Nezāles, to iedalījums un

bioloģiskās īpašības. Latvijā

izplatītāko nezāļu
raksturojums un apkarošana

1
Nezāles un to
ierobežošana
2
 Nezāles
Nezāles ir augu sugas, kas pret cilvēka gribu
ieviesušās saimnieciski izmantojamās platībās, kur
samazina ražu un pazemina tās kvalitāti;
Nezāļu terminoloģijas vārdnīcā minētas 318
nezāles, katalogā “Latvijā izplatītākās nezāles”
raksturotas 80, no kurām plašāk izplatītas 25 – 30
nezāles.
100-200 nezāles uz 1 m2 iznes no augsnes barības
vielas, kuru pietiek 2 – 3 t ha -1 kviešu ražas
ieguvei.
3
 Nezāļu kaitīgums var
izpausties dažādi,
visbiežāk tās :
• Ir kultūraugu konkurenti barības vielu
izmantošanā;
• Ir slimību un kaitēkļu starpsaimnieki vai to
izplatības veicinātāji.
• Noēno kultūraugus – samazina fotosintēzi un
veicina veldrēšanos.
• Sadārdzina ražas novākšanu un pirmapstrādi.
• Bojā ražas kvalitāti.
• Var veicināt t.s. augsnes nogurumu.
4
 Nezāļu konkurētspēju
veicinošas bioloģiskās
īpašības
• Ļoti augsta sēklu ražotspēja. Sēklām raksturīgs
miera periods. Dīgtspēju var saglabāt vairākus
gadu desmitus. Dīgšana sezonā neizlīdzināta.
• Vairojas ne tikai ģeneratīvi, bet arī veģetatīvi.
• Sēklu krājumi augsnē ļoti lieli.
• Sēklas spēj izplatīties ļoti lielos attālumos ar
lidpūku, dzeloņu un āķīšu palīdzību.
• Sakņu sistēma attīstās straujāk nekā
kultūraugiem.
5
 Nezāļu bioloģiskās
īpašības

• Nezālēm pavairošanas koeficients ir vairākkārt

lielāks kā kultūraugiem, piemēram: 1 Kviešu
augs dod 300 sēklas, bet 1 balanda 30 000
sēklas, tātad 100 reizes vairāk!
• Daudzgadīgām nezāļu sugām, ja tās vairojās
ģeneratīvi – no sēklām, dīgsta fāzē ir īsmūža
nezāļu īpašības, ko var izmantot to
ierobežošanā.

6
 Nezāļu bioloģiskās
īpašības

Nezāļu veģetatīvajiem orgāniem augsnē ir

vairākslāņu izvietojums, kas nodrošina:
– Izturību pret meteoroloģiskiem apstākļiem
(sausumu, temperatūras svārstībām);
– Izturību pret fotosintēzes virsmas zudumu
(appļaušanu, kaplēšanu, kultivāciju).

7
 Nezāļu bioloģiskās
īpašības

• Nezāļu sēklas nezaudē dīgtspēju izejot caur

dzīvnieku gremošanas traktu;
• Daudzas nezāļu sugas attīstās tikai kultūraugu
klātbūtnē;
• Nezāles ievērojami labāk izmanto barības vielas
un mituma resursus augsnē;
• Biocenozē starp nezāļu un kultūraugu sugām
notiek nežēlīga konkurence, kur
konkurentspējīgākas vienmēr ir nezāles.
8
 Nezāles iedalās pēc:

• Mūža ilguma:
īsmūža, daudzgadīgās, efemērās, divgadīgās.
• Barošanās veida:
autotropās, parazītiskās,pusparazītiskās.
• Botānisko īpašību kopuma:
viendīgļlapju un divdīgļlapju.
• Vairošanās veida:
tikai ģeneratīvi, ģeneratīvi un veģetatīvi, pārsvarā tikai
veģetatīvi.
9
Nezāļu klasifikācija
Nezāles

Viendīgļlapju Divdīgļlapju

Īsmūža Īsmūža - vasaras

Daudzgadīgās Ziemotspējīgās

Daudzgadīgās
sakņu dzinumu un
sakneņu nezāles
10
 Nezāļu klasifikācija

Īsmūža divdīgļlapju nezāles

– Vasaras nezāles:
• Efemērās - parastā virza;
• Agrīnās - balandas, sūrenes, ķeraiņu madara, akļi, zvēre;
• Vēlīnās - naktene, galinsoga, kaķaste, aitene, matuzāle.
– Ziemotspējīgās (ziemojošās) nezāles:
• kumelīte, plikstiņš, naudulis.
– Divgadīgās nezāles:
• austrumu dižpērkone, baltā spulgotne, sirmene.
11
 Nezāļu klasifikācija

Daudzgadīgās divdīgļlapju nezāles

– Sakņu dzinumu un sakneņu nezāles ar dziļu
sakņu sistēmu:
• Usne, kosa, māllēpe, tītenis, mīkstpiene, zvērene, mazā
skābenīte
– Ar sakņu sistēmu aramkārtā:
• Sakņeņu un bumbuļu nezāles – gārsa, pelašķis,
vībotne, lauka mētra, sārmene
• Mietsakņu, bārkšakņu un stīgojošās nezāles –
pienene, ceļteka, platkājiņš
12
 Nezāļu klasifikācija

