Katastrofas un to veidi

Kas tad ir Civilā aizsardzība

 organizatorisku,
 inženiertehnisku,
 ekonomisku,
 finansiālu,
 sociālu,
 izglītojošu
 un zinātnisku pasākumu kopums, lai
nodrošinātu reaģēšanu katastrofu
gadījumos vai pastāvot katastrofas
draudiem, kā arī atbalstītu valsts
aizsardzības sistēmas vajadzības, ja noticis
militārs iebrukums vai sācies karš
 katastrofa — negadījums, kas apdraud
cilvēku dzīvību vai veselību, izraisa cilvēku
upurus, nodara materiālos zaudējumus vai
kaitējumu videi un pārsniedz skartās
sabiedrības spēju novērst sekas ar
attiecīgajā teritorijā esošo, reaģēšanā
iesaistīto operatīvo dienestu resursiem
 Katastrofu iedalījums

Dabas katastrofas
Cilvēku izraisītās katastrofas
Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas
 Katastrofu iedalījums
Dabas katastrofas:
Par dabas katastrofām var uzskatīt visus tos dabā
noritošos procesus, kas apdraud cilvēku dzīvību un
iznīcina cilvēku radīto vidi. Neatkarīgi no katastrofu
mēroga – globāla, reģionāla vai lokāla katastrofa – tās ir
vienlīdz traģiskas cilvēkiem.

Postošās dabas katastrofas nav nekas pretdabisks, tie ir

nenovēršami Zemes garozas kustības, atmosfēras
cirkulācijas vai hidrosfēras procesi, tādēļ cilvēkiem
jāiemācās gan tos paredzēt, gan dzīvot un darboties tā,
lai katastrofu postījumi būtu pēc iespējas mazāki. Daudz
bīstamākas ir cilvēku neapdomīgas vai nepareizas
darbības dēļ radītas neatgriezeniskas pārmaiņas dabā.
 Katastrofu iedalījums

 Kosmiskās dabas katastrofas

Meteorīti
 Lielus kosmiskās vielas gabalus, kas nesadeg
atmosfērā, bet nokrīt uz Zemes virsas, sauc par
meteorītiem. Kādreiz tie ir bijuši komētu un asteroīdu
daļas.
 Ik gadu uz Zemes nokrīt vairāk nekā 3000 meteorītu;
katrs no tiem sver aptuveni kilogramu vai vairāk.
Galvenokārt tie ir akmens meteorīti, mazāk ir dzelzs
un dzelzs - akmens meteorīti.
 Kosmiskās dabas katastrofas

 Milzīgiem meteorītiem saduroties ar Zemi, izveidojas

krāteri. To lielums ir no dažiem metriem līdz 140 km
diametrā. Vairākums krāteru ir radušies pirms 50
miljoniem gadu.
Zemes lielākais reģistrētais
meteorīts ir 1908. gada 30. jūnijā
Austrumsibīrijas taigā nokritušais
Tunguskas meteorīts. Uzskata – tā
bijusi neliela Zemes atmosfērā
nonākusi komēta, kas uzsprāgusi 4
– 10 km virs zemes. Sprādziens
zemē izveidojis krāteri 5 km
diametrā un koncentriski, ar
galotnēm uz āru nogāzis kokus
vairāk nekā 2 tūksto�u km2 lielā
platībā.
 Klimatiskās dabas
katastrofas
 Plūdi
Vairāk nekā ¾ no visiem dabas katastrofās bojāgājušajiem ir
plūdu upuri. Plaši plūdi izceļas, kad līst ļoti stiprs lietus un
upes iziet no krastiem. Lielākos postījumus plūdi nodara, kad
augsts ūdens līmenis turas ilgāk par nedēļu.
 Plūdi
 Zinātnieki paredz, ka temperatūra uz Zemes šajā gadsimtā var
paaugstināties pat par 4 grādiem. Savukārt šī klimata izmaiņa
var novest pie milzīgām un, iespējams neatgriezeniskām
izmaiņām uz Zemes.
Plūdi Rēzeknē
 Plūdi

