Aruma kvalitātes vērtēšana Izvēles studiju priekšmets Asoc. prof. A.

Bērziņš 1

Kvalitatīva aruma nozīme augsnes sagatavošanā

2.1. Aršana kā augsnes pamatapstrādes veids un tās uzdevumi
2.2.Augsnes apstrādes tehnoloģiskās operācijas
2.3. Kvalitatīva aruma noteicošie kritēriji:
 Aršanas laika izvēle
 Granulometriskais sastāvs
 Akmeņainība
 Aramkārtas biezums
 Organiskais mēslojums un pēcpļaujas atliekas
 Augsnes mitruma saturs
2.4. Aršanas ietekme uz augsnes agrofizikālajām īpašībām. Aruma zole.

2.1. Aršana kā augsnes pamatapstrādes veids un tās uzdevumi

2.1.1. Augsnes apstrādes veidi un paņēmieni

Augsnes apstrāde ir cilvēka iedarbība uz augsni ar apstrādei piemērotiem darbarīkiem vai no

tiem veidotiem agregātiem.
Augsnes apstrādes veids ir tehnoloģisko procesu veikšana ar kādu no augsnes
apstrādes agregātiem.
Kā svarīgākos augsnes apstrādes veidus var minēt: aršanu, frēzēšanu, dziļirdināšanu,
kultivēšanu, lobīšanu, šļūkšanu, ecēšanu, pievelšanu.
Augsnes apstrādes paņēmieni konkretizē apstrādes veidus. Paņēmieni var norādīt
agregātu kustības virzienus (apkārt laukam, no malas, no vidus, slejās u. c), agregāta darba
dziļumu, reižu skaitu, veikšanas laiku u.c.
Augsnes apstrādi iedala: pamatapstrādē un virspusējā apstrādē.

 Ar pamatapstrādi saprot pirmo dziļāko augsnes apstrādi pirms sējas. Ja neveic

aršanu, augsnes pamatapstrāde var būt frēzēšana, lobīšana, kultivēšana
dziļirdināšana vai kāds cits apstrādes veids.
 Virspusējā apstrāde var tikt veikta pēc pamatapstrādes līdz sējai vai arī to
realizē kombinētās mašīnas.
Augsnes apstrādei lieto darbarīkus ar atšķirīgu apvēršanas pakāpi, tāpēc augsnes
apstrādi var realizēt ar apvēršanu un bez augsnes apvēršanas.
Aršana ir energoietilpīgs process, kas saistās ar ievērojamu līdzekļu un enerģijas
patēriņu.
Aršanai patērē 70-80% no kopējām augsnes apstrādes izmaksām.
Neskaitāmas lauksaimniecības mašīnu un traktoru pārbraucienos pa lauku, augsne ar
riteņiem tiek ievērojami sablīvēta un papildus patērēta enerģija. Tā lieljaudas traktoru
blīvējošā ietekme mitrās augsnēs sniedzas līdz 1,5 m dziļumam. Lai to novērstu, augsnes
apstrādes gaitā atsevišķus agregātus apvieno, veicot apstrādes darbarīku agregatēšanu vai
rūpnieciski izgatavo kombinētās augsnes apstrādes mašīnas.
Ja kombinētās augsnes apstrādes mašīnas darba gaitā noslēdz zināmu tehnoloģisko
ciklu, tad tie ir kompleksie agregāti (piemēram, augsnes apstrāde - sēja).
Aruma kvalitātes vērtēšana Izvēles studiju priekšmets Asoc. prof. A. Bērziņš 2

2.1.2. Augsnes apstrādes uzdevumi

1. Optimāla augsnes fizikālo īpašību nodrošināšana.

 Radot nepieciešamo aramkārtas sakārtu, augi tiek nodrošināti ar mitrumu, gaisu un

siltumu.

 Optimāla aramkārtas sakārta atstāj lielu ietekmi uz augsnes mikroorganismiem un

ķīmiskiem procesiem, aramkārtā ir arī izvietota galvenā kultūraugu sakņu masa.

2. Augu atlieku un mēslošanas līdzekļu iestrāde.

 Augu atliekas ir ne tikai kā papildus organiskais mēslojums, bet tās var būt kaitēkļu un
slimību starpsaimnieks vai pārnēsātājs.

