups, ar strautos un meliorcijas grvjos vairkus kilometrus no ietekas ups. Ezeros parasti nav sastopama. 1990. gad konstatta Stundezer, meliorcijas grv prveidotas uptes tuvum. Literatr attiecinta uz Odzes (1961) un Babtes (1962) ezeru. Izmantoana. Makernieki dareiz izmanto k smas zivtiu.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. In many Latvian rivers, also brooks and ditches, but not lakes and coastal waters. Spawning in May - July in Latvia. Used as a bait-fish.
Latvijas zivis
53
2004
Kaulzivju klase Asarveidgo krta Makreu dzimta
Scomber scomber (L.)

makrele, skumbrija a: mackerel v: Makrele z: makrill i: makrell l: skumbr k:
Apraksts. ermenis vrpstveida, iegarens, vienmrgi saaurins astes virzien ldz auram astes stumbram. Galva koniska ar smailu purnu. Acs prieku un aizmuguri sedz taukplaksts. Mute liela. Pirm muguras spura atrodas sekl riev, t ir sa, veidota no tieviem, asiem stariem un atdalta no otrs ar lielu atstarpi. Aiz muguras spurm ir 5(6), bet aiz anls spuras 4(5) papildspuras. Astes spurai katr pus divi nelieli snu i. Peldpa nav. Mugura tuma zilganzaa ar daudzm melnm izloctm rsjoslm. Sni sudrabaini ar zeltaini srtu perlamutra mirdzumu, vders balts. Morfoloija. D1 X-XII, D2 I/8-10, A I-III/8-13, P I-II/17-19, V 1/5, vt.30(31). Izmri. L-66 cm, W-3,3 kg. Baltijas jr L-41 cm, W-0,6 kg. Atirgs pazmes. Starp muguras spurm liela atstarpe, astes spuras pamatnes katr pus 2 nelieli i (skat. pelamidu). Bioloija. Jras pelaiska zivs, veido lielus barus, sastopama ldz 200-250 m dziumam. Ziemo dzium kontinentls nogzes rajon. Pavasar un agr vasar migr uz kontinentl elfa seklajiem deiem, kur nrsto. Pc nrsta, sekojot barbai, veic tlas migrcijas. Barojas ar pelaiskajiem vveidgajiem, siveidgo zivju mazuiem, krabju kpuriem. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz 3.-4. gad. Nrsto pavasar un vasaras skum. Auglba 350-450 tkst. ikru. Ikri un kpuri pelaiski. Izplatba. Ziemeatlantija. Ziemeeirop ir divas populcijas: rietumu un austrumu, pdj no tm ziemo Ziemejras ziemeda un Skagerak, bet nrsto Ziemejras centrlaj da. Baltijas jr reta ieceotja. Vairkkrt konstatta ar Somu un Rgas los. Pc sedesmitajiem gadiem jras austrumda oti reta, iespjams, ka tas saistts ar Ziemejras austrumu populcijas skaita krasu samazinanos 60. gadu otraj pus. Izmantoana. Nozmgs zvejas objekts Ziemeaustrumatlantij. Gada nozveja ap 0,6 milj. tonnu Baltijas jras rietumda nozvejo ldz 50 t (1981. gad). Kop 1968. gada nozveja samazins.
Summary. Marine pelagic species. Distributed in the Northeast Atlantic. Very rarely immigrating in the Baltic Sea. Repeatedly caught also in the Gulfs of Finland and Riga. Almost no records in the eastern part of the Sea after 1960s.
Latvijas zivis
54
2004
Gadus morhua callarias (L.)

menca, Baltijas menca a: cod v: Dorsch z: torsk i: tursk l: (Baltijos) menk k:
Apraksts. ermenis vrpstveida, galva liela. Augoklis garks par apakokli, uz kura atrodas labi attstts tausteklis. Acis mazas. Trs viena no otras pilngi atdaltas muguras spuras un divas anls spuras. Astes spura gandrz taisna. Snu lnija gaia, puslok izliecas virs kru spuras. Mugura un galvas augdaa no zaganpelkas ldz olvzaai ar daudziem tumiem plankumiem. Sni gaiki, vders balts vai netri balts. Morfoloija. D1 (11) 13-17, D2 13-20, D3 14-20, A1 15-20, A2 16-20, P 18-23, V 5-7, vt. 51-56. Izmri. L-132 cm, W-25 kg. Atirgs pazmes. Labi attstts tausteklis uz apakoka; gaia, puslok virs kru spuras izliekta snu lnija; pirm anl spura skas aiz pirms muguras spuras (skat. prjs mencu dzimtas zivis). Bioloija. Bentiska jras zivs, dzvo baros, sastopama ldz 150 m dziumam. Raksturgas garas nrsta un baroans migrcijas. Baroans period (jlijs-janvris) uzturas ldz 80 m dzium, mazui - tuvk piekrastei 20-60 m dzium. Plsja - bentofgs. Mazui un dzimumnenobriedus zivis galvenokrt barojas ar eltkjviem (Mysis sp.), pieaugus zivis - ar brtlim, rem, grvm u.c. Var sasniegt 17 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz otraj-treaj gad. Nrsto no februra ldz augustam, masveid aprl-maij. Galvens nrsta vietas atrodas Bornholmas, Gdaskas un Gotlandes ieplaks un Slupskas vag zem haloklna. Nrsta laik var veidot koncentrcijas pelagil. Ikru peldspjas uzturanai un izdzvoanai nepiecie-ama dens temperatra 4-6C, sums ne mazks par 11, skbeka saturs ne mazks k 2,0 ml/l. Auglba 0,2-2,4 milj. ikru. Ikrus nr vairks porcijs. Ikri un kpuri pelaiski. Pc izilans kpuri migr uz dens virsjiem sliem. Izplatba. Baltijas menca ir viena no piecm mencas Gadus morhua pasugm, kas pielgojusies dzvei mazsajos Baltijas deos. Sastopama vis Baltijas jr. Gados, kad krjums liels, masveid var ienkt jras los - Rgas, Somu un Botnijas - un jras ziemeda. Gados, kad krjums mazs, galvenokrt izplatta jras dienvidda. Izmantoana. Nozmgs zvejas objekts Baltijas jr. Zvejo ar traiem, tkliem un u jedm. Kopj nozveja atkarga no krjuma svrstbm: 1960.-1979.g. vidji 140-160, 1980.-1985.g. - 340, 1986.-1988.g. - 210 tkst. tonnu gad. Maksiml nozveja 391 tkst. tonnu 1984. gad. Latvij 90. gados nozvejo 6-8 tkst. t gad. Maksiml nozveja reistrta 1980. gad - 52 tkst. t.
Summary. Marine demersal species. One of the 5 subspecies of the Atlantic cod adapted to the breakish Baltic water. Common throughout the Baltic, though distribution fluctuating along with the stock. In the years of high abundance entering gulfs and the northern part. If the stock decreasing the cod concentrate in the southern part. Reaching maturity in the 2nd or 3rd year. Spawning in February - October, mostly March - May, in depths below the halocaline where salinity exceeds 11 and contents of oxygen is above 2 ml/l. The main spawning places: the Bornholm, Gdansk and Gotland Deeps, and the Slupsk Furrow. High commercial importance. With the stock decreasing Latvian annual catches have declined since 1980s reaching 6 - 8 thous. tons compared to 52 thous. tons in the maximum year 1980.
Latvijas zivis
55
2004
Merlangius merlangus (L.)

syn. Odontogadus merlangus, Gadus merlangus
merlangs a: whiting v: Merlan, Wittling z: vitling i: merlang l: merlangas k:
Apraksts. ermenis vrpstveida, ar samr masvu galvu un lielm acm. Augoklis garks par apakokli, uz zoda ir mazs, gandrz nemanms tausteklis, kur var ar nebt. Trs, viena no otras atdaltas, muguras spuras un divas saisttas anls spuras. Pirm anl spura gara, skas zem pirms muguras spuras. Astes spura gandrz taisna. Uz galvas lielas dzirdes poras. Snu lnija lzeni izliekta virs kru spuras. Mugura no dzeltengi brnas ldz zilganzaai, sni dzeltengi pelki, vders balts vai sudrabains. Pie kru spuras pamatnes neliels tums plankums. Morfoloija. D1 12-25, D2 18-25, D3 19-22, A1 30-35, A2 21-23, P 19-22, V 6, vt. 53-57, sp.br.19-22. Izmri. L-68 cm, W-3 kg. Atirgs pazmes. Anls spuras priekj mala ir zem pirms muguras spuras, augoklis garks par apakzokli (skat. prjs mencu dzimtas zivis). Bioloija. Jras piekrastes zivs, dzik par 200 m sastopams reti. Parasti uzturas 30-100 m dzium pelagil vai uz smilainas grunts. Mazui dzvo 5-30 m dzium. Barojas ar vveidgajiem un zivm, zivju patsvars barb ldz ar vecumu palielins. Vairoans. Nrsto no janvra ldz jnijam 20-80 m dzium dens t 5-10C. Auglba 109-285 tkst. ikru. Gan ikri, gan kpuri pelaiski. Kpuri un mazui slpjas zem lielo medzu (Cyanea) kupoliem. Izplatba. Eiropas piekraste no Portugles ldz Islandei un Barenca jrai, ar Skagerak un Kategat (pasuga merlangus); Vidusjr un Melnaj jr (pasuga euxinus). Baltijas jr rets ieceotjs. Vairkreiz konstatts jras dienvidda ldz Gotlandes salai, ar Gdaskas lc. Latvijas piekrast ldz im nav noerts. Izmantoana. Saimnieciski nozmga zivs. Kopj nozveja 150-200 tkst. t gad, Baltijas jras rietumda - mazk par 100 t, maksimli - 276 t 1978. gad.
Summary. Marine species. Distributed in European seas. In the North European seas classified as a subspecies M. m. merlangus, in the Mediterranean and Black Seas - as a subspecies M. m. euxinus. Rarely immigrating in the Baltic Sea. A few specimens caught south of Gotland, also in the Bay of Gdansk. No catches in the Latvian coastal waters.
Latvijas zivis
56
2004
Coregonus muksun (Pall.)

muksuns a: muksun v: Muksun z: spetsnossik i: muksun l: muksunas k:
Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem saplacints. Mute vrsta uz leju. Mugura tumi zilgana, sni un vders sudrabains vai zeltaini dzeltengs. Morfoloija. D 3-5/9-13, A 3-5/10-16, P 1/13-17, V 1-2/9-13, l.l. 79-108, sp.br. (25)-42-65, vt. (55)-61-66. Izmri. Ls-94 cm, W-13,8 kg. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Mute vrsta uz leju (skat. repsi un peledi). aunu brku vairk nek iram un parasti vairk nek sgai un Baikla omulim. Bioloija. Anadroma vai salddens zivs. Dzvo jr vai upju grvs, nrstot dodas uz upm. Mazui migr uz jru pirmaj gad. Salddens forma dzvo ezeros. Novrota ldz 3000 km tla migrcija, prvietoans trums 25 km diennakt. Pamatbarba: bentoss, planktons. Sasniedz 26 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 4-17 gadu vecum, sasniedzot 42-62 cm garumu (Ls). Auglba 9-167 tkst. ikru. Nrsto septembr-decembr (dens t 0-4C) 1,5-7 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 15-45 dienas. Ikri skum pielp pie akmeiem, oiem un cita substrta, vlk brvi gu uz grunts, to attstba ilgst 98-230 dienas (150-180 grddienas). Dakrt nrsts ne katru gadu. Veido hibrdus ar sgu, peledi, iru un nelmu. Izplatba. Ziemeu Ledus okena baseins. Eiropa un zija. Latvij ievests ap 1970. gadu. 1973. gad ielaists Bruu ezer. Ap 1982. gadu ielaists Rgas lc. It k esot ielaists ar kd no Daugavas denskrtuvm. Populciju izveidoans Latvij nav zinma.
Summary. Anadromous or freshwater species. Distributed in the catchment area of the Arctic Ocean: Europe and Asia. Imported to Latvia around 1970. Stocked in Lake Bruu (1973) and the Gulf of Riga (1982). No established populations in Latvia recorded.
Latvijas zivis
57
2004
Nu klase Nveidgo krta Nu dzimta
Petromyzon marinus (L.)

jras nis a: sea lamprey v: Meerneunauge z: havsnejonga i: merisutt l: jrin ng k:
Apraksts. ermenis skveida, kails. Mute ar zobiem piesceka piltuv. Muguras spuras divas, atdaltas viena no otras. Mugura un snu augdaa dzeltenbrna, zaganbrna vai pelcgi zilgana ar melniem vai tumi brniem plankumiem, snu apakdaa un vders balts. Morfoloija. Miomru skaits 67-74. Izmri. L-120 cm, W-3 kg, Latvij L-97 cm, W-2,2 kg. Atirgs pazmes. Augoka pltnte sa, uz ts viens otram ciei blakus divi zobi, ermea augdaa plankumaina (skat. upes ni un strauta ni). Bioloija. Anadroms. Ziemeamerik ir ar vairkas salddens populcijas. Parasti uzturas pa vienam, nrsta laik nelielos baros. Jr dzvo 1-4 gadus, tad dodas nrstot ups. Parasti nrsto upju lejtecs. Kpuri dzvo, ierakuies grunt. Ups tie pavada 2-8 gadus, sasniedzot 12-16 cm garumu, tad prvras par pieauguiem niem un migr uz jru. Novrota ldz 850 km tla migrcija. Paraztiska suga. Pamatbarba: zivju un jras zdtju audi, kpuriem detrts. Sasniedz 11 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 5-9 gadu vecum, sasniedzot 33-75 cm garumu. Auglba 21-305 tkst. ikru. Nrsto mart-jlij (dens t 11-24C) 40-60 cm dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts. Tvi un mtte veido ligzdu oains un akmeains viets. Ar vienu mtti nrsto viens tvi. Iznrsto un apaugoto ikru attstba ilgst 6-14 dienas. Nrsto vienreiz m, pc nrsta iet boj. Izplatba. Atlantijas okena ziemedaa. Sastopams gandrz vis Eirop, izemot Vidusjras austrumdau un Melno jru, Ziemefrikas un Ziemeamerikas austrumu piekrasts. Baltijas jr oti rets ieceotjs. Galvenokrt konstatts jras dienvidu un austrumu das. Baltijas lc ldz im nav konstatts. Latvij parasti noer upju lejtecs un grvs: Daugav 1833., 1946., 1949. un 1960. gad, Gauj 1960. gad, Irb 1934. un 1988. gad, Salac 1933., 1938., 1961., 1967. un 1990. gad, un Vent pirms 1934. gada un 1997. gad.
Summary. Anadromous species. Distributed in the North Atlantic, seas of Europe (except the Mediterranean and Black Seas), North Africa and North America. Very seldom entering the eastern Baltic. In Latvia recorded usually in lower reaches and mouths of rivers: the Daugava (1833, 1946, 1949 and 1960), the Gauja (1960), the Irbe (1934 and 1988), the Salaca (1933, 1938, 1961, 1967, and 1990). Several records in the Venta before 1934 and in 1997.
Latvijas zivis
58
2004
Lampetra planeri (Bloch)

strauta nis a: brook lamprey v: Bachneunauge z: bcknejonga i: ojasilm l: maoji ng k:
Apraksts. ermenis skveida, kails. Mute ar zobiem piesceka piltuv. Mugura un snu augdaa zilganpelka vai tumi brna, snu apakdaa un vders dzeltengs vai balts. Pirms nrsta mttm izveidojas anlajai spurai ldzga tauku kroka, bet tviiem rjs sklvads. Morfoloija. Miomru skaits 57-68. Izmri. L-32 cm, W-7 g. Atirgs pazmes. Augoka pltnte saldzinoi gara, ts galos pa vienam zobam (skat. jras ni). Abas muguras spuras saskaras, otrs muguras spuras augdaa noapaota (skat. upes ni). Bioloija. Sastopams salddeos - ups un strautos, retk ezeros. Kpura stadija ilgst 3-7 gadus. Sasniegui 10-20 cm garumu, ruden un ziem tie prvras pieauguos strauta nos, kdami nedaudz ski. Kpuri dzvo, ierakuies grunt. Aktvks tums. Tlas migrcijas neveic. Kpuru pamatbarba - detrts. Pieauguie nebarojas. Sasniedz 7 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 4-7 gadu vecum, sasniedzot 9-30 cm garumu. Auglba 0,3-2,6 tkst. ikru. Nrsto mart-jnij, Latvij maij-jnij (dens t 8-12C), 3-60 cm dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 723 dienas. Mtte un tvi veido ligzdu smilains un oains viets. Viena mtte parasti nrsto ar 2-3 tviiem. Ikru attstba ilgst 3-28 dienas. Nrsto vienreiz m, pc nrsta iet boj. Izplatba. Eiropa. Latvij daudzs ups.
Summary. Freshwater species. Common in Europe. Occurring in many rivers of Latvia. Spawning in May - June.
Latvijas zivis
59
2004
Lampetra fluviatilis (L.)

upes nis a: river lamprey v: Fluneunauge z: flodnejonga i: jesilm l: upin ng k:
Apraksts. ermenis skveida, kails. Mute ar zobiem piesceka piltuv. Vdera spuru un kru spuru nav. Mugura un snu augdaa tumi zilganzaa, zilganpelka vai zaganbrna, snu apakdaa un vders pelcgs, zeltains vai balts. Pirms nrsta mttm izveidojas anlajai spurai ldzga tauku kroka, bet tviiem rjs sklvads. Morfoloija. Miomru skaits 58-66. Izmri. Latvij L-51 cm, W-230 g. Atirgs pazmes. Augoka pltnte saldzinoi gara, ts galos pa vienam zobam (skat. jras ni). Muguras spuras atdaltas viena no otras, bet pirms nrsta mttm savienojas, otrs muguras spuras augdaa samr smaila (skat. strauta ni). Bioloija. Anadroms. Jr dzvo 1-3 gadus, tad dodas nrstot ups. Novrota ldz 250 km tla migrcija, prvietoans trums 13 km diennakt. Kpuri, kurus mdz saukt par urikiem, pavada ups 3-6 gadus, sasniedzot 8-15 cm garumu, tad prvras par pieauguiem niem un migr uz jru. Kpuri dzvo, ierakuies grunt. Pamatbarba: zivju audi, kpuriem - detrts. Sasniedz 7 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 4-7 gadu vecum, sasniedzot 16-50 cm, Latvij 23-46 cm garumu. Auglba 1042 tkst. ikru. Nrsto februr-jlij, Latvij maij-jnij (dens t 9-17C) 0,2-1,5 m dzium. Tvi izveido bedrti ligzdu, kuru mtte padziina un nr ikrus. Ar vienu mtti nrsto 1-6 tvii. Nrsto vienreiz m, pc nrsta, aptuveni divu nedu laik, iet boj. Ikri lipgi, to attstba ilgst 6-17 dienas (194-201 grddienas). Kpuri 3-7 dienas pc izilans mazkustgi, vlk ierokas grunt. Izplatba. Eiropa. Pieauguie pati uzturas Rgas lc un Baltijas jras piekrast. Nrstot masveid ienk ups no rudens ldz pavasarim, galvenokrt oktobr un novembr. Pieauguie pati var bt sastopami ups visu gadu. Latvij vismaz kop 1960. gada tiek mkslgi pavairots, ielaiot uz nrstu ups virs aizsprostiem, bet 80. gados uzskta ar kpuru ielaiana. Izmantoana. Baltij nozvejo apm-ram 250 t, Latvij - 70-170 t gad.
Summary. Anadromous species. Distributed along the European coast, abundant in Latvia. Adults occurring in the Baltic Sea and the Gulf of Riga. Living for 1 - 3 years in the sea, reaching maturity in 4 - 7 years. In Latvia entering rivers from autumn to spring, mostly in October - November, spawning in May - June. Larvae-ammocytes spending 3 6 years in rivers. Attempts of restocking being made. Commercially important species, annual catch of 70 - 170 tons in Latvia.
Latvijas zivis
60
2004
Stenodus leucichthys nelma (Pall.)

nelma a: inconnu v: Weisslachs z: nelman i: nelma l: nelma k:
Apraksts. ermenis slaids, no sniem saplacints. Mute ar skiem zobiem, vrsta uz prieku. Mugura tumi zagana, pelcga vai gaii brna, sni un vders sudrabains. Morfoloija. D 2-5/9-14, A 1-5/9-16, P 1/12-17, V 1/9-11, l.l. 88-121, sp.br. 17-27, vt. 61-71. Izmri. Ls-162 cm, W-50 kg. Atirgs pazmes. Ir taukspura. ermenis un spuras bez plankumiem, snu lnij parasti mazk zvu nek lau dzimtas zivm. Mute liela ar skiem zobiem, apakoklis savienojas ar galvaskausu aiz acs aizmugurjs malas (skat. citas sgu dzimtas zivis). Bioloija. Anadroma vai salddens zivs. Uzturas pa vienai. Pirms nrsta veido koncentrcijas. Anadrom forma dzvo jr, nrstot dodas uz upm. Mazui ups pavada 1-3 gadus. Salddens forma dzvo ezeros. Novrota ldz 3500 km tla migrcija, prvietoans trums 40 km diennakt. Pamatbarba - zivis. Sasniedz 29 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 4-18 gadu vecum, sasniedzot 54-86 cm garumu (Ls). Auglba 26-585 tkst. ikru. Nrsto septembr-decembr (dens t 0-8C) 1-3 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 9-28 dienas. Ikri skum lipgi, vlk brvi gu uz grunts, to attstba ilgst 178-200 dienas (368-439 grddienas). Dakrt nrsto ne katru gadu. Veido hibrdus ar Baikla omuli, muksunu un sgu. Izplatba. Ziemeu Ledus okena baseins. zija un Ziemeamerika. Latvij Lielaj Stropu ezer 1957. gad ielaista salddens forma no Kubenas ezera (Ziemekrievija). Populciju izveidoans Latvij nav zinma.
Summary. Anadromous or freshwater species. Distributed in the catchment area of the Arctic Ocean. The freshwater variety from Lake Cuben (North Russia) released in Lake Lielais Stropu in 1957. No established populations in Latvia recorded.
Latvijas zivis
61
2004
Kaulzivju klase Asarveidgo krta Tbu dzimta
Hyperoplus lanceolatus (Le Sauvage)

syn. Ammodytes lanceolatus
nigli a: greater sandeel v: Groer sandaal, Groer sandspierling z: tobiskung i: suurtobias l: didysis tobis, tubis k:
Apraksts. Neliela slaida zivs. Ldzga tbtei. Apakoklis garks par augokli. Spuras bez asiem dzeloiem. Muguras spura un anl spura garas, astes spura elta, vdera spuru nav. Zvas skas, zem snu lnijas novietotas uz slpm das krokm. Gar vderu ldz astes spuras tredaai stiepjas divas das krokas. Uz lemekaula divi samr lieli zobi. Mugura un galvas augdaa koi zagana, vders un sni sudrabaini. Pie katras nss tums plankums. Morfoloija. D 53-60, A 27-32, P 12-15, vt. 65-69, snu krokas 165-195. Izmri. L-40 cm, Baltijas jr L-34 cm, W-41 g. Atirgs pazmes. Uz lemekaula divi samr lieli zobi, kas labi redzami, atverot muti; tums plankums pie katras nss, atverot muti, augoklis neizvirzs uz prieku (skat. tbti). Bioloija. Jras piekrastes zivs, sastopamas ldz 60 m dziumam. Dzvo uz smilainm gruntm, dien ieracies smilts, aktvs nakt. Uzturas kop ar tbtm, bet ievrojami mazk skait. Planktonofgs, galven barba zooplanktons, bet lielkiem par 10-15 cm barb domin reu un tbu mazui. Vairoans. Nrsto no maija ldz augustam. Auglba 10-37 tkst. ikru. Ikri bentiski, tiek nrsti nelielm pikm uz smiltm. Izplatba. Ziemeaustrumatlantij no Portugles ldz Murmanskai un picbergenai, Baltijas jr ldz Botnijas la vidus daai un Somu lc ldz Helsinkiem. Rgas lc, pai t dienvidda, oti rets. Atklts jras piekrast biei, tau ievrojami mazk daudzum nek tbte. Izmantoana. Nozmgs zvejas objekts Ziemejr, kur kop ar citm tbu dzimtas zivm nozvejo 0,8-1,8 milj. tonnu gad.
Summary. Marine coastal species. Distributed in the Northeast Atlantic; in the Baltic as far as middle parts of the Gulfs of Bothnia and Finland. Less abundant than the lesser sandeel. Rare in the Gulf of Riga, especially in its southern part.
Latvijas zivis
62
2004
Coregonus autumnalis migratorius (Georgi)

