Professional Documents
Culture Documents
1 2 Katastrofas
1 2 Katastrofas
•
Katastrofas
Katastrofas
• Katastrofa — notikums, kas izraisījis cilvēku
upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību,
nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu
cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai
rada būtiskus materiālos un finansiālos
zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un
pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst
notikuma postošos apstākļus.
• Katastrofas draudi– situācija, kad risku
novērtējums, prognozes, informācija vai citi
apstākļi pamatoti liecina par katastrofas
iespējamību.
Katastrofu iedalījums
•Atbilstoši katastrofas veidam izšķir:
•1) dabas katastrofas;
•2) cilvēku izraisītās katastrofas:
•a) tehnogēnās katastrofas,
•b) sabiedriskās nekārtības, nemieri un
terora akti.
Atbilstoši katastrofas raksturam, tās radīto
postījumu apjomam un reaģēšanā iesaistāmo resursu
iespējām izšķir:
• 1) vietēja mēroga katastrofas — katastrofas radīto
postījumu apjoms nepārsniedz vienas pašvaldības
administratīvās teritorijas robežas;
• 2) reģionāla mēroga katastrofas — katastrofas
radīto postījumu apjoms pārsniedz vienas
pašvaldības administratīvās teritorijas robežas;
• 3) valsts mēroga katastrofas — katastrofas radītie
postījumi ietekmē visu valsts teritoriju vai nozīmīgu
tās daļu.
Dabas katastrofas
• Dabas katastrofas:
• Ar terminu dabas
katastrofas, jeb stihiskās
nelaimes apzīmē tās dabas
parādības, kas izsauc
ārkārtējas situācijas
apstākļus, cilvēku normāla
dzīves veida pēkšņu
pārtraukšanu, dažādu
traucējumu izveidošanos.
Dabas katastrofas
Berindžera krāteris
Ziemeļarizonas
tuksnesī (ASV)
(pirms 50 000 gadu).
Kosmiskās dabas katastrofas
Kāli ezers (krāteris)
Sāremā salā (Igaunija) Čeļabinskas meteorīts
pirms 7500–7600 gadiem. 2013. gada 15. februārī Krievijā.
Metroloģiskās dabas katastrofas
(vētra, lietusgāzes, snigšana, apledojums, putenis)
• Iedzīvotājus, tautsaimniecības objektus un citus
objektus var apdraudēt vētra ar vēja ātrumu 25
m/s un vairāk, kas var radīt elektronisko sakaru
līniju un elektrolīniju pārrāvumus, kontaktu un
kabeļu bojājumus pilsētu elektrotransporta un
elektrovilcienu līnijās.
• Var tikt sagrautas vai bojātas dzīvojamās mājas
un ražošanas ēkas, izraisītas transporta avārijas,
mežu postījumi, autoceļu un ielu aizsprostojumi
(nogāzti koki, konstrukcijas).
Virpuļvētras
• Virpuļvētra (arī
smerčs, tornado)
ir spēcīga, postoša
vētra, kurā vēja
ātrums var
pārsniegt 100
km/h (27.78
m/s).
Tornado
• Lietus daudzums ir
50 mm līdz 12 st.,
vai 150 mm divās
dienās, un klāj
vismaz 10 % valsts
teritorijas.
Putenis un stipra snigšana
•Putenis veidojas, ja intensīvi snieg un
pūš stiprs vējš.
•Latvijā spēcīgs putenis ir tad, kad
vēja ātrums ir virs 15 m/s ar snigšanu
vienu d/n, un tas klāj vismaz 30 %
valsts teritorijas.
Sniega lavīnas
Meteroloģiskās dabas katastrofas
(vētra, lietusgāzes, snigšana, putenis)
• No Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
ieteikumiem, kā šādos laika apstākļos vajadzētu
rīkoties, lai pasargātu sevi un citus:
• Bez īpašas nepieciešamības neej ārpus telpām,
atturi no pastaigām bērnus, vecus cilvēkus un
invalīdus. Ieved mājdzīvniekus iekštelpās. Turi
tuvumā pirmās palīdzības aptieciņu.
• Esi gatavs elektroenerģijas padeves pārtraukumiem
jau laikus! Sagatavo kabatas lukturus un ievieto
radiouztvērējos baterijas, lai sekotu līdzi ziņām.
