Protenu lokalizcija n

Visi proteni sintezjas citosol novietots ribosoms, tad tie tiek transportti uz dadm
nas struktrm. Procesu, kur protens atrod savu galamri, transportjot to cauri secgm
membrnu sistmm, sauc par protenu iroanu (sorting) vai mranu (targeting). n
esoos protenus var iedalt divs liels grups: ar membrnm saisttie un ar membrnm nesaisttie
proteni.
Protenu kustbu cauri membrnai sauc par translokciju. Izir divu veidu translokciju (1.
att.).
1. Kotranslcijas translokcija ir protena kustba cauri membrnai, kamr protens vl tiek
sintezts. ajos gadjumos ribosomas ir saisttas pie membrnm, pai endoplazmatisk tkla
(ET) membrnm.
2. Posttranslcijas translokcija ir protena kustba cauri membrnai pc tam, kad t sintze ir
pabeigta un tas ir atbrvojies no ribosomas.
di notiek protenu translokcija cauri eikariotu nu organellu membrnm un baktriju nu
plazmas membrnai.
Ldersecba (vado secba, signlsecba) ir sa secba protena N-gal, kas atbild par to, lai
protens uzsktu ieieanu membrn vai izieanu cauri tai.
Preprotens protens, kuram vl nav atelta signlsecba un kuru import iek organell vai
sekret r no baktrijas nas.
Sekrettie
proteni

Plazmas membrnas
proteni
Transports
vezikuls

Mitohondriju
signls

Citosola
proteni

Signls palikanai
Goldi apart
Signls
palikanai
ET

Ribosomas
citosol

Ribosomas
uz ET
membrnm

Kodola
signls

Posttranslcijas translokcija

1.

Kotranslcijas translokcija

Att. Protenu translokcija un lokalizcija n.

1

Ttad, translokcija ir protena ieieana membrn vai izieana tai cauri. Katru reizi, kad
protens virzs cauri membrnai, rodas problma: membrna ir hidrofoba, bet protenam ir hidrofila
virsma, tas ir k ea un dens, kas labprt nesajaucas. To atrisina, izveidojot pau struktru
membrn kanlu, caur kuru protenam virzties. Membrns ir trs veidu das struktras.
1. ET, mitohondriju un hloroplastu membrns ir protenu struktras, kas atauj proteniem iziet
cauri, nesaskaroties ar blakus esoajiem hidrofobajiem lipdiem. Substrtprotens saists tiei
pie struktras, tiek transportts cauri tam otr pus un tad atbrvots (2. att. a).
2. Peroksisomu membrns ar ir das struktras, bet substrtprotens nesaists tiei pie tm, tas
saists pie nesjprotena citosol. Kop ar nesjprotenu tas tiek transportts cauri kanlam
iek peroksisom, kur substrtprotens tiek atbrvots (2. att. b).
3. Transportam kodol (2. att. c) izmanto lielku un saretku struktru kodola poru, t
nodroina vidi, caur ko substrts var ienkt vai iziet no kodola. Kodola por pai
transportproteni saists ar substrtu un transport tos caur poru.

Protens

a)

b)

Protens

Nesjs

c)

Protens

Nesjs

2.
Att. Membrnu struktras, caur ko notiek protenu translokcija: a) protens saists tiei pie
struktras, b) protens saists ar nesjprotenu, c) transports caur kodola poru.
Protenu mranu noteiktiem galamriem nosaka dadi signli (signlsecbas). (1. tab.).
Protena iekanu kodol nodroina samr sa secba kodola lokalizcijas signls, kas atauj
protenam iziet cauri kodola porai. Signls, kas nosaka iekanu peroksisoms, ir oti sa C-gala
secba. Mitohondrilie un hroroplastu proteni sintezjas citoplazm brvi novietots ribosoms, pc
atbrvoanas no ribosomas tie saists pie organellas membrnas ar ~25 aminoskbju garu N-gala
secbu, kuru atpazst receptori uz s organellas membrnas. Retikuloendotelilaj sistm esoie
proteni ienk ET dobum, kamr tie vl sintezjas, ar kotranslcijas translokcijas mehnismu. Lai
topoie proteni atpaztu translokcijas apartu, kotranlcijas translokcijas signls parasti atrodas
protena skum N-gal, kur sintezjas vispirms.
1. tab.
Signlsecbas
Organella
Mitohondriji
Hloroplasti
Kodols
Peroksisomas
Endotelilais
tkls

