MIJA

8.9. klase

MCBU PRIEKMETA
PROGRAMMA
Skolotju atbalsta materilus mij veidoja

Programmu izstrdja Agnese Brangule, Ilze Gaile, Anita Locne, Jeena Volkinteine, Ludmila udarne, Anda Deksne, Sarmte
Dreijalte, Mihails Gorskis, Irina Halatina, Inra Iesalniece, Jnis Krkli, Jzeps Logins, Andra Reinholde.

rjie eksperti Modris Drille, Jurijs Kuklis, Jnis virksts

Zintnisk redaktore - Liene Zeile

Materilu sagatavoanu izdoanai vadja - Uldis Dzrve, Baiba Damroze

Materilus izdoanai sagatavoja:

Redaktori - Nelda Sniedze, SIA Refero
Makettjs - SIA Medicnas apgds
Mkslinieciskais noformjums - SIA Sunis
Iespiests - SIA Adverts

Mcbu priekmeta programmu mij aprobja skolotji projekta izminjuma skols

Agnese Svencicka Jelgavas Valsts imnzij
Aija Antone Valmieras Valsts imnzij
Alla Aabjeva Rgas 95. vidusskol
Anita Cercene Sakstagala Ja Kldzja pamatskol
Dace Samete Ventspils 2. pamatskol
Dina Putniece Tukuma 2. pamatskol
Elizabete Sirotina Liepjas Valsts 1. imnzij
Evi Kria RgasValsts 3. imnzij
Felicija Leinska Vinu vidusskol
Ieva ee Dobeles kristgaj pamatskol
Ilva Robeniece Krustpils pamatskol
Ilze Crule Vecumnieku vidusskol
Ilze Pomere Ogres Valsts imnzij
Inese Drzia Lizuma vidusskol
Inese Venckus un Lva Purmale Fria Brvzemnieka pamatskol
Ingrda Salia Csu 2. pamatskol
Iveta teinberga Baumau Kra Vienes pamatskol
Jnis Celmi Smiltenes imnzij
Marina Ravinska Daugavpils pilstas Centra imnzij
Marita Petkune Daugavpils pilstas Centra imnzij
Nataja Popova Rgas Zolitdes imnzij
Tatjana Luiina Garkalnes vidusskol
Vita Banzena Brocnu vidusskol

Eiropas Socil fonda projekts Dabaszintnes un matemtika (Lguma Nr.2008/0002/1DP/1.2.1.2.1/08/IPIA/VIAA/001).

Autortiesbas uz o darbu pieder Izgltbas un zintnes ministrijas Valsts izgltbas satura centram (VISC).
Autordarbus drkst izmantot bez VISC ataujas nekomerciliem nolkiem saska ar LR Autortiesbu likumu, nordot atsauces, ja tas
nav pretrun ar autordarba normlas izmantoanas noteikumiem un nepamatoti neierobeo VISC likumgs intereses.

VISC, 2011
ISBN 978-9984-573-30-4
MIJA 8.9. klase MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA

IEVADS
Mcbu priekmeta programma (turpmk programma) ir pamatizgltbas programmas sastvdaa, kuru veido
mcbu priekmeta:
1) mri un uzdevumi;
2) mcbu saturs;
3) satura apguves secba un apguvei paredztais laiks;
4) mcbu sasniegumu vrtanas formas un metodiskie pamieni;
5) satura apguvei izmantojamie mcbu ldzeki un metodes.

Programmas sada Mcbu satura apguves secba, apguvei paredztais laiks un sasniedzamais rezultts iekauta
da informcija:
temati un to apguvei paredztais stundu skaits mcbu gad (taj ietilpst ar nobeiguma vrtanas darbiem pare-
dztais laiks);
skolnam sasniedzamais rezultts, kas atbilst standart noteiktajm prasbm obligt mcbu satura apguvei;
mcbu ldzeki, kas nepiecieami demonstrjumu un laboratorijas darbu veikanai un citi uzskates ldzeki katra
temata apguvei;
saikne ar citiem mcbu priekmetiem.

Orientjoi 6 stundas paredztas mcbu ekskursijm un citiem rpusklases mcbu paskumiem.

Programmas sada Mcbu sasniegumu vrtanas formas un metodiskie pamieni aprakstta vrtanas formu
un metodisko pamienu daudzveidba, to izvle atbilstoi vrtanas mrim un vietai mcbu proces. Iekauti ietei-
kumi vrtjuma atspoguoanai. Mcbu priekmeta programm attiecb uz vrtanu aprakstts tikai tas, ko plno un
realiz skolotjs mcbu proces.

Programmas sada Mcbu satura apguvei izmantojamie mcbu ldzeki un metodes ievietots mcbu metou un
formu apraksts, mcbu ldzeku saraksts mcbu programmas stenoanai, ko skolotjs var izmantot plnojot jebkuru
mijas stundu.

Programmas paraug nordts veids, kd pakpeniski var stenot Noteikumos par valsts standartu pamatizgltb un
pamatizgltbas mcbu priekmetu standartiem izvirztos mrus, uzdevumus un prasbas obligt mcbu priekmeta
satura apguvei. Programmas paraugs paredzts pamatizgltbas programmu stenoanai, kur mijas mcbu satura
apguvei plnotas 2 mcbu stundas ned. Skolotjs to var izmantot par paraugu savas autorprogrammas veidoanai.

mijas mcbu programma ir izmantojama ar skolniem ar veselbas problmm, ja nav pieaujams darbs ar kon-
krtm vielm vai ar, ja skolns atrodas mjas apmcb. Skolotjs var ar atbrvot skolnus ar veselbas problmm no
laboratorijas darba eksperimentls daas. aj gadjum skolns datu reistranas tabulu aizpilda, izmantojot skolo-
tja dotos eksperimenta rezulttus.
Skolnu individulajam darbam plnots izmantot projekt izstrdto materilu mij 8. un 9. klasei elektronisk
formt Interaktvs kurss skolniem pamcbai (pieejams tmeka vietn www.dzm.lv).

MCBU PRIEKMETA MRIS

Pilnveidot skolna izpratni par vielu daudzveidbu, to prvrtbu norises likumsakarbm, k ar komunikatvs un
ptniecisks darbbas prasmes, sekmjot skolna aktvu ldzdalbu sabiedrbas ilgtspjg attstb.

MCBU PRIEKMETA UZDEVUMI

Pilnveidot izpratni par fizikliem, miskiem un fizikli miskiem procesiem un to norises likumsakarbm, vielu,
materilu, disperso sistmu un misko reakciju daudzveidbu.
Pilnveidot ptniecisks darbbas un komunikatvas darbbas prasmes mij, risinot problmas, ptot vai eksperi-
mentjot, analizjot un novrtjot iegto informciju.
Sekmt indivda ldzdalbu ilgtspjgas sabiedrbas veidoan, apzinoties mijas, tehnoloiju, vides un sabiedrbas
mijiedarbbu.

1
 MCBU SATURS

MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA

2

Mcbu priekmeta
8. klase 9. klase
obligtais saturs
DABA
Vielu, disperso sistmu Vielu grupana: organisks, neorganisks. Neorganisko vielu grupana (metli, nemetli, oksdi, bzes, skbes, si).
un to prvrtbu Oksdu grupana: metlisko elementu oksdi un nemetlisko Ogderau daudzveidba.
daudzveidba un elementu oksdi. Dabasvielas.
vienotba misko reakciju veidi (savienoans, sadalans, apmaias). misko reakciju veidi (savienoans, sadalans, apmaias, aizvietoans).
Skbju atraans dab. Savstarpja saikne starp vielu klasm.
den stoas un praktiski nestoas vielas. Materilu daudzveidba. Metlu sakausjumi.
Piestintie un nepiestintie dumi. Latvij sastopamie dergie izraktei.
Mazganas, tranas un kosmtikas ldzeku daudzveidba.
Atomu un vielu uzbve, Atoma uzbve. misko elementu periodisk tabula un atomu uzbve.
disperso sistmu misko elementu periodisk tabula un atomu uzbve. Piestinto ogderau struktrformulas.
sastvs Vielu daiveida uzbve. Polimra uzbve.
misk saite. Ciete, celuloze un olbaltumvielas dabgie polimri.
Vienkras vielas un miskie savienojumi. Spirtu, karbonskbju funkcionlas grupas, uzbve, struktrformulas.
Vielu kvalitatv un kvantitatv sastva noteikana pc vielu
misks formuls.
Kristliskas un amorfas vielas.
Fiziklie, miskie un Vielu fizikls un misks prvrtbas. Metlu iegana no oksdiem, rsana, misks pabas.
fizikli miskie procesi Oksdu iedarbba ar deni. Reducans.
Metlu un nemetlu iedarbba ar skbekli. Skbes iedarbba ar metliem, bzm.
Vienkro vielu oksidans. Oksdu iedarbba ar deni.
Neitralizcijas reakcijas. Ogskbs gzes pierdanas reakcija.
Dzeram dens sagatavoanas un notekdeu attranas procesi. Ogderau degana.
Glikozes oksidans, alkoholisk un pienskb rgana.
Cietes, celulozes iedarbba ar deni.
Ogleka savienojumu prvrtbas dab.
Savstarpja saikne starp neorganiskm vielm, neorganiskm un organiskm
vielm.

Likumsakarbas mij Vielas sastva nemainba. Vielas sastva nemainba.

Vielas masas nezdamba. Vielas masas nezdamba.
misko elementu periodisk tabulas likumsakarbas.

