LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof.

Andris Bērziņš -1-

LAUKKOPĪBA

AUGSNES APSTRĀDE
Lekciju konspekts
Asoc. prof. Andris Bērziņš

Jelgava
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -2-

AUGSNES APSTRĀDE

1. Augsnes apstrādes zinātniskais pamatojums

2. Augsnes apstrādes uzdevumi un tehnoloģiskās

operācijas

3. Augsnes apstrādes veidi un tehnika

4. Augsnes apstrādes sistēmas

5. Augsnes apstrādes agroekoloģiskais un ekonomiskais

vērtējums
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -3-

1. Augsnes apstrādes zinātniskais pamatojums un

uzdevumi

Augsne ir pamatbāze, kas piegādā dzīvajam augam tā

augšanai un attīstībai nepieciešamos augu dzīves faktorus:
ūdeni, gaisu, barības vielām un siltumu. Visus šos
augšanas nosacījumus iespējams izmainīt ar augsnes
apstrādi.

Augsnes apstrāde ir cilvēka iedarbība uz augsni ar

apstrādei piemērotiem darbarīkiem vai no tiem veidotiem
agregātiem.

Augsnes apstrāde ir energoietilpīgs process, kas

saistās ar ievērojamu līdzekļu un enerģijas patēriņu,
sevišķi arot, tāpēc vienmēr jāizvēlas optimālākais variants.
Augsnes apstrādes rezultātā izmainās augsnes
sakārta.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -4-

Augsnes sakārta ir attiecības starp augsnes cieto,

šķidro un gāzveida fāzēm, izteiktu %.
Šķidro un gāzveida fāzes tilpumi aizņem augsnes
kopējās poras. Augsnes kopporainība veidojas no
kapilārām un nekapilārām porām.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -5-

Normālos mitruma apstākļos kapilārās porās

(diametrs < 0,03 mm) ūdens noturas un pārvietojās
kapilāro spēku ietekmē, turpretim nekapilārās porās
ūdens gravitācijas spēku ietekmē aizplūst uz
gruntsūdeņiem un nekapilārās poras aizpilda augsnes
gaiss, tā nodrošinot sakņu elpošanu, augsnes aerobo
mikroorganismu darbību un gāzu apmaiņu starp augsni
un atmosfēru.
Kapilāro (menisku) spēku ietekmē ūdens augsnē
paceļas pat vairāku metru augstumā, tā nodrošinot augus
ar mitrumu. Augsnes ūdens pārvietojas ne tikai vertikālā,
bet arī horizontāli.
Ūdens un gaisa tilpumi augsnē ne vienmēr atbilst
kapilāro un nekapilāro poru tilpumiem, jo arī tad, kad
kapilārus aizņem ūdens, uz augšņu daļiņu virsmas ir arī
vēl saistīts gaiss.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -6-

Pie lielas kapilārās porainības:

 augsnē maz būs gaisa ar no tā izrietošām negatīvām
sekām;
 augsnei būs vāja mitruma uzsūkšanas un filtrācijas
spēja, tās maz uzkrās mitruma rezerves;
 pie vājas ūdens filtrācijas iespējama pastiprināta
augšņu ūdens erozija;

Pārlieku irdenās augsnēs, kur dominē nekapilārās

poras var vērot:
 labu ūdens uzsūkšanas spēju;
 intensīvu gāzu apmaiņu starp augsni un atmosfēru;
 ātru augsnes iesilšanu;
 strauju organisko vielu mineralizāciju, ja vien augsnē
nav mitruma trūkums.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -7-

Vairumā gadījumu tuvinātās attiecības starp cieto fāzi

un kopporainību ir ap 1:1, savukārt kopporainības
ietvaros starp kapilāro un nekapilāro - arī 1:1 vai arī
nekapilārā porainība var būt nedaudz lielāka.
Augsnes tilpummasa ir dabiski porainas absolūti sausas
augsnes apjoma vienības masa.
Augsnes tilpummasas mērvienība izsakāma
SI sistēmā: kg m-3
CGS sistēmā: g cm-3 vai t m-3
Cilvēka, kultūraugu un citu faktoru darbības rezultātā
tilpummasa ir mainīgs lielums. Ja kādam kultūraugam
viens ir optimāls, tad citam tas var samazināt ražu.
Svarīgākiem laukaugiem nepieciešams sekojošas
tilpummasas:
 kartupeļiem - 1,1x103-1,2x103 kg m-3;
 labībām, cukurbietēm, kukurūzai -1,2x103-1,3x103 kg
m-3;
 zirņiem un daudzgadīgiem zālaugiem - 1,2x103-
1,4x103 kg m-3.
Ja augsne nav pakļauta cilvēka darbībai, tad dabiskā
augu valsts kopā ar klimatiskajiem faktoriem veido katrai
augsnei raksturīgu t.s. līdzsvara tilpummasu, kas parasti ir
lielāks par cilvēka radīto.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -8-

1. tabula
Augsnes aramkārtas sakārtas vērtējums

Tilpummasa, Kopporainība Vērtējums

kg m-3x 103 %
<0,9 >65 Loti irdena
0,9 - 1,1 65 - 58 Irdena
1,1 - 1,3 58 - 50 Vidēji blīva
1,3 - 1,4 50 - 40 Blīva
>1,4 <40 Ļoti blīva
Augsnes sakārtas blīvumu lielā mērā nosaka augsnes
struktūra.

