Mutācijas .

Selekcija
Mutācijas selekcija
• Pasaules rekorda ķirbis sver 825. Lai iegūtu tādu milzeni, neiztikt bez
selekcijas
Mutācijas
• Šūnu dalīšanās laikā šūnas dubultojas. Dažreiz šajā procesa var rasties
kļūdas. Hromosomās esoša DNS, kurā ierakstīta iedzimtības
informācija, var atšķelties un savienoties no jauna cita secībā, vai kādu
daļu pazaudēt vai iegūt papildus, tā izmainot gēnus.
• Dažreiz, šūnām daloties, jaunā izveidotā šūnā var pazust vai parādīties
, kāda jauna hromosoma.
Mutācijas
• Šīs izmaiņas sauc par mutācijām, un tās var mainīt šūnu un audu
darbību. Mutācijas pariet uz jaunām šūnām , tām vairojoties. Ja
mutācijas ir dzimumšūnas tas var iedzimst pēcnācējos.
• Mutācijas- iedzimstošas pārmaiņas hromosomās un gēnos.
• Mutācijas dabiski rodas katra organismā visā tā dzīves laikā. Mutācijas
ir gan kaitīgas , gan nekaitīgas. Reizēm mutācijas rada derīgas
pārmaiņas organismā, kā rezultātā organisms ir labāk pielāgots videi
un dzīvotspējai.
Mutācijas
• Daudzas krasas pārmaiņas organismu evolūcijā nevar citādi izskaidrot,
kā ar pēkšņām mutācijām
• Kaitīga vides iedarbība palielinās mutāciju daudzumu šūnā .Izmaiņu
iemesls ir mutagēnie faktori, kas izmaina šūnu iedzimtības
informāciju.
• Mūsdienās vides lielā piesārņojuma dēļ mutagēno faktoru iedarbība
uz iedzimtibu pieaugusi
Mutagēnie faktori
Mutagēnie faktori
Selekcija
• Evolūcijas gaitā dabiskā izlase veidojusi jaunas sugas. Savukārt
krustošanu un mākslīgo izlasi veic cilvēks, iegūstot jaunas šķirnes. Šo
procesu sauc par selekciju.Selekcija ir zinātnes nozare, kas rada
jaunas un uzlabo esošās augu , dzīvnieku un mikroorganismu
šķirnes.
Selekcijas
• Selekcijas vēsturi var iedalīt trīs posmos.
• 1. Senās cilvēces primitīvā selekcija- šajā posma cilvēki sāka audzēt
savvaļas augus, pieradināt savvaļas dzīvniekus. Atlasot un pavairojot
augus un dzīvniekus ar piemērotākajām īpašībām, cilvēki izveidoja
kultūraugus un mājdzīvniekus.
Selekcija
• Piemēram pirms 15 000 gadiem cilvēks pieradināja vilku, izveidodams
– suni. Daudzveidīgās suņu šķirnes selekcionētas tikai pirms dažiem
simtiem gadu un tiek mākslīgi uzturētas. Ja dažādu šķirņu suņiem
ļautu brīvi krustoties, pēc vairākām paaudzēm suņi vairāk vai mazāk
būtu viens otram līdzīgi.
Selekcija
• 2.Tautas selekcija- stihiska mākslīgā izlase. Piemēra ikkatrā mājas sētā
no paaudzes uz paaudzi audzēja ķiplokus, ik gadu izvēloties labākos un
ražīgākos, kā rezultātā daudzu gadsimtu laikā izveidoti simtiem
atšķirīgu formu ar lielāku ģenētisko daudzveidību( ar dažādām
alēlēm). Tautas selekcija izveidoja arī apvidam piemērotākos augļu
kokus, krāšņumaugus, mājdzīvniekus.
Selekcija
• 3. Zinātniskā selekcija. Mūsdienu selekcionāri, izmantojot zināšanas
ģenētikā, vairākās paaudzēs veic mērķtiecīgu augu un dzīvnieku
krustošanu vienas sugas robežās, dažreiz arī attālo hibridizāciju, ar ko
iegūst starp sugu hibrīdus. Hibrīds ir divu atšķirīgu vecāku pēcnācējs .
Selekcija
Selekcija
• No iegūtajiem krustojumiem izlasa noderīgākos īpatņus un pavairo.
Selekcijas darbu veic arī ar mikroorganismiem, iegūstot formas , kuras
ražo cilvēkam derīgas vielas- vitamīnus, aminoskābes u.c. Selekcionāri
organismu mainības palielināšanai izmanto dabīgos un mākslīgi
iegūtas mutācijas, no kurām atlasa noderīgās formas. Mutāciju
palielināšanai , biezāk mikroorganismu selekcijā, izmanto mutagēnos
faktorus: rentgenstarojumu, ultravioleto starojumu un ķīmiskas vielas.
Selekcija
• Piemēram, tritikāle iegūta kā starpsugu hibrīds , krustojot kviešus un
rudzus, kurā apvienota kviešu augstā ražība un laba graudu kvalitāte
ar rudzu izturību pret apstākļiem un slimībām. Tritikāli izmanto
lopbarībai un spirta ieguvei, no atsevišķu šķirņu graudiem var cept
maizi.