Īsmūža viendīgļlapju nezāles:

• Rudzu smilga, vējauza, gaiļsāre, zaļā sarene,
rudzu lāčauza

Daudzgadīgās viendīgļlapju nezāles:

• ložņu vārpata

13
 Īsmūža vasaras
divdīgļlapju nezāles

Vairojas ar sēklām. Pilnu attīstības

ciklu pabeidz vienā veģetācijas periodā
• Efemērās nezāles: parastā virza
• Agrīnās vasaras nezāles: Akļi, balandas, ķeraiņu
madara, dārzu vējgriķis, tīrumu pērkone, parastā
krustaine, tīrumu zvēre, dārza mīkstpiene, saules
dievkrēsliņš, blusu sūrene, maura sūrene, panātres,
sīkā nātre, tīrumu pavirza, sīkvīrcele.
• Vēlīnās vasaras nezāles: sīkziedu galingsoga,
melnā naktene, liektā kaķaste, ārstniecības matuzāle,
trejdaivu sunītis, lauku aitene
14
 Īsmūža vasaras
divdīgļlapju nezāles

15
Efemērās vasaras nezāles
Parastā virza Stellaria media

• Saimnieciskā nozīme:
– strauji patērē kultūraugiem paredzētās barības vielas un
ūdeni,
– sevišķi kaitīga kultūraugiem to dīgstu stadijā,
– veicina slimību izplatību un dīgstu stīdzēšanu.
• Bioloģija
– Dod vairākas paaudzes gadā (3-5);
– attīstās 40 dienās;
– ražo 25 000 sēklu, kas saglabā dīgtspēju 25 gadus.
• Ierobežo ar herbicīdiem
16
Parastā
virza
Stellaria media

17
 Agrīnās vasaras nezāles
Baltā balanda Chenopodium album
Tīruma sinepe-zvēre Sinapis arvensis

• Saimnieciskā nozīme:
– Nopietni konkurē ar kultūraugiem,
– nogatavojās pirms labības novākšanas,
– zvēre sevišķi kaitīga rapša sējumos, jo bojā ražas
kvalitāti.
• Bioloģija:
– Dīgst pie t° +2-5 °C, Baltā balanda ražo 100 000 sēklas,
kas saglabā dīgtspēju 40 gadus, Zvēre-pērkone ražo 32
000 sēklas, kas saglabā dīgtspēju 10 gadus.
• Ierobežo ar herbicīdiem
18
 Baltā
balanda
Chenopodium
album

19
 Tīruma
sinepe-
zvēre
Sinapis arvensis

20
 Agrīnās vasaras nezāles
Ķeraiņu madara Galium aparine
• Saimnieciskā nozīme:
– grūti atdalāma no graudiem, pārziemo, veicina
veldri un slimības graudaugiem, ļoti kaitīga
visām lauka kultūrām.
• Bioloģija:
– Dīgst pie t° + 1-2 Cº, ražo 200 sēklas, kas
saglabā dīgtspēju 6 gadus.
• Ierobežo ar herbicīdiem

21
Ķeraiņu
madara
Galium aparine

22
 Īsmūža vasaras
divdīgļlapju nezāles

23
 Agrīnās vasaras nezāles

• Saimnieciskā nozīme:
– Nopietni konkurē ar kultūraugiem ūdens un barības vielu
patēriņā;
– Pamatā apdraud kartupeļu, cukurbiešu un dārzeņu
sējumus. Apgrūtina ražas novākšanu.
• Bioloģija:
– Blusu sūrene - ražo 1400 s., dīgtspēju saglabā 7 g.,
– Vējgriķis - ražo 65000 s., dīgtspēju saglabā 10 g.,
– Aklis - ražo 1000 s., dīgtspēju saglabā 10 g.,
– Panātre - pārziemo, ražo 14000 s., dīgtspēju saglabā 2 g.
• Ierobežo ar herbicīdiem
24
Blusu
sūrene
Polygonum
persicaria

25
Vējgriķis
Polygonum
convolvulus

26
Skaujošā
panātre
Lamium
amplexicaule

27
Parastais
aklis
Galeopsis
tetrahit

28
 Vēlīnās vasaras nezāles
• Saimnieciskā nozīme:
– Kaitīgas kultūrām ar garu veģetācijas periodu-
kartupeļiem, dārzeņiem.
• Bioloģija:
– Melnā naktene - dīgst pie t° 10-12 °C, ražo 4000 sēklas,
kas saglabā dīgtspēju 5 gadus.
– Liektā kaķaste - dīgst pie t° 8-10 °C, nogatavojās pēc
ražas novākšanas, ražo 500 000 sēklas, kas saglabā
dīgtspēju 6 gadus.
– Sīkziedu galinsoga - dīgst pie t° 8-10 °C, salnās nosalst,
ražo 300 000 sēklas, kas saglabā dīgtspēju 5 gadus.
• Ierobežo ar herbicīdiem
29
 Liektā
kaķaste
Amaranthus
retroflexus