Augsnes struktūra ir augsnes spēja veidot dažādas formas

un lieluma agregātus.
Par agronomiski vērtīgu augsnes struktūru uzskata
0.25 - 10 mm agregātus.
Ļoti svarīga struktūras īpašība ir augsnes agregātu
ūdens izturība, t.i. spēja pretoties ūdens ārdošai darbībai.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -9-

1.Augsnes apstrādes uzdevumi un

tehnoloģiskās operācijas
Augsnes apstrāde nodrošina normālus augšanas
apstākļus sākot ar sēklu dīgšanu, beidzot ar ražas
ienākšanos. Svarīgākie augsnes apstrādes uzdevumi ir
sekojoši:
1. Optimāla augsnes fizikālo īpašību nodrošināšana.
Radot nepieciešamo aramkārtas sakārtu, augi tiek
nodrošināti ar:
mitrumu; gaisu; siltumu; barības vielu piegādi
saknēm.
Optimāla aramkārtas sakārta atstāj lielu ietekmi
uz augsnes mikroorganismiem un ķīmiskiem
procesiem aramkārtā, kur ir arī izvietota galvenā
kultūraugu sakņu masa.
2. Augu atlieku, mēslošanas līdzekļu, kaļķojamā
materiāla un herbicīdu iestrāde. Augu atliekas ir gan
papildus organiskais mēslojums, bet tās var būt arī
kaitēkļu un slimību starpsaimnieks vai pārnēsātājs.
Ar augsnes apstrādi nodrošina ne tikai augu atlieku,
mēslošanas līdzekļu un kaļķojamā materiāla iestrādi
vispār, bet arī to iestrādi tieši augam vispiemērotākā
vietā vai dziļumā.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -10-

3. Nezāļu, slimību un kaitēkļu ierobežošana un

apkarošana. Kaut arī pēdējos gados dominējošā
nezāļu apkarošana ir ķīmiskā, savu vietu nav
zaudējusi arī augsnes apstrāde, it sevišķi bioloģiskā
lauksaimniecības novirzienā.
Uz nezāļu apkarošanu ir virzīti visi augsnes
apstrādes paņēmieni, t.sk. arī pievelšana, kas sekmē
nezāļu sēklu sadīgšanu, lai pēc tam tās iznīcinātu ar
kādu no sekojošiem augsnes apstrādes paņēmieniem.
Uz augu atliekām atrodami daudzu kultūraugu
slimību un kaitēkļu ierosinātāji. Arot tie tiek
iestrādāti dziļākos augsnes slāņos.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -11-

4. Augsnes virskārtas sagatavošana kvalitatīvai sējai.

Lauka virsmai jābūt līdzenai, ar izveidotu sēklu
gultni, bet sēklu jāpārklāj ar irdenu augsnes slāni.
Sēklu gultne nodrošina kapilāro sistēmu un mitruma
pacelšanos līdz sēklai, bet irdenā virskārta aizkavē
mitruma iztvaikošanu atmosfērā un atvieglo dīgstu
nokļūšanu augsnes virspusē. Viendabīgas kapilāru
sistēmas darbību var kavēt nesasmalcinātu salmu vai
zaļmēslojuma augu iearšana. Tikpat kaitīga ir aršana
katru gadu vienā un tajā pašā dziļumā (“aruma
zole”) Šādos gadījumos nepieciešams lietot
dziļirdinātāju. Lai samazinātu mitruma iztvaikošanu
un aizkavētu smago augšņu aizkalšanu, kā obligāts
pasākums ir virsmas nolīdzināšana ar šļūcēm vai
planētājiem. Kombinētām augsnes apstrādes - sējas
mašīnām parasti šļūce ir kā pirmā darbīgā daļa.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -12-

5. Augsnes erozijas aizkavēšana. Augsnes erozija var

noritēt gan dabiskā ceļa, gan mākslīgi, cilvēkam
nepareizi organizējot savu saimniecisko darbību.
Dabīgā ceļā notiek t.s. ūdens un vēja erozija. Cilvēka
darbība šos erozijas veidus var gan veicināt, gan
kavēt, tāpēc dažkārt papildus vēl izdala t.s.
agrotehnisko un irigācijas izsaukto augsnes eroziju.
Ja nogāžu slīpums ir robežās no 1o- 5o, ir
nepieciešams ierobežot rušināmaugu audzēšanu. Kur
kritums pārsniedz 5o, preterozijas pasākumi
piemērojami visu kultūraugu audzēšanā, bet, ja
nogāžu slīpums ir virs 15o, augsnes praktiski nav
lauksaimniecībā izmantojamas un tās nepieciešams
apmežot.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -13-