Signlsecbas
atraans vieta
N-gal
N-gal
vid
C-gal
N-gal

Signlsecbas veids
Spirlveida secba, satur hidrofilus
(bziskus) un hidrofobus rajonus
Secba satur ldtas aminoskbes
Bzisku aminoskbju secba
sa secba
Hidrofobu aminoskbju secba

Signlsecbas
garums
12 30
>25
49
34
15 30

Protena augstko struktras lmeu veidoana (salocana, foldings)

Protena augstko struktru veidoans notiek, mijiedarbojoties t aktvajm virsmm, kuras
veido aminoskbju hidrofobs snu des. s mijiedarbbas veido protena hidrofobo kodolu. m
2

virsmm ir raksturgs, ka var pardties nepareizas mijiedarbbas, ja vien process netiek kontrolts.
Tikko k jaunsinteztais protens pards r no ribosomas, katra hidrofob vieta t secb tiecas
saistties ar citiem hidrofobajiem rajoniem. s saistbas visdrzk rodas nejaui un tdjdi neatbilst
sagaidmajai protena konformcijai.
aperoni (chaperons) ir proteni, kas nodroina pareizu protena foldingu, liekot tam pieemt
viengo pareizo konformciju no vism. Foldinga laik tie piesaists mrprotena atkltajm
aktvajm virsmm un pasarg ts no nepareizas mijiedarbbas ar citiem protena reioniem.
aperoni darbojas drzk, lai novrstu nepareizas struktras veidoanos, nek veicinot pareizas
struktras veidoanos. aperoni ir vajadzgi ar, lai paldztu veidot oligomrus, k ar protenu
transportam cauri membrnm. Membrnas rsoan vienmr svarga ir protena foldinga
kontrole vai aizkavana. Ir svargi saglabt protenu nesaloct stvokl, kamr tas rso
membrnu, jo salocts, gatavs, nobriedis protens var bt par lielu, lai ietilptu attiecgaj membrnas
kanl. aperoni var pasargt protenu no tdas konformcijas ieganas, kas neauj tam rsot
membrnu, ttad to loma ir galvenokrt saglabt protenu nesaloct, elastg stvokl. Kad protens
ir rsojis membrnu, tam vajadzs citu aperonu, kas paldzs tam folding izveidot galjo
konformciju, ldzgi k citosola proteniem vajag aperonu paldzbu pc to iznkanas no
ribosomas. Protena stvoklis pc iznkanas no membrnas ir ldzgs stvoklim pc iznkanas no
ribosomas tas ir vairk vai mazk izstiepts, liners.
Protens ieiet
noslgt dobum

Protens pards
pc t salocanas

aperoni

Protens

aperonns

a)

Ribosoma

b)

3.
Att. a) Nesaloctiem proteniem piesaists aperoni, b) aperonni saloca protenus sav
iekien.
2. tab.
aperonu sistmas
Individuli aperoni
(sistma/funkcija)
Hsp 70 sistma
Hsp 70
ATP-ze
Hsp 40
Stimul ATP-zi
GrpE
Nukleotdu apmaias faktors
Hsp 90
Darbojas ar signlprneses
proteniem

Oligomri kompleksi (aperonni)

(sistma/funkcija)
1. Grupa
Hsp 60 (GroEL) Veido 2 heptamrus
Hsp 10 (GroES) gredzenus
Veido cap
2. Grupa
TRiC
Veido 2 oktamrus gredzenus

