Izdales materiāls mācību vielas apguvei kursā BIOLOĢIJA I

“ĢAMETOĢENĒZE”
Izmantots
https://lielvards.lv/macibu-gramatas/biologija-vidusskolai-macibu-
gramata

SR. Izprast 1) kas ir gametoģenēze? 2) kā notiek spermatoģenēze un

ooģenēze?
Uzdevumi. Izpildīt nosūtīto tabulu izmantojot darba materiālu un
izpildīt darba lapas ar ooģenēzes un spermatoģenēzes norisi.
Uzzīmēt olšūnu un spermatozoīdu!
GAMETOĢENĒZE
Dzimumvairošanās centrālais moments ir gametoģenēze. Gametoģenēze ir dzimumšūnu veidošanās. To
nodrošina šūnu dalīšanās — mitoze un mejoze.

Gametoģenēze segsēkļiem notiek auga

vairošanās orgānā ziedā. Auglenīcā
notiek sievišķā gametofīta jeb
megagametofīta veidošanās, putekšņlapās
— vīrišķā gametofīta jeb
mikrogametofīta veidošanās.
Viendzimuma ziediem ir vai nu tikai
putekšņlapas, vai tikai
auglenīca. Divdzimuma ziediem ir gan
putekšņlapas, gan auglenīca.
Ziedi var atrasties pa vienam stumbra galotnē vai arī būt sakārtoti ziedkopās.
Vienmājas augi, vienmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni
atrodas uz viena indivīda. Tā, piem., lazdām uz 1 krūma ir gan mazi, sārti sievišķie ziedi, gan garas, dzeltenas
vīrišķo ziedu spurdzes.
Divmāju augi, divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni
atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piem., apses, smiltsērkšķi

Turpmāk tiks aplūkota visaugstāk attīstīto zīdītāju- cilvēka - gametoģenēze -

process, kura laikā veidojas vīrišķās un sievišķās gametas. Dzimumšūnas
veidojas pieaugušam indivīdam, to veidošanās ir tikai daļa no cilvēka dzīves
cikla.
Gametas veidojas mejozes procesā, taču agrās gametu attīstības stadijās notiek
arī mitoze. Kaut gan gametoģenēzē realizējas jau aplūkotie šūnu dalīšanās
mehānismi - mitoze un mejoze, tomēr vīrišķajiem un sievišķajiem organismiem
to norisē ir atšķirības. Vīrišķo dzimumšūnu veidošanos sauc par spermatoģenēzi,
bet sievišķo — par ooģenēzi.
Gametoģenēzes procesā izveidojas nobriedušas sievišķās un vīrišķās dzimumšūnas, kuras ir gatavas
apaugļošanās procesam. Ja apaugļošanās nenotiek, gan sievišķās, gan vīrišķās dzimumšūnas iet bojā.

·Spermatoģenēze
Spermatoģenēze ir vīrišķo dzimumšūnu (spermatozoīdu) veidošanās. Šis process sākas ar pubertātes iestāšanos
un, pakāpeniski pavājinoties, turpinās visu mūžu. Spermatoģenēze notiek sēkliniekos, precīzāk, sēklas
kanāliņos. Spermatoģenēze norit aptuveni 72 dienas, kuru laikā sēkliniekos no primārajiem spermatocītiem
attīstās spermatozoīdi. Gatavie spermatozoīdi tiek uzkrāti sēklinieka piedēkļos, kur notiek spermatozoīdu
nobriešana, kad tie iegūst paaugstinātu kustīgumu un apaugļošanas potenciālu.Tā kā spermatozoīdu attīstībai ir
nepieciešama par 2-3ºC zemāka temperatūra, kā tas ir pārējam organismam, sēklinieki ir novietoti ārpus
ķermeņa – sēklinieku maisiņos. Tāpēc ilgstoša sēklinieku pakļaušana paaugstinātai temperatūrai (karstas
vannas, pirtis, sintētiska apakšveļa, ciešas bikses, ilgstošs-sēdošs darbs u.c.) nopietni ietekmē spermatoģenēzes
procesus.