MIJA 8.9. klase

 MIJA 8.9. klase
Mcbu priekmeta
8. klase 9. klase
obligtais saturs
PTNIECISK DARBBA
Prognozana un Ptniecisks darbbas posmus atpazana ptjuma aprakst. Ptms problmas, piemuma formulana par karbontu noteikanu ieu
plnoana Piemuma formulana par degoas vielas dzanas iespjm; sastv.
par skbes neitralizanu ar bzi. Piemuma formulana par oghidrtu un olbaltumvielu kltbtni prtikas
Darba gaitas plnoana neitralizcijas reakcijas eksperimentam; produktos; par organisko un neorganisko skbju kopgajm miskajm
duma pagatavoanai ar noteiktu izdus vielas masas dau. pabm; par kompoztmaterilu pabm.
Darba gaitas plnoana par vielu prvrtbm; cukura satura noteikanai Coca
cola dzrien; metlu iedarbbai ar skbm.
Eksperimentl darbba Novrojumu, un eksperimentu veikana individuli vai grup. Datu reistranas tabulas veidoana organisko un neorganisko skbju misko
Drobas noteikumi mijas kabinet. Brdinjuma zmes. pabu ptanai.
Laboratorijas trauku, piederumu un vielu lietoana, ievrojot Novrojumu un eksperimentu veikana individuli vai grup.
droas darba metodes. Laboratorijas trauku, piederumu un vielu lietoana, ievrojot droas darba
Modeu veidoana un izmantoana vielu uzbves raksturoanai. metodes.
misko prvrtbu pazmju novroana. Eksperimenti ar skbekli, metliem, oksdiem, bzm, skbm, siem,
Vielu fiziklo pabu noteikana. organiskm vielm, materiliem.
Cietu vielu novroana mikroskop. Vielu prvrtbas, misko reakciju veidi.
Skbeka iegana un uzkrana. Karbontu kvalitatv noteikana ieos.
Degoas vielas dzanas eksperimenti. Dedzinta ipa iedarbba ar deni.
duma ar noteiktu izdus vielas masas dau pagatavoana. Ogleka un deraa pierdana organisks viels.
Indikatoru un pH-metru izmantoana vides skbuma un Kompoztmaterilu iegana.
bziskuma noteikana. Oghidrtu, olbaltumvielu, tauku noteikana prtikas produktos.
Eksperimenti ar bzm, skbm. Kosmtikas, mazganas ldzeka pagatavoana.

Skaitlisko datu prveidoana (tabulas, grafiki, diagrammas). Skaitlisko datu prveidoana (tabulas, grafiki, diagrammas).
pH skalas veidoana, pamatojoties uz eksperimenta rezulttiem. Cukura masas noteikana dzrien, izmantojot eksperiment iegtos datus.
Aprini: molmasa, vielas daudzums, vielas masa, gzveida vielu Aprini pc misko reakciju viendojumiem, ja dota vielu masa vai gzes
tilpums (n.a.). tilpums (n.a.).
Aprini par dumiem: izdus vielas masas daa, duma
masa, izdus vielas masa.
Aprini pc misko reakciju viendojumiem, ja dots vielu
daudzums.

MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA

Rezulttu analze un Secinjumu precza formulana atbilstoi uzdevumam/ptmai Secinjumu precza formulana atbilstoi uzdevumam/ptmai problmai,
izvrtana problmai, piemumam un iegtajiem rezulttiem. piemumam un iegtajiem rezulttiem.
Secinjumu formulana par atirbu starp kristliskm un Secinjumu formulana par organisko vielu kvalitatvo sastvu; par metlu
amorfam vielm. aktivitti un spju reat ar skbi; par materilu izmantoanas priekrocbm
un trkumiem; par organisko un neorganisko skbju kopgajm miskajm
pabm; par oghidrtu un olbaltumvielu kltbtni prtikas produktos.
3
 MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA
Mcbu priekmeta
4

8. klase 9. klase
obligtais saturs
Komunikatv darbba mijas terminu, jdzienu, nomenklatras un misko formulu mijas terminu, jdzienu, nomenklatras un misko formulu lietoana.
un sadarbba mij lietoana. misko elementu periodisks tabulas, vielu dbas tabulas, metlu aktivittes
Vielu dbas lku, misko elementu periodisks tabulas, vielu rindas izmantoana.
dbas tabulas izmantoana. Sadarbbas prasmju pilnveidoana problmu risinan, veicot eksperimentus
Sadarbbas prasmju pilnveidoana problmu risinan, veicot laboratorij.
eksperimentus laboratorij. Citu iepazstinana ar saviem vai grupas darba rezulttiem, izmantojot uzskates
Citu iepazstinana ar saviem vai grupas darba rezulttiem, ldzekus un IT.
izmantojot uzskates ldzekus un IT. Materilu par kosmtikas, mazganas un tranas ldzeku daudzveidbu,
Informcijas iegana, apkopoana un analze par cilvka sastvu, izmantoanas iespjm un raoanas uzmumiem Latvij izveidoana
ikdienas saistbu ar vielu pasauli un miju, ugunsgrka izcelans un prezentana.
iemesliem, dzanas pamieniem, profilakses paskumiem, par Informcijas iegana, apkopoana un analze par cementa, metlu raoanas
gaisa sastvu, gaisa kvalittes monitoringu Latvij, modernm procesa blakusproduktu ietekmi uz vides kvalitti; par naftas prstrdes produktu
dzeram dens sagatavoanas stacijm Latvij. lietoanas priekrocbm un trkumiem; par moderno materilu izgudroanas
ietekmi cilvku dzves lmeni; par organisko un neorganisko vielu izmantoanu;
par etilspirta negatvo ietekmi uz cilvka organismu; par minerlmslu, pesticdu
izmantoanas nepiecieambu un neprasmgas lietoanas sekm.
Viedoka formulana un argumentana par sadzves atkritumu iroanas
un otrreizjs prstrdes nepiecieambu; par vides uzlaboanu; drobas
noteikumus ievroanas nepiecieambu; par alternatvs degvielas lietoanu.
CILVKA, SABIEDRBAS UN VIDES MIJIEDARBBAS ASPEKTI
Zintnes atkljumu, mijas attstbas vsturiskie posmi. mijas zinanu un prasmju nepiecieamba dads profesijs, raoanas
izgudrojumu un Galvens mijas nozares (neorganisk mija, organisk mija), to uzmumos Latvij.
ptjumu vrtbu ptjumu virzieni, saikne ar citm dabaszintu nozarm. mijas sasniegumu ietekme uz cilvku dzves lmea paaugstinanos.
apzinana mij
Tehnoloiju attstba Nanozintne. Neorganisko vielu, ieu un minerlu, materilu, naftas prstrdes produktu
mij un to ietekme uz Gaisa sastvdau, skbju, bzu izmantoanas iespjas. izmantoana.
sabiedrbu Skbeka, slpeka, clgzu iegana no saidrinta gaisa. Vielu vai materilu raoanas tehnoloija (izejviela dab, procesi, produkts).
Skbeka oksidjo iedarbba ikdien. Stikla, cementa, gzbetona raoana Latvij.
Cieta un mksta dens izmantoana. Moderno materilu izgudroanas ietekme uz cilvku dzves lmeni.
Dzeram dens sagatavoanas un notekdeu attranas, Metla ieganas no rdas tehnoloisks process.
tehnoloiskie procesi. Prtikas produktu raoanas tehnoloisks process.
Minerlmsli, pesticdi.
Biodegviela.
Indivda un sabiedrbas Drobas noteikumi mijas kabinet, ugunsnedros situcijs. Ieu ieguves un prstrdes procesu ietekme uz vides kvalitti.
ietekme uz vides Deganas produktu ietekme uz gaisa kvalitti, cilvka veselbu. Minerlmslu, pesticdu neprasmgas izmantoanas sekas.