 Ar aršanu var nodrošināt ne tikai augu atlieku, mēslošanas līdzekļu un kaļķojamā

materiāla iestrādi vispār, bet arī to iestrādi tieši augam vispiemērotākā vietā vai
dziļumā.

3. Nezāļu, slimību un kaitēkļu ierobežošana un apkarošana.

 Pēdējos gados dominējošā nezāļu apkarošana ir ķīmiskā, savu vietu nav

zaudējusi arī augsnes apstrāde, it sevišķi bioloģiskā lauksaimniecības
novirzienā.

Uz nezāļu apkarošanu ir virzīti praktiski visi augsnes apstrādes paņēmieni, t.sk.
arī pievelšana.
4. Augsnes virskārtas sagatavošana kvalitatīvai sējai.
 Lauka virsmai jābūt līdzenai, ar izveidotu sēklu gultni, bet sēklu jāpārklāj ar
irdenu augsnes slāni.
 Sēklu gultne nodrošina kapilāro sistēmu un mitruma pacelšanos līdz sēklai,
savukārt irdenā virskārta aizkavē mitruma iztvaikošanu atmosfērā un atvieglo
dīgstu nokļūšanu augsnes virspusē.
 Viendabīgas kapilāru sistēmas darbību var kavēt nesasmalcinātu salmu vai
zaļmēslojuma augu iearšana, nesajaucot tos vienmērīgi aramslānī. Šajās vietās
pārsvarā veidojas nekapilārās poras ar apgrūtinātu ūdens pacelšanos līdz
augsnes virskārtai.
 Tikpat kaitīga ir aršana katru gadu vienā un tajā pašā dziļumā. Šādos
gadījumos veidojas tā saucamā “aruma zole” ar tādu augsnes aramkārtas
tilpummasu, kas neļauj virsūdeņiem iesūkties dziļākos slāņos un kapilāram
ūdenim pacelties augsnes virspusē. Šādos gadījumos nepieciešams lietot
dziļirdinātāju.
 Līdzena lauka virsma nodrošina vienmērīgu sēklu iesēšanas dziļumu un
kvalitatīvu lauksaimniecības mašīnu darbu, it sevišķi strādājot ar palielinātu
ātrumu.

5. Augsnes erozijas aizkavēšana.

 Augsnes erozija var noritēt gan dabiskā ceļa, gan mākslīgi, cilvēkam nepareizi
organizējot savu saimniecisko darbību.
 Aruma kvalitātes vērtēšana Izvēles studiju priekšmets Asoc. prof. A. Bērziņš 3

 Dabīgā ceļā notiek t.s. ūdens un vēja erozija. Cilvēka darbība šos erozijas
veidus var gan veicināt, gan kavēt, tāpēc dažkārt papildus vēl izdala t.s.
agrotehnisko un irigācijas izsaukto augsnes eroziju.
 Ja nogāžu slīpums ir robežās no 1o- 5o, ir nepieciešams domāt par erozijas
aizkavēšanu un pirmām kārtām tas attiecas uz kultūraugiem ar intensīvu
rindstarpu irdināšanu. Nogāžu slīpumos, kur kritums pārsniedz 5 o, preterozijas
pasākumi piemērojami visu kultūraugu audzēšanā, bet, ja nogāžu slīpums ir
virs 15o, augsnes praktiski nav lauksaimniecībā izmantojamas un tās
nepieciešams apmežot.

Augšņu eroziju veicina:

 intensīva augsnes apstrāde, kas noved pie struktūras agregātu noārdīšanos
(pārsvarā dārzeņu audzēšanas saimniecībās);

 nepietiekams trūdvielu saturs un skāba augsnes reakcija;

 nepamatoti lieli lauku masīvi, kas veicina vēja eroziju. Uzskata, ka Latvijas
apstākļos lauka masīviem nevajadzētu būt lielākiem par 20 - 30 ha ar vēlamo
lauku malu attiecību 1:3 līdz 1:5. Lielos laukus iespējams ierobežot ar koka
aizsargjoslu stādījumiem. Aizsargjoslu ietekme sniedzas 25 - 30 koku
augstuma attālumā no joslas, vidēji tas ir 250 - 300 m;

 nepareiza augsnes pamatapstrādes, sējas un sējmašīnu izvēle. Erozijai

pakļautās platībās augsnes aršanu ieteicams aizvietot ar dziļirdināšanu vai
citiem augsnes bezapvēršanas apstrādes paņēmieniem.

 augsnes aršanai, sējai, kultūraugu rindu virzienam un tehnoloģiskām sliedēm

jābūt veidotām perpendikulāri nogāzēm vai valdošo vēju virzienam;

Augsnes sakārtas nozīme

Augsnes sakārta ir attiecības starp augsnes cieto, šķidro un gāzveida fāzēm, izteiktu %.
Šķidro un gāzveida fāzes tilpumi aizņem augsnes kopējās poras. Augsnes
kopporainība veidojas no kapilārām (diametrs < 0,03 mm) un nekapilārām porām.