Selekcija
Interesanti. Zilā govs.
• Latvijas zilā govs ir sena , jūrmalas ciemos izveidota tautas selekcijas
šķirne. Zilās govs bija uz izmiršanas robežas, tās izdevās glābt , kad
Latvijā bija palikuši tikai daži lopi. Govis ir neliela auguma, ilgmūžīgas,
mierīgu raksturu, ļoti pieticīgas- piemērotas liesajām pie jūras
ganībām, izturīgas pret slimībām. Šķirnēm nav konstatēti saslimšanas
gadījumi ar Latvijā tik izplatīto leikozi.
Zilā govs
Interesanti. Zilā govs.
• Tiesa , zilās govis dod mazāk piena ka citu šķirņu govis. Galvenā
šķirnes īpatnība ir savdabīgā gaiši zilganā apmatojuma krāsa. Ko
nosaka dominants gēns. Krustojumā ar Latvijas brūno govju šķirni F1
paaudzē heterozigotiski ir zilganā krāsā. Govis var būt gan gaišāk , gan
tumšāk zilas, vasaras periodos govis izbalo pavisam gaišas, krustojuma
ar Lietuvas Pelēkās šķirnes bulli tās ir gaišpelēkas.
Ģenētisko resursu saglabāšana
• Līdz zinātnes attīstību ir izzuduši simtiem veco un vietējo šķirņu,
ģenētiskā daudzveidība lauksaimniecībā sarukusi par 75% . Šobrīd
lielāko daļu cilvēces pārtikas nodrošināšana 12 augu un 14 dzīvnieku
šķirnes . Tik liela pakļaušanās uz dažam šķirnēm ir bīstama gan
ekonomiskā , gan ekoloģiskā ziņā, jo iespējama kādas slimības
izplatība, kā arī citi nelabvēlīgi apstākļi, pret kuriem audzētās šķirnes ir
tik jutīgas, ka raža aiziet bojā.
Ģenētisko resursu saglabāšana
• Arī selekcionāriem ka izejmateriāls ir nozīmīgi sen audzēto šķirņu
ģenētiskie resursi. Jo lielāka daudzveidība, jo lielāka iespējamība, ka
starp šiem daudzveidīgajiem genotipiem ir kādi noderīgi gēni, ko
nākotnē izmantot selekcijā.
Ģenētisko resursu saglabāšana
Ģenētisko resursu saglabāšana
• Lai saglabātu vietējo sēklas, stādu un vaislas dzīvnieku materiālu,
valsts programmas paredz savākt, pavairot un uzglabāt labākās tautas
selekcijas formas , ka ari pašreiz audzētās kultūraugu un mājdzīvnieku
šķirnes.
Ģenētisko resursu saglabāšana
• Viena no valsts iestādēm, kas nodarbojas ar koku un ogulāju
genofonda saglabāšanu, ir arī Valsts Augļkopības institūts Dobelē. Kas
dibināts uz selekcionāra Pētera Upīša (1896- 1976) dārza bāzes.
Pēteris Upīts nodarbojās augļaugu un košumkrūmu selekciju, sapņoja
Latviju pārvērst par ceriņu lielvalsti. Dobelē viņš izveidoja vienu no
plašākajām ceriņu kolekcijām Eiropā. Vēsturiskais selekcionāra
ieguldījums ir viņa selekcionētās ceriņu un saldo ķiršu šķirnes, kas
nākotnei tiek saglabātas dārza kolekcijas stādijumos un pavairotas.
Ģenētisko resursu saglabāšana
Ģenētisko resursu saglabāšana
• Gēnu bankas ir ģenētiskā materiāla kolekcija, ko veido sēklas ( vai cits
pavairojamais materiāls, piemēram gumi, sporas , baktēriju vai rauga
kultūras), dzīvi dzīvnieki un augi, sasaldēta sperma un olas vai
sasaldēti embriji. Augi tiek saglabāti trīs temperatūras režīmos: 12
grādi; audzē dzīvus augus; 4 grādos glabā sēklas , ko nomaina ik pēc
dažiem gadiem. Šīs sēklas ir viegli pieejamas, ja ir pieprasījums. Bāzes
kolekciju uzglabā-20 grādos, kurā sēklas atkarībā no sugas saglabā
dzīvotspēju 50- 100 gadus.
Jautājumi un uzdevumi.
• 1.Kādi mutagēnie faktori iedarbojas uz šūnām?
• 2. Kāds ir selekcijas darba galarezultāts ?
• 3. Kādēļ nepieciešams saglabāt daudzveidīgus ģenētiskos resursus?
• 4.Sameklē informāciju internetā , kas nodarbojas ar selekcijas darbu
šodien Latvijā?
Filmas.
• Dabiskas selekcijas metodes augiem 9 min. : https://
www.youtube.com/watch?v=FcglbPErZc0
• Dārzniecībā izmantojamas pavairošanas veidi 15min.
:https://www.youtube.com/watch?v=YLpdXlluPg0