MIJA 8.9. klase

kvalitti Gaisa piesrojuma novrana. Prtikas piedevu, etilspirta ietekme uz cilvka veselbu.
Piesrota dens ietekme uz vidi, cilvka veselbu. Sadzves atkritumu iroanas un otrreizjs prstrdes nepiecieamba.
Drobas noteikumi sadzv, izmantojot ldzekus, kuri satur skbes Cementa, metlu raoanas procesa blakusproduktu ietekme uz vidi.
vai bzes. Drobas noteikumi sadzv, izmantojot benznu, dabasgzi.
 MCBU SATURA APGUVES SECBA, APGUVEI PAREDZTAIS LAIKS UN SASNIEDZAMAIS REZULTTS
Daba
1. Grup vielas un to
maisjumus (skbeklis,
slpeklis, ogskb gze,
tauki, ciete, glikoze, celuloze,
mls, dolomts, smiltis)
organisks un neorganisks
viels, izmantojot
informciju par to atraanos
dab.
2. Skaidro misko prvrtbu
norises un izraisanas
apstkus (vielu sajaukana,
sasmalcinana, reajoo
vielu sakarsana ldz
noteiktai temperatrai).
3. Skaidro misko un fiziklo
prvrtbu atirbu, lietojot
jdzienus: viela, fizikla un
miska prvrtba, vielas
agregtstvoklis, kuana,
iztvaikoana, kondensans,
sublimcija, kristalizans.
5
MIJA 8.9. klase
8. klase (64 stundas)
Sasniedzamais rezultts Mcbu ldzeki
Cilvka, sabiedrbas un Demonstrjumu un Starppriekmetu
Ptniecisk darbba vides mijiedarbbas miskie laboratorijas darbu Uzskates materili saikne
aspekti piederumi un vielas
8.1. Ko mcs mij? (10 stundas)
4. Veic eksperimentus, novro un 9. Ar piemriem apraksta D. Ziloa zobu pasta. Attli Fizika
secina par misko prvrtbu mijas attstbas KI, H2O2, trauku mazganas Laboratorijas trauki Vielu fiziklas
pazmm. vsturi (sengrieu ldzeklis, prtikas krsa. un piederumi. pabas.
5. Pazst miskos traukus, piederumus domtji, almii, 18., Mrcilindri 500 ml, 25 ml, Bstambas simboli. Blvums.
un ierces (mene, vrglze, 19., 20. gs., msdienas), spirta lampia, koka skali. Datorprezentcija Mrana,
konisk kolba, mrcilindrs, piltuve, izmantojot informciju D. misko prvrtbu Ptniecisk darbba. mrjumu
pilinm pipete, strklene, piesta, no dadiem avotiem. izraisanas un norises mijas vsturisk rezulttu
porcelna bodia, karotte, spirta 10. Zina galvens mijas apstki. attstba. pierakstana.
lampia, laboratorijas statvs, nozares (neorganisk CuSO4, NaOH, glikozes Fizikls un misks
meu statvs, meu turtjs, mija, organisk dums, citronskbe, prvrtbas.
svari) un izvlas tos, veicot mija), apraksta to NaHCO3, Al pulveris, Interaktvs
eksperimentus (karsana, filtrana, ptjumu virzienus Al plksne vai stieple, tfeles materils
sasmalcinana, dinana, un saikni ar citm 2 vrglzes 500 ml un Vielu marana un
svrana). dabaszintu mrcilindrs 25 ml, stikla iepakoana.
6. Ptjuma aprakst atpazst nozarm, izmantojot njia, elektrisk pltia, Animcijas
ptniecisks darbbas posmus informciju no teknaibles, skalpelis, spirta Laboratorijas trauki
(ptm problma, piemums, dadiem avotiem. lampia, karotte. un piederumi.
darba gaita, eksperimentl darbba, 11. Zina drobas LD. Vielu fizikls pabas. Vielas
datu reistrana, secinjumi). noteikumus mijas Acetons, dens, CuCl22H2O, agregtstvoka
7. Veido un prezent vizulo materilu kabinet un saprot NaCl, CaCO3, NaNO3, maia.
par cilvka ikdienas saistbu ar vielu nepiecieambu 3vrglzes 50 ml, stikla Videofragments
pasauli un miju (vielas virtuv, ievrot tos, strdjot ar njia, karotte. Drobas noteikumi
vielas mjas aptieci u.c.). vielm. LD. misko prvrtbu mijas laboratorij.
8. Iegst, apkopo un analiz pazmes. Sple
informciju par vielu fiziklajm H2SO4, NaOH, Na2CO3, FeCl3, Laboratorijas trauki
MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA
pabm, izmantojot novrojumus, stiprs melns tjas uzljums, un piederumi.
rokasgrmatas un citus informcijas 8 menes, meu statvs,
avotus. aizsargbrilles.

6
Daba
1. Zina, kas ir atoms, miskais 5. Zina misko elementu
elements, molekula, jons,
misk saite, elementa
oksidanas pakpe, relatv
atommasa, vielas sastva
nemainba, misk formula.
2. Skaidro atoma uzbvi
(kodols, elektroni, enerijas
lmei), vielu daiveida
uzbvi (atomi, molekulas,
joni).
3. Ar piemriem skaidro, kas
ir vienkras vielas (metli:
Li, Na, Mg, Al, Ca, Cu, Fe, Zn,
nemetli: H2, O2, N2, Cl2, S, C)
un miskie savienojumi.
4. Nosaka misko elementu
vietu periodiskaj tabul
(atomnumurs, periods, A vai
B grupa).
MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA
Sasniedzamais rezultts Mcbu ldzeki
Cilvka, sabiedrbas un Demonstrjumu un Starppriekmetu
Ptniecisk darbba vides mijiedarbbas miskie laboratorijas darbu Uzskates materili saikne
aspekti piederumi un vielas
8.2. Ieskats vielu mikropasaul (12 stundas)
10. Apraksta, ko pta LD. Cietu vielu novroana Datorprezentcijas Bioloija
(1.3.periods, K, Ca, Cu, Fe, nanozintne un kda mikroskop. Kristliskas un amorfas Darbs ar
Zn) nosaukumus, simbolus ir o ptjumu nozme, NaCl, K2Cr2O7, CuSO45H2O, vielas. mikroskopu.
un to izrunu; nosauc binros izmantojot informciju elatns, mikroskops, Nanozintne. Matemtika
savienojumus (oksdus, hlordus, no dadiem avotiem. 3 priekmetstikli, skalpelis, misko elementu Darbbas ar
sulfdus) atbilstoi IUPAC preparjam adata, grupanas vsture. pozitviem un
nomenklatrai un lasa misks lukturis. Binro savienojumu negatviem
formulas, izmantojot simbolu nosaukumu veidoana. skaitiem.
izrunu. Interaktvs tfeles Mazk
6. Nosaka misko elementu materili kopg dalm
relatvo atommasu, atoma kodola Binro savienojumu aprinana.
ldiu, elektronu skaitu atom, misko formulu
elektronu skaitu rj enerijas sastdana.
lmen, augstko un zemko Animcijas
oksidanas pakpi, metliskos misko elementu
un nemetliskos elementus, nosaukumi, simboli un
1.3.perioda elementiem (ar K, to izruna.
Ca), izmantojot misko elementu Atoma uzbves modei.
periodisko tabulu. Vielu daiveida
7. Sastda binro savienojumu uzbve.
(oksdu, hlordu, sulfdu) misks Modei
formulas, izmantojot elementu Atomu modeu
oksidanas pakpes vai vielu komplekti.
nosaukums. Ntrija hlorda
8. Pc binro savienojumu (oksdu, kristlreis.
hlordu, sulfdu) miskajm Videofragments
formulm nosaka vielu sastvu, Kristliskas un amorfas
misko elementu oksidanas vielas kuana.
pakpi. Sples
9. Novro cietas vielas mikroskop Mendejeva sapnis.
un secina par atirbu starp Skapis.
kristliskm un amorfm vielm.
MIJA 8.9. klase

Daba
1. Zina, kas ir misks reakcijas 5. Lieto jdzienus savienoans
viendojums, oksidtjs,
oksidans, vielas daudzums,
molmasa.
2. Skaidro, kas ir savienoans
reakcija (nemetlu: H2, C, S,
iedarbbu ar skbekli) un
sadalans reakcija (dens
sadalans) ar atomu
modeu paldzbu un apraksta
ts ar misko reakciju 7. Aprina vielas molmasu, masu,
viendojumiem.
3. Apraksta ar misko reakciju
viendojumiem metlu (Li, Ca,
Mg, Zn, Al, Cu, Fe) iedarbbu
ar nemetliem (O2, S, Cl2),
shematiski attlo elektronu
preju, nosaka oksidtju.
4. Izvieto koeficientus vienkro
vielu savienoans reakciju
viendojumos, pamatojoties
uz vielu masas nezdambu.
7
MIJA 8.9. klase
Sasniedzamais rezultts Mcbu ldzeki
Cilvka, sabiedrbas un Demonstrjumu un Starppriekmetu
Ptniecisk darbba vides mijiedarbbas miskie laboratorijas darbu Uzskates materili saikne
aspekti piederumi un vielas
8.3. Vielu oksidans (10 stundas)
8. Nosauc piemrus, kur LD. Skbeka iegana un Datorprezentcija Bioloija
reakcija, reakcijas izejvielas, ikdien var novrot uzkrana. Vielas daudzuma Skbeka aprite
produkti, koeficientsun oksdu skbeka oksidjoo H2O2, MnO2, S, gzu aprinana. dab.
nosaukumus (IUPAC), skaidrojot iedarbbu: degana ieganas iekrta maziem Interaktvs Fizika
metlu un nemetlu savienoans (elektroenerijas, gzu daudzumiem, tfeles materils Masa.
reakcijas. siltuma raoana, laboratorijas statvs, konisk Koeficientu Matemtika
6. Iegst, uzkrj un pierda skbekli atkritumu kolba 100 ml ar gumijas izvietoana Nezinm
no deraa peroksda, un sadedzinana u.c.) aizbzni, kristalizators, misko reakciju izteikana
saldzina, k notiek vienkru vielu un ln oksidans metla karotte, koka skali, viendojumos. no formulas.
degana gais un skbekl. (trdana, rsana mene, meu statvs, Videofragmenti Proporcija.
u.c.). spirta lampia, srkocii. Vienkro vielu
vielas daudzumu, izmantojot degana.
misko elementu periodisko Masas nezdamba.
tabulu, fiziklo lielumu dens sadalana
apzmjumus un atbilstoas Hofmaa apart.
mrvienbas. Skbeka iegana
un pierdana.
Modei
Atomu modeu
komplekti.
Sple
Mols un masa.
MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA
 MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA
Sasniedzamais rezultts Mcbu ldzeki
8