30
 Melnā
naktene
Solanum nigrum

31
Sīkziedu
galinsoga
(Īsstaru
sīkgalvīte)
Galinsoga
parviflora

32
 Īsmūža ziemotspējīgās
divdīgļlapju nezāles
Tīruma kumelīte (Nesmaržīgā suņkumele)

• Saimnieciskā nozīme:
– Viena no izplatītākajām un kaitīgākajām
nezālēm, sevišķi graudaugu kultūrās, jo stipri
nomāc kultūraugus, apgrūtina ražas novākšanu
un sadārdzina pirmapstrādi.
• Bioloģija:
– dīgst pie t° 2-3 °C, ražo 50 000 sēklas, kas
saglabā dīgtspēju 6 gadus.
• Ierobežo ar herbicīdiem
33
Īsmūža ziemotspējīgās
divdīgļlapju nezāles

34
 Tīruma
kumelīte
Matricaria perforata
(Nesmaržīgā
suņkumele
Matricaria inodora )

35
 Īsmūža ziemotspējīgās
divdīgļlapju nezāles

• Saimnieciskā nozīme:
– Sevišķi kaitīgas kultūraugiem (labības, rapsis) to
dīgstu stadijā, jo atņem ūdeni un barības vielas.
• Bioloģija:
– Sezonā attīstās 2 paaudzes, dīgst pie t° 2-3 °C.
– Plikstiņš - ražo 7000 sēklas, kas saglabā dīgtspēju 35
gadus.
– Naudulis - ražo 70 000 sēklas, kas saglabā dīgtspēju
10 gadus.
• Ierobežo ar herbicīdiem
36
 Ganu
plikstiņš
Capsella bursa-
pastoris

37
 Tīruma
naudulis
Thlaspi arvense

38
 Īsmūža ziemotspējīgās
divdīgļlapju nezāles
• Saimnieciskā nozīme:
–Pērkonenes un zilauši ir kaitīgi labībām, rudzupuķes ir
izplatītas galvenokārt ziemāju labībās.
• Bioloģija:
–dīgst pie t° 2-3 °C,
–Pērkonene – ražo 60000 sēklas.
–Rudzupuķe - ražo 6700 sēklas, kas saglabā dīgtsp. 10 g.
–Zilausis - ražo 4000 sēklas.
• Ierobežo ar herbicīdiem

39
Pērkonene
Erysimum
cheiranthoides

40
Rudzupuķe
Centaurea cyanus

41
 Zilausis
Consolida regalis

42
 Īsmūža ziemotspējīgās
divdīgļlapju nezāles
• Saimnieciskā nozīme:
– Veronikas un vijolītes pamatā kaitē labību sējumiem,
magone var radīt nopietnas problēmas rapša un kviešu
sējumos.
• Bioloģija:
– Dīgst pie t° 2-3 °C,
– Magone - ražo... sēklas,
– Veronika – ražo 1000 sēklas, kas saglabā dīgtsp. 10 g.
– Vijolītes - ražo 3200 sēklas.
– Magone -
• Ierobežo ar herbicīdiem
43
 Magone
Papaver dubium

44
Veronika
Veronika
arvensis

45
 Tīruma
atraitnīte
(Vijolīte)
Viola arvensis

46
 Divgadīgās nezāles

• Saimnieciskā nozīme:
– Kaitīgas ilggadīgos sējumos (pļavas, ganības) un
stādījumos (augļudārzi).
• Bioloģija:
– Attīstības cikls ilgst divus pilnus veģetācijas periodus.
Rudenī sadīgstot, ziemo divas reizes. Jūtīgas pret
augsnes apstrādi.
– Austrumu dižpērkone - ražo 5000 sēklas, augam 2m
gara mietsakne.
– Baltā spulgotne - ražo 14000 sēklas.
– Pelēkā sirmene, Savvaļas burkāns.
• Ierobežo ar herbicīdiem
47
Austrumu
dižpērkone
Bunias orientalis

48
 Baltā
spulgotne
Melandrium album

49
Daudzgadīgās divdīgļlapju
nezāles ar sakņu sistēmu
aramkārtā

50
Nezāles ar sakņu sistēmu aramkārtā
un izteiktu veģetatīvu vairošanos-
Sakneņu nezāles

• Saimnieciskā nozīme:
– Pamatā ieviešas neapstrādātās platībās (atmatās), piemājas
dārzos, augļu dārzos (Podagras gārsa), pļavās, ganībās (pelašķis,
nātre).
• Bioloģija:
– Izteikta veģetatīvā vairošanās. Vairojas arī ar sēklām.
– Vībotne - ražo 150 000 sēklas, veģetatīvi vairojās 2. gadā, spēcīga
mietsakne;
– Pelašķis - ražo 26 000 sēklas, veģetatīvi vairojās jau pirmajā gadā;
– Gārsa, podagras – vairojas pārsv. ar sakneņiem, 5000 sēklas;
– Nātre, lielā - aug augsnēs ar augstu trūdvielu saturu, 2200 sēklas.
• Ierobežo ar herbicīdiem
51
 Parastā
vībotne
Artemisia vulgaris