Diferenciācijas laikā šūnai veidojas īpašas struktūras. No centriolas veidojas astīte. Goldži ķermenīši
pārveidojas par akrosomu. Akrosoma satur fermentus, kas palīdz spermatozoīdam iekļūt olšūnā. Kodols kļūst
ļoti kompakts, un tā forma mainās no apaļas uz ovālu. Kodols veido spermatozoīda galviņu. Mitohondriji
saplūst un veido spirālveida struktūru ap spermatozoīda kakliņu. Vairums citoplazmas tiek zaudēta.
Spermatozoīdu veidošanos regulē vīrišķie dzimumhormoni. Galvenais no tiem ir testosterons. Spermatoģenēzes
cikls vidēji ilgst 2 mēnešus. Spermatozoīdu daudzums ir milzīgs. Vidēji diennaktī 1 gramā sēklinieku masas
veidojas 107 spermatozoīdu.
·Ooģenēze ir sievišķo dzimumšūnu (olšūnas) veidošanās. Šis
process sākas jau pirms dzimšanas un katrai konkrētai
dzimumšūnai beidzas tikai pēc apaugļošanās. Meitenei
piedzimstot, tās olnīcās jau atrodas 200-400 tūkstoši olšūnu.
Līdz tam laikam, kad meitene sasniedz dzimumgatavibu, šis
skaists samazinās līdz apmēram 10 tūkstošiem. Tās dzīves
laikā (līdz 45-50 gadiem) apmēram 400 no tām izdalās pa
vienai ik pēc katrām +/- 28 dienām un var tikt apaugļotas. Ja
pēc ovulācijas (nogatavojošos folikulu plīšanu un ovocītu
izdalīšanos ārpus folikula) 24 h laikā olšūna netiek apaugļota,
tā iet bojā un ar menstruālajām asinīm tiek izdalīta no organisma. Ooģenēze notiek olnīcās. To attīstība notiek
folikulos. Folikuli atrodas olnīcas ārmalā, un tos var salīdzināt ar mazām kabatiņām, kuru centrā atrodas oocīts.

Pēc ovulācijas folikula pārpalikumi pārveidojas par dzelteno ķermeni. Dzeltenais ķermenis producē hormonu
(progesteronu), kurš stimulē dzemdes augšanu un placentas attīstību, protams, tikai tad, ja ir notikusi
apaugļošanās. Ja apaugļošanās nav notikusi, dzeltenais ķermenis deģenerē. Ooģenēzes rezultāts ir nobriedusi
sievišķā dzimumšūna- sekundārais oocīts.

Apaugļošanās ir sievišķās un vīrišķās dzimumšūnas saplūšana. Zīdītājiem, arī cilvēkam, ir raksturīga iekšējā
apaugļošanās. Tā notiek sievišķā organisma dzimumceļos. Cilvēkam apaugļošanās notiek olvada paplašinātajā
daļā. Cilvēka spermatozoīdam, lai tas varētu apaugļot oocītu, sievietes dzimumceļos ir jāpavada vismaz 7
stundas. Šajā laikā notiek spermatozoīda aktivācija. Pēc aktivācijas spermatozoīdi pārvietojas oocīta vir-
zienā, to veicina gan dzemdes kontrakcijas, gan skropstiņu kustības olvadā. Ceļojumu oocīta virzienā sāk
miljoniem spermatozoīdu, līdz oocītam nokļūst tikai vairāki simti un beigu beigās tikai viens saplūst ar oocītu.
Pirmais solis apaugļošanās procesā ir spermatozoīda izkļūšana cauri oocīta apvalkiem. Tiklīdz spermatozoīds ir
sasniedzis caurspīdīgo zonu, tiek izraisīta akrosomālā reakcija. Cepurīte (akrosoma) plīst, atbrīvojas fermenti,
tie šķīdina caurspīdīgo zonu, un spermatozoīds sasniedz oocīta plazmatisko membrānu. Oocīta plazmatiskā
membrāna izspīlējas un apņem spermatozoīda galviņu. Šī mijiedarbība izraisa kortikālo reakciju, kas pārmaina
caurspīdīgo zonu, tā kļūst necaurlaidīga citiem spermatozoīdiem. Tas nodrošina monospermiju (tikai viens
spermatozoīds var apaugļot oocītu). Kad spermatozoīds ir iekļuvis oocītā, sekundārais oocīts pabeidz mejozi II.
Spermatozoīda un oocīta kodoli saplūst, izveidojas viena šūna — apaugļota olšūna jeb zigota. Zigota ir jaunā
organisma pirmā šūna.