 Normālos mitruma apstākļos kapilārās porās ūdens noturas un pārvietojās kapilāro

spēku ietekmē, turpretim nekapilārās porās ūdens gravitācijas spēku ietekmē aizplūst
uz gruntsūdeņiem. Tātad šis ūdens būtu augiem zudis, ja to atpakaļ uz augsnes
virskārtu nenogādātu augsnes kapilāru sistēma.

 Normāla mitruma apstākļos nekapilārās poras aizpilda augsnes gaiss, tā nodrošinot

sakņu elpošanu, augsnes aerobo mikroorganismu darbību un gāzu apmaiņu starp
augsni un atmosfēru. Kapilāro (menisku) spēku ietekmē ūdens augsnē paceļas pat
vairāku metru augstumā, tā nodrošinot augus ar mitrumu. Protams, augsnes ūdens
pārvietojas ne tikai vertikālā, bet arī horizontāli.
Pie pārliecīgi lielas kapilārās porainības:
 augsnē maz būs gaisa ar no tā izrietošām negatīvām sekām;
 augsnei būs vāja mitruma uzsūkšanas un filtrācijas spēja, tās maz uzkrās mitruma rezerves;
 pie vājas ūdens filtrācijas iespējama pastiprināta augšņu ūdens erozija.
 Aruma kvalitātes vērtēšana Izvēles studiju priekšmets Asoc. prof. A. Bērziņš 4

Pārlieku irdenās augsnēs, kur dominē nekapilārās poras var vērot:

 labu ūdens uzsūkšanas spēju;
 intensīvu gāzu apmaiņu starp augsni un atmosfēru;
 ātru augsnes iesilšanu;
 strauju organisko vielu mineralizāciju, ja vien augsnē nav mitruma trūkums.

Vairumā gadījumu tuvinātās attiecības starp cieto fāzi un kopporainību ir ap 1:1,

savukārt kopporainības ietvaros starp kapilāro un nekapilāro - arī 1:1 vai arī nekapilārā
porainība var būt nedaudz lielāka.

Iepriekš minētās attiecības ir stipri aptuvenas un to skaitliskos lielumus, nosaka:

 augsnes granulometriskais sastāvs un reakcija;
 trūdvielu saturs augsnē;
 agrofitocenoze;
 augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte;
 lietotā augsnes apstrādes un sējas tehnika;
 meteoroloģiskie apstākļi, it sevišķi ziemas sals un augsnes mitrums.
 Aruma kvalitātes vērtēšana Izvēles studiju priekšmets Asoc. prof. A. Bērziņš 5

Nozīmīgākās augšņu fizikālās īpašības raksturo:

 augsnes tilpummasa;
 augsnes sakārtas blīvums.
 augsnes blīvums
Augsnes tilpummasa (D) ir dabiski porainas absolūti sausas augsnes apjoma vienības masa.

Augsnes sakārtas blīvums (Ld) ir dabiski porainas absolūti sausas augsnes apjoma
vienības masa, kura koriģēta atbilstoši māla saturam augsnē (C%):
Ld = D + 0.009 x C

Augsnes blīvums ir absolūti sausas augsnes apjoma vienības masa bez porām un spraugām.

Minēto rādītāju mērvienības izsakāmas:

CGS un ārpus mērvienību sistēmās - g cm-3; t m-3
SI sistēmā - kg m-3

Mainoties augsnes cietās fāzes un kopporainības attiecībām, izmainās augsnes

tilpummasa. Par cik noteicošā loma kultūraugu ražībai ir zemes virsējam slānim - augsnei, bet
laukkopim savukārt interesē augsnes auglīgākā daļa - aramkārta, tad arī visbiežāk runā par
augsnes aramkārtas tilpummasu. Diemžēl nepievēršot pienācīgu uzmanību augsnes
dziļākajiem horizontiem, daudz tiek zaudēts no pontenciāli iespējamām kultūraugu ražām, jo
augšņu auglību un īpašības lielā mērā nosaka arī dziļākie augšņu horizonti.
Svarīgākiem laukaugiem nepieciešams sekojoša tilpummasa:

 kartupeļiem - 1,1x103-1,2x103 kg m-3;

 ziemāju un vasarāju labībām, cukurbietēm, kukurūzai - 1,2x10 3-

1,3x103 kg m-3;

 zirņiem un zālaugiem- 1,2x103-1,4x103 kg m-3.

