3.

Dots nukleotīdu izvietojums G - T - C - T - G – T (2.punkti)

Uzraksti DNS struktūru!

 
G T C T G T C A G A C
− − − − − − − − − −A

4. Dota DNS struktūra: (2. punkti)

Dota DNS struktūra:
G−T−G−T−G−TC−A−C−A−C−A
Uzraksti mRNS kodonus, ja aktīvā ir DNS apakšējā nukleotīdu ķēde!
G U G U G U
− − − − −

5. Dota mRNS ar diviem kodoniem (tripletiem): (2.punkti)

U−G−C−G−C−G    
Uzraksti tRNS antikodonu pirmajam mRNS tripletam!
A C G
− −
Uzraksti tRNS antikodonu otrajam mRNS tripletam!
C G C
− −

6. Lai atbildētu uz jautājumiem, izmanto mRNS kodonu tabulu!

Tabulā doti saīsināti aminoskābju nosaukumi latīņu valodā, arī atbildi ieraksti šādā
veidā (4.punkti).
  1. Kādu aminoskābi kodē mRNS kodons CCC?
Pro

2. Kurš no mRNS kodoniem kodē aminoskābi Ala?

 GCA
 AGU
 ACC

7. Doti dažādi procesi, kuru rezultātā šūnā sintezējas olbaltumviela.(7. punkti)

 
1) Viens no procesiem ir dots aplams, nosaki to!
2) Kādā secībā ir jānotiek dotajiem procesiem, lai šūnā notiktu olbaltumvielu
sintēze?  
 
1)
 F) no aminoskābēm, savienojoties ar peptīdu saiti, veidojas proteīns
 K) transkripcija
 B) no šūnas citoplazmas tRNS ribosomai atnes nepieciešamās aminoskābes.
 O) tRNS antikodons savienojas ar mRNS kodonu
 T) DNS noraksta informāciju no mRNS
 V) mRNS "dodas ārā" no šūnas kodola uz citoplazmu
 C) ribosomas "satiekas" ar matrices ribonukleīnskābi
 
 
2) K, V, C, O, B, F

8. Nosauc olbaltumvielu biosintēzes procesa sastāvdaļas un to funkcijas! (8.punkti)

 

1- DNS.
Gēns ir noteikta DNS molekulas daļa, kura glabā informāciju par noteiktas
olbaltumvielas molekulas sintēzi. Dezoksiribonukleīnskābes milzīgā molekula sastāv
no 2 šādām virknēm, kas, regulāriem vijumiem savītas ap kopēju asi, veido
dubultspirāli. Ūdeņraža saites savieno vienas spirāles timīna atlikumu ar otras
spirāles adenīna atlikumu un analoģiski - guanīna atlikumu ar citozīna atlikumu.
Tādējādi virknes ir komplementāras (papildina viena otru). Šāda īpatnēja struktūra
nosaka ne tikai dezoksiribonukleīnskābes bioloģiskās, bet arī fizikālās un ķīmiskās
īpašības - dezoksiribonukleīnskābes molekulas ir stabilas.
2- mRNS
Pēc transkripcijas mRNS molekula atdalās no DNS un caur kodola porām nonāk
citoplazmā.
3- RNS polimerāze
Informāciju par sintezējamo olbaltumvielu struktūru no DNS uz ribosomām pārnes
RNS.
4- mRNS
funkcija ir iznest no kodola, nokļūst citoplszmā caur kodola apvalka porām.
5- Ribosoma
 Ribosomas ir sīki organoīdi, kuru skaits vienā šūnā var sasniegt vairākus tūkstošus. Ap
tām nav membrānas. Tie ir nelieli organoīdi, kas atrodas uz graudainā
endoplazmatiskā tīkla, kodola apvalka ārējām šūnām un atrodas arī brīvi citoplazmā.
Pēc ķīmiskā sastāva tās ir olbaltumvielu un ribonukleīnskābju savienojums.
Ribosomās notiek olbaltumvielu sintēze no citoplazmā esošajām aminoskābēm.
Olbaltumvielu sintēzi veic daudzu ribosomu kopums, ko sauc par polisomu.
Sintezētās olbaltumvielas no ribosomām nonāk edoplazmatiskajā tīklā, pēc tam
Goldži kompleksā. Ļoti daudz ribosomu ir šūnās, kuras izdala sekrētus, piemēram,
aizkuņģa dziedzera šūnas producē gremošanas fermentus.
6- t RNS
tRNS molekulas piesaista aminoskābes un nogādā tās ribosomās. Pēc uzbūves tRNS
atgādina āboliņa lapu.
7- Aminoskābes
Aminoskābes funkcija ir kalpot olbaltumvielu uzbūves materiālu.
8- Olbaltumvielas
Fermentatīvā jeb enzīmā funkcija ir dzīvajos organismos notiekošo reakciju
veicināšana. Šeit jāmin jēdzieni kofaktors un aktīvais centrs. Kofaktors ir vitamīni un
metālu joni, kas piedalās elektronu un veselu atomu pārnešanā no vienas
savienojuma vietas uz otru. Aktīvais centrs nosaka fermenta (enzīma jeb
biokatalizatora) katalītisko aktivitāti.
Uzbūves funkcija. Piemēram, uzbūves funkciju (balsta funkciju) organismā veic
kolagēns un keratīns. Kolagēns ir saistaudu un skrimšļaudu pamatviela, bet keratīns
ir nagu, ragu, matu galvenā sastāvdaļa.
Fotoaktīvā funkcija ir funkcija, kura ar gaismas ierosi izpaužas kā elektrisks impulss.
Piemēram, šādu funkciju veic hlorofils, kas nepieciešams fotosintēzes reakcijās.
Svarīga fotoaktīva olbaltumviela ir rodopsīns, kas gaismas iedarbībā ierosina nerva
impulsu.
Receptorā funkcija ir ārējās vides signālu uztveršana, jo olbaltumvielas atrodas ārējos
maņu orgānos.
Kustību funkcija ir muskuļu saraušanās funkcija. Šeit jāmin miozīns un aktīns, kas
nodrošina muskuļšķiedru miofibrillu saraušanos.
Transporta funkcija ir funkcija, kura nodrošina skābekļa transportu pa asinīm ar
hemoglobīna (olbaltumvielas) palīdzību.
Aizsargfunkcija ir funkcija, kura nodrošina organisma imunitāti. b-limfocīti izstrādā
speciālas olbaltumvielas — antivielas, ja organismā iekļūst vīrusi.
Enerģētiskā funkcija ir funkcija, kura nodrošina organismu ar enerģiju (kad galvenā
enerģijas ieguves avota — ogļhidrātu un tauku — rezerves ir beigušās, tad tiek
izlietotas olbaltumvielas). Viens grams olbaltumvielu satur 4,1 kcal.
Signālfunkcija. Liela daļa hormonu ir īpašas olbaltumvielas, kurām iedarbojoties uz
šūnām, tās maina savu aktivitāti.