Higiēna

infekciju
prevencija
un kontrole
Lektors
R.Kalna
2021.g.
 INFEKCIJU SLIMĪBU
EPIDEMIOLOĢIJA
Zinātne par infekcijas slimību izcelšanos un izplatīšanās
likumsakarībām sabiedrībā, zinātniski pamatotām šo slimību
profilakses un apkarošanas metodēm.

Infekcijas slimības joprojām ir visizplatītākās slimības.

Infekcijas slimības joprojām nopietni apdraud sabiedrības
veselību.

Pilnīgojot un attīstot infekcijas slimību epidemioloģiju, iegūtās

zināšanas un iemaņas var izmatot ne tikai slimību cēloņu un
profilakses līdzekļu pētīšanā, bet arī veselības aprūpes
efektivitātes noteikšanā un uzlabošanā.
Epidēmiskā procesa intensitāti izvērtē attiecībā uz 1000,

10 000, 100 000 iedzīvotājiem.

Datu izpēte
pacientu aptauja
izvirzīto hipotēžu pārbaude
iegūto datu analīze
epidemioloģiskās diagnozes noteikšana
epidemioloģiskā tipa noteikšana
konkrētā vietā un laikaposmā
This Photo by Unknown Author is licensed under CC BY-ND
EPIDĒMISKĀ PROCESA RAKSTUROJUMS
Epidēmiskais process ir ķēde, kas sastāv no 3
posmiem:
• Infekcijas avota (sēkla)
• Pārneses mehānisma, faktori (sējējs)
• Uzņēmīga cilvēka organisms (augsne)

!! Profilakses un pretepidēmijas pasākumu

organizēšanā, neitralizējot vienu posmu, tiek
noārdīta visa epidēmiskā procesa ķēde.
 Aktualitāte
Aktualitāte
Infekcijas slimību izplatīšanās sabiedrībā

Infekcijas slimību profilakse

Infekcijas slimību kontrole

Nozokomiālo(ar veselības aprūp

saistīto)infekciju profilakse un kontrole
INFEKCIJAS SLIMĪBU
IEDALĪJUMS
• Pakļaujas individuālai Pakļaujas summārai
reģistrācijai reģistrācijai
ārstniecības iestādē sabiedrības veselības
dienesta
• Pakļaujas individuālai
teritoriālāinstitūcijā
reģistrācijai (gripa, ARS)
sabiedrības veselības
dienesta teritoriālā
institūcijā
 ZIŅOŠANAS KĀRTĪBA
• 12 st. laikā- pēc to konstatēšanas(telefoniski, rakstiski)
• AIDS profilakses centram, TBC un plaušu sl-
bucentram,seksuāli transmisīvo un ādas sl-bu valsts
centram – 72 st. laikā( MK noteikumi Nr.7
«Reģistrācijai pakļautās infekcijas slimības»

• Āŗkārtējo situāciju pārvaldīšana- reglamentē 2001.

26.novembra rīkojumsNr.290 «Par ārkārtējo situāciju
pārvaldīšanu».

• Reģistrācija infekcijas sl-bu reģistrācijas žurnālā

 Epidemioloģiskā
Infekcijas uzraudzība
slimību epidemioloģija
un kontrole
-sistēma, kas nodrošina nepārtrauktu
informācijas vākšanu par saslimstību ar
infekcijas slimībām un ienākošās informācijas
apkopošanu un analīzi(PVO, 1969)
- profilakses un pretepidēmijas pasākumu
organizēšana, veikšana un efektivitātes
novērtēšana

-Saistošie MK noteikumi – Nr. 7, 1999.

5.janvāris
Terminoloģija
 Saistošie termini
• Sporādiska saslimstība – konkrētā teritorijā reģistrēti daži
gadījumi, kas nepārsniedz 1 uz 100 000 iedzīvotāju pētāmā
laikaposmā
• Grupveida uzliesmojumi – saslimušos apvieno viens
infekcijas avots, pārneses faktors vai inficēšanās vieta.
• Epidēmija – saslimstība konkrētā teritorijā vairrākkārt
pārsniedz ikgadējo parasto, šai teritorijai raksturīgo
saslimstības līmeni.
• Epidēmiskie uzliesmojumi – akūti un hromiski
• Pandēmija-(strauja izplatība, tiek iesaistītas vairākas
valstis) - gripa, holera
Infekcijas avots – dzīvs inficēts cilvēka vai
dzīvnieka organisms, kurā slimības izraisītājs
Termini
atrodas, vairojas, izdalās ārējā vidē un ar pārnese
faktoru starpniecību vai bez tiem nonāk cilvēka
organismāun to inficē
Infekcijas process – mikroorganisma(cilvēka) un
makroorganisma aktīva mijiedarbība ārējā vidē.
Mijiedarbība ietekmē infekcijas gaitu un
iznākumu
Infekcijas pārnese – ārējās vides elementu
kopums, kas nodrošina ierosinātāja pārvietošanos
no infekcijas avota uzņēmīgā organismā.
PF(pārneses faktori) nosaka infekcijas
izplatīšanās veidu.
 Nozokomiālās
Infekcijas infekcijas
veidi
epidemioloģija
Eksogēna infekcija- tad, kad mikroorganismi organismā
iekļūst no ārējās vides(personāls, priekšmeti,gaiss, pārtika utt.)

Endogēna infekcija - tad, kad procesu izraisa paša cilvēka

normālās mikrofloras pārstāvji
- ja mikroorganisms maina savu
lokalizāciju(Escherichia coli – parasti ķ-z. trakts,
nonākot nervu sist, - ierosina meningītu, plaušās
pneimoniju)
- ja org. iekļūst svešķermenis(protēze)
-AB Th
Infekcijas intensitāte:
Cilvēka specifiskām un nespecifiskām aizsargspējām
Inficējošās devas lieluma
Mikroorganisma virulences
Infekcijas procesa izpausmes:
• Klīniski izteikta forma
• Bezsimptomu forma
• Mikroorganismu nēsāšana
Infekcijas process – akūts vai hronisks
Klīnika – tipiska vai netipiska
Gaita – viegla, vidēji smaga, smaga
Jebkuras infekcijas gadījumā, nozīme :
Specifiska patogēna izraisītāja rezervuāram - sēklai
Pārneses faktoram – sējējam
a j i ģo l o imed i pe ub īmi l s sa j i cke f nI

Uzņēmīgam organismam – augsnei(cilvēkam)

Epidēmiskā procesa 5 pamatprincipi(K.O.Stalibrāss,
1924)
1 - Infekcijas izraisītājs(avots)
2 - Infekcijas izejas vārti
3 - Infekcijas pārnešanas ceļš
4- Infekcijas ieejas vārti
5 -uzņēmīgs organisms
Katru reizi, kad visi šie ķēdes posmi
savienojas, rodas slimība!
 Infekciju pārneses veidi
HORIZONTĀLAIS
• Infekcijas ar izraisītāja lokalizāciju augšējos elpošanas
ceļos – gaisa-pilienu aspirācijas pārnese mehānisms
• Infekcijas izraisītāja lokalizācija gremošanas traktā-
fekāli –orālais pārneses mehānisms
• Infekcijas izraisītāja lokalizācija asinīs- transmisīvs
pārneses mehānisms9posmkāji- utis, ērces, blusas)
• Infekcijas ar izraisītāja lokalizāciju ādā vai gļotādā-
saskares, jeb kontakta pārneses veids
 Infekciju pārneses mehānisms
VERTIKĀLAIS
Infekcijas izraisītājs transplacentāri vai
intauterīni nonāk augļa organismā(sifiliss,
masaliņas, herpesvīruss,HIV/AIDS,
toksoplazmoze).
ARIFICIĀLAIS (JATROGĒNAIS) jeb
mākslīgais pārneses veids
(veicot medicīniskas manipulācijas, i/v narkotiku
lietotāji)
 Sadzīvē(mājās)iegūtās Stacionārā iegūtās
Community – acquired Hospital- acquired
Infekcijas slimību klasifikācija
infections CAI infections(HAI)
! Izraisa viena
noteikta ! Izraisa citas noteiktas
mikroorganismu grupa mikroorganismu grupas
! Biežāk nav ! Ļoti bieži rezistenti
rezistenti pret pret antimikrobiskajiem
antimikrobiskajiem līdzekļiem
līdzekļiem piem.
piem. Klebsiella pneumoniae
Streptococcus pneumoniae Escherichia coli
Haemophilus influenzae, Staphylococcus aureus
Mycoplasma pneumoniae Pseudomonas aeruginosa
Izšķir 3 fāzes:
Infekcijas
1.fāze pārneses
– izraisītāja izdalīšanāsmehānisms-
no infekcijas
avota
IPM
2.fāze – izraisītāja atrašanās ārējā vidē
3. fāze – izraisītāja iekļūšana uzņēmīgā vidē

IPM - saistīts ar izraisītāja pamatlokalizāciju

cilvēka organismā

Pārneses faktori: gaiss, ūdens, augsne, pārtika,

sadzīves priekšmeti, posmkāji
 Infekcijas ar lokalizāciju augšējos elpceļos –
gaisa –pilienu PM
Infekcijas ar lokalizāciju gremošanas traktā –
fekāli – orālais PM
(ūdens, netīras rokas, uzturs, sadzīves priekšmeti)
Infekcijas ar lokalizāciju asinīs-
transmisīvsPM(utis, odi, ērces)
Infekcijas ar lokalizāciju uz ādas vai gļotādas –
kontakta(tiešais vai netiešais) PM
Infekciju profilakse
 Infekcijas slimību profilakse – pasākumu
kopums,Profilakses
kas nodrošina- pasākumi
infekcijas avota agrīnu atklāšanu, izolāciju,
sanāciju
piem. obligātās veselības pārbaudes
nepieciešamība MK Nr. 494
! Noteicošie- sanitāri higiēniskie pasākumi
(atkritumu savākšana, utilizācija, dzeramā ūdens
kvalitāte, pārtikas aprite, higiēnas pasākumi)
Dezinfekcija- mikroorganismu(baktēriju,
Dezinfekcija, dezinsekcija,
vīrusu, sēnīšu) iznīcināšan ārējās vides
objektos deratizācija

Dezinsekcija – posmkāju iznīcināšan

ārējās vides objektos

Deratizācija – grauzēju iznīcināšana

ārējās vides objektos
 Mehāniska tīrīšana – virsmu mazgāšana,
telpu vēdināšana, veļas mazgāšana
Dezinfekcijas
Fizikālie līdzekļi : metodes
-augsta t
-tvaiks
-sauss gaiss
-ultravioletais starojums
-ultraskaņa
-radioaktīva apstarošana
Ķīmiskie līdzekļi - ! Lietotiem preparātiem
jābūt iekļautiem atļauto preparātu sarakstā.
! Efektivitāti paaugstina iekārtu, priekšmetu un
instrumentu klasifikācija.

Priekšmetu iedalījums (pēc Spoldinga):

- kritiskie
-puskritiski
-nekritiskie
“kritiskie” priekšmeti – jebkuri ar
mikroorganismiem vai sporām kontaminēti
priekšmeti ar lielu inficēšanās risku
(ķir.instrumenti, katetri, impanti,
adatas) !!! Nepieciešama sterilizācija
“puskritiskie” priekšmeti – nonāk saskarē ar
gļotādu un ādu( intubācijas, inhalācijas iekārtas,
endoskopi, termometri)

“nekritiskie” priekšmeti – nonāk saskarē ar

ādu(šīberi, asinspiediena mērītāja manšete, kruķi,
trauki, gultas veļa)
 IETEKMES
Dezinfekcijas efektivitāti nosaka:
Priekšmeta pirmsdezinfekcijas apstrāde
Organisku vielu klātbūtne priekšmetā
Mikrobu kontaminācijas intensitāte un veids
Apstrādājamā priekšmeta veids(spraugas, cilpas)
Dezinfekcijas līdzekļa koncentrācija un ekspozīcija
Dezinfekcijas līdzekļa temperatūra
! Ar augsta līmeņa dez. līdzekļiem, paildzinot
ekspozīcijas laiku, var panākt sporocīdo efektu.
 ArNozokomiālās infekcijas
veselības aprūpi saistīta infekcija
(hospitālā infekcija)
Slimība, kas rodas slimnīcas apstākļos, proti,
pievienojusies pie pamatslimības kā sekundāra
slimība(infekcija) vismaz 48 stundas pēc
stacionēšanas
Slimība, kas saistīta ar pacientu aprūpi

! Būtiska loma imūnās sistēmas stāvoklim

Pārneses veidam, ieejas vārtiem,
mikroorganisma īpašībām(virulencei,
rezistenceI pret AB)
This Photo by Unknown Author is licensed under CC BY-SA-NC
 Ar pacientu saistāmie faktori :
Biežākie riska faktori
Vecums
Smaga pamatsaslimšana
Kaitīgie ieradumi
Ķermeņa svars
Liels asins zudums
Plašas brūces
 Ar pacienta aprūpi saistāmie
faktori:
• Plaša spektra AB terapija
•Ilgstoša stacionēšanās
•Specifiska th
•Svešķermeņi un implanti
•Parenterāla barošana
•Mākslīgā elpināšana
Ar apkārtējo vidi saistāmie faktori :

•Nepareiza roku higiēna

•Aizsarglīdzekļu lietošana
•Higiēnas noteikumu ievērošana(visi saistošie
pasākumi)
•Instrumentu sterilizācija
•Gaisa kvalitāte, temperatūra
•! Būtiska loma šādu pacientu izolācijai(MRSA)
 Nozokomiālo infekciju etioloģija
• Bēta hemolītiskie Streptococcus, reti alfa hemolītiskie.
• Staph. aureus, Staph. epidermidis grupa, Staph. saprophyticus.
• Enterococcus spp.
• Gramnegatīvas nūjiņas: Enterobacteriaceae dzimta,
Pseudomonadaceae dzimta, Neisseriaceae dzimta,
• neklasicētās – Haemophilus inuenzae u.c.
• Grampozitīvas nūjiņas: Bacillus subtilis, Bacillus cereus,
Conynebacterium spp. (dieroīdi).
• Anaerobie mikroorganismi.
• Sēnītes: Candida spp., Nocardia spp., Aspergillus spp.
• Vīrusi: HBV, HIV, gripas, adenovīrusi, herpesvīrusi
 VĪRUSU FORMAS

Ikosaendrveida
(gripa)

( bakteriofāgs — vīruss,
kas inficē baktērijas)
Spirālveida
(tabakas mozaīkas vīruss
 Nozokomiālās infekcijas veidi
Urīnceļu infekcijas -
• Gramnegatīvas baktērijas, visbiežāk E. coli, Proteus spp., Klebsiella spp.,
Pseudomonas aeruginosaGrampozitīvas baktērijas, retāk: Enterococcus spp.;
Sēnītes, reti Candida albicans
2.Elpceļu infekcijas - Haemophilus inuenzae, S. pneumoniae, S. aureus,
Enterobacteriaceae , Vīrusi: respiratoriskie vīrusi, Sēnītes: Candida spp.,
Aspergillus spp.
3.Brūču infekcijas - S. aureus, S. pyogenes, E. coli, Proteus spp., anaerobās
baktērijas,
• Enterococcus spp.
4.Asins infekcijas - grampozitīvas baktērijas kā S. aureus, MRSA, Enterococcus
spp.
• Gramnegatīvas baktērijas, visbiežāk E. coli, Proteus spp., Klebsiella spp.,
• Serratia spp., Pseudomonas aeruginosa, sēnīte Candida albicans
5.Kuņģa un zarnu trakta infekcijas - Clostridium dificile, norovīruss
 NOZOKOMIĀLO INFEKCIJU
PRETEPIDĒMIJAS UN PROFILAKSES
PASĀKUMI
• Pasākumi , kas veicami, lai nepieļautu
infekcijas ievazāšanau un izplatīšanos
ārstniecības iestādē.
• MK noteikumi Nr. 104 2016, 16.februāris
«Noteikumi par higiēniskā un pretepidēmiskā
režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē».
 Interesanti fakti par roku higiēnu
• Mikroorganismu „iecienītākās” vietas uz cilvēka ķermeņa ir galvas matainā daļa
un rokas. Uz rokām to visvairāk ir aiz nagiem, plaukstu sānu daļās un rievās.
Tāpēc regulāra roku mazgāšana ir vienkāršākais, lētākais un efektīvākais veids,
kā izvairīties no saslimšanas ar gripu un daudzām citām slimībām.

• Uz cilvēka rokām ir vidēji 840 000 dažādu mikroorganismu, kuru dzīves cikls

var sasniegt 3h, tāpēc 80% infekcijas slimību izraisa tieši roku pieskāriens. Ne
velti pastāv uzskats, ka skūpstīšanās ir veselīgāka un higiēniskāka nodarbe par
sarokošanos.

• Roku noskalošana zem tekoša ūdens NAV roku mazgāšana! Rokas ir jāmazgā ar
ziepēm, jo to sastāvā esošās virsm-aktīvās vielas atbrīvo ādu no lielas daļas uz
tās esošajiem mikroorganismiem, tā samazinot saindēšanās un infekciju risku
līdz pat 50%. Neraugoties uz to, rokas ar ziepēm mazgā tikai katrs trešais (30%)
pasaules iedzīvotājs.
https://www.antalis.lv/file
s/live/.../
Roku
%20higiena%20svariga%
20ikvienam.pdf
 Roku higiēna
•Ieteicamais roku mazgāšanas ilgums ir 20 sekundes (šajā ziņā grēko
pat medicīnas darbinieki, kuri mazgā rokas vidēji 9 sekundes).
•Neticami, bet fakts – pateicoties sārmainajam sastāvam, pelni un
smiltis iznīcina vairāk baktēriju nekā vienkārši ūdens, tāpēc šie
līdzekļi tiek uzskatīti par efektīvākajiem roku ziepju aizstājējiem. Ja
ziepes nav pieejamas, pelnus un smiltis roku higiēnā iesaka izmantot
pat Pasaules Veselības organizācija.
•Uzskats, ka roku mazgāšana karstā ūdenī palielina roku higiēnas
efektivitāti, ir maldīgs. Regulāra roku pakļaušana karsta ūdens
iedarbībai veicina ādas iekaisumus, jo sausina ādu! Rokas ieteicams
mazgāt siltā ūdenī.
•Sievietes pret roku higiēnu attiecas atbildīgāk nekā vīrieši – viņas gan
mazgā rokas biežāk, gan dara to ilgāk un pareizāk, gan arī vairāk
izmanto roku higiēnas līdzekļus. Piemēram, rokas ar ziepēm regulāri
mazgā 78% sieviešu pret 50% vīriešu.
•Cilvēks ar mikrobiem un baktērijām ikdienā sastopas ik uz soļa, jo šie
mikroorganismi nepārtraukti vairojas – uz porainām virsmām
(nerūsējošais tērauds, plastmasa) to dzīves cikls var sasniegt pat 48h.
Pat parasta biroja darbinieka rokas ikdienā saskaras ar 10 milj. dažādu
baktēriju.
•Pastāv uzskats, ka visnetīrākās lietas pasaulē ir skaidra nauda, jo tā ir
nepārtrauktā apritē (ceļo no rokas rokā, no maka makā utt.), un durvju
rokturi. Neraugoties uz to, rokas pēc darbībām ar skaidru naudu mazgā
tikai 27% pieaugušo.
•Attīstoties tehnoloģijām, baktēriju un mikrobu perēkļu, kuriem
pakļautas cilvēka rokas, kļūst vairāk – datoru klaviatūras, mobilie
telefoni, televizoru pultis u.c. Piemēram, mikrobu un baktēriju
koncentrācija uz galda virsmas ir 400 reizes lielāka nekā labierīcībās,
bet uz mobilā telefona virsmas – 10 reizes lielāka.
• 
Roku higiēna
Iekaisuma dabas slimības – brūces
sastrutojums, urīnceļu iek., pneimonija
Nozokomiālo infekciju iedalījums
Akūtas respiratoriskas slimības – gripa,
adenovīruss
Zarnu infekcijas - salmonellu
gastroenterīts, enterovīrusu infekcija
Ar asinīm pārnestās infekcijas – B
hepatīts, C hepatīts
Saskares veidā – sēnīšinfekcijas, kašķis
• Roku mazgāšana nepasargā cilvēku no
slimībām, kas izplatās gaisa pilienu veidā
(šķaudot, klepojot, smejoties), piemēram,
no vējbakām, masalām, tuberkuloze
Lodveida(Staphylococcus) Nūjiņveida
(Lactobacillus)

• Spirālveida(Campylobacter)
 Der paskatīties….

HTTPS://WWW.YOUTUBE.COM/WATCH?
V=LVRP3C5N3P8
HEALTHCARE WORKER HAND HYGIENE
EDUCATIONAL TRAINING VIDEO
HTTPS://WWW.YOUTUBE.COM/WATCH?
V=M8AKTACYIB0
Paldies par uzmanību!