52
 Nezāles ar sakņu sistēmu
aramkārtā un izteiktu veģetatīvu
vairošanos- Bumbuļu nezāles
• Saimnieciskā nozīme:
– Pamatā ieviešas rušināmo kultūru platībās (kartupeļi,
dārzeņi). Grūti iznīcināmas nezāles.
• Bioloģija:
– Izteikta veģetatīvā vairošanās. Vairojas arī ar sēklām.
– Lauka mētra - ražo 6500 sēklas, pārsvarā vairojās ar
bumbuļiem - veģetatīvi;
– Purva sārmene – ražo 700 sēklas, sakņu sistēma
dziļāka kā mētrai, sakneņi savienojumu vietās ļoti trausli
un viegli lūzt.
• Ierobežo ar herbicīdiem

53
Lauka
mētra
Mentha
arvensis

54
 Purva
sārmene
Stachys
palustris

55
 Daudzgadīgās divdīgļlapju
mietsakņu, bārkšsakņu un
stīgojošās nezāles.
• Saimnieciskā nozīme:
– Pārsvarā izplatītas daudzgadīgos zālājos, pļavās un
ganībās.
– Jūtīgas pret augsnes apstrādi.
• Bioloģija:
– Veģetatīvā vairošanās vāji izteikta.
– Sakņu sistēma galvenokārt aramkārtā.
Mietsakņu: Ārstniecības pienene, Šaurlapu ceļteka,
Krūzainā skābene, Parastā pīpene, Lielā dzelzene,
Rudens vēlpiene;
Bārkšakņu: Lielā ceļteka, Kodīgā gundega;
Stīgojošās: Maura platkājiņš, Ložņu gundega.
56
Daudzgadīgās divdīgļlapju
mietsakņu, bārkšsakņu un
stīgojošās nezāles

57
Daudzgadīgās divdīgļlapju mietsakņu,
bārkšsakņu un stīgojošās nezāles
• Mietsakņu:
– Pienene, ārstniecības (cūkpiene) – ražo 3000
sēklu, ko izplata vējš, Herbicīdi.
– Skābene, krūzainā (cirtainā) - ražo 7000 sēklas,
kas saglabā dīgtspēju 80 gadus, Herbicīdi.
• Bārkšsakņu:
– Ceļteka, lielā - jūtīga pret augsnes apstrādi;
Herbicīdi
• Stīgojošās:
– Platkājiņš, maura - uz ložnājošo stublāju
mezgliem veido saknes, Herbicīdi.
58
 Pienene,
ārstniecības
(cūkpiene)
Taraxacum
officinale

59
Krūzainā
skābene
Rumex crispus

60
 Lielā
ceļteka
Plantago major

61
Platkājiņš,
maura
Potentilla anserina

62
 Daudzgadīgās divdīgļlapju
sakņu dzinumu un sakneņu
nezāles ar dziļu sakņu sistēmu
• Saimnieciskā nozīme:
– Lielākā daļa šo nezāļu ļoti kaitīgas visiem laukaugiem un
dārzeņiem, nopietni samazina ražu un tās kvalitāti.
• Bioloģija:
– Vairojas pārsvarā veģetatīvi un arī ar sēklām;
– Sakņu sistēma dziļa, var izvietoties līdz 1 metram un
dziļāk;
Sakņu dzinumu: Tīruma usne, lauku mīkstpiene, tīruma
tītenis, tīruma kosa, mazā skābenīte, lokaugļu zvērene,
vanagvīķi.
Sakneņu: parastā māllēpe, tīruma kosa
63
Daudzgadīgās divdīgļlapju sakņu
dzinumu un sakneņu nezāles ar
dziļu sakņu sistēmu

64
Daudzgadīgās divdīgļlapju sakņu
dzinumu un sakneņu nezāles ar
dziļu sakņu sistēmu
Sakņu dzinumu nezāles:
– Usne, tīruma - snaudpumpuri var dīgt no 170
cm dziļuma, ražo 40 000 sēklas, ko izplata
vējš, dīgtspēju saglabā 7 gadus;
– Mīkstpiene, lauku – sakne veidojas < 1m
dziļumā ar horizontālām sānsaknēm,vējš
izplata ap 30 000 sēklu, kas dīgtspēju saglabā
5 gadi.

65
 Tīruma
usne
Cirsium arvense

66
 Lauku
mīkstpiene
Sonchus arvensis

67
 Daudzgadīgās divdīgļlapju
sakņu dzinumu un sakneņu
nezāles ar dziļu sakņu sistēmu

Sakņu dzinumu nezāles:

– Zvērene, lokaugļu – ražo 20 000 sēklu,
dīgspēja saglabājas 4 gadus;
– Tītenis, tīruma - sakne līdz 4 m dziļumā, ražo
500 sēklas, dīgspēja saglabājas 50 gadus;
– Skābenīte, mazā – ražo 10 000 sēklas, skābu
augšņu indikators;
68
Tīruma
tītenis
Convolvulus
arvensis

69
 Mazā
skābenīte
Rumex acetosella

70
Daudzgadīgās (divgadīgās)
divdīgļlapju mietsakņu
nezāles ar dziļu sakņu
sistēmu

71
Sosnovska
latvānis
Heracleum
sosnowskyi

72
 Daudzgadīgās divdīgļlapju
sakņu dzinumu un sakneņu
nezāles ar dziļu sakņu sistēmu

Sakneņu nezāles:
– Māllēpe, parastā - sakneņi < 1 m dziļumā,
bet pārsvarā 35 cm dziļi, ražo 300 sēklas, ko
izplata vējš;
– Kosa, tīrumu - sakneņi 30-60 cm dziļumā,
mezglu vietās bumbuļi, ļoti grūti apkarojama
nezāle gan mehāniski, gan ķīmiski;