Karstumoka protenu (heat shock protein, Hsp70) sistma sastv no atseviiem

proteniem, kas piesaists substrtiem un kontrol to foldingu. Tie pazst protenus, kuri sintezjas
vai pards r no membrnm (ar ja tie ir denaturjui stresa ietekm). Tie galvenokrt kontrol
mijiedarbbu starp protena ekspontajiem aktvajiem rajoniem, dodot tam iespju salocties
pareizaj konformcij in situ. s sistmas komponenti ir Hsp70, Hsp40 un GrpE. Par karstumoka
proteniem tos sauc td, ka skotnji Hsp70 identificja k protenu, kura ekspresiju (biosintzi)
ierosina karstums. Hsp70 un Hsp40 atsevii piesaists substrtproteniem. Tie izmanto ATP
hidrolzi, lai apgdtu ar eneriju substrtprotena struktras mainanu, un strd kop ar maias
faktoru, kas atjauno ATP no ADP.
3

aperonnu sistma sastv no liela oligomra montas kompleksa, kas atgdina cilindru. is
komplekss veido struktru, kur nesaloctais protens tiek ievietots iek un noslgt vid notiek t
foldings. Ir divu veidu aperonnu sistmas: GroEL/GroES ir viss organismu klass, bet TRiC ir
tikai eikariotu nu citosol. Ts ir lielas (oligomras) struktras ar tuku dobumu, biei tiek
lietotas, lai veiktu protenu foldingu vai degradanu. Tipisk struktra ir cilindrs ar vairkm
subvienbm, kas veido gredzenus. Mrprotens tiek ievietots kontrolt vid dobum, kur tas
ciei saists ar to apemoo protenu. Tas nodroina saistans vietu augstu loklu koncentrciju un
atbalsta kooperatvas mijiedarbbas. Foldinga gadjum noslgt vide pasarg protenu no
nepareizas mijiedarbbas ar citiem proteniem, kas var bt svargi, vadot foldingu pa pareizu ceu.
Eneriju iem procesiem nodroina ATP hidrolze parasti gredzena subvienbm ir ATP-zes
aktivitte.
Nepareizas salocanas problma. Prioni
Prioni (protens + infekcija) ir protenu faktori, kuri darbojas k antiaperoni, izraisa
neirodeeneratvas slimbas.
Prionu slimbu atklanas vsture
1898. g. neparasta aitu slimba skrepi (scrapie), 1939. g. aitu inficana ar skrepi
eksperiment, 1961. g. pierdta skrepi infekcioza daba.
1920.-1921. g. identificta agrk nezinma cilvku slimba (Kreicfelda-Jakoba slimba),
kura tiek prnesta infekcijas ce, bet var rasties ar spontni.
1955.-1957. g. Papua-Jaungvinej vietjiem iedzvotjiem kuru (smejo nve), agrk
nezinma endmisk slimba, simptomi ldzgi KJS.
1992. g. Anglija govju skveida encefaloptijas (govju trakumsrgas) epizootija, saslimst
ap 180 000 govju. Ar o slimbu inficjas ar cilvki, 90. gadu beigs nomirst ap 200 cilvki.
Prionu atklana. 1998 g. Nobela prmiju par prionu atklanu saem Stanley B. Prusiner
(ameriku neirologs, biomiis).
Prioni ir protenu dabas kompleksi. Prioni nesatur ne DNS, ne RNS, tpc tie ir izturgi pret
DNzes un RNzes iedarbbu. Prionus veido galvenokrt vai tikai PrPSc molekulas (PrP prionu
protens, Sc scrapie). PrPSc forma veidojas no norml smadzeu nu membrnas protena PrPC
(C cellular vai common). PrPC loma smadzeu darbb nav zinma, iespjams, tas ir iesaistts
atmias proces. Prioni ir rkrtgi izturgi pret karstumu un sterilizcijas procesu. Tos denatur un
sae tikai spcgas protezes. Prioni neizsauc iekaisuma vai imno reakciju infictajos dzvniekos.

a)

b)

1. att. a) Normls (PrP ) un b) nepareizi salocts protens (PrPSc)

(http://www.microbiologybytes.com/blog/tag/prions/)
Prionu replikcija. Prioni (PrPSc), nonkot vesel organism, replicjas (vairojas): izraisa
pareizi sapakoto protenu (PrPC) prvranu nepareizaj slimbu izraisoaj form (PrPSc): alfa
spiru viet pards beta struktras (1. att.). PrPSc darbojas k matrica, kas vada protenu nepareizo
foldingu. Ir vairki modei, kd veid vartu notikt prveidoans: slikt ablona modelis (rPSc
saists ar PrPC un uzmc tam nepareizo struktru) un ierauga modelis (rPSc molekulas veido
polimrus un novirza ldzsvaru uz rPSc izveidi) (2. att.).