Cilvka, sabiedrbas un Demonstrjumu un Starppriekmetu

Daba Ptniecisk darbba vides mijiedarbbas miskie laboratorijas darbu Uzskates materili saikne
aspekti piederumi un vielas
8.4. Gaiss un t kvalitte (10 stundas)
1. Zina, kas ir skbe, 5. Zina oksdu (SO2, CO, CO2) 10. Nosauc piemrus gaisa D. CO2 satura izmaias klases Attls Fizika
moltilpums. vsturiskos nosaukumus; sastvdau (skbeka, telp. Skbeka un slpeka Masa, tilpums,
2. Apraksta skbeka, skbju (H2SO3, H2CO3) slpeka, clgzu) CO2 sensors, datu uzkrjjs, iegana no gaisa. blvums.
slpeka, clgzu nosaukumus un misks izmantoanai. CD ar programmatru, dators, Datorprezentcijas eogrfija
ieganu no saidrinta formulas. 11. Nosauc piemrus, k projektors. Gaisa kvalittes Gaisa piesrojuma
gaisa, izmantojot 6. Formul piemumu par deganas produkti D. Skb lietus modelana. monitorings. cloi un sekas.
tehnoloisk procesa degoas vielas dzanas ietekm gaisa kvalitti Mg skaidas, S, CH3COOH, Ugunsgrka dzanas Matemtika
shmu. iespjm, analizjot situcijas (skbais lietus, smogs metilorans, 2 konisks kolbas pamieni. Nezinm
3. Skaidro gaisu aprakstus. u.c.), cilvka veselbu 250 ml ar aizbiem, metla Skb lietus raans un izteikana no
piesrojoo vielu 7. Analiz informciju par (elpoanas problmas, karotte, spirta lampia vai ietekme uz vidi. formulas.
(SO2, CO, NO) raanos ugunsgrka izcelans alerijas) un izsaka gzes deglis. Animcija Proporcija.
vienkro vielu deganas iemesliem, dzanas prieklikumus D. Ugunsgrka iespjamie Ozona molekulas Diagrammas.
procesos, aprakstot pamieniem, profilakses gaisa piesrojuma izcelans iemesli. veidoans. Informtika
tos ar misko reakciju paskumiem. samazinanai. Attrts benzns, iltavu Videofragments Darbs ar interneta
viendojumiem. 8. Analiz informciju par gaisa benzns vai traipu tranai Srpaskbes prlkprogrammu.
4. Skaidro skbes sastvu, izmantojot gaisa paredztais benzns, cilindrisks veidoans.
veidoanos no oksdiem kvalittes monitoringa datus kartona iepakojums ar metla Sple
(CO2, SO2) un apraksta Latvij. folijas oderjumu, pilinm Mols un masa.
to ar misko reakciju 9. Aprina tilpumu (n.a.) un pipete, skali, spirta lampia,
viendojumiem. vielas daudzumu gzveida gumijas aizbznis, srkocii.
vielai, izmantojot fiziklo LD. Degoas vielas dzanas
lielumu apzmjumus, pamieni.
atbilstoas mrvienbas. C2H5OH, veskaidas, smiltis,
dens, porcelna bodia,
plastmasas pilinm pipete
ar iedam, telis, kokvilnas
lupatia vai filtrpaprs, karotte.
Svece, srkocii,
ugunsdzamais aparts.

MIJA 8.9. klase


Daba
1. Zina, kas ir bze, srms, sls,
apmaias reakcija, indikators.
2. Nosauc piemrus, kur skbes
atrodas dab.
3. Skaidro bzes ieganu no
oksdiem (piemram, CaO,
BaO), izmantojot informciju
vielu dbas tabul un
apraksta to ar misko
reakciju viendojumiem.
4. Skaidro, kas ir neitralizcijas
reakcija un apraksta
ar misko reakciju
viendojumiem skbju
(piemram, HCl, H2SO4,
H3PO4,) iedarbbu ar
vienvrtgm bzm
(piemram, NaOH, KOH).
9
MIJA 8.9. klase
Sasniedzamais rezultts Mcbu ldzeki
Cilvka, sabiedrbas un Demonstrjumu un Starppriekmetu
Ptniecisk darbba vides mijiedarbbas miskie laboratorijas darbu Uzskates materili saikne
aspekti piederumi un vielas
8.5. Skbes un bzes pretstati mij un dzv (12 stundas)
5. Nosauc bzes, skbes (CH3COOH, 10. Nosauc piemrus LD. Bzes neitralizana ar Attli Bioloija
HCl, HNO3, H2SO4, H2SO3, H2S, skbju un bzu skbi. Skbju un su rpju
H2CO3, H3PO4) un to sus (izemot izmantoanai, NaOH, HCl, fenolftalens, nosaukumi. bioindikatori.
acettus), sastda to misks pamatojoties uz to citrons, vrglzes 100 ml dens un augsnes Matemtika
formulas, izmantojot vielu dbas pabm. un150 ml, vienreizjs pH nozme Proporcija.
tabuls nordtos jonu ldius. 11. Zina un ievro lietoanas irce ar adatu dzvnieku un augu
6. Lieto indikatorus (metilorans, drobas noteikumus 2,5 ml, 2 pilinms pipetes, dzv.
fenolftalens, universlindikators) un laboratorij un sadzv, mrcilindrs 25 ml, stikla Datorprezentcijas
pH skalu duma vides skbuma vai izmantojot skbes njia nazis, aizsargbrilles. Skbes dab.
bziskuma noteikanai. vai bzes saturous LD. pH vrtbas noteikana Indikatori. R.Boila
7. Nosaka dumu vides pH vrtbas, ldzekus. ikdien lietojamos dumos. eksperiments.
izmantojot pH-metru un ievrojot t 5 dadi ikdien lietojami Skbju un bzu
lietoanas noteikumus. dumi, destilts dens, izmantoana
8. Plno darba gaitu un veic pH-metrs, 5 vrglzes 150 ml, sadzv.
neitralizcijas reakcijas filtrpaprs. Interaktvs tfeles
eksperimentu, ievrojot drobas LD. pH skalas veidoana. materils
noteikumus darb ar kodgm HCl, NaOH, 14 numurtas Su, skbju un bzu
vielm. menes, universlindikatora sastva modelana.
9. Aprina vielu daudzumu bzei vai dums vai paprs, pilinm Animcija
skbei, kas nepiecieams, lai pilngi pipete, stikla njia, destilts dumu vides pH.
neitraliztu dots skbes vai bzes dens, 2 meu statvi, Videofragmenti
daudzumu. universlindikatora krsu Skbju un srmu
skala, aizsargbrilles, krsaini kodgas pabas.
zmui, salvete. pH mrana ar
pHmetru.
Sples
Skbju, bzu un su
sastva modelana.
MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA
misko
savienojumu
formulas un
nosaukumi.
Skapis.

10
Daba
1. Zina, kas ir destilts dens,
tra dens fizikls pabas.
2. Zina, kas ir ciets un mksts
dens, nosauc piemrus to
izmantoanai.
3. Grup oksdus (metlisko
elementu oksdi un
nemetlisko elementu
oksdi), pc misko
elementu atraans vietas
periodiskaj tabul.
4. Apraksta ar misko reakciju
viendojumiem dens
iedarbbu ar metlisko un
nemetlisko elementu
oksdiem un dens
veidoanos (deraa
degana, skbju un bzu
neitralizcija).
Sasniedzamais rezultts
Ptniecisk darbba
5. Lieto vielu dbas
raksturoanai vielu dbas
lknes, dbas tabulu un
jdzienus: dintjs, dba,
piestints un nepiestints
dums.
6. Plno darba gaitu duma
pagatavoanai ar noteiktu
izdus vielas masas dau.
7. Iegst un apkopo informciju
par modernm dzeram
dens sagatavoanas stacijm
Latvij.
8. Aprina izdus vielas
masu, dintja masu un
izdus vielas masas dau
dum.
MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA
Mcbu ldzeki
Cilvka, sabiedrbas un Demonstrjumu un Starppriekmetu
vides mijiedarbbas miskie laboratorijas darbu Uzskates materili saikne
aspekti piederumi un vielas
8.6. dens cilvka dzv (10 stundas)
9. Skaidro dzeram LD. Ciets un mksts dens. Datorprezentcijas eogrfija
dens sagatavoanu Ca(NO3)24H2O, Dzeram dens Baltijas jras
un notekdeu MgSO47H2O, Na2CO310H2O, sagatavoanas ekoloisks
attranu, izmantojot Na3PO412H2O, destilts shma. problmas un
tehnoloisko procesu dens, sasmalcintas ziepes, Notekdeu piesrojuma avotu
shmas. 3 stvkolbas ar aizbiem attranas shma. samazinanas
10. Apraksta dens 500 ml, karotte, 3 menes, Piestinta duma iespjas.
piesrojumu: maza piltuve, filtrpaprs, pagatavoana. Bioloija
piesrotji (nafta un meu statvs. dumu ar rpju bioindikatori.
ts produkti, augu LD. duma ar noteiktu noteiktu izdus dens aprite.
aizsardzbas ldzeki, izdus vielas masas dau vielas masas dau Matemtika
sinttiskie mazganas, pagatavoana. pagatavoana. Nezinm izteikana
kosmtiskie ldzeki, NaCl, dens, svari, dens piesrojums. no formulas.
minerlmsli, smago mrcilindrs 50ml, vrglze dens fizikls Proporcija.
metlu savienojumi) un 150ml, stikla njia, pabas. Procentu aprini.
avoti (lauksaimniecbas, sverglzte, pudelte Animcijas Mroga izvle.
sadzves un rpnieciskie pagatavot duma Vielu dbas lknes. Grafiku zmana.
notekdei, naftas uzglabanai, statvs ar dens veidoans Informtika
produktu noplde); gredzenu, porcelna bodia, neitralizcijas Darbs ar interneta
apraksta dens spirta lampia, srkocii, reakcij. prlkprogrammu.
piesrojuma ietekmi karotte. Darbs ar izkljlapu
uz vidi, cilvka veselbu lietotni.
un izsaka prieklikumus
dens piesrojuma
samazinanai.
MIJA 8.9. klase