73
 Parastā
māllēpe
Tussilago farfara

74
Tīruma
kosa
Equisetum
arvense

75
Viendīgļlapju nezāles

76
Īsmūža viendīgļlapju nezāles

• Saimnieciskā nozīme:
– Nopietni konkurenti visām laukaugu kultūrām un dārzeņiem
barības vielu, ūdens un fotosintēzes izmantošanā, sevišķi
kaitīgas labībām, jo veicina to kaitēkļu un slimību izplatību.
• Bioloģija:
– Vairojas ar sēklām. Pēc sadīgšanas cero.
– Spēcīga bārkšsakņu sistēma, kas apgrūtina nezāļu
apkarošanu vēlākās attīstības fāzēs.
Efemērās: maura skarene
Vasaras, ar dziļu sazarotu sānsakni: vējauza, linu airene;
Vasaras vēlīnās: parastā gaiļsāre, zaļā sarene;
Ziemotspējīgās: parastā rudzu smilga;
Ziemas nezāles: rudzu lāčauza, linu airene.
77
Īsmūža viendīgļlapju nezāles

Agrīnās vasaras nezāles ar efemērām īpašībām:

– Skarene, maura - veido spēcīgu, blīvu bārkšsakni, ražo
1000 sēklas, sezonā 2-3 paaudzes;
Vasaras nezāles:
– Vējauza - veido līdz 1 m dziļu, sazarotu bārkšsakni, ražo
2000 sēklas, kas saglabā dīgtspēju 7 gadus, sēklas
izbirst pirms graudaugu novākšanas.

78
 Maura
skarene
Poa annua

79
Vējauza
Avena fatua

80
Īsmūža viendīgļlapju nezāles

Vēlīnās vasaras nezāles:

– Gaiļsāre, parastā veido spēcīgu, sazarotu
mietsakni un spēj ataugt, ražo 60000 sēklas,
kas saglabā dīgtspēju 13 gadus;
– Sarene, zaļā arī veido spēcīgu, sazarotu
mietsakni un spēj ataugt, ražo 23000 sēklas,
kas saglabā dīgtspēju 4 gadus;

81
Parastā
gaiļsāre
Echinochloa
crus-galli

82
 Zaļā
sarene
Setaria viridis

83
Īsmūža viendīgļlapju nezāles

Ziemotspējīgās un ziemas nezāles:

– Rudzusmilga, parastā - ražo 16000 sēklas, kas
dīgtspēju saglabā 7 gadus, cerošanas
koeficients 10-12;
– Lāčauza, rudzu - izteikta bārkšsakne, ražo
5000 sēklas, kas dīgtspēju saglabā 3 gadus;

84
 Parastā
rudzusmilga
Apera spica-venti

85
 Rudzu
lāčauza
Bromus secalinus

86
 Daudzgadīgās
viendīgļlapju nezāles
• Saimnieciskā nozīme:
– Vārpata ir viena no izplatītākajām nezālēm, kas rada
lielus kultūraugu ražas zudumus, pievilina kaitēkļus un
izplata slimības. Ļoti kaitīga kartupeļiem, jo būtiski
pazemina ražas kvalitāti un apgrūtina tās novākšanu;
– Pārējās daudzgadīgās viendīgļlapju nezāles maznozīmīgi
kaitē kultūraugiem, tās ieviešas galvenokārt pļavās un
ganībās, kā arī daudzgadīgajos stādījumos.
• Bioloģija:
– Vairojas veģetatīvi un ar sēklām. Sakņu sistēma izvietota
aramkārtā.
Daudzgadīgā viendīgļlapju nezāle: Ložņu vārpata;
Graudzāļu dzimtas pļavu un ganību sārņaugi: Ciņusmilgas,
vilkakūla, ciesas, niedres, smilgas.
87
 Ložņu vārpata
Agropyron repens

• Bioloģija:
– Vairojās galvenokārt veģetatīvi ar sakneņiem – vasaras
pārveidnēm, kas atrodās aramkārtā 10-12 cm dziļumā;
– Savairojās pateicoties lielajam sakneņu kopgarumam
(vasarā 80 cm) un lielajam pumpuru skaitam (posmu
garums 5-8 cm);
– Ražo 500-1000 sēklas, kas dīgtspēju saglabā 5 gadus,
dīgst pie + 2 °C;
– Nepacieš apēnojumu;
– Izplata graudzāļu rūsas, melnos graudus, miltrasas,
plankumainības;
– Pievilina kaitēkļus (sprakšķu kāpuri, graudzāļu kaitēkļi)
88
 Ložņu vārpata
Agropyron repens