2.att. Norml -spirles priona (PrPC) prvrans par nepareizi salocto -struktras prionu
(rPSc): slikt ablona modelis, b ierauga modelis.
Jaunveidotie prioni turpina prveidot nkoos protenus notiek des reakcija, prionu
replikcija notiek eometriskaj progresij. Prioni uzkrjas un izraisa amiloda veidoanos: prionu
protens polimerizjas, veidojot agregtus, kas sastv no blvi novietotm beta-struktrm.
Amiloda agregti ir fibrillas. Ts aug no abiem galiem, ja fibrilla prlst, rodas divas jaunas
augoas fibrillas. Ir ar vairki modei prionu replikcijai heterodimru modelis un fibrillu modelis
(3. att.).

a)

b)

3. att. Prionu replikcijas mehnismi, a) heterodimru modelis, b) fibrillu modelis.

Amiloda neirotoksisk iedarbba. Protenu (PrPSc) agregtus amilodu nas nespj
izmantot, tie uzkrjas smadzeu pelkaj viel un izraisa smadzeu nu (neironu) funkciju
traucjumus un deenerciju (pards caurumi, dobumi, veidojas skveida struktra, s slimbas
sauc skveida encefaloptijas).
Amiloda neirotoksiskajai iedarbbai ir vairki iespjamie mehnismi. Tas var izraist nu
apoptozi; oksidatvo stresu ns, kas oksid protenus un lipdus; tas var saistties pie proteniem
ns, k ar izveidot jaunus jonu kanlus.
Protenu nepareizo salocanu vartu novrst, stabilizjot pareizi salocto protenu, blojot
beta struktru izveidi, k ar monomru agregciju.
[

Cilvka un dzvnieku prionu slimbas

Prionu slimbas ir govju skveida encefaloptija, skrepi, deu transmisv encefaloptija,

brieu hronisk novjanas slimba, kau skveida encefaloptija, kuru, Kreicfelda-Jakoba
slimba. Visas ir nerstjamas, nvjoas. Ar prionu slimbm var inficjas ar barbu: dot gau
(govm, aitm ar kaulu miltiem). Prioni atrodas visos audos, asins, urn, siekals un citos
ermea idrumos, bet visvairk CNS. Dzvniekiem, kuros neekspresjas prionu norml forma,
neattsts ar prionu slimbas.
5