Daba
1. Zina vielu klases un grup
vielas pc sastva: vienkrajs
viels (metli, nemetli) un
miskajos savienojumos
(oksdi, skbes, bzes, si).
2. Skaidro metlu iedarbbu ar
skbm (slsskbe, ataidta
srskbe), izmantojot
metlu aktivittes rindu, un
apraksta ar misko reakciju
viendojumiem.
3. Nosaka misks reakcijas
veidu (savienoans,
aizvietoans, sadalans,
apmaias) dotajos misko
reakciju viendojumos.
4. Izskaidro savstarpjo saikni
starp vielu klasm un
apraksta ar misko reakciju
viendojumiem vielu
prvrtbas (piemram, Li,
Ca oksds bze sls; S,
C, P oksds skbe sls) 7. Plno darba gaitu, veic metlu
11
MIJA 8.9. klase
9. klase (64 stundas)
Sasniedzamais rezultts Mcbu ldzeki
Demonstrjumu un Starppriekmetu
Cilvka, sabiedrbas un vides Uzskates saikne
Ptniecisk darbba laboratorijas darbu
mijiedarbbas miskie aspekti materili
piederumi un vielas
9.1. Neorganisko vielu prvrtbu daudzveidba (12 stundas)
5. Zina metlu, nemetlu, 8. Ar piemriem skaidro LD. Kas rodas metla Interaktvs
skbju formulas un sastda, neorganisko vielu lietoanu reakcij ar skbi? tfeles
oksdu, bzu, su misks saistb ar vielu pabm, Zn, 15% H2SO4, mene, materili
formulas pc dotajiem vielu izmantojot informciju no pilinm pipete, misko
nosaukumiem. dadiem avotiem. priekmetstikls, lupa, elementu
6. Izmanto misko elementu mikroskops, spirta lampia, periodisk
periodisko tabulu, informcijas menes, meu turtjs, tabula.
ieganai par misko meu statvs, filtrpaprs, K_09_01_VM_01
elementu (vieta periodiskaj aizsargbrilles. Neorganisko
tabul, augstk un zemk LD. Kur metls aktvks? vielu
oksidanas pakpe, Mg, Zn, Cu, Fe, 15% HCl, klasifikcija.
metliskais vai nemetliskais 4 menes, meu K_09_01_VM_02
elements, ldzgo elementu statvs, aizsargbrilles. Litija misks
grupas (halogni, srmu LD. misko reakciju veidi. prvrtbas.
metli, clgzes), atoma Cu, Fe, (CuOH)2CO3, K_09_01_VM_03
kodola ldi, elektronu 0,1Mdumi BaCl2,
un enerijas lmeu skaits CuSO4, FeCl3, AgNO3, HCl, Sples
atom un elektronu skaits 4 menes, aizbznis Skapis.
atoma rj enerijas lmen, ar gzu novadcaurulti, misko
misko elementu metlisko laboratorijas statvs, savienojumu
vai nemetlisko pabu maia meu statvs, formulas un
grups un periodos). teknaibles, karotte vielu nosaukumi.
emanai, gzes deglis vai
reakcijas ar skbi, ievrojot spirta lampia, srkocii,
droas darba metodes, un aizsargbrilles.
pc eksperimenta rezulttiem
secina par metlu aktivitti un
MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA
spju reat ar skbi.

12
Daba
1. Nosauc izejvielas Latvijas 5. Modeljot produkta
dergos izrakteus, kuru
sastv ir Ca, Al, Fe un Si
(kaakmens, ipakmens,
mls, smiltis u.c.).
2. Izskaidro metla un metla
oksda ieganu no dab
sastopamm izejvielm 6. Saskata ptmo problmu,
(oksda iedarbbu ar
reductju, kaakmens
karsanu), izmantojot
raoanas procesa shmu
un jdzienus: izejviela,
process, produkts, reductjs,
reducans.
3. Apraksta metlu ieganu 7. Aprina izejvielas vai
no oksdiem (reductji C,
CO, H2 ) ar misko reakciju
viendojumiem, shematiski
attlo elektronu preju,
nosaka oksidtju un
reductju.
4. Izskaidro stikla, cementa,
gzbetona raoanu un
lietoanu, izmantojot
informciju no filmm vai
apmekljot uzmumus.
MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA
Sasniedzamais rezultts Mcbu ldzeki
Demonstrjumu un Starppriekmetu
Cilvka, sabiedrbas un vides saikne
Ptniecisk darbba laboratorijas darbu Uzskates materili
mijiedarbbas miskie aspekti
piederumi un vielas
9.2. No izejvielas ldz produktam (11 stundas)
8. Apraksta cementa, LD. K noteikt Interaktvs tfeles materili eogrfija
ieganas procesu metlu raoanas procesa karbontus ieos? Latvijas dergie izraktei. Latvijas dabas
(piemram, dedzint ipa blakusproduktu ietekmi Ieu komplekts, K_09_02_VM_01 resursu struktra,
iedarbbu ar deni), novro uz vidi (gaisa, dens HCl, pilinm Karbontiei Latvij. eogrfiskais
misks reakcijas pazmes piesrojums, raoanas pipete, lupa. K_09_02_VM_02 izvietojums.
un nosauc produkta atkritumu veidoans), Materilu raoanas procesa Naftas un gzes
izmantoanas piemrus. izmantojot informciju LD. Kdu produktu shma. ieguve Ziemejr.
no dadiem avotiem un var iegt no K_09_02_VM_03 Matemtika
formul piemumu, plno izsaka viedokli par vides dedzint ipa? Dzelzs raoanas procesa Darbbas ar
darba gaitu un kvalitatvi uzlaboanu. Gliemevks, shma. pozitviem un
nosaka karbontus ieu CaSO4. 0,5H2O, K_09_02_VM_04 negatviem
sastv, apraksta ar misko piestints Filmas skaitiem.
reakciju viendojumiem Na2SiO3 dums, Gzbetona raoana. Nezinm izteikana
karbontu iedarbbu ar vazelns, karotes, No raktuvm ldz cementam. no formulas.
skbm (HCl, H2SO4). mrcilindrs 25ml, Cementa raoana. Informtika
2 plastmasas miskie procesi metalurij Darbs ar interneta
produkta masu, iegstot stikla njia, un metlapstrd. prlkprogrammu.
metlu no t oksda porcelna bodia, Jaunks tehnoloijas Darbs ar izkljlapu
(reductji C, CO, H2), ja kartons, skalpelis, metlapstrdes uzmumos lietotni.
dota izejvielas vai produkta pulkstenis. Latvij.
masa. miskie procesi stikla, stikla
iedras raoan.
Msdiengi stikla, stikla
iedras raoanas uzmumi
Latvij.
Sple
Latvijas fabrikants
Kolekcija
Minerlu un ieu paraugu
kolekcija.
MIJA 8.9. klase

Daba
1. Zina, kas ir ogderai, nafta
un dabasgze.
2. Skaidro gzes, benzna,
dzedegvielas, mazuta
ieganu no naftas,
izmantojot naftas destilcijas
shmu.
3. Model ogderau (C no
1 ldz 5) molekulu uzbvi
ar atomu modeu paldzbu
un secina par ogderau
daudzveidbu.
4. Skaidro ogderau (C no 1
ldz 5) deganu un apraksta
pilngo sadeganu ar misko
reakciju viendojumiem.
13
MIJA 8.9. klase
Sasniedzamais rezultts Mcbu ldzeki
Demonstrjumu un Starppriekmetu saikne
Cilvka, sabiedrbas un vides
Ptniecisk darbba laboratorijas darbu Uzskates materili
mijiedarbbas miskie aspekti
piederumi un vielas
9.3. Ogderai un to izmantoana (9 stundas)
5. Nosauc ogderaus: 8. Novrt naftas prstrdes LD. Organisko vielu Interaktvs tfeles eogrfija
metns, etns, propns, produktu lietoanas sastva ptana. materili Dabas resursi.
butns, pentns, etilns, priekrocbas un trkumus, Ca(OH)2, svece ar Naftas destilcijas Fizika
acetilns, un pc izmantojot informciju no paliktni, telis, shma Alternatvie enerijas
molekulformulm sastda to dadiem avotiem, un izsaka srkocii, 3 K_09_03_VM_01 avoti.
struktrformulas. viedokli par alternatvs menes, meu Ogderau Iekdedzes dzinja
6. Secina par misk elementa degvielas (biodegviela) turtjs, aizbznis, pabas darbba.
ogleka un deraa kltbtni lietoanu. 2 stikla caurultes, K_09_03_VM_02 Matemtika
organisko vielu sastv pc 9. Pamato drobas noteikumu aizsargbrilles. Filma Darbbas ar pozitviem
eksperimenta rezulttiem ievroanas nepiecieambu, Naftas produktu un negatviem
un apraksta ogskbs gzes izmantojot sadzv dabasgzi, prstrde un skaitiem.
pierdanu ar misks benznu. izmantoana. Informtika
reakcijas viendojumu. Biodegvielas Darbs ar interneta
7. Aprina patrt skbeka raoana Latvij. prlkprogrammu.
un gaisa vai ogskbs gzes Modei
tilpumu (n.a.), sadedzinot Atomu modeu
noteiktu tilpumu (n.a.) komplekti.
gzveida ogderau. Kolekcija
Naftas un n aftas
prstrdes produktu
kolekcija.
MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA
 MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA
Sasniedzamais rezultts Mcbu ldzeki
14

Demonstrjumu un Starppriekmetu
Cilvka, sabiedrbas un vides saikne
Daba Ptniecisk darbba laboratorijas darbu Uzskates materili
mijiedarbbas miskie aspekti
piederumi un vielas
9.4. Daudzveidgi materili un to izmantoana (9 stundas)
1. Ar piemriem skaidro 5. Formul piemumu 7. Ar piemriem pamato me LD. Materilu pabu Animcija Mjturba
materilu (stikla, betona, par kompoztimaterilu tlu sakausjumu izmanto ptana. Polietilna veidoans. Metlapstrde.
metlu, koksnes, polietilna pabm, eksperimentli anas priekrocbas, saldzi Dzelzs plksnte, polietilna K_09_04_VM_01 Kokapstrde.
u.c.) daudzveidbu pc veic kompoztmaterilu njum ar tru metlu. plves gabali, 1M CuSO4, Interaktvs tfeles Informtika
ieguves veidiem (no ieiem, ieganu, secina 8. Izskaidro msdienu karsts dens, vrglze materili Darbs ar interneta
organiskas izcelsmes, par to izmantoanas materilu (bioplastmasas, 500ml, teknaibles, spirta Plastmasu, stikla prlkprogrammu.
mkslgi sintezti). priekrocbm un ieganas kompoztmaterilu u.c.) lampia, srkocii, papra un papra otrreizj Darbs ar izkljlapu
2. Izskaidro, kas ir nepiecieambu. izgudroanas ietekmi uz salvete. prstrde. lietotni.
polimerizcija, polimrs, 6. Saldzina materilus cilvku dzves kvalitti, K_09_04_VM_02
monomrs, modeljot (metlus, polimrus) pc to izmantojot informciju no LD. Kompoztmaterilu Metla dzves cikls.
polietilna veidoanos no pabm (blvuma, kuanas dadiem avotiem. veidoana. K_09_04_VM_03
etilna ar atomu modeu temperatras, elastbas, 9. Pamato sadzves atkritumu Kokvilnas audums, ntrija Datorprezentcija
paldzbu. cietbas, siltumvadtspjas, (papra, stikla, plastmasas) silikta dums, porcelna Modernie materili.
3. Apraksta ar misko krsas, iedarbbas ar iroanas un otrreizjs bodia, stikla njia, K_09_04_VM_04
reakcijas viendojumiem dintjiem), izmantojot prstrdes nepiecieambu. filtrpaprs, polietilna plve, Modei
metlu misks pabas novrojumus, informciju res, mrcilindrs 25 ml, Atomu modeu
(iedarbba ar nemetliem, no dadiem avotiem, cepampaprs, gludeklis, komplekti.
skbes dumiem). secina par to izmantoanas pamatne gludinanai, Kolekcijas
4. Izskaidro metla dzves priekrocbm un teknaibles, spirta Plastmasu paraugu
ciklu, lietojot jdzienus trkumiem. lampia, srkocii, vrglze, kolekcija.
oksidans, reducana, dens. Metlu un
rsana, un apraksta sakausjumu
ar misko reakciju kolekcija.
viendojumiem metlu un
to savienojumu prvrtbas.

MIJA 8.9. klase


Daba
1. Izskaidro ogleka savienojumu 3. Atir spirtus un karbonskbes
misks prvrtbas dab.
2. Izskaidro savstarpjo saikni
starp neorganiskm vielm
(piemram, metls oksds
bze sls; nemetls
oksds skbe sls), 4. Izveido vielu klasifikcijas shmu
neorganiskm un organiskm
vielm (piemram, CH4 CO2
H2CO3 CaCO3 C2H5OH
CO2 H2CO3) un apraksta ar
misko reakciju viendojumiem
vielu prvrtbas.
15
MIJA 8.9. klase
Sasniedzamais rezultts Mcbu ldzeki
Demonstrjumu un Starppriekmetu
Cilvka, sabiedrbas un vides saikne
Ptniecisk darbba laboratorijas darbu Uzskates materili
mijiedarbbas miskie aspekti
piederumi un vielas
9.5. Organisko un neorganisko vielu prvrtbas (9 stundas)
8. Analiz organisko un LD. Organisko un Interaktvs Socilas
(metilspirts, etilspirts, skudrskbe, neorganisko vielu (etilspirta, neorganisko skbju tfeles materili zinbas.
etiskbe) pc funkcionlajm glikozes, cietes, oksdu, misks pabas. Vielu klasifikcijas Dzvbas vrtba
grupm, modeljot molekulu skbes, bzes, su) Mg, Na2CO3, shma. un saudzga
uzbvi ar atomu modeu paldzbu, daudzveidgas lietoanas citronskbe, 0,1M K_09_05_VM_01 attieksme pret
sastda struktrformulas. iespjas, izmantojot dumi H2SO4, Vielu izmantoana. dzvm btnm
informciju no dadiem NaOH, metilorana K_09_05_VM_02 un apkrtjo
(vienkra viela; miskais avotiem. dums, 6 Ogleka vidi.
savienojums; organiskas vielas, 9. Novrt etilspirta negatvo menes, meu savienojumu
neorganiskas vielas, metli, ietekmi uz cilvka statvs, karotte vielu prvrtbas dab.
nemetli, oksdi, skbes, bzes, organismu, izmantojot emanai, atomu K_09_05_VM_03
si), lietojot vielu nosaukumus un informciju no dadiem modeu komplekts. Vielu marana un
misks formulas. avotiem. LD. Vielu savstarpj iepakoana.
5. Plno darba gaitu un veic saikne. K_09_05_VM_04
eksperimentus, lai realiztu vielu 0,5M dumi CuCl2, Sples
prvrtbas (CuCl2 Cu(OH)2 NaOH, H2SO4, BaCl2, Skapis.
CuSO4 BaSO4). vrglze 50 ml, Vielu nosaukumi
6. Formul piemumu, veido stikla njia, piltuve, un formulas.
datu reistranas tabulu, veic konisk kolba Modei
eksperimentus un, pamatojoties uz 100ml, filtrpaprs, Atomu modeu
novrojumiem, secina par organisko statvs ar gredzenu. komplekti.
un neorganisko skbju kopgajm
miskajm pabm (iedarbbu ar
metliem, bzm, karbontiem).
7. Aprina reakcijas produkta vai
izejvielas masu vai tilpumu (n.a.) pc
misko reakciju viendojuma, ja
dota izejvielas vai produkta masa vai
MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA
tilpums (n.a.).
 MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA
Sasniedzamais rezultts Mcbu ldzeki
16

Demonstrjumu un Starppriekmetu
Cilvka, sabiedrbas un vides saikne
Daba Ptniecisk darbba laboratorijas darbu piederumi un Uzskates materili
mijiedarbbas miskie aspekti
vielas
9.6. Cilvks vielu pasaul (14 stundas)
1. Zina, kas ir 4. Izvirza piemumu un 7. Novrt dabasvielas LD. Kosmtikas ldzeku iegana. Interaktvs tfeles Mjturba
minerlmslojums, veic eksperimentus, k svargks Kalttas sarkans bietes, aktv materili Uzturldzeku
pesticdi, prtikas pc novrojumiem uzturvielas; prtikas ogle, glicerns, ciete, 2 piestas ar Dabiskie polimri enertisk vrtba.
piedevas. secina par oghidrtu un piedevu izmantoanas piestalm, sverglzte, svari, stikla oghidrti, Oghidrti,
2. Izskaidro, izmantojot olbaltumvielu kltbtni nepiecieambu un njia, mene, pilinm pipete, olbaltumvielas. olbaltumvielas,
shmas, ka ciete, prtikas produktos. to iespjamo ietekmi karotte vielu emanai. K_09_06_01 tauki, minerlvielas,
celuloze un 5. Plno darba gaitu un, uz cilvka veselbu, LD. Cukura masas noteikana Piena produktu vitamni.
olbaltumvielas ir dabiskie veicot eksperimentu izmantojot informciju dzrienos. prstrdes Prtikas piedevas,
polimri. un apstrdjot iegtos no dadiem avotiem. Svari ( 0,1 g), mrkolba 100 ml, tehnoloisko procesu uztura bagtintji.
3. Apraksta, izmantojot datus, nosaka cukura 8. Novrt klija, piltuve, pilinm pipete, Coca cola. shma. Bioloija
doto informciju, masu dzrien. slpeka, fosfora LD. Prtikas produkta enertisks K_09_06_02 Minerlmsli.
glikozes oksidanos, 6. Izveido un prezent minerlmslojuma, vrtbas noteikana. mijas sasniegumu Fotosintze.
alkoholisko un materilu par pesticdu izmantoanas Kartupeu ipsi, alumnija skrdene nozme cilvku dzv. Uztura
pienskbo rganu, kosmtikas, mazganas nepiecieambu un 250 ml, stikla njia, porcelna K_09_06_03 sabalanstba.
cietes, celulozes reakciju un tranas ldzeku neprasmgas lietoanas bodia, mrcilindrs 100 ml, Prtikas piedevas. Fizika
ar deni. daudzveidbu, sekas (cilvku veselba, termometrs, laboratorijas statvs ar K_09_06_04 Siltumietilpba.
sastvu, izmantoanas vides kvalitte), gredzenu, spirta lampia, srkocii, Informtika
iespjm un raoanas izmantojot informciju svari (0,1 g), teknaibles. Filmas Darbs ar interneta
uzmumiem Latvij no dadiem avotiem. LD. Oghidrtu un olbaltumvielu Piena produkti. prlkprogrammu.
(vsture, darbbas 9. Izskaidro prtikas pierdana prtikas produktos. Lpu krsas raoana. Darbs ar izkljlapu
virzieni, partneri, produktu (piemram, 0,2M dumi NaOH, CuSO4, 1% lietotni.
izejvielas, raoanas piena produktu) I2 dums spirt, destilts dens, Socilas zinbas
tehnoloija, produkcija), ieganu, izmantojot stikla njia, 4 vrglzes 150 ml, Sadzves mijas
izmantojot dadus informciju no dadiem pilinm pipete, elektrisk pltia. ldzeku iespjam
informcijas avotus vai avotiem. Uzturvielas: olas baltums, glikoze, ietekme uz veselbu.
apmekljot rpniecbas 10. Ar piemriem skaidro ciete.
uzmumu, un secina mijas sasniegumu Strklene, mrcilindrs 25 ml,
par mijas zinanu un ietekmi uz cilvku dzves vrglze 50 ml, pilinm pipete,
prasmju nepiecieambu kvalitti. 6 menes, menes turtjs,
uzmum meu statvs, spirta lampia,
strdjoajiem srkocii, piesta ar piestalu, karotte
specilistiem. vielu emanai. Prtikas produkti:
kartupei, medus, vnogas, piens,

