Truši — Austrālijas iekarotāji

KAUJAS lauku — kailu, dziļām alām izvagotu zemi, ko kādreiz klāja zaļa zāle, — sedz kaujinieku līķi. Šie
kareivji nav aizsargkrāsas formas tērpos, ar zābakiem kājās un durkļiem rokā. Tie ir tērpušies mīkstos kažokos
un bruņojušies ar asiem zobiem, jo pieder pie bēdīgi slavenās Austrālijas savvaļas trušu armijas.

Trušu armijas ofensīva

Truši savu ”uzbrukumu” Austrālijai sāka 1859. gadā no kontinenta DA piekrastes. Uz turieni tie tika
atvesti vietējo mednieku izklaidei, bet drīz trušu šaušana vairs nebija sports. Tā bija izmisīga cīņa par šo
dzīvnieku skaita ierobežošanu.

Lai kolonizētu Lielbritāniju, Eiropas trušiem bija nepieciešami 900 gadi, bet Austrālijā tikai 50 gadu laikā
tie ieņēma platību, kas bija lielāka nekā puse Eiropas teritorijas. Tā kā vienai trusenei gadā piedzimst līdz 40
mazuļiem, truši ieņēma jaunas teritorijas tik strauji, ka ”frontes līnija” ik gadus virzījās uz priekšu par 100
kilometriem. Kādā Lauksaimniecības zinātņu komitejas ziņojumā ir teikts: ”Tā bija straujākā introducētas
zīdītāju sugas izplatīšanās, kāda jebkad pasaulē novērota.” Sekas tam bija visai postošas.

Tā kā truši apēd vietējo dzīvnieku barību un ieņem to alas, viņi tiek vainoti par to, ka atsevišķos reģionos
ir izzudušas vairākas sugas. Tāpat tiek uzskatīts, ka trušu dēļ ir sarukušas Austrālijas mežainās platības. Kā
paskaidroja kāds speciālists, ”truši apēd jaunos kociņus, tāpēc, aizejot bojā vecajiem kokiem, nav jauno, kas
stātos to vietā”. Kad truši ieņem nelielu salu, iznākums var būt pat katastrofāls. 1903. gadā truši tika ievesti
Laisānas salā, un līdz 1936. gadam bija izzudušas trīs vietējo putnu sugas un 22 no 26 vietējo augu sugām.
Divdesmit gadu laikā sala pārvērtās par smilšainu tukšaini, kurā auga daži nīkulīgi koki.

Cīņā tiek laisti masu iznīcināšanas ieroči

Austrālijā truši tika šauti, ķerti lamatās un indēti. Lai apturētu viņu straujo virzīšanos uz priekšu, tika
uzcelts slavenais “Žogs aizsardzībai pret trušiem”, kas stiepās 1830 kilometru garumā pāri visam
Rietumaustrālijas štatam. Taču neviens līdzeklis nebija gana efektīvs pret šo uzbrucēju armiju.
 Tad 1950. gadā pretuzbrukumam tika izmantots bioloģiskais ierocis — miksomatozes vīruss. Šis vīruss,
ko pārnēsā odi un blusas, strauji samazināja trušu skaitu, kas tolaik bija sasniedzis jau 600 miljonus. Divu gadu
laikā tas nogalināja 500 miljonus trušu, bet citiem dzīvniekiem nekādu ļaunumu nenodarīja. Tomēr truši drīz
vien attīstīja pret to rezistenci, un izdzīvojušie atsāka strauji vairoties. Līdz pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem
gadiem trušu skaits atkal bija palielinājies līdz aptuveni 300 miljoniem, un tika meklēti jauni ieroči turpmākai
cīņai.

Sliktas un labas ziņas

1995. gadā austrāliešu rokās nonāca vēl viens bioloģiskais ierocis. Tā bija trušu vīrushemorāģiskā
slimība, kas pirmo reizi parādījās 1984. gadā Ķīnā. 1998. gadā šī vīrusslimība jau bija sasniegusi Eiropu un
pavisam neilgā laikā Itālijā nogalinājusi 30 miljonus mājas trušu. Trušu audzētājiem Eiropā šīs slimības
parādīšanās bija slikta ziņa, bet austrāliešu reakcija bija gluži pretēja, jo divu mēnešu laikā pēc trušu
vīrushemorāģiskās slimības izplatīšanās viņu valstī bija aizgājuši bojā desmit miljoni trušu. Pēc visa spriežot, šī
slimība bija bīstama tikai un vienīgi trušiem, kas 30 līdz 40 stundas pēc inficēšanās mira vieglā nāvē. Daudzos
Austrālijas sausākajos reģionos līdz 2003. gadam trušu hemorāģiskā slimība bija samazinājusi trušu skaitu
vismaz par 85 procentiem.

Kad truši vairs neapgrauza kādā Dienvidaustrālijas nacionālajā parkā augošās orhidejas, to skaits
nepilnu piecu gadu laikā pieauga astoņkārt. Cituviet, kur vairākas reizes bija uzliesmojusi trušu hemorāģiskā
slimība, tika novērota strauja vietējo krūmu atjaunošanās, minēts žurnālā Ecos. Sarūkot trušu populācijai,
mazāk kļuva arī tādu Austrālijā ievestu plēsēju kā lapsas un savvaļas kaķi. Par šī jaunā bioloģiskā ieroča
efektivitāti ir priecīgi gan ekologi, gan lauksaimnieki, jo truši ik gadus Austrālijas ekonomikai izmaksāja 600
miljonus Austrālijas dolāru (350 miljonus eiro). Tiesa, vēl nav zināms, kā šī slimība Austrālijas sīkstos trušus
ietekmēs nākotnē.

http://en.wikipedia.org/wiki/Rabbit-proof_fence
http://wol.jw.org/lv/wol/d/r49/lp-lt/102005089
www.records.nsw.gov.au

Jautājumi:

• Trušu nonākšana Austrālijā

• Trušu savairošanās sekas:
o dabā
o ekonomikā
• Veidi, kādos truši ir mēģināti iznīcināt
• Ieguvumi Austrālijas dabā un ekonomikā pēc trušu skaita ierobežošanas