• Ierobežošana:
– Agrotehniski:
• Pareiza augu maiņa, papuves, zaļmasas augu
audzēšana;
• Optimāla sējumu biezība;
• Intensīva rindstarpu apstrāde;
• Rudens apstrādes sistēma ar smacēšanas –
mērdēšanas elementiem: dziļa lobīšana, sasmalcinot
sakneņus 4-10 cm garumā, tad violēto asnu stadijā
dziļi (24-27 cm) iear, neļaujot izveidoties fotosintēzes
virsmai.
89
 Ložņu vārpata
Agropyron repens

• Ierobežošana
– Ar herbicīdiem:
• Vispārējās iedarbības
• Graminicīdi
• Selektīvie graminicīdi (kviešos)

90
 Ložņu
vārpata
Agropyron
(Elytrigia) repens

91
Nezāļu integrētā apkarošana

Tiešā apkarošana
❖Ķīmiskā - Herbicīdi;
❖Fizikālā - Liesma, starojums;
❖Mehāniskā - Lobīšana, aršana, ecēšana,
augsnes kultivācija, rindstarpu
apstrāde, ravēšana;
❖Bioloģiskā - Vīrusi, parazītiskās sēnes, kukaiņi,
augu izvilkumi.

92
Nezāļu integrētā apkarošana

Netiešā apkarošana
❖Organizatoriskā:
Augu sekas, fitocenožu regulēšana, organiskā mēslojuma
uzkrāšana, cenu politika, ražošanas kvotas.

❖Fitocenotiskā:
Sugas, šķirnes izvēle, sējas laiks, sēklas materiāls, izsējas
normas, sēklas iestrādes dziļums, mēslojums, kaitēkļu un
slimību apkarošana, mistri, mulča.

93
 Nezāļu mehāniskā
apkarošana

•Nezāļu provocēšana - maksimālai īsmūža un

daudzgadīgo nezāļu sadīgšanai:
–Augsnes lobīšana, apstrāde, sakneņu
sasmalcināšana un nogriešana;
–Sadīgušo nezāļu iznīcināšana kultivējot, ķīmiski-
dīgstu un rozetes stadijā;

94
 Nezāļu mehāniskā
apkarošana

•Nezāļu smacēšana – daudzgadīgo nezāļu ar

seklu sakņu sistēmu ierobežošana:
–Sakneņu provocēšana, sagraizot ar šķīvju-nažu
ecēšām;
–Violeto asnu stadijā dziļi iearot ar priekšlobītāju
vai stūrgriezi;

95
 Nezāļu mehāniskā
apkarošana

•Nezāļu mērdēšana – daudzgadīgo nezāļu ar

dziļu sakņu sistēmu ierobežošana:
–Veģetatīvo vairošanās orgānu provocēšana
pakāpeniski palielinot nogriešanas dziļumu (lobot
8-10 cm, pēc tam 10-12 cm dziļi);
–Izmērdēto nezāļu dzinumu iearšana pilnā
aramkārtas dziļumā.

96
 Nezāļu ķīmiskā apkarošana

• Lietojot herbicīdus, kas augā iekļūst caur

lapām, jāļauj izveidoties lapu virsmai, tā lai
katram veģetējošam vairošanās orgānu
posmam būtu fotosintēzes lapu virsma.
• Jo mazāki ir sakneņu posmi pēc lobīšanas, jo
mazākas tur barības vielu rezerves un spēja
pretoties herbicīdu iedarbībai.

97
Nezāļu ķīmiskā apkarošana

• Jo mazāka ir nezāļu sakņu masa, jo ātrāka

un efektīvāka ir herbicīdu iedarbība.

• Herbicīdi lietojami tad, kad masveidā

sadīgušas īsmūža nezāles. Apkarošana
jāveic dīgstu fāzē.

98
 Herbicīdu iedalījums, ja tam
par pamatu ir:

• Pielietošanas veids:
- Lapu; - Augsnes
• Pielietošanas laiks:
- Pirmssējas; - Pēcsējas
• Iedarbības spektrs:
- Vispārējs; - Selektīvs

99
 Herbicīdu iedalījums, ja tam
par pamatu ir:

• Iedarbības veids:
- Pieskares – kontakta; - Vadsistēmas jeb
intoksikācijas
• Uzņemšanas veids augā:
- Ar lapām; - Ar saknēm; - Ar lapām un saknēm
• Ķīmiskais sastāvs:
- Ar vienu darbīgo vielu; - Kombinētie;
- Preparātu darba maisījumi

100
 Herbicīdu iedalījums
Lapu herbicīdi

•Vispārējās iedarbības herbicīdi:

–Sistēmas herbicīdi

–Pieskares - kontakta herbicīdi

101
 Herbicīdu iedalījums
Lapu herbicīdi

•Selektīvas iedarbības herbicīdi:

–Pieskares – kontakta herbicīdi
–Sistēmas ar šauru iedarbības spektru –
graminicīdi:
–Sistēmas ar plašu iedarbības spektru:
• Iedarbība tikai caur lapām
• Iedarbība daļēji arī caur saknēm
102
 Herbicīdu iedalījums
Augsnes herbicīdi

• Selektīvi sistēmas herbicīdi ar daļēju iedarbību

caur lapām:
– Kartupeļu herbicīdi;
– Biešu herbicīdi;
– Rapša herbicīdi;
– Dārzeņu herbicīdi.

