Burkāns

Artis Pakalns
Artis Vuškāns
Ainis Daumanis
Burkāna vēsture
 Galda burkānus ar botānisko nosaukumu - dārza burkāni
(Daucus carota L. ssp. sativus) audzē Ĝoti daudzās
pasaules valstīs. Dārza burkāni pieder pie čemurziežu
(Apiaceae) dzimtas.
 Burkāna izcelsme skaitās centrālāzijā, pie Afganistānas.

Priekšteči nebija oranži, bet gan violeti līdz melni.

 Mūsdienu oranžu burkānu varietātīti radīja nīderlandieši 17

g. s.
Interesanti fakti

 Vidēji cilvēks gadā apēd 5 kg burkānu.

 Burkāni satur ap 90 % ūdens.
 Burkāni ir vieni no pirmajiem konservētajiem dārzeņiem.
 19 g.s. Britu zinātnieki atklāja augstu beta karotīna saturu.
 14 g.s. Burkāni tika ievesti Ķīnā, kuri mūsdienās ir lielākie
burkānu audzētāji Pasaulē.
Burkānu vides prasības

 Burkānu sēklas dīgst lēni un parasti uzdīgst 10-18 dienas pēc

sējas. Pirmā īstā lapa parādās 10...15 dienas pēc
uzdīgšanas. Sēklas dīgtspēja sākas jau pie 4...50C. Dīgsti ir
sala izturīgi, izturot -3...-4°C aukstumu. Īstās lapas iztur pat
vēl zemāku temperatūru. No augsnes izceļošā augu daļa
apsalst jau pie -2°C. Šādus burkānus uzglabājot, tie var viegli
sākt pūt. Burkānu audzēšanai vajadzīgā optimālā
temperatūra ir +18...22°C.
Burkānu vides prasības

 Burkānu audzēšanai vispiemērotākās ir ar ūdeni caurlaižošu

pamata slāni mālsmilts vai smilšmāla augsnes. Burkānus var
audzēt arī labi sadalījušās kūdrainā augsnē.
 Mitruma nepieciešamība burkāniem ir zemāka nekā citiem
dārzeĦiem. Tomēr ļoti svarīgi ir nodrošināt vienmērīgu
mitrumu burkānu sēklu dīgšanas fāzē.
Augseka

 Burkāni ir ar vidēju barības vielu vajadzību, augsekā tos

parasti liek pēc ar augstāku barības vielu prasību kultūrām
(piemēram, kartupeļiem, kāpostiem, puraviem, gurķiem). Par
iepriekšējo kultūru ir jāizmanto kultūra, pēc kuras paliek
irdena, ar labu struktūru un 8 iespējami nezāļu tīra augsne.
Piemēroti ir arī agrīni novācami graudaugi, pēc kuru ražas
novākšanas atliek vēl laiks mehāniskajai nezāļu apkarošanai.
Mēslošana

 Burkāni nepanes ne svaigu kaļķi ne svaigus kūtsmēslus.

Mēslojot ar svaigiem kūtsmēsliem, bieži izkropļojas dārzeņu
forma un pasliktinās uzglabāšana. Gan kaļķus kā arī
kūtsmēslus vajadzības gadījuma dod iepriekšējai kultūrai.
Galējās nepieciešamības gadījumā būtu jālieto pienācīgi
sadalījušies kūtsmēsli vai komposts. Burkāniem pienācīgas
formas iegūšanai ir vajadzīgs daudz kālija. No
mikroelementiem burkāniem var rasties mangāna, molibdēna
un bora trūkums.
Augsnes apstrāde
 Rudens aršanu izdara 25-30 cm dziļumā un, ja iespējams, papildus
pielieto rušinātāju. Pavasarī augsnes apstrādi uzsāk, tiklīdz augsne ir
pienācīgi apžuvusi un apstrādei gatava. Rudenī uzartās zemes virsējo
slāni nolīdzina ar kultivatoru, ecēšām vai frēzi. Ir ļoti svarīgi, lai
augsnes virsējais slānis būtu vienmērīgi sasmalcināts (bez lielākiem
augsnes gabaliem), tas nodrošina vienmērīgāku sējuma dziļumu un
augu dīgšanu. Atkarībā no plānotās sēšanas laika, burkānu lauks
pirms sējas ir 2-3 reizes jāapstrādā, pie tam, starp pēdējo apstrādi un
sēšanu varētu būt 5-7 dienas (t.s. kavējuma sējums).
Sēja

 Burkānu sējas laiks ir atkarīgs no to izmantošanas mērėa.

Agrīnās ražas iegūšanai burkāni atklātā laukā ir jāiesēj pēc
iespējas agri, tiklīdz augsne ir sēšanai pietiekoši apžuvusi.
Atkarībā no gadalaika un augšanas vietas, tas var notikt no
aprīļa otrajās puses sākot.
Cīņa ar nezālēm

 Burkāni sākumā aug lēni un nezāles viegli tos pāraug, tāpēc

pirmajos mēnešos ir vissvarīgākā nezāļu apkarošana.
 Audzējot burkānus ekoloģiski, parasti nav iespējams
izvairīties no ravēšanas ar rokam.
 Pēc ekoloģisko audzētāju datiem ravē ar rokām divas reizes,
un kaplē līdz pat trim reizēm.
Augu slimību un kaitēkļu apkarošana

 Augšanas laikā galvenās problēmas rada burkānu lapu

blusas un burkānu mušas. Abu kaitēkļu bojājumus var
samazināt, audzējot kopā ar burkāniem selerijas, kartupeļus,
puravus, sīpolus vai dārza pupiņas un kombinējot to ar zāău
skaidu mulču. Ar rokām apstrādājot dažādas kultūras var augt
pa rindām, apstrādājot ar traktoru, atbilstoši traktora darba
platumam. Mazāk bojājumu ir vējiem atklātās vietās.
Izvairīties vajadzētu no burkānu lauka izveidošanas skujkoku
tuvumā, jo tajos ziemo burkānu lapu blusas.
Augu slimību un kaitēkļu apkarošana

 Kaitēkļu tiešās apkarošanas paņēmiens ir bioloģiskajās

saimniecībās izmantojamā apsmidzināšana ar ėiploku,
vībotņu, nātru, biškrēsliņu vai pelašķu uzlējumiem,
izsmidzinot 3-4 reizes ar 5 dienu intervālu. Burkānu mušu
lidošanas laikā var apstrādāt arī līdz 3 reizēm ar preparātu
NeemAzal-T/S ar normu 1,5 līdz 3 l/ha ar 7-10 dienu
intervālu.
Augu slimību un kaitēkļu apkarošana

 Burkānus var bojāt dažādas saknes vai lapas kaitējošas

slimības. Saknes bojājošas slimības inficē augu jau uz lauka,
bet bojājumi parasti izpaužas tikai glabātavā 12 (baktēriju
puve, baltā puve, miltrasa). Slimību apkarošanas tiešie
paņēmieni bioloģiskajā ražošanā ir maz, tā kā lielāks uzsvars
ir jāliek uz netiešo metožu pielietošanu: kultūraugu augseku,
labu lauksaimniecības higiēnu un augu pietiekamu apgādi ar
barības vielām un ūdeni.