Kreicfelda-Jakoba slimba (KJS) ir labi zinma prionu izraista cilvka slimba, kuru pirmo
reizi aprakstja Vcu neirologs Hanss Gerhards Kreicfelds 1920. gad. Reta neirodeeneratva
slimba, kas strauji, pakpeniski un btiski ietekm smadzenes. KJS gait progres demence jeb
gargo spju zudums un attsts smagi neiromuskulrie traucjumi. Slimba skas pakpeniski ar
atmias zudumu par neseniem notikumiem, darba spju samazinanos, izmaim emocionl
sfr, intereses zudumu par sabiedrisko dzvi. Pc dam nedm pievienojas citi simptomi
nestabila pojoa gaita, redzes traucjumi, halucincijas, mles stvums, runas novilcinana un
grtbas atrast pareizo vrdu. Pdj slimbas stadij slimnieks pilngi zaud gargs un fizisks
funkcijas, gu bez samaas. Visbeidzot iestjas koma un slimnieks mirst, parasti no pievienojus
pneimonijas.
Govju skveida encefaloptija (BSE - bovine spongiform encephalopathty) ir hroniska
liellopu slimba, kurai raksturgi nervu sistmas darbbas traucjumi, novjana un neizbgama
dzvnieka nve. Slimba pirmo reizi aprakstta 1986.g. Lielbritnij. Slimbas izraistjs ir amilods
protens prions. Inkubcijas perioda laik prioni vairojas mandels, retrofaringelajos limfmezglos
un zarns. Pc tam tie nonk citos limfmezglos un lies, kur paliek ilgu laiku un nodroina
infekcijas izplatanos, bet vlk nonk smadzens, radot tur deeneratvas prmaias. Slimba
skas ar depresiju vai retk ar izofrnijas tipa psihozi. das notirpums. Koordincijas zaudjums.
Grti staigt. Vjprts. ie simptomi pastiprins un pirms nves cilvks nav spjgs nedz kustties,
nedz runt.
Protenu transports uz retikuloendotelilo sistmu (ET un Goldi apartu)
Proteni, kuri piesaists membrnai ar N-gala ldersecbu, izmanto dadus signlus, lai atrastu
savu galamri. Ldersecba nodroina protena ieieanu membrn un izieanu tai cauri, nonkot
kompartment membrnas otr pus. Lai protens paliktu membrn, nepiecieams papildus signls,
kas aptur t virzbu cauri membrnai. Ttad, lai protenus sairotu noteiktiem galamriem, t.i., vai
tie paliks membrn vai kda kompartmenta lmen, ir nepiecieami dadi signli. Protenu
translokcijas pamatce n pc noklusanas (default) ir ds: tie iziet cauri
endoplazmtiskajam tklam, ienk Goldi apart, un tad tiek nogdti uz nas plazmtisko
membrnu. Lai protens vartu atgriezties no Goldi aparta uz ET, tam C-gal jsatur tetrapeptds
KDEL. Nogdanu uz lizosomm nosaka mannozes-6-fosfta kovalenta pievienoana.
Protens var ieiet ET membrn vai iziet cauri tai tikai, kamr tas vl sintezjas, t.i.
kotranslcijas translokcijas ce. Ribosomas, kuras sintez protenu, saists ar ET, tad topoais
protens ieiet membrn. Rajonus, kur ribosomas ir saistjus pie ET, sauc par graudaino ET
pretstat gludajam ET, kur ribosomu nav. Protena kotranlcijas ieieanu membrn vada
signlsecba, 15 30 aminoskbju gara secba protena N-gal, ko vlk ate. Signlsecb ir
aminoskbes ar lieliem hidrofobiem radikiem.
Lai protens, kas ir hidrofils un ldts, vartu iziet cauri hidrofobajai membrnai, ET
membrnas proteni veido hidrofilu kanlu (poru) cauri fosfolipdu dubultslnim. Translocjamie
proteni iet cauri kanlam, mijiedarbodamies ar proteniem nevis ar lipdiem. Lmena pus kanls ir
aizvrts, lai nenotiktu brva jonu plsma starp ET un citosolu.
Signla atpazanas daia (SRP, signal recognition particle) un SRP receptors kataliz
ribosomas pievienoanos membrnai (4. att.). SRP ir 11S ribonukleoproteds, kur satur 6 protenus
un mazu 7S RNS, kas veido daias struktras karkasu.
SRP vispirms atpazst translocjam protena signlsecbu un saists ar to, tad SRP
mijiedarbojas ar SRP receptoru un piesaists tam, tad membrnai piesaists ribosoma un aizver
ieeju por no citosola puses. Pirms protena signlsecbas ieieanas membrn SRP atdals no
receptora, un abos gan SRP, gan SRP receptor notiek GTP hidrolze.

ET lmens
1

citoplazma
SRP receptors
SRP

signlsecba

4. att. Protena ieieanu ET membrn iesk signlsecba. 1 citoplazm eso ribosom sintezjas
protens, 2 - SRP saists ar signlsecbu, 3 SRP piesaists pie SRP receptora, ribosoma piesaists
pie membrnas, 4 ldersecba ieiet membrn, 5 protens iziet cauri membrnai, ldersecbu
ate, translcija turpins, 6 protens ir ET lmen, ribosomas subvienbas atdals no iRNS.
Transmembrnu proteni var izvietoties divejdi: ar N-galu uz nas rpusi (1. grupa) vai ar
N-galu uz citosolu (2. grupa). Transmembrnu proteniem ar vairkiem transmembrnas domniem
N- un C-gali ir izvietoti membrnas dadas puss, ja tiem ir nepra skaits o domnu, vai vien
pus, ja pra skaits. Nav ldz galam izprasts, k protens priet no hidrofilas poras membrnas
hidrofobaj vid. Uzskata, ka protena izvietoanu membrn nosaka enkura secbas, kuras sastv
no hidrofobm aminoskbm. Ts aptur t protena virzbu cauri membrnai un protens laterli
iziet no poras un paliek membrn.
Protenu transports uz mitohondrijiem
Protenu ienkanu mitohondrijos nosaka ldersecba. Mitohondrilo protenu ldersecbas
satur bziskas un hidrofobas aminoskbes, kas veido spirli, kuru atpazst mitohondriju mebrnu
receptori. Ldercecba saists pie mitohondrija membrnas receptora. Preprotens iziet cauri
mebrnai, organellas iekien ldersecbu nogrie proteze.
Ldersecba

