PLATLAPJU MEŽI

DEIVIDS LEGZDIŅŠ :^)

PLATLAPJU MEŽI KARTĒ
 KLIMATS
• Jaukto mežu un platlapju mežu zona aizņem mērenās joslas vidusdaļu. Tur aug ozoli, liepas, kļavas, skābarži, bērzi,
egles, priedes un citi koki, kā arī dažādi zālaugi.
• Ja gada aukstākajā mēnesī vidējā temperatūra ir virs + 3 °C, tad mežā ir labvēlīgi apstākļi lapu koku augšanai.
• Šī dabas zona ir blīvi apdzīvota, meži lielās platībās iznīcināti. Augsnēs ir biezāks trūdvielu slānis. Tās ir auglīgākas
un izmantojamas lauksaimniecībā. Cilvēki audzē labību, dažādus dārzeņus, nodarbojas ar piena un gaļas lopkopību.
• Klimata raksturojums
• Maigas ziemas un siltas vasaras.
• 4 gadalaiki
• Gada vidējā temperatūra ir 6. °C līdz 14 °C, tad mežā ir labvēlīgi apstākļi lapu koku augšanai.
• Gaisa temperatūra ziemā – no -8 līdz -16 grādiem.
• Ziemas mežos nav izteikti aukstas. mežos novērojami pastāvīgi mitruma apstākļi augsnē, kas regulāri piesātinās ar
lietus ūdeņiem, avotiem vai straumītēm, tām tekot pa nogāzi
• Gaisa temperatūra vasarā – līdz 32 grādiem.
• Gada nokrišņu daudzums – no 500 – 1000
 AUGSNE
• Platlapju mežu augsne ir bagāta ar organiskiem-minerālu savienojumiem. Tie parādās augu
pakaišu sadalīšanās rezultātā. Lapu lapu meža koki satur pelnus. Īpaši daudz to lapās -
apmēram pieci procenti. Pelnos savukārt ir daudz kalcija (divdesmit procenti no kopējā
daudzuma). Tajā ietilpst arī kālijs (apmēram divi procenti) un silīcijs (līdz trim procentiem).
• Platlapju meži sastopami auglīgās zemienēs, pauguru nogāzēs, upju ielejās un ezeru salās. Tās
ir teritorijas ar bagātīgu augsni, tāpēc īpaši piemērotas dažādām aizsargājamajām sugām, tai
pašā laikā bieži šīs zemes cilvēks izvēlās lauksaimniecībai, būtiski samazinot platlapju mežu
platības.
• Augsnēs , platlapju mežu zonās ir biezāks trūdvielu slānis. Tās ir auglīgākas un izmantojamas
lauksaimniecībā. Cilvēki audzē labību, dažādus dārzeņus, nodarbojas ar piena un gaļas
lopkopību.
 AUGI
• Platlapju meža augiem raksturīgas lielas un platas lapu asmeņi. Šī iemesla dēļ tos sauc par
platlapju ozolu birzēm. Daži augi audzē vientuļus īpatņus, tie nekad neveido necaurlaidīgus
biezokņus. Citi, gluži pretēji, veido sava veida paklāju, kas aptver lielas telpas. Šādi augi ir
dominējošie. Starp tiem izšķir parasto svītra, grīšļu matus un zelenchuk dzelteno.
• Krievijas platlapju meži ir dažādu veidu sūnu augšanas vieta. Atšķirībā no taigas mežiem, kuros
šie augi veido blīvu zaļu augsnes segumu, sūnas ozolu mežos tik plaši neaptver augsni. Sūnu
loma lapu koku mežos ir diezgan niecīga. Galvenais iemesls ir fakts, ka lapu koku meži ir kaitīgi
šiem augiem.
• Pūšanās procesa aktivitāti nosaka gruntsūdeņu tuvums un mitrs klimats. Augiem, kas dominē
zāles segā, ir platas lapu asmeņi.
 DZĪVNIEKI
• Platlapju meži visbiežāk sastopami tur, kur valda mēreni silts klimats, un mitruma un siltuma
attiecība ir optimāla. Tas viss nodrošina labvēlīgus apstākļus augšanas sezonā. Tur augošo koku
lapu plāksnes ir plašas, līdz ar to arī šo mežu nosaukums.
• Platlapju mežu dzīvnieki ir nagaiņi, plēsēji, kukaiņēdāji, grauzēji un sikspārņi. Vislielākā
dažādība vērojama tajās teritorijās, kuras cilvēks neskar. Lapkoku mežos var redzēt stirnas,
mežacūkas, dambriežus, sikas un staltbriežus, aļņus. Plēsēju kārtību pārstāv lapsas, vilki,
martensi, ermīni un zebieksti. Platlapu mežos, kuru fauna ir bagāta un daudzveidīga, mīt bebri,
vāveres, muskati un Nutria. Turklāt šīs teritorijas apdzīvo peles, žurkas, dzimumzīmes, eži, ķīļi,
čūskas, ķirzakas un purva bruņurupuči.
 EKOLOĢIJA
• Platlapju meži Latvijas apstākļos parasti sastopami auglīgajās zemienēs, arī upju ielejās un krastos, gravās un
pauguru nogāzēs - gāršas un slapjās gāršas augšanas apstākļu tipos. Mežā, kurā ir barības vielām bagāta augsne
un stabils mikroklimats, parasti ir liela sugu dažādība. Kokaudzē sastopami ozoli, liepas, oši, gobas, vīksnas, kļavas,
mazākā daudzumā – bērzi, egles, apses, melnalkšņi un baltalkšņi. Zem lielajiem kokiem veidojas ošu, ozolu, liepu,
kļavu un egļu paauga. Pamežā bagātīgs krūmu stāvs, bet zemsedzē daudz lakstaugu. Raksturīgākais pārveidojošais
dabas spēks ir vējš, bet nozīmīga ietekme ir arī dzīvniekiem, kā arī, atkarībā no vietas īpatnībām, plūdiem, paliem,
salam, augsnes noskalošanai. Iedarbojoties šiem faktoriem, visbiežāk aiziet bojā neliels skaits izklaidus izvietotu
koku. Atbrīvotajās vietās notiek dažādu koku sugu ieaugšana.
• Pirms cirtes plānošanas jānosaka vēlamās nākotnes koku sugu sastāvs. No tām atkarīgs, cik lielus atvērumus
nepieciešams sagatavot. Gaismas prasīgo sugu gadījumā tiem būtu jābūt vismaz 0,03 – 0,05 ha lieliem, oša un
ozola gadījumā – nedaudz mazākiem. Vēlams neveikt atsevišķu koku ciršanu ārpus paredzētajiem atvērumiem,
izņemot kokus, kuri ir novājināti. Ciršanas apjoms vienā reizē nedrīkst būt lielāks par 20 %, slapjo mežu gadījumā –
par 10 – 12 %, koku ciršanu atkārtoti plānojot pēc 5 – 15 gadiem.
PALDIES TIEŠI TEV PA UZMANĪBU :^)
Jautājumi

1.Kādi Platlapju mežos ir ieverojamākie Dzīvnieki?

Uzraksti 3 Dzīvniekus kurus tu atceries.

2.Cik gadalaiki ir Platlapju mežos?

3.Kādas ir Ziemas un Vasaras?

JAUKU DIENU TEV !