VISPĀRĒJĀ MIKROBIOLOĢIJA

MIKROORGANISMU MORFOLOĢIJA

Visas dzīvās šūnas iedalās 2 lielās grupās, pamatojoties uz to uzbūvi

elektronmikroskopā:
 Prokarioti (tulk. – pirms kodola)
 Eikarioti (tulk. – īstie kodoli)
Mikrobu pasaulē baktērijas ir prokarioti, pārējie m.o. – sēnītes, protozoji un aļģes ir
eikarioti. Vīrusiem nav šūnas uzbūves, tāpēc tie neietilpst nevienā no šīm lielajām
grupām.
Prokarioti un eikaroti ķīmiski ir līdzīgi, t.i., šo abu grupu šūnu sienas satur
nukleīnskābes, olbaltumus, lipīdus (taukus), ogļhidrātus. Tie piedalās līdzīgās ķīmiskās
reakcijās, lai uzņemtu barību, veidotu olbaltumvielas un saglabātu enerģiju. Galvenais, kas
šo grupu pārstāvjus atšķir, ir šūnas sienas un organellu (šūnas sīkākās struktūras) uzbūve.
Galvenās prokariotu atšķirības:
1. ģenētiskais materiāls (DNS) nav ieslēgts kodolā,
2. nav citu membrānās ieslēgtu organellu,
3. DNS nav saistīts ar speciāliem hromosomu olbaltumiem,
4. šūna siena gandrīz vienmēr satur peptidoglikānu (polisaharīds),
5. vienmēr dalās bināri. Šajā laikā DNS kopējās un šūnas siena sadalās 2 daļās.
Uzbūve.
Izmēri – 0.2-2 mkm diametrā un 2-8 mkm garumā.
Pēc formas var būt:

Koki (apaļi)

Bacilli (gareni) - nūjiņas

Spirālveida

ŠŪNAS APVALKS sastāv no 3 slāņiem:

 ārējais apvalks jeb šūnas apvalks jeb kapsula
 šūnas siena
 citoplazmatiskā membrāna.
1. KAPSULA – ārējais baktērijas slānis, kurš pasargā baktēriju no ārējās
vides faktoriem.
2. ŠŪNAS SIENA – viens no galveniem šūnas struktūrorgāniem, kurš
nosaka baktērijas formu un aizsargā no apkārtējās vides faktoriem.
Caur šūnas sienu notiek barības vielu uzņemšana un vielmaiņas
galaproduktu izvade. Šūnas siena palīdz uzturēt nemainīgu osmotisko
spiedienu šūnas iekšpusē. Šūnas sienas izturību nosaka mureīns
(polisaharīds).
3. CITOPLAZMATISKĀ MEMBRĀNA – cieši pieguļ šūnas sienai no
iekšpuses. Ļoti plāna un sastāv no olbaltuma un fosfolipīdiem. Tā ir
puscaurlaidīga membrāna, caur kuru notiek baktērijas barošanās.
Membrānā atrodas fermenti, kuri nodrošina barības vielu aktīvu
 transportu caur to. Citoplazmatiskā membrāna veido mezosomas, kuras
piedalās šūnas dalīšanās procesā.

CITOPLAZMA.
Koloīda sistēma, kura atrodas šūnas iekšpusē. Tā sastāv no ūdens,
olbaltumiem, ogļhidrātiem, taukiem, dažādiem sāļiem. Tās ķīmiskais sastāvs atkarīgs
no šūnas vecuma un apkārtējās vides apstākļiem. Citoplazmā atrodas kodola viela,
ribosomas un dažādi ieslēgumi.
Kodola viela jeb nukleoīds ir vairošanās aparāts. Tā nav ieslēgta atsevišķā
membrānā. Nukleoīds sastāv no divkāršas DNS molekulas riņķa formā. DNS
molekula satur šūnas ģenētisko informāciju. Atsevišķus DNS fragmentus, kuri peld
citoplazmā, sauc par plazmīdām.
Ribosomas nodrošina olbaltumvielu sintēzi šūnā. To skaits šūnā var sasniegt
10 000.
Ieslēgumi ir granulas, kuras satur cieti, taukus, volutīnu.

SPORAS.
Sporas veido tikai nūjiņveida baktērijas. Tās veidojas, šūnai nonākot
nelabvēlīgos vides apstākļos, p., sausumā, karstumā, samazinoties barības vielu
daudzumam. Tajās atšķirībā no veģetatīvajām formām ir mazāk ūdens, bet vairāk
lipīdu un kalcija sāļu, kas nodrošina sporu izturību nelabvēlīgos vides apstākļos.
Sporu veidošanās notiek 18 –20 h laikā un tā sastāv sabiezinātas citoplazmas un
nukleoīda. Baktērijai nonākot augšanai labvēlīgos apstākļos, spora 4-5 h laikā
pārvēršas atpakaļ veģetatīvajā formā.

VICIŅAS.
Viciņas ir baktēriju kustību orgāni, rakturīgi, galvenokārt, nūjiņām. Tās ir
tievas, diegveida un satur olbaltumu – flagelīnu. To skaits šūnām var būt dažāds - no 1
līdz vairākiem desmitiem.

PILI.
Sīki, diegveida izaugumi uz šūnas virsmas, daudz īsāki par viciņām. To skaits
ir neliels: no 1-10. Nodrošina ģenētiskā materiāla nodošanu no šūnas uz šūnu.

FIMBRIJAS.
Diegveida izaugumi uz šūnas virsmas, to skaits ir no vairākiem desmitiem līdz
simtiem. Ar fimbrijām baktērijas piestiprinās pie dzīvnieku un cilvēku šūnām.
 BAKTĒRIJU ŠŪNAS ĶĪMISKAIS SASTĀVS.

Galvenie elementi, no kuriem ir veidota šūna ir: C (ogleklis), H (ūdeņradis), O

(skābeklis), N (slāpeklis), P (fosfors), S (sērs), kuri veido tādas organiskās vielas kā:
olbaltumvielas, taukus jeb lipīdus un ogļhidrātus. M.o. satur arī minerālvielas.
Kvantitatīvi visvairāk šūnā ir ūdens 75 – 80%. Pārējais jeb sausne, ko veido
olbaltumvielas, tauki un ogļhidrāti, sastāda 15 – 25% no šūnas masas.
Ūdens ir visnozīmīgākā ķīmiskā viela šūnas sastāvā.. Visas barības vielas šūnā nonāk
ar ūdens palīdzību un vielmaiņas galaprodukti arī tiek izvadīti ar ūdens palīdzību. Ūdens šūnā
atrodas gan brīvā veidā, gan saistīti ar dažādiem ķīmiskiem elementiem, gan ietilpst dažādu
šūnas struktūru sastāvā. Nesaistītais ūdens piedalās dažādās ķīmiskās reakcijās šūnā, tā
daudzums šūnā atkarīgs no šūnas vecuma un fizioloģiskā stāvokļa.
Olbaltumvielas (50-80% no sausnas) atrodas gan citoplazmā, gan kodola vielā, gan
šūnas sienas sastāvā. Tie veido nukleoproteīdus, lipoproteīdus, glikoproteīdus. Pie
olbaltumvielām pieder dažādi fermenti, toksīni.
Nukleīnskābes ir 2 veidu :DNS un RNS. DNS satur šūnas ģenētisko informāciju.
RNS piedalās olbaltumvielu sintēzē. To daudzums šūnā ir 10-30% no sausnas.
Ogļhidrāti (12-18% no sausnas) tiek izmantoti kā enerģijas un ogļūdeņraža avots. Tie
ietilpst daudzās šūnas struktūrās – šūnas sienā, kapsulā, kā arī teihonskābes sastāvā, kas
raksturīga Gr+ baktērijām.
Lipīdi (0.2-40% no sausnes) ietilpst citoplazmatiskās membrānas un šūnas sienas
sastāvā, kā arī ir enerģijas avots.
Minerālvielas -P, K, Mg, Fe, S, Cl veido vidēji 2-14% sausnas. P ietilpst NS,
fosfolipīdu un ATF sastāvā. Na nosaka osmotiskā spiediena stabilitāti šūnā. Fe ietilpst
elpošanas fermentu sastāvā.
Mikroelementi – atrodas šūnās ļoti nelielā daudzumā. Tie ir Co, Sn, Cr, Zn u.c. Tie
piedalās dažu fermentu sintēzē un aktivizē tos.

MIKROORGANISMU KLASIFIKĀCIJA

Klasifikācija pamatojas uz Bergey hierarhisko koku:

P., Valsts: prokarioti
Nodaļa: Gr(-) nūjiņas
Rinda: īstās baktērijas
Dzimta: enterobaktērijas
Ģints: Salmonella
Suga: typhi

Suga ir m.o. kopums, kuri ir radniecīgi savā starpā un kuri ir līdzīgi pēc savām
morfoloģiskajām un fizioloģiskajām īpašībām. Sugas nosaukumu veido 2 vārdi: 1. parasti ir
ģints nosaukums, 2. – specifisks epitets.
P., Klebsiella pneumonia
Definīcijas
M.o. biovāri – m.o. bioloģiskie varianti (atšķirās pēc 1 ķīmiskās reakcijas)
Klons – vienas šūnas pēcteči
Kultūra – vairāki kloni
Celms – vienas sugas vairākas kultūras.