Nobriedis protens

Organella

Protens iziet cauri membrnai

un ldersecba tiek atelta

Citosols

Ldersecba saists
pie receptora
organellas membrn

Ribosoma

5. att. Signlsecba saists pie mitohondrija membrnas receptora.

Protenu transports uz kodolu
7

Kodola apvalku veido divas koncentriskas membrnas (iekj un rj) un zem tm izvietotais
filamentu tkls lamina. Cauri kodola apvalkam iziet kodola poras (6. att.). rj membrna ir
savienota ar graudain endoplazmtisk tkla membrnu.
Kodola poras komplekss
120 nm

Citoplazmas
filamenti
Citoplazmas
gredzens

Citosols

Radili
pleci

Spiei

rjais
Kodola
apvalks
iekjais

Pora
10 nm

Centrlais
gredzens 75 nm
(radila roka)

Kodols

Gredzeni

Citoplazmas
filamenti

Nukleoplazmas
gredzens

Transportieris nukleopornu
tklojums

Iekjie spiei
"grozs"
Distlais gredzens
(pora 10 nm)

Kanls
150 nm
Kodola poras komplekss ar radilm rokm

120 nm

a)
b)
6. att. Kodola pora; a) pora caurau kodola apvaku, b) kodola poras radil struktra (no
citoplazmas puses).
Kodola pora (6. att.) ir liela protenu dabas struktra, kura caurumo kodola apvalku. Pora
nodroina makromolekulu transportu starp kodolu un citoplazmu. Kodol ienk proteni, jo visa
protenu sintze notiek citosol un kodol vajadzgos protenus import caur porm. No kodola iziet
RNS, jo visa RNS sintezjas kodol un citoplazm vajadzgo RNS (mRNS, rRNS un tRNS u.c.
mazs RNS) eksport no kodola. Kodola poras ir riveida struktras, kas sastv no rozetm, kuras
veido 8 spiei. Poras radilie pleci fiks to kodola apvalka iekien. 8 iekjie spiei veido
iekjo atvrumu 10 nm diametr.
Kodola lokalizcijas signls (nuclear localization signal (NLS)) ir sa aminoskbju
sekvence, kura mijiedarbojas ar importnu.
Kodola eksporta signls (nuclear export signal (NES)) ir sa aminoskbju sekvence, kura
mijiedarbojas ar eksportnu.
Importni (7. att.) ir transporta receptori, kuri saists ar kravas molekulm citoplazm un
prnes ts uz kodolu.
Eksportni ir transporta receptori, kuri saista savu kravu un veido kopmleksu ar RanGTP
kodol. is trimrs tiek prnests uz citoplazmu, kur GTP hidrolzes rezultt krava tiek atbrvota.
Eksist vairki eksportnu un importnu tipi.
Substrts

Importns

Citosols

Kodols

7. att. Transports caur kodola poru, importnus izmanto atkrtoti.

Transports caur kodola poru notiek divs fzs:
1. novietoana dok (docking) substrta un importna savienons ar poru,
8

2. translokcija - prnese uz kodola iekieni.

Kodols satur Ran-GTP, kas stabiliz eksportjamos kompleksus, bet citosols satur Ran-GDP,
kas stabiliz importjamos kompleksus.
Importns satur divus alfa-spirles domnus HEAT atkrtojumus. Ran-GTP ciei saists ar
importna HEAT atkrtojumiem un nogr no importna kravas protenu
Transporta komponenti
Substrts
Citosola
komponenti

1. Dokings

Importni Ran-GTP

Kodola
pora

Kodols

Importns alfa
1.
saista substrtu

2. Translokcija

2. Importns beta saists

pie nukleoporniem
Citosols

Citosols

Kodols

Kodols

Nukleoporni

Ran-GTP-ze disoci importnus.

8. att. Transports caur kodola poru, transporta fzes: dokings un translokcija.