Utis

Utis ir sīki parazītiski kukaiņi, kas var iemitināties dažādās ķermeņa vietās. Tās nav
nopietna medicīniska problēma, taču var būt kaitinošas un viegli izplatīties un inficēt citus.
Utis ir sastopamas jau gadsimtiem ilgi. Tās bija plaši izplatītas Eiropā līdz pat pagājušajam
gadsimtam, un antropologi ziņo par šo kaitinošo iebrucēju klātbūtnes pazīmēm Ēģiptes
mūmiju vidū un seno grieķu laikā. Senākais fiziskais pierādījums par galvas utīm uz cilvēka
bija 10 000 gadu veca cilvēka ķermeņa matos atrasta nūjiņa arheoloģiskajā atradnē Brazīlijā.
Ēģiptes karaliskajās kapenēs ir atrastas utu ķemmes, un pat kopā ar Kleopatru esot bijušas
apbedītas zelta utu ķemmes.
Viduslaiku Eiropā utis uzskatīja par Dieva pērlēm, kas sevī nes kristiešu asinis, un
nemazgāšanās visa mūža garumā bija īpaša svētuma pazīme. Tolaik šie kukaiņi bija
nenovēršama parādība un savā varā pārņēma gandrīz ikvienu galvu. Pilsētnieki pat nereti
izklaidējās, pārmeklējot viens otru un sacenšoties, kurš salasīs vairāk parazītu. Mūsdienās par
tām kaunas, pedikulozi jeb utainību aplami uzskatot tikai par netīrīgu cilvēku slimību.
Pedikuloze, jeb utainība ir ķermeņa apmatoto daļu vai apģērba inficēšanās ar utīm, to
kāpuriem vai pieaugušajiem īpatņiem. Šī kukaiņa rāpojošās stadijas barojas ar cilvēka asinīm,
kas var izraisīt stipru niezi. Cilvēkam sastop trīs utu veidus, kas izsauc pedikulozi - galvas
utis parasti atrodas galvas ādā, kaunuma utis - kaunuma apvidū, bet ķermeņa, jeb drēbju utis -
apģērba šuvēs.

This Photo by Unknown Author is licensed under CC BY-NC

Galvas utis (Pediculus humanus capitis) ir bālgani, gaišpelēki, pelēcīgi, nelieli,

plakani asinssūcēji parazīti, divus līdz četrus milimetrus gari kukaiņi bez spārniem. Tiem ir
sešas labi attīstītas tvērējkājas, kas spēj ļoti cieši aptvert un pieķerties matam vai diegam, jo to
galā atrodas ass, spēcīgs, līks nadziņš, ar kura palīdzību var to izdarīt. Šī parazīta galvenā
lokalizācijas vieta ir cilvēka mati, bet, intensīvi vairojoties, tās izplatās arī citā ķermeņa
augšdaļas apmatojumā: skropstās, bārdā, uzacīs. Galvas utis barojas tikai un vienīgi no
asinīm. Uts ādā ievada siekalas, caurdurt ādu palīdz smailais snuķītis, un pēc deviņām līdz 10
stundām rodas nieze. Galvas uts dzīves ilgums ir 20–30 dienas, un šajā laikā mātīte var izdēt
vairāk nekā 100 oliņu (līdz pat 300) bāli sudrabotā krāsā, kuras dēvē arī par gnīdām. Utu
mātītes ēd biežāk, ilgāk un vairāk nekā tēviņi, jo mātītēm jāuzņem vairāk olbaltumvielu, kas
nepieciešamas, lai attīstītos briestošās oliņas. Mātītes dzīvo arī ilgāk nekā tēviņi. Utu mātīte
oliņas ar speciālu sekrētu ļoti cieši piestiprina mata stiebram, tuvu pie galvas ādas. Oliņu
attīstība ilgst aptuveni nedēļu, pēc nedēļas izšķiļas jaunās utis jeb nimfas, kas izaug vidēji
divu trīs nedēļu laikā. Optimālā temperatūra utu attīstībai ir apmēram 32 °C. Gnīdas (oliņas) ir
bāli dzeltenā krāsā, bālganas, ovālas, atgādina mazas sēkliņas, smilšu graudiņus. Oliņai
izšķiļoties tā kļūst caurspīdīga. Galvas utis ir grūti saspiest vai nospiest, jo viņas spēj izturēt
pat kilogramu smagumu. Utis prot peldēt, siltā ūdenī tās var izdzīvot līdz pat 48 stundām. Tās
izplatās, tikai rāpodamas no viena cilvēka pie cita, ar tām var inficēties arī no priekšmetiem,
kurus izmanto ar utīm inficēts cilvēks. Tās ir grūti pamanīt, jo pa galvu tās pārvietojas ātri,
tāpēc, pārbaudot galvu, noteikti vajadzētu izmantot spilgtu gaismu un ķemmi ar smalkiem un
ciešiem zobiņiem. Ar galvas utīm var inficēt un inficēties kā pieaugušais, tā bērns, gan tīrīgs,
gan netīrīgs cilvēks. Visbiežāk ar pedikulozi inficējas bērni vecumā no trim līdz 11 gadiem –
pirmsskolas un skolas vecuma bērni. Utis var iegūt daudz un dažādos veidos – uzliekot galvā
cita cepuri, ķemmējot matus ar svešu ķemmi, apmeklējot deju nodarbību, kur pārģērbjoties
visas drēbes ir saliktas kopā, spēlējoties saliekot kopā galvas, apmainoties ar mīksto rotaļlietu,
apmainoties ar matu gumijām un sprādzēm, izmantojot svešas mobilā telefona mīkstās
austiņas, apmeklējot kino, braucot sabiedriskajā transportā un sēžot uz mīkstajiem krēsliem,
kur sēdējis cilvēks, kas inficējies ar utīm. Variantu ir daudz un dažādi. Zēniem utis mēdz būt
retāk nekā meitenēm, jo ir īsāki mati.
Utis, barojoties ar asinīm, izdala siekalas, kuras savukārt izplata infekciju, radot niezi.
Rezultātā galvas āda tiek sakasīta, rodas brūce, kura var sastrutot, jo utis barošanās laikā uz
ādas atstāj arī izkārnījumus. Tādējādi uz ādas nonāk mikroorganismi – baktērijas, vīrusi –, ko
cilvēks iekasa ādas brūcēs un rezultātā var inficēties ar dažādām slimībām, rodas arī ādas
alerģiskas reakcijas, izsitumi. Galvas utis var sekmēt arī limfmezglu palielināšanos aiz ausīm
un uz kakla.
Visvairāk nieze rodas utu barošanās laikā – naktīs. Utis var baroties pat divas
trīs reizes dienā.
 Galvas utis nevar iemitināties kaķu, suņu un citu mājdzīvnieku kažociņos, jo tās
izplatās tikai cilvēku vidū.

Life cycle of the head louse   | Download Scientific Diagram (researchgate.net)

Diagnostika un ārstēšana.
Diagnozi uzstāda balstoties uz pacienta apskati, sūdzībām un utu klātbūtnes
pierādīšanu. Ja utis nav redzamas, tad ir jāatklāj gnīdas, kas parasti atrodas matos aiz ausīm.
Pirmkārt ir jāiznīcina ne tikai utis, bet arī gnīdas.
Ārstēšanā tiek izmantots Lindāns, Permetrīns, Malations u.c. Preparātus ir jāieziež
visu matu garumā. Turklāt svarīgi pēc tam matus rūpīgi izķemmēt ar smalku ķemmīti, lai
atbrīvotos no gnīdām. Daudz preparāti nav piemēroti grūtniecēm un barojošam mātēm, tādēļ
ir nepieciešams konsultēties ar speciālistu( ģimenes ārstu,farmaceitu vai dermatalogu)
Jāapaskata visas personas, kas ar slimnieku ir bijušas kontaktā. Ja ir aizdomas par saslimšanu,
veikt ārstēšanu.
 This Photo by Unknown Author is licensed under CC BY-SA

Drēbju uts  (pediculus humanus corporis vai pediculus vestimentorum)  – Ķermeņa

utis ir mazi, apmēram sezama sēkliņas lieluma kukaiņi. kas ir lielāks par galvas uti, to izmērs
ir aptuveni 4,5 mm utis dzīvo apģērbā un gultas veļā un vairākas reizes dienā pārvietojas uz
cilvēka ķermeni, lai barotos ar asinīm.pa 10-15 min., sūcot asinis, uzņem 0,7-1,1 mg (tēviņi
apm. 0,3 mg). Mūža ilgums 30-45 dienas. Mātītes šajā laikā izdēj 200-300 olu (gnīdas), ko
pielipina kreļļu veidā drēbju vīlēs. No olām pēc 5-8 dienām izšķiļas apmēram 1 mm gari
kāpuri, kas 10-14 dienās kļūst pieauguši. Parastā dzīvē drēbju utis ir reti sastopamas, tās
parasti novēro cilvēkiem bez noteiktas dzīvesvietas. Dotais utu tips ļoti ātri vairojas.  Uts
koduma vietā parādās papulas, sīki pūslīši un spilgti sarkani plankumi ar asins garoziņu
centrā. Raksturīga ir stipra nieze. Pacienta āda pārklāta ar švīku veida sakasījumiem, kuri
sekundāri inficējas. Šādā veidā rodas vaganta āda (cutis vagantium)  - uz ādas parādās gaišas
rētiņas, kuras ieskauj hiperpigmentācija. Drēbju uts ir dažādu slimību (izsitumu tīfs, atguļas
tīfs un piecdienu drudzis) pārnēsātājs.

Diagnostika un ārstēšana.
Diagnoze tiek uzstādīta balstoties uz klīnisko ainu un pacienta apskati, ka arī uz utu
klātbūtni pacienta drēbēs un veļā. Jāveic veļas vārīšana un dezinfekcija. Ādas bojājumu
ārstēšanu veic dermatologs atkarībā no slimības izpausmēm.
 CDC - Lice - Body Lice

Kaunuma pedikuloze (phthiriasis) – tā ir saslimšana, kuru izraisa kaunuma utis.

Kaunuma uts ir 2 mm liels kukainis, kas ir īsāks par pārējām utīm. Kaunuma utis, atšķirībā no
citām utīm, kustās ļoti lēni. Tās lēni vairojas, bet to grnīdas ir labi pamanāmas. Inficēšanās
notiek cieša ķermeņa kontaktā , biežāk dzimumakta laikā . Ir iespējama bērnu inficēšanās no
vecākiem, caur veļu, apģērbu. Tās lokalizācijas vieta ir – kaunuma, krūšu, padušu
apmatojums, skropstas, uzacis, pārtiek sūcot asinis. Mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Vēders īss
un manāmi šaurāks nekā krūšu daļa. Pirmā pāra kājas tievākas nekā citi kāju pāri. Dzīves
ilgums līdz 3-4 nedēļām. Manāmi apmatotāka un arī sīkāka nekā citas uz cilvēka parazitējošās
utis.
Kaunuma pedikulozes gadījumā nieze ir neliela un pastiprinās tikai nakts laikā.
Sakasījumu vietas nenovēro. Lokalizācijas vietā var atklāt pelēkus vai tērauda krāsas
plankumus naga lielumā – maculae coeruleae. Šo parādību izskaidro tas, ka pēc uts siekalu
iekļūšanas notiek zaļganu hemoglobīna sabrukšanas produktu uzkrāšanās. Bērniem var
novērot gaišas kreveles ap skropstām un plakstiņu pietūkumu.

Diagnostika un ārstēšana.
Diagnozi uzstāda balstoties uz klīnisko ainu, utu vai gnīdu atklāšanu. Svarīga pazīme
diagnosticēšanai ir zilgani plankumi uz gurniem un vēdera lejasdaļā. Ārstēšanu nozīmē pēc
tās pašas shēmas, ko galvas utu gadījumā. Ja pacientam ir biezs ķermeņa apmatojums, to ir
nepieciešams apstrādāt. Īpaši apgrūtināta ir skropstu un uzacu ārstēšana, jo dotie preparāti var
izraisīt konjunktivītu.
 This Photo by Unknown Author is licensed under CC BY

Statistika

Saskaņā ar 2018. gada rakstu British Journal of Family Medicine, galvas utis retāk skar
afroamerikāņus salīdzinājumā ar citiem cilvēkiem. Pētnieki norāda, ka tas ir saistīts ar lielākās
daļas galvas utu nagu formu un matu vārpstas platumu un formu, kas raksturīga vijīgiem
matiem.
Matu vārpstai vijīgos matos ir ovāls šķērsgriezums, savukārt citiem matu tipiem matu
vārpsta parasti ir apaļa. Galvas utīm ir vieglāk pieķerties apļveida matu vārpstām.
Turklāt pētnieki norāda, ka nozīme varētu būt arī matu eļļu lietošanai. Piemēram,
vazelīns padara matus gludākus un mazāk trauslus, kas galvas utīm ir grūtāk pieķerties.
PētījumiTruststed Source liecina, ka afroamerikānietes, visticamāk, izmanto vairāk matu
kopšanas līdzekļu nekā citas sievietes un lieto tos no jaunāka vecuma.
Šķiet, ka galvas utis biežāk sastopamas kaukāziešu, spāņu un aziātu tautības cilvēkiem
nekā afroamerikāņiem. Piemēram, ar galvas utīm saskaras mazāk nekā 0,5 % afroamerikāņu
skolēnu salīdzinājumā ar aptuveni 10 % citu rasu skolēnu.
 2012. gadā veiktais pētījumsTrusted Source liecina, ka dažas galvas utis ir pielāgojušās
dzīvei kuplos matos. Pētnieki konstatēja galvas utis četrās Āfrikas valstīs: Senegālā, Burundi,
Ruandā un Etiopijā.
Posmkāju (Arthropode) invāzijas un kodumi vairumā valstu nav ziņojami. To
epidemioloģiskā attīstība un izplatība pasaulē lielākoties nav zināma .JAAD International,
kurš ir viens no diviem atvērtās piekļuves izdevumiem, kas papildina augsti novērtēto
Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas žurnālu (JAAD). Tajā tiek publicēti oriģināli, recenzēti
raksti, kas interesē starptautisku pētnieku, klīnicistu un praktikantu auditoriju visās
dermatoloģiskajās nozarēs, atradām pētījumu kurš tika veikts izpētot izplatīto ādas infekciju
un posmkāju kodumu attīstību un ģeogrāfisko izplatību, analizējot Google Trends. No Google
Trends tika iegūtas, kvantificētas un analizētas meklēšanas tendences no 2004. gada līdz
2021. gada martam attiecībā uz izplatītākajām ādas infekcijām un posmkāju kodumiem.

Epidemiologic evolution of common cutaneous infestations and arthropod bites: A Google Trends analysis - JAAD International
 Tā kā galvas utīm ir daudz lielāka izplatība nekā kaunuma utīm, tika pieņemts, ka
lielākā daļa meklējumu pēc vaicājuma "utis" ir saistīti ar pedikulozi. Laika rindu
dekompozīcijas tendences parādīja, ka pacientu interese par kaunuma utīm samazinājās, bet
interese par citām izplatītām ādas infekcijām palielinājās.

Izmantotā literatūra

http://venerologs.lv/dermatologija/pedikuloze.html
http://lv.swewe.net/word_show.htm/?1785639_1&Kaunuma_utis
https://www.la.lv/galvas-utis
https://www.spkc.gov.lv/lv/pedikuloze-jeb-utainiba
https://lv.cybo.com/HN-img/f%C3%A1brica-nacional-de-alimentos_1G
//www.cdc.gov/parasites/lice/body/index.html
Epidemiologic evolution of common cutaneous infestations and arthropod bites: A Google
Trends analysis - JAAD International