2.

TEMATS

AUDI
Temata apraksts
Skolnam sasniedzamo rezulttu cevedis
Uzdevumu piemri

B_11_UP_02_P1

Spola saknes uzbve

Skolna darba lapa

B_11_UP_02_P2

Cilmes nu audzana

Skolna darba lapa

B_11_UP_02_P3

nu diferencicija

Skolna darba lapa

B_11_SP_02_P1

Stumbru rsgriezumi

Skolna darba lapa

B_11_SP_02_P2

Augu un dzvnieku audu raksturojums

Skolna darba lapa

B_11_DD_02

Augu un dzvnieku audu veidi

Skolna darba lapa

Lai atvru dokumentu aktivjiet saiti. Lai atgrieztos uz o satura rdtju, lietojiet taustiu kombinciju CTRL+Home.

A U D I

AUDI
T E M A T A

18
18

A P R A K S T S

Daudznu organismos vrojama nu specializcija to pielgoans dadu

funkciju veikanai. Ldzgas uzbves nu grupas, kas veic noteiktas funkcijas organism, sauc par audiem. Apgstot tematu, skolni iepazstas ar augu un dzvnieku
audu uzbves patnbm, to nozmi organism, k ar audu kultru praktisko nozmi kultraugu pavairoan.
Apgstot pamatskolas bioloijas kursu, skolni zina un lieto bioloijas pamatjdzienus un terminus: augu audi (vadaudi, veidotjaudi, pamataudi, balstaudi, segaudi) un dzvnieku audi (epitlijaudi, muskuaudi, nervaudi, saistaudi), mcs pagatavot augu nu un audu mikroprepartus un izmantot tos datu ieguvei.
Vidusskol, raksturojot audu veidus, skolni padziina izpratni par audiem, to
nozmi organism, mcs izprast nu diferencicijas un audu veidoans pamatus,
analiz audu uzbves atbilstbu funkcijm.
Skolni pazst raksturgkos augu un dzvnieku audus mikroprepartos, attlos,
videomaterilos un citos informcijas avotos. Veidot izpratni par augu audu uzbvi
paldz iepazans ar audu raksturgkajm pabm: nu lielumu, nu formu,
napvalka biezumu, ns redzamajiem organodiem un starpnu telpas lielumu.
Saskatot mikroprepartos un fotogrfijs raksturgks augu un dzvnieku audu uzbves patnbas, skolni attsta prasmi saldzint audus.
Analizjot meristmu kultru praktisko nozmi kultraugu pavairoan, skolni
mcs izvrtt tehnoloiju izmantoanas pieredzi bioloij, ts ietekmi uz sabiedrbu un tehnoloiju izmantoanas nkotnes perspektvas.

BIOLOIJA 10. klase

A U D I

C E V E D I S

STANDART

Galvenie skolnam sasniedzamie rezultti

Raksturo nu sastvdaas un audu veidus.

STUND

PROGRAMM

Izprot nu diferencicijas un audu veidoans pamatus.

Raksturo augu audu veidus (pamataudi jeb parenhma,
vadaudi, mehniskie audi, segaudi, meristmas), uzbves
patnbas un izprot to nozmi organism.

Izskaidro nu, audu, orgnu,

organismu uzbves atbilstbu
funkcijm un dzves videi.

Analiz datus par dzvo

sistmu daudzveidbu,
uzbvi, procesiem un
likumsakarbm, izvrtjot
datu ticambu.

Izvrt tehnoloiju izmantoanas

pieredzi bioloij, ietekmi
uz sabiedrbu un nkotnes
perspektvas.

Analiz mikroprepartos un attlos

augu un dzvnieku audu uzbves
saistbu ar funkcijm.

Atpazst un saldzina
raksturgkos augu
un dzvnieku audus
mikroprepartos, attlos,
videomaterilos u.c.
informcijas avotos.

Analiz meristmu kultru

praktisko nozmi kultraugu
pavairoan.

Demonstrana.
D. Augu audi.

Demonstrana.
D. Augu audi.
Uzdevumu risinana.
UP. Stumbru rsgriezumi.
VM. Augu audi.
VM. Dzvnieku audi.

VM. Bioloijas zinanu nozme

profesionlaj darbb un ikdienas
dzv.

Raksturo dzvnieku audu veidus (epitlijaudi, musku

audi, saistaudi, nervaudi), uzbves patnbas un izprot to
nozmi organism.
Darbs ar tekstu.
SP. Augu un dzvnieku audi.
Situcijas analze.
UP. Cilmes nu audzana.
UP. Spola saknes uzbve.
Problmu risinana.
UP. nu diferencicija.
VM. Cilmes nas.
KD. Audu uzbve un daudzveidba.

VM. Saistaudi.

KD. Audu pazana.

19
19
19
19

A U D I

U Z D E V U M U

P I E M R I

Sasniedzamais
rezultts

II

III

Izprot nu
diferencicijas un
audu veidoans
pamatus.

Apvelc burtus, ar kuriem apzmti

apgalvojumi, kas attiecas uz nu
diferenciciju un audu veidoanos!

1. Aplko attl (B_11_UP_02_P1) redzamo spola saknes

gargriezumu! Pc trs dienm veidotjaudu nas bs
prveidojus par vadaudu nm. Kas ir izmainjies
nu uzbv to auganas un diferencicijas gait,
saldzinot veidotjaudu nas ar vadaudu nm?

1. Izpti shmu par cilmes nu audzanu

(B_11_UP_02_P2)! Uzraksti aprakstu par cilmes
nu audzanas perspektvm!

20
20

a) Visas viena organisma nas ir

ldzgas.
b) Skum nas, kas rodas, olnai
daloties, maz atiras cita no citas.
c) nu specializcija notiek
embrionls attstbas laik.
d) nu specializcijas rezultt rodas
dadi audi, kas pilda atirgas
funkcijas.

2. nas specializjas, lai nodrointu organisma uzbvi

un dzvbas procesus. Nosauc, kdi audi izveidojuies
augiem un dzvniekiem, lai veiktu tabul mints
funkcijas!
Augu audi

Funkcija

Dzvnieku audi

Aizsargfunkcija
Balsta funkcija
Vielu transports
Gzu maia

2. Olnas auganas laik taj izveidojas polrs

vielu novietojums (B_11_UP_02_P3), tpc pc
apaugots olnas (zigotas) prdalans rodas
divas meitnas ar atirgu misko sastvu,
kuru izskats tomr ir viends. Turpmkajs
dalans un diferencicijas gait misks
atirbas starp nm kst vl lielkas, tpc
pards atirbas dadu audu nu uzbv.
a) Izskaidro, kdas nas un orgni veidosies no
zigotas augjs daas?
b) Prognoz, k maintos upesva uzbve,
ja zigot olbaltumvielu B aizvietotu ar
olbaltumvielu A!
c) Prognoz, k maintos upesva uzbve, ja tiktu
prtraukta nu 3 un 4 dalans!