Ja augsne nav pakļauta cilvēka darbībai, tad dabiskā augu valsts kopā ar klimatiskajiem
faktoriem veido katrai augsnei raksturīgu t.s. līdzsvara tilpummasa, kas parasti ir lielāka par
cilvēka radīto.
Augsnes aramkārtas sakārtas blīvumu ietekmē tie paši faktori, kurus minēja pie cietās
fāzes un poru attiecību izmaiņām.

Augsnes aramkārtas sakārtas vērtējums

Tilpummasa, g cm-3 Kopporainība, % Vērtējums

< 0,9 > 65 Loti irdena
0,9 - 1,1 65 - 58 Irdena
1,1 - 1,3 58 - 50 Vidēji blīva
1,3 - 1,4 50 - 40 Blīva
> 1,4 < 40 Ļoti blīva

Augsnes tilpummasu lielā mērā nosaka augsnes struktūra.

 Aruma kvalitātes vērtēšana Izvēles studiju priekšmets Asoc. prof. A. Bērziņš 6

Augsnes struktūra ir augsnes spēja veidot dažādas formas un lieluma agregātus. Laukkopībā
par agronomiski vērtīgu augsnes struktūru uzskata 0.25 - 10 mm agregātus. Struktūraugsnēs
augiem ir labvēlīgs ūdens - gaisa režīms, tās ir viegli apstrādājamas.
Ļoti svarīga struktūras īpašība ir augsnes agregātu ūdensizturība, t.i. spēja pretoties
ūdens ārdošai darbībai. Ūdensizturību veicina trūdvielas (organiskais mēslojums,
daudzgadīgie zālaugi), neitrāla augsnes reakcija un mālainās augsnes daļiņas.

2.2. Augsnes apstrādes tehnoloģiskās operācijas

Augsnes apstrādes tehnoloģisko operāciju uzdevums ir radīt optimālu augsnes
aramkārtas sakārtu sākot ar sēklu dīgšanu beidzot ar ražas veidošanos. Minēsim nozīmīgākās
augsnes apstrādes tehnoloģiskās operācijas.

2.2.1. Aramkārtas apvēršana. Vispilnīgāk apvēršanu veic arkli un lemešu vai

vērsējlobītāji. Apvēršana nepieciešama augu atlieku t.sk. nezāļu un
mēslojuma iestrādei. Apvēršana daļēji pasargā kultūraugus no slimībām un
kaitēkļiem. Apvēršot vienlaicīgi tiek arī uzirdināta aramkārta un izlīdzināta
tās auglība.

2.2.2. Nezāļu nogriešana.

2.2.3. Irdināšana. Irdināšanu pamatā veic ar kultivatoriem un ecēšām, bet

vienlaicīgi to dara arī arkli ar speciāli veidotām vērstuvēm un kombinētās
augsnes apstrādes mašīnas. Irdinot augsnē mainās kapilāro - nekapilāro
poru attiecības, par labu pēdējam. Irdinot vienlaicīgi tiek apkarotas arī
nezāles.
2.2.4. Drupināšana. Drupinot lielākie augsnes agregāti tiek sasmalcināti
sīkdrupatainos struktūras agregātos, tā nodrošinot labvēlīgu kapilāro -
nekapilāro poru attiecību. Vienlaicīgi tas izmaina arī augsnes ūdens, gaisa,
siltuma un barības režīmu.
Drupināšanu veic: ar aršanu, kultivēšanu, ecēšanu, frēzēšanu, kā arī ar
skrituļa, robotiem, piešu, adatu, stieņu veltņiem, apakškārtas blīvētājiem un
kombinētajām augsnes apstrādes mašīnām ar attiecīgajiem darba orgāniem.

