LATVIJAS

NACIONĀLIE PARKI
FJODORS TEODORS LIVŠICS,MILANA DAUGERTE,KSENIJA BOGAČOVA 9.C
KAS IR NACIONĀLAIS PARKS?

• Nacionālais parks ir valsts aizsargāts plašs apvidus, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas
veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un izcilas kultūrainavas, biotopu
daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības. Saskaņā ar
Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) dabas aizsargājamo teritoriju
iedalījumu nacionālie parki ietilpst II kategorijā, IUCN šajā kategorijā līdz 2003. gadam bija iekļāvusi 3
881 teritorijas ar kopējo platību 4 413 142 km². 
• Ne vienmēr individuālā valstī, tai skaitā Latvijā, nodibināta dabas aizsardzības teritorija ar nosaukumu
"nacionālais parks" atbilst IUCN izpratnei par nacionālo parku. 
• Pasaules lielākais nacionālais parks ir Ziemeļaustrumu Grenlandes nacionālais parks.Latvijā ir 4
nacionālie parki.
GAUJAS NACIONĀLAIS PARKS

• Gaujas nacionālais parks ir Latvijas lielākais un vecākais nacionālais parks, kas dibināts 1973. gada 14. septembrī.
Parks atrodas Vidzemē — Siguldas, Cēsu un Valmieras apkārtnē, parkā ietilpst Līgatnes pilsēta. Tā platība ir 91 745 ha. 
• Parka teritorijā atrodas Gaujas senleja, parks ietver izcilas dabas vērtības un iekļauts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo
dabas teritoriju tīklojumā Natura 2000. Gaujas nacionālais parks tika izveidots, lai aizsargātu tajā esošās dzīvnieku un
augu sugas, kultūrvēsturiskos pieminekļus, reljefa formas un mežus, kā arī veicinātu tūrisma attīstību un saglabātu Gaujas
senielejas dabisko ainavu. 47% no parka teritorijas aizņem meži, izplatītākie tā tipi ir damaksnis, vēris, mētrājs un gārša.
Lielākie ezeri ir Ungura ezers, Vaidavas ezers un Raiskuma ezers. 
• Gaujas Nacionālais parks ir populārākais tūrisma galamērķis Latvijā ārpus galvaspilsētas reģiona. Apmeklējumu skaits
gadā parkā un tā tuvākajā apkārtnē pārsniedz vienu miljonu. Kopš 2012. gada vadošie tūrisma uzņēmumi, pašvaldības,
Dabas aizsardzības pārvalde un Vidzemes Augstskola aktivizējuši Gaujas nacionālā parka tūrisma klastera (pudura)
attīstības iniciatīvas. 
GAUJAS NACIONĀLĀ PARKA FOTO
ĶEMERU NACIONĀLAIS PARKS

• Ķemeru nacionālais parks ir trešais lielākais Latvijas nacionālais parks, tas ir dibināts 1997. gadā. Parks atrodas Jūrmalas teritorijas rietumdaļā un
Jelgavas, Babītes, Tukuma, Engures un Lapmežciema novadā. Ķemeru nacionālā parka platība ir 38 165 hektāri (tajā skaitā 1954 hektāri jūras
akvatorijas). 
• Parkā izdalītas šādas funkcionālās zonas:
• dabas rezervāta zona;
• dabas lieguma zona;
• aizsargājamo ainavu zona;
• neitrālā zona.
• Parks izveidots, lai saglabātu tā teritorijā esošās unikālās dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģijas vērtības. Ķemeru nacionālajā parkā notiek
minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās process, kas agrāk ir kalpojis par pamatu liela mēroga kūrortu industrijas attīstībai. Ķemeru nacionālo
parku raksturo galvenokārt liela maz pārveidotu mitrāju — augsto un zemo purvu, lagūnu ezeru, daudzveidība un platība. Ķemeru nacionālā parka
teritorijā atrodas lagūnas tipa ezeri Dūņieris, Kaņieris, Slokas ezers, kā arī Valguma ezers. No purviem lielākie ir Lielais Ķemeru tīrelis un Raganu
purvs. 
RĀZNAS
NACIONĀLAIS PARKS
• Rāznas nacionālais parks (līdz
2007. gadam Rāznas dabas parks)
ir jaunākais un otrs lielākais no
četriem Latvijas nacionālajiem
parkiem. Parks atrodas Latgalē,
Rēzeknes novadā, daļēji arī Dagdas
un Ludzas novados. Parka teritorija
aizņem 59 615 ha lielu teritoriju, tas
atrodas Rāznas ezera apkārtnē,
Latgales augstienes centrālajā daļā.
SLĪTERES NACIONĀLAIS PARKS

• Slīteres nacionālais parks ir mazākais no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem. Tas ir dibināts 2000. gadā uz
Slīteres dabas rezervāta bāzes. Slīteres nacionālais parks atrodas Dundagas novada ziemeļos Dundagas un
Kolkas pagastu teritorijā. Tas aizņem 26 490 ha (10 130 ha Baltijas jūras akvatorija). Teritoriju apskalo Baltijas
jūras Irbes šauruma un Rīgas līča ūdeņi. Slīteres nacionālā parka administrācija atrodas ārpus tā teritorijas  —
Šlīterē, bijušās Šlīteres mežniecības ēkā. 
• Nacionālo parku dienvidos norobežo Šlīteres Zilie kalni, bet parka sauszemes daļa pilnībā ietilpst Piejūras
zemienes Irves līdzenumā. Slīteres nacionālajā parkā iespējams izsekot gandrīz visām Baltijas jūras attīstības
stadijām. Zilie kalni ir Baltijas ledus ezera senkrasts, kurā aug sugu ziņā bagātīgs dabiskais platlapju mežs.
Litorīnas jūras atkāpšanās laikā ir izveidojušās vairākus kilometrus garas kāpu grēdas (kangari), kas mijas ar
šaurām, pārpurvotām ieplakām (vigām), kuras aizņem zemie purvi. Nacionālā parka neatņemama sastāvdaļa ir
jūras piekraste ar smilšaino pludmali, sausieņu pļavām un priežu mežiem apaugušām kāpām.