 plūdu rašanos veicina - strauja sniegs kušana, ledus sastrēgumi,

stipras lietavas, aizsprostu un dambju pārrāvumi.
 Latvija ir viena no piecām drošākajām valstīm pasaulē, kur dabas
stihijas ir retas un vismazāk postošas, ziņo meteorologu portāls
gismeteo.ru, taču ik pa laikam dabas untumi piemeklē arī Latviju.
Visbiežāk – plūdi, kuru iespējamība šopavasar tiek lēsta par
gandrīz 99,9 procentiem.

 Visā Latvijā apzinātas 42 iespējamo plūdu vietas, kurās reāli

apdraudēti cilvēki un mājas, neuzskaitot applūstošās
lauksaimniecības platības un mežus.
 Klimatiskās dabas katastrofas

Noslīdeņi , nogruvumi.
 Noslīdeņi rodas, kad liels ūdens daudzums sajaucas ar
grunti. Rodas bieza masa, kas slīd lejup pa kalnu
nogāzēm, aprokot visu savā ceļā.
 Klimatiskās dabas katastrofas
 Vētras
Putekļu vētras rodas
izžūstot augsnes
virskārtai un tad
pārvēršoties putekļos,
ko vējš paceļ gaisā. Šo
vētru laikā iespējams
saslimt un vēlāk
nomirt no plaušu
saslimšanām. Putekļu
vētras biežāk
sastopamas rajonos,
kur tiek apstrādāta
zeme un bieži ir stiprs
vējš.
 Klimatiskās dabas katastrofas

Sniega vētras veidojas vējam paceļot gaisā

vēl nesablīvēju�os sniegu vai sniegot
stiprā vējā. Savukārt ledusvētras rodas,
kad ūdens gaisā sasalst, veidojot piezemes
slānī ledus kristāliņu miglu.
 Klimatiskās dabas katastrofas
 Aizvien postošākas kļūst pavasara un rudens vētras. Pēdējos 50
gados lielākās vētras bijušas 1953., 1967.,1969., 2001. un
2005.gadā.
 1953.gadā vētra un tās radītā straume piekrastes joslā zvejniekiem
izpostīja 54 lielos divkrātiņu stāvvadus. Pat 50 tonnas smagie kuģu
tērauda enkuri bija izcelti no klinšainās pamatnes, dažiem pat
atliecot to plecus un ķetnas.
 1969.gadā vētra izrāva 19 lielas, apmēram 180 gadu vecas priedes.
 Svētdiena, 9. janvāris (2005) Stiprais vējš, kas pēdējo diennakti
plosās Latvijā, lielus postījumus nodarījis aptuveni 70% lauku
saimniecību visā Latvijā.
 Šī ir visstiprākā vētra Latvijā pēdējo 40 gadu laikā. Visstiprākais vējš
brāzmās sasniedza līdz 40 metriem sekundē un nodarīja milzu
postījumus gandrīz visā Latvijas teritorijā.
 Klimatiskās dabas katastrofas