Augšņu eroziju veicina:

 intensīva augsnes apstrāde, kas noved pie
struktūras agregātu noārdīšanos;
 nepietiekams trūdvielu saturs un skāba augsne;
 lieli lauku masīvi, kas veicina vēja eroziju.
Latvijas apstākļos lauka masīviem nevajadzētu
būt lielākiem par 20 - 30 ha ar vēlamo lauku
malu attiecību 1:3 līdz 1:5. Lielos laukus
iespējams ierobežot ar koka aizsargjoslu
stādījumiem. Aizsargjoslu ietekme sniedzas 25 -
30 koku augstuma attālumā no joslas, vidēji tas ir
250 - 300 m;
 nepareiza augsnes pamatapstrādes, sējas un
sējmašīnu izvēle. Erozijai pakļautās platībās
augsnes aršanu ieteicams aizvietot ar
dziļirdināšanu vai citiem bezapvēršanas
apstrādes paņēmieniem. Sēju ieteicams veikt ar
tiešās sējas mašīnām rugainē bez augsnes
aršanas. Augsnes aršanai, sējai, kultūraugu rindu
virzienam un tehnoloģiskām sliedēm jābūt
veidotām perpendikulāri nogāzēm vai valdošo
vēju virzienam;
 lielas laistīšanas normas, kā arī augsnes laistīšana
paugurainēs bez augsnes segas.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -14-

Nozīmīgākās augsnes apstrādes tehnoloģiskās

operācijas:

1. Aramkārtas apvēršana. Vispilnīgāk apvēršanu veic

arkli un lemešu vai vērsējlobītāji. Apvēršana
nepieciešama augu atlieku t.sk. nezāļu un mēslojuma
iestrādei. Apvēršana daļēji pasargā kultūraugus no
slimībām un kaitēkļiem. Apvēršot vienlaicīgi tiek arī
uzirdināta aramkārta un izlīdzināta tās auglība.

2. Irdināšana. Pamatā to veic ar kultivatoriem un

ecēšām, bet vienlaicīgi to dara arī arkli ar speciāli
veidotām vērstuvēm un kombinētās augsnes apstrādes
mašīnas. Irdinot augsnē mainās kapilāro - nekapilāro
poru attiecības, par labu pēdējam. Irdinot vienlaicīgi
tiek apkarotas arī nezāles.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -15-

3. Drupināšana. Drupinot lielākie augsnes agregāti tiek

sasmalcināti sīkdrupatainos struktūras agregātos, tā
nodrošinot labvēlīgu kapilāro - nekapilāro poru
attiecību. Vienlaicīgi tas izmaina arī augsnes ūdens,
gaisa, siltuma un barības režīmu. Drupināšanu veic ar
kultivēšanu, ecēšanu, frēzēšanu, aršanu, kā arī ar
skrituļa, robotiem, piešu, adatu, stieņu veltņiem un
kombinētajām augsnes apstrādes mašīnām ar
attiecīgajiem darba orgāniem.
4. Blīvēšana.Tas ir pretējs process irdināšanai ar kuru
panāk kapilāro poru veidošanu, kā arī labāku sēklas
materiāla saskari ar augsni un tās mitrumu.
Blīvēšanu veic ar dažāda veida veltņiem un
apakškārtas blīvētājiem.
5. Augsnes virsmas nolīdzināšana. Ar augsnes virsmas
nolīdzināšanu tiek nodrošināts sekmīgs
lauksaimniecības mašīnu darbs un kvalitatīva
kultūraugu sēja. Virsmas nolīdzināšanu veic ar
dažāda veida šļūcēm, planētājiem kā arī
kultivatoriem, ecēšām, veltņiem un kombinētajām
mašīnām.
6. Augsnes jaukšana. Augsnes jaukšana veicina
mēslošanas līdzekļu, kaļķojamo materiālu un augu
atlieku vienmērīgu sadalījumu aramkārtā. Augsnes
jaukšanu lielākā vai mazākā pakāpē veic gandrīz visi
augsnes apstrādes agregāti.
7. Augsnes daļiņu agregācija (apvienošana). Agregācija
ir pilnīgi pretējs process drupināšanai un irdināšanai.
Ar agregāciju panāk augsnes daļiņu apvienošanu
struktūras agregātos.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -16-

2. Augsnes apstrādes veidi un tehnika

Augsnes apstrādes veids ir tehnoloģisko procesu
veikšana ar kādu no augsnes apstrādes agregātiem.
Kā svarīgākos augsnes apstrādes veidus var minēt:
aršanu, frēzēšanu, dziļirdināšanu, kultivēšanu, lobīšanu,
šļūkšanu, ecēšanu, pievelšanu.

Augsnes apstrādes paņēmieni konkretizē apstrādes

veidus. Paņēmieni var norādīt agregātu kustības virzienus
(apkārt laukam, no malas, no vidus, slejās u. c), agregāta
darba dziļumu, reižu skaitu, veikšanas laiku u.c.

Augsnes apstrādi iedala pamatapstrādē un virspusējā

apstrādē.

Ar pamatapstrādi saprot pirmo dziļāko augsnes

apstrādi pirms sējas. Ja neveic aršanu, augsnes
pamatapstrāde var būt frēzēšana, lobīšana, kultivēšana
dziļirdināšana vai kāds cits apstrādes veids.

Virspusējā apstrāde var tikt veikta pēc

pamatapstrādes līdz sējai vai arī to realizē kombinētās
mašīnas.

