Mapimi tuksnesis.

Mapimi tuksnesis atrodas Ziemamerik, Durango valsts ziemeos starp Neotropisko un nearktisko
bioeogrfisko reionu "Bolsn de Mapimi. Tuksnesis pieder akmeu un embu tuksneiem,
tomr tuksnes sastopams augsts sls lmenis. Kopj Mapimi tuksnea platba ir aptuveni 20,000
km2.
Tuksnesis atrodas vidji 1100 1800 metrus virs jtas lmea un tas satur 3 galvens zonas: "Sierra
de la Campana", "Laguna de las Palomas" - s lagna, un tuksnea biotopu ko sauc par "Dunas de
la Soledad". To veido trausls, silts tuksnesis un daji tuksnea ekosistma (pai Chihuahuan
tuksnesim) ir bagta un oti pielgota jutgiem augiem, (galvenokrt xerophytic Matorral) un
dzvnieku sugm (Puma concolor), (Odocoileus hemionus), (Grus canadensis), (zorrita del
Desierto), ( Vulpes Macrotis) kop ar skrubjiem un tuksnea pavm. Prsvar tuksnesis ir mjvieta
sabiedrbas lopiem, grauzjiem, zaveidgajiem un insektiem. Lielkie ekosistm ir silta tipa
tuksnei un pustuksnei. Savukrt galvenie biotopu un zemes virsmas veidi ir Krmji un tuksnea
zlju krmu kopienas.
Tuksnesis ir vietm ldzens, tau prsvar kalnains. Dabas skati ir pasakaini un bildes sank
apbrnojamas. Cilvki ciemus un pilstas dibina ldzens viets vai alejs. Mapimi tuksnes kop
dzvo aptuveni 72,600 iedzvotju, gan pilsts, gan savrup. Cilvki nodarbojas ar galvenokrt
liellopu audzanu (lopkopbu), sls izmantoanu ikdien un lauksaimniecbu. Vietjie iedzvotji
(fermeri un lauksaimnieki) ir iesaistti saglabanas un prvaldbas projekt. Ekoloijas institts
atbalsta ideju prvaldt ciemus plaiem, un gantu lopus ar Spnijas iru ievieanu. Ptniecbas
darbbos ar UNESCO / MAB un UNEP tiek iesaistti vietjs attstbas uzmji, uzlabota lopu
ganbu sistma, lauksaimniecba, amatniecba un trisms. Galvenie mri biosfras rezervt ir
saglabt tuksnea ekosistmu un aizsargt zdtjus, apdraudts sugas optimizjot nosacjumus
ekonomikas ilgtspjgai, dinanas degradto platbu.
11.jlij 1970. gad ASV Gaisa spki palaida ATHENA raeti no Green River palaianas kompleksa
Jt (Utah). Kaut ar t paredztais mris bija White Sands Missile Range in New Mexico, tas
eksplodja 180 - 200 jdzes uz dienvidiem no Meksikas robeas tiei Mapimi tuksnes. Trana
ples bija gar un drgs process, kas ietvra bvniecbas cea bvi caur Mapimi tuksnesim. Lai
attrtu zemi bija nepiecieams izrakt simtiem tonnu augsnes no trieciena vietas. Mrogs talk bija
saistts ar to, ka raete tika prvad divus nelielus flakonus ar kobalta 57. Izotopu izmanto, lai
uzlabotu radioaktvos nokrius, ar nodomu piesrot lielas zemes platbas (ko parasti sauc par
"slto bumbu"). Ptnieki atkljui "nenormli atkrtotu ieceoanu atmosfr, jeb iebraukanu
klusaj zon" k iemeslu, kd raete avarja Mapimi tuksnes.

etrus kilometrus no San Ignacio, Meksik, apgabal, kas pazstams ar k "Trino Vertex" ir Klus
zona (Silent Zone) vai Zona del Silencio. Biei saldzinta ar Bermudu trijstri - abi atrodas starp
26 un 28 parallm, un abiem ir ldzgas leendas.
Leendas ststa, ka radio vii nevar prraidt das komandas klusaj zon, pamatojoties uz
vietjiem magntiskajiem laukiem, rvalstniekiem, un "Zemes eneriju" citiem skaidrojumiem. Par

to, k pardba uzrads ir ststjui daudzi sveinieki, un interesantk, nek vairumu paranormlo
leendu noteikti.
K vienu no piemriem var nosaukt mistisko raetes avriju, k ar pazudus koordintes avrijas
mekljumu laik. Zemes panieki un potencilie viesnca celtnieki, visi piekrita, ka t patiem
bijusi oti paa un specifiska zeme. Zintnieku starp pc tam tika teikts, ka ir apstiprinjusies s
dvain pardba - gan ie ptjumi, prsteigumi ar krtoajiem lidapartiem, nenosakmajm
koordintm, un vienmr salzuo tehniku tuksnea apgabal. Lai gan vietjiem iedzvotjiem tas
viss iet uzjautrinoi un smieklgi, paranormls pardbas galveno notikumu vietu cilvki atsaks
rdt, un atbild, ka tristi tur patiesb negrib nokt, vai viiem tur nav ko meklt.
Sagatavoja: Paula Lcija Lejia (7.a klase)
https://nsarchive.wordpress.com/
http://www.unesco.org/mabdb/br/brdir/directory/biores.asp?code=MEX+01&mode=all
http://www.atlasobscura.com/places/mapimi-silent-zone
https://www.google.lv/