• Selektīvi sistēmas herbicīdi ar iedarbību caur

saknēm:
– Iestrāde augsnē obligāta

103
 Herbicīdu lietošanas
optimālie apstākļi
• Vispārējās iedarbības herbicīdi:
– Jāizslēdz nokļūšana uz kultūraugiem;
– Nezālēm jābūt sadīgušām, kultūraugiem
nesadīgušiem;
– Nezālēm nedrīkst būt izveidojušās sēklas;
– Glifosāti iekļūst caur lapām un nomērdē sakņu
sistēmu;
– Daudzgadīgām nezālēm jābūt lapu rozetei,
vārpatai 3-4 lapas.
104
 Herbicīdu lietošanas
optimālie apstākļi

• Vispārējās iedarbības herbicīdi:

– Jāievēro noteiktais bezlietus periods pēc
smidzināšanas;
– Pēc smidzināšanas augsnes apstrāde rudenī
veicama pēc 2-4 nedēļām;
– Ilgstošs sausums un augstas temperatūras
pazemina glifosātu efektivitāti;

105
 Herbicīdu lietošanas
optimālie apstākļi

• Selektīvas iedarbības lapu herbicīdi:

– Bezlietus periodam 2,4 D un MCPA saturošiem
herbicīdiem optimāli jābūt 6 stundas;
– Mikrodevu herbicīdiem ar VAV un emulsijas
šķīdumumiem, bezlietus periodam jābūt vismaz 2-4
stundām;
– Minimālā temperat. 2,4 D, MCPA saturošiem
herbicīdiem +10 °C; mikrodevu herbicīdiem +2-4 °C;
– Maksimālā tempertat. nedrīkst pārsniegt +25 °C;

106
 Herbicīdu lietošanas
optimālie apstākļi

• Selektīvas iedarbības lapu herbicīdi:

– Īsmūža nezālēm jābūt optimāli dīgstu fāzē,
daudzgadīgām – rozetē;
– Herbicīdu toksiskumu palielina gaisa mitrums,
salnas, temperatūru svārstības, kaitēkļu, slimību
un krusas bojājumi;
– Dažādu šķirņu toleranci pret herbicīdiem nosaka
lapu virsmas īpatnības, saknes veidošanās
īpatnības, augu bioķīmiskais sastāvs.
107
 Herbicīdu lietošanas
optimālie apstākļi
• Augsnes herbicīdi:
– Mālainās un kūdrainās (trūdv. sat. <10%)
augsnēs herbicīds adsorbējas - deva jāpalielina;
– Augsnes ar zemu trūdvielu saturu(> 2 %) nav
piemērotas augsnes herbicīdu lietošanai;
– Devu diference ir mazāka, izveidojot augsnes
ekrānu un kombinējot kopā ar lapu herbicīdiem;
– Herbicīda efektīvai darbībai augsnei jābūt
obligāti mitrai;
108
 Herbicīdu lietošanas
optimālie apstākļi
•Augsnes herbicīdi:
– Gaistoši herbicīdi obligāti jāiestrādā;
– Atsevišķiem herbicīdiem izveidoto ekrānu
nedrīkst izjaukt ar augsnes apstrādi;
– Herbicīdu efektivitāti iespaido augsnes apstrādes
kvalitāte (nedrīkst būt cilas), augsnes garozas
izveidošanās risks, sējas dziļums, augsnes
mikroreljefs, augsnes ūdens caurlaidība.

109
Herbicīdu lietošanas principi

• Graudaugu sējumos herbicīdus izvēlas

atkarībā no:
– Nezāļainības spektra;
– Labību un nezāļu attīstības stadijas;
– Labību sējas laika (konkurētspēja ar nezālēm);
– Iedarbības spektra paplašināšanai ieteikti
kombinētie preparāti un nezāļu sugu sastāvam
atbilstoši herbicīdu darba maisījumi

110
Herbicīdu lietošanas principi
Graudaugu sējumos:
– Dikambu saturošus herbicīdus jālieto tikai līdz
cerošanas beigām (AS 29), bet 2,4 D un MCPA
saturošus herbicīdus - līdz stiebrošanas
sākumam (AS 30);
– Iznīcinot usnes, mīkstpienes ar lapu herbicīdiem
tām jābūt lapu rozetes fāzē, bet labībām noteiktā
attīstības fāzē. Jāievēro pieļaujamās gaisa
temperatūras.
– Vējauzu visefektīvāk apkarot, kad tā atrodās 2-5
lapu stadijā, bet rudzu smilgas apkarošana jāveic
jau rudenī.
111
Herbicīdu lietošanas principi
Rapša sējumos:
– Ziemas rapsim glifosāti jālieto iepriekšējā gada
rudenī pēc priekšauga novākšanas. Sējas
gadā glifosātu metabolīti nelabvēlīgi ietekmē
rapša sēklu dīgšanu;
– Pirms sējas izsmidzina augsnes herbicīdus, tos
nekavējoties iestrādājot augsnē. Rapša sēklas
gultni atjauno ar augsnes pievelšanu;
– Sējas dienā izsmidzina augsnes herbicīdu.
Sēklu dīgšanas laikā herbicīdus nelieto.