Augsnes apstrādei lieto darbarīkus ar atšķirīgu

apvēršanas pakāpi, tāpēc augsnes apstrādi var realizēt ar
apvēršanu un bez augsnes apvēršanas.
Neskaitāmos pārbraucienos pa lauku, augsne ar
riteņiem tiek ievērojami sablīvēta un papildus patērēta
enerģija. Lieljaudas traktoru blīvējošā ietekme mitrās
augsnēs sniedzas līdz 1,5 m dziļumam. Lai to novērstu,
augsnes apstrādes gaitā atsevišķus agregātus apvieno,
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -17-

veicot apstrādes darbarīku agregatēšanu vai rūpnieciski

izgatavo kombinētās augsnes apstrādes mašīnas. Ja
kombinētās augsnes apstrādes mašīnas noslēdz zināmu
tehnoloģisko ciklu, tad tie ir kompleksie agregāti
(piemēram, augsnes apstrāde - sēja).

Aršana
Aršana ir viens no izplatītākajiem augsnes
pamatapstrādes veidiem Aršanai patērē 70-80% no
kopējām augsnes apstrādes izmaksām.
Ar aršanu veic daudzas nozīmīgas tehnoloģiskas
operācijas: augsnes apvēršanu, irdināšanu, drupināšanu.
Kļūdas, ko pieļauj ar nekvalitatīvu aršanu nav
iespējams labot ne ar vienu no sekojošiem augsnes
apstrādes veidiem!

Aršanas laiku nosaka:

 audzējamais kultūraugs. Sagatavojot augsni ziemāju
sējai, Latvijas apstākļos parasti ar jūlija - augusta
mēnešos, bet vasarāju kultūraugu audzēšanai -
septembrī - oktobrī. Faktiski to nosaka priekšauga
novākšanas laiks;

 augsnes granulometriskais sastāvs, struktūra un

trūdvielas. Smagās, bezstruktūras augsnēs lēnāk
norit mikrobioloģiskie procesi, līdz ar to aizkavējas
augu atlieku un organiskā mēslojuma noārdīšanās.
Tas jāņem vērā iestrādājot augsnē kūtsmēslus un
zaļmēslojuma augus.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -18-

 Aršanu jācenšas veikt rudenī. Vairums speciālistu

uzskata, ka pat vēls rudens arums ir labāks par agru
pavasara arumu. To var pamatot ar sala labvēlīgo
darbību ziemā, irdenas augsnes sēšanos, nezāļu
ierobežoto iznīcināšanas iespēju pavasarī, kā arī ar
darba sastrēguma periodiem un novēlotiem sējas
termiņiem.

Aršanas dziļumu Latvijas apstākļos nosaka trūda

horizonta biezums, kas vidēji ir 22-24 cm biezs. Arot
ik gadus vienā un tajā pašā dziļumā, veidojas sablīvēts
slānis, kuru var uzlabot tikai ar dziļirdināšanu. Lai
novērstu šādas “aruma zoles” veidošanos, aršanas
dziļumu iesaka pa gadiem mainīt. Dziļāku augsnes
aršanu prasa kartupeļi, sakņaugi kā arī dārzeņi.

Kvalitatīva aruma priekšnoteikums ir pareiza

arkla izvēle, bet arkla izvēli nosaka vairāki apstākļi:
 augsnes granulometriskais sastāvs;
 akmeņainība;
 pēcpļaujas atliekas un iestrādājamais organiskais
mēslojums;
 aramkārtas biezums;
 mitruma apstākļi.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -19-

3. Arklu uzbūve un klasifikācija

3.1. Arklu uzbūve

3.2. Arklu klasifikācija
3.3. Arklu tehniskā stāvokļa novērtējums
3.4. Aršanas tehnoloģiskais process
3.5.Arklu regulēšanas iespējas

3.1. Arklu uzbūve

Parastie lemešu arkli sastāv no:
 rāmja
 korpusa:
-korpusa statne
-lemesis
-sliede
-vērstuve
 naža
 priekšlobītāja vai stūrgrieža
 atbalsta riteņa (-iem)
 mehānismiem, kas regulē:
-aršanas dziļumu
-rāmja slīpumu
-korpusu aizsardzību
-darba platumu
 apakškārtas irdinātājs
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -20-

Arkls sastāv no sekojošām daļām:

 korpuss, (kas savukārt sastāv no statnes,
lemeša, vērstuves, sliedes);
 nazis;
 priekšlobītājs vai stūrgriezis;
 aizsardzības, darba platuma, dziļuma un
rāmja slīpuma regulēšanas mehānismiem.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -21-

Rāmis. Pie rāmja piestiprina pārējās visas iepriekš minētās

arkla daļas.

Korpusa statne. Pie statnes piestiprina vērstuvi, lemesi,

sliedi un stūrgriezi.