Neaizmirsti uzlādēt mobilo tālruni.
Meteroloģiskās dabas katastrofas
(vētra, lietusgāzes, snigšana, apledojums,
putenis)
• No Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ieteikumiem,
kā šādos laika apstākļos vajadzētu rīkoties, lai pasargātu sevi
un citus:
• Nenovieto transporta līdzekļus zem kokiem, pie celtniecības
sastatnēm, reklāmu stendiem un tamlīdzīgām konstrukcijām.
• Stipra vēja brāzmu brīžos neuzturies loga tuvumā. Blakus
esošo koku zari un citi priekšmeti vētras laikā var izsist logu
rūtis un izraisīt traumas.
• Aizver logus, durvis, bēniņu lūkas. Daudzdzīvokļu mājās novāc
vai nostiprini priekšmetus uz balkoniem. Lauku māju
pagalmos nostiprini saimniecības lietas. Miskastes pārvieto uz
iekštelpām.
Meteroloģiskās dabas katastrofas
(vētra, lietusgāzes, snigšana, apledojums, putenis)
• No Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
ieteikumiem, kā šādos laika apstākļos vajadzētu
rīkoties, lai pasargātu sevi un citus:
• Laicīgi sagatavojoties vētrai, tiek novērsti vai mazināti
radītie kaitējumi mājām un biznesam, kā arī pašiem
cilvēkiem.
• Ja ir nogāzušies vai aizlūzuši koki, kas traucē satiksmi vai
apdraud cilvēku dzīvību, pārrauti vadi, notikusi avārija
vai cits negadījums, zvani Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienestam pa tālruni 112.
Hidroloģiskās dabas katastrofas
Plūdi
• Plūdi ir neregulāra ūdens līmeņa celšanās jebkurā gada
laikā un vietā, kuras laikā notiek lielu ūdenstilpnei
pieguļošo teritoriju palieņu un citu teritoriju applūšana.
• Plūdi ir parastākais dabas katastrofu veids, jo tie apdraud
ļoti daudzas teritorijas daudzās pasaules vietās.
• Plūdu statistika ir ļoti negatīva, jo katru gadu pasaulē iet
bojā tūkstošiem cilvēku, bet īpašuma zudumi tiek vērtēti
miljardos.
• Minēti dati, ka vairāk nekā ¾ no visiem dabas katastrofās
bojāgājušajiem ir plūdu upuri. Lielākos postījumus plūdi
nodara, kad augsts ūdens līmenis turas ilgāk par nedēļu.
Lielākie plūdi pasaulē
•1970. g., Bangladeša (ciklona dēļ) – ap 1
000 000 bojā gājušo.
•1887. g., Huanhe upe Ķīnā – vairāk nekā
900 000 bojā gājušo.
•1939. g., Ķīnas ziemeļi – 500 000 bojā
gājušo.
Hidroloģiskās dabas katastrofas
Plūdi
• Pali ir ikgadēja upes hidroloģiskā
režīma fāze (parasti noteiktā
sezonā), kuras laikā upē ir
visvairāk ūdens un ilgstoši ir
paaugstināts ūdenslīmenis.
• Plūdus var izraisīt:
• pavasara pali vidējās un lielākajās
upēs;
• vasaras - rudens lietus plūdi
lielākajās upēs;
• vēja uzplūdi teritorijās gar jūras
krastu un lielāko upju grīvās.
Hidroloģiskās dabas katastrofas
Plūdi
• Visapdraudētākās vietas
Daugavā ir no Pļaviņu
hidroelektrostacijas
ūdenskrātuves līdz Daugavpils
pilsētai, kas ietver Pļaviņu, Salas,
Krustpils, Jēkabpils, Līvānu,
Ilūkstes un Daugavpils novadu.
• Minētajos novados plūdi var
notikt pat divas reizes gadā.
Hidroloģiskās dabas katastrofas
Plūdi
• Pārējās Latvijas upēs plūdi var veidoties:
• Gaujā - pie Valmieras, Murjāņiem, Ādažiem un
Carnikavas;
• Lielupē - pie Jūrmalas, Kalnciema, Jelgavas, Staļģenes,
Mežotnes;
• Ventā - pie Kuldīgas, Zūrām, Zlēkām;
• Ogrē - no ietekas Daugavā un visā Ogres pilsētas
teritorijā;
• Bārtā-pie ietekas Liepājas ezerā;
• Dubnā - pie ietekas Daugavā Līvānu pilsētas teritorijā.