Tornado (virpuļviesulis)
 Tornado ir ātri virpuļojoša vētra, kurā atmosfēras
spiediens ir pazeminājies krietni zem normas.
Tornado rodas negaisa mākoņa pamatnē, kad silts,
mitrs gaiss paceļas augšup no piezemes slāņa un plūst
caur aukstākām gaisa masām mākoņa lejas daļā.
Vietā, kur augšupejošā gaisa plūsma ar smagāko vēso
gaisu, Zemes rotācija liek šīm gaisa masām griezties
it kā ap savu asi. Spiediens tornado centrā ir daudz
zemāks nekā ārpus tā.
Klimatiskās dabas katastrofas
Tornado Tornado postošais virpulis (centrs)
parasti ir līdz 2 km plats,
visbiežākais ātrums ir 55 km/h.
Nāvējošākais tornado reģistrēts
1925. gada 18. martā Misūri,
Ilionisas un Indianas štatā (ASV).
Vētrā gāja bojā 689 cilvēki.
Viesuļvētras Mičs izraisītajos plūdos
un zemes nogruvumos
Centrālamerikā 1998. gada
novembrī bojā gāja vairāk nekā
1000 cilvēku. Viesuļvētra sasniedza
ātrumu pat 305 km/h.
 Klimatiskās dabas katastrofas
 Orkāni (tropiskie cikloni)
Ja vēja ātrums pārsniedz 118 km/h, tad
vētru sauc par orkānu. Orkāns ir milzīga
rotējoša vētra, kas nodara plašus
postījumus un kurā vēja ātrums
sasniedz 350 km/h. Šīs vētras laikā ir
lietus gāzes un jūrā augsti viļņi. Orkāns
sākas atmosfēras rajonā virs siltajām
tropiskajām jūrām, kur gaiss ir sasilis
(tropi – apgabali uz Zemes netālu no
ekvatora). Siltais gaiss izplešas un ceļas
uz augšu, radot šajā vietā pazeminātu
atmosfēras spiedienu. Apkārtējais gaiss
plūst uz šo vietu, un Zemes rotācija liek
tam griezties.
Klimatiskās dabas katastrofas
 Klimatiskās dabas katastrofas
 Viens no postošākajiem orkāniem plosījās 1900.
gada septembrī, kad tika nopostīta ASV
piekrastes pilsēta Galvestona Teksasas štatā.
Bojā gāja vairāk nekā 12000 cilvēku, sagrautas
tika 2600 mājas, bez pajumtes palika 10000
cilvēku.
 1991. gada maijā orkāns, vārdā “Ciklons 2B”,
piezagās Bengālijas līcim, atnesot postu
Bangladešas iedzīvotājiem. Vētra brāzās ar
ātrumu 240 km/h un sacēla 6m augstu uzplūdu
vilni. Vējš sagrāva tūkstošiem ēku, plūdos bojā
gāja ap 140000 cilvēku.
 Klimatiskās dabas katastrofas
 Lavīnas
 Šveices Alpi ar daudzajiem kūrortiem ir viens no
lielākajiem riska rajoniem – katru gadu šeit nogrūst ap
10000 lavīnu. Lavīnas notiek pēc lielas snigšanas, kad
kalnu nogāzēs uzkrājies sniegs. Sniegs krājas slāņos, kad
slāņi kļūst nestabili, draud izveidoties lavīna.
 Klimatiskās dabas katastrofas
 Temperatūras svārstības
Sals. Daudzviet liela aukstuma laikā nosalst cilvēki – visbiežāk
tur, kur šāds aukstums nav pierasts. Aukstākā apdzīvotā vieta
pasaulē ir Verhojanska (Krievija), kur gaisa temperatūra var
pazemināties pat līdz –71oC.
Visaukstāk vispār ir polārajos apgabalos, kur polārās ziemas
laikā temperatūra reti augstāka par -40oC.
Karstumā viss izkalst un izkūst. Līdz ar to daudzās valstīs iznīkst
pārtikas augi. Viskarstākie rajoni Āfrikā un Āzijā, kur bieži ir
sausuma problēmas.
Karsts un sauss ir arī Austrālijā, kur šī iemesla dēļ bieži izceļas
mežu ugunsgrēki. Augstākā temperatūra reģistrēta Sahāras
tuksnesī, Azīzijā (Lībija) – 58oC.
 Tektoniskās dabas katastrofas
 Vulkāni
Vulkāns ir atvere Zemes virsā, caur kuru izplūst ugunīga lava, pelni
un gāzes. Parasti lava un pelni apkārt šai atverei izveido kalnu.
Vulkānu “uzvedība” atkarīga no tā, kāda tipa magma izplūst.
Piemēram, vulkāni Havaju salās un Islandē atrodas virs karsto
mantijas iežu izplūdes vietām, sauktām par karstajiem punktiem.
 Tektoniskās dabas katastrofas
Islandes vulkāna izvirdums.