Lemesis. Lemesis atgriež aramsloksni horizontālā plāksnē

un novada to uz vērstuvi, tā veidojot vagas apakšējo daļu
(gultni). Lemeši mēdz būt:
 trapecveida
 kaltveida
 ar maināmiem kaltiem
Trapecveida lemešus parasti lieto vieglākās, bet
kaltveida – smagākās vai akmeņainās augsnēs. Lemešus
iespējams mainīt vai arī lieto t.s. pašuzasinošus lemešus. Kalti
var būt vienpusēji un divpusēji lietojami. Divpusēji lietojamos
kaltus pie nodilšanas iespējams apgriezt otrādi, tā pagarinot
to kalpošanas laiku.

Sliede. Sliede tiek piestiprināta korpusa statnes apakšējās

daļas kreisajā pusē, tā atbalstot korpusu pret vagas sienu
un gūltni. Tādā veidā tiek panākta stabila arkla gaita
darba procesā, neļaujot tam novirzīties ne vertikālā, ne
horizontālā plāksnē.
Atsevišķu firmu izgatavotajiem arkliem stabilitāti
panāk, pēdējā korpusa sliedi ievērojami pagarinot,
salīdzinot ar pārējo korpusu sliedēm (Lemken).
Atsevišķiem arkliem sliedes darba ilgumu var
pagarināt, sliedi apgriežot atrādi, vai pat 4 reizes mainot
tās pusēm pie noteiktas nodilumu pakāpes.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -22-

3.2. att. Arklu lemeši un sliedes

Vērstuve. Vērstuve lemeša atgriezto aramsloksni

paceļ un apvērš. Vienlaicīgi notiek arī augsnes
irdināšanas, drupināšanas un nezāļu
nogriešanas tehnoloģiskās operācijas.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -23-
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -24-
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -25-

Nazis.
Nazis atgriež aramsloksni vertikālā plāksnē un
veido vagas sienu. Vieglāku augšņu aršanai nazi var
novietot tikai pirms pēdējā korpusa.
Nazis:
 stabilizē arkla gaitu

 uzlabojas arkla vadāmība

 pilnīgāk tiek iestrādāta velēna, augu atliekas

un nezāles.
7
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -26-

8
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -27-

Priekšlobītāji un stūrgrieži.

Priekšlobītājs ir līdzīgs arkla korpusam, tikai darba

platums ir 2/3 no galvenā korpusa darba platuma, bet
dziļums - 8-12 cm.

Priekšlobītājs sastāv no lemeša, vērstuves un statņa

un to piestiprina pie arkla rāmja.
Priekšlobītājs atgriezto velēnu kopā ar augu atliekām
un nezālēm iemet blakus esošā vagā. Vagas dibenā iemesto
slāni arkla pamatkorpuss pārklāj ar uzirdinātu un
salīdzinoši tīru augsni.
Arkliem ar nažiem, priekšlobītājiem un stūrdriežiem
ievērojami samazinās vērstuvju nodilums.

Priekšlobītājus nelieto:
 iestrādājot organisko mēslojumu
 aparot tīrus rušināmaugu un stipri akmeņainus
laukus
 kārtājot papuves
 arī krūmu –purvu arkli parasti netiek komplektēti ar
priekšlobītājiem.

Šķīvju priekšlobītājs ir izliekts šķīvis, kurš nogriež

aramsloksnes augšējo labējo daļu, bet uzirdina un apvērš
kreiso daļu. Šādiem arkliem nazis nav nepieciešams.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -28-
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -29-

Stūrgriezis atgriež vagas sienai pieguļošo aramsloksni un

iemet to vagas dibenā. Visbiežāk stūrgriežus pievieno
arkliem ar skrūves vērstuvēm un akmeņaino augšņu
arkliem.

Priekšrocības salīdzinot ar priekšlobītājiem:

 mazāk lūst;
 saduroties ar šķērsli izslēdzas kopā ar pamatkorpusu;
 vienkārša konstrukcija;
 mazāka ir kopējā arkla masa uz stiprinājuma rēķina;
 uzlabojas arkla manevrēšanas spējas;
 iespējams izmantot ātrgaitas arkliem.

Tūkumi:
 nekvalitatīvāk iegulda velēnu, augu atliekas un
nezāles vagas dibenā.

Atdalsta riteņi. Atbalsta riteņi var būt izgatavoti gan no

metāla, gan arī ar gumijas riepām. Nozīme ir atbalsta
riteņu platumam. Jo tie ir platāki, jo mazāka ir to iegrime,
it sevišķi arot mitru augsni. Atbalsta riteņi ar gumijas
riepām arī labāk paši attīrās no augsnes.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -30-

Drošības un regulējošie mehānismi.

Drošības mehānismi. Arkla drošības mehānismu

uzdevums ir pasargāt arkla dažādās darbīgās daļas no

pārslodzes, lūzumiem vai deformācijām.

Mēdz būt grupveida un individuālie aizsardzības

mehānismi.

Grupveida aizsardzības mehānismi darbojās vienlaicīgi uz

visiem arkla korpusiem, kuru skaits nav vairāk par 3.

Individuālie aizsardzības mehānismi iedarbojas uz katru

korpusu atsevišķi. Tie ir efektīvāki un plašāk lietotie.

Individuālie aizsardzības mehānismi var būt:

 mehāniski
 pusautomātiski
 automātiski.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -31-

Mehāniskie individuālie aizsardzības līdzekļi sastāv

no parastas tapas, kas attiecīgajai darbīgajai daļai

saduroties ar šķērsli, tiek nocirsta.