112
Herbicīdu lietošanas principi
Rapša sējumos:
– Lapu rozetes attīstības laikā (2-4 lapas) lieto
selektīvos lapu un augsnes herbicīdus;
– Graminicīdus vārpatas iznīcināšanai var lietot
kad vārpata sasniedz 3-5 lapas;
– Augu zaļās masas žāvēšanai, vārpatas un citu
nezāļu iznīcināšanai 2 nedēļas pirms pļaujas,
kad sēklu mitrums < 30 % var lietot glifosātus,
bet nedrīkst apstrādāt sēklai paredzētos
sējumus;

113
Herbicīdu lietošanas principi

Kartupeļu stādījumos:
– Nav pieļaujama herbicīdu izmantošana agrajos
pārtikas kartupeļos, kas paredzēti realizācijai
tirgū;
– Glifosātu lietošana pavasarī vārpatas
apkarošanai Latvijā nav atļauta. Tie jāsmidzina
rudenī pēc priekšauga savlaicīgas novākšanas.
Graminicīdu lietošana pavasarī ir dārgs
pasākums;

114
Herbicīdu lietošanas principi

Kartupeļu stādījumos:
– Augsnes herbicīdi jālieto tikai pēc vagas
formas izveidošanas. Pēc herbicīda ekrāna
izveidošanas rindstarpu apstrādi nedrīkst veikt;
– Herbicīdu efektivitāti nosaka augsnes mitrums
un tā lietošanā jāievēro šķirņu jutība;
– Tīruma usnes un citu daudzgadīgo divdīgļlapju
ierobežošanu ieteicams veikt pēc priekšauga
novākšanas, kad usnei ir izveidojusies lapu
rozete.

115
Herbicīdu lietošanas principi

Biešu sējumos:
– Pirmssējas laikā izveido sēklu gultni, kas
nodrošina vienmērīgu, izlīdzinātu lauka dīdzību;
– Īsmūža divdīgļlapju nezāļu iznīcināšanu veic
dīgstu fāzē neatkarīgi no biešu attīstības stadijas
(nelieto dīgšanas laikā);
– Augsnes herbicīdu devas diferencē atkarībā no
augsnes sastāva un trūdvielu satura;
– Lapu herbicīdu efektīvai iedarbībai nepieciešams
bezlietus periods.

116
Herbicīdu lietošanas principi

Biešu sējumos:
– Gaisa temperatūrai nedrīkst būt augstākai par
20 °C (max 25)
– Bietes nedrīkst būt salnu, kukaiņu, slimību,
lietusgāžu vai krusas bojātas
– Kvalitatīvai biešu herbicīdu lietošanai jānodrošina
darba šķīduma koncentrācija 0,4 %
– Agroekonomiski pamatota ir daudzgadīgo nezāļu
(vārpatas, usnes, mīkstpienes) apkarošana pēc
biešu priekšauga novākšanas

117
Herbicīdu lietošanas principi

Biešu sējumos:
– Efektīvai grūti iznīcināmu nezāļu (kumelīte,
sūrenes, madara) apkarošanai jālieto kombinētie
herbicīdi vai herbicīdu darba maisījumi
konsultējoties ar firmu konsultantiem;
– Bietes jūtīgas pret graudaugu herbicīdiem – tām
vajadzīgs tīrs, kārtīgi izmazgāts smidzinātājs;
– Biešu herbicīdu tehnoloģijām ir būtiski trūkumi –
apgrūtināta augsnes garozas iznīcināšana,
papildmēslojuma iestrāde augsnē, ierobežošanas
tehnoloģijas stipri atkarīgas no meteoroloģiskajiem
apstākļiem (temperatūras, nokrišņiem, nakts
salnām)
118
Nezāļu klasifikācija
Īsmūža divdīgļu nezāles
Viengadīgās un efemērās

119
Nezāļu klasifikācija
Ziemotspējīgās

120
DAUDZGADĪGĀS DIVDĪGĻLAPJU NEZĀLES
Ceļteka, lielā Plantago major
Ceļteka, šaurlapu Plantago lanceolata
Cūkpiene, ārstniecības Taraxacum officinale
Gārsa, parastā Aegopodium podagraria
Gundega, kodīgā Ranunculus acris
Gundega, ložņu Ranunculus repens
Latvānis, Sosnovska Heracleum sosnowskyi
Māllēpe, parastā Tussilago farfara
Mētra, tīruma Mentha arvensis
Mīkstpiene, tīruma Sonchus arvensis
Nātre, lielā Urtica dioica
Pelašķis, parastais Achillea millefolium
Pīpene, parastā Leuchanthemum vulgare
Retējs, maura Potentilla anserina
Sārmene, purva Stachys palustris
Skābene, blīvā Rumex confertus
Skābene, cirtainā Rumex crispus
Skābene, mazā Rumex acetosella
Skābene, struplapu Rumex obtusifolius
Tītenis, tīruma Convolvulus arvensis
Usne, tīruma Cirsium arvense
Vīķis, vanagu Vicia cracca
Vēlpiene, rudens Leontodon autumnalis
Vībotne, parastā Artemisis vulgaris
121
Zvērene, lokaugļu Barbarea arcuata
Nezāļu klasifikācija

122
Paldies par uzmanību!

123