Pirmdiena, 19. aprīlis (2010)

 Tektoniskās dabas
katastrofas
 Virs Eiropas joprojām pelnu mākonis
 Tektoniskās dabas katastrofas
 Zemestrīces

Katru gadu pasauli

satricina pat līdz 1000
zemestrīču, kuru
stiprums ir no 5 līdz 6
ballēm. Zemestrīces nav
iespējams novērst, taču,
dzīvojot pastāvīgu
draudu apstākļos,
cilvēki ir iemācījušies
sadzīvot ar tām un mazināt postošās sekas. Eksperti prognozē, ka nākotnē
zemestrīces varētu radīt vēl lielākus postījumus, jo pasaules iedzīvotāju skaits
turpina palielināties. XX gadsimtā zemestrīcēs gāja bojā aptuveni 1,6 miljoni
cilvēku.
 Tektoniskās dabas katastrofas
Zemestrīces veidojas:
 Kontinentālās plātnes pašķiras, ļaujot zemes garozai iegrimt
uz leju.
 Kontinentālās plātnes saduras, liekot kalnu iežu slāņiem
salocīties un spiesties uz augšu, lai radītu augstākus kalnus.
 Okeāna dibena slānis tiek iespiests zem kontinentālās garozas,
iekļūstot magmā, kur tiek pārstrādāts. Šajā gadījumā veidojas
visstiprākās zemestrīces (pat 8,9 balles). Šajā procesā okeāna
dibens var pacelties par daudziem metriem.
 Okeāna dibena izplešanās. Bazaltiskā magma paceļas uz
augšu, jauno okeāna dibenu pie lūzuma līnijas. Šī procesa
ietvaros rodas zemūdens grēda. To pavada gandrīz nemitīga
seismiskā aktivitāte.
 Divas plātnes beržas viena gar otru. Var radīt briesmas, jo
zemestrīces centrs atrodas tuvu zemes virsmai.
 Tektoniskās dabas katastrofas
 Zemestrīces nav iespējams novērst, taču, dzīvojot pastāvīgu
draudu apstākļos, cilvēki ir iemācījušies sadzīvot ar tām un
mazināt postošās sekas. Eksperti prognozē, ka nākotnē
zemestrīces varētu radīt vēl lielākus postījumus, jo pasaules
iedzīvotāju skaits turpina palielināties. XX gadsimtā
zemestrīcēs gāja bojā aptuveni 1,6 miljoni cilvēku.
Pārapdrošināšanas kompānijas Swiss Re apkalpotā informācija
liecina, ka 2001. gadā dabas katastrofas izdzēsa 33000 cilvēku
dzīvības. Lielākā daļa upuru gāja bojā zemestrīcēs. 2002. gadā
notika 8 zemestrīces, stiprākas par 7 ballēm. 20. gadsimta 5
stiprākās zemestrīces.
Tektoniskās dabas katastrofas

lūzums ar nobīdi uz sāniem

garozas lūzums ar uz leju

garozas lūzums ar uz leju

 Tektoniskās dabas katastrofas
 Lielākās zināmās zemestrīces vēsturē
 "Taškentas zemestrīce". (1976. gads)
 "Armēnijas zemestrīce""(1988. gads)
 Lomas Prietas zemestrīce". . (1989. gads)
 "Nortridžas zemestrīce". (1994. gads)
 lielā Hanšiņas zemestrīce(1995. gads)
 Izmitas zemestrīce (1999. gads)
 Indijas okeāna zemestrīce (2004. gads)
 "Sumatras zemestrīce". (2005. gads)
 Čīles zemestrīce".(2010. gads)

Tektoniskās dabas katastrofas
Zemestrīces Latvijā
 Katru gadu Latvijā tiek konstatēti no 150 līdz 200 seismiskiem notikumiem. Šajos
notikumos tiek ieskaitīti gan tektoniskie notikumi, gan sprādzieni, gan viltus
seismiskie notikumi jeb aparatūras kļūdas. [6] Parasti zemestrīces Latvijā nav
jūtamas, jo Latvija atrodas seismiski neaktīvā zonā un šeit var just tikai zemestrīču
atbalsis, kuru atrodas ārpus Latvijas teritorijas.
 Neievērota palikusi zemestrīce 1976. gada 25. oktobrī plkst. 11:42. Tā bija 4,5
balles stipra ar epicentru Igaunijas salu apvidū. Latvijā netika savākti un apkopoti
novērojumi par šo zemestrīci.
 1977. gada 4. martā zemestrīce Baltkrievijā bija 4 balles stipra, tomēr Rumānijā
bojā gāja apmēram 1600 cilvēku.
 1986. gada 31. augustā plkst. 1:31 Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas
observatorijā Baldonē seismogrāfa rādītājs aizskrēja līdz skalas malai. Tā bijusi
apmēram 2 - 3 balles stipra. Satricinājumu manīja arī vairāki rīdzinieki savos
dzīvokļos Purvciema augstceltnēs. Tajā pašā laikā Moldāvijā tika bojātas
tūkstošiem ēku, bija arī cietušie. Hipocentrs atradās Rumānijā ap 100 - 140 km dziļi
pazemē.
 2004. gada 21. septembrī notika zemestrīce, kuras epicentrs atradās Kaļiņingradas
apgabala un Polijas robežas tuvumā. Liepājā, Rīgā un Valmierā sajusti pazemes
grūdieni. Tie bija jūtami arī visā Polijas austrumu daļā. Pazemes grūdieni bijuši
divas reizes : pirmie bija 14:05 pēc Latvijas laika un tie bija 4,8 balles stipri pēc
Rihtera skalas, bet otrie - plkst. 16:32 un to spēks sasniedza jau visas 5 balles.
Liepājā pirmo grūdienu laikā satricinājums bijis 3,5 balles, bet otro - 3,8 balles
spēcīgs.
 Tektoniskās dabas katastrofas
Cunami
 Cunami rodas notiekot zemestrīcei okeāna dibenā. Zemestrīce okeāna
dibenā sakustina ūdens masas, radot ap 0,5 m augstus viļņus. Samazinoties
dziļumam, viļņi pie krasta lūst un kļūst lielāki, sasniedzot 30 m augstumu.
Dzelmē vilnis var sasniegt ātrumu 800 km/h, taču seklākos ūdeņos viļņa
ātrums ir ap 50 km/h. postošākie cunami notiek Klusā okeāna Uguns joslā
(starp Amerikas rietumu piekrasti un Āzijas austrumu piekrasti).
 Tektoniskās dabas katastrofas

 2004.gada 26.decembrī pie Indonēzijas salas Sumatras

krastiem tika reģistrēta otrā spēcīgākā jebkad pieredzētā
zemestrīce, kas izraisīja gigantiskus viļņus, kas radīja
postījumus piekrastēs pat tūkstošiem kilometru attālumā.
 Cunami skāra pat tādas valstis kā Malaizija un Somālija,
turklāt viļņos gāja bojā arī daudz ārvalstnieku – vissmagāk
cieta Zviedrija, jo cunami paņēma 543 tās iedzīvotāju
dzīvības.
 Ūdens siena atstāja bez pajumtes aptuveni 1,5 miljonus
cilvēku, un bojā gāja 200 000 cilvēku.
 Cilvēku izraisītās
katastrofas:

Tehnogēnās katastrofas
ražošanas avārijas ar ķīmisko, radioaktīvo un bioloģiski aktīvo
vielu noplūdi,
.
 Cilvēku izraisītās katastrofas

ugunsgrēki ēkās un saimnieciskajos

objektos, sprādzieni, transporta avārijas,
dambju pārrāvumi, komunālo un
enerģētisko tīklu pārrāvumi, ēku un būvju
sabrukšana);
 Lielākās dzelzceļa avārijas Latvijā

 1976. g. – ātrvilciena Ļeņingrada-Rīga

avārija pie Juglas stacijas
 1988. g. – kravas vilciena avārija pie
Vecumniekiem
 2000. g. – kravas vilciena avārija pie
Līvbērzes stacijas
 Lielākās dzelzceļa avārijas Latvijā
Ātrvilciena Ļeņingrada-Rīga avārija (1976.g.
16.02.)
 cēlonis:
 pārmija bija aizsalusi
 jaunākais pārmijnieks patvaļīgi palaida lokomotīves pa
neatļautu ceļu
 vecākais pārmijnieks nepareizi nodeva komandas un
nepārliecinājās par komandas izpildi
 gāja bojā 46 cilvēki
 smagi ievainoti 6 cilvēki
 viegli ievainoti 55 cilvēki
 Lielākās dzelzceļa avārijas Latvijā
Vecumnieku avārija (1998.g. 11.11.)
 cēlonis - sastāva tehniskais stāvoklis
 bojātas 14 cisternas
 izlīst 800 t dīzeļdegvielas
 sadeg 310 t
 augsnē paliek 8 t
 soda nauda par katru augsnē atstātā naftas produkta
tonnu – 4000 Ls (kopā 32 000 Ls)
 Lielākās dzelzceļa avārijas Latvijā
Līvbērzes avārija (2000.g. 11.03.)
 cēlonis – vilciena sadursme ar automašīnu
 bojātas 10 cisternas
 izlīst 770 t dīzeļdegvielas
 sadeg 554 t
 augsnē iesūcas 216 t
 augsnē paliek 38 t
 soda nauda par katru augsnē atstātā naftas produkta
tonnu – 3000 Ls (kopā 150 840 Ls)
 Riska scenāriji dzelzceļa
pārvadājumiem
 Divu vilcienu sadursme
 Sastāva nobraukšana no sliedēm
 Vilcienu sadursme ar autotransportu
 Bīstamās kravas izbiršana un izlīšana
 Huligānisms un terora akti
 Riska līmeni ietekmējošie faktori

 Avārijas iemesli
 iekšēji dzelzceļa pārvadājumu sistēmā
 ārējas izcelsmes
 Avārijā iesaistītās ķīmiskās vielas
 Avārijas vieta
 dzelzceļa infrastruktūras objekti
 apdzīvotas vai neapdzīvotas teritorijas
 Gatavība ārkārtas situācijām
 Vilcienu nobraukšana no sliedēm

 Iekšējie iemesli
 sliežu ceļa defekts
 ritošā sastāva defekts
 lokomotīves mašīnista kļūdas
 satiksmes organizācijas kļūda
 Ārējie iemesli
 izskalojumi
 sadursme ar autotransportu
 Negadījumu % sadalījums
Negadījumi 2000 gadā

50
45

40
35

30
% 25

20
15
10

5
0
Vainīgo amatpersonu sadalījums
Vainīgās amatpersonas

70

60

50

40
%

30

20
vagonu aps katītājs

10 m eis tars

m aš inis ts
0

2001 pārējās am atpers .

2000
1999
Potenciālās avārijas vietas raksturojums

 Saistībā ar dzelzceļa infrastruktūru

 avārija uz līnijas
 stacijas teritorijā
 šķirotavā
 Saistībā ar cilvēku apdraudējumu
 avārija blīvi apdzīvotā teritorijā
 vidēji apdzīvotā teritorijā
 neapdzīvotā teritorijā
 Noplūdušās kravas

80

70

60

50

% 40

30

20

10 Dīzeļdegviela

0 benzīns

1998
1999 citas kravs
2000
2001
Avārijas sekas atkarībā no vielas
Ugunsgrēka parametri (datorprogramma ARCHIE)
Benzīnam Dīzeļdegvielai
( izlīst 60 t) (izlīst 60 t)
Degošās peļķes rādiuss 19 m 18 m