Pusautomātiskie ir veidoti kā plakanas atsperes,

kuras pie attiecīgas slodzes saliecas un izceļ korpusu, kas

vēlāk automātiski atgriežas darba stāvoklī.

Šeit pieder arī mehānismi, kas veidoti no vītajām

atsperēm.

Automātiskie aizsardzības mehānismi var būt:

 kā hidropneimatiskie mehānismi ar komplicētu

uzbūvi
 arkli ar šādu aizsardzības sistēmu ir salīdzinoši
dārgi.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -32-
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -33-

Regulējošie mehānismi ļauj izmainīt:

 aršanas dziļumu
 rāmja slīpumu
 darba platumu, ko maina:
o ar mehānisku vadību
o ar hidraulisku vadību
o kopēji visam arklam
o tikai vienam korpusam.
Jaunāko konstrukciju arkliem darba platuma
regulēšana iespējama arī no traktora kabīnes. Tas
nepieciešams gadījumos kad:
o lauki iežogoti
o uz lauka atrodas telefonu un elektriskie stabi vai
cita veida ierobežojumi.

Platumus ekonomiska u.c. apsvēruma dēļ nepieciešams

mainīt:
o atšķirīga granulometriska sastāva augsnēs – vieglās
platāka aramsloksne, smagās šaurāka
o zālāju laukos nepieciešama platāka aramsloksne, ja
velēna krīt atpakaļ
o veidojot izarvagu.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -34-

Apakškārtas irdinātājs

Apakškārtas irdinātājs. Apakškārtas irdinātājs paredzēts

aruma zemaramkārtas slāņa irdināšanai un aruma zoles
iznīcināšanai. To iespējams piestiprināt arkla korpusam
un darba dziļums var būt līdz 15. cm.

Arklus iedala pēc sekojošiem rādītājiem:

 aršanas paņēmiena - parastajos un
maiņvērsējos;
 korpusu skaita – vienkorpusu, divkorpusu,
daudzkorpusu;
 sakabes veida - uzkarināmie, pusuzkarināmie,
piekabināmie;
 darbīgo daļu veida - vērstuvju, bezvērstuvju,
čizeļarkli, rotējošie, šķīvju.
 pielietošanas veida - vispārējas nozīmes un
speciālajos (purvu, krūmu, mežu, drenu,
grāvju u.c.);
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -35-
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -36-

Aruma elementi
Arot ar parastajiem arkliem slejās veidojās t.s. aruma
elementi:
 saarums;
 atarums;
 vienlaidus arums;
 pilnā un tukšā laukmalas vagas;
 pagrieziena joslas.

Strādājot ar maiņvērsēja arkliem neveidojas saarums

un atarums, kuri dara lauku nelīdzenu ar pacēlumiem
un ieplakām. Lai saglabātu līdzenu lauku, pa gadiem
slejās jāmaina vietām saarums ar atarumu, kā arī pilnās
un tukšās laukmalas vagas.

Saarums veidojas, aršanu uzsākot no lauka vidus. Lai

arumā neveidotos pacēlums, saarumam jāveido gultne,
t. i. jāar ar slīpi nostādītu arklu, pēdējam korpusam
arot ap ½ no aršanas dziļuma. Arkls tiek nostādīts pilnā
aršanas dziļumā pēc otrā gājiena, kad gultne ir
izveidota. Vienlaicīgi ar gultnes veidošanu saarumam,
ar šo pašu arkla regulējumu var veidot gultni pilnajai
laukmales vagai.

Atarumā seklas un šauras izarvagas veidošanai,

svarīgi ir pārregulēt arklu pirms priekšpēdējā gājiena
tā, lai pirmais korpuss darbotos pilnā aršanas dziļumā,
bet pēdējais - tikai ½ . Līdzīgi veido arī tukšo laukmales
vagu.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -37-

Saaruma veidošana 3 agrāta gājienos

LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -38-

3. att. Saaruma veidošana četros agregāta gājienos

LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -39-

4. att. Ataruma veidošana

LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -40-

Frēzēšana

Frēzēšana ir augsnes apstrādes veids, kura darbība

pamatojas uz aktīvu darbīgo daļu iedarbību uz augsni.
Frēzes darbina traktora jūgvārpsta vai speciāli dzinēji.
Frēzes var darbināt arī ar elektromotoriem (elektrofrēzes).
Aktīvās frēzes daļas var būt novietotas horizontāli un
vertikāli, no kā arī ir veidoti agregātu nosaukumi -
horizontālās un vertikālās frēzes. Praksē plašāk izplatītas
ir horizontālās frēzes.
Frēzēšana var būt kā pamat- tā arī virspusējas augsnes
apstrādes veids.