2.2.5. Blīvēšana. Blīvēšana ir pretējs process irdināšanai ar kuru panāk kapilāro

poru veidošanu, kā arī labāku sēklas materiāla saskari ar augsni un tās
mitrumu. Blīvēšanu veic ar dažāda veida veltņiem un apakškārtas
blīvētājiem, bet dziļākos slāņus sablīvē arkli, ja aršana ik gadus notiek
vienā un tajā pašā dziļumā (,,aruma zole’’).
2.2.6. Augsnes jaukšana. Augsnes jaukšana veicina mēslošanas līdzekļu,
kaļķojamo materiālu un augu atlieku vienmērīgu sadalījumu aramkārtā.
Atsevišķos gadījumos nepieciešams barības vielas iestrādāt un sajaukt ne
pa visu aramkārtu, bet gan augu sakņu darbības zonā. Augsnes jaukšanu
lielākā vai mazākā pakāpē veic gandrīz visi augsnes apstrādes agregāti.

2.2.7. Augsnes daļiņu agregācija (apvienošana). Agregācija ir pilnīgi pretējs

process drupināšanai un irdināšanai. Ar agregāciju panāk augsnes daļiņu
apvienošanu struktūras agregātos. Agregāciju sekmīgi var veikt tikai
 Aruma kvalitātes vērtēšana Izvēles studiju priekšmets Asoc. prof. A. Bērziņš 7

optimāla mitruma apstākļos pie atbilstoša trūdvielu un mālaino daļiņu

daudzuma augsnē.

Augsnes apstrādes tehnoloģiskās operācijas bieži ir cieši saistītas, papildina viena otru,
kombinējas vai arī nav atdalāmas.
 Aruma kvalitātes vērtēšana Izvēles studiju priekšmets Asoc. prof. A. Bērziņš 8

Augsnes tilpummasas aprēķini

Cilindrīša un tā vāciņa numurs …………………………………………
Cilindrīša augstums (h) ……cm………rādiuss ®…………………….cm
Cilindrīša tilpums (V) ……………………………………………....….cm3
Cilindrīša masa (bez vāciņa) (P) ……………………………..……… …g
1. Cilindrīša un absolūti sausas augsnes masa………..............…..........g

2. Absolūti sausas augsnes masa (Ps)…………………………..…….…g

Cilindrīša un mitras augsnes masa (P1) ……………………………...…..g
Mitras augsnes masa cilindrā (P2=P1-P)…………………….……………g
Mitruma procents no absolūti sausas augsnes masas M………………..%
P  Ps
M  2  100
Ps
Tilpummasa (d) ……………………………………….………..g cm-3

Cilindrīša tilpumu, kas reizē ir arī augsnes parauga tilpums, aprēķina pēc šādas
formulas:
V = πr2h,
Kur: V- augsnes tilpums cilindrā (cm3)
π – 3,14
r – cilindrīša rādiuss (cm)
h – cilindrīša augstums (cm)

Augsnes tilpummasu (d) aprēķina, dalot absolūti sausas augsnes masu cilindrā (Ps) ar augsnes
(cilindra) tilpumu (V).
Ps
d g cm  3
V
Zinot augsnes blīvumu un tilpummasu, augsnes cietās fāzes tilpumu procentos no
augsnes kopējā tilpuma var aprēķināt pēc šādas formulas:

d
Vc   100,
D

Kur: Vc – augsnes cietā fāze procentos no augsnes kopējā tilpuma,

d – augsnes tilpummasa (g cm-3),
D – augsnes blīvums (g cm-3),
Atskaitot no augsnes kopējā tilpuma (100 %) augsnes cietās fāzes tilpumu (Vc), var aprēķināt
augsnes kopporainību.

Vkp= 100-Vc,
Kur: Vkp – augsnes kopporainība (%).

Lai uzzinātu, kādu daļu no kopējā augsnes tilpuma aizņem ūdens, augsnes mitrumu
(M), kas izteikts procentos no absolūti sausas augsnes masas, reizina ar tilpummasu (d).
Mv = M*d,
Kur: Mv- ūdens aizņemtais tilpums augsnē (%).
 Aruma kvalitātes vērtēšana Izvēles studiju priekšmets Asoc. prof. A. Bērziņš 9

Gaisa aizņemto tilpumu augsnē jeb aerācijas pakāpi aprēķina, atskaitot no

kopporainības (Vkp) ūdens aizņemto tilpumu (Mv).

Vg = Vkp – Mv,

Vg – ar gaisu aizņemto poru tilpums jeb augsnes aerācija (%).