Liesmas augstums 53 m 38 m

100 % letālo iznākumu 69 m 29 m

zonas rādiuss

Zonas rādiuss ar 1 % 99 m 42 m
letālo iznākumu
 Noplūžu lielums
Dīzeļdegvielas noplūžu lilums

80

70

60

50

% 40

30

20
līdz 60 kg (+ neuzrādītās)
10 no 60 - 600 kg
no 600- 6000 kg
0 no 6 tūk- 60 tūk. kg
1998 virs 60 tūk.kg.
1999 2000 2001
 Noplūžu iemesli
70

60

50

40
%

30

20

10

0 c is
te r
na
1998 sn
o li
1999 e to
jum
2000 s
2001
 Gatavību ārkārtas situācijām raksturo

 Glābšanas dienestu:
 tehniskais nodrošinājums
 pieredze un apmācība
 dislokācija
 mobilitāte
Glābšanas dienestu galvenās problēmas

 Nepietiekošs ekipējums ķīmiskām avārijām

 Zema mobilitāte
 Nevienmērīgs izvietojums Latvijas teritorijā
 Gari viensliežu dzelzceļa posmi
 Es to n ia
Ain a ýi Va lka
S a la c g rìv a

R o ja
Lim b a ýi Va lm ie ra A lú ks n e
R u s s ia
Ve n ts p ils Mè rs ra g s S ku lte

Ta ls i C è s is
E n g u re G u lb e n e
R ÌG A B a lv i
Tu ku m s Lie lu p e
P â v ilo s ta
Ku ld ìg a
È rg îi Lu b â n a
Ma d o n a
O g re

Lu d z a
S a ld u s J e lg a v a Kru s tp ils
D o b e le A iz kra u kle
Lie p â ja Janjelg J è k a b p ils
R è z e kn e
B a u s ka
ava P re iîi

Lith u a n ia
Krâ s la v a
S e a p o rts O il a n d o il p ro d u c ts p ip e lin e s D a u g a v p ils
A irp o rts Ma in g a s p ip e lin e s
Underg ro und g as s to rag e R a ilw a y s
B o rd e r c ro s s in g p o in ts Ma in ro a d s
B o rd e r c ro s s in g a n d c u s to m s c o n tro l p o in ts F irs t c la s s ro a d s
B o rd e r c ro s s in g p o in ts (in fu tu re - b o rd e r c ro s s in g a n d c u s to m s c o n tro l p o in ts ) B e la ru s

Ge n e ra l p la n oLDz
f lo cglābšanas
a tio n o f th evilcienu
p rin c ip dislokācijas
a l tra n s p o rt in fra s tru c tu re e le m e n ts .
© S a tiks m e s m in is trija s
vietas In fo rm â tika s de p a rta m e n ts
 Dzelzceļa negadījumu
reģistrēšana
Staciju dispečeri fiksē savā žurnālā notikušo un par to ziņo savam
reģionālajam ekspluatācijas iecirkņa dežurantam
(Rīga, Daugavpils, Jelgava)

Ekspluatācijas iecirkņa dežurants ved savu uzskaites žurnālu

No visiem trim iecirkņiem informācija nonāk LDz direkcijā, kur to

fiksē "Dzelzceļa satiksmes negadījumu uzskaites žurnālā"

LDz Tehniskā inspekcija ved identisku "Dzelzceļa satiksmes

negadījumu uzskaites žurnālu"

LDz Tehniskā inspekcija pēc "Dzelzceļa satiksmes negadījumu

uzskaites žurnāla" sagatavo"Diennakts operatīvo ziņojumu"
 Cilvēku izraisītās katastrofas

 Sabiedriskās nekārtības, terora akti un

bruņoti konflikti
 Epidēmijas,

Kas ir epidēmija? Epidēmija ir saslimšanas gadījumu biežuma straujš pieaugums

un izplatīšanās kādā ģeogrāfiskā teritorijā un attīstības tendence Latvijā
galvenokārt gada aukstajā periodā.
Pandēmija - ievērojams saslimšanas gadījumu pieaugums un strauja infekcijas
izplatīšanās ar vairākiem smagas formas gadījumiem un netipiski augstu mirstību.
Pandēmija skar plašas ģeogrāfiskas teritorijas un tā var būt ilgstoša (no dažām
nedēļām līdz vairākiem mēnešiem).