Frēze augsni:
 irdina;
 drupina;
 jauc;
 nolīdzina augsnes virsmu.
Vienā gājienā frēze viskvalitatīvāk sastrādā augsni.
Neskatoties uz minēto intensīvo augsnes apstrādi,
frēzēšanai salīdzinot ar aršanu ir arī savi trūkumi, kuri
jāņem vērā:
 frēzēšanai ir mazāks darba ražīgums
 lielāks īpatnējais degvielas patēriņš pie tādas pat
apstrādes dziļuma kā aršanai;
 frēze vairāk saputekļo augsni un noārda tās struktūru;
 vārpatainos laukos veicina vārpatas savairošanos;
 frēzes neiestrādā nezāļu sēklās, veģetatīvi vairojošās
nezāļu saknes, augu atliekas un organisko mēslojumu
aramkārtas dziļākos slāņos. Tieši pretēji - šīs daļas ir ar
mazāku blīvumu kā augsnes minerālā daļa, tāpēc tās
nosēžas pēdējās un koncentrējās augsnes virsējos slāņos.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -41-

Dziļirdināšana

Ar dziļirdināšanu saprot augsnes apstrādi bez

apveršanas dziļāk par aramkārtas biezumu. Dziļirdinātāji
var strādāt pēc vajadzības 30-60 cm dziļumā. Pēc savas
būtības to pašu darbu tikai seklāk, t.i. aramkārtā un ne
dziļāk par 30 cm veic čizeļarki (čizeļkultivatori, čizeļi,
dziļkultivatori,).
Vilkmes pretestības samazināšanai un augu atlieku
saglabāšanai uz augsnes virskārtas, pirms statnes var
novietot diska nazi. Lai neizsauktu t.s. avota efektu un
neveicinātu augšņu pārpurvošanos, uzsākot
dziļirdināšanu, iepriekš obligāti jāpārbauda gruntsūdens
dziļums.

Dziļirdinātājs
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -42-

Kultivēšana
Kultivatori veic sekojošas augsnes apstrādes
tehnoloģiskās operācijas:
 irdināšanu;
 drupināšanu;
 augsnes virsmas nolīdzināšanu;
 augsnes jaukšanu;
 daļiņu agregāciju;
 iznīcina nezāles;
 iestrādā mēslošanas līdzekļus un kaļķojamo
materiālu.
Darba dziļums kultivatoriem pēc nepieciešamības var
būt robežās no 6-12 cm, bet darba ātrums līdz 12 km h-1 .

Kultivatoru pielietošana ir atkarīga no kultivatoru veida

un tos iedala pēc:
 atsperzariem- C - veida, S - veida, vītie;
 darbīgām ķepām - kaltveida, būltveida, kombinētās;
 nozīmes - vienlaidus un rindstarpu;
 pievienošanas traktoram - piekabināmie un
uzkarināmie;
 piedziņas veida - ar pasīvo un aktīvo.
Kultivatori var būt kā patstāvīgi augsnes apstrādes
agregāti vai arī tos iekļauj kombinētajās augsnes apstrādes
mašīnās. Kultivēšana vairumā gadījumu ir virspusēja
augsnes apstrāde, bet dažreiz kultivēšanu var uzskatīt arī
par pamatapstrādi, ja pirms tam nav veikta aršana
Arumu pēc labībām, sakņaugiem un kartupeļiem
parasti kultivē ieslīpi aršanas virzienam, bet zālāju velēnu
arumu - pirmo reizi aršanas virzienā (lai neatgāztu
atpakaļ velēnu ), bet otro reizi ieslīpi vai šķērsām aršanas
virzienam.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -43-
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -44-

Lobīšana
Ar lobīšanu veic:
 aramkārtas apvēršanu;
 irdināšanu;
 drupināšanu
 jaukšanu;
 iznīcina nezāles vai arī provocējot nezāļu sēklu un
veģetatīvi vairojošos daļu snaudpumpuru dīgšanu;
Veicot lobīšanu, tiek iestrādāti augsnē slimību
ierosinātāji un kaitēkļi, kā arī aizkavē mitruma
iztvaikošanu no lauka. Lobīšana ir jāveic tūlīt pēc
kultūrauga novākšanas, jo novēlota lobīšana ir maz
efektīva. Lobītājus sekmīgi var izmantot organiskā
mēslojuma iestrādei.
Ja pēc lobīšanas neseko aršana, tad lobīšana var būt
kā augsnes pamatapstrāde. Lobīšanas dziļums un darba
ātrums ir atkarīgs no lobīšanas uzdevuma, lobītāja
veida un augsnes granulometriskā sastāva.
Lobītājus klasificē pēc darbīgo daļu veida: lemešu un
disku (šķīvju) lobītājos.
Lemešu lobītāji pēc savas uzbūves ir līdzīgi arkliem,
tikai to darba platums un dziļums ir mazākas. Lemešu
lobītāji vispilnīgāk veic apvēršanu, mazāk - pārējās
operācijas. Lemešu lobītāji arī pilnīgāk atgriež
daudzgadīgo nezāļu saknes, tāpēc tos lieto nezāļu
mērdēšanas paņēmiena izpildei vai arī izsargājoties
savairot vārpatu.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -45-