Raksturo augu audu

veidus (pamataudi
jeb parenhma,
vadaudi, mehniskie
audi, segaudi,
meristmas), uzbves
patnbas un izprot to
nozmi organism.

Kur variant visi nosauktie ir augu audi?

Apvelc patieso apgalvojumu!
a) Meristma, segaudi, muskuaudi.
b) Vadaudi, pamataudi, nervu audi.
c) Epitlijaudi, saistaudi, muskuaudi.
d) Vadaudi, mehniskie audi, parenhma.

Novrt, kuriem augu audiem raksturgas dots pazmes!

Ieraksti pret katram audu veidam ciparu ar kuru apzmts
atbilstoais apgalvojums!
Audu veidi:
A. Veidotjaudi - ...
B. Vadaudi - ....
C. Pamataudi - ....
D. Segaudi - ...
Apgalvojumi:
1. nas ilgstoi saglab spju dalties.
2. Saista auga organismu ar apkrtjo vidi un aizsarg to
no vides faktoru kaitgs ietekmes.
3. Transport organisks un neorganisks vielas.
4. Veido augu organisma pamatmasu.

Izveido shmu, kur attlots, k ziedaugam

raksturgie audu veidi izvietoti kd no auga
orgniem! Papildini shmu ar nordm, k tie
nodroina auga auganu un attstbu!

BIOLOIJA 11. klase

A U D I

Sasniedzamais rezultts

II

III

Raksturo dzvnieku audu

veidus (epitlijaudi,
muskuaudi, saistaudi,
nervaudi), uzbves
patnbas un izprot to
nozmi organism.

Kur variant visi nosauktie ir dzvnieku

audi? Apvelc patieso apgalvojumu!

Novrt, kuriem dzvnieku audiem raksturgas

mints pazmes! Ieraksti pret katram audu veidam
ciparu, ar kuru apzmts atbilstoais apgalvojums!
Audu veidi:
A. Muskuaudi - ...
B. Epitlijaudi - ...
C. Nervu audi - ...
D. Saistaudi - ...

Izveido shmu, kur attlots, k cilvka

organismam raksturgie audu veidi izvietoti
asinsvad! Papildini shmu ar nordm, k tie
nodroina asinsvada funkcijas!

a) Meristma, segaudi, muskuaudi.

b) Vadaudi, pamataudi, nervu audi.
c) Epitlijaudi, saistaudi, muskuaudi.
d) Vadaudi, mehniskie audi,
parenhma.

21
21
21
21

Apgalvojumi:
1. nas novietotas ciei cita pie citas, maz
starpnu vielas.
2. iedrs atrodas olbaltumvielu pavedieni, kuru
mijiedarbbas rezultt iedras saraujas.
3. Nodroina organisma refleksus.
4. Sastv no nm, kuras nepiegu cita pie citas,
starp tm ir daudz starpnu vielas. Tie var bt
idri, irdeni un cieti.

Analiz mikroprepartos
un attlos augu un
dzvnieku audu uzbves
saistbu ar funkcijm.

Nosauc attlos (B_11_UP_02_VM1)

redzamos audus E, F, G (dzvnieku audi)
un I, N (augu audi)!

1. Izpti attlos (B_11_UP_02_P4) redzamo stumbru

rsgriezumus!
a) Saldzini attlos redzamo stumbru vecumu!
Pamato atbildi!
b) Atzm abos attlos veidotjaudus!
c) Atzm attlos koksni un izspried, kda ir ts
funkcionl nozme auga dzv!
d) Atzm 2. attl lksni un izspried, kda ir ts
funkcionl nozme auga dzv!
e) Izspried, kpc koksnes un lksnes biezums
stumbr ir atirgs!
2. Augu segaudi un dzvnieku epitlijaudi veic
ldzgas funkcijas. Izpti atbilstoos audu attlus
(B_11_UP_02_VM1) un saldzini tos, nosaucot
kopgs un atirgs pazmes!
3. Aplko augu audus I un M (B_11_UP_02_VM1)
un paskaidro, kuras o audu uzbves patnbas
nodroina to funkcijas!

1. Doti dadi dzvnieku saistaudi: kaulaudi, saites,

asinis, skrimi, cpslas.
Analiz dotos attlus (B_11_UP_02_VM2) un
izveido aprakstu, kur atspoguo audu uzbves
atbilstbu funkcijm!
2. Analiz augu un dzvnieku audu attlus
(B_11_UP_02_VM1)! Argument, kuriem augu un
dzvnieku audiem ir ldzgas funkcijas!

A U D I

Sasniedzamais rezultts

II

III

Analiz meristmu
kultru praktisko nozmi
kultraugu pavairoan.

Kuri apgalvojumi par pavairoanu ar

meristmm ir patiesi?

Kdu augu pavairoanai Latvij izmanto meristmu

kultras! Kpc?

Kartupeus var pavairot ar meristmm

un citm metodm. Zemnieks iegdjs
kartupeu stdus, kas iegti no
meristmu kultrm.

a) Meristmu nas dals straujk nek spj

savairoties vrusi.
b) Ar meristmu kultrm augus var pavairot
jebkur gadalaik.

22
22

c) Metodei nepiecieama liela sterilitte un

labas darba iemaas.
d) Latvij tas ir plai izplatts augu
pavairoanas veids.
e) T var pavairot augus, kuri msu apstkos
nezied un nenogatavina sklas.

a) Prognoz saimniecbas ieguvumus un

zaudjumus!
b) Kpc Latvij kartupeu pavairoan
prsvar izmanto tradicionlo metodi?
Kda t ir?

BIOLOIJA 11. klase

A U D I

S T U N D A S

P I E M R S

AUGU UN DZVNIEKU AUDI

Mris
Pilnveidot izpratni par augu un dzvnieku audu uzbves patnbm saistb ar to
funkcijm, strdjot ar tekstu.
Skolnam sasniedzamais rezultts
Raksturo un saldzina augu un dzvnieku audu pamatgrupas.
Padziina izpratni par augu un dzvnieku audu uzbves un funkciju saistbu.
Nepiecieamie resursi
Vizulie materili: Mikroskopiskie dens organismi (B_10_LD_01_VM4,
VM8), Augu audi, Dzvnieku audi (Vizuli uzskates ldzeki bioloij mazkumtautbu skolu 9. klasei, LVAVP, 2003),
Izdales materili: kartu komplekts ar dadu augu un dzvnieku audu shematiskiem attliem, ,,Augu un dzvnieku audu raksturojums (B_11_SP_02_P1),
,,Augu un dzvnieku audu veidi (B_11_SP_02_P2).
Stundas gaita

Mcbu metodes
Jautjumi un atbildes, darbs ar tekstu, demonstrana.
Mcbu organizcijas formas
Grupu darbs, frontls darbs.