Par potenciāliem cilvēku masveida epidēmijas avotiem uzskatāmi pārtikas apritē

(t.sk. dzeramā ūdens piegādē) un sadzīves pakalpojumu sniegšanā iesaistītās
komercsabiedrības, individuālie komersanti, publiskās atpūtas vietas, t.sk.
peldvietas.
 Epizootijas
 Epizootija — dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīga
dzīvnieku masveida saslimšana un strauja izplatība un kura
rada lielus sociālekonomiskos zaudējumus, ierobežo
starptautisko tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku
izcelsmes produkciju;
 Epizootijas
 Dzīvnieku masveida saslimšanu un bīstamu inficēšanos
galvenokārt var izraisīt saindēta barība un saskare ar bīstamu
slimību (cūku mēris, trakumsērga, mutes un nagu sērga u.c.)
inficētiem dzīvniekiem vai inficētu dzīvnieku izcelsmes
produkciju.


Epizootiju draudu vai uzliesmojuma gadījumā veic pasākumus

ko paredz Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumi
Nr. 127 “Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu
novēršanas kārtība”, prasībām.
 Epifitotijas

Kaitīgo organismu masveida izplatīšanās augu valstībā ir epifitotijas.

Lai izplatītu fitosanitārajai kontrolei pakļautos augus, augu produktus

un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus Latvijā un Eiropas
Savienībā, augiem un augu produktiem pievieno augu pasi, kas
apliecina augu un augu produktu atbilstību fitosanitārajām prasībām.
 Epifitotijas
 Kaitīgos organismus, augus, augu produktus un ar tiem
saskarē nonākušos priekšmetus zinātnes, izmēģinājumu
vai šķirņu selekcijas vajadzībām ieved vai pārvieto, ja
saņemta Valsts augu aizsardzības dienesta atļauja.

Augu saslimstības iedala karantīnas un nekarantīnas

slimībās. Pret karantīnas slimībām savlaicīgi tiek
konstatēta infekcijas izraisītāja klātbūtne un tiek
iznīcināti attiecīgie infekcijas perēkļi, kā aktuālākā var
būt kartupeļu gaišā gredzenpuve.
 Ārkārtējā situācija

 Ja katastrofas mēroga dēļ ir nepieciešama juridisko un fizisko personu

tiesību un brīvības ierobežošana, var izsludināt ārkārtējo situāciju (Civilās
aizsardzības likums)

 Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets (Nacionālās drošības

likums, 10.pants)


2008.gada 10.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.421 ”Noteikumi par
meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu
mežā”
 Ārkārtējo situāciju ierosina šādā
kārtībā:
 vietēja mēroga ārkārtējās situācijas tiešu draudu gadījumā Valsts
meža dienesta vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
struktūrvienības vadītājs iesniedz rakstisku ierosinājumu attiecīgās
pašvaldības civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājam. Komisijas
priekšsēdētājs ne vēlāk kā divas dienas (ja izcēlies meža
ugunsgrēks, – nekavējoties) pēc ierosinājuma saņemšanas sasauc
pašvaldības civilās aizsardzības komisijas sēdi.
Sēdē izskata ierosinājumu un pieņem lēmumu par ārkārtējās
situācijas ierosināšanu vai ierosinājuma noraidīšanu. Par minētās
komisijas lēmumu pašvaldības vadītājs nekavējoties informē
zemkopības ministru;