Disku lobītāji

Disku lobītāji var būt kā atsevišķi agregāti, bet kā

lobītājus var izmantot arī šķīvju un rotējošo nažu ecēšas, it
sevišķi vieglākās augsnēs un seklākā darba dziļumā.
Mainot sekciju leņķi attiecībā pret kustības virzienu,
agregāts vairāk veiks šķīvošanas vai ecēšanas uzdevumus.
Disku lobītāju darbīgās daļas ir gludi un roboti sfēriski vai
koniski diski. Disku lobītāji labi sagraiza velēnu,
sasmalcina vārpatas un citu daudzgadīgo nezāļu saknes,
tāpēc ir piemēroti nezāļu smacēšanas paņēmiena
realizācijai. Diska lobītājus tāpat kā šķīvju un nažveida
ecēšas nedrīkst lietot pavasarī, ja neseko sadīgušo
daudzgadīgo nezāļu dīgstu iznīcināšana ar smacēšanu vai
herbicīdiem.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -46-

Šļūkšana

Ar šļūkšanu panāk
 augsnes virsmas nolīdzināšanu
 atkarībā no šļūces veida dažādā pakāpē veic
irdināšanu un drupināšanu;
 tiek iznīcināti nezāļu dīgsti;
 panāk mazāku augsnes virsmas saskari ar atmosfēru
tā taupot mitrumu.
Šļūces var lietot atsevišķi vai kopā ar citiem augsnes
apstrādes- sējas agregātiem, kā kultivatoriem,
kombinētajām mašīnām, sējmašīnām u.c.
Pēc pievienošanas veida traktoram šļūces iedala
piekabināmās un uzmontējamās. Piekabināmās šļūces var
agregatēt ar daudzām lauksaimniecības mašīnām, bet
uzmontējamās ir iekļautas kombinētajās augsnes
apstrādes- sējas mašīnās.
Planētāji pēc būtības veic līdzīgas funkcijas kā
šļūces, tikai tos izmanto sevišķi lielu augsnes pacēlumu vai
ieplaku izlīdzināšanai. Kā planētājus var izmantot ceļu
remontdarbiem paredzētos planētājus vai arī speciālus
piekabināmos un uzmontējamos planētājus. Veicot
augsnes planēšanu jāņem vērā, ka izlīdzinot paugurus tiks
nostumts auglīgais augsnes slānis un šis platības nākas
iekultivēt, dodot papildus bagātīgu organisko mēslojumu.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -47-

Ecēšana

Ecēšana ir virspusēja sekla augsnes apstrāde, kas

veic:
 irdināšanu;
 drupināšanu;
 virsmas nolīdzināšanu;
 īsmūža nezāļu iznīcināšanu;
 smagākās augsnēs augsnes garozu salaušanu;
 mitruma iztvaikošanas aizkavēšanu no augsnes;
 nepieciešamības gadījumā ar ecēšanu var iestrādāt
sēklas materiālu un minerālmēslus;
 ganībās iespējams izlīdzināt kurmju rakumus.
Izejot no ecēšu tipa, mērķa un darbības principa,
ecēšas agregatē ar pārējiem darbarīkiem un izmanto
kombinētajos vai kompleksajos agregātos.

Pēc darbīgo daļu veida izšķir: tapu, atsperzaru,

šķīvju, rotējošās un tīkla ecēšas.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -48-
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -49-

Pievelšana

Augsnes pievelšana nodrošina:

 optimālas aramkārtas sakārtas veidošanu, samazinot

nekapilāro augsnes porozitāti un tā veicina mitruma
pacelšanos no dziļākajiem augsnes slāņiem;

 labāku sēklu saskari ar augsni;

 augsnes virsmas nolīdzināšana.

Līdz ar augsnes pievelšanu, lielākās augsnes cilas tiek

iespiestas augsnē. Nonākot saskarē ar mitrākajiem
augsnes slāņiem, atvieglota ir to sadrupšana struktūras
agregātos. Sevišķi liela nozīme tam ir smagās mālainās
augsnēs. Izmantojot pievelšanai speciālus veltņus,
iespējams iznīcināt augsnes garozu vai salauzt ledus slāni.
Pievelšanu veic arī pavasarī izcilātu ziemāju sējumos.
Veltņus visbiežāk lieto kopā ar kombinētajiem vai
kompleksajiem agregātiem un tie tiek komplektēti kā
noslēdzošais posms augsnes apstrādē, tomēr atsevišķos
gadījumos pievelšanu jāizdara pirms sējas vai atsevišķi.
Tas nepieciešams vai nu pirms ļoti sīku kultūraugu sēklu
sējas, vai ļoti irdenā augsnē, piemēram, apgūtos kūdrājos.
Šādos gadījumos veltni var izvietot traktora priekšā kā
pirmo agregātu vai pievelšanu veikt atsevišķi.
Pēc darbīgām daļām veltņus iedala: stiepļu, rievoto
stieņu, apaļo stieņu, adatu, gludie, spirāles, piešu,
gumijotie riteņu apakškārtas blīvētāji, rievotie
Kembridžas, rievotie Crosskil .
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -50-
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -51-

Minimālās augsnes apstrādes principi un kombinētās

augsnes apstrādes mašīnas

Augsnes apstrādes minimalizācijai salīdzinot ar

tradicionālo ir vairākas priekšrocības:
 samazinās darba apjomi saspringtos kultūraugu
sējas - novākšanas darbu periodos;
 kultūraugu sēju var veikt optimālos termiņos;
 mazi ir augