Evolūcijas pierādījumi: DL 4.uzd.

salīdzinošā anatomija; homologie, analogie orgāni

Konverģence Diverģence

Pazīmju tuvināšanās Pazīmju attālināšanās

neradniecīgiem organismiem radniecīgiem organismiem

Analogie orgāni Homologie orgāni

veic līdzīgas funkcijas, bet to var veikt dažādas funkcijas
izcelsme ir atšķirīga tiem ir kopīga izcelsme.
Piem. ir spārni putniem un vabolēm, Piem. zīdītāju ekstremitātes
žaunas vēzim un zivij u.c.
 DL 6.uzd.
Evolūcijas pierādījumi: salīdzinošā anatomija;
rudimenti, atavismi
orgāni, kuri zaudējuši savu Evolucionāro senču pazīmju
nozīmi un ir reducētā formā vai parādīšanās atsevišķiem indivīdiem.
veic citu funkciju.

Valim gurnu
josla

Cilvēkam apendikss
“zosādas” matu cēlējmuskuļi
trešais acs plakstiņš
auss Darvina pauguriņš
 Rudiments: Darvina pauguriņš
Daudziem cilvēkiem auss gliemežnīcas ārmalas augšpusē ir mazs pauguriņš, las liek ausij
izskatīties nedaudz spicai. Tas ir rudiments no lielākā punkta, kas bija mūsu senču ausīs.
Tolaik punkts, iespējams, tika izmantots, lai palīdzētu uztvert tālākas skaņas, taču tas nav
pierādīts. Jau mūsdienās šis punkts ir reti sastopams, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka pēc pāris
simtiem gadu šis punkts vispār nebūs sastopams cilvēka ķermenī.
 Rudiments: Gudrības zobi
Mūsu senči ēda ēdienu, kas bija ievērojami mazāk mehāniski un termiski
apstrādāts kā mūsdienās, attiecīgi gudrības zobi tolaik tika izmantoti, lai sakošļātu
blīvākos saistaudus, gan augu, gan dzīvnieku valsts produktos. Taču mūsdienās
gudrības zobi biežāk sagādā vairāk raižu kā labuma, kā rezultātā nereti tiek
ķirurģiski izņemti. Nākotnē tie, visticamāk, izzudīs no mūsu žokļiem pavisam.
 Rudiments: Apendikss
Šis ir līdzīgs stāsts kā ar gudrības zobiem. Zarnu traktā aklās zarnas
piedēklis ir tas, kas palīdz ar blīvo saistaudu sagremošanu, bet ņemot
vērā, ka tas līdzīgi kā gudrības zobi, tiek izmantots arvien retāk, tad
arī sagādā vairāk raižu kā labuma un arī nereti tiek ķirurģiski izņemts.
Arī šis orgāns visdrīzāk pazudīs no cilvēka ķermeņa nākotnē pavisam.
 Rudimenti: Apmatojums un matu cēlējmuskuļi
Lielāka daļa ķermeņa apmatojuma cilvēkiem Dzīvniekiem spalvu vai apmatojuma
mūsdienās nepilda nekādas fiziski pacelšanas funkciju var veikt arī muskuļi,
nepieciešamas funkcijas, un ņemot vērā kā taču cilvēkiem tie ir nervaudi. Dzīvnieki
ķermeņa apmatojums cilvēces attīstības gaitā spalvas vai matiņus paceļ, lai iebiedētu
ir vērā ņemami samazinājies, ir pamats citus, taču cilvēkiem matiņu pacelšanās
uzskatīt, ka tas tā arī turpināsies nākotnē līdz mūsdienās izpaužas ar šermuļiem, kas arī
ķermeņa apmatojums pazūdīs pilnībā. nav dzīvībai nozīmīgs process, kuram
vajadzētu saglabāties nākotnē.
 Rudiments: Astes kauls

Mums cilvēkiem no astes ir palicis vien neliels kauliņš, ko saucam

par astes kaulu. Šis mazais, cilvēka ķermenī saglabājies rudiments
nudien vairs nepilda nekādu dzīvībai nozīmīgu funkciju, attiecīgi
arī cilvēka organismā jau pat mūsdienās nav vairs nepieciešams.
 DL 1.uzd.
Evolūcijas pierādījumi: Salīdzinošā anatomija

1866. gadā E.Hekels un S.Millers

formulēja bioģenētisko likumu.
”Katrs īpatnis savā individuālajā
attīstībā (ontoģenēze) īsumā
atkārto savas sugas vēsturisko
attīstību (filoģenēze)”.

Kuru dzīvnieku dīgļi vizmazāk

atšķiras no cilvēka dīgļa II.
attīstības stadijā?

Ko var secināt salīdzinot

mugurkaulnieku embrijus?