Tālmācības studiju kurss

VIDES, CIVILĀ UN DARBA AIZSARDZĪBA

4. temats:
Rīcība katastrofu un apdraudējumu gadījumā

1.daļa

Saturs:

• Pareiza rīcība atsevišķos katastrofu gadījumos un iesaistāmās institūcijas.

• Pirmās palīdzības sniegšana dažādu traumu gadījumos.

Mērķi:

Pēc šīs nodarbības materiāla apguves un pārbaudes aktivitāšu veikšanas, jūs spēsiet:

• izskaidrot pareizu rīcību katastrofas vai apdraudējuma gadījumā;

• prast izvēlēties valsts un pašvaldību iestādes, kas iesaistāmas konkrētu katastrofu

pārvaldībā.

Autore/s: Liene Arnīte

Rīga
 4.nodarbība: Rīcība katastrofu un apdraudējumu gadījumā – 1.daļa

Iedzīvotāju apziņošana un ārkārtējā situācija

Visā Latvijas teritorijā ir izvietotas 164 trauksmes sirēnas (izvietotas pilsētās un novadu
pagastos), ko paredzēts uz vismaz trīs minūtēm iedarbināt gadījumos, kad nepieciešams
iedzīvotājus informēt vai brīdināt par dabas katastrofu, rūpniecisko avāriju un to draudu
gadījumiem. Iedarbinot sirēnas, to radītais troksnis ir dzirdams apdzīvotajās vietās, kā
rezultātā tiek informēti lielākā daļa valsts iedzīvotāju. Lēmumu par trauksmes sirēnu
iedarbināšanu pieņem VUGD priekšnieks.

Iedzīvotājiem, izdzirdot trauksmes sirēnas, jāieslēdz TV vai radio (piemēram, Latvijas

radio, radio SWH, Skonto, LTV 1 un LTV 7) un tur tiks pārraidīta informācija par dabas
katastrofu, rūpniecisko avāriju un to draudu gadījumiem, kā arī pareizu rīcību un
veicamajiem pasākumiem. Ja iespējams, nepieciešams paziņot tuvākajiem kaimiņiem par
notikušo, jo ne visi zina un prot rīkoties ārkārtas gadījumos.

Papildus trauksmes sirēnām, iedzīvotāju apziņošanas funkciju paredzēts veikt arī,

izmantojot policijas un ugunsdzēsēju automašīnu skaļruņus.

Jāpiezīmē, ka divas reizes gadā – maijā un novembrī – VUGD veic trauksmes sirēnu
pārbaudi, kad tās visā valsts teritorijā tiek ieslēgtas uz noteiktu laiku. Par pārbaudi
vienmēr pirms tam tiek informēta sabiedrība, bet, neskatoties uz to, vienmēr ir iedzīvotāji,
kuri zvana uz vienoto ārkārtas tālruni 112 neizpratnē par notiekošo. Pārbaudes mērķis ir
konstatēt nepilnības un kļūdas trauksmes sistēmas darbībā.

Likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” nosaka, ka Ministru kabinetam ir

tiesības izsludināt ārkārtas stāvokli valstī tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts
ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski
apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība
un dzīvība.

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības
likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju,
fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus
(likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”). Ārkārtējo stāvokli var izziņot uz
laiku līdz trīs mēnešiem visā valstī, valsts daļā vai administratīvās teritorijas daļā. Līdz ar
ārkārtas stāvokļa izziņošanu, Ministru kabinetam ir tiesības noteikti, piemēram, īpašus

Vides, civilā un darba aizsardzība 2

 4.nodarbība: Rīcība katastrofu un apdraudējumu gadījumā – 1.daļa

pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus, valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju

amatpersonu tiesības iekļūt privātā īpašumā, papildu tiesības aizturēt personas, obligātu
prasību nēsāt līdzi personu apliecinošus dokumentus u.tml.