Baikla omulis a: Baikal cisco v: Omul z: Arktisk sik i: baikali omul l: Baikalo omulis k:
Apraksts. ermenis slaids, no sniem nedaudz saplacints. Mute vrsta uz prieku. Mugura zaganbrna, sni un vders sudrabains. Pirms nrsta tviiem uz ermea izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 3-5/8-12, A 2-4/8-14, P 1/12-18, V 2/8-12, l. l. 75-113, sp. br. 30-57, vt. 56-64. Izmri. L-64 cm, W-10 kg. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Uz ermea un spurm nav tumu plankumu un punktu (sk. lau dzimtu). Mute vrsta uz prieku (sk. repsi, sgu, muksunu un iru). aunu brku parasti mazk nek peledei un muksunam, bet vairk nek iram. Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros. Dzvo Baikla ezer, nrstot dodas ups. Novrota ldz 500 km tla migrcija, prvietoans trums 20 km diennakt. Pamatbarba: planktons un bentoss. Sasniedz 22 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 3-9 gadu vecum, sasniedzot 25-38 cm garumu (Ls). Auglba 3-77 tkst. ikru. Nrsto septembr-novembr (dens t 1-13C) no 10 cm ldz 4 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 1316 dienas. Ar vienu mtti nrsto vairki tvii. Ikri skum pielp pie akmeiem, oiem, smiltm un cita substrta, vlk brvi gu uz grunts, to attstba ilgst 160-236 dienas (75-220 grddienas). Dakrt nenrsto katru gadu. Pc nrsta daa patu iet boj. Veido hibrdus ar sgu. Izplatba. Baikla ezers. Latvij ievests 1957. gad un ielaists Ruon un Lielaj Stropu ezer. No Ruona iegja Cira, Geraimovas Ilzas un Zalvu ezer (1960). Populciju izveidoans Latvij nav zinma.
Summary. Freshwater species. Basic area - Lake Baikal. Imported to Latvia in 1957; stocked in Lakes Ruona and Lielais Stropu. No established populations in Latvia recorded.
Latvijas zivis
63
2004
Alosa fallax (Lacep.)

palede, lapree, skalla a: twaite shad v: Finte z: staksill i: vintrim l: perpel k:
Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem saplacints. Mute ar skiem zobiem, vrsta uz prieku. Mugura tumi zila, sni un vders sudrabains vai zeltaini dzeltengs. Uz sniem parasti 4-8 tumi plankumi. Morfoloija. D 4-5/13-16, A 3/17-22, P 1/13-15, V 1/7-8, C 19, sq. (48)-55-65-(70), sp.br. 25-80, vt. 52-59; Latvij sp.br. (25-32)-39-40, D 15, A 21, sq. 56. Izmri. L-70 cm, W-2 kg, Latvij L-39 cm, l-33 cm, W-0,6 kg. Atirgs pazmes. Vdera lis ass (skat. rei). Auglpa vid elta (skat. rei un brtliu). aunu brku mazk nek alozai, ts ir tikpat garas cik aunu lapias. Uz sniem parasti ir 4-8 tumi plankumi (skat. rei, brtliu un alozu). Bioloija. Anadroma zivs (daos ezeros ir ar salddens forma). Uzturas baros. Dzvo jr, nrstot dodas uz upm, parasti uz to grvm un lejtecm. Mazui migr uz jru pirmaj gad. Novrota ldz 400 km tla migrcija. Pamatbarba: vveidgie un zivju mazui. Sasniedz 10 (25) gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-3 gadu vecum, sasniedzot 27-30 cm garumu. Auglba 12-363 tkst. ikru. Ziemeeirop ups ienk maij-jnija skum. Nrsto upju lejtecs maij-august (dens t 12-18C). Raksturgs vienlaicgs nrsts. Ikri bentiski, tiek nrsti uz smiltm un oiem. Tie tiek nesti pa straumi un to attstba ilgst 2-8 dienas (80-100 grddienas). Izplatba. Atlantijas piekraste no Skandinvijas ldz Ziemefrikai, ar Vidusjra. Baltijas jr reta. Pavasaros erta Daugav un Lielup (1934). Literatr attiecinta uz Gaujas, Salacas un Ventas baseiniem (1960). Rgas lc un jr noertas 1908., 1936.-1938. un 1947. gad. 80.-90. gados Rgas la un atklts jras piekrast, galvenokrt pavasar un vasaras skum, tiek noertas 2-3 zivis katru gadu. Ziemejr atsevii eksemplri regulri konstatti 1967.-1977. un 1984. gad. Francij parasta. Kop 1995. gada iekauta Latvijas Sarkans grmatas reto sugu (3.) kategorij. Izmantoana. Nelielos daudzumos tiek zvejota Ziemeeirop. Ir ar amatierzvejas objekts. Kuru jom (Lietuva) ldz 1957. gadam bija rpniecisks zvejas objekts. Latvijas jras piekrast ldz 60. gadiem lomos bija regulri sastopama, vlkajos gados - reti.
Summary. Anadromous species. Freshwater variety in some lakes. Distributed along the European coast from Scandinavia to North Africa, also in the Mediterranean. Rare in the Baltic and Latvia. References to basins of the Gauja, the Salaca, and the Venta in literature sources, also to the coastal waters. Ca. 2 - 3 specimens caught annually in the Gulf of Riga and the Sea in 1980s - 90s, mostly in spring and early in summer. Included in the Red Data Book of Latvia under the category 3 (rare).
Latvijas zivis
64
2004
Salvelinus alpinus (L.)

syn. Salvelinus salvelinus, Salmo salvelinus
Arktikas palija, sarkan palija, ezera forele a: Arctic charr v: Seesaibling z: rding, strre fjllrding i: arktika paalia, mgihrnas l: arktin palija k:
Apraksts. ermenis slaids, no sniem nedaudz saplacints. Mute ar zobiem, vrsta uz prieku. Caurceotjformai mugura zila, sni un vders sudrabains. Salddens formai mugura tumi zila vai olvzaa, sni dzeltengi balti vai zagani, vders dzeltengi srts vai orans. Uz sniem sarkani vai orani plankumi un punkti. Kru spuras, vdera spuras un anl spura sarkana. Pirms nrsta kru spuru, vdera spuru un anls spuras priekdaa balta. Mazuiem uz sniem 8-15 lieli tumi plankumi. Morfoloija. D 3-6/8-12, A 3-6/7-11, P 1/10-15, V 1/7-10, C 19, l.l. 113-240, sp.br. 16-35, vt. 56-71. Izmri. L-120 cm, W-16 kg. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Mute ar zobiem, ermenis plankumains (skat. sgu dzimtu). Anlaj spur parasti mazk staru nek kuprlasim, ketlasim un kiuam. Lemekaula kts bez zobiem (skat. citas lau dzimtas zivis). Lemekaula pltnte priekpus noapaota, uz muguras spuras un astes spuras nav tumu rssvtru (skat. avota paliju). Bioloija. Anadroma vai salddens zivs. Uzturas pa vienai. Anadrom forma dzvo jr, nrsto ups. Mazui ups pavada parasti 2-3 gadus (reti 4-5 gadus). Novrota ldz 940 km tla migrcija, prvietoans trums 10 km diennakt. Pamatbarba jr: vveidgie un zivis; salddeos - planktons, bentoss, kukaii. Sasniedz 25 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 4-14 gadu vecum, sasniedzot 11-40 cm garumu (Ls). Auglba 0,1-21 tkst. ikru. Nrsto jlij-septembr (dens t 2-11C) no 10 cm ldz 100 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kur piedals ar pundurtvii. Mtte veido vienu vai vairkas ligzdas, ierokot ikrus oos, to attstba ilgst 21-230 dienas (490-540 grddienas). Tvi apsarg ligzdu. Nrsts ne katru gadu. Veido hibrdus ar taimiu. Izplatba. Cirkumpolra. Eiropa, zija un Ziemeamerika. Latvij ievesta pirms 1929. gada, iespjams, no Ziemeamerikas. 1940. gad ievesta no Zviedrijas. Audzta dsaimniecbs. Ielaista ezeros, bet nav ziu, kuros. Viena no paliju sugm audzta zivjaudztavs ar sedesmitajos gados. Populciju izveidoans Latvij nav zinma. Arktikas palija tiek uzskatta par vairku sugu kompleksu. Zviedrij uz entisku ptjumu pamata izdaltas 3 sugas. Eirop izdala vismaz 24 pasugas.
Summary. Anadromous or freshwater species. Circumpolar distribution. Imported to Latvia before 1929 from North America and in 1940 from Sweden. Farmed in fishfarms. Stocked in lakes, but no records where. No established populations in Latvia recorded.
Latvijas zivis
65
2004
Salvelinus fontinalis (Mitch.)

syn. Salmo fontinalis
avota palija, Amerikas palija a: brook charr v: Bachsaibling z: bckrding i: ameerika paalia l: amerikin palija k:
Apraksts. ermenis slaids, no sniem nedaudz saplacints. Mute ar zobiem, vrsta uz prieku. Caurceotjformai mugura zila vai zaa, sni un vders sudrabains. Salddens formai mugura zagana vai brngana, sni un vdrs zagans. Uz sniem sarkani vai orani plankumi ar zilu apmali. Muguras spura un astes spura ar tumm rssvtrm. Pirms nrsta tviiem sni kst sarkani, kru spuras, vdera spuras un anl spura sarkana ar baltu malu. Mazuiem uz sniem 8-12 lieli tumi plankumi un biei ar dai sarkani vai dzelteni punkti. Morfoloija. D 3-5/7-11, A 3-5/7-13, P 1/10-13, V 1/7-9, C 19, l.l. 108-243, sp.br. 11-22, vt. 57-62. Izmri. L-90 cm, W-8,6 kg. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Mute ar zobiem, ermenis plankumains (skat. sgu dzimtu). Anlaj spur parasti mazk staru nek ketlasim, kiuam un kuprlasim. Lemekaula kts bez zobiem (skat. citas lau dzimtas zivis). Lemekaula pltnte priekpus smaila, uz muguras spuras un astes spuras tumas rssvtras (skat. Arktikas paliju). Bioloija. Anadroma vai salddens zivs. Uzturas pa vienai. Anadrom forma dzvo jr, nrsto ups. Mazui ups pavada 2-3 gadus. Pamatbarba: bentoss un zivis. Sasniedz 24 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-4 gadu vecum, sasniedzot 9-20 cm garumu (Ls). Auglba 0,1-7 tkst. ikru. Nrsto septembr-mart (dens t 4-6C) no 0,8 ldz 1 m dziumam. Raksturgs vienlaicgs nrsts. Mtte veido ligzdu, ierokot ikrus oos, to attstba ilgst 50-210 dienas (350-420 grddienas). Izplatba. Ziemeamerika. Latvij ievesta 1902., 1912. un 1914. gad. Ielaista ups, bet nav ziu, kurs. Viena no paliju sugm audzta zivjaudztavs ar sedesmitajos gados. Populciju izveidoans Latvij nav zinma. Lietuv un Sanktpterburgas apgabala atsevios strautos izveidojus populcijas. Sanktpterburgas apgabal ievesta gadsimta skum no Latvijas.
Summary. Anadromous or freshwater species. Distributed in North America. Imported to Latvia in 1902 - 1914. Stocked in rivers, but no records where. No established populations in Latvia recorded. Successfully introduced in a few brooks in Lithuania and near St. Petersburg.
Latvijas zivis
66
2004
Alburnoides bipunctatus (Bloch)

syn. Alburnus bipunctatus
pave, strauta pave a: riffle minnow v: Schneider z: strmlja i: tippviidikas l: srovin aukl k:
Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem saplacints. Mute vrsta uz prieku. Mugura brngani zaa (olv-zaa), sni un vders sudrabains. Vdera spuras un anl spura pirms nrsta kst srta. Morfoloija. D 2-3/6-9, A 2-3/11-18, P 1/12-16, V 2/6-9, C 19, l.l. 40-54, os.ph. 2.5-4.2 vai 2.5-5.2, sp.br. 7-13, vt. 3743. Izmri. L-17 cm, W-40 g, Latvij l-9 cm, W-16 g. Atirgs pazmes. Snu lnijai abs puss melni punkti, mute vrsta uz priek-u (skat. vi un ausleju). Rkles zobi gludi (skat. vi). Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros. Biek sastopama straujs, pat krains viets. Pamatbarba: bentoss, den iekritui kukaii un aes. Sasniedz 9 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-3 gadu vecum, sasniedzot 4-7 cm garumu (l). Auglba 1-8 tkst. ikru. Nrsto aprl-jlij (dens t 15-24C) sekls viets. Raksturgs porciju nrsts. Ikri pielp pie grunts, to attstba ilgst 4-6 dienas (80-100 grddienas). Veido hibrdus ar sapalu. Izplatba. Eiropa un zija. Latvij sastopama daudzs ups. Ezeros un jras piekrast nav konstatta. Izmantoana. Dareiz gads maker-nieku lomos.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe. In many Latvian rivers, but not lakes and coastal waters.
Latvijas zivis
67
2004
Kaulzivju klase Asarveidgo krta Makreu dzimta
Sarda sarda (Bloch)

pelamida a: bonito v: Pelamide z: rygstrimmig pelamid i: pelamiid l: pelamid k:
Apraksts. Vidja izmra zivs ar vrpstveida ermeni, konisku galvu un tievu astes stumbru. Mute liela. Augoklis sasniedz vai nedaudz prsniedz acs rjo malu. Muguras spuras satuvintas. Pirm muguras spura gara, aiz otrs muguras spuras 7-9, bet aiz anls 6-8 papildspuras. Uz astes stumbra labi attstts snu lis starp 2 mazkiem iem. Snu lnija viaina. Mugura un snu augpuse metliski zila ar 5-11 tumm, slpm svtrm, snu apakpuse sudrabaini dzeltena. Morfoloija. D1 XXI-XXIV, D2 14-17, A 13-16, P 26, V 5-7, vt. 53-54. Izmri. L-91 cm, W-7 kg. Atirgs pazmes. Gara pirm muguras spura un uz astes stumbra labi attstts lis (skat. makreli). Bioloija. Pelaiska jras zivs, galvenokrt uzturas baros jras virsjos slos, ar piekrast. Laba peldtja, veic garas baroans migrcijas. Plsja, barojas ar zivm. Vairoans. Nrsto no maija ldz jnijam, galvenokrt Dienvideiropas, ar Vidusjras deos. Izplatba. Sastopama Atlantijas okena mrenajos un tropiskajos deos. Ziemeeirop pie Skandinvijas atceo samr regulri baroans period Du aurumos parasti ienk jnij-septembr, kad dens temperatra ir virs 14C. Baltijas jras austrumda noerta vienreiz - 1938. gad pie Kustavistas (Somija). Izmantoana. Vrtgs zvejas objekts. Pasaules kopj nozvej ap 20-40 tkst. t gad, galvenokrt Vidusjr un Melnaj jr. Ziemeeirop saimnieciskas nozmes nav.
Summary. Marine pelagic species. Distributed in the moderate and tropical Atlantic waters. Quite often migrating to the Scandinavian coast for feeding. Entering the Danish straits usually in June - September when the water is warmer than 14C. Once caught in the eastern Baltic near Finland (1938).
Latvijas zivis
68
2004
Coregonus peled (Gmelin)

pelede a: peled v: Peledmarne z: peledsik i: peled l: peled k:
Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem nedaudz saplacints. Mute vrsta uz prieku. Mugura tumi zilgana, sni un vders sudrabains. Uz galvas augdaas un muguras spuras mdz bt nelieli tumi plankumi. Pirms nrsta tviiem uz ermea izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 3-5/7-13, A 2-5/9-17, P 1-2/11-19, V 1-2/9-14, l.l. 76-104, sp.br. 40-69, vt. (51)-57-64; Latvij D 9(10), A (13)14, l.l. (86- 87)-89, sp.br. (54)-55. Izmri. L-60 cm, W-6 kg, Latvij l-38 cm, W-1,1 kg. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Mute vrsta uz prieku (skat. repsi, sgu, muksunu un iru). Uz muguras spuras mdz bt nelieli tumi plankumi (skat. citas sgu dzimtas zivis). aunu brku var bt vairk nek Baikla omulim un sgai Latvij. Bioloija. Salddens vai anadroma zivs. Uzturas baros. Novrota ldz 300 km tla migrcija, prvietoans trums 24 km diennakt. Pamatbarba: planktons, retk bentoss. Sasniedz 16 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-7 gadu vecum, sasniedzot 15-39 cm garumu (Ls). Auglba 1-248 tkst. ikru. Nrsto septembr-janvr (dens t 0-11C) 1-6 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 10-80 dienas. Ikri skum lipgi, vlk brvi gu uz grunts, to attstba ilgst 78-195 dienas (160-210 grddienas). Veido hibrdus ar sgu un muksunu. Izplatba. Ziemeu Ledus okena baseins. zija. Latvij ievesta 1954. gad. Ldz 1986. gadam ielaista vairk nek 49 (6%) ezeros, k ar Bou, Paviu un Rgas denskrtuvs. 1993. gad viens eksemplrs noerts Daugavas lejtec. Populciju izveidoans Latvij msdiens nav zinma. Izmantoana. Zvejnieku lomos reti, parasti pirmajos gados pc ielaianas.
Summary. Anadromous or freshwater species. Distributed in the catchment area of the Arctic Ocean. Imported to Latvia in 1954. Stocked at least in 49 (6%) lakes and artificial reservoirs on the Daugava before 1986. One specimen caught in lower reaches of the Daugava in 1993. No established populations in Latvia recorded.
Latvijas zivis
69
2004
Misgurnus fossilis (L.)

syn. Cobitis fossilis
pkste, pkstulis, du pkste a: pond loach v: Schlammpeitzger z: slampiskare i: vingerjas l: vijnas k:
Apraksts. ermenis slaids, rsgriezum ieapa. Mute vrsta uz leju. Pie augoka un apakoka pa 2 priem tausteku, mutes kaktios pa vienam (kop 10). ermenis klts ar skm zvm. Mugura brna vai pelkbrna, sni un vders dzeltens ar tumm gareniskm svtrm. Uz ermea un spurm daudzi nelieli tumi plankumi un punkti. Vders mdz bt spilgti oran krs. Morfoloija. D 2-4/5-8, A 2-5/5-7, P 1/8-11, V 1-2/4-7, C 15-16, sq. 85-175, sp.br. 12-17, vt. 47-53. Izmri. L-50 cm, W-200 g, Latvij L-24 cm, l-21 cm, W-70 g. Atirgs pazmes. Pie mutes 10 tausteki (pie apakoka esoie vji izteikti) (skat. akmegrauzi un brdaino akmegrauzi). Bioloija. Salddens zivs. Parasti uzturas pa vienai. Pirms nrsta un ziemoanas veido koncentrcijas. Aktvka tums. Uzturas pie grunts, biei, ar ziemojot, ierokas ds. Tlas migrcijas neveic. Pamatbarba bentoss. Sasniedz 22 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-3 gadu vecum, sasniedzot apmram 14 cm garumu (l). Auglba 2-150 tkst. ikru. Nrsto mart-august, Latvij jnij (dens t 3-24C) 40-60 cm dzium. Raksturgs porciju nrsts ldz 3 piegjienos, kas ilgst 11-16 dienas un ilgk. Ikri pielp pie densaugiem vai grunts, to attstba ilgst 4-14 dienas (100120 grddienas). Pc izilans kpuri ldz 4 dienm pavada piestiprinjuies pie augiem. Izplatba. Eiropa. Latvij sastopama daudzs ups, ezeros un cits denstilps dains viets ar stvou vai lni tekou deni.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe. In many Latvian rivers, lakes and other waterbodies with stagnant or slowly flowing water. Spawning in June in Latvia.
Latvijas zivis
70
2004
Melanogrammus aeglefinus (L.)

syn. Gadus aeglefinus
pika, elzivs a: haddock v: Schellfish z: kolja i: kilttursk, pika l: juodadm menk k:
Apraksts. Vrpstveida ermenis, galva maza, acis samr lielas. Augoklis ievrojami garks par apakokli, uz kura atrodas oti ss tausteklis. Pirm muguras spura augsta, trsstrveida. Snu lnija tuma. Mugura tuma, zaganbrna, sni gaiki, vders balts. Starp kru spuras pamatni un snu lniju melns apa plankums. Morfoloija. DI 15-16, D2 19-21, D3 19-23, A1 23-24, A2 22-23, vt. 52-57, sp.br. 24-27. Izmri. L-76 cm, W-4,5 kg. Rekordzivs noerta pie Islandes L-112 cm, W-16,8 kg. Atirgs pazmes. ermea snos starp kru spuras pamatni un snu lniju atrodas liels melns plankums; augsta gandrz trsstrveida muguras spura (skat. prjs mencu dzimtas zivis). Bioloija. Bentiska jras zivs, sastopama ldz 200 m dzium. Barojas ar bentiskajiem organismiem - vveidgajiem, adatdaiiem, gliemjiem, trpiem, skm zivm, mazui - ar airkjviem. Baroans migrcijas nelielas - skot ar 3.4. dzves gadu vasar krasta virzien, ruden - jras virzien. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz 5.-6. gad, sasniedzot 47 cm garumu. Nrsta migrcijas tlas. Nrsto no februra ldz jnijam, galvenokrt mart-aprl 100-150 m dzium pie dens temperatras 6-10C un suma 35. Auglba 0,1-1,8 milj. ikru. Ikri un kpuri pelaiski, pdjie slpjas zem medzm. Mazui uz bentisku dzvesveidu priet pirmaj gad, sasniedzot 15 cm garumu. Izplatba. Ziemeatlantija, Eiropas piekrast no Portugles ldz Islandei, picbergenai un Novaja Zemai, ar Skagerak un Kategat. Baltijas jras rietumda samr reta, austrumda - oti reta ieceotja. Ir zias, ka Latvijas piekrast noerta 1951. gad. Izmantoana. Nozmgs zvejas objekts Ziemeaustrumatlantij. 80. gados nozvejoja ap 300-420 tkst. tonnu gad, Skagerak un Kategat - 4-8 tkst. tonnu.
Summary. Marine demersal species. Distributed in the North Atlantic. Rare in the western Baltic, extremely rare in the eastern part. One specimen caught at the coast of Latvia in 1951.
Latvijas zivis
71
2004
Cottus gobio L.
platgalve a: bullhead, bullhead sculpin v: Westgroppe z: stensimpa i: vldas l: paprastasis kjagalvis k:
Apraksts. ermenis vrpstveida. Galva liela, no augas saplacinta. Mute ar skiem zobiem, vrsta uz prieku. ermenis kails, bez zvm, brngans vai pelcgs ar dadas formas tumiem plankumiem. Kru spuras, muguras spura un astes spura ar tumiem plankumiem. Morfoloija. D1 IV-IX, D2 13-20, A 9-15, P 12-16, V 1/3-5, C 13(18 ?), l.l. 30-39, sp.br. 4-6, vt. 31-36. Izmri. L-20 cm, W-60 g, Latvij L-7 cm, l-6 cm, W-5 g. Atirgs pazmes. Snu lnija parasti sniedzas ldz astes spuras pamatnei. Vdera spuras parasti bez tumu punktu veidotm rssvtrm, to iekjie stari garki par pusi no spuru garuma. Vdera spuru gali nesniedzas ldz anlajai atverei (skat. raibo platgalvi). ermenis kails, bez kaula pltntm, uz aunu vkiem pa vienam vji attsttam dzelonim (skat. citas platgalvju dzimtas zivis). Bioloija. Salddens zivs. Uzturas pa vienai pie grunts. Aktvka tums. Dien parasti slpjas zem akmeiem un citiem zemdens priekmetiem. Tlas migrcijas neveic. Pamatbarba - bentoss. Sasniedz 10 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-3 gadu vecum, sasniedzot 4-9 cm garumu (l). Auglba 50-1330 ikru. Nrsto februr-jnij (dens t 7-12C) sekls viets. Raksturgs vienlaicgs (porciju) nrsts, kas ilgst apmram mnesi. Tvi veido ligzdu zem akmeiem un apsarg to. Vien ligzd nr ikrus viena vai vairkas mttes. Ikru attstba ilgst 12-35 dienas (218-250 grddienas). Izplatba. Eiropa un zija. Latvij sastopama daudzs ups un daos ezeros, viets ar akmeainu gultni. Konstatta eguma denskrtuv (1956), 1991. gad Rgas denskrtuv, Drdz, Geraimovas Ilzas, Rznas ezer, Ruon un Sver (1959, 1960, 1963, 1967), k ar Rgas lc (1908). Literatr attiecinta uz Sventes ezeru (1959). denstilps ar dainu gultni parasti nav sastopama. Daugavas augtec (Baltkrievij) sa-stopama platgalves pasuga - krievu platgalve Cottus gobio koshewnikowi Gratz., kurai snu lnija nesniedzas ldz anls spuras galam. Daugavas lejtec (Rgas denskrtuv) konstattajai platgalvei snu lnija sniedzas ldz astes spuras pamatnei. Konstatta ar Baltijas jras, Somu un Botnijas la piekrast. Rgas la piekrast - oti reti.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. In Latvian rivers and some lakes, preferring stony bottom. Rare in waterbodies with muddy bed. Found in coastal waters of the Gulfs of Finland and Bothnia, too. Very rare in the Gulf of Riga.
Latvijas zivis
72
2004
Cottus poecilopus Heck.

raib platgalve a: spotted sculpin v: Ostgroppe z: bergsimpa i: kirjuuimeline vldas l: raibapelekis kjagalvis k:
Apraksts. ermenis vrpstveida. Galva liela, no augas saplacinta. Mute ar skiem zobiem, vrsta uz prieku. ermenis kails, bez zvm, brngans, pelcgs vai olvza ar dadas formas tumiem plankumiem. Visas spuras ar tumiem plankumiem. Morfoloija. D1 VI-X, D2 14-20, A 11-16, P 13-15, V 1/3-4, C 12-15, l.l. 20-32, sp.br. 3-9, vt. 32-36. Izmri. L-20 cm, W-48 g. Atirgs pazmes. Snu lnija ne-sniedzas ldz astes spuras pamatnei. Vdera spuras ar izteiktm 5-15 tumm rssvtrm, to iekjie stari ski par pusi no spuru garuma. Vdera spuru gali aizsniedz anlo atveri (skat. platgalvi). ermenis kails, bez kaula pltntm, uz aunu vkiem pa vienam vji attsttam dzelonim (skat. citas platgalvju dzimtas zivis). Bioloija. Salddens zivs. Uzturas pa vienai pie grunts. Aktvka tums. Dien parasti slpjas zem akmeiem un citiem zemdens priekmetiem. Tlas migrcijas neveic. Pamatbarba - bentoss. Sa-sniedz 6 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2 gadu vecum, sasniedzot 4-8 cm garumu (l). Auglba 200-800 ikru. Nrsto februr-jnij (dens t 5-17C) sekls viets. Raksturgs vienlaicgs nrsts. Tvi veido ligzdu zem akmeiem un apsarg to. Ikri lipgi, to attstba ilgst 12-15 dienas (218 grddienas). Izplatba. Eiropa un zija. Literatr attiecinta uz Latvijas deiem - jru un upm - k reti sastopama suga (1956, 1966, 1974), tau konkrtas atradnes nav mintas. Agrkajos Latvijas ihtiofaunas sarakstos nav iekauta. Makernieku literatr attiecinta uz Daugavas, Gaujas, Lielupes, Salacas un Ventas baseinu (1960). Lietuv, Igaunij un Baltkrievij nav konstatta. Baltijas jras basein sastopama Dnij, Polij, Somij, Vci-j un Zviedrij. Latvij populciju pastvana nav zinma.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. In Latvian rivers and some lakes, preferring stony bottom. Rare in waterbodies with muddy bed. Found in coastal waters of the Gulfs of Finland and Bothnia, too. Very rare in the Gulf of Riga.
Latvijas zivis
73
2004
Hypophthalmichthys molitrix (Val.)

baltais platpieris a: silver carp v: Silberkarpfen z: i: pakslaup l: baltasis plaiakaktis k:
Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem nedaudz saplacints. Mute vrsta uz augu. Mugura zaganpelka, sni un vders sudrabains. Morfoloija. D 2-3/5-7, A 2-3/10-15, P 1/16-19, V 1/6-9, l.l. 101-142, os.ph. 4-4, sp.br.- saauguas kop, vt. 37-40. Izmri. L-133 cm, W-35 kg. Atirgs pazmes. aunu vkus aptveros plves galvas apakpus saauguas kop, veidojot kroku (skat. citas karpu dzimtas zivis). Kru spuru gali nesniedzas aiz vdera spuru pamatnm, rkles zobu virsma rievota, aunu brkstis saauguas kop (skat. raibo platpieri). Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros. Novrota 500 km tla migrcija. Pamatbarba: planktons un bentoss. Sasniedz 20 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-10 gadu vecum, sasniedzot 17-76 cm garumu (l). Auglba 0,3-2,5 milj. ikru. Nrsto aprl-august (dens t 18-30C). Raksturgs porciju nrsts, kas ilgst 2-2,5 mneus. Ikri pelaiski vai puspelaiski, to attstba ilgst 1-2 dienas (25-65 grddienas). Veido hibrdus ar raibo platpieri. Izplatba. zija. Latvij ievests ap 1960. gadu. 1980. gad ielaists Valdemrpils ezer. 1996. gad viens pieaudzis eksemplrs noerts jras piekrast pie Daugavas grvas. Populciju izveidoans Latvij nav zinma.
Summary. Freshwater species. Distributed in Asia. Imported to Latvia about 1960. Stocked in Lake Valdemrpils in 1980. An adult caught in the sea near the Daugava mouth. No established populations in Latvia recorded.
Latvijas zivis
74
2004
Aristichthys nobilis (Rich.)

raibais platpieris a: bighead, spotted silver carp v: Marmorkarpfen z: i: jmepea l: margasis plaiakaktis k:
Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem nedaudz saplacints. Mute vrsta uz augu. Mugura tuma, sni un vders sudrabains vai zeltains. Pieauguiem patiem uz sniem mdz bt tumi plankumi. Morfoloija. D 2-3/7-10, A 2-3/11-17, P 1/15-17, V 1-2/7-8, l.l. 92-122, os.ph. 4-4, sp.br. 150-400, vt. 35-39. Izmri. L-146 cm, W-50 kg. Atirgs pazmes. aunu vkus aptveros plves galvas apakpus saauguas kop, veidojot kroku (skat. citas karpu dzimtas zivis). Kru spuru gali sniedzas aiz vdera spuru pamatnm, rkles zobu virsma gluda, aunu brkstis nav saauguas kop (skat. balto platpieri). Bioloija. Salddens zivs. Pamatbarba: fitoplanktons un zooplanktons. Sasniedz 17 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-13 gadu vecum, sasniedzot 59-90 cm garumu (l). Auglba 0,3-1,9 milj. ikru. Nrsto pavasar-vasar (dens t 18-27C). Raksturgs porciju nrsts. Ikri puspelaiski, to attstba ilgst 1-3 dienas (60 grddienas). Veido hibrdus ar balto platpieri. Izplatba. zija. Latvij ievests sedesmitajos gados vai vlk. 1990. gad un 1992. gad pa vienam eksemplram noerts Rgas la piekrast. Ielaiana dabisks denstilps un populciju izveidoans Latvij nav zinma.
Summary. Freshwater species. Distributed in Asia. Imported to Latvia in 1960s or later. Though data are lacking on stocking in natural waterbodies and establishing of populations in Latvia, two specimens caught in the Gulf of Riga (1990, 1992) near mouths of the Salaca and the Daugava.
Latvijas zivis
75
2004
Abramis brama (L.)

plaudis, breksis a: bream v: Brachsen, Blei z: braxen i: latikas l: karis k:
Apraksts. ermenis augsts, no sniem saplacints. Mute vrsta nedaudz uz leju. Mugura zilganpelka, sni un vders sudrabains. Lielki pati (l > 23 cm) bronzas krs. Pirms nrsta tviiem uz galvas izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 2-3/7-11, A 3/20-31, P 1-2/12-18, V 2/6-9, C 18-19, l.l. 47-62, os.ph. 5-5, sp.br. 16-30, vt. 37-48; Latvij D 8-10(13), A 22-29, l.l. (50)52-62. Izmri. L-82 cm, W-11,5 kg, Latvij L-(66), l-57 cm, W-5 kg. Atirgs pazmes. Spuras pelkas, daji melnas (skat. plici un spri). Snu lnij parasti vairk zvu nek plicim, bet mazk nek sprei. Rkles zobi vien rind (skat. plici). Anlaj spur mazk staru nek sprei. Bioloija. Salddens vai puscaurceotja zivs. Uzturas baros. Sevii lielas koncentrcijas veido ruden, izvietojoties ziemoanas bedrs. Ziem mazaktvs. Novrota ldz 440 km tla migrcija, pr-vietoans trums 14 km diennakt. Pamatbarba: bentoss, pai hironomdu kpuri un zooplanktons. Sasniedz 32 gadu, Latvij 19 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-13 gadu vecum, sasniedzot 5-41 cm, Latvij 14-34 cm garumu (l). Auglba 0,4-912,3 tkst. ikru. Nrsto aprl-jlij, Latvij maij-jnij (dens t 8-24C) no 5 cm ldz 20 m dzium. Prsvar raksturgs vienlaicgs nrsts 1-3 piegjienos ar 6-19 dienu starplaiku. Kopjais nrsta ilgums 3-45 dienas. Ikri pielp pie augiem, to attstba ilgst 2-19 dienas (90-161 grddienas). Pc izilans kpuri aptuveni 2 dienas pavada piestiprinjuies pie augiem. Veido hibrdus ar plici, raudu, ruduli, sapalu un vi. Izplatba. Eiropa un zija. Latvij sastopams daudzs ups un ezeros, k ar jras piekrast, pai upju grvu tuvum. Neliels upts un nelielos vai stipri aiz-auguos, pai slgtos ezeros parasti nav sastopams. Izplatba ldzga plia izpla-tbai. Vismaz kop 1920. gada plaui tiek prvesti no vienm denstilpm cits. No 1938. ldz 1996. gadam ielaists vairk nek 107 (14% ) ezeros, k ar cits denstilps. Izmantoana. Iekjo deu rpnieciskaj nozvej pc masas visvairk prst-vt zivju suga. 90. gados Latvij Rgas lc un Baltijas jras piekrast nozvejoja ap 30-80 t plauu gad. Biei sastopams makernieku lomos. Jras piekrast kop 60. gadiem nozvejas palielins un 90. gadu vidu ts sastda ap 70-80 t gad.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. In many Latvian rivers and lakes, along the sea coast near river mouths. Rarely found in small streams and closed, overgrown lakes. Reaching maturity when 14 - 34 cm long (l). Spawning in May - June. Accounting for the most part of the mass of annual commercial freshwater catch. Common catch for anglers. Annual catches in coastal areas of the Baltic Sea increasing since 1960s and reaching 70 - 80 tons in mid-1990s. Object for recreational fishing.
Latvijas zivis
76
2004
Kaulzivju klase Plekstveidgo krta Pleku dzimta
Platichthys flesus (L.)

syn. Pleuronectes flesus, Platessa flesus
plekste, bute, Baltijas plekste a: flounder v: Butt, Flunder z: skrubbskdda i: lest l: upin plekn k:
Apraksts. ermenis plakans ar mazu galvu. Acis atrodas labaj pus vai ar kreisaj pus (daos rajonos ldz tredaai no kopj populcijas patu skaita). Gar muguras spuras un anls spuras malm ir sku un asu kaulu pauguriu rindas. Ar ldzgiem pauguriiem klta ar snu lnija. Zvas ciklodas. ermenis acu pus raupj. Krsa mainga, stipri atkarga no apkrtjs vides krsas. Parasti plekstei acu puse brngana ar srtiem plankumiem, akl pus - gaia. Morfoloija. D 51-60, A 36-42, P 7-14, V 4-7, vt. 35-37, sp.br. 11-18 Izmrs. L-55 cm, W-3,4 kg (Somijas piekraste, rekords). Parasti L neprsniedz 45 cm. Atirgs pazmes. Mazu un asu kaulu pauguriu rindas gar muguras spuras un anls spuras pamatnm un gar snu lniju (skat. prjs plekstu dzimtas zivis). Bioloija. Bentiska zivs ar plau toleranci pret sumu, prsvar uzturas jr, tau ienk ar upju grvs un lejtecs. Vasar dzvo piekrast 1-20 m dzium, ziemo - 50-70 m dzium. Migrcijas nelielas - pavasar pirms nrsta jras virzien, vasaras skum pc nrsta - krasta virzien. Bentofga, barojas ar gliemenm (galvenokrt Macoma baltica), trpiem, vveidgajiem. Aktva nakt. Sasniedz 12 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz trs, etru gadu vecum. Izdala divas rases: jru ieplaks nrstojos un piekrast nrstojos plekstes. Ieplaks nrsto mart-jnij (Gotlandes ieplak 80-120 m dzium) dens sum ap 10 un lielk un dens piestinjum ar skbekli lielk par 1ml/l. Auglba ldz 2 milj. ikru. Ikri pelaiski. Piekrast nrsto 20-30 m dzium dens sum 5-7. Auglba ir lielka nek ieplaks nrstojoajm, bet ikri skki. Ikri brvi peldoi uz grunts. Piekrastes nrsta galvens vietas ir pie landu arhipelga, Zviedrijas austrumu piekrast, pie Igauu salm un Oderbank. Abm rasm kpuri pelaiski. 7-10 mm gari kpuri pirms metamorfozes priet uz bentisku dzvi. Mazui vasar un rudens skum uzturas piekrast no dau centimetru ldz dau metru dziumam. Plekste var veidot hibrdus ar jras zeltpleksti. Izplatba. Baltijas jr veido 15 loklas populcijas. Masveidga, izemot dzidens ieplakas (>150 m), Botnijas la ziemeu, Somu la austrumu un Rgas la dienvidu daas, kur samr reti. Izmantoana. Vrtga zivs. Zvejo ar traiem un stvvadiem. Kopj nozveja Baltij 80. gados ap 10-11 tkst. t gad (maksiml 1975. g. - 17 tkst. t). Latvijas deos nozvejo ap 500 t gad. Lomos parasti ir 20-25 cm garas un 0,2-0,7 kg smagas zivis. Summary. Marine demersal species. Described as a Baltic subspecies of the European flounder. Abundant throughout the Baltic, except depths below 150 m, the northern part of the Gulf of Bothnia, eastern part of the Gulf of Finland, and southern part of the Gulf of Riga where occurring quite rarely. Two ecological races: the deep spawning flounder and the bank spawning flounder. Only the deep spawning flounder is living near Latvia. Reaching maturity in 3 - 4 years, spawning in March - June in the Gotland Deep at the depths of 80 - 120 m. Young fish spending first years in shallow coastal areas at depths of a few meters. Commercially important species. Annual catch of 500 tons in Latvia.
Latvijas zivis
77
2004
Limanda limanda (L.)

syn. Pleuronectes limanda
glud plekste, limanda, glud limanda a: dab v: Kliesche, Scharbe z: sandskdda i: soomuslest l: gelsvapelek plekn, limanda k:
Apraksts. Tipiska, samr neliela plekstu dzimtas zivs. Acis atrodas ermea labaj pus. Mute maza, sniedzas tikai ldz acu priekjai malai, oki asimetriski, ar nelieliem koniskiem zobiiem, kas labk attstti aklaj pus. ermenis acu pus klts ar ktenodm zvm, kas padara to nedaudz raupju. Aklaj pus - ciklods zvas. Snu lnija labi redzama, puslok izliekta virs kru spuras un sniedzas ldz acs rjai malai. Acu pus krsa stipri mainga, no gaii brnas ldz pelkbrnai ar tumkiem punktiem. Akl puse - balta. Morfoloija. D 65-81, A 50-61, P (10)11-12(13), V 6, C 50-64, l.l. 73-90, vt. (38)39-40(42), sp.br. (9)10-13(14) . Izmri. L-42 cm, W-1,3 kg. Parasti ldz 30 cm. Atirgs pazmes. Snu lnija puslok izliekta virs kru spuras, uz galvas nav kaula pauguriu un nav ar su asu dzelou gar muguras un anls spuras pamatnm (skat. prjs plekstu dzimtas zivis). Bioloija. Bentiska jras zivs. Dzvo uz smilainm gruntm ldz 150 m, bet parasti 20-40 m dzium. Migrcijas nelielas, vasaras skum krasta virzien, ruden - jras virzien. Ar mazui vasar uzturas piekrast, seklum. Bentofga, barojas ar skm zivm (tbtm), daudzsartrpiem, vveidgajiem, gliemenm (Macoma baltica). Var sasniegt 13 gadu vecumu. Baltijas jras populcija no prjm atiras ar lnku auganu. Sasniedz 13 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavbu tvii sasniedz trs gadu, mttes - etru gadu vecum. Nrsto no apra ldz augustam 35-45 m dzium. Sekmgam nrstam nepiecieams dens sums ne mazks par 15, tpc Baltijas jr uz austrumiem no Arkonas ieplakas nrsta vietu nav. Auglba 670-770 tkst. ikru, tie tpat k kpuri pelaiski. Kpuri 14 mm garum priet uz bentisku dzvi. Izplatba. Ziemeeiropas piekraste. Baltijas jr tikai rietumda ldz Bornhol- mas salai. Austrumbaltij un Ziemebaltij oti reta ieceotja. Ldz im konstatta daas reizes: 1942. gad pie Hjum un 1948. gad pie Smsalas. Tieu limandas novrojumu Latvijas piekrast nav. Izmantoana. Baltijas jr tiek zvejota tikai rietumda, kopj nozveja 80. gadu beigs pieaugusi ldz apmram 2 tkst. t gad.
Summary. Marine demersal species. Distributed along the North European coast. In the western part of the Baltic up to Bornholm. Very rarely immigrating in the eastern and northern parts. Few records only: near Hiijumaa (1942) and Saaremaa (1948). No direct observations of the dab near Latvia.
Latvijas zivis
78
2004
Blicca bjoerkna (L.)

plicis, mauris, plte a: silver bream v: Gster z: bjrkna i: nurg l: plakis k:
Apraksts. ermenis augsts, no sniem saplacints. Mute vrsta nedaudz uz leju. Mugura zilganpelka, sni un vders sudrabains. Pirms nrsta tviiem uz muguras un aunu vkiem izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 2-3/7-10, A 3/17-25, P 1/13-17, V 1-2/7-9, C 19, l.l. 40-52, os.ph. 2.5-5.2, sp.br. 12-22, vt. 36-44; Latvij D 7-9, A 20-25, l.l. (43)-45-52. Izmri. L-50 cm, W-2,0 kg, Latvij l-30 cm, W-0,8 kg. Atirgs pazmes. Kru spuru, vdera spuru un anls spuras pamatnes, biei ar vdera spuru lielk daa ir sarkanga, rkles zobi 2 rinds (skat. plaudi un spri). Snu lnij parasti mazk zvu nek plaudim un sprei. Anlaj spur mazk staru nek sprei. Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros. Sevii lielas koncentrcijas veido ruden pirms izvietoans ziemoanas bedrs. Ziem mazaktvs. Novrota ldz 84 km tla migrcija, prvietoans trums 8 km diennakt. Pamatbarba: bentoss un zooplanktons. Sasniedz 23 gadu, Latvij 18 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-8 gadu vecum, sasniedzot 5-20 cm, Latvij 6-14 cm garumu (l). Auglba 0,6-351 tkst. ikru. Nrsto aprl-jlij, Latvij maij-jlij (dens t 8-25C) no 15 cm ldz 6 m dzium. Raksturgs porciju nrsts 2-3 piegjienos ar 8-26 dienu starplaiku. Kopjais nrsta ilgums 20-52 dienas. Ikri pielp pie densaugiem, to attstba ilgst 3-14 dienas (90-116 grd-dienas). Veido hibrdus ar plaudi, spri, raudu, ruduli, vi un vimbu. Izplatba. Eiropa un zija. Latvij sastopams daudzs ups un ezeros, k ar jras piekrast, pai upju grvu tuvum. Neliels upts un nelielos vai stipri aizauguos, pai slgtos ezeros parasti nav sastopams. Izplatba ldzga plaua izplatbai. Ielaiot plauus no vienas denstilpes otr, reiz ar tiem mdz prceot ar plicis. Izmantoana. Zvejnieku un maker-nieku lomos biei sastopams kop ar plaudi, parasti neliel daudzum.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. In many Latvian rivers and lakes, along the sea coast near river mouths. Rarely found in small streams and closed, overgrown lakes. Reaching maturity when 6 - 14 cm long (l). Spawning in May - July. Common catch for anglers.
Latvijas zivis
79
2004
Kaulzivju klase Skorpnveidgo krta Jrasplku dzimta
Liparis liparis (Ekstrom)

syn. Liparis vulgaris
plkzivs, jras plka a: sea snail v: Groer Scheibenbuch z: ringbuk i: pullukala l: gleivys k:
Apraksts. Galva resna ar su un strupu purnu. ermea forma nedaudz atgdina kurkuli. da pelka, gotaina, zvu nav. Acis mazas, ir divi pri nsu, aunu atveres mazas. Muguras spura un anl spura garas, saskaras ar astes spuru, turklt anlajai spurai saskare ir izteiktka. Vdera spuras prveidotas par lielu piesceka disku. Kru spura liela, ts priekjie stari ski. Mugura pelcgi brna, vders gais. ermenis klts ar daudziem skiem, par pamatkrsu tumkiem plankumiem vai svtrm. Morfoloija. D 33-37, A 27-31, P 32-36, vt. 39-43. Izmri. Rgas lc L-27 cm, parasti 10-15 cm. Bioloija. Bentiska jras zivs, uzturas galvenokrt piekrast uz smilainm un dainm gruntm. Ar stipri atsotos rajonos upju grvs. Sastopama 5-150 m dzium. Bentofga, galvenokrt barojas ar vveidgajiem un trpiem. Vairoans. Nrsto no novembra ldz februrim, auglba ap 1,2 milj. ikru. Ikri bentiski, 1,4-1,7 mm diametr, tiek piestiprinti pie am. Embrionl attstba ilgst 6-8 nedas. Kpuri - pelaiski. Izplatba. Uzskata, ka Baltijas jr sastopama pasuga barbatus - brdain plkzivs, kas no prjm pasugm atiras ar relatvi mazku galvu un garkm kru spurm. Baltijas jr dzvo galvenokrt austrumda. Jras dienvidrietumos reta. Rgas lc sastopama samr biei, parasti la ziemeu, centrlaj un rietumu da, konstatta ar Daugavas lejtec. La piekrast galvenokrt rudens mneos. Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav. Kop 1995. gada iekauta Latvijas Sarkans grmatas 4. kategorij.
Summary. Marine demersal species. Distributed in coastal waters of the seas of the North Atlantic. Considered a subspecies L. l. barbatus in the Baltic. Occurring mostly in the eastern part of the Sea, rare in the Southwest. Quite frequent in the Gulf of Riga, also found in lower reaches of the Daugava. Usually staying in the coastal areas of the Gulf of Riga in autumn. Included in the Red Data Book of Latvia under the category 4 (indefinite status).
Latvijas zivis
80
2004
Pollachius pollachius (L.)

pollaks a: pollack v: Pollack z: lyrtorsk, bleka i: pollak l: saida k: ,
Apraksts. Vrpstveida ermenis, acis lielas. Apakoklis garks par augokli, tausteka nav. Pirm anl spura gara, skas zem pirms muguras spuras. Astes spura ar nelielu ieliekumu. Snu lnija tuma, izliekta virs kru spuras. Mugura no tumi brnas ldz olvkrsai, sni pelcgi sudrabaini, vders balts. Morfoloija. D1 12-14, D2 18-20, D3 15-20, A1 24-31, A2 16-21, P 16-19, V 6, vt. 52-54, sp.br. 25-28. Izmri. L-130 cm, W-12 kg. Atirgs pazmes. Tuma snu lnija, apakoklis izteikti garks par augokli, snu lnija izliekta virs kru spuras, ne virs, ne pie kru spuras nav tuma plankuma (skat. prjs mencu dzimtas zivis). Bioloija. Jras piekrastes zivs, dzvo gan pelail, gan pie grunts, parasti ldz 200 m dzium uz akmeainm un klinainm gruntm. Barus veido tikai nrsta laik. Plsjs - planktonofgs. Mazui galvenokrt barojas ar pelaiskajiem vveidgajiem, pieaugus zivis - ar zivm (citm mencveidgajm zivm, tbtm, sim, brtlim). Vairoans. Pie Skandinvijas nrsto no marta ldz jnijam, parasti ldz 100 m dzium pie dens t 8-10C un suma - 32-35. Auglba ldz 2,6 milj. ikru. Ikri un kpuri pelaiski. Mazui uzturas piekrast. Izplatba. Eiropas piekraste no Biskaja la ldz Islandei, Farru salm un Zie-menorvijai; ar Skagerak un Kategat. Baltijas jr uz austrumiem no Bornholmas salas oti rets ieceotjs. Austrumbaltij noerts divas reizes: 1962. gad pie Muhu salas Igaunij un 1966. gad Somijas piekrast pie Pori. Izmantoana. Saimnieciski nozmga zivs. Kopj nozveja ap 17 tkst. t, no t 1,5 tkst. t nozvejo Skagerak un Kategat. Daus desmitus tonnu nozvejo ar Baltijas jras rietumda.
Summary. Marine species. Distributed in European seas. Very rarely immigrating in the part of the Baltic east of Bornholm. Caught twice in the eastern part of the Baltic: near the Muhu Island of Estonia (1962) and Poori, Finland (1966).
Latvijas zivis
81
2004
Rutilus rutilus (L.)

syn. Leuciscus rutilus
rauda a: roach v: Pltze z: mrt i: srg l: kuoja k:
Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem nedaudz saplacints. Mute vrsta uz prieku vai nedaudz uz leju. Mugura zilganzaa vai zilganbrna, sni un vders sudrabains. Pirms nrsta tviiem uz ermea un galvas izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 2-4/7-12, A 2-4/7-13, P 1/12-19, V 1-2/7-9, C 17-20, l.l. 37-48, os.ph. 6-5, sp.br. 9-21, vt. 34-45; Latvij D 9-11, A 9-12, l.l. (40)41-48. Izmri. L-53 cm, W-2,5 kg, Latvij l-33-(47) cm, W-0,8-(2,6) kg. Atirgs pazmes. Acs varavksne-ne sarkana, retk dzeltenga (skat. citas karpu dzimtas zivis). Vdera spuras un anl spura, retk citas spuras dzeltengi sarkanas vai oranas, sni un vders sudrabains, rkles zobi vien rind (skat. ruduli). Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros. Sevii lielas koncentrcijas veido pavasar pirms nrsta, ruden izvietojoties ziemoanas bedrs, un ziemojot. Novrota ldz 10 km tla migrcija, prvietoans trums 2 km diennakt. Pamatbarba: bentoss un densaugi. Sasniedz 29 gadu, Latvij 16 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-10 gadu vecum, sasniedzot 5-21 cm, Latvij 7-13 cm garumu (l). Auglba 0,6-423,7 tkst. ikru. Nrsto aprl-jnij, Latvij apra beigs-jnij (dens t 4-22C) no 5 cm ldz 20 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts 1-2 piegjienos ar 7-14 dienu starplaiku. Kopjais nrsta ilgums 2-36 dienas. Ikri pielp pie augiem, saknm un cita substrta, to attstba ilgst 4-22 dienas (80-258 grddienas). Pc izilans kpuri 2-5 dienas pavada piestiprinjuies pie augiem. Veido hibrdus ar plaudi, plici, ruduli, vi, ausleju un apakmuti. Izplatba. Eiropa un zija. Latvij salddeos viena no visizplattkajm zivju sugm. Sastopama daudzs ups un ezeros, k ar jras piekrast, pai upju grvu tuvum. Nelielos stipri aizauguos slgtos ezeros parasti nav sastopama. Izmantoana. Iekjo deu rpniecis-kaj nozvej pc masas viena no visvairk nozvejotajm zivm. 90. gados Baltijas jras un Rgas la piekrast nozvejo ap 20 t raudu gad. Makernieku lomos viena no visbiek sastopamajm zivm. Jras piekrast 80.-90. gados nozvejo 10-20 t gad
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. One of the most common Latvian fish. Occurring in many rivers, lakes and coastal waters near river mouths. In Latvia reaching maturity when 7 - 13 cm long (l). Spawning in April - June. Accounting for a great part of the mass of annual commercial freshwater catch. Common catch for anglers. Annual catch of 10 - 20 tons in the coastal areas of the Baltic Sea and the Gulf of Riga in 1980s 90s. Object for recreational fishing.
Latvijas zivis
82
2004
Clupea harengus membras (L.)

ree a: herring v: Strmling, Hering z: strmming, sill i: rim l: striml k: ,
Apraksts. Vidja izmra, sudrabaina, nedaudz sniski saplacinta zivs ar vienu muguras spuru, bez taukspuras. Astes spura elta. ermenis klts ar viegli zdom ciklodm zvm. Vders ieapa, bez asa a. Snu lnijas nav. Lemekauls bez zobiem. Mugura tumi zila, sni sudrabaini. Morfoloija. D 17-21, A 15-19, P 16-18, V 9, C 17-19,vt. 54-57, sp.br. 60- 71, k1+k2 40-45, k2 12-14. Izmri. L-40 cm, W-1050 g. Atirgs pazmes. Vdera lis taustot neass, vdera spura vien lmen vai aiz muguras spuras (skat. brtliu). Auglpa bez luma, ermenis bez tumiem plankumiem (skat. paledi un alozu). Bioloija. Pelaiska jras zivs. Var veidot lielus barus. Ziem parasti uzturas 70-100 m dzium (dens t 3-5C). Pavasar-vasar ldz 12 cm gari mazui migr uz virsjiem sasiluiem dens sliem, pieaugus zivis prvietojas uz 50-80 m (Rgas lc 30-50 m) dziumiem, kur koncentrjas un tad migr uz nrsta vietm. Ruden atkal atgrieas dzikos deos. Pavasar un vasaras skum raksturgas intensvas diennakts vertikls migrcijas. Pc morfoloiskajm un bioloiskajm pazmm izdala 2 ekoloisks rases - pavasar un ruden nrstojos rees, kuras attiecgi iedala vairks jras un lu populcijs. Pamatbarba: planktoniskie vveidgie (galvenokrt airkjvi - Pseudocalanus, Calanus un snpeldvi - Pontoporeia), eltkjvi; lielajm rem ar zivju mazui. Jras dienvidda sasniedz 6 gadu, bet jras ziemeda - 20 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz 3.-4. dzves gad. Rgas lc un Somu jras la austrumda ar 2. gad. Nrsta migrcijas nelielas. Jras ree uz nrstu ienk arRgas lc. Pavasar nrsto maij-jnij. Nrsts skas 1-5 m dzium 2-4C dens temperatr, vlk prvietojas jras virzien ldz 6-20 m. Ruden nrsto august-oktobr 3-25 m dzium uz skiem. Auglba 2-65(100) tkst. ikru, tie tiek piestiprinti pie substrta, galvenokrt pie Fucus un Furcelaria ints am. Ikru attstba ilgst 1500-3400 grddienas. Kpuri pelaiski. Kpuru izilans garums jras reei 5,5-8 mm. Pavasar nrstojoo reu kpuri uzturas dens virsjos slos un pc 2-2,5 mneiem tie prvras par mazuiem. Ruden nrstojoo reu kpuri uzturas ldz 60 m dziumam un to attstba ilgst 8-9 mneus. Raksturgs homings. Izplatba. Ree ir viena no sies Clupea harengus pasugm. Izplatta Baltijas jr, rietumu populcijas veic baroans migrcijas uz Kategatu un Skageraku. Masveidga. Izmantoana. Nozmgs zvejas objekts. Zvejo ar stvvadiem un traiem. Nozvejas strauja palielinans sks 50. gados, kad reu zvej ska plai lietot traus, un 70.-90. gados t stabilizjs 350-400 tkst. t apjom. Maksiml nozveja - 430 tkst. t (1987. gad). Lomos parasti 15-19 cm garas un 30-60 g smagas. Latvij nozvejo ap 20-25 tkst. t gad. Maksiml nozveja 1973. gad - 46 tkst. t. Summary. Marine pelagic species. A subspecies of the Atlantic herring, distributed in the Baltic Sea, abundant throughout the Sea. Two ecological races: the spring spawning and the autumn spawning herring are divided into several open sea and gulf populations. Usually wintering in depth of 70 - 120 m. Young fish (under 12 cm) migrating to upper layers in spring - summer, adults staying 50 - 80 m (30 - 50 in the Gulf of Riga) deep to gather and migrate towards the coast for spawning, retreating to depth in autumn. Reaching maturity in 3rd - 4th year (2nd in the Gulf of Riga). The spring spawning herring spawning in May - June, near the coast; also open sea populations entering the Gulf. The autumn spawning herring spawning in August - October on banks. Eggs are attached to substrate, mostly algae of genera Fucus and Furcellaria.
Latvijas zivis
83
2004
Coregonus albula (L.)

repsis a: vendace, cisco v: Kleine Marne z: siklja i: rbis l: seliava k:
Apraksts. ermenis slaids, no sniem nedaudz saplacints. Mute vrsta uz augu. Mugura zilganzaa, sni un vders sudrabains. Vdera spuras pamatnes da var bt sarkangas. Morfoloija. D 2-5/7-12, A 2-5/9-16, P 1/10-16, V 1-2/8-12, C 19, l.l. 61-98, sp.br. 32-58, vt. 51-61; Latvij D (7)810(11), A (10)11-13-(15), l.l. (73)74-93-(98), sp.br. (31)-38-45-(58). Izmri. L-46 cm, W-2 kg, Latvij l-28 cm, W-250 g. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Mute vrsta uz augu, apakoklis garks par augokli (skat. citas sgu dzimtas zivis). Bioloija. Ezeru zivs. Somu lc pastv anadroma repu populcija. Uzturas baros. Populciju lielums atsevios gados stipri maings. Novrota ldz 60 km tla migrcija. Pamatbarba: planktons, retk bentoss. Sasniedz 15 gadu, Latvij 8 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-4 gadu vecum, sasniedzot 7-23 cm garumu (Ls). Auglba 0,3-57 tkst. ikru. Nrsto septembr-janvr, Latvij oktobr-novembr (dens t 0-9C) no 50 cm ldz 100 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 3-41 un vairk dienu. Ikri bentiski, skum nedaudz lipgi, uz smiltm, oiem un densaugiem ar nedaudz dains viets, to attstba ilgst 79-210 dienas (170-510 grddienas). Veido hibrdus ar sgu. Izplatba. Galvenokrt Baltijas jr ietekoo upju baseinu salddei. Baltijas jr sastopama Botnijas la ziemeda un Somu la austrumda. Latvij trsdesmitajos gados bijis sastopams apmram 30 ezeros. 50.-60. gados konstatts 11 ezeros: Alksnes, Drdz, Lielaj Gusna, Nirzas, Puzes, Rznas, Sver, Stirnu, Sventes, Trpes un Usmas. 90. gados konstatts Eezer, Lejas, Nirzas, Rznas un Usmas ezer. Latvij repsis tiek mkslgi pavairots vismaz kop 1900. gada. No 1939. ldz 1981. gadam ielaists vairk nek 46 (6%) ezeros, k ar eguma, Paviu un Rgas denskrtuv. Mdz izdalt vairkas repu formas vai pasugas, piemram, Ldogas ezer - ripusu -Coregonus albula ladogensis Pravdin, kas ievests ar Latvij un ielaists vairks denstilps. Kop 1995. gada iekauta Latvijas Sarkans grmatas reto sugu (3.) kategorij. Izmantoana. Zvejnieku lomos samr reti.
Summary. Freshwater species. Distributed in the catchment area of the Baltic Sea, mostly in lakes. Also occurring along the coasts of the Gulfs of Bothnia and Finland. In Latvia recorded in 30 lakes in 1930s, 11 ones in 1950s 1960s, and a few lakes now. Spawning in October - November in Latvia. Restocked since 1900. Released at least in 46 (4%) lakes from 1939 to 1981, also the artificial reservoirs of eguma, Riga, and Paviu. The Ladoga variety Coregonus albula ladogensis released in several waterbodies. Included in the Red Data Book of Latvia under the category 3 (rare).
Latvijas zivis
84
2004
Kaulzivju klase Plekstveidgo krta Akmepleku dzimta
Scophthalmus rhombus (L.)

gludais rombs a: brill v: Glattbutt z: sltvar i: sile kammeljas l: glotnusis rombas k:
Apraksts. ermenis slaidks un plnks nek akmeplekstei. Acis atrodas ermea kreisaj pus. Galva liela, ar lielu un izliektu muti. ermenis gluds, bez kaula veidojumiem, klts ar skm ciklodm zvm. Snu lnija puslok izliekta virs kru spuras. Vdera spuras pamatne plata. Muguras spuras priekjie stari daji brvi no membrnas. Acu puse parasti smilu brna, ar daudziem tumiem plankumiem, akl puse - krmkrs. Morfoloija. D 75-83, A 56-62 Izmri. L-75 cm, W-7,2 kg. Parasti ldz 50 cm gar un 2,3-3,6 kg smags. Atirgs pazmes. Acu pus nav kaula veidojumu (skat. akmepleksti). Liela galva. Acis vienmr ermea kreisaj pus (skat. plekstu dzimtu). Bioloija. Bentiska jras zivs. Galvenokrt uzturas kontinentl elfa deos, dodot priekroku smilainm gruntm 975 m dzium. Mazui pirmo gadu pavada piekrast, seklum. Barojas ar bentiskajm zivm, galvenokrt tbtm, un vveidgajiem. Vairoans. Nrsto no marta ldz augustam 5-40 m dzium. Auglba nrstojom mttm ap 0,8-1 milj. ikru uz 1 kg zivs svara. Ikri un kpuri pelaiski. 2-3,5 cm garum kpuri priet uz bentisku dzvi. Baltijas jr glud romba nrsts ldz im nav konstatts, bet tuvkie nrsta rajoni ir Du aurumos uz rietumiem no Darsas. Izplatba. Eiropas piekraste no Norvijas ldz Ziemefrikai, ar Vidusjr un Melnaj jr. Baltijas jr rets, daudzums austrumu virzien samazins, un uz austrumiem no Bornholmas salas tas faktiski vairs nav satopams. Latvijas piekrast maldu viesis, ldz im konstatta vienreiz, 60. gados Ventspils zvejnieku lom. Izmantoana. Saimniecisk nozme neliela. Ar gaas garas pabas atpaliek no akmeplekstes. Baltijas jras rietumda nozvejo tikai daas tonnas gad; pdjos gados lomos gludais rombs gandrz nav konstatts.
Summary. Marine demersal species. Distributed along the European coast, rare in the Baltic. Almost no records eastward of Bornholm. A single specimen reported near Latvia, Ventspils, in 1960s.
Latvijas zivis
85
2004
Kaulzivju klase Asarveidgo krta Eleotrisu dzimta
Percottus glehni Dyb.

syn. Percottus glennii
rotans a: Amur sleeper v: Amur grundel z: i: kaugida unimudil l: nuodgulinis grundalas, rotanas k:
Apraksts. ermea priekj daa rsgriezum ieapaa, aizmugurj no sniem saplacinta. Galva no augas saplacinta. Mute ar zobiem, vrsta uz augu. Mugura zaganmelna, sni un vders zagandzeltens ar tumiem plankumiem. Uz muguras spuras 3-4 tumas svtras, anl spura un astes spura ar tumiem punktiem. Pirms nrsta tviiem ermenis kst melns. Morfoloija. D1 6-8, D2 1-2/8-12, A 1-3/7-10, P 1/15-17, V 1/5, C 12, sq. 36-44, sp.br. 8-11, vt. 29-31. Izmri. L-25 cm, W-350 g. Atirgs pazmes. ermenis klts ar zvm (skat. platgalves). Lemekauls ar zobiem, uz galvas nav poru un kanlu (skat. eleotrisu). Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros. Ldzgi karsai, izturgs pret skbeka trkumu. Izdzvo ldz dm izsalstos denstilps. Pamatbarba: bentoss, retk zivju mazui. Sasniedz 10 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-3 gadu vecum, sasniedzot 4-12 cm garumu (l). Auglba 0,2-20 tkst. ikru. Nrsto maij-august (dens t 15-22C). Raksturgs porciju (ldz 3) nrsts, kas ilgst mnesi un vairk. Ikri pielp pie peldoiem un zemdens augiem un cita substrta. Tvi tos apsarg. Izplatba. Amras baseins. Latvij ievedui un izplata akvriju panieki vai makernieki. Latvij populcijas izveidojus atsevis Daugavpils rajona denstilps, iespjams, sastopams ar Bauskas, Csu, Rgas un Valmieras rajonos. Krievij, Maskavas un Sankt-pterburgas apgabalos izveidojus po-pulcijas, kas paplaina savu arelu.
Summary. Freshwater species. Distributed in the basin of the Amur. Perhaps, introduced in Latvia by aquariumkeepers or anglers. Established populations recorded near Daugavpils; possibly in other areas, too.
Latvijas zivis
86
2004
Scardinius erythrophthalmus (L.)

syn. Leuciscus erythrophthalmus
rudulis a: rudd v: Rotfeder z: sarv i: roosrg l: raud k:
Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem nedaudz saplacints. Mute vrsta uz augu (uz prieku). Mugura zilganpelka, zaganpelka vai zaganbrna, sni un vders zeltains. Pirms nrsta tviiem uz galvas un muguras izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 1-5/7-11, A 2-4/8-14, P 1/10-18, V 1-2/7-9, C 18-21, l.l. 36-46, os.ph. 3.5-5.3, sp.br. 8-21, vt. 34-42; Latvij D 7-9, A 9-13, l.l. 40-47. Izmri. L-48 cm, W-2 kg, Latvij l-30 cm, W-0,8 (0,9) kg. Atirgs pazmes. Acs varavksne-ne sarkanga vai orana (skat. citas karpu dzimtas zivis). Spuras koi sarkanas, sni un vders zeltains, rkles zobi divs rinds, rievoti (skat. raudu). Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros. Lielkas koncentrcijas veido vlu ruden, izvietojoties ziemoanas bedrs, un ziemojot. Ziem mazaktvs. Parasti uzturas densaugu saaudzs vai to tuvum. Pamatbarba: bentoss un densaugi. Sasniedz 20 gadu, Latvij 17 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-7 gadu vecum, sasniedzot 4-23 cm, Latvij 6-13 cm garumu (l). Auglba 0,6-469,2 tkst. ikru. Nrsto aprl-jlij, Latvij maij-jlij (dens t 10-28C) no 5 cm ldz 2.5 m dzium. Raksturgs porciju nrsts 2-3 piegjienos ar 5-20 dienu starplaiku. Kopjais nrsta ilgums 30-78 dienas. Ikri pielp pie augiem, to attstba ilgst 3-15 dienas (50-60 grd-dienas). Pc izilans kpuri daas dienas pavada piestiprinjuies pie augiem. Veido hibrdus ar plaudi, plici, raudu un vi. Izplatba. Eiropa un zija. Latvij sastopams daudzs ups un ezeros, k ar jras piekrast, pai upju grvu rajonos. Neliels upts un nelielos vai stipri aizauguos, pai slgtos ezeros parasti nav sastopams. Izmantoana. Zvejnieku un maker-nieku lomos sastopams samr reti.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. In many Latvian rivers and lakes, and coastal waters near river mouths. Rarely found in small streams and closed, overgrown lakes. In Latvia reaching maturity when 6 - 13 cm long (l). Spawning in May - July. Rare catch for anglers. Object for recreational fishing.
Latvijas zivis
87
2004
Pollachius virens (L.)

syn. Gadus virens
saida a: saithe v: Khler z: grsej i: ssikas l: ledjrio menk k:
Apraksts. ermenis vrpstveida. Apakoklis nedaudz garks par augokli, bet jaunm zivm vien lmen ar to. Tausteka nav. Trs muguras un divas anls spuras. Astes spura ar ieliekumu. Snu lnija taisna, gaia vai pelka. Anls spuras priekj mala ir vien lmen ar pirms un otrs muguras spuras starpu. Mugura zaganbrna vai olvkrs, sni gaiki, vders sudrabaini pelks. Morfoloija. D1 12-15, D2 19-24, D3 19-22, A1 23-29, A2 18-23, P 19-21, V 6, vt. 54-56, sp. br. 35-40. Izmri. L-130 cm, W-21 kg. Atirgs pazmes. Uz ermea pie kru spuras nav tumu plankumu, taisna snu lnija, astes spura nedaudz ieliekta un pirm anl spura skas iepret spraugai starp pirmo un otro muguras spuru (skat. prjs mencu dzimtas zivis). Bioloija. Jras zivs, uzturas galvenokrt pelail ldz 200-250 m dzium, kur veido barus. Veic lielas nrsta migrcijas. Plsja - planktonofgs, galvenokrt barojas ar zivm - tbtm, sim, arela ziemeda ar ar moivm un pelaiskajiem vveidgajiem. Var sasniegt 15 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz 5.- 6. gad, 60-70 cm garum. Nrsto atklt jr 100-200 m dzium janvrmaij pie dens t 5,5-10C un suma lielka par 35,2. Auglba 0,2-4,0 milj. ikru, tie tpat k kpuri pelaiski. Mazui pirmaj dzves gad uzturas piekrast, paisuma-bguma josl. Izplatba. Ziemeatlantija, Eiropas piekrast no Biskaja la ldz Grenlandei, Islandei, picbergenai un Novaja Zemai. Baltijas jr reta ieceotja. Austrumbaltij noerta daas reizes - Lietuvas piekrast (1960), Igaunijas piekrast 1937. g. (?) un 1942. g. (?) un Rgas lc (1940). Izmantoana. Nozmgs zvejas objekts Ziemeaustrumatlantij. Kopj nozveja 80. gados 450-550 tkst. t gad.
Summary. Marine species. Distributed in the North Atlantic and the adjacent seas. Very rarely immigrating in the Baltic Sea. A few records in the eastern Baltic: near Lithuania (1960), Estonia (1937, 1942) and in the Gulf of Riga (1940).
Latvijas zivis
88
2004
Kaulzivju klase Laveidgo krta Salaku dzimta
Osmerus eperlanus (L.)

salaka, sitka, sniedze a: smelt v: Stint z: nors i: meritint, Peipsi tint l: stinta, eerin stintel k: ,
Apraksts. ermenis slaids, rsgrie-zum ieapa. Mute ar skiem zobiem, vrsta uz augu. Mugura zilganpelka vai zaganpelka, sni un vders dzeltengs vai blgans. Pirms nrsta tvi-iem uz ermea mdz izveidoties nrsta krpias. Morfoloija. D 2-3/6-11, A 2-4/10-16, P 1/8-12, V 1-2/7-8, C 19, l.l. 0-17, sq. 57-69, sp.br. 25-41, vt. 53-68. Izmri. L-45 cm, W-295 g, Latvij L-26 cm, W-173 g, ezera formai Ls-18 cm, W-56 g. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Snu lnija nepilnga (skat. alatu, sgu un lau dzimtas zivis). Raksturga svaigu guru smara. Bioloija. Anadroma vai salddens zivs. Uzturas lielos baros. Populciju lielums oti svrstgs. Anadrom forma dzvo jras piekrast, nrstot ienk upju lejtecs, salddens forma dzvo ezeros. Novrota ldz 100 km tla migrcija. Salddens forma no jras formas atiras ar mazkiem ermea izmriem. Pamatbarba: planktons, bentoss un zivju mazui. Sasniedz 13 gadu, Latvij 11 (ezera salaka - 5) gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1.-6. dzves gad (jras salakai 2-4 gadu vecum). Auglba 0,4-131,3 tkst. ikru. Nrsto mart-jlij, Latvij aprl-maij (dens t 1-15C) no 3 cm ldz 23 m dzium. Jras salaka koncentrjas upju grvu rajon ziem un februr-aprl ienk ups uz nrstu. Pc nrsta pieaugus zivis atgrieas jr. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 3-30 dienas. Ikri pielp pie densaugiem, smiltm, akmeiem un cita substrta, to attstba ilgst 8-64 dienas (80-240 grddienas). Jras salakas mazui ups pavada vasaru un uz jru migr ruden. Salddens formai pc nrsta vairums patu iet boj. Izplatba. Ziemeeiropa. Latvij sastopamas divas formas: anadrom -jras salaka O.e. eperlanus un salddens ezeru salaka O.e. spirinchus. Anadrom forma sastopama jr piekrastes rajonos, no kurienes ienk upju lejtecs un piejras ezeros. Salddens forma trsdesmitajos gados bijusi sastopama apmram 30 ezeros. Piecdesmitajos gados konstatta 7 ezeros: Drdz, Sver, Geraimovas Ilzas, Puzes, Rznas, Sventes un Zosnas ezeros, bet literatr attiecinta vl uz 11 ezeriem. 1989. gad konstatta Drdz, Sver, Puzes un Rznas ezeros. Izmantoana. Jras piekrast un Rgas lc 90. gados Latvij nozvejo ik gadu ap 200-500 t salaku. Maksiml nozveja reistrta 60. gadu beigs un 70. gadu skum - ap 5500 t. Neliel daudzum salaka tiek zvejota ezeros. Ziem jras piekrast samr daudz noer ar makernieki.
Summary. Anadromous or freshwater species. Distributed in North Europe. Two varieties in Latvia: the anadromous smelt O. e. eperlanus - in coastal waters and the Gulf of Riga -, and the freshwater smelt O. e. spirinchus - mostly in a few lakes of Latgale. The anadromous smelt occurring in coastal waters of Latvia, wintering near river mouths and entering lower reaches of rivers for spawning in February - April. Young fish spending summer in rivers and migrating to the sea in autumn. The freshwater variety recorded in 30 lakes in 1930s, 7 in 1950s, and 4 in late 1980s; spawning in April - May. Commercially important species; annual catch of 200 - 500 tons in the Gulf of Riga and coastal waters of Latvia; maximum registered in 1960s - 70s: ca. 5500 tons.
Latvijas zivis
89
2004
Aspius aspius (L.)

syn. Aspius rapax
salate, mea vimba a: asp v: Rapfen z: asp i: tugjas l: salatis k:
Apraksts. ermenis slaids, no sniem saplacints. Mute vrsta uz prieku. Mugura zilganpelka vai zaganpelka, sni un vders sudrabains. Kru spuras, vdera spuras un anl spura brngan-sarkana. Pirms nrsta tviiem uz ermea izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 3-4/6-11, A 2-4/9-15, P 1/12-20, V 1-2/7-9, C 19, l.l. 59-77, os.ph. 3.5-5.3, sp.br. 6-14, vt. 38-52; Latvij D 8-9, A 11-14, l.l. 64-77. Izmri. L-120 cm, W-15 kg; Latvij L-71 (82) cm, l-60 cm, W-4 (7,5) kg. Atirgs pazmes. Apakoklis ar izcilni, kas ieguas augoka izliekum (skat. citas karpu dzimtas zivis). Snu lnij vairk zvu nek sapalam, baltajam sapalam un vei. Bioloija. Salddens vai puscaur-ceotja zivs. Mazui uzturas baros, pieauguie pati parasti pa vienam. Nelielus barus veido nrsta laik un ziemojot. Novrota ldz 300 km tla migrcija. Pamatbarba zivis. Sasniedz 17 gadu, Latvij 9 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 3-10 gadu vecum, sasniedzot 25-62 cm garumu (l). Auglba 6-487 tkst. ikru. Nrsto mart-jnij (dens t 4-18C) no 20 cm ldz 6 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst no dam dienm ldz mnesim. Ikri pielp pie akmeiem, augiem un cita substrta, to attstba ilgst 5-25 dienas (70-90 grddienas). Veido hibrdus ar lantu. Izplatba. Eiropa un zija. Latvij sastopama viss lielkajs ups, k ar jr upju grvu tie tuvum. Konstatta Lubn (1966) un devidesmitajos gados Babtes, Dzirnezer, Lielaj un Mazaj Nabas, Lielaj Stropu, Lilastes un Maza-j Baltezer, k ar Daugavas dens-krtuvs. Literatr attiecinta uz piejras ezeriem: Dezeru (1934), ezeru (1956), Juglas un Lielo Baltezeru (1962). Izmantoana. Zvejnieku un maker-nieku lomos samr reti.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. In all larger Latvian rivers and coastal waters near river mouths. Found in a few lakes. Rare catch for anglers. Object for recreational fishing.
Latvijas zivis
90
2004
Kaulzivju klase Samveidgo krta Samu dzimta
Silurus glanis (L.)

sams a: wels, catfish v: Wels z: mal i: sga l: amas k:
Apraksts. ermenis rsgriezum ieapa. Galva liela, no augas saplacinta. Mute ar skiem zobiem, vrsta uz augu. Pie augoka 2 gari, pie apakoka 4 si tausteki. ermenis kails, bez zvm. Mugura un sni dzeltengi zai ar tumiem plankumiem, vders balts. Morfoloija. D 3-5, A 70-108, P 1/12-18, V 1/9-14, C 14-21, l.l. 57-74, sp.br. 9-17, vt. 53-79. Izmri. L-5 m, W-420 kg, Latvij L-2,2 m, W-56 kg. Atirgs pazmes. Pie mutes 6 tausteki, uz muguras viena spura (skat. vdzeli). Galva liela, no augas saplacinta, 2 tausteki vairkas reizes garki par prjiem etriem, anl spura oti gara (skat. brdaino akmegrauzi). Bioloija. Salddens zivs. Mazui uzturas baros, pieauguie - pa vienam. Nelielus barius veido nrsta un ziemoanas laik. Parasti uzturas slptuvs. Aktvks tums. Novrota ldz 100 km tla migrcija. Pamatbarba: zivis un vardes. Sasniedz 38(80) gadu, Latvij 13 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-7 gadu vecum, sasniedzot 35-108 cm garumu. Auglba no 4 tkst. ldz 1,4 milj. ikru. Nrsto aprl-august (dens t 16-28C) no 20 cm ldz 6 m dzium. Raksturgs porciju (4-6 piegjieni) vai vienlaicgs nrsts, kas ilgst 1-3 mneus. Nrsto pa priem attrtos laukumos "ligzds". Ikri pielp pie substrta, to attstba ilgst 2-14 dienas (60-80 grd-dienas). Tvi mdz apsargt ikrus. Izplatba. Eiropa un zija. Latvij galvenokrt apdzvo Daugavas un ts pietekas Aiviekstes baseinus. Atsevius eksemplrus noer jras piekrast, Rgas la dienvidu un austrumu piekrasts. Literatr attiecints uz Ventu (1958), Lielupi (1959), piejras ezeriem - - ezeru (1956), Lielo Baltezeru un Mazo Baltezeru (1962), k ar uz Puzes (1959) un Lielo Kalupes (1961) ezeru. Kop 1996. gada iekauts Latvijas Sarkans grmatas reto sugu (3.) kategorij. Izmantoana. Zvejnieku un makernieku lomos reti.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. In Latvia occurring mostly in basins of the Daugava and its tributary Aiviekste. A few specimens also caught in the Gulf of Riga, southern and eastern parts. Quite rare catch for anglers. Object for recreational fishing. Included in the Red Data Book of Latvia under the category 3 (rare).
Latvijas zivis
91
2004
Leuciscus cephalus (L.)

syn. Squalius cephalus
sapals a: chub v: Dbel z: frna i: turb l: apalas k:
Apraksts. ermenis slaids, rsgrie-zum ieapa. Mute vrsta uz prieku. Mugura zaganmelna, sni un vders sudrabains. Pirms nrsta tviiem uz ermea izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 2-4/6-10, A 2-3/7-10, P 1/12-20, V 1-2/6-9, C 17-20, l.l. 39-50, os.ph. 2.5-5.2, sp.br. 6-14, vt. 38-47; Latvij D 8-9 A 8-10, l.l. (43)44-48. Izmri. L-80 cm, W-8 kg, Latvij l-56 cm, W-3,5(3,7) kg. Atirgs pazmes. Vdera spuras, anl spura, retk kru spuras sarkanas vai oranas, mute vrsta uz prieku (skat. balto sapalu). Anls spuras rj mala izliekta (skat. balto sapalu un lantu). Snu lnij mazk zvu nek lantam, atiras ar rkles zobu formulas. Bioloija. Salddens zivs. Mazui uzturas baros, bet pieauguie pati - pa vienam vai nelielos barios. Lielkas koncentrcijas veido vlu ruden, izvie-tojoties ziemoanas bedrs. Ziem maz-aktvs. Lielki bari saglabjas ar pavasar ldz nrstam. Tlas migrcijas neveic. Pamatbarba: bentoss, den iekritui kukaii, vardes un nelielas zivis. Sasniedz 22 gadu, Latvij 14 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-12 gadu vecum, sasniedzot 12-35 cm garumu (l). Auglba 1,5-215 tkst. ikru. Nrsto mart-jlij (dens t 8-18C) 30-50 cm dzium. Raksturgs porciju nrsts 2-4 piegjienos ar 10-15 dienu starp-laiku, kas ilgst apmram mnesi. Ikri pielp pie akmeiem, siekstm un cita substrta, to attstba ilgst 3-14 dienas. Veido hibrdus ar plaudi, plici, raudu, vi, pavi, ausleju un vimbu. Izplatba. Eiropa un zija. Latvij sastopams daudzs ups, da caurtekou ezeru. Jras piekrast var bt sastopams tikai upju grvu tie tuvum. Izmantoana. Zvejnieku un maker-nieku lomos samr reti.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. In many Latvian rivers and running-water lakes. In coastal waters occurring near river mouths only. Rare catch for anglers. Object for recreational fishing.
Latvijas zivis
92
2004
Leuciscus leuciscus (L.)

syn. Leuciscus vulgaris, Leuciscus grislagine
baltais sapals, tulcis, stiepacis, teiba a: dace v: Hasel z: stm i: teib l: strepetys k:
Apraksts. ermenis slaids, rsgrie-zum ieapa. Mute vrsta uz leju. Mugura zilganmelna vai zaganmelna, sni un vders sudrabains. Pirms nrsta tviiem uz ermea izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 3-5/6-10, A 3/7-11, P 1/13-19, V 1-2/7-9, C 18-19, l.l. 39-56, os.ph. 2.5-5.2, sp.br. 5-11, vt. 37-46; Latvij D 7-8, A 8-9, l.l. (46)-48-53. Izmri. L-37 cm, W-0,9 kg, Latvij L-27 cm, l-23 cm, W-0,2 kg. Atirgs pazmes. Kru spuras, vdera spuras un anl spura iesrta vai dzeltenga, mute vrsta uz leju (skat. sapalu un lantu). Anlaj spur mazk staru nek vimbai. Rkles zobi divs rinds (skat. vimbu un apakmuti). Anls spuras rj mala ieliekta (skat. sapalu). Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros. Ziem mazaktvs, koncentrjas ziemoanas bedrs. Novrota ldz 120 km tla migrcija. Pamatbarba: bentoss un den iekritui kukaii. Sasniedz 15 gadu, Latvij 8 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-5 gadu vecum, sasniedzot 10-17cm garumu (l). Auglba 0,8-49,6 tkst. ikru. Nrsto mart-jnij (dens t 3-16C) no 5 cm ldz 1,5 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 2-18 dienas. Ikri pielp pie akmeiem, augiem un cita substrta, to attstba ilgst 8-25 dienas (200 grddienas). Veido hibrdus arlantu, vi un vimbu. Izplatba. Eiropa un zija. Latvij sastopams daudzs ups, da caurtekou ezeru, k ar jr upju grvu rajonos. Izmantoana. Makernieku lomos samr reti.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. In many Latvian rivers, running-water lakes, and coastal waters. Rare catch for anglers. Object for recreational fishing.
Latvijas zivis
93
2004
Coregonus lavaretus (L.)

sga a: whitefish v: Schnpel, Groe Marne z: sik i: siig l: sykas k:
Apraksts. ermenis slaids vai samr augsts, no sniem nedaudz saplacints. Mute vrsta uz leju. Mugura zilganpelka vai zilganzaa, sni un vders sudrabains. Pirms nrsta tviiem uz ermea var izveidoties nrsta krpias. Morfoloija. D 2-5/7-14, A 2-5/8-16, P 1-2/11-17, V 1-3/8-13, C 18-20, 1.l. 69-110, sp.br. 14-65, vt. 53-65; Latvij D 910(11), A (10)11-12-(14), l.l. (85)-89-102(103), sp.br. (18)-37-41-(44). Izmri. L-130 cm, W-12 kg. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Mute vrsta uz leju (skat. repsi, nelmu, peledi un Baikla omuli). Latvij aunu brku parasti mazk nek peledei un muksunam. Augoka gali, aizsniedz acs priekjo malu (skat. iru). Bioloija. Anadroma vai salddens zivs. Latvijas deos sastopamas vairkas sgu formas: jru piekrast nrstojo sga, sgas anadrom forma, sgas salddens forma. Anadrom forma dzvo jr, nrstot dodas uz upm. Mazui ups pavada 1-2 gadus. Prvietoans trums ldz 50 km diennakt. Salddens forma dzvo ezeros. Pamatbarba: bentoss, planktons, retk zivis. Sasniedz 25 gadu, Latvij 17 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-9 gadu vecum, sasniedzot 12-40 cm, Latvij 23-30 cm garumu (Ls). Auglba 0,7-131,4 tkst. ikru. Nrsto septembr-decembr, Latvij oktobr-novembr (dens t 0-10C) no 20 cm ldz 30 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 6-36 dienas. Ikri bentiski uz smilainas un akmeainas grunts, to attstba ilgst 46-220 dienas (125-330 grddienas). Dakrt var nenrstot katru gadu. Jras piekrast nrstojos sgas nrsta vietas Latvijas piekrast nav zinmas. Veido hibrdus ar repsi, peledi un Baikla omuli. Izplatba. Cirkumpolra. Jras piekrast nrstojos un anadroms sgas izplattas Rgas lc un Baltijas jras piekrast. Sgas salddens forma galvenokrt sastopama Latgales ezeros. Anadrom sga Latvij mkslgi pavairotas no 1893. ldz 1961. gadam. Salddens sgas - pamat Peipusa - C. lavaretus maracnoides Polj., retk Ludogas - C.l. ludoga Polj. Latvijas ezeros kop 1888. gada. Ldz 1981. gadam ielaistas vairk nek 68 (9 %) ezeros, k ar eguma, Paviu un Rgas denskrtuv. Populcijas izveidojus Alaukst un Rznas ezer. Raksturga liela formu daudzveidba, Krievij vien izdala vismaz 85 formas. Iespjams, ka Coregonus lavaretus ir vairku sugu komplekss. Kop 1995. gada sgas anadrom forma iekauta Latvijas Sarkanaj grmat sarkoo sugu (2.) kategorij. Izmantoana. Salddeos zvejnieku un makernieku lomos oti reti. Baltijas jras un Rgas la piekrast 90. gados Latvijas nozveja sastdja 5-10 t gad. Summary. A few forms - anadromous, freshwater, and sea spawning - occurring in Latvia. The sea spawning and anadromous whitefish distributed along the sea coast and in the Gulf of Riga. Spawning areas near the Latvian coast not known. The anadromous whitefish entering rivers to spawn in October - November. Young fish spending 1 - 2 years in rivers. Freshwater whitefish Coregonus lavaretus marranoides distributed mainly in the lakes of the eastern part of Latvia (Latgale). C. l. ludoga stocked since 1888. Released at least in 68 (9%) lakes and reservoirs on the Daugava in 1888- 1981. Established populations recorded in Lakes Alauksta and Rznas. The anadromous whitefish stocked from 1883 to 1961. Included in the Red Data Book of Latvia under the category 2 (vulnerable) since 1995. Rare catches in freshwater bodies. Annual marine catch of 5 - 10 tons.
Latvijas zivis
94
2004
Abramis ballerus (L.)

spre, durba, spare a: blue bream v: Zope z: faren i: abakala l: sparis k:
Apraksts. ermenis augsts, no sniem saplacints. Mute vrsta uz prieku. Mugura zilganpelka vai zilganzagana, sni un vders sudrabains. Pirms nrsta tviiem uz ermea sniem virs anls spuras izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 3/7-10, A 3/33-49, P 1/14-18, V 2/7-9, C 19, l.l. 62-79, os.ph. 5-5, sp.br. 29-42, vt. 40-50; Latvij D (8), A (39), l.l. (72). Izmri. L-50 cm, W-1,5 kg, Latvij l-31 cm, W-0,7 kg. Atirgs pazmes. Kru spuras un vdera spuras dzeltengas ar melnu apmali (skat. plici un plaudi). Anlaj spur staru un snu lnij zvu vairk nek plicim un parasti vairk nek plaudim. Rkles zobi vien rind (skat. plici). Bioloija. Salddens vai puscaurceo-tja zivs. Uzturas baros. Sevii lielas koncentrcijas veido ruden, izvietojoties ziemoanas bedrs, un ziemojot. Ziem mazaktva. Parasti sastopama upju ldzenumu das ar lnu straumi un lejtecs. Tlkas migrcijas veic nrsta laik. Pamatbarba: zooplanktons un bentoss. Sasniedz 20 gadu, Latvij 7 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-9 gadu vecum, sasniedzot 15-29 cm garumu (l). Auglba 2-144 tkst. ikru. Nrsto mart-jnij (dens t 8-20C) no 20 cm ldz 6 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 4-30 dienas. Ikri pielp pie augiem, to attstba ilgst 4-15 dienas. Pirms dienas pc izilans kpuri pavada, piestiprinjuies pie augiem. Veido hibrdus ar plici. Izplatba. Eiropa un zija. Latvij oti reta. Pa vienam eksemplram konstatta eguma (1969) un Paviu (1984) denskrtuv. Pc arheoloiskajos izrakumos iegtajiem datiem Daugav bijusi sastopama ar 1. gadu tkstot pirms msu ras. Literatr attiecinta uz Daugavu, Gaujas lejteci (1936), Lielupi (1959), Ventu, Salacu un piejras ezeriem: Babtes, Juglas, Mazo Baltezeru (1962), ezeru, Lielo Baltezeru, k ar Rgas lci (1953). Agrk bijusi sastopama Lubn, bet pc t platbas samazinans skusi izzust (1937). Kop 1995. gada iekauta Latvijas Sarkans grmatas reto sugu (3.) kategorij.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. Very rare in Latvia; caught in reservoirs of eguma (1969) and Paviu (1984), one specimen a time. Formerly known in Lake Lubnas, extinct later due to shrinking of the Lake. Included in the Red Data Book of Latvia under the category 3 (rare).
Latvijas zivis
95
2004
Rhodeus sericeus (Bloch)

syn. Rhodeus amarus, R.sericeus, R.sericeus amarus
spidiis, pempi a: bitterling v: Bitterling z: bitterling i: mrukas l: kartuol k:
Apraksts. ermenis augsts, no sniem saplacints. Mute vrsta nedaudz uz leju. Mugura zilganpelka, sni un vders zilgansudrabains. Uz snu aizmugurjs daas zaganzila gareniska svtra, tviiem acs varavksnenes augdaa un anl spura sarkanga; muguras spura ar melniem plankumiem, ts priekj augj da sarkans plankums; snu apakdaa starp galvu un anlo spuru sarkanga; mttm pie anls spuras vairk vai mazk izteikts djeklis, acs varavksnenes pati augdaa sarkanga, muguras spura ar vji izteiktiem melniem plankumiem; anl spura iesrta. Pirms nrsta tviiem uz galvas izveidojas nrsta krpias, krsa kst pai koa; mttm pagarins djeklis. Morfoloija. D 2-4/7-11, A 2-4/6-11, P 1/8-14, V 1-2/6-9, C 19, sq. 32-42, l.l. 0-9, os.ph. 5-5, sp.br. 7-13, vt. 33-46; Latvij D 8-9, A 8-10, sq. 35-43, l.l. 0-9. Izmri. L-12 cm, W-8 g, Latvij L-8, l-7 cm, W-8 g. Atirgs pazmes. Acs varavksne-nes augdaa sarkanga, anl spura sar-kanga vai iesrta, uz snu aizmugurjs daas zaganzila gareniska svtra, snu lnija nepilnga, mttm raksturgs djeklis. Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros. Tlas migrcijas neveic. Pamat-barba: planktons, aes un bentoss. Sasniedz 8 gadu, Latvij 6 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-3 gadu vecum, sasniedzot 3-6 cm garumu (l). Auglba 30-500 ikru. Nrsto mart-august, Latvij maij-jlij (dens t 12-24C). Raksturgs porciju nrsts 3-8 piegjienos ar 2-21 dienas starplaiku. Kopjais nrsta ilgums 42-49 dienas. Mtte ar djeka paldzbu ievada ikrus divvku gliemeu auns. Vien gliemen 2-40 ikrus, to attstba ilgst 3-30 dienas. Gliemeni mazui pamet pc 30-40 dienm. Izplatba. Eiropa un zija. Amras basein mtoo spidii mdz izdalt k pamatformu - Rhodeus sericeus sericeus (Pallas). Eirop aprakstts k pasuga R.s. amarus (Bloch). Latvij sastopams daudzs ups. Devidesmitajos gados konstatts 17 ezeros. Ldz im nav informcijas par sastopambu Austrumlatvij.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. That living in the basin of the Amur considered the basic variety R. s. sericeus; the European variety described as R. s. amarus. In Latvia found in many rivers and 17 lakes in 1990s. No data on occurrence in the eastern part of Latvia so far. Spawning in May - July.
Latvijas zivis
96
2004
Pungitius pungitius (L.)

syn. Gasterosteus pungitius, Pygosteus pungitius
deviadatu stagars, mazais stagars a: nine-spined stickleback v: Neunstachliger Stichling z: smspigg i: luukarits l: devynspygl dygl k:
Apraksts. ermenis slaids, no sniem nedaudz saplacints. Mute ar skiem zobiem, vrsta nedaudz uz augu. Uz astes 0-15 kaula pltntes, zvu nav. Mugura zaganbrna ar tumiem plankumiem, sni un vders sudrabains vai zagandzeltens. Pirms nrsta tvii kst melni, bet to vdera spuru dzeloveida stari - balti. Morfoloija. D1 VI-XII, D2 8-13, A I/8-13, P 9-11, V I/1, C 13, l.l. 32-33, sp.br. 8-17, vt. 30-35. Izmri. L-9 cm, W-3 g, Latvij L-7 cm, l-6 cm, W-3 g. Atirgs pazmes. Pirm muguras spura sastv no 6-12 atseviiem dzeloiem (skat. trsadatu stagaru). Bioloija. Salddens vai jras zivs. Uzturas baros, salddeos ar pa vienai. Pamatbarba: bentoss un planktons. Sasniedz 4 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas viena gada vecum, sasniedzot 2-3 cm, Latvij 3-4 cm garumu (l). Auglba 80960 ikru. Nrsto aprl-august, Latvij maij-jlij (dens t 12-21C) 10-15 cm un lielk dzium. Raksturgs porciju nrsts, kas ilgst apmram mnesi. Tvi veido tuneveida ligzdu 8-15 cm virs grunts un apsarg to. Ikru attstba ilgst 4-20 dienas. Kad mazui sk brvi peldt, tvi var veidot jaunu ligzdu. Izplatba. Eiropa, zija un Zie- meamerika. Latvij sastopams jras piekrast un ar jru savienotos salddeos ups, denskrtuvs un piejras ezeros, ar meliorcijas grvjos vairkus kilometrus no to ietekas up. Devidesmitajos gados konstatts Lielaj Stropu, Stundezer un Usmas ezer. Literatr attiecints uz Puzes (1959) un Lielo Kalupes (1961) ezeru. Mdz savairoties dsaimniecbs, no kurm kop ar karpm un karsm var tikt ielaists ar ar jru nesavienots dens tilps. Izmantoana. Latvij 50.-80. gados kop ar trsadatu stagaru ir bijusi rpniecisks zvejas objekts upju lejtec un jras piekrast. Maksiml stagaru nozveja Latvij reistrta 1973. gad - 4,4 tkst. t.
Summary. Marine or freshwater species. Distributed in Europe, Asia and North America. In Latvia in coastal waters and waterbodies connected to the sea - rivers, reservoirs, and coastal lakes. Sometimes propagating in fish farms and being released together with cyprinids in waterbodies not connected to the sea. In 1990s found in several lakes. Mostly staying near the coast up to the depth of 2 - 3 m. Reaching maturity when 3 - 4 cm long (l). Spawning in May July. In 1950s - 80s was a commercially important fish. The maximum annual catch of 4.4 thous. tons together with the three-spined stickleback recorded in 1973. Commercial fishing of sticklebacks in coastal waters and river mouths was ceased in 1990s.
Latvijas zivis
97
2004
Gasterosteus aculeatus (L.)

trsadatu stagars, kazrags a: three-spined stickleback v: Dreistachliger Stichling z: storspigg i: ogalik l: trispygl dygl k:
Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem saplacints. Mute ar skiem zobiem, vrsta nedaudz uz augu. Uz sniem 0-37 kaula pltntes, zvu nav. Mugura zaganpelka, zilganpelka vai zaganbrna, sni un vders sudrabains. Pirms nrsta mttm uz sniem mdz izveidoties 8-9 tumas rssvtras, tviiem ermenis kst smaragdza, vders un daji ar sni sarkani, acs varavksnene zila. Morfoloija. D1II-V, D28-14, A I/6-11, P 7-12, V I/1-2, C 11-13, l.l. 16-32, sp.br. 12-16, vt. 26-34. Izmri. L-12 cm, W-8 g, Latvij L-8 cm, l-7 cm, W-4 g. Atirgs pazmes. Pirm muguras spura sastv no 2-5 atseviiem dzeloiem (skat. deviadatu stagaru). Bioloija. Salddens vai jras zivs. Salddeos parasti uzturas nelielos barios, bet jr veido lielus barus, pai nrsta laik. Pamatbarba: bentoss un planktons. Sasniedz 6 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-4 gadu vecum, sasniedzot 3-5 cm, Latvij 4-5 cm garumu (l). Auglba 301950 ikru. Nrsto mart-august, Latvij maij-jnij (dens t 7-26C) no 4 cm ldz 1 m dzium. Raksturgs porciju nrsts 3-7 piegjienos, kas ilgst apmram 2 mneus. Tvi veido no augiem uz grunts tuneveida ligzdu un apsarg to. Vien ligzd 1-3 mttes iznr 0,1- 4 tkst. ikrus, to attstba ilgst 4-27 dienas (90-120 grddienas). Kad mazui sk brvi peldt, tvi var veidot jaunu ligzdu. Pc nrsta daudzi pati iet boj. Izplatba. Eiropa, zija un Zieme- amerika. Latvij sastopams jras piekrast un ar jru savienotos salddeos ups, denskrtuvs un piejras ezeros. Literatr attiecints uz Alksnes, Puzes un Usmas ezeru (1959). Baltijas jr galvenokrt sastopams dens virsjos slos un piekrast ldz 2-3 m dzium, tau atsevii eksemplri konstatti ar jras centrlaj da ldz pat 70 m dzium. Iespjams, ka Gasterosteus aculeatus ir vairku sugu vai pasugu komplekss. Izmantoana. Baltijas jr nozvejo 4-8 tkst. t gad. Maksiml nozveja 19 tkst. t (1979. gad). Latvij 50.-80. gados kop ar deviadatu stagaru ir bijusi rpniecisks zvejas objekts upju lejtec un jras piekrast. Maksiml stagaru nozveja Latvij reistrta 1973. gad - 4,4 tkst. t.
Summary. Marine or freshwater species. Distributed in Europe, Asia and North America. In Latvia in coastal waters and waterbodies connected to the sea - rivers, artificial reservoirs and coastal lakes. Mostly staying near the coast up to the depth of 2 - 3 m; also occurring in upper offshore layers. Reaching maturity when 4 - 5 cm long (l). Spawning in May - June in Latvia. In 1950s - 80s was a commercially important fish. The maximum annual catch of 4.4 thous. tons together with the nine-spined stickleback recorded in 1973. Commercial fishing of sticklebacks in coastal waters and river mouths was ceased in 1990s.
Latvijas zivis
98
2004
Kaulzivju klase Asarveidgo krta Stavridu dzimta
Trachurus trachurus (L.)

stavrida a: scad, horsemackerel v: Bastardmakrele z: mekrillstr, tagmakrell i: stauriid l: starid k:
Apraksts. Slaids, iegarens ermenis ar lielu un samr masvu galvu. Zvas skas, ciklodas. Acis lielas, kltas ar taukplakstu. Ir divas muguras spuras, no kurm pirmaj ir tikai dzeloainie stari, bet otr ir gara un taj ir tikai mkstie zarotie stari. Anl spura gara, pirms ts 1-2 asi stari, kas saistti ar membrnu un norobeoti no prjs anls spuras ar nelielu atstarpi. Astes spura elta, kru spura liela, ar smailu virsotni. Snu lnija ir izliekta virs kru spuras, klta ar kaula zvm, kas ir lokanas ermea priekgal, bet cietas un asas uz astes stumbra, veidojot zveida valni. Gar muguru no galvas ldz otrs muguras spuras 23.-31. staram ir papildu snu lnija. Mugura pelkzila ar zaganu atspdumu, sni sudrabaini, vders balts. Uz aunu vka kaula malas tums plankums. Morfoloija. D1 VIII, D2 I/28-33, A II+I/25-29, P 21, V I/5, kaula zvas snu lnij 66-75. Izmri. L-53,5 cm, parasti ldz 30 cm, W-1,6 kg. Atirgs pazmes. Izliekta, ar kaulveida zvm klta snu lnija (skat. makreles). Bioloija. Jras zivs, kas veido lielus barus. Parasti uzturas pie grunts, virs smilainm gruntm ldz 100-200 m dzium. Reizm ar pelagil dens virsjos slos kop ar reu mazuiem. Pamatbarba - pelaiskie vveidgie, zivju mazui. Vairoans. Nrsto jnij-august. Auglba 17,5-116 tkst. ikru, kurus nr dens virsjos slos. Ikri pelaiski, kpuri pc ikru izilans ir 2,5 mm gari un uzturas zem lielo medzu kupoliem. Izplatba. Sastopama Ziemeaustrumatlantij no Islandes ldz frikai, ar Vidus- jr un Melnaj jr. Baltijas jr oti reta ieceotja. Ieceo parasti rudeos. Vairkkrt noerta ar Polijas piekrast. Austrumbaltij ldz im nav reistrta, tau pastv varbtba, ka iemigr ar Latvijas deos. Izmantoana. Saimnieciski nozmga zivs. Kopj pasaules nozveja ap 200 tkst. tonnu gad. Ziemejr nozveja oti svrstga: no daiem desmitiem ldz vairkiem tkstoiem tonnu gad.
Summary. Marine pelagic species. Distributed in the Northeast Atlantic, also the Mediterranean and Black Seas. Entering the Baltic very rarely, mostly in autumn. A few specimens observed at the Polish coast.
Latvijas zivis
99
2004
Acipenser ruthenus (L.)

sterlete a: sterlet v: Sterlet z: sterlett i: sterlet l: sterl k:
Apraksts. ermenis slaids, vrpstveida, klts ar 5 kaula vairogu rindm un skm kaula pltntm. Mute galvas apakpus, ts priek 4 tausteki. Mugura un snu augdaa tumi zaa, brna vai pelkbrna, snu apakdaa un vders dzeltengs vai balts. Morfoloija. D 32-54, A 16-34, sp.br. 11-39, muguras vairogi 10-18, snu vairogi 52-71, vdera vairogi 10-20. Izmri. L-150 cm, W-19 kg. Atirgs pazmes. Tausteki ar brkstm (skat. krievu un Sibrijas stori). Snu vairogu vairk nek storei un krievu storei. aunu vkus aptveros plves galvas apakpus pieauguas pie aunstarpes (skat. belugu). Bioloija. Salddens, retk anadroma zivs. Uzturas pa vienai vai nelielos baros. Lielkas koncentrcijas veido pirms nrsta un ziemojot. Novrota ldz 700 km tla migrcija, prvietoans trums 23 km diennakt. Pamatbarba bentoss. Sasniedz 33 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-15 gadu vecum, sasniedzot 28-70 cm garumu. Auglba 4-200 tkst. ikru. Nrsto aprl-jnij (dens t 7-21C) 2-15 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 5-43 dienas. Ikri pielp pie akmeiem, oiem un cita substrta, to attstba ilgst 4-15 dienas (80-150 grddienas). Nrsto reizi 1-5 gados. Veido hibrdus ar belugu, krievu stori un Sibrijas stori. Izplatba. Eiropa un zija. Latvij dos audzta jau 1888. gad. No 1948. ldz 1965. gadam ielaista Daugav, ts pietek Lup un eguma denskrtuv. Populciju izveidoans Latvij nav zinma. Latvij ievests ar belugas un sterletes hibrds - besters.
Summary. Freshwater species, sometimes anadromous. Basic area - Europe and Asia. In Latvia farmed since 1888. Released in the Daugava, its tributary Lupe, and the eguma Reservoir in 1948 - 1965. No established populations in Latvia recorded. The bester, hybrid with the beluga, farmed in Latvia.
Latvijas zivis
100
2004
Acipenser sturio (L.)

store a: sturgeon v: Str z: str i: tuur l: atlantinis erketas (sturys) k:
Apraksts. ermenis slaids, vrpstveida, klts ar 5 kaula vairogu rindm un skm kaula pltntm. Mute galvas apakpus, ts priek 4 tausteki. Mugura zaganbrna, pelcga vai melna, sni pelkbrni, vders dzeltengi balts. Morfoloija. D 30-50, A 22-33, sp.br. 15-29, muguras vairogi 9-16, snu vairogi 22-40, vdera vairogi 8-14. Izmri. L-6 m, W-415 kg, Latvij L-2 m, W-46 (245) kg. Atirgs pazmes. Tausteki gludi (skat. sterleti un belugu), tie atrodas tuvk mutei nek purna galam vai pa vidu starp tiem (skat. krievu stori). Snu vairogu mazk nek sterletei un biei ar mazk nek citm storu dzimtas zivm. Pltntes uz ermea sniem virs snu vairogiem izvietotas garenisks rinds (skat. krievu un Sibrijas stori). Bioloija. Anadroma zivs. Iespjams, ka Ldogas ezer pastv salddens populcija. Uzturas pa vienai vai nelielos baros. Lielkas koncentrcijas veido pirms nrsta un ziemoanas viets. Dzvo jr, nrstot dodas uz upm. Mazui uzturas ups ldz 3 gadiem. Novrota ldz 1500 km tla migrcija. Pamatbarba: bentoss un zivis. Sasniedz 48 (100) gadu, Latvij 20 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 7-20 gadu vecum, sasniedzot 89-187 cm garumu. Auglba 0,1-5,7 milj. ikru. Nrsto aprl-august (dens t 8-22C ) 2-10 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts viets ar spcgu straumi uz akmeiem, oiem un grants. Ikri pielp pie substrta, to attstba ilgst 3-13 dienas (56-500 grddienas). Veido hibrdus ar krievu stori. Izplatba. Agrk izplatta vis Atlan-tijas Eiropas piekrast. Daugav ap 1. gadu tkstoti pirms msu ras bijusi parasta. 19. gadsimt atsevii eksemplri noerti Daugav, Gauj, Irb, Vent un Rgas lc. Vairki eksemplri noerti Daugav ar pc 1. Pasaules kara. Pa vienam eksemplram noerts 1922(3)? gad Uav pie Trandes, 1932. gad Liepjas ezer un 1935. gad jras piekrast pie Salacgrvas. Pc Otr pasaules kara droi zinms viens stores noeranas gadjums 1963. (64?) gad pie Jrmalas. Prjos ziotajos gadjumos konkrta suga netika noteikta, un ir liela varbtba, ka ts vartu bt krievu store vai Sibrijas store, kas 60.-70. gados vairkkrt tika introductas Rgas lc. Baltijas jras basein 50.-60. gados noerti atsevii eksemplri. Igaunij aj gadsimt noerta pavisam 21 store, no kurm 9 pckara period. 4 no m storm noertas Rgas lc, pdj 1996.g. pie Muhu salas. Polij pc 1936. gada zinmi 34 stores noeranas gadjumi, pdjais no kuriem 1962.g. Gdaskas lc. Ziemejr regulri konstatta vismaz ldz 1985. gadam. Neliela storu populcija saglabjusies Melnaj jr. Kop 1995. gada iekauta Latvijas Sarkanaj grmat izzuduo sugu (0) kategorij.
Summary. Anadromous species. Formerly distributed all along the European coast of the Atlantic. Common in the Daugava during the 1st millennium B.C.. Recorded in the Daugava, the Gauja, the Irbe, the Venta, and the Gulf of Riga in 19th century. More than once caught in the Daugava after the World War I. Later on caught in the Uava (1922), Lake Liepjas (1932), and the Gulf of Riga near Salacgrva (1935) and Jrmala (1963). Some more reports are not confirmed as it could be the Russian or Siberian sturgeon repeatedly introduced in the Gulf of Riga in 1960s 70s. 21 specimens caught near Estonia (9 of them after the World War II), the last record in 1996 at the Muhu Island. Included in the Red Data Book of Latvia under the category 0 (extinct).
Latvijas zivis
101
2004
Acipenser gldenstdti Brandt

krievu store a: Russian sturgeon v: Russischer Str z: rysk str i: vene tuur l: rusikasis erketas k:
Apraksts. ermenis slaids, vrpstveida, klts ar 5 kaula vairogu rindm un skm kaula pltntm. Mute galvas apakpus, ts priek 4 tausteki. Mugura un snu augdaa pelcgi zagana, pelcga vai zeltaini brna, snu apakdaa un vders balts vai dzeltengs. Morfoloija. D 26-51, A 16-35, sp.br. 15-36, muguras vairogi 5-19, snu vairogi 21-50, vdera vairogi 6-15. Izmri. L-4 m, W-613 kg. Atirgs pazmes. Tausteki gludi (skat. sterleti un belugu), tie atrodas tuvk purna galam nek mutei (skat. stori). Pltntes uz ermea sniem virs snu vairogiem izvietotas neregulri (skat. stori). aunu brkstm viens asmenis (skat. Sibrijas stori). Bioloija. Anadroma zivs. Uzturas pa vienai vai nelielos baros jras piekrast. Lielkas koncentrcijas veido ziemojot. Dzvo jr, nrstot dodas uz upm. Mazui ups pavada 1-3 gadus. Novrota ldz 3500 km tla migrcija, prvietoans trums 60 km diennakt. Pamatbarba: bentoss (moluski un vveidgie) un nelielas zivis. Sasniedz 50 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 7-35 gadu vecum, sasniedzot 80-145 cm garumu. Auglba no 23 tkst. ldz 1,2 milj. ikru. Ups ienk galvenokrt no apra ldz jnijam. Nrsto maij-jnij. (dens t 7-26C) 1,5-16 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 6-50 dienas. Ikri pielp pie akmeiem, oiem vai smiltm, to attstba ilgst 3-12 dienas. Nrsto reizi 3-10 gados. Veido hibrdus ar belugu, sterleti un stori. Izplatba. Azovas, Kaspijas un Melns jras baseini. Latvij no 1962. ldz 1968. gadam ielaista Daugav, Gauj, Lielup un Rgas lc, k ar steres, Cira un Sventes ezer. Populciju izveidoans Latvij nav zinma.
Summary. Anadromous species. Basic area - the Azov, Caspian, and Black Seas catchment areas. Released in the Daugava, the Gauja, the Lielupe, and the Gulf of Riga, as well as Lakes steres, Cira and Sventes in 1962 - 1968. No established populations in Latvia recorded.
Latvijas zivis
102
2004
Acipenser baeri Brandt

Sibrijas store a: Siberian sturgeon v: Sibirischer Str z: sibirisk str i: siberi tuur l: sibirinis erketas k:
Apraksts. ermenis slaids, vrpstveida, klts ar 5 kaulu vairogu rindm un skm kaula pltntm. Mute galvas apakpus, ts priek 4 tausteki. Mugura un snu augdaa pelcgi dzeltena vai tumi brna, snu apakdaa un vders balts vai dzeltengs. Morfoloija. D 30-59, A 16-34, sp.br. 20-51, muguras vairogi 10-20, snu vairogi 32-62, vdera vairogi 7-16. Izmri. L-3 m, W-210 kg. Atirgs pazmes. Tausteki gludi (skat. sterleti un belugu). Pltntes uz ermea sniem virs snu vairogiem izvietotas neregulri (skat. stori). aunu brkstis vdekveidgas ar vairkiem asmeiem (skat. krievu stori). Bioloija. Anadroma vai salddens zivs. Uzturas pa vienai vai nelielos baros. Anadrom Sibrijas store dzvo jr, nrstot dodas uz upm. Mazui ups pavada 1-8 gadus, sasniedzot garumu 8-37 cm. Novrota ldz 2500 km tla migrcija, prvietoans trums 30 km diennakt. Pamatbarba: bentoss, retk zivis. Sasniedz 63 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 6-30 gadu vecum, sasniedzot 56-138 cm garumu. Auglba no 16 tkst. ldz 1,5 milj. ikru. Nrsto maij-august (dens t 9-21C) 1-9 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts. Ikri pielp pie akmeiem, oiem un cita substrta, to attstba ilgst 3-11 dienas (67-121 grddienas). Nrsto reizi 1-6 gados. Veido hibrdus ar sterleti. Izplatba. Sibrijas upes no Obas ldz Kolimai, Baikla ezers. Latvij no 1962. ldz 1975. gadam ielaista Daugav, Gauj, Lielup un Rgas lc, k ar steres, Cira un Sventes ezeros. Po- pulciju izveidoans Latvij nav zinma. Latvij ievesta ar Baikla store, ko mdz izdalt k Sibrijas stores pasugu - Acipenser baeri stenorhynchus A. Nikolski.
Summary. Anadromous or freshwater species. Basic area - Siberian rivers from the Ob to the Kolyma. Released in the Daugava, the Gauja, the Lielupe, and the Gulf of Riga, as well as Lakes steres, Cira and Sventes in 1962 1975. Also the Baikal Sturgeon Acipenser baeri stenorhynchus, considered a subspecies of the Siberian sturgeon, released in Latvian waters. No established populations in Latvia recorded.
Latvijas zivis
103
2004
Carassius auratus (L.)

