Rimants Badins, Jēkabs Lazdiņš, 10.

a
 Platlapju meži ir izplatīti
platībās, kurā raksturīga
optimāla proporcija starp
siltumu un mitrumu.
 Tie atrodas Eiropas mērenajā
joslā, Japānas Austrumos, Ķīnā,
Ziemeļamerikas centrālajā daļā,
Jaunzēlandē, kā arī nedaudz
Dienvidamerikas un Austrālijas
Dienvidu daļā.
 Jaukto mežu un platlapju mežu
zona aizņem mērenās joslas
vidusdaļu.
 Platlapju meži atrodas mērenajā joslā. Raksturīgas siltas vasaras un
maigas ziemas. Jebkurā gadalaikā var līt lietus, bet vasara var būt sausa
un saulaina.
 Gada vidējā temperatūra ir no 6 °C līdz 14 °C. Nokrišņu daudzums gadā
ir vairāk nekā 600 mm.
 Vidējā gaisa temperatūra jūlijā ir +24 °С, bet janvārī -8…0 °C.
 Silti un mitri klimatiskie nosacījumi ir ļoti labvēlīgi baktērijām, sēnēm
un bezmugurkauliniekiem, kas sekmē ātru lapu trūdēšanu un humusa
uzkrāšanos.
 Mitruma koeficents ir vienāds ar 1.
 Platlapju meži sastopami ar barības vielām bagātās, vidēji mitrās
augsnēs, bet sugas, kas tajos ir sastopamas, ir pielāgojušās pastāvīgam
augsnes mitrumam.
 Eiropas vasarzaļie meži aizņem mālaina humusa augsnes ar irdenu
struktūru. Augsnēm ir laba aerācija un ievērojama bioloģiska aktivitāte.
 Platlapju mežiem raksturīgi dažādi augsnes tipi: gan kaļķiem bagātās
brūnzemes, gan podzolētās meža brūnzemes.
 Platlapju mežos novērojami pastāvīgi mitruma apstākļi augsnē, kas
regulāri piesātinās ar lietus ūdeņiem.
 Brūnzemes ir daudz auglīgākas un vairāk piemērotas zemkopībai.
 Augsnes skābums ir aptuveni 4-6 ph.
 Eiropas platlapju mežu raksturīgākās augšanas vietas ir upju ielejas vai
ūdenstilpju krastu nogāzes.
 Platlapju mežos ir sastopami tādi virszemes ūdeņu veidi kā upes, purvi,
ezeri, kas ir svarīgi biotopi tādām zivīm kā soms, līdaka, karpa,
grundulis, lasis u.c.
 Pateicoties ūdeņiem, platlapju meži var būt periodiski ļoti slapji, bet
sausos periodos salīdzinoši sausi.
 Mežā, kurā ir barības vielām bagāta augsne un stabils mikroklimats,
parasti ir liela sugu dažādība. Kokaudzē sastopami ozoli, liepas, oši,
gobas, vīksnas, kļavas, mazākā daudzumā – bērzi, egles, apses,
melnalkšņi un baltalkšņi. Zem lielajiem kokiem veidojas ošu, ozolu,
liepu, kļavu un egļu paauga. Pamežā bagātīgs krūmu stāvs, bet
zemsedzē daudz lakstaugu.
 Tā kā platlapju mežos augsne ir bagāta ar trūdvielām un minerāliem, tā
ir labvēlīga koku augšanai un attīstībai
 Augi ir pielāgoti arī vietējam klimatam, ja temperatūra ir + 3 °C, tad
mežā ir labvēlīgi apstākļi lapu koku audzēšanai.
 Platlapju mežos ir sastopamas vairākas dzīvnieku sugas – āpši, eži,
peles, aļņi, brieži, lūši, zaķi, bebri, dzeņi, pūces, ūpji, vāveres
 Vairākas dzīvnieku sugas pielāgojas videi, kurā bija vismazākā cilvēka
ietekme.
 Brieži dzīvo galvenokārt platlapju mežos, jo tur ir visnepieciešamākie
apstākļi priekš viņiem, barība, klimats.
 Mežos ir labi pielāgoti gan augēdāji, gan gaļēdāji, kā arī dzīvniekiem
netrūkst ūdens resursu.
 Viena no lielākajām platlapju mežu problēmām ir to izciršana. Pāris
gadsimtu laikā to platība ir samazinājusies desmit reizes un joprojām
turpina samazināties.
 Dzīvnieku nomedīšana, rezultātā - daudzas sugas pakāpeniski izzūd.
 Purvu nosusināšanās, kas noved pie mežu, augu un dzīvnieku
izzušanas.
 30 % platlapju mežos ir izveidojušās aramzemes, ganu lauki un dārzi,
kas apdraud vairākas dzīvnieku sugu populācijas.
 Ozoli, kuri ir viena no galvenajām platlapju mežu sastāvdaļām, satur
ļoti izturīgu kokmateriālu un intensīvi tiek izmantoti celtniecībā.
 Uzbūvēti autoceļu tīkli, kuri būvniecības laikā iznīcina daļa biotopu, kā
arī dzīvnieki iet bojā, cenšoties šķērsot šo ceļu.
 Sausuma un cilvēku darbības dēļ mežus bieži piemeklē postoši
ugunskuri.
 Platlapju meži ir izveidojušies 5-7 tūkstošgadu atpakaļ. Kad uz
planētas kļuva siltāks, platlapju koki varēja augt tālu Ziemeļos, bet
nākošajās tūkstošgadēs klimats kļuva aizvien aukstāks un mežu
platības sāka samazināties.
 Lai pasargātu dzīvniekus no autoceļiem, daudzās valstīs tika ierīkoti
īpaši tilti un tuneļi.
 Dažreiz platlapju mežos nokļūst stepes dzīvnieki- kāmji, pelēkā irbe,
stepju zaķi.
 Krievijā platlapju meži visvairāk cieta Pētera Pirmā valdīšanas laikā, tā
kā viņš pieprasīja lielu floti, kuru izgatavoja no kvalitatīviem
kokmateriāliem, tāpēc meži tika intensīvi izcirsti.
 http://www.uzdevumi.lv/p/geografija/7-klase/zeme-saules-sistemas-
planeta-1069/re-97e0dfc1-3af2-41dc-b2a9-02fd1b827794
 http://www.pdf.lv/mezi/tipi8803.html
 http://buzzhairs.blogspot.com/2012/03/dabas-zonas.html
 http://zemlj.ru/shirokolistvennye-lesa.html
 http://raksti.daba.lv/referaati/2003/AMezaka/epifiti.html
 Zinaida Melbārde, Maija Rozīte, Līga ZelčaPasaules ģeogrāfija
Vidusskolai 1 Rīga 2009.
 Lielā ilustrētā enciklopēdija 1997, apgāds ‘’Zvaigzne ABC’’