MIJA 8.9. klase

milti, malt gaa.
MIJA 8.9. klase MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA

MCBU SASNIEGUMU VRTANAS FORMAS UN METODISKIE PAMIENI

stenojot mcbu priekmeta programmu, attiecb uz vrtanu jievro Ministru kabineta Noteikumos par valsts
standartu pamatizgltb un pamatizgltbas mcbu priekmetu standartiem noteiktie skolnu iegts pamatizgltbas
vrtanas pamatprincipi un krtba.

Vrtanas organiztjs un vrttjs:

atbilstoi vrtanas mrim izmanto formatvo un summatvo vrtanu;
izvlas piemrotko vrtanas vietu mcbu proces (skot mcanos, mcans laik un mcans nobeigum);
izvlas vrtanas saturu atbilstoi mcbu priekmet noteiktajam skolna sasniedzamajam rezulttam;
nosaka vrtanas kritrijus un izmanto prbaudes darba mrim atbilstou vrtjuma atspoguoanas veidu;
izmanto daudzveidgas vrtanas formas un metodiskos pamienus.
Formatv vrtana
Summatv vrtana
Diagnosticjo vrtana Formatv vrtana
Vrtanas Noteikt skolna iepriek Dot iespju skolnam noteikt Noteikt skolna mcbu sasniegumus,
mri apgts zinanas, pras- mcbu sasniegumus attiecb lai konstattu apgts zinanas,
mes un attieksmes mcbu pret btiskkajiem programm prasmes un attieksmes vrtjuma
procesa plnoanai un uz- formultajiem sasniedzamajiem izlikanai.
laboanai turpmko m- rezulttiem, lai tos uzlabotu. Summatvs vrtanas rezulttus var
cbu mru precizanai, Veicint skolna atbildbu un izmantot ar formatviem mriem
mcbu uzdevumu izvlei, motivciju, iesaistot vius vrtanas
(informcijai par mcbu mru un
satura sakrtoanai. proces. uzdevumu sasnieganu, mcbu pro-
Var izmantot skolnu mc- Veicint mcbu procesa uzlaboanu.ces izmantoto metou izvrtanai,
bu sasniegumu dinamikas lmuma pieemanai par turpmko
konstatanai. darbu).
Vieta mcbu Ieteicams veikt mcbu Veic mcbu procesa laik. Veic katra temata beigs, nepieciea-
proces kursa, mcbu gada vai Skolotjs to organiz pc mbas gadjum apvienojot nelielus
(norises laiks), temata skum. nepiecieambas. tematus vai apjomgus tematus sada-
bieums lot loisks das. Var izmantot mc-
bu gada, izgltbas pakpes beigs.
Vrtanas Saturu veido iepriekj Saturu veido btiskkie skolnam Saturu veido skolnam sasniedzamie
saturs mcbu proces apgts sasniedzamie rezultti (zinanas, rezultti (zinanas, prasmes,
zinanas, prasmes, prasmes, attieksmes) temata attieksmes) temata vai t loisko dau
attieksmes, kas btiski apguves laik. nobeigum.
nepiecieamas turpmk Skolnam iespjams savus mcbu
mcbu satura apguv. sasniegumus demonstrt dados
izzias lmeos.
Vrtanas Izmantojamas daudzveidgas vrtanas formas: mutvrdu, rakstiskas, praktisku prasmju, kombintas;
formas individula vai kolektva snieguma; vrtt iespjams gan ar objektvi, gan subjektvi vrtjamiem
uzdevumiem.
Vrtanas Novroana, saruna, Mcbu rezulttu prbaudanai iz- Rakstveida, mutvrdu vai kombints
metodiskie aptauja, uzdevumu vlas tdas paas metodes un pa- prbaudes darbs, ptniecisks
pamieni risinana, tests u.tml. mienus, k mcbu proces. laboratorijas darbs, individuls vai
Novroana, saruna, aptauja, uzde- grupas projekts u.tml.
vumu risinana, darbs ar tekstu,
laboratorijas darbs, eksperiments,
demonstrjums, vizualizana, eseja,
referts, diskusija, mjas darbs u.tml.
Vrttjs Skolotjs/skolns atbilstoi izstrdtajiem vrtanas kritrijiem. Skolotjs atbilstoi izstrdtajiem
vrtanas kritrijiem.
Vrtanas Kritriji nepiecieami vrtjuma objektivittes nodroinanai. Kritrijus izstrd skolotjs atbilstoi
kritriji, to izvltajm vrtanas formm un metodiskajiem pamieniem. Kritriju izstrdan var iesaistt
izveide skolnus, lai pilnveidotu vrtanas un panovrtanas prasmes. Skolotjs iepazstina skolnus ar
vrtanas kritrijiem un krtbu.
Vrtjuma at- Vrtjums aprakstos. Vrtjums aprakstos vai ieskaitts/ Skolotjs vrt 10 ballu skal un to
spoguoana neieskaitts. dokument.

17
MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA MIJA 8.9. klase

MCBU SATURA APGUVEI IZMANTOJAMIE MCBU LDZEKI UN METODES

Mbeles un mijas kabineta aprkojums
Demonstrjumu galds ar miski un termiski izturgu galda virsmu un 220 V elektroapgdi. Tfele ar nepiecieamo
aprkojumu. densvads un vismaz viena izlietne. Piepldes un vilkmes ventilcija. Velkmes skapis. Slgti skapji piede-
rumu un uzskates ldzeku glabanai. Dators. Datu kamera. Multimediju projektors. Ekrns. Aptumoanas aizkari.
Pie sienas lielformta misko elementu periodisk tabula, dbas tabula un metlu elektromisk sprieguma
rinda.

Drobas nodroinanai mijas kabinet

Ugunsdzamais aparts, smiltis, gumijas cimdi, aizsargbrilles, halti, ziepes, roku vjamais aparts vai salvetes,
aptiecia.

Mcbu ldzeki
Izmantojamo mcbu grmatu saraksts ar IZM apstiprinto mcbu literatru pamatizgltbas programmu apguvei
skatms VISC mjas lap. Mcbu proces ieteicams izmantot dadus informcijas avotus enciklopdijas, rokasgr-
matas, populrzintniskus urnlus, tabulas, tmeka resursus.

Ierces, kuras ir
Iekrtas un
savietojamas Trauki un piederumi Vielas un materili Modei un kolekcijas
ierces
ar IT
Datu uzkrjjs Destilt dens Stikla trauki: gzu ieg- Vienkrs vielas: ntrijs, magnijs Dimanta
sensoriem, sagatavoanas anas iekrtas maziem pulverveida, magnija skaidas, alum- kristlrea
ogskbs iekrta. gzu daudzumiem, m- nija granulas, cinka granulas, dzelzs modelis.
gzes sensors, Destilanas enes, mrkolba: 1000ml, pulverveida, dzelzs plksntes, vara Grafta kristlrea
skbeka iekrta. 500ml, mrkolbas: 100ml, plksntes, vara stieple, ogle granulta, modelis.
(O2) sensors, Laboratorijas 50ml, Erlenmeijera (konis- srs pulverveida, jods, fosfors sarka- Ntrija hlorda
temperatras svari k) kolba: 250ml, 100ml, nais. kristlrea
sensors. (elektroniskie). stvkolba 500ml, mrci- Oksdi: deraa peroksds 35%, modelis.
Stacionrs pH Elektrisks lindrs: 1000ml, 500ml, fosfora(V) oksds, kalcija oksds, Atomu modeu
metrs. pltias. mrcilindri: 100ml, 25ml, vara(II) oksds, mangna(IV) oksds. komplekti.
pH metri vrglze: 1000ml, 500ml, Bzes: amonjaka 2526% dums Minerlu paraugu
(prnsjamie). vrglzes: 150ml, 100ml, den, kalcija hidroksds, ntrija hid- kolekcija.
Gzes deglis 50ml, mrpipete: 1ml, roksds, klija hidroksds. Metlu
(portatvs). 2ml, 5ml, 10ml, tilpuma Skbes: slsskbe, srskbe, slpek- sakausjumu
Kipa aparts. (Mora) pipete:10ml, 20ml, skbe. paraugu kolekcija.
Skbeka 50ml, birete 25ml, pil- Si: brija hlorda dihidrts, cinka Naftas un ts
balons ar tuve (ievietojama biret), hlords kristlisks, dzelzs(II) sulfta prstrdes
reduktoru. piltuves idrm vielm, heptahidrts, dzelzs(III) hlorda hek- produktu
Mikroskops. stikla njias, stikla cauru- sahidrts, kalcija sulfta pushidrts, paraugu kolekcija.
Termometri no ltes, kristalizators, svergl- kalcija karbonts, kalcija nitrta tetra- Plastmasu paraugu
0 C ldz 100 C ztes, priekmetstikli. hidrts, klija jodds, klija karbonts, kolekcija.
Porcelna trauki: porce- klija nitrts, klija permangants,
lna bodias, piesta ar klija sulfts, klija dihromts, magnija
piestalu, tei, lpstias, sulfta heptahidrts, ntrija fosfta
pilienu plates. dodekahidrts, ntrija hidrognkar-
Laboratorijas piederumi: bonts, ntrija karbonts bezdens,
laboratorijas statvi ar apr- ntrija nitrts, ntrija silikts, sudra-
kojumu, meu turtji, ba nitrts, vara(II) hlorda dihidrts,
meu statvi, metla vara(II) sulfta pentahidrts, bziskais
karottes vielu karsanai, vara(II) karbonts.
teknaibles, spirta lampi- Organisks vielas: acetons, celuloze,
as, strklenes, skalpelis. ciete, citronskbes monohidrts, ledus
Dadi piederumi: srkoci- etiskbe, etanols 96%, glicerns, gli-
i, skalii, sveces, pipetes koze bezdens, polietilna granulas,
(plastmasas 3ml), pipeu saharoze, vazelns, parafns, elatns.
uzpildtjs, gumijas aiz- Indikatori: fenolftalens, indikatorpa-
bi, preparjam adata, prs pH 112, metilorans.
filtrpaprs. Degmaisjums spirta lampim.