Carassius auratus gibelio
sudrabkarsa, sudrabain karsa a: goldfish v: Giebel z: silverruda, guldfisk i: hbekoger l: sidabrinis karosas k:
Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem saplacints. Mute vrsta uz prieku vai nedaudz uz augu. Mugura zaganpelka, sni un vders sudrabains ldz melngsnjs. Pirms nrsta tviiem uz aunu vkiem izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 2-4/13-19, A 2-4/4-7, P 1/12-18, V 1-2/5-11, C 17-19, l.l. 25-37, os.ph. 4-4, sp.br. 31-59, vt. 26-33; Latvij D 16-19, A 5-6, l.l. 30-33, sp.br. 49-52. Izmri. L-50 cm, W-3,2 kg, Latvij l-34 cm, W-1,7 kg. Atirgs pazmes. Muguras spuras un anls spuras pdjais nezarotais stars ar zobiiem (skat. citas karpu dzimtas zivis). Pie mutes nav tausteku (skat. karpu). Sni sudrabaini, spuras pelcgas (skat. karsu). aunu brku parasti vairk nek karsai. Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros. Ziem mazaktva. Latvij pc karsas otra izturgk zivju suga attiecb pret skbeka trkumu. Ldz dm izsalstoos dos iet boj. Tlas migrcijas neveic. Pamatbarba: zooplanktons, bentoss un densaugi. Sasniedz 19 gadu, Latvij 12 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-6 gadu vecum, sasniedzot 8-25 cm, Latvij 11-16 cm garumu (l). Auglba 2860 tkst. ikru. Nrsto aprl-august, Latvij jnij-august (dens t 9-28C) no 5 cm ldz 3 m dzium. Raksturgs porciju nrsts 2-5 piegjienos ar 7-30 dienu starplaiku. Kopjais nrsta ilgums 15-87 dienas. Parasti ar vienu mtti nrsto vairki tvii. Ikri pielp pie dens-augiem, to attstba ilgst 3-9 dienas (75 grddienas). Eiropas denstilps, ar Latvij, sastopamas populcijas ar normlu dzimumu attiecbu (1:1) vai ar mtu dominanu. Ikru attstbu var stimult citu sugu zivju tviu dzimumprodukti, nenotiekot hibridizcijai (partenoenze). Veido hibrdus ar karsu un karpu. Izplatba. Eiropa un zija. Latvij ievesta 1948. gad. Ldz 1990. gadam ie-laista vairk nek 181 (23 %) ezer un daudzs cits denstilps. Palu laik no dsaimniecbm mdz nonkt ar tm savienoto upju baseinos. Vairkos ezeros un cits denstilps izveidojus populcijas. Izmantoana. Zvejnieku un maker-nieku lomos samr reti. Audz dsaim-niecbs.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. Imported to Latvia in 1948. Released at least in 181 (23%) lakes and many other waterbodies. Distributed by flood from fish farms to the connected rivers. Reaching maturity when 11 - 16 cm long (l). Spawning in June - August. Established populations in several lakes and other waterbodies. Rare catch for anglers. Farmed in fish ponds.
Latvijas zivis
104
2004
Salmo trutta (L.)

taimi a: trout, sea trout v: Meerforelle z: ring i: meriforell l: lakys k:
Apraksts. ermenis slaids, no sniem nedaudz saplacints. Mute ar zobiem, vrsta uz prieku. Mugura zilganpelka vai zeltaini brna, sni un vders sudra-bains. Uz sniem virs un zem snu lnijas nelieli melni x-veida plankumi. Uz muguras spuras un astes spuras augdaas nelieli melni plankumi. Pirms nrsta tviiem uz ermea izveidojas srti plankumi, apakoklis kveidgi izliecas. Mazuiem uz sniem 7-13 lieli tumi plankumi un abs puss snu lnijai sarkani un melni punkti. Uz jru migrjoie mazui (smolti) sudrabaini. Morfoloija. D 3-5/8-12, A 2-5/7-9, P 1/11-14, V 1-2/8, C 19, l.l. 106-140, sp.br. 13-21, vt. 56-62. Izmri. L-140 cm, W-30,5 kg, Latvij Ls-97 cm, W-10 kg. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Mute liela ar zobiem (skat. sgu dzimtas zivis). Anlaj spur mazk staru nek ketlasim, kiuam un kuprlasim. Lemekaula pltnte paplainta, t ir nedaudz izvirzta pirms aukslju kauliem (skat. ketlasi, kiuu un kuprlasi). Uz lemekaula kta ir zobi (skat. palijas). Uz ermea melni x-veida plankumi (skat. varavksnes foreli). Augoka gali sniedzas aiz acu aizmugurjs malas, uz lemekaula pltntes pamata 3-4 zobi. Mazuiem uz aunu vkiem 4-6 melni plankumi, uz muguras spuras un sniem abs puss snu lnijai sarkani un melni punkti, taukspuras augdaa sarkana (skat. lasi). Bioloija. Anadroma zivs. Izdala ar vairkas salddens pasugas. Uzturas pa vienai. Dzvo jr 1-7 gadus, tad dodas nrstot ups. Mazui ups pavada 1-7, Latvij vairums 2 gadus, sasniedzot 10-19 cm garumu. Ups sastopama taimia salddens pasuga - strauta forele. Novrota ldz 600 km tla migrcija, prvietoans trums 28 km diennakt. Pamatbarba: zivis un vveidgie. Sasniedz 19 gadu, Latvij 7 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-7 gadu vecum, sasniedzot 25-50 cm garumu (Ls). Auglba 2-30 tkst. ikru. Nrsto septembr-mart, Latvij oktobr-novembr (dens t 0-9C) 0,25-3,5 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kur piedals ar ups nobriedui pundurtvii. Mtte veido ligzdu, ierokot ikrus oos, to attstba ilgst 60-170 dienas (360-450 grddienas). Latvijas ups kpuri izias pavasar. Veido hibrdus ar lasi un avota paliju. Izplatba. Eiropas Atlantijas piekraste. Latvij jras piekrast. Uz nrstu ienk ups. Taimia salddens formu izdala k pasugu Salmo trutta fario L. - strauta forele. Izmantoana. Baltij nozvejo apmram 1 tkst. t, Latvij - 10-15 t gad. Latvij kop 1885. gada tiek mkslgi pavairots.
Summary. Anadromous species. Distributed in the North Atlantic, also in the Baltic Sea and its gulfs. In Latvia occurring along the sea coast and in the Gulf of Riga. Living in the sea for 1 - 7 years, then entering rivers for spawning. Spawning in October - November. Young fish mostly spending 2 years in rivers, and migrating to the sea when reached size of 10 - 19 cm as silver smolts. Basic diet: fish and crustaceans. Annual catch of 10 - 15 tons in Latvia.
Latvijas zivis
105
2004
Kaulzivju klase Asarveidgo krta Taukzivju dzimta
Pholis gunnellus (L.)

syn. Centronotus gunnellus
taukzivs a: butterfish v: Butterfisch z: tejstefisk i: vikala l: taukuv k:
Apraksts. ermenis no sniem saplacints, gotains, galva maza, mute ieslpi vrsta uz augu, lpas biezas, gagas. Zobi ski, koniski, 1-2 rinds uz okiem. Muguras spur daudz su dzeloainu staru, anls spuras skum 2 dzeloi. Vdera spuras rudimentras, ts veido viens dzelonis un viens stars. Astes spura noapaota. Snu lnijas nav. ermenis dzeltengi brns ar marmorveida zmjumu. Gar muguras spuras pamatni 9-15 (parasti 12) acainu, melnu ar dzeltenu apmali, plankumu rinda. Vdera, kru spuras un astes spuras malas dzeltengi oranas. Morfoloija. D LXXV-LXXXII, A II/39-45,. P 9-12, V I/1-2, vt. 81-85. Izmri. L-25 cm, Baltijas jr L-17,3 cm, W-15 g. Atirgs pazmes. Gar muguras spuru 9-15 acainu melnu plankumu rinda (skat. vilkzivi, lucti un Islandes lentzivi). Bioloija. Jras zivs, sastopama piekrast no paisuma-bguma joslas ldz 60 metru dziumam. Baltijas jr ldz 20 m dzium, lielkoties uz akmeainm gruntm starp brnam. Pielgoans dzvei litorla zon saistta ar pra spuru redukciju un skveida kustbm prvie-tojoties. Bguma laik biei paliek piekrast. Bentofga, barojas ar skiem vveidgajiem, daudzsartrpiem, skiem moluskiem un to kpuriem, zivju ikriem. Vairoans. Nrsto no novembra ldz februrim, auglba 80-150 ikru. Tos nr nelielu, diametr ldz 1-2 cm kamolu veid plaiss starp akmeiem vai divvku gliemju tukajs auls. Ikrus apsarg viens vai abi vecki. Kpuri pelaiski, 33-35 mm gari mazui priet uz bentisku dzvi. Izplatba. Ziemeatlantija. Eiropas piekrast no Kaina pussalas ldz Francijai, ar Karas, Baltaj, Barenca, Baltijas un Ziemejr. Baltijas jr ldz Norrakvarkenam Botnijas lc, ldz Helsinkiem Somu lc un ldz Mrsragam Rgas lc. oti reta. Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav. Kop 1995. gada iekauta Latvijas Sarkans grmatas reto sugu (3.) kategorij.
Summary. Marine demersal species. Distributed in the North Atlantic. In the Baltic Sea as far as middle parts of the Gulfs of Finland and Bothnia. In the Gulf of Riga up to the Mrsrags Cape. Very rare in the Latvian coastal waters. Included in the Red Data Book of Latvia under the category 3 (rare).
Latvijas zivis
106
2004
Kaulzivju klase Asarveidgo krta Tbu dzimta
Ammodytes tobianus (L.)

tbte a: lesser sandeel v: Kleiner Sandaal, Kleiner sandspierling z: kusttobis, tobis i: vike tobias, nigli l: maasis tobis k:
Apraksts. Neliela slaida, cilindriska zivs. Apakoklis garks par augokli. Atverot muti, augoklis izvirzs uz prieku, veidojot cauruveida mutes atveri. Spuras bez asiem dzeloiem. Muguras spura un anl spura garas, astes spura elta, vdera spuras nav. Snu lnija atrodas tuvu mugurai. Zvas skas, ciklodas, novietotas slps rinds uz slpm das krokm. Gar vderu divas das krokas. Uz lemekaula zobu nav. Peldpa nav. Mugura pelcgi zagana, sni dzeltengi, vders balts. Morfoloija. D 49-58, A 24-32, P 13-15, vt. 60-68, snu krokas 120-138. Izmri. L-20 cm, Baltijas jr L-18 cm, parasti 3-15 cm. Atirgs pazmes. Uz lemekaula nav zobu, atverot muti, augoklis izvir-zs uz prieku (skat. nigliu). Bioloija. Jras piekrastes zivs, sastopama ldz 20 m dziumam uz smilainm gruntm. Aktva nakt, dien ierakusies smilts. Veido barus. Planktonofga, galvenokrt barojas ar vveidgajiem, retk ar zivju mazuiem. Var sasniegt 4 gadu vecumu. Vairoans. Ziemeaustrumatlantij izdala pavasar (februr-aprl) un ruden (septembr-novembr) nrstojos rases, kuras lokli domin arela dads das. Tau Baltijas jr nrsts noris galve-nokrt jnij-august. Auglba ldz 21 tkst. ikru. Ikri ovli, tiek nrsti nelielm pikm uz smiltm. Kpuri pelaiski. Izplatba. Ziemeaustrumatlantija no Spnijas ldz Murmanskai. Baltijas jr gandrz vis piekrast (izemot Somu la austrumdau). Atkltas jras piekrast masveidga, los - mazk skait. Izmantoana. Lieto k smu plekstu, zuu u.c. zivju makeranai.
Summary. Marine coastal species. Distributed in the Northeast Atlantic. Abundant along the whole Baltic coast, less in gulfs, not entering the eastern part of the Gulf of Finland. Used as a bait-fish for angling flounders and eels.
Latvijas zivis
107
2004
Lota lota (L.)

vdzele a: burbot v: Quappe z: lake i: luts l: vgl k:
Apraksts. ermenis rsgriezum ieapa. Galva no augas saplacinta. Mute ar skiem zobiem, vrsta uz prieku. Pie apakoka viens gar tausteklis, pie nsm pa vienam sam. ermenis klts skm zvm, izskats kails. Mugura, sni un spuras zagan-dzeltengi, ar brniem vai melniem plankumiem. Morfoloija. D1 6-19, D2 60-94, A 44-89, P 11-24, V 5-11, C 35-50, sp.br. 4-20, vt. 50-72. Izmri. L-170 cm, W-40 kg, Latvij L-(65) cm, l-57 cm, W-1,5 (4,6) kg. Atirgs pazmes. Pie apakoka viens gar tausteklis, uz muguras 2 spuras (skat. samu un brdaino akmegrauzi). Bioloija. Salddens zivs. Uzturas pa vienai. Nrsta laik koncentrjas baros. Parasti uzturas slptuvs. Aktvka tums. Novrota ldz 400 km tla migrcija, prvietoans trums 6 km diennakt. Pamatbarba: bentoss, zivis un vardes. Sasniedz 30 gadu, Latvij 7 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-8 gadu vecum, sasniedzot 14-55 cm, Latvij 14 cm un lielku garumu (l). Auglba no 8 tkst. ldz 5 milj. ikru. Nrsto novembr-aprl, Latvij janvr-mart (dens t 0-10C) no 5 cm ldz 50 m dzium. Raksturgs vienlaicgs vai porciju nrsts, kas ilgst 15-50 dienas. Ar vienu mtti parasti nrsto vairki tvii. Ikri bentiski vai pelaiski, neilgu laiku pc iznranas nedaudz lipgi, to attstba ilgst 7-128 dienas (50-200 grddienas). Izplatba. Eiropa, zija un Zieme- amerika. Latvij sastopama vairkum upju un daudzos ezeros, k ar jras piekrast, pai upju grvu rajonos. Nelielos, stipri aizauguos, pai slgtos ezeros parasti nav sastopama. Ezeriem aizaugot, strauji samazins un izzd vdzeu populcijas, jo to ikru attstba notiek ziem uz grunts, kur, sadaloties augu atliekm, rodas skbeka trkums un ikri iet boj. Izmantoana. Zvejnieku un makernieku lomos samr reti un neliel daudzum.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe, Asia, and North America. In Latvia occurring in many rivers, lakes and coastal waters near river mouths. Not found in small, closed, overgrown lakes. Populations of the burbot are declining and disappearing in overgrowing lakes, as eggs are developing in winter on bottom where dying due to hipoxy. In Latvia reaching maturity when 14 cm long (l). Spawning in January - March. Rare catch for anglers. Object for recreational fishing.
Latvijas zivis
108
2004
Kaulzivju klase Vjzivjveidgo krta Vjzivju dzimta
Belone belone (L.)

syn. Belone vulgaris
vjzivs a: garfish v: Hornhecht z: nbbgdda i: tuulehaug l: vjauv k:
Apraksts. ermenis stipri pagarints, rsgriezum apa vai nedaudz sniski saplacints. Abi oki stipri izstiepti, klti ar asiem zobiem. Apakoklis ir nedaudz garks. Spuras bez asiem dzeloiem. Muguras spuras atrodas virs anls spuras. Vdera spura atrodas tlu aiz kru spuras, ermea vid. Astes spura elta, snu a uz astes stumbra nav. Snu lnija atrodas ermea apakda. Mugura zilganzaa, spdoa, sni un vders - sudrabaini. Morfoloija. D 2/14-19, A 2/17-21, P 1/11-13, V 1/5, C 13-19, vt. 75-84, sp.br. 27-40. Izmrs. L-94 cm, W-1,3 kg. Baltijas jr L ldz 77 cm un W ldz 985 g. Bioloija. Pelaiska jras zivs, uzturas dens virsjos slos, laba peldtja. Plsja, galvenokrt barojas ar skm zivm, pai reu mazuiem, stagariem, brtlim, ar ar vveidgajiem un kukaiiem. Uzvedba Baltijas jr ptta maz. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz otraj dzves gad, 50 cm garum. Nrsto piekrast 10-20 m dzium no maija ldz jnijm. Auglba 30-45 tkst. ikru. Ikriem ir 60-80 gari pavedieni, ar kuriem tie piestiprins pie densaugiem vai peldoiem priekmetiem. Embrionl attstba ilgst 4-6 nedas. Kpuri pelaiski. Izplatba. Sastopama Eiropas piekrast. Ziemeeirop aprakstta k pasuga belone, Dienvideirop - k pasuga gracilis, Melnaj jr - k pasuga euxini. Baltijas jr izplatta ldz Norrakvarkenam Botnijas lc un Krontatei. Sastopama biei, tau izplatba nevienmrga. Vietm - Rgas la ziemeda, ap Igauu salm, Du aurumos samr masveidga. Izmantoana. Saimniecisk nozme neliela, lai gan gaa garga. Baltijas jr gad nozvejo 100-900 t, galvenokrt dienvidu un rietumu rajonos. Latvij nozvejo ap 2-8 t gad, galvenokrt Rgas la ziemeu un rietumu da vasaras mneos. Rietumeirop - sporta zvejas objekts.
Summary. Marine species. Described in North Europe as a subspecies B. b. belone, South Europe as B. b. gracilis, and the Black Sea - B. b. euxini. Distributed in the Baltic Sea as far as the middle of the Gulf of Bothnia, also Gulfs of Riga and Finland. Common, but patchy distributed. In some areas in the northern and western parts of the Gulf of Riga can be abundant. Little commercial significance. The stock in the Gulf of Riga is stable, fishing intensity is rather low, mostly as a by-catch in herring pound nets. Annual catch of 2 - 8 tons in Latvia, mostly in the northwest of the Gulf of Riga in summer.
Latvijas zivis
109
2004
Alburnus alburnus (L.)

syn. Alburnus lucidus
ve, jugli a: bleak v: Ukelei, Laube z: lja, benlja i: viidikas l: paprastoji aukl k:
Apraksts. ermenis slaids, no sniem saplacints. Mute vrsta uz augu (uz prieku). Mugura zilganzaa, sni un vders sudrabains. Morfoloija. D 2-4/7-10, A 3-4/14-24, P 1/12-17, V 1-2/6-9, C 17-20, l.l. 40-55, os.ph. 2.5-5.2, sp.br. 13-26, vt. 38-49; Latvij D 7-9, A (14)15-19, l.l. 46-56. Izmri. L-25 cm, W-175 g, Latvij L-20, l-17 cm, W-70 g. Atirgs pazmes. Snu lnija pilnga (skat. ausleju). Anlaj spur parasti vairk staru nek auslejai. Rkles zobu iekj mala rievota (skat. pavi). Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros. Sevii lielas koncentrcijas veido pavasar pirms nrsta un ruden, izvietojoties ziemoanas bedrs. Ziem mazak-tva. Parasti uzturas dens virsjos sl-os. Tlas migrcijas neveic. Pamatba-rba: zooplanktons, den iekritui kukaii un bentoss. Sasniedz 10 gadu, Latvij 8 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-6 gadu vecum, sasniedzot 5-12 cm, Latvij 6-10 cm garumu (l). Auglba 0,6-25 tkst. ikru. Nrsto aprl-jlij, Latvij jnij-jlij (dens t 13-28C) no 5 cm ldz 3 m dzium. Raksturgs porciju nrsts 2-6 piegjienos ar 10-20 dienu starplaiku. Kopjais nrsta ilgums 24-45 dienas. Ikri pielp pie augiem, oiem vai akmeiem, to attstba ilgst 3-8 dienas (60-70 grddienas). Veido hibrdus ar plaudi, plici, raudu, ruduli, ausleju, sapalu un balto sapalu. Izplatba. Eiropa. Latvij sastopama daudzs ups un ezeros, k ar jras piekrast, pai upju grvu tuvum. Nelielos vai stipri aizauguos, pai slgtos ezeros parasti nav sastopama. Izmantoana. Iekjo deu rpniecis-kaj nozvej samr reti, lai gan dareiz ezeros nozvejo liel daudzum. Mak-ernieki galvenokrt izmanto k smas zivtiu. Mdz ert makeranas sacen-sbs.
Summary. Freshwater species. Distributed in Europe. In many Latvian rivers, lakes, and coastal waters near river mouths. Not found in small, closed, overgrown lakes. In Latvia reaching maturity when 6 - 10 cm long (l). Spawning in June - July. Quite rare in commercial freshwater catches, though abundant in lakes. Used by anglers mostly as a baitfish.
Latvijas zivis
110
2004
Kaulzivju klase Asarveidgo krta Vilkzivju dzimta
Anarhichas lupus (L.)

vilkzivs a: wolf-fish v: Seewolf z: havskatt i: harilik merihunt l: vilkuv k:
Apraksts. Masva zivs ar iegarenu ermeni, lielu galvu un noapaotu purnu. Raksturgi lieli priekjie zobi, aiz kuriem seko spcgi sasmalcintjzobi. Ir zobi ar uz lemekaula un auksljm. Muguras spura gara, skas uzreiz aiz galvas. Kru spuras lielas un ieapaas. Vdera spuras nav. Astes spura noapaota. Zvas nelielas, viena otru nosedzoas un iegrimuas d. ermenis brngans vai zilgani pelks, snos 9-12 tumkas rsjoslas, kas sniedzas ar muguras spur. Morfoloija. D 70-76, A 43-48, P 18-22, C 23-26, vt. 74-77. Izmri. L-125 cm, W-20,5 kg. Ziemejr parasti ldz 75 cm. Bioloija. Bentiska jras zivs. Uzturas uz akmeainm gruntm no 20-30 ldz 500 m dzium. Migrcijas nelielas, pavasar krasta virzien, kur intensvi barojas, ruden pretj. Bentofgs, galvenokrt barojas ar bentiskajiem organismiem: krabjiem, jraseiem, vderkju gliemjiem, jraszirdziiem. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz 40-60 cm garum. Ziemejr nrsto no novembra ldz janvrim. Auglba 2,540 tkst. ikru, to lielums - 5,5-6 mm diametr. Ikri ir bentiski, tiek nrsti piku veid 10-120 m dzium (piku lielums var saniegt futbolbumbas apmrus). Kpuri pc dzeltenuma maisa rezorbcijas kst aktvi un ir satopami k pie grunts, t ar pelail. 5-6 cm gari mazui priet uz bentisku dzvesveidu. Izplatba. Ziemeatlantija. Eiropas piekrast uz dienvidiem no Balts jras ldz Francijai. Ir 2 pasugas: marisalbi Baltaj jr un lupus - arela prj da. Pasugas atiras ar zobu skaitu auksljs un ermea pigmentciju. Baltijas jr ldz im zinms (pc noststiem) divu, ldz 40 cm garu, eksemplru noeranas gadjums 1889. gad pie Helsinkiem. Lai ar vilkzivs tradicionli tiek iekauta visu Baltijas jras baseina zivju sarakstos, tau austrumu un ziemeda ts atraanas iespja ir niecga. Izmantoana. Zvejo galvenokrt Ziemejr un tai pieguoajos baseinos. Kopj nozveja 80. gados ap 20-27 tkst. t gad.
Summary. Marine demersal species. Distributed in the North Atlantic. It is rumoured that 2 specimens have been caught near Helsinki. Though traditionally included in the lists of ichthyofauna of the Baltic Sea, occurrence in the northern and southern parts is negligible.
Latvijas zivis
111
2004
Vimba vimba (L.)