23
23

Vrtana
Skolotjs novrt, cik patstvgi strdja skolni grups, kuri skolni deva maksimlo ieguldjumu, lai grupa sasniegtu darba rezulttu. Vrojot grupu prezentcijas,
novrt, k skolni izpratui audu uzbves un funkciju saistbu. Skolni veic panovrtjumu, saldzinot savu aizpildto darba lapu ar skolotja komentriem.
Skolotja panovrtjums
Izdara secinjumus par stundas mra sasnieganu, izmantots metodes lietderbu un efektivitti, par to, kas izdevs un kdiem jautjumiem btu jpievr lielka
uzmanba.

Skolotja darbba

Skolnu darbba
Jautjumi un atbildes (7 mintes)

Ststa, ka visus organismus raksturo vairkas dzvbas pamatpazmes. Aicina atcerties,

kdas ts ir.
Demonstr videofragmentus ar ambu, tupelti (B_11_LD_01_VM4 un VM9)
Jaut: Kdas dzvbas pamatpazmes js novrojt?
Jaut: Vai viennu organismiem raksturgas ar citas dzvbas pamatpazmes?
Akcent, ka vieniem visas dzvbas pamatpazmes realiz viena na.
Jaut: K dzvbas pamatpazmes tiek realiztas daudznu organismos?
Secina, ka daudznu organismos o funkciju veikanai specializjas paas nu grupas.
Jaut: K sauc nu grupas ar ldzgu uzbvi un funkcijm?
Uzsver, ka dzvie organismi ir oti daudzveidgi. Atirga ir ne tikai dadu valstu
prstvju nu uzbve, bet ar to audi, kurus veido ldzgas nas ar viendm funkcijm.
Apkopo, ka stund tiks apskattas dadas augu un dzvnieku valstu audu grupas.

Atceras un nosauc dzvbas pamatpazmes, piemram, elpoana, baroans u.c.

Atbild, ka var redzt kustbu.
Atbild, ka raksturga ar elpoana, baroans u.c.
Atbild, ka veidojas specializti audi, orgni un orgnu sistmas.
Atbild, ka das nu grupas sauc par audiem.

23
23

A U D I

Skolotja darbba

Skolnu darbba
Darbs ar tekstu (10 mintes)

24

Piedv skolniem sadalties darba grups, izlozjot karttes ar augu un dzvnieku

audu attliem: muskuaudiem, saistaudiem, nervaudiem, epitlijaudiem, segaudiem,
vadaudiem, pamataudiem, balstaudiem vai veidotjaudiem. Uz katras karttes ir audu
grupas nosaukums un attli.
Izdala katrai darba grupai audu raksturojumu (B_11_SP_02_P1) un katram skolnam
darba lapu ,,Augu un dzvnieku audu raksturojums (B_11_SP_02_P2).
Uzdod katrai darba grupai: izmantojot kodoskopa materilus un darba lapu ,,Augu un
dzvnieku audu grupu raksturojums, sagatavot su prezentciju par ,,savu konkrto
audu grupu.
Iepazstina ar prezentcijas plnu, kuru uzraksta vai piestiprina redzam viet.
Prezentcij ir jiekauj di fakti par konkrto audu grupu:

Skolni ar viendm karttm veido 1 grupu.

Iepazstas ar darba uzdevumu.

Gatavo prezentciju pc skolotja dot plna.

audu grupas attls jprojic no kodoskopa materila vai elektronisk attla;

uzbves patnbas;
piederba augu vai dzvnieku valstij;
funkcijas;
audu uzbves un funkciju saistba.
Demonstrana (20 mintes)
Aicina skolnus iepazties ar darba lapu ,,Augu un dzvnieku audu veidi.
Uzdod papildint darba lapu, klausoties citu grupu prezentcijs. Jiezm shm
trkstos bultias un jieraksta nepiecieamie audu nosaukumi tukajos lodzios.
Aicina darba grupas prezentt konkrts audu grupas.
Demonstr uz ekrna pareizi aizpildtu shmu un si akcent augu un dzvnieku audu
uzbves un funkciju saistbu.
Uzdod mjas darbu (3 mintes).
1. Izspried, kas kopgs un kas atirgs epitlijaudiem dzvnieku valst un segaudiem
(epidermai) augu valst!
2. Izpti, kuri audi ir dzvniekiem, bet nav augiem!
3. Izspried, kpc!

Iepazstas ar darba lapu ,,Augu un dzvnieku audu veidi.

Prezent grupu darbu.
Klausoties citu grupu prezentcijas, individuli papildina darba lapu.

Saldzina savu aizpildto darba lapu ar skolotja demonstrto shmu, klauss komentrus.

S kolna

Vrds

darba

lapa

B_11_UP_02_P1

uzvrds

klase

datums

SPOLA SAKNES UZBVE

Uzdevums
Aplko attl redzamo spola saknes gargriezumu! Pc trs dienm veidotjaudu nas bs prveidojus par
vadaudu nm. Kas ir izmainjies nu uzbv to auganas un diferencicijas gait, saldzinot veidotjaudu nas ar
vadaudu nm?

Vadaudi

Veidotjaudi

18

S kolna

darba

Vrds

lapa

B_11_UP_02_P2

uzvrds

klase

datums

CILMES NU AUDZANA
Uzdevums
Izpti shmu par cilmes nu audzanu! Uzraksti aprakstu par cilmes nu audzanas perspektvm!

3
4
a

1- apaugota olna
2 - blastocista (5-7 dienas veca)
3 - cilmes nu masa
4 - savairotas nediferenctas cilmes nas
5 - specializtas nas
a. asins nas
b. nervu nas
c. muskuu nas

b
c

19

S kolna

darba

lapa

Vrds

B_11_UP_02_P3

uzvrds

klase

datums

NU DIFERENCICIJA
Uzdevums
Olnas auganas laik taj izveidojas polrs vielu novietojums, tpc pc apaugots olnas (zigotas) prdalans rodas divas meitnas ar atirgu misko sastvu, kuru izskats tomr ir viends. Turpmkaj dalans un
diferencicijas gait misks atirbas starp nm kst vl lielkas, tpc pards atirbas starp dadu audu
nu uzbv.
process turpins

1
Olbaltumviela A

2
3

zigota

4
5

Olbaltumviela B

a) Izskaidro, kdas nas un orgni veidosies no zigotas augjs daas?

.................................................................................................................................................................................................
.................................................................................................................................................................................................
b) Prognoz, k maintos upesva uzbve, ja zigot olbaltumvielu B aizvietotu ar olbaltumvielu A!
.................................................................................................................................................................................................
.................................................................................................................................................................................................
c) Prognoz, k maintos upesva uzbve, ja tiktu prtraukta nu 3 un 4 dalans!
.................................................................................................................................................................................................
.................................................................................................................................................................................................
.................................................................................................................................................................................................
.................................................................................................................................................................................................

20

S kolna

darba

Vrds

lapa

B_11_UP_02_P4

uzvrds

klase

datums

STUMBRU RSGRIEZUMI
Uzdevums
Izpti attlos redzamo stumbru rsgriezumus!

1. attls

2. attls

a) Saldzini attlos redzamo stumbru vecumu! Pamato atbildi!

.................................................................................................................................................................................................
.................................................................................................................................................................................................
b) Atzm abos attlos veidotjaudus!
c) Atzm attlos koksni un izspried, kda ir ts funkcionl nozme auga dzv!
.................................................................................................................................................................................................
d) Atzm 2. attl lksni un izspried, kda ir ts funkcionl nozme auga dzv!
.................................................................................................................................................................................................
e) Izspried, kpc koksnes un lksnes biezums stumbr ir atirgs! ...............................................................................
.................................................................................................................................................................................................
.................................................................................................................................................................................................

22

S kolnu

grupas

darba

Vrds

uzvrds

Vrds

uzvrds

Vrds

uzvrds

Vrds

uzvrds

lapa

B_10_UP_04_P4

klase

datums

AUGU UN DZVNIEKU AUDU RAKSTUROJUMS

Augos ir veidotjaudi jeb meristma, kas nodroina augu auganu un specializtu audu veidoanos. To raksturgka paba
ir nu spja dalties un veidot arvien jaunas nas un jaunus audus. Tie sastv no nelielm nm ar plnu celulozes apvalku.
Vakuolu nav vai ar ts ir skas. Kodols relatvi liels.
Pamataudi (parenhma) aizpilda telpu starp prjiem audiem. Sastv no dzvm noapaotmi daudzstrainm nm,
starp kurm veidojas starpnu telpa. napvalks plns. Lapu parenhma satur hloroplastus, taj notiek fotosintze. Sakns,
stumbros, skls tiek uzkrtas barbas vielas, hloroplastu nav.
Balstaudi (mehniskie audi) sastv no nm ar bieziem napvalkiem, kuri biei prkoksnjas, dakrt tajos uzkrjas
kalcija un silcija savienojumi. nu forma atkarga no atraans vietas. Augos un to apvalkos var bt atsevias nas,
stumbros ts var atmirt un veidot iedras, laps un ziedos ts var bt dzvas nas ar nevienmrgi uzbiezintiem
napvalkiem. Nodroina auga dau mehnisko izturbu.
Vadaudi nodroina augu dzvbas procesiem nepiecieamo vielu transportu. Augos dens ar taj izduajm minerlvielm
plst pa nedzvm trahejm (pc formas atgdina caurultes) un trahedm (garas nedzvas nas, kurm apvalki
prkoksnjuies) no saknm uz lapm. Organisks vielas, kas rodas fotosintzes proces, plst pa sietstobriem no lapm uz
dadiem auga orgniem. o vadaudu grupu veido dzvas nas.
Segaudi klj lapas, stumbru, sakni, parasti sastv no vienas nu krtas, dakrt uz tiem veidojas matii, kuri pasarg augus
no prkaranas, straujm temperatras maim. Taj atrodas atvrsntes, kuru uzdevums ir veikt gzu maiu un dens
transpirciju. Daudzgadgo augu stumbru un sakni klj daudzslaini segaudi, kuri ir gzu un dens necaurlaidgi. Tie
nodroina papildu aizsardzbu no rjas vides apstkiem. Tajos veidojas atveres, kas nodroina vielmaiu ar apkrtjo vidi.
Saistaudi ir daudzveidgkie audi. Tie nesaskaras ar rjo vidi. nas neatrodas ciei blakus. Starp tm ir dadas konsistences
starpnu viela. idra asinm un limfai, blva kaulaudiem, amorfa ar dadm iedrm irdenajiem saistaudiem.
Atkarb no uzbves tiem ir ar dadas funkcijas.
Epitlijaudi sedz ermea virsmu, izklj iekjo orgnu dobumus un veido dziedzeru sekretoro dau. Tiem vienmr ir slu
uzbve. Nav starpnu vielas. Tas pilnveido spju pasargt organismu no rjs vides kaitgs ietekmes un neauj iekt
mikroorganismiem. Iekjo orgnu epitlijs veic ar vielu uzskanu, bet dziedzerepitlijs izstrd un izvada specifiskas vielas
sekrtus. Epitlijaudu nas dals vis dzves laik, lai aizvietotu boj gjus nas.
Spja sarauties piemt muskuaudiem. Pateicoties tiem, dzvnieki un cilvks prvietojas un notiek jebkura kustba ar iekjo
orgnu sienis, k ar sirds sarauans. rssvtrots muskunas veido skeleta muskuus. To uzbves pamat ir iedra,
kas atgdina rssvtrotu cilindru ar daudziem kodoliem. Kontrakcijas ir straujas, tie trk nogurst nek gludie muskui.
Darbba ir apzinta. Gludie muskui veidoti no vrpstveida nm un izklj iekjo orgnu sienias. Kontrakcijas ir lnas, tie
darbojas bez apzias ldzdalbas. Sirds muskuaudos rssvtrots muskunas sav starp ir specifiski saisttas. Katr n ir
tikai viens kodols. Sirds muskuaudiem piemt automtija.
Nervaudi ir specializti audi uzbudinjuma vadanai. No tiem veidota nervu sistma. Nervaudi sastv no divu veidu nm
nervu nm jeb neironiem un glijas nm. Neironi saem informciju gan no rjs vides, gan no paa organisma un
nodroina atbildes reakciju uz o informciju. Neironam ir ermenis un izaugumi aksons (vada impulsus no nervu nas
ermea uz citm nervu nm vai citu audu nm) un dendrti (vada nervu impulsus uz nervu nas ermeni). Glijas
nas balsta un baro neironus.

23

S kolna

darba

Vrds

lapa

B_11_SP_02_P2

uzvrds

klase

datums

AUGU UN DZVNIEKU AUDU VEIDI

AUGU AUDI

DZVNIEKU AUDI
NERVU AUDI

SAISTAUDI
SEGAUDI

EPITLJAUDI
RSSVTROTIE

TRAHEJAS

GLUDIE

VEIDOTJAUDI

IRDRIE
DZIEDZEREPITLIJS
BLVIE

PAMATAUDI
(PARENHMA)

IRDENIE

TRAHEDAS

SIETSTOBRI AR

SEGEPITLIJS

PAVADTJNM

24

S kolna

darba

lapa

Vrds

B_11_UP_03_P

uzvrds

klase

datums

EKSPERIMENTA REZULTTI

Uzdevums
Izpti tabul apkopotos eksperiment iegtos rezulttus!
Molibdena (Mo) un vara (Cu) masas daa augos, %
ja ir palielints Mo saturs augsn

Augi

Mo masas daa augos,

Cu masas daa augos,

Ja ir normls Mo saturs augsn

Mo masas daa augos,

Cu masas daa augos,

3,2 . 10

3,3 . 10

7,0 . 10

5,2 . 10

5,9 . 10

-5

0,4 . 10

2,2 . 10-3

Tomti

8,5 . 10-4

2,9 . 10-5

2,7 . 10-4

1,7 . 10-3

Baklani

1,3 . 10-3

8,7 . 10-4

9,7 . 10-5

0,3 . 10-4

Kartupei

1,1. 10

Kposti

-3
-4

-4

-4

-4

-4

a) Ko zintnieki ptja mintajos augos? ...............................................................................................................................

................................................................................................................................................................................................
b) Ar kdm metodm o eksperimentu varja veikt? ........................................................................................................
.................................................................................................................................................................................................
................................................................................................................................................................................................
................................................................................................................................................................................................
c) Kds ir ieteicamais tabulas virsraksts?
................................................................................................................................................................................................
.................................................................................................................................................................................................
d) Ko var secint no iegtajiem rezulttiem?
.................................................................................................................................................................................................
.................................................................................................................................................................................................
.................................................................................................................................................................................................
.................................
e) Iesaki, k os rezulttus vartu izmantot praktiskaj dzv!
.................................................................................................................................................................................................
.................................................................................................................................................................................................
.................................................................................................................................................................................................

25

S kolna

Vrds

darba

lapa

B_11_UP_04_P1

uzvrds

klase

datums

OLBALTUMVIELU BIOSINTZE 1
Uzdevums
Aplko attlu! Uzraksti, kdi procesi taj attloti ar cipariem 1 4!
1. ................................................................................................................................................................................................
2 ..................................................................................................................................................................................................
3. .................................................................................................................................................................................................
4. .................................................................................................................................................................................................

26

S kolna

darba

Vrds

lapa

B_11_UP_01_P2

uzvrds

klase

datums

PARAUGU IZPTES REZULTTI

Uzdevums
Citoloijas laboratorij zintnieka dator datorvruss samainja vietm veikts paraugu izptes rezulttus. Paldzi
tos sakrtot, pierakstot paraugu raksturojumam atbilstoos burtus un ciparus!
1. parauga raksturojums:

1.

Lapas pamataudu

3,2 cm gara iedra ar daudziem kodoliem.

(parenhmas)

Labi redzama plazmatisk membrna, ir

na

Su valsts

Augu valsts

tumks rssvtrojums, ko rada aktna un

miozna pavedieni. Ir daudz mitohondriju.
2. parauga raksturojums:

2.

rssvtrots

2 mm gar pavediens, kuru veido daudzas

muskunas

nas hifas. ns labi saskatmi kodoli,

tm ir biezs hitna napvalks, hloroplastu
nav
3. parauga raksturojums:

3.

Baktrija

Monru valsts

4.

Lpurna

Dzvnieku valsts

98 m gara na. nai ir izteikti biezs

celulozes napvalks, ts centr vrojama
milzga vakuola, gar ts malm kodols un
daudz hloroplastu.
4. parauga raksturojums:
12 m gara njiveida na ar vicu.

miclijs

Membrnu apem gotaina kapsula.

Citoplazm saskatmi DNS pavedieni

S kolna

darba

Vrds

lapa

B_11_uP_01_P3

uzvrds

klase

datums

AUGU UN DZVNIEKU NA
Uzdevums
Izpti attlus! Nordi, kura ir augu, kura dzvnieku na! Pieraksti nu sastvdau nosaukumus!
10

3
4

12
11

4
5

10

9
8

5
6
7

1. attls

2. attls
.................................................. na

......................................... na

1. .......................................

7. ................................................

1...............................

6. ................................................

2. .......................................

8. ................................................ 2................................

7. ................................................

3. .......................................

9. ................................................ 3................................

8. ...............................................

4. ........................................

10. ............................................... 4.................................

9. ...............................................

5. ........................................

11. ............................................... 5.................................

10. ..............................................

6. ........................................

12. ...............................................

AUGU AUDI
Darba izpildes laiks 40 mintes

B_11_DD_02

Mris
Veidot izpratni par veidotjaudu, pamataudu, segaudu, vadaudu un mehnisko
audu uzbvi un funkcijm, novrojot tos mikroskop vai fotogrfijs.
Sasniedzamais rezultts
Novro un saldzina veidotjaudu, pamataudu, segaudu, vadaudu un mehnisko audu raksturgks pazmes: nu lielumu, nu formu, napvalka biezumu,
ns redzamos organodus un starpnu telpas lielumu, lai izprastu audu uzbves
atbilstbu funkcijm.
Darba uzdevums
Aplko auga lapas, stumbra un saknes mikroprepartus, saldzina veidotjaudu, pamataudu, segaudu, vadaudu un mehnisko audu raksturgks pazmes un
novrt audu uzbves atbilstbu to funkcijm.
Darba piederumi
Gaismas mikroskops ar fotokameru, datorprojektors, skolnu mikroskopi, izdales materils Augu audi (B_11_DD_02_VM), pastvgie preparti:
1) kukurzas stumbrs;
2) mitoze spola saknes ns;
3) kamlijas lapa.

Darba gaita
Skolotjs uz ekrna demonstr augu audu prepartus, koment to uzbves patnbas, pievrot uzmanbu n redzamajiem organodiem un skaidrojot audu funkcijas. Komentjot uzbves pazmes, izmanto nosactus apzmjumus, piemram: oti
mazs, neliels un liels; vidji biezs u.c. Skolni os prepartus aplko ar savos mikroskopos un novrojumus ieraksta darba lapas tabuls.
1. Demonstr dadus audus kukurzas stumbra prepart, nordot audu veidus un aicinot skolnus saldzint tos pc 1. tabul dotajm pazmm.
2. Demonstr dadus audus kamlijas lapas prepart, nordot audu veidus un
aicinot skolnus saldzint tos pc 2. tabul dotajm pazmm.

3. Demonstr saknes uzmavas, auganas konusa un stiepans zonas audus

spola saknes prepart, pievrot uzmanbu nu vienveidbai auganas
konusa veidotjaudos un audu veidoans procesam (nu diferencans)
stiepans zon un aicinot skolnus saldzint tos pc 3. tabul dotajm
pazmm.
Kukurzas stumbra audu raksturgks pazmes
1. tabula
Pazmes

Segaudi

Pamataudi

Vadaudi

Mehniskie
audi

Veidotj
audi

nu forma

Taisnstr
veida,
plakanas

Apaas

Cauruveida
vai
cilindriskas

Apaas vai
kubiskas

Taisnstr
veida

napvalka
biezums

Vidji biezs

Plns

Biezs

Biezs

Plns

Lielas

Lielas
(koksn)
Nelielas
(lksn)

Nelielas

oti
mazas

nas lielums Nelielas

(saldzinot ar
citm nm)
Starpnu
telpa

oti maza
nas
novietotas
blvi

Neliela

Neliela

Neliela

Neliela

nas
sastvdaas

napvalks,
kodols,
citoplazma

napvalks,
kodols,
citoplazma,
hloroplasti

napvalks

napvalks

n
apvalks,
kodols,
cito
plazma

Funkcijas

Aizsarg
stumbru,
pasarg no
izanas

Uzkrj
rezerves
vielas

Vada deni,
minerl
vielas,
organisks
vielas

Balsta
stumbru

Aktvi
dals un
nodro
ina
stumbra
auganu

BIOLOIJA 11. klase

Kamlijas lapas audu raksturgks pazmes

2. tabula
Pazmes

Segaudi

Pamataudi

Vadaudi

Mehniskie
audi

nu forma

Taisnstrveida,
plakanas

Apaas

Cauruveida vai
cilindriskas

Apaas vai
kubiskas

napvalka
biezums

Vidji biezs

Plns

Biezs

Biezs

Lielas

Lielas (koksn)
Nelielas
Nelielas (lksn)

nas lielums Nelielas

(saldzinot ar
citm nm)
Starpnu
telpa

oti maza nas

novietotas blvi

Saldzinoi liela,
pai irdenaj
parenhm

Neliela

Neliela

nas
sastvdaas

napvalks,
kodols, citoplazma
(atvrsntes
sldzjns
redzami ar
hloroplasti)

napvalks,
kodols,
citoplazma,
hloroplasti

napvalks

napvalks

Funkcijas

Norobeo
lapu, pasarg
no izanas;
atvrsntes
nodroina dens
iztvaikoanu un
gzu maiu

Veic fotosintzi

Vada deni,
minerlvielas,
organisks
vielas

Balsta lapu

Spola saknes audu raksturgks pazmes

3. tabula
Pazmes

Saknes uzmavas
segaudi

Auganas konusa
veidotjaudi

Stiepans zonas
nas

nu forma

Taisnstrveida

Taisnstrveida

Kubiskas, cilindriskas

napvalka
biezums

Vidji biezs

Plns

Plns

nas lielums
(saldzinot ar citm
nm)

Nelielas

oti mazas

Dada lieluma

Starpnu telpa

oti maza nas

novietotas blvi

Neliela

Neliela

nas sastvdaas

napvalks, kodols,
citoplazma

napvalks, kodols,
citoplazma

napvalks,
kodols, citoplazma
(vadaudu ns
nav)

Funkcijas

Pasarg sakni
no mehniskiem
bojjumiem

Aktvi dals un
nodroina saknes
auganu

Dadas, atkarb
no specializcijas

Secinjumi
Kuras ir segaudu uzbves kopgs pazmes un kda ir to nozme segaudu
funkciju nodroinan?
Lielas un plakanas nas, biezs napvalks, liela vakuola, redzams kodols. Veido
blvu slni. Lapas un stumbra segaudi izdala vasku, kas pasarg no izanas.
Ar ko atiras lapas, stumbra un saknes pamataudu nas?
Lapas pamataudu ns ir hloroplasti, jo ie audi veic fotosintzi. Stumbra un
saknes pamataudi veic uzkranas funkciju tos veido lielas nas bez hloroplastiem.
Kopg paba ir liels nas izmrs un plns napvalks.
Kuras ir veidotjaudu kopgs pazmes un kda ir to nozme veidotjaudu
funkciju nodroinan?
Mazas, nenoteiktas formas nas ar lielu kodolu un plnu napvalku. Maza
starpnu telpa. nm nav citu pau uzbves pazmju.
Kuras ir mehnisko audu kopgs pazmes un kda ir to nozme mehnisko
audu funkciju nodroinan?
Mazas, nenoteiktas formas nas ar biezu napvalku, nereti nas ir nedzvas
(nav citoplazmas un nas organodu). Biezais napvalks pieir izturbu un balsta
visas auga daas.
Kuras ir vadaudu kopgs pazmes un kda ir to nozme vadaudu funkciju
nodroinan?
Tievas un garas nas ar biezu napvalku. Vada deni, minerlvielas, organisks
vielas.
Ar ko atiras nas dads saknes zons?
Saknes uzmavu veido vienveidgas, plakanas nas ar biezu napvalku, kas
pasarg sakni no mehniskiem bojjumiem, tai spraucoties starp augsnes daim.
Auganas konusu veido skas, vienveidgas taisnstrveida nas, kas strauji dals
un veido citus audus. Stiepans josl redzamas dada lieluma un formas nas, jo
aj josl notiek nu diferencans atbilstoi funkcijm.
Atkarb no preparta kvalittes skolni var novrot ar citas kopgas pazmes.

K R T J S

Vrds

V R T A N A S

D A R B S

B_11_KD_02_01

uzvrds

klase

datums

AUDU UZBVE UN DAUDZVEIDBA

1. uzdevums (10 punkti)
Novrt doto apgalvojumu patiesumu, ievelkot krustius atbilstoajs ails!
Apgalvojums

Saistaudu nas novietotas ciei cita pie citas, starp tm maz starpnu vielas.
Veidotjaudu nas ilgstoi saglab spju dalties.
Epitlijaudi atrodas visur tur, kur jnosedz kda virsma vai jizklj dobums.
nu specializcija notiek pcembrionls attstbas laik.
Cpslas, saites un plves veidojas no blvajiem saistaudiem.
Muskuaudiem svargk ir aizsargfunkcija, bet tie veic ar baroanas un izvadfunkciju.
Segaudi atrodas auga rjs das, tuvk gaismai, tpc tie veic fotosintzi.
Lapas ir galvenokrt veidotas no pamataudiem, kuri satur daudz hloroplastu.
Nervu audi nodroina organisma refleksu realizanos.
Kaulaudi pieder pie saistaudiem, kuriem raksturga balsta un aizsargfunkcija.

2. uzdevums (5 punkti)
Lasi doto tekstu un tukajs viets ieraksti vajadzgos vrdus atbilstoajos locjumos!
Trahejas, lksne, trahedas, sietstobri, koksne.
Vielu transportanu augos veic vadaudi. dens un minerlvielas prvietojas pa ................................. un ................
......................., kas atrodas ............................... . Fotosintz radus organisks vielas plst pa ........................................,
kuri atrodas ...................... .

K R T J S

V R T A N A S

Vrds

D A R B S

B_11_KD_02_02

uzvrds

klase

AUDU PAZANA
1. uzdevums (7 punkti)
a) Sagatavo mikroskopu darbam un aplko doto audu prepartu!
b) Uzzm redzamos audus un pieraksti to nosaukumus!

c) Kd palielinjum tu aplkoji doto prepartu?

d) Kdai audu grupai pieder taj redzamie audi?
e) Kdas pazmes liecina par audu piederbu ai grupai?

datums

N O B E I G U M A

Vrds

V R T A N A S

D A R B S

B_11_ND_02

uzvrds

klase

datums

AUDi
1. variants
1. uzdevums (4 punkti)
Papildini dotos audu veidus, uzrakstot vl vienu atbilstou audu piemru! Pamato savu atbildi!
a) Mehniskie audi, pamataudi, segaudi ........................................................, jo ............................................................ .
b) Irdenie saistaudi, cpslas, asinis ..............................................................., jo ................................................................. .
2. uzdevums (8 punkti)
a) Nordi, ierakstot atbilstoos ciparus, kurai audu pamatgrupai pieder attl redzams dzvnieku nu grupas!

1.

2.

3.

4.

5.

6.

Epitlijaudi ................................................................................................................................................................................
Saistaudi .....................................................................................................................................................................................
Muskuaudi ................................................................................................................................................................................
Nervu audi .................................................................................................................................................................................
b) Kda ir 6. attl redzamo audu funkcija?

Izspried, kdas o audu uzbves patnbas to nodroina!

26

N O B E I G U M A

V R T A N A S

D A R B S

B_11_ND_02

3. uzdevums (7 punkti)
Aplko attlu!

a) Kura auga orgna rsgriezuma fragments redzams attl?

.......................................................................................................................
b) Kuras audu grupas apzmtas ar dotajiem cipariem?
1. ....................................................................................................................
2. ....................................................................................................................
3. ....................................................................................................................
c) Izspried, k ie audi nodroina fotosintzi!
1. ....................................................................................................................
........................................................................................................................
2. ....................................................................................................................
........................................................................................................................
3. ....................................................................................................................
........................................................................................................................

4. uzdevums (3 punkti)
Vasar grupa jaunieu devs trs dienu laivu braucien pa Gauju. Otraj dien vairkiem dalbniekiem plauksts
bija pardjus lielas tulznas. Pc dam dienm ts pazuda.
a) Kurus audus jauniei ievainoja?
b) Izspried, kas nodroinja jaunas das izauganu ievainotaj viet!

c) Iesaki, k pareizi rkoties, lai turpmk neiegtu dus das ievainojumus!

5. uzdevums (9 punkti)
Izlasi tekstu un izpildi uzdevumus!
Apses koksne ir vrtga izejviela celulozes raoanai. Dab parast apse sasniedz ciranas vecumu ap 50 gadiem.
Pdjo gadu laik arvien populrka kst traudzgo Amerikas un Eiropas apu hibrdu audzana. Ts var cirst jau
pc 25 gadiem, turklt to koksne sastv no garm, baltm iedrm, kuras nav ilgstoi jvra un jbalina, tpc to prstrde rada mazk ekoloisku problmu. Apses sklas tri zaud dgtspju, ja netiek tlt iestas. Hibrds apses stdus
pavairo k meristmu kultras. Meristmu laboratorijs pavairots apses ir izturgas pret saku trupi, no kuras cie
parasts apses.
a) Uzraksti trs priekrocbas apu pavairoanai ar meristmu kultrm!

b) Uzraksti divus iemeslus, kpc meristmu metodi apu pavairoanai izmanto tikai atsevis laboratorijs,
nevis katrs mekopis sav saimniecb!
27

N O B E I G U M A

V R T A N A S

D A R B S

B_11_ND_02

c) Izvlies augu, kuru tu ieteiktu pavairot k meristmu kultru! Pamato savu izvli!
Augs
Pamatojums

d) Argument, kdas divas ekonomisks priekrocbas vartu bt tavam ieteikumam!

28

N O B E I G U M A

Vrds

V R T A N A S

D A R B S

B_11_ND_02

uzvrds

klase

datums

AUDI
2. variants
1. uzdevums (4 punkti)
Papildini dotos audu veidus, uzrakstot vl vienu atbilstou audu piemru! Pamato savu atbildi!
a) Nervaudi, saistaudi, epitlijaudi, ................................................... , jo ......................................................................... .
b) Sietstobri, pavadtjnas, trahedas ................................................... , jo .................................................................. .
2. uzdevums (8 punkti)
a) Nordi, ierakstot atbilstoos ciparus, kurai audu pamatgrupai pieder attl redzams dzvnieku nu grupas!

1.

2.

3.

4.

5.

6.

Epitlijaudi ................................................................................................................................................................................
Saistaudi ....................................................................................................................................................................................
Muskuaudi ...............................................................................................................................................................................
Nervu audi ................................................................................................................................................................................
b) Kda ir 2. attl redzamo audu funkcija?
Izspried, kdas o audu uzbves patnbas to nodroina!

29

N O B E I G U M A

V R T A N A S

D A R B S

B_11_ND_02

3. uzdevums (7 punkti)
Aplko attlu!

3
2

a) Kura auga orgna rsgriezuma fragments redzams attl?

.........................................................................................................................
.........................................................................................................................
b) Kuras audu grupas ir apzmtas ar dotajiem cipariem?
1. .....................................................................................................................
2. .....................................................................................................................
3. .....................................................................................................................
c) Izspried, k ie audi nodroina attl redzam orgna darbbu!
1. .....................................................................................................................
2. .....................................................................................................................
3. .....................................................................................................................
4. uzdevums (3 punkti)
Vasar grupa vidusskolas jaunieu paldzja labiekrtot skolas sporta laukumu. Viiem uzticja dadus rakanas
darbus. Darbu beidzot, daai palgu plauksts bija pardjus tulznas, kuras pc dam dienm pazuda.
a) Kurus audus jauniei ievainoja?
b) Izspried, kas nodroinja jaunas das izauganu ievainotaj viet!
c) Iesaki, k pareizi rkoties, lai turpmk neiegtu dus das ievainojumus!

30

N O B E I G U M A

V R T A N A S

D A R B S

B_11_ND_02

5. uzdevums (9 punkti)
Izlasi tekstu un izpildi uzdevumus!
Kartupei ir nozmgs prtikas produkts un vrtga izejviela cietes un spirta raoanai. Selekcionri izveido jaunas
kartupeu irnes ar augstu cietes saturu bumbuos un pau izturbu pret kaitkiem. Arvien plak jaunizveidoto
iru kartupeus pavairo ar meristmu kultrm, jo tradicionl pavairoana ar bumbuiem ilgst daudzus gadus. No
meristmm izaudztie kartupei neslimo ar vrusu slimbm.
a) Uzraksti trs priekrocbas kartupeu pavairoanai ar meristmu kultrm!



b) Uzraksti divus iemeslus, kpc meristmu metodi kartupeu pavairoanai izmanto tikai atsevis laboratorijs, nevis katrs zemnieks sav saimniecb!


c) Izvlies augu, kuru tu ieteiktu pavairot k meristmu kultru! Pamato savu izvli!
Augs
Pamatojums

d) Argument, kdas divas ekonomisks priekrocbas vartu bt tavam ieteikumam!

31

MATEMTIKA
BIOLOIJA 11.
10. klase

AUDi
1. variants
1. uzdevums (4 punkti)
Papildini dotos audu veidus, uzrakstot vl vienu atbilstou audu piemru!
Pamato savu atbildi!
a) Mehniskie audi, pamataudi, segaudi ............................. , jo .............................. .
b) Irdenie saistaudi, cpslas, asinis ................................. , jo ................................... .
2. uzdevums (8 punkti)
a) Nordi, ierakstot atbilstoos ciparus, kurai audu pamatgrupai pieder attl
redzams dzvnieku nu grupas!

1.

4.
Epitlijaudi .
Saistaudi ......
Muskuaudi .....
Nervu audi ..

2.

5.

b) Kda ir 6. attl redzamo audu funkcija? .................................................

Izspried, kdas o audu uzbves patnbas to nodroina!
3. uzdevums (7 punkti)
Aplko attlu!

3.

6.

a) Kura auga orgna rsgriezuma fragments redzams attl?

........................................................................................................................
b) Kuras audu grupas apzmtas ar dotajiem cipariem?
1. .....................................................................................................................
2. .....................................................................................................................
3. .....................................................................................................................
c) Izspried, k ie audi nodroina fotosintzi!
1. ...................................................................................................................
2. .......................................................................................................................................
3. .......................................................................................................................................
11

AUDi
4. uzdevums (3 punkti)
Vasar grupa jaunieu devs trs dienu laivu braucien pa Gauju. Otraj dien
vairkiem dalbniekiem plauksts bija pardjus lielas tulznas. Pc dam dienm
ts pazuda.
a) Kurus audus jauniei ievainoja?
b) Izspried, kas nodroinja jaunas das izauganu ievainotaj viet!
c) Iesaki, k pareizi rkoties, lai turpmk neiegtu dus das ievainojumus!
5. uzdevums (9 punkti)
Izlasi tekstu un izpildi uzdevumus!
Apses koksne ir vrtga izejviela celulozes raoanai. Dab parast apse sasniedz
ciranas vecumu ap 50 gadiem. Pdjo gadu laik arvien populrka kst traudzgo Amerikas un Eiropas apu hibrdu audzana. Ts var cirst jau pc 25 gadiem,
turklt to koksne sastv no garm, baltm iedrm, kuras nav ilgstoi jvra un
jbalina, tpc to prstrde rada mazk ekoloisku problmu. Apses sklas tri zaud
dgtspju, ja netiek tlt iestas. Hibrds apses stdus pavairo k meristmu kultras. Meristmu laboratorijs pavairots apses ir izturgas pret saku trupi, no kuras
cie parasts apses.
a) Uzraksti trs priekrocbas apu pavairoanai ar meristmu kultrm!

b) Uzraksti divus iemeslus, kpc meristmu metodi apu pavairoanai izmanto
tikai atsevis laboratorijs, nevis katrs mekopis sav saimniecb!

c) Izvlies augu, kuru tu ieteiktu pavairot k meristmu kultru! Pamato savu
izvli!
Augs
Pamatojums
d) Argument, kdas divas ekonomisks priekrocbas vartu bt tavam ieteikumam!
12

MATEMTIKA
BIOLOIJA 11.
10. klase

AUDi

2. variants
1. uzdevums (4 punkti)
Papildini dotos audu veidus, uzrakstot vl vienu atbilstou audu piemru!
Pamato savu atbildi!
a) Nervaudi, saistaudi, epitlijaudi, .................................. , jo .................................. .
b) Sietstobri, pavadtjnas, trahedas ........................... , jo ................................... .
2. uzdevums (8 punkti)
a) Nordi, ierakstot atbilstoos ciparus, kurai audu pamatgrupai pieder attl
redzams dzvnieku nu grupas!

1.

2.

3.

4.
5.
6.
Epitlijaudi ......................................................................................................................
Saistaudi ..........................................................................................................................
Muskuaudi .....................................................................................................................
Nervu audi ......................................................................................................................
b) Kda ir 2. attl redzamo audu funkcija?
Izspried, kdas o audu uzbves patnbas to nodroina!

3. uzdevums (7 punkti)
Aplko attlu!

a) Kura auga orgna rsgriezuma fragments redzams attl?

......................................................................................................................
b) Kuras audu grupas ir apzmtas ar dotajiem cipariem?
1. ..................................................................................................................
2. ..................................................................................................................
3. ..................................................................................................................
c) Izspried, k ie audi nodroina attl redzam orgna darbbu!
1. ...................................................................................................................
2. ..................................................................................................................
3. ..................................................................................................................

13

AUDI

AUDI

4. uzdevums (3 punkti)
Vasar grupa vidusskolas jaunieu paldzja labiekrtot skolas sporta laukumu.
Viiem uzticja dadus rakanas darbus. Darbu beidzot, daai palgu plauksts
bija pardjus tulznas, kuras pc dam dienm pazuda.

Vrtanas kritriji

a) Kurus audus jauniei ievainoja?

UzdeKritriji
vums
1.

Pamato savu izvli. Par katru pamatojumu 1 punkts. Kop 2 punkti

2.

b) Izspried, kas nodroinja jaunas das izauganu ievainotaj viet!

c) Iesaki, k pareizi rkoties, lai turpmk neiegtu dus das ievainojumus!
5. uzdevums (9 punkti)
Izlasi tekstu un izpildi uzdevumus!
Kartupei ir nozmgs prtikas produkts un vrtga izejviela cietes un spirta raoanai. Selekcionri izveido jaunas kartupeu irnes ar augstu cietes saturu bumbuos
un pau izturbu pret kaitkiem. Arvien plak jaunizveidoto iru kartupeus
pavairo ar meristmu kultrm, jo tradicionl pavairoana ar bumbuiem ilgst daudzus gadus. No meristmm izaudztie kartupei neslimo ar vrusu slimbm.
a) Uzraksti trs priekrocbas kartupeu pavairoanai ar meristmu kultrm!

b) Uzraksti divus iemeslus, kpc meristmu metodi kartupeu pavairoanai
izmanto tikai atsevis laboratorijs, nevis katrs zemnieks sav saimniecb!

c) Izvlies augu, kuru tu ieteiktu pavairot k meristmu kultru! Pamato savu
izvli!
Augs
Pamatojums
d) Argument, kdas divas ekonomisks priekrocbas vartu bt tavam
ieteikumam!

14

Zina audu veidus. Par katru veidu 1 punkts. Kop 2 punkti

Atpazst audus attlos un zina to piederbu audu pamatgrupm. Par
katru piemru 1 punkts. Kop 6 punkti
Uzraksta audu funkciju 1 punkts
Izprot audu uzbves saistbu ar funkciju 1 punkts

3.

Punkti
4

Atpazst attl auga orgnu 1 punkts

Atpazst attl audu grupas. Par katru grupu 1 punkts.
Kop 3 punkti

Izprot audu nozmi orgna darbbas nodroinan. Par katru

nozmi 1 punkts. Kop 3 punkti
4.

Zina audu grupas nosaukumu 1 punkts

Izprot audu funkciju nozmi organisma aizsardzb 1 punkts

Uzraksta pareizas rcbas ieteikumu 1 punkts

5.

Uzraksta apu (1. var.) vai kartupeu (2. var.) pavairoanas

priekrocbas ar meristmu kultrm. Par katru priekrocbu
1 punkts. Kop 3 punkti
Izvrt situciju. Par katru spriedumu 1 punkts. Kop 2 punkti
Izvls auga piemru 1 punkts

Pamato savu izvli 1 punkts

Argument ieteikuma ekonomisks priekrocbas. Par katru
argumentu 1 punkts. Kop 2 punkti
Kop

31