Plūdu ierobežošanas pasākumi
• Plūdu briesmu mazināšanai tiek piedāvātas vairākas
stratēģijas:
• Kanālu veidošana padziļina vai paplašina esošo gultni vai
arī to iztaisno, lai atvieglotu lielu ūdens masu caurplūdi
atsevišķos upes posmos.
• Plūdu novēršanas aizsargdambji palīdz noturēt un uzkrāt
plūdu ūdeņus noteiktā tilpumā, lai vēlāk tos vienmērīgi
novadītu uz leju.
• Dažkārt tiek būvēti uzbērumi gar upes krastiem, īpaši
vietās, kur nav dabisku vaļņu vai krauju. Tie var būt
pastāvīgi vai arī pagaidu, kad tos veido plūdu laikā no
smilšu maisiem.
Plūdu seku likvidēšanas pasākumi
• Pēc plūdu likvidēšanas
nepieciešams veikt
pasākumus vides
atveseļošanai (piemēram:
aku, pagrabu un citu
piesārņotu vietu attīrīšana
un dezinfekcija) un citus.
Klimatoloģiskās dabas katastrofas
Salnas un stiprs sals
•Salnas ir piezemes gaisa slāņa, zemes
virsmas vai augu t0 pazemināšanās
zem 00 C vakarā vai naktī augu
veģetācijas periodā, 30% valsts
teritorijas.
•Stiprs sals ir tad, kad temperatūra ir
zemāka par -350 C un vismaz 30%
valsts teritorijas vai Rīgā.
Klimatoloģiskās dabas katastrofas
Stiprs karstums
• Stiprs karstums –
temperatūra pārsniedz
330C, 30% valsts
teritorijas vai Rīgā.
• Pasaulē kritēriji ir
savādāki, jo, piemēram,
Āfrikā 33 grādi C ir
normāla parādība.
Karstā vasara Krievijā (2010)
Stipra migla
• Migla veidojas, kad zeme
atdzesē ļoti mitru gaisu -
tādējādi tas kondensējas,
veidojot ūdens pilienus.
• Stipra migla – redzamība
<50m 6.st. un ilgāk 30%
valsts teritorijas, jūrā,
ostās, pilsētās.
Stipra migla
Klimatoloģiskās dabas katastrofas
Ugunsgrēki
• Mežu un kūdras purvu ugunsgrēki ir nevēlama un
nekontrolējama uguns izplatīšanās, kura var izraisīt
cilvēku un dzīvnieku upurus, un citu cilvēku īpašumu
bojājumus
• Mežu ugunsgrēki un purvu ugunsgrēki var rasties
neuzmanības un ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā.
• Mežu ugunsgrēku cēloņi var būt dabiska aizdegšanās:
• zibens;
• vulkānu izvirdumi;
• dzirksteles akmens nogruvumos;
• spontāna aizdegšanās;
• pazemes ogļu slāņu gruzdēšana.
Meža ugunsgrēki Latvijā
• 2013.g. Latvijā ir reģistrēti 255 meža ugunsgrēki, ar kopējo uguns
skarto platību 169,7 hektāru, tajā skaitā 129,7 hektāru mežs.
• 2014. gadā līdz meža ugunsnedrošā laikposma beigām, Valsts meža
dienesta darbinieki ir atklājuši un likvidējuši 674 meža ugunsgrēkus
un kopējā uguns skartā meža platība ir bijusi 579 hektāri. Skaita ziņā
tas ir vairāk kā iepriekšējos divos gados kopā, bet pēc platības vairāk
kā pēdējos četros gados kopā.
• Pēdējo desmit gadu laikā visvairāk ugunsgrēku bija 2006. gadā, kad
1929 meža ugunsgrēkos kopumā mežs bija dedzis 3790 hektāru
platībā.
• 2017. gadā Latvijā meža ugunsgrēki tika dzēsti 423 reizes 265
hektāru platībā. 76% gadījumu meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls
ir bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni, bet 9% gadījumu tā ir bijusi
ļaunprātīga dedzināšana.
• 2018.g. meža ugunsgrēks Ādažu poligonā bija izcēlies jūnija vidū, un
kopējā meža ugunsgrēkā izdegusī platība bija 770 hektāri.
Meža ugunsgrēki Latvijā
Ārkārtējie mežu ugunsgrēki
Austrālija
Ekstremāli augsts gaisa
piesārņojums
• Gaisa piesārņojums ir potenciāli
kaitīgo gāzu un cieto daļiņu
daudzuma pieaugums
atmosfērā.
• Gaisa piesārņotājus galvenokārt
klasificē kā gaisā suspendētās
cietās daļiņas (putekļi, dūmi,
migla, dūmaka), gāzveida
piesārņotājus (gāzes, tvaiki),
smakas un/vai smaržas.
Ģeofiziskās dabas katastrofas
Zemestrīces
Zemestrīču veidošanās
• Kontinentālās plātnes pašķiras, ļaujot zemes garozai
iegrimt uz leju.
• Kontinentālās plātnes saduras, liekot kalnu iežu
slāņiem salocīties un spiesties uz augšu, lai radītu
augstākus kalnus.
• Okeāna dibena slānis tiek iespiests zem kontinentālās
garozas, iekļūstot magmā, kur tiek pārstrādāts.
• Okeāna dibena izplešanās. Bazaltiskā magma paceļas
uz augšu. Šī procesa ietvaros rodas zemūdens grēda.
• Divas plātnes beržas viena gar otru. Var radīt briesmas,
jo zemestrīces centrs atrodas tuvu zemes virsmai.
Zemestrīces
Zemestrīces
• http://tv.delfi.lv/#
http://tv.delfi.lv/#
Vulkāni: Indonēzija, 2010.g.,
oktobrī
Kīlauea vulkāna izvirdums Havaju salās (2018. g.)
Bioloģiskās dabas katastrofas
Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas
Epidēmija - (gr. epidēmia, epidēmos – izplatīts tautā) ir
infekcijas slimību izplatīšanās, kas stipri pārsniedz
parasto saslimstības līmeni attiecīgajā apvidū.
Pandēmija – ja attiecīgās slimības epidēmija aptver
vairākas valstis vienlaicīgi (piem., 1918.-1920.g.
“spāņu” gripa).
2020. gadā Koronavīrusa izraisītā slimība COVID–19.
2020.g. 12. martā, Pasaules veselības organizācija
paziņoja, ka koronavīrusa izplatība sasniegusi
pandēmijas apmērus.
Saistībā COVID-19 vīrusa izplatību Latvijā 2020. gada 12.
martā tika pieņemts lēmums izsludināt ārkārtējo
situāciju, nosakot virkni stingru ierobežojošu
pasākumu.
Cilvēku, mājdzīvnieku un augu infekcijas slimības:
epidēmijas, epizootijas, epifitotijas
Stihiskās nelaimes:
• Vētras, viesuļvētras, virpuļviesuļi
23 m/s – vētra
30 m/s – ļoti stipra vētra.
Plūdi.
• Masveidīgās ugunsnelaimes.
• Sniega sanesumi, stiprais sals, apledojumi.
• Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas.
Dabas katastrofas 2011.g.
Kopējie zaudējumi pasaulē –
380 miljardi USD
t.sk. zemestrīce Japānā – 210 miljardi
vētras ASV - 46 miljardi USD
lietusgāzes Saldū - ap 400 000 Ls
Pasaulē bojā gājuši > 27 000 cilvēku
t.sk. Japānā > 16 000 cilvēku
Taizeme (plūdi) ~ 800 cilvēku.
Cilvēku izraisītās katastrofas
Tehnogēnās katastrofas
(transporta avārijas,
ugunsgrēki ēkās un
tautsaimniecības
objektos, ražošanas
avārijas ar ķīmisko vielu
noplūdi, enerģētisko
tīklu pārrāvumi, ēku
sabrukšana u.c.).
Ēku un būvju sabrukšana
• 2013.g.21. novembrī
Zolitūdē notika traģēdija
– sagruva lielveikala
Maxima jumts.
• 23. novembrī tika ziņots,
ka Zolitūdes traģēdijā ir
bojā gājuši 54 cilvēki, no
kuriem 3 ir glābēji,
slimnīcā līdz 6.00 ir
ievietoti 28 cilvēki.
Ēku un būvju sabrukšana
2013.g.21. novembra Zolitūdes traģēdija
• Traģiskā negadījuma cēloņi
• Pirmā - kļūdas pieļautas
būvprojektēšanas un
būvuzraudzības laikā.
• Otrā - pārkāpumi pieļauti
veikala ēkas celtniecības
pirmajā kārtā.
• Trešā - notikuši pārkāpumi
otrās kārtas būvdarbos uz
ēkas jumta.
Ēku un citu konstrukciju sabrukšana
bojā aizgāja
852 cilvēki
(23 no Latvijas)
• Pļaviņu, Rīgas un
Ķeguma HES
ūdenskrātuvju
aizsprostu pārrāvuma
un pārrāvuma viļņa
izveidošanās, kā
rezultātā tiks
appludināta teritorija
Ogres, Aizkraukles un
Rīgas rajonos, Rīgas
pilsētā.
Avārijas komunālajās sistēmās
• Avārijas ūdensapgādes
sistēmās;
• avārijas kanalizācijas
sistēmā, attīrīšanas iekārtās
saistītās ar lielu daudzumu
netīro notekūdeņu;
• avārijas siltumapgādes
sistēmās;
• avārijas gāzes apgādes
sistēmās bojājumi.
Avārijas ūdensapgādes sistēmās un
kanalizācijas sistēmās
• Avārijas ūdens un kanalizācijas sistēmās var
izsaukt spiediena kritumu sistēmā, ceļu un
ielu izskalošanu, pagrabu un pazemes telpu
applūšanu.
• Ar neattīrītiem notekūdeņiem var tikt
piesārņota vide un virszemes ūdeņi. No tās
rodas labvēlīgi apstākļi infekcijas slimību
izplatībai.
Avārijas siltumapgādes sistēmās
• Avārijas siltumapgādes sistēmās var
pārtraukt ēku siltumapgādi.
• Tās var izraisīt apakšzemes
inženierkomunikāciju applūšanu, ceļu un ielu
izskalošanu, siltumapgādes tīklu, ēku
siltumapgādes sistēmu un ūdensvadu
aizsalšanu.
• Gāzes vadu vai elektropārvades līniju avāriju
rezultātā var tikt pārtraukta siltumapgāde.
Avārijas gāzes apgādes sistēmās un
elektrotīklu bojājumi
• Avārijas gāzes apgādes sistēmās var izraisīt
ugunsgrēkus un sprādzienus, ēku sagraušanu, kura
rezultātā cilvēki zaudē dzīvību.
• Avārijas maģistrālos gāzes vados var izsaukt meža
un purva ugunsgrēkus.
• Elektrotīklu bojājumi apdraud ražojošo objektu,
komunālo uzņēmumu, publisko sakaru tīklu
normālu darbību, radio un televīzijas pakalpojumu
apraidi un raidīšanu.
Avārijas, kas saistītas ar radioaktīvo vielu
nokļūšanu atmosfērā vai tās draudi
• Avārijas AES ar radioaktīvu vielu
noplūšanu vai radioaktīvo vielu
noplūšanas draudi;
• avārijas ar kodolierīcēm
transporta līdzekļos vai
ķīmiskajās iekārtās;
• avārijas ar kodolmunīciju;
• radioaktīvu avotu atrašana
(pazaudēšana).
Avārijas, kas saistītas ar indīgu vielu
izplūšanu, jeb indīgu vielu izplūšanas draudi
• Latvijā bīstamo vielu noplūdi var izraisīt: naftas un naftas
produktu vadi; maģistrālie gāzes vadi; Krimuldas pagastā
esošā Inčukalna pazemes gāzes krātuve; Rīgā, Ventspilī,
Rēzeknē un citviet esošie paaugstinātas bīstamības objekti,
kuriem ir kāda saistība ar bīstamām vielām; dzelzceļu
bīstamās kravas; ar jūras transportu pārvadātās kravas.
• Radiācijas avārijas var izraisīt: notiekot avārijai kodolobjektos
ārpus Latvijas; nokrītot zemes mākslīgajam pavadonim ar
radioaktīviem materiāliem; radioaktīvo materiālu
transportēšanas laikā; veicot neatļautas darbības ar
kodolmateriāliem.
Cilvēku izraisītās katastrofas