syn. Abramis vimba
vimba a: vimba v: Zhrte z: vimma i: vimb l: iobris k: ,
Apraksts. ermenis samr slaids, no sniem nedaudz saplacints. Mute vrsta uz leju. Mugura zilganpelka, sni un vders sudrabains. Kru spuras, vdera spuras un anl spura dzeltenga, pirms nrsta kst sarkanga. Pirms nrsta tviiem uz galvas izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 3/7-10, A 3/17-23, P 1/13-17, V 2/8-10, C 19, l.l. 50-64, os.ph. 5-5, sp.br. 12-20, vt. 41-46; Latvij D (78), A (17-23), l.l. (54-63). Izmri. L-60 cm, W-3,6 kg, Latvij L-50 cm l-42 cm, W-1,5 (1,4) kg. Atirgs pazmes. Purns pagarints ar raksturgu kumpumu, mute vrsta uz leju (skat. citas karpu dzimtas zivis). Anlaj spur vairk staru nek baltajam sapalam un apakmutei. Rkles zobi vien rind (skat. balto sapalu). Bioloija. Anadrom zivs (arela atsevis viets var bt sastopama ar salddens forma). Uzturas baros. Pieauguie pati dzvo jr. Nrstot dodas uz upm. Daa ienk upju lejtecs jau ruden un tur prziemo, citas pavasar. Pc nrsta atgrieas jr. Vairums mazuu uzturas ups vienu gadu, bet daa - divus gadus. Novrota ldz 865 km tla migrcija, prvietoans trums 25 km diennakt. Pamatbarba bentoss. Arel un Latvij sasniedz 17 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-11 gadu vecum, sasniedzot 12-31 cm garumu (l). Latvij nobriest 5.-7. gad. Auglba 9-300 tkst. ikru. Nrsto aprl-august, Latvij maij-jnij (dens t 10-30C) no 20 cm ldz 16 m dzium. Raksturgs porciju nrsts 2-3 piegjienos ar 11-20 dienu starplaiku. Kopjais nrsta ilgums 16-83 dienas. Parasti ar vienu mtti nrsto 2-5 tvii. Ikri skum pielp pie akmeiem, oiem, augiem un cita substrta, bet pc neilga laika nobirst uz grunts, to attstba ilgst 2-10 dienas (70-90 grddienas). Izplatba. Eiropa un zija. Latvij sastopama Baltijas jras un Rgas la piekrasts, jr tiei ietekos ups un to pieteks, k ar piejras ezeros. Vismaz kop 1970. gada tiek mkslgi pavairota. Ielaista ar Paviu un Rgas denskrtuvs. Izmantoana. Baltij nozvejo apmram 150 t, Latvij 50-100 t gad. Mak-ernieku lomos pavasar ups iev-rojam daudzum, prjos gadalaikos retk.
Summary. Anadromous species with freshwater populations in some areas. Distributed in Europe and Asia. In Latvia occurring in coastal waters, rivers directly discharging into the sea, and coastal lakes. A part of the stock entering lower reaches of rivers in autumn for wintering, and spawning there together with the most part of the stock wintered in the sea and entered rivers just in spring. Returning to the sea after spawning. Young fish usually spending 1 year in rivers. Reaching age of 17 years in Latvia. Restocked since 1970. Common catch for anglers during the spawning season, quite rare in other seasons. Object for recreational fishing. Annual coastal catch of 50 - 100 tons in Latvia.
Latvijas zivis
112
2004
Kaulzivju klase Skorpnveidgo krta Zazivju dzimta
Cyclopterus lumpus (L.)

jras zazivs, jras zais a: lumpsucker v: Seehase z: sjurygg i: merivarblane l: ciegorius k:
Apraksts. ermenis augsts, resns, sniski saplacints, pai galvas un astes da. Pirm muguras spura klta ar biezu du, veidojot gagu seksti. Snos trs kaula pauguru rindas. Turklt var bt ar atsevii pauguri starp rindm. Snu lnijas nav. Vdera spuras prveidotas par lielu, iegarenu piesceka disku. Mugurpuse pelcgi zilgana, uz sniem var bt tumi plankumi, vderpuse gaia. Nrsta laik tviiem vders un kru spuras iegst sarkanu nokrsu. Morfoloija. D1 IV-VIII, D2 9-11, A 9-11, P 19-21, vt. 27-29. Izmrs. L - 61 cm, W - 9,5 kg. Baltijas jr mttes ldz 20 cm garas un 330 g smagas, tvii - ldz 18 cm gari, parasti 10-12 cm. Bioloija. Bentiska jras zivs, uzturas ldz 150 m dzium uz akmeainm gruntm. Slikta peldtja, tau sastopama ar pelagil. Domjams, ka pelaisku dzves veidu piekopj ldz dzimumgatavbas sasnieganai. Barojas ar vveidgajiem, trpiem un zivm. Baltijas jr sasniedz 6 gadu vecumu. No Ziemejras populcijas atiras ar jaunku vecuma struktru (domin 3-4 vecuma grupas) un lnku auganu. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz treaj ceturtaj gad. Nrsto no februra ldz aprlim piekrast sekls akmeains viets ar labi attsttu veetciju (dens temperatr 5-8C). Baltij auglba ldz 15 tkst. ikru. Nrsta laik veido prus. Raksturgs porcijnrsts. Ikri bentiski, pc to iznranas mtte atgrieas dzium, bet tvi paliek 56 nedas tos apsargt. aj laik tvi ir agresvs. Izluies mazui skum uzturas starp densaugiem, bet ruden migr uz dzikm vietm. Izplatba. Sastopams Ziemeatlantij. Eirop - ziemeu un rietumu piekrasts ar vis Baltijas jr. Rgas lc, galvenokrt ziemeda, sastopams reti. Gada pirmaj pus Igaunijas salu apkaim sastopams samr regulri. Izmantoana. Baltij saimnieciskas nozmes nav. Ziemeeirop nelielos daudzumos zvejo ikru ieguvei, kuri slt veid tiek pieldzinti kaviram.
Summary. Marine demersal species. Distributed in the North Atlantic, along the northern and western coasts of Europe, also in the Baltic Sea. Quite rare near Latvia. More often reported in the northern part of the Gulf of Riga.
Latvijas zivis
113
2004
Stizostedion lucioperca (L.)

syn. Lucioperca lucioperca, Lucioperca sandra
zandarts a: pike-perch, zander v: Zander z: gs i: koha l: starkis k:
Apraksts. ermenis slaids, no sniem nedaudz saplacints. Mute ar lieliem zobiem, vrsta uz prieku. Mugura zilganzaa vai zilganpelka, sni un vders tumi sudrabains. Uz sniem 8-14 tumas rssvtras. Kru spuras, vdera spuras un anl spura dzeltenga. Astes spuras un abas muguras spuras ar tumiem plankumiem. Morfoloija. D1 XI-XVII, D2 I-V/15-30, A I-IV/9-16, P I-II/11-18, V I/4-6, C 17, l.l. 75-118, sp.br. 8-25, vt. 40-48. Izmri. L-130 cm, W-20 kg, Latvij L-100 cm, W-10 (10,3) kg. Bioloija. Salddens vai anadroma zivs. Mazui uzturas baros, pieauguie pati - prsvar pa vienam. Novrota ldz 300 km tla migrcija, prvietoans trums sasniedz 24 km diennakt. Pamatbarba - zivis. Sasniedz 24 (40) gadu, Latvij 13 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-10 gadu vecum, sasniedzot 17-57 cm garumu (l). Auglba no 5 tkst. ldz 2,5 milj. ikru. Nrsto mart-jlij, Latvij maij (dens t 8-26C), 15 cm ldz 32 m dzium. Latvijas jras piekrastes zandarts uz nrstu ienk piejras salddeos. Zandarta nrsts jr novrots Rgas la ziemeda. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 3-43 dienas. Nrsto pa priem attrtos laukumos - "ligzds". Ikri pielp pie substrta, to attstba ilgst 2-32 dienas (45-140 grddienas). Tvi apsarg ikrus. Izplatba. Eiropa un zija. Sastopams Baltijas jras piekrast un los, k ar ar tiem saisttajos salddeos. No 1904. ldz 1996. gadam ielaists vai mkslgi pavairots vairk nek 94 (12%) ezeros, k ar Rgas, eguma, Paviu un cits denskrtuvs un dzirnavezeros, k ar Rgas la dienvidda. Vairkos ezeros izveidojus populcijas. Mdz migrt no vienas denstilpes uz otru, tpc sastopams ar tajs, kur nav ielaists. Izmantoana. Rpnieciski nozmga zivs jras piekrastes zvej. 80.-90. gados Latvij nozvejo 30-80 t gad, galvenokrt Rgas la dienvidda. Salddeos zvejnieku un makernieku lomos neregulri, bet atsevis viets biei. Lielk daudzum parasti noer tajs viets, kur to regulri pavairo.
Summary. Freshwater or anadromous species. Distributed in Europe and Asia. In Latvia occurring in coastal waters and inner waters connected to the sea, as well as in a few lakes and artificial reservoirs where populations have established after restocking. Stocked at least in 94 (12%) lakes, some artificial reservoirs on the Daugava, and the southern part of the Gulf of Riga from 1904 to 1996. Spawning in May. The coastal pike-perch entering adjacent freshwaters for spawning. Sea spawning observed in the northern part of the Gulf of Riga. Commercially important coastal fisheries. Annual catch of 30 - 80 tons in Latvia, mostly in the southern part of the Gulf of Riga. In some freshwater bodies quite common catch for anglers, but mainly caught in the areas where regularly restocked.
Latvijas zivis
114
2004
Pleuronectes platessa (L.)

syn. Platessa platessa
jras zeltplekste a: plaice v: Scholle, Goldbutt z: rdspotta i: merilest l: Baltijos plekn k:
Apraksts. Acis atrodas kermea labaj pus, galva un oki relatvi nelieli, ermenis gluds. Galvas augpus, starp acm un aunu atveres augpusi, 4-7 kaula paugurii, kas ir it k snu lnijas turpinjums. Snu lnijai ir neliels slaids izliekums virs kru spuras. Acu pus ermenis silti brn krs ar daudziem lieliem sarkaniem vai oraniem plankumiem, akl puse - balta. Morfoloija. D 61-79, A 46-58, P 9-14, V 5-7, vt. 41-44, sp.br. 8-13, l.l. 88-115. Izmri. L-91 cm, W-7 kg. Baltijas jras austrumda ldz 40-50 cm. Atirgs pazmes. Atirb no citm plekstu dzimtas zivm gluds ermenis un uz galvas starp acm un snu lniju rinda kaula pauguriu. Bioloija. Bentiska jras zivs. Galvenokrt uzturas uz smilainm un dainm gruntm ldz 100 m dzium. Saldzinot ar pleksti, veic lielkas migrcijas, jo ir jtgka pret zemu sumu un skbeka saturu. Pc nrsta vl pavasar un vasaras skum migr uz piekrasti, uz 10-15 m dziumiem, ruden atkal atgrieas dzium. Bentofgs, barojas ar gliemenm, vveidgajiem un trpiem, mazui - tikai ar vveidgajiem. Baltij sasniedz 12 gadu, oken 30 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz trs gadu vecum. Rietumbaltij nrsto no novembra ldz maijam, galvenokrt februr - mart 50-90 m dzium. Auglba ap 250 tkst. ikru, kuri tpat k kpuri ir pelaiski. Ikru peldspjas nodroinanai nepiecieams sums 12-13. 6-7C dens temperatr kpuri izias pc 20-22 dienm, tiem metamorfoze notiek 10 mm garum, bet 12-14 mm garum tie priet uz bentisku dzvi. Mazui pirmo gadu pavada piekrast ldz 10 m dziumam. Izplatba. Eiropas piekraste. Baltijas jr masveid tikai rietumda. Jras austrumda un ziemeda reta, tau atsevios gados ragas paaudzes var masveid pardties ar Austrumbaltij, k piemram, 1978. gad, kad Latvijas piekrast jras zeltplekstes piezveja plekstu zvej bija ap 10-30%. Izmantoana. Rpnieciski nozmgk plekstu dzimtas zivs Ziemeeirop. Zvejo ar traiem un stvvadiem. Kopj nozveja ap 3-4 tkst. t gad, maksiml reistrta 1978.-1979. gad - 7-8 tkst. t. 80. gados nozveja pakpeniski samazinjusies ldz daiem simtiem tonnu gad.
Summary. Marine demersal species. Distributed in the seas along the European coast. Abundant in the western part of the Baltic, rare in the eastern and northern parts. In some years intensive migrations also observed in the eastern Baltic, as it was recorded in 1978 when the plaice constituted 10 - 30% of the Latvian coastal catch of the flounder.
Latvijas zivis
115
2004
Kaulzivju klase Asarveidgo krta Zobenzivju dzimta
Xiphias gladius (L.)

zobenzivs a: swordfish v: Schwertfisch z: svrdfisk i: mkkala l: durklauv k: -
Apraksts. Spcgs torpdveida ermenis. ermea priekdaa ievrojami augstka un masvka par prjo dau. Augoklis stipri pagarints, zobenveida. Zobens saplacints dorsoventrli. Mute liela. Zobu pieauguai zivij nav. Vdera spuras nav. Astes spura ar dziu lumu, uz ts stumbra snos horizontls lis. Ir morfoloiskas atirbas starp pieaugum un jaunm zivm. Jaunajm ir viena gara muguras spura, anl spura nedalta, ermenis klts ar pam zvveida struktrm, pieaugum savukrt ir 2 muguras spuras, pirm sa, atrodas uzreiz aiz galvas, otr oti maza uz astes stumbra, anl spura sadalta divs das, ermenis kails. Mugura pelki zilgana, dareiz ar metlisku nokrsu, sni gaiki, vders gandrz balts. Zobena augpuse vienmr melna, sni gaiki. Spuras tumi pelkas. Morfoloija. D1 21-30, D2 3, A1 12-13, A2 3, P 16, vt. 26. Izmri. L-4,9 m, W-535 kg. Bioloija. Pelaiska zivs, satopama ldz 800 m dzium. Barus neveido, tau baroans laik var koncentrties vien viet ievrojam skait. Laba peldtja, spj attstt 130 km/h lielu trumu. Agresva zivs, sekojot zivju bariem, veic lielus attlumus. Vasar migr vairk uz ziemeu platuma grdiem. Migrciju laik izvairs no deiem, kur temperatra zemka par 12-13C. Plsja, galvenokrt barojas ar sim, makrelm, stavridm un kalmriem. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz 5.-6. gad, 140-170 cm garum. Austrumatlantij nrsto no janvra ldz oktobrim dens temperatr, kas augstka par 23,5C un sum 33,8-37,4. Nrsts parasti noris dens virsjos slos - 0-75 (120) m dzium. Izplatba. Visu okenu mrenie un tropiskie dei. Ziemeeiropas piekrast reta. Baltijas jr oti reta ieceotja. Parasti ieceo august-novembr. Latvijas piekrast ldz 2. Pasaules karam zinmi 9 noeranas gadjumi. Pckara period Latvijas piekrast konstatta divas reizes: 1952. gad un 1993. gad (uz dienvidiem no Ventspils). Polijas piekrast ir zinmi noeranas gadjumi 1964., 1965. un 1993. gad. Izmantoana. Kop seniem laikiem vrtgs zvejas objekts. Zvejo galvenokrt ar iem. 80. gados nozvejo ap 38-56 tkst. t gad. Lomos parasti domin 2,5-3,5 m garas un 60-120 kg smagas zivis. Iecients sporta zvejas objekts, pai Ziemeamerik.
Summary. Marine pelagic species. Distributed in moderate and tropical waters of all oceans. Rare in North Europe. Very rarely immigrating in the Baltic Sea, mostly in August - November. Near Latvia 9 caught specimens reported before the World War II and 2 after it (1952, 1993).
Latvijas zivis
116
2004
Kaulzivju klase Zuveidgo krta Zuu dzimta
Anguilla anguilla (L.)

syn. Anguilla fluviatilis
zutis a: eel v: Aal z: l i: angerjas l: ungurys upinis ungurys k:
Apraksts. ermenis skveida, klts ar skm zvm, izskats kails. Mute ar skiem zobiem, vrsta uz prieku. Mugura un snu augdaa zaganbrna, snu apakdaa un vders dzeltengs. Nrsta migrcijai gataviem patiem mugura un snu augdaa melna, snu apakdaa un vders sudrabains. Morfoloija. D 230-280, A 170-249, P 15-21, C 7-12, l.l. 87-110, vt. 109-119. Izmri. L-200 cm, W-12,7 kg, Latvij L-150 cm, W-6 kg. Atirgs pazmes. Muguras spura skas tlu aiz kru spurm, apakoklis garks par augokli (skat. jras zuti). Bioloija. Katadroma zivs. Uzturas pa vienam. Nenobriedui pati sastopami salddeos un jras piekrast. Nrstot dodas uz Atlantijas okenu, Sargasu jru, 4-7 tkst. km tlu no Eiropas. Prvietoans trums 63 km diennakt. Kpuri 1,5-3 gadu laik ar Golfa straumi tiek atnesti ldz Eiropas krastiem. Prvrtuies par "stikla zuiem", kas pc formas ir ldzgi pieauguiem, tau caurspdgi, tie ienk Francijas, Anglijas un citu zemju salddeos. Daa sasniedz ar Latvijas piekrasti. Dien mdz ierakties ds vai palst zem akmeiem vai siekstm. Aktvks tums. Ziem mazaktvs, parasti ierokas ds. Pamatbarba: bentoss, zivis un vardes. Sasniedz 35 (akvrij - 88) gadu, Latvij 23 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 4-20 gadu vecum, sasniedzot 29 un vairk cm garumu. Auglba 0,4-9,0 milj. ikru. Tiek uzskatts, ka nrsto aprl-jlij (dens t 16-17C) 150-600 m dzium (kopjais dziums 7-8 tkst. metru). Iznrstojuie pati pc nrsta iet boj. Ikri pelaiski, to attstba ilgst 2-5 dienas. Laboratorijas apstkos izdevies iegt tikai kpurus. Izplatba. Eiropas salddei un jras piekrastes. Baltijas jras un Rgas la piekrast. Latvij ienk ar jru savienots denstilps. No 1927. ldz 1989. gadam ielaists vairk nek 81 (10%) ezer un daudzs cits denstilps. Mazui tiek ievesti no rzemm. Izmantoana. Zvejnieku un makernieku lomos samr reti. Lielk daudzum nozvejo atsevios ezeros, kur tos regulri ielai un zvejo specializti. Latvijas jras piekrast kop 60. gadiem zuu nozveja ir strauji samazinjusies. 80.-90. gados nozvejo ap 1-2 t gad. Maksiml nozveja bija 1963. gad - 56 t.
Summary. Catadromous species. Distributed in coastal and fresh waters of Europe, also in Latvia. Spawning in the Sargasso Sea. The Gulf Stream conveys larvae to Europe. The larvae are translucent (glass eels) when entering freshwater in the western Europe, but already become opaque when reaching Latvia during their migration along the Baltic coast. A part of eels (mostly males) staying in coastal waters. Stocked at least in 81 (10%) lakes from 1927 to 1989. Larvae and young fish being imported from European countries. Rare catch for anglers. Mostly caught in a few lakes where restocked regularly. In the coastal waters annual catches rapidly decreasing: 56 tons in 1963, 1 - 2 tons in 1980s - 90s.
Latvijas zivis
117
2004

Latvijas Zivis (Lat)

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Latvijas Zivis (Lat)

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Latvijas zivis

Kaulzivju klase (Osteichthyes)

Kaulzivju klase Stagarveidgo krta Adatzivju dzimta

Syngnathus typhle (L.)

Kaulzivju klase Karpveidgo krta Akmegrauu dzimta

Cobitis taenia (L.)

Kaulzivju klase Karpveidgo krta Akmegrauu dzimta

Noemacheilus barbatulus (L.)

Kaulzivju klase Plekstveidgo krta Akmepleku dzimta

Psetta maxima (L.)

Kaulzivju klase Skorpnveidgo krta Jraslapsiu dzimta

Agonus cataphractus (L.)

Kaulzivju klase Karpveidgo krta Karpu dzimta

Leuciscus idus (L.)

Kaulzivju klase Laveidgo krta Alatu dzimta

Thymallus thymallus (L.)

Kaulzivju klase Siveidgo krta Siu dzimta

Alosa alosa (L.)

Kaulzivju klase Karpveidgo krta Karpu dzimta

Ctenopharyngodon idella (Valen.)

Kaulzivju klase Karpveidgo krta Karpu dzimta

Mylopharyngodon piceus (Rich.)

Kaulzivju klase Siveidgo krta Anovu dzimta

Engraulis encrasicholus (L.)

Kaulzivju klase Karpveidgo krta Karpu dzimta

Chondrostoma nasus (L.)

Kaulzivju klase Asarveidgo krta Asaru dzimta

Perca fluviatilis (L.)

Kaulzivju klase Asarveidgo krta Jrasasaru dzimta

Morone saxatilis (Walb.)

Kaulzivju klase Karpveidgo krta Karpu dzimta

Leucaspius delineatus (Heck.)

Kaulzivju klase Karpveidgo krta Karpu dzimta

Barbus barbus (L.)

Kaulzivju klase Storveidgo krta Storu dzimta

Huso huso (L.)

Kaulzivju klase Siveidgo krta Siu dzimta

Sprattus sprattus balticus (Schneider)

Kaulzivju klase Skorpnveidgo krta Platgalvju dzimta

Triglopsis quadricornis (L.)

Kaulzivju klase Skorpnveidgo krta Platgalvju dzimta

Myoxocephalus scorpius (L.)

Kaulzivju klase Karpveidgo krta Karpu dzimta

Pseudorasbora parva (Schleg.)

Kaulzivju klase Laveidgo krta Sgu dzimta

Coregonus nasus (Pall.)

Kaulzivju klase Stagarveidgo krta Adatzivju dzimta

Nerophis ophidion (L.)

Kaulzivju klase Skorpnveidgo krta Platgalvju dzimta

Taurulus bubalis (Euphrasen)

Kaulzivju klase Asarveidgo krta Eleotrisu dzimta

Hypseleotris swinhonis (Gnther)

Kaulzivju klase Laveidgo krta Lau dzimta

Salmo trutta fario (L.)

Kaulzivju klase Laveidgo krta Lau dzimta

Oncorhynchus mykiss (Walb.)

Kaulzivju klase Karpveidgo krta Karpu dzimta

Gobio gobio (L.)

Kaulzivju klase Asarveidgo krta Jrasasaru dzimta

Dicentrarchus labrax (L.)

Kaulzivju klase Asarveidgo krta Jrasgruduu dzimta

Pomatoschistus microps (Kryer)

Kaulzivju klase Asarveidgo krta Jrasgruduu dzimta