Izņēmuma stāvokli var izsludināt uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem, visā valsts
teritorijā vai tās daļā, ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai draud izcelties iekšējie
nemieri. Arī šādā gadījumā var tikt noteikti pulcēšanās ierobežojumi iedzīvotājiem,
robežu šķērsošanas ierobežojumi, u.tml., savukārt valsts un pašvaldību institūciju
pārstāvji ir tiesīgi aizturēt personas, iekļūt īpašumā, veikt piespiedu pārvietošanu un vielu
un priekšmetu izņemšanu.

Iedzīvotāji par izziņoto ārkārtas un izņēmuma stāvokli tiek informēti nekavējoties,

izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Pareiza rīcība dabas katastrofu gadījumā

Dabas katastrofas un ekstrēmi meteoroloģiskie apstākļi ir tie apdraudējumi, ko iespējams

laikus prognozēt (izņemot zemestrīces un, iespējams, kosmiskās katastrofas), tādēļ ir
vērts regulāri sekot laika prognozēm, lai spētu sagatavoties. Arī gadījumā, jo dodamies uz
ārvalstīm, nepieciešams noskaidrot tur pastāvošos laika apstākļus vai iespējamos
apdraudējumus.

Lielākoties dabas katastrofām vērojama sezonalitāte – ilgstošas lietavas pavasarī un

rudenī, vētras rudenī, stipra snigšana ziemā, karstums un sausums vasarā u.tml. Protams,
var būt arī nobīdes no normas, īpaši vērojamas pēdējos gados, kas tiek saistīts ar globālo
sasilšanu un klimata izmaiņām.

Rīcība vētras, negaisa gadījumā

Par vētru un negaisu laicīgi brīdina LVĢMC. Ja šāds brīdinājums ir saņemts,

nepieciešams veikt sagatavošanās pasākumus:

• nostiprināt vai noņemt priekšmetus no māju balkoniem, aizvērt ēku un būvju

durvis, logus, bēniņu lūkas, nevest laukā mājlopus;

• būt gataviem elektroenerģijas padeves pārtraukumiem – savlaicīgi sagatavot

kabatas lukturus un ievietot baterijas radiouztvērējos, lai sekotu līdzi informācijai
par vētras norisi;

Vides, civilā un darba aizsardzība 3

 4.nodarbība: Rīcība katastrofu un apdraudējumu gadījumā – 1.daļa

• savlaicīgi atvienojiet elektroiekārtas. Zibens izraisīts strāvas vai sprieguma kāpums

var izraisīt nopietnus bojājumus;

• nenovietojiet automašīnu zem kokiem;

• aizveriet durvis un logus, žalūzijas vai aizkarus.

Vētras un negaisa laikā bez vajadzības nedodieties ārpus ēkas, nemazgājiet rokas,
traukus, veļu, neejiet dušā, nekuriniet plīti vai krāsni. Negaisa laikā neuzturieties pie
elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm, ūdens krāniem, radiatoriem un citiem
metāla priekšmetiem.

Savukārt, ja vētras laikā esat ārpus telpām, saglabājiet mieru un veiciet tūlītējus
pasākumus, lai pasargātu sevi:

• patverieties ēkā vai automašīnā. Ja esat automašīnā, atrodiet drošu vietu, kur
apstāties, palieciet tajā, nepieskarieties metāla virsmām, ieslēdziet avārijas gaismas
signālu;

• atrodoties mežā, meklējiet patvērumu zemākā zonā, biezoknī ar zemiem kokiem;

• atrodoties atklātā teritorijā, patverieties zemā vietā, piemēram, gravā vai ielejā.
Izvairieties no atrašanās uz pakalniem, klajā laukā, blakus elektrolīnijām;

• izvairieties no patveršanās nojumē, sīku konstrukciju ēkās vai zem lieliem atsevišķi
augošiem kokiem atklātā teritorijā;

• atrodoties uz ūdens, mēģiniet nokļūt krastā un nekavējoties meklējiet patvērumu;

• neguliet uz betona virsmas vai nepieslienieties betona sienām;

• noņemiet dārglietas, izvairieties no saskaršanās ar metāla priekšmetiem,

lauksaimniecības tehniku, velosipēdu utt.;

• nelietojiet lietussargu!

Vētra un negaiss parasti ir īslaicīgi, tāpēc, ja būsiet veikuši neieciešamos sagatavošanās

pasākumus, šo dabas katastrofu radītais diskomforts būs vieglāk izturams.

Vides, civilā un darba aizsardzība 4

 4.nodarbība: Rīcība katastrofu un apdraudējumu gadījumā – 1.daļa

Plūdi un pali

Arī informāciju par plūdu un palu draudiem saņemsim laicīgi un līdz ar to būs iespēja
sagatavoties. Izņēmums būtu kāda tehnogēnā katastrofa kā rezultātā rodas plūdi,
piemēram, dambja pārrāvums, HES avārija u.tml.

Pastāv applūstošās teritorijas, kur pavasaros pastāv palu draudi, tādēļ pirmām kārtām
vēlams noskaidrot vai dzīvesvieta atrodas applūstošajā teritorijā (applūstošā teritorija ir
teritorija, kas applūst biežāk kā reizi 100 gados).

Ja pastāv palu draudi:

• noskaidrojiet un saglabājiet savā mobilajā telefonā un piezīmju grāmatiņā tālruņu

numurus, uz kuriem jāzvana, lai ziņotu par plūdu sākšanos un saņemtu palīdzību -
pašvaldības un operatīvo dienestu tālruņa numurus;

• ja atrodaties plūdu apdraudētā teritorijā, savlaicīgi parūpējieties par veciem

cilvēkiem, bērniem, invalīdiem un slimniekiem, atrodot viņiem šajā laikā drošāku
mājvietu pie radiem vai draugiem. Nepieciešamības gadījumā lūdziet palīdzību
savā pašvaldībā;

• apziniet vietu, kur nepieciešamības gadījumā evakuēt mājlopus, mājdzīvniekus un

kā tos nodrošināt ar barību. Ja tādas iespējas nav, jau savlaicīgi griezieties pēc
palīdzības savā pašvaldībā;

• lai samazinātu plūdu nodarītos materiālos zaudējumus, pārvietojiet mantas no

pagrabtelpām un pirmajiem stāviem uz augšējiem stāviem vai bēniņiem,
nostipriniet pagalmā un mājas tuvumā esošus priekšmetus. Sagatavojiet mantas, ko
ņemsiet līdzi evakuējoties, jo māja var applūst īsā laika brīdī;

• nodrošināt, lai ķīmiskās vielas un maisījumi (piemēram, minerālmēsli, degviela,

eļļas) atrastos drošās vietās, tā nepiesārņojot dabu;

• norobežot vai izvest atkritumus – vairumā gadījumu atkritumi ir viegli (piemēram,

plastmasas pudeles), tāpēc ūdens straume var aizskalot tos projām;

• sagatavojiet evakuācijai izmantojamos transporta līdzekļus (automašīnas, traktorus

u.c.) un peldošos līdzekļus (laivas, plostus u.c.).

Vides, civilā un darba aizsardzība 5

 4.nodarbība: Rīcība katastrofu un apdraudējumu gadījumā – 1.daļa

Ja plūdi vai pali sākušies neplānoti un negaidīti:

• ja apdraudēta jūsu veselība vai dzīvība zvaniet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas

dienestam pa tālruni 112. Ja nepieciešama cita veida palīdzība, zvaniet savai
pašvaldībai;

• pārvietojieties uz ēkas augšējiem stāviem vai jumtu. Ja plūdi sākušies naktī,

izmantojiet kabatas lukturīšus, lai glābējiem signalizētu par savu atrašanās vietu;

• atstājot māju un saimniecības ēkas, atslēdziet elektroenerģijas un gāzes padevi,

vietējās apkures ierīces un iekārtas, aizveriet logus, durvis, lūkas un slēģus.

Nereti palu vai plūdu draudu gadījumā vai arī situācijās, kad pali vai plūdi jau sākušies,
valsts un pašvaldību iestādes piedāvā cilvēkiem evakuēties uz pagaidu mājokļiem
(piemēram, skolu, sporta zāli u.tml.). Tādēļ ieteicams jau laicīgi sagatavot līdzi ņemamās
lietas (skat. 10. lpp.). Ikvienam ir tiesības atteikties no evakuēšanas. Šādā gadījumā
nepieciešams sagatavot rakstisku iesniegumu ar informāciju par to, ka persona brīvprātīgi
atsakās pamest savu dzīvesvietu.

Rīcība meža un kūdras purva ugunsgrēka gadījumā

Ja mežu ugunsgrēks izcēlies ugunskura kurināšanas rezultātā, nepieciešams uzreiz

mēģināt to nodzēst, sitot liesmas ar zariem, segu vai kādu citu pieejamu priekšmetu.
Protams, jāievēro piesardzība dzēšanas laikā. Uguni jādzēš ar slīpiem sitieniem izdegušā
laukuma virzienā. Ja uguni nodzēst nav iespējams, nekavējoties jābrīdina pārējos un jāiet
prom no ugunsgrēka vietas uz ceļu, meža stigu, lauku vai ūdenskrātuves krastu. Jāvirzās
perpendikulāri uguns izplatīšanās virzienam. Ja nav iespējams izvairīties no uguns,
jāiegremdējas ūdenī vai jāapsedzas ar samitrinātām drēbēm. Gaiss pie zemes ir mazāk
sadūmots, tādēļ jāturas pēc iespējas tuvāk zemei. Izejot laukā no ugunsgrēka vietas,
paziņot par to, zvanot uz tālruni 112. Lielu meža ugunsgrēku dzēsīs VMD kopā ar VUGD
un, ja nepieciešams, iesaistīs zemessargus.

Rīcība zemestrīces gadījumā

Lai gan Latvijā notikušās zemestrīces ir bijušas maznozīmīgas un netiek prognozētas

spēcīgākas zemestrīces, tomēr ikvienam ir jāzina kā rīkoties zemestrīces gadījumā.
Gadījumā, ja plānots braukt uz teritoriju, ko bieži skar zemestrīces, nepieciešams veikt
sagatavošanās darbus – ar ceļabiedriem pārrunāt, kā rīkoties zemestrīces gadījumā.

Vides, civilā un darba aizsardzība 6

 4.nodarbība: Rīcība katastrofu un apdraudējumu gadījumā – 1.daļa

Zemestrīce ilgst neilgu laiku, parasti apmēram minūti, tomēr spēj nest neticamus
postījumus, tādēļ tās laikā nepieciešams rīkoties, lai gūtu pēc iespējas mazākas traumas.
Jāievēro, ka :

• atrodoties pilsētā, zemestrīces laikā drošāk ir palikt telpās, nekā atrasties uz ielas,
kur iespējami krītoši priekšmeti no ēku jumtiem;

• atrodoties ārpus blīvi apbūvētām vietām, atrodoties tuvu ārējām izejas durvīm,
zemestrīces sākumā pēc iespējas ātrāk izkļūt no ēkas un patverties lielākā klajumā;

• ja ceļš līdz izejai no ēkas ir garš, drošāk palikt ēkā, drošā vietā, lai pasargātu sevi
no krītošiem priekšmetiem;

• drošās vietas telpās ir, piemēram, zem stabila galda, durvju ailēs. Savukārt vietas,
no kurām ir jāizvairās ir, piemēram, netālu no logiem, spoguļiem;

• atrodoties ārpus telpām, pārvietoties uz atklātu teritoriju, izvairoties no ēkām,

elektrības līnijām un kokiem

• atrodoties vietā, kur ir daudz cilvēku, izvairīties no panikas, nesteigties uz izeju un

notupties, aptverot galvu un kaklu ar rokām un plaukstām;

• braucot ar automašīnu, lēnām samazināt braukšanas ātrumu, apstāties (izvairoties

no apstāšanās uz tiltiem, zem ceļu pārvadiem, elektrības līnijām, kokiem un lielām
izkārtnēm) un palikt tajā.

Kad zemestrīce ir beigusies:

• ja nepieciešama glābēju vai mediķu palīdzība, zvanīt 112;

• palīdzēt apkārtējiem cilvēkiem;

• ja ēkai ir nopietni bojājumi, nekavējoties to pamest;

• sajūtot gāzes smaku, evakuēt cilvēkus, atvērt durvis un logus, ja iespējams, atslēgt
gāzes padevi un informēt gāzes dienestu par bojājumu. Nelietot elektroierīces un
atklātu liesmu, kamēr nav novērsti bojājumi;

• ja ir atslēgta elektrība, atvienot elektroierīces no kontaktligzdām, lai izvairītos no

iespējamajiem bojājumiem brīdī, kad elektrības padeve tiks atjaunota;

• redzot uzliesmojumus, degošus vadus vai jūtot deguma smaku, ja iespējams,

atslēgt elektrības padevi, izsaukt ugunsdzēsējus un nekavējoties pamest ēku;

Vides, civilā un darba aizsardzība 7

 4.nodarbība: Rīcība katastrofu un apdraudējumu gadījumā – 1.daļa

• ieslēgt radio, lai dzirdētu svarīgāko informāciju un instrukcijas par turpmāko

rīcību;

• atstāt informāciju draugiem, tuviniekiem un kaimiņiem, ja plānots pamest mājokli;

• pakļauties valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonām

• atrodoties ārvalstīs, ja nepieciešams, meklēt palīdzību vēstniecībā vai

pārstāvniecībā.

Rīcība tehnogēnās katastrofās

Elektrības piegādes traucējumi

Elektrības piegādes traucējumi var rasties un pārsvarā rodas dabas katastrofu vai
ekstremālu laika apstākļu rezultātā. Lai gan kvalitatīvas, drošas un nepārtrauktas
elektroapgādes nodrošināšanai AS „Sadales tīkls” veic elektrotīklu uzturēšanas darbus,
tomēr kā ikvienā valstī, arī Latvijā 95000 km elektrotīkls nevar būt pilnībā pasargāts no
nelabvēlīgu laika apstākļu (vētras, plūdu), kā arī nejaušu notikumu un trešo personu
izraisītiem bojājumiem, kas rada neplānotus elektroenerģijas piegādes pārtraukumus
lietotājiem. Atsevišķu un plašu katastrofu (plūdi, vētra u.c.) seku rezultātā elektrības
piegādes traucējumi var būt arī ilgstoši, tādēļ ir nepieciešams jau laicīgi sagatavoties.

Ja ēkā pēkšņi pazūd elektrība, nepieciešams noskaidrot vai elektrība nav tikai vienā
mājoklī, visā ēkā vai arī tuvumā esošajās kaimiņu ēkās. Krēslas stundās un tumsā,
paskatoties pa logu, var konstatēt, vai blakus esošo ēku logi ir apgaismoti. Ja elektrības
nav visā dzīvojamā mājā vai plašākā apkārtnē, jāinformē AS "Sadales tīkls" pa
bezmaksas bojājumu pieteikšanas tālruni 80200404, jāizslēdz vai jāatvieno ierīces, kas
patērē elektroenerģiju, lai tās droši darbinātu tad, kad elektroenerģijas piegāde tiks
atjaunota. Ilgstošas elektrības piegādes traucējumu gadījumā strādājošs mobilais telefons
būs nepieciešams, lai saņemtu palīdzību, tādēļ mobilo tālruni drīkst izmantot tikai
ārkārtas gadījumos. Zvaniet uz 112 tikai situācijās, kad ir apdraudēta dzīvība vai veselība.

ATCERIETIES: Redzot zemē guļošu elektrolīnijas vadu vai uz līnijas uzkritušu koku,
nekādā gadījumā netuvojieties tam un neļaujiet tuvoties arī citiem!

Vides, civilā un darba aizsardzība 8

 4.nodarbība: Rīcība katastrofu un apdraudējumu gadījumā – 1.daļa

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde vai radiācijas avārija

Gan bīstamo vielu noplūdes, gan radiācijas avārijas var notikt nelabvēlīgu laika apstākļu
ietekmē (piemēram, ceļu apledojuma dēļ avarē automašīna, kas pārvadā bīstamās vai
radioaktīvās vielas, notiek vielu noplūde), gan tīšas vai netīšas nelabvēlīgas cilvēka
ietekmes rezultātā.

Informāciju par radiācijas avāriju varēsim saņemt tikai no atbildīgajiem dienestiem, jo

radiācijai nav ne smaržas, ne krāsas, ne garšas.

Radiācijas līmeņa nepārtrauktu novērošanu Latvijā tiešsaistes (on-line) režīmā veic 20

stacionāras spektrometriskās monitoringa stacijas: Baldonē (2 stacijas), Balvos,
Daugavpilī (2 stacijas), Demenē, Silenē, Medumos, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā, Madonā,
Rēzeknē, Rucavā, Salacgrīvā, Salaspilī, Talsos, Valmierā, Rīga un Ventspilī (Radiācijas
līmenis Latvijā, http://www.vvd.gov.lv/kontrole/radiacijas-drosibas-kontrole/radiacijas-
limenis-latvija/).

Bīstamās ķīmiskās vielas organismā var nokļūt caur elpošanas ceļiem, uzsūcoties caur
ādu vai norijot (piemēram, lietojot uzturā piesārņotus pārtikas produktus vai dzeramo
ūdeni). Tās var neatgriezeniski ietekmēt cilvēku veselību. Bīstamo ķīmisko vielu avārijas
sekas ir atkarīgas no izplūdušās vielas daudzuma, noplūdes intensitātes un vietas,
meteoroloģiskajiem apstākļiem un citiem faktoriem (Valsts izglītības satura centrs, Civilā
aizsardzība, 2011.).

Tā kā ķīmisko vielu un radiācijas noplūdes prognozēt nav iespējams, ir svarīgi

nekavējoties pareizi reaģēt. Ja notikusi bīstamo ķīmisko vielu noplūde un jūs atrodaties
ārpus telpām:

• atrodoties notikuma epicentrā vai tā tuvumā, nostājieties perpendikulāri (90°) vēja

virzienam (vējš pūš no sāna) un ejiet vismaz 800 m uz priekšu ārā no bīstamās
zonas. Informējiet citus par notikušo;
• neaiztieciet šķidras vai cietas ķīmiskas vielas, neejiet dūmu vai miglas mākonī.
Atstājot piesārņoto teritoriju, aizklājiet muti ar mitru audumu vai apģērbu;
• ja esat bijis pakļauts bīstamo vielu ietekmei un jums ir slikta pašsajūta, vērsieties
pēc palīdzības pie medicīnas darbiniekiem;

Vides, civilā un darba aizsardzība 9

 4.nodarbība: Rīcība katastrofu un apdraudējumu gadījumā – 1.daļa

• atgriezieties telpās tikai pēc operatīvo dienestu darbinieku atļaujas, atveriet logus,
lai izvēdinātu telpas (Kas jāzina, lai pasargātu sevi? Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienests. www.vugd.gov.lv).

Ja notikusi bīstamo ķīmisko vielu noplūde vai radiācijas avārija un jūs atrodaties ēkā:

• aizveriet ārdurvis, iekšdurvis, logus un visas iespējamās atveres, lai gaiss no

ārpuses neieplūst telpās;
• noslēdziet vai izslēdziet ventilāciju, gaisa kondicionierus, aiztaisiet ar līmlenti,
plēvi vai alumīnija foliju atveres nosūces mehānismiem virtuvē, vannas istabā un
citās telpās;
• aiztaisiet atveres zem durvīm ar mitriem dvieļiem vai plastmasas plēvi un līmlenti;
• ejiet uz telpu, kas ir virs zemes līmeņa un kurai ir vismazāk atveres uz ārpusi;
• ja gāzes vai tvaiki iekļūst ēkā, veiciet seklas ieelpas caur dvieli vai citu audumu,
vēlams mitru (Kas jāzina, lai pasargātu sevi? Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienests. www.vugd.gov.lv).

Savukārt, ja notikusi radiācijas avārija un jūs esat ārpus telpām, dodieties iekšā tuvākajā
ēkā. Atrodoties ēkā:

• neejiet no tās ārā, aizveriet ārdurvis, iekšdurvis, logus un visas iespējamās atveres,
lai gaiss no ārpuses neieplūst telpās;

• noslēdziet vai izslēdziet ventilāciju, gaisa kondicionierus, aiztaisiet ar līmlenti,

plēvi vai alumīnija foliju atveres nosūces mehānismiem virtuvē, vannas istabā un
citās telpās;

• ja esat bijis ārpus telpām, novelciet drēbes, ielieciet tās polietilēna maisiņā un to
noslēdziet. Rūpīgi nomazgājieties dušā ar lielu daudzumu silta ūdens, izmantojot
ziepes un mīkstu beržamo suku. Centieties nesavainot ādu. Spēcīgi berzējot,
izmazgājiet matus. Izskalojiet mutes dobumu ar tīru ūdeni. Mazgāšanos atkārtojiet
2-3 reizes. Izvairieties no mazgāšanās līdzekļu putu iekļūšanas acīs un mutē;

• sagatavojiet dzeramā ūdens krājumus slēgtos traukos;

• sagatavojiet elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļus – sejas apsējus, vājā citronskābes

šķīdumā samērcētas vates un marles saites, respiratorus, gāzmaskas, kā arī blīva
auduma drēbes, apmetņus, cimdus, zābakus (Kas jāzina, lai pasargātu sevi? Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienests. www.vugd.gov.lv).

Vides, civilā un darba aizsardzība 10

 4.nodarbība: Rīcība katastrofu un apdraudējumu gadījumā – 1.daļa

Ja braucat ar automašīnu un notikusi bīstamo ķīmisko vielu noplūde vai radiācijas avārija,
apstājieties un meklējiet patvērumu ēkā. Ja jums ir jāpaliek automašīnā, turiet aizvērtus
automašīnas logus un izslēdziet ventilāciju, gaisa kondicionieri un sildītāju (Kas jāzina,
lai pasargātu sevi? Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. www.vugd.gov.lv).

Ēku sagruvums

Vēl pavisam nesenā pagātnē ēku un inženierbūvju sabrukums šķita neiespējamas, šķita,
ka tas ir kas tāds, kas var notikt tikai zemestrīces gadījumā. Tomēr gan Latvijas, gan ār-
valstu pieredze rāda, ka šī ir katastrofa, kurai mums ir jābūt gataviem un jāzina kā reaģēt.

2013. gada 21. novembrī notikušajā lielveikala sagrūšanā Rīgā bija skaidri redzamas
galvenās problēmas, ko pēdējo gadu laikā atbildīgās institūcijas cenšas novērst.
Piemēram, fakts, ka veikalā pirms sabrukšanas ilgstoši skanēja trauksmes sirēnas, kā
cēloni nevarēja atrast. Rezultātā trauksmes sistēma tika atslēgta un veikals turpināja
darbu. Nepilnus trīs gadus pēc notikuma tika pieņemti jauni MK noteikumi Nr. 238
“Ugunsdrošības noteikumi”, kur 6.punktā noteikts, ka atskanot trauksmei, ikvienas
personas pienākums ir nekavējoties evakuēties.

Tātad, ja pastāv ēkas sagruvuma draudi, nekavējoties jāpamet ēka pa tuvāko izeju un
nedrīkst izmantot liftu.

Situācijas tāpat kā ēku konstrukcijas, ir atšķirīgas, tāpēc, ja sācies ēkas sagruvums,

izvērtējot riskus, jāņem vērā šādus ieteikumus:

• jācenšas patverties zem stingras aizsargbarjeras, piemēram, nesošās iekšējās sienas

durvju ailē, zem galda. Nevajag tuvoties un meklēt patvērumu pie logiem, ārējām
sienām un priekšmetiem, kas var nokrist, piemēram, apgaismes ierīces vai
mēbeles;
• vēlams ieņemt pozu, lai sevi pēc iespējas pasargātu - nomesties uz ceļiem, aptvert
galvu un kaklu ar rokām. Šī poza pasargās no pakrišanas un daļēji aizsargās
dzīvībai svarīgus orgānus;
• nemainīt atrašanās vietu līdz beidzas sagruvums;
• kad sagruvums beidzas, jāpamet ēku, izvairoties no nestabiliem objektiem vai
konstrukcijām. Neizmantot liftu!
• ievērot piesardzību - sagruvuma rezultātā var tikt pārrauti elektrības vadi, ūdens un
kanalizācijas caurules, kas var radīt traumas (Kas jāzina, lai pasargātu sevi? Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienests. www.vugd.gov.lv).

Vides, civilā un darba aizsardzība 11

 4.nodarbība: Rīcība katastrofu un apdraudējumu gadījumā – 1.daļa

Ja tomēr neizdodas izkļūt no ēkas, ja ir iespējams, jāzvana uz vienoto ārkārtas situāciju

tālruni 112. Pēc iespējas jāizmanto ikviena izdevība pievērst sev glābēju uzmanību – radīt
troksni, sist pie radiatoriem, konstrukcijām, dažādiem priekšmetiem. Nav pieteicams
kliegt, lai nepārslogotu organismu un nesaelpotos kaitīgos dūmus vai putekļus. Elpojot
vēlams aizklāt muti un degunu ar audumu.

Visos gadījumos, ja katastrofu dēļ noticis kāds apdraudējums cilvēka dzīvībai, drošībai,
īpašumam vai videi, ir jāatceras vienotais ārkārtas situāciju tālrunis 112, kuru izmantojot
iespējams saņemt palīdzību. Tātad, ja zināms, ka tuvojas ekstremāli laika apstākļi,
nepieciešams uzlādēt mobilo tālruni, lai nepieciešamības gadījumā ir iespējams izsaukt
palīdzību.

Lai gan absolūti ekstremālas situācijas (tādas, kas iztraucē ierasto ikdienas ritmu, ir
apgrūtināta kādu funkciju pildīšana) Latvijā ir ārkārtīgi reti novērojamas, tomēr VUGD
iesaka būt gataviem arī šādiem gadījumiem un sagatavot “ārkārtas situāciju somu”, ko
paņemt līdzi evakuācijas gadījumā.

Informācija par evakuēšanās nepieciešamību un papildus norādījumi tiks sniegti pa radio

un televīziju, vai ar policijas un ugunsdzēsēju automašīnu skaļruņu palīdzību.
Evakuācijas izziņošanas gadījumā, ar nodrošināto transportu, ja iespējams, ar savu
personīgo autotransportu dodieties prom norādītajā virzienā.

Evakuācijas gadījumā ņemiet līdzi personas dokumentus, skaidru naudu, vērtslietas,

pārtikas rezervi, dzeramo ūdeni un tikai nepieciešamo apģērbu.

Savukārt situācijās, kad evakuācija nav nepieciešama vai nav iespējama, iepriekš
sagatavojieties un turiet rezervē:

• sērkociņus, sveces, kabatas lukturus, petrolejas lampu, u.tml.;

• radio ar rezerves baterijām;
• gāzes (spirta) plītiņu;
• medicīnisko aptieciņu un nepieciešamās zāles;
• pārtikas rezerves, kas uzglabājamas ārpus ledusskapja un dzeramo ūdeni;
• skaidru naudu.

Personas dokumentus uzglabājiet visiem ģimenes locekļiem zināmā un pieejamā vietā.

Vides, civilā un darba aizsardzība 12

 4.nodarbība: Rīcība katastrofu un apdraudējumu gadījumā – 1.daļa

Izmantotā literatūra

Matisāne, L. (2011). Civilā aizsardzība: Minimālās prasības civilās aizsardzības kursa

saturam vispārējā un profesionālajā izglītībā [Metodiskais materiāls]. Valsts izglītības
satura centrs. Pieejams:
https://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/civila_aizsardziba.pdf

Saeima. (07.03.2013.) LR likums. Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli.

Likumi.lv. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/255713-par-arkartejo-situaciju-un-iznemuma-
stavokli

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. (b.g.). Kas jāzina, lai pasargātu sevi?
Pieejams: https://vugd.gov.lv/lat/drosibas_padomi/civila_aizsardziba/81-kas-jazina-lai-
pasargatu-sevi

Valsts vides dienests.(b.g.). Radiācijas līmenis Latvijā. Pieejams:

http://www.vvd.gov.lv/kontrole/radiacijas-drosibas-kontrole/radiacijas-limenis-latvija/

Vides, civilā un darba aizsardzība 13