18
MIJA 8.9. klase MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA

Mcbu metodes
Tabul apkopotas metodes, kas sekm skolnu izzias darbbas aktivizanu. Sarakst iekautas t.s. visprdidaktis-
ks metodes, taj nav uzskaitti visi metodiskie pamieni, aplkotas svargks metodes, kuras programmas autori
paredzjui izmantot mcbu priekmeta standarta prasbu sasnieganai.

Metode Skaidrojums
Darbs ar tekstu Skolotjs piedv informciju drukt vai elektronisk formt mcbu uzdevumu veikanai.
Skolns iepazstas ar tekstu, iegst un izmanto informciju atbilstoi mcbu uzdevumam.
Demonstrana Skolotjs vai skolns rda un ststa prjiem skolniem, kda ir dot objekta uzbve, k
notiek procesi.
Diskusija Skolotjs vai skolni piedv apsprieanai kdu jautjumu. Skolni argumentti aizstv savu
un uzklausa citu viedokli. Diskusiju var organizt visai klasei vai grups.
Izpte (izzinana) Skolotjs uzdod izzint kdu objektu, pardbu vai procesu, konkretizjot ptjuma
jautjumu. Skolni mekl atbildes, vc informciju, izvirza piemumus, prbauda tos.
Jautjumi un atbildes Skolotjs vai skolns uzdod jautjumus un virza sarunu, emot vr saemts atbildes un
(mcbu dialogs) iesaistot prjos skolnus.
Laboratorijas darbs Skolotjs uzdod veikt eksperimentlus uzdevumus attiecgi aprkot telp vai izmantojot
laboratorijas aprkojumu. Skolotjs iepazstina skolnus vai skolni iepazstas patstvgi ar
darba mriem, uzdevumiem, piederumiem, darba gaitu un drobas noteikumiem. Skolni
(klase vai grupa) skolotja vadb vai patstvgi veic uzdoto, fiks novrojumus, iegst un
apstrd datus un raksta secinjumus. Laboratorijas darbus var veikt ar virtuli, piemram,
ja nav nepiecieamo iekrtu un piederumu, ir prk drgi, bstami veselbai, k ar notiek
ilgstoi.
Lomu sple Skolotjs piedv skolniem mcbu situcijas aprakstu. Skolni, uzemoties kdu lomu,
rkojas tipiski relai situcijai. Prjie skolni vro, analiz, diskut, vrt.
Ptnieciskais Skolni noskaidro atbildi uz jautjumu par kdu pardbu praktiski ptniecisk ce vai
laboratorijas darbs (PLD) teortiski modeljot. Skolni izvirza piemumu, izvlas ptmos lielumus vai pazmes,
vairkkrt atkrtojot mrjumus, noskaidro atbildi, secina un rezulttus apkopo rakstiska
prskata veid. Viens no PLD veidiem ir mcbu eksperiments, ko skolns, saskaojot ar
skolotju, veic patstvgi rpus mcbu stundas laika.
Prta vtra Skolni, pamatojoties uz savu pieredzi, izsaka idejas, atslgas vrdus, iespjams atbildes
u.tml. par noteiktu jautjumu, uzmangi klausoties, papildinot, bet nekomentjot un
nevrtjot citu idejas.
Problmu risinana Skolotjs vai skolns formul problmu, kura jatrisina. Skolni izvirza jautjumus, preciz
problmu, izdom risinjuma plnu, analiz risinjumus, izvrt rezulttu un problmas
risinjumu.
Situcijas analze Skolotjs vai skolns piedv skolniem situcijas aprakstu un uzdod atbildt uz jautjumu
vai jautjumiem par o situciju. Skolni prrun (dakrt ar novro), analiz, pieraksta,
secina, veido kopsavilkumus vai ieteikumus.
Situciju izsple Skolotjs piedv skolniem situcijas aprakstu. Skolni model o situciju reli vai virtuli,
(simulcijas) atbilstoi apstkiem pieem lmumu.
Sples Skolotjs izmanto tematiski atbilstou galda vai kustbu spli, pirms ts iepazstina skolnus ar
sples noteikumiem. Sples sagatavoanu pc skolotja nordjumiem var veikt ar skolni.
Ststjums (izklsts, Skolotjs vai skolns izklsta saturu, kas var bt kdu ideju, viedoku, faktu, teoriju vai
lekcija) notikumu izklsts. Skolni klauss, veido pierakstus atbilstoi uzdevumam, uzdod jautjumus.
Strukturti rakstu darbi Skolotjs aicina skolnus pc noteiktas struktras veidot rakstu darbu (argumenttu eseju,
aprakstu u.c.) par noteiktu tematu. Skolni individuli raksta, ievrojot noteikto darba
struktru, izmantojot savas zinanas un izsakot savas domas, attieksmi.
Uzdevumu risinana un Skolni, veicot noteiktas darbbas, risina tipveida uzdevumus vai ar pai veido uzdevumus.
veidoana
Vingrinans Skolotjs uzdod un skolni veic vienveidgas darbbas pc parauga, lai pilnveidotu noteiktas
prasmes.
Vizualizana Skolotjs vai skolni izmanto vai izveido patstvgi dadus uzskates ldzekus domu kartes,
shmas, diagrammas, tabulas, plnus, kartes, zmjumus u.c. Skolni veido vai izmanto ar
telpiskus modeus objektu vai procesu vizualizanai.

19
MCBU PRIEKMETA PROGRAMMA MIJA 8.9. klase

Mcbu organizcijas formas

Tradicionla mcbu organizcijas forma ir mcbu stunda, bet mcbu proces var tikt izmantotas ar citas mcbu
organizcijas formas.

Forma Skaidrojums
ra nodarbbas Skolotjs sagatavo jautjumus vai uzdevumus, uz kuriem skolni atbildi var rast dab
vai teortisks zinanas izmantot darb ar reliem objektiem dab. Skolni novro, veic
mrjumus, pieraksta, sagatavo prskatu par paveikto.
Kooperatv mcans Skolotjs piedv skolnu grupm uzdevumu, kura veikanai nepiecieama skolnu
produktva sadarbba, jo rezultti ir atkargi no katra grupas dalbnieka paveikt. Grupas
dalbnieki ir ar dadm zinanm un spjm, mcs cits no cita, apmains ar idejm un
atbilstou informciju. Notiek aktva mijiedarbba ar starp grupm. Skolotjs organiz norisi
un konsult skolnus.
Mcbu ekskursija Mcbu uzdevuma veikanai tiek mainta ierast vide. Skolni vai skolnu grupa saem
uzdevumu, kas jveic ekskursijas laik. Pc ekskursijas skolni iepazstina ar savas grupas
uzdevuma izpildi.
Projekts Skolotjs paldz skolniem formult projekta mri, izveidot darba grupas, sniedz atbalstu
projekta izveid. Skolni grup formul idejas un jautjumus, iegst informciju, pta un
risina problmas, apkopo darba rezulttus un iepazstina ar tiem prjos skolnus.

20
 www.dzm.lv
Ienc un uzzini!
www.dzm.lv skolotjiem atbalsts tav darb!
Elektroniskie atbalsta materili 7. 12. klasei
Metodiskie materili
Darbam nodergas publikcijas
Informcija par profesionls pilnveides iespjm
Informcija par msdiengu kabinetu aprkojumu
Idejas, k motivt skolnus mcties un veicint interesi par eksaktajiem mcbu
priekmetiem
Iespja izteikt savu viedokli

www.dzm.lv skolniem tavas izgltbas iespjas!

Izzinoi, daudzveidgi un interesanti elektroniskie mcbu materili matemtik,
fizik, mij un bioloij
Konkursu materili
Dadi uzdevumi un eksperimenti
Interesanti fakti par dabaszintnm un matemtiku
Aktul informcija par paskumiem skolniem
Iespja komunict ar domubiedriem forum
Informcija par studiju iespjm augstskols

Ieguldjums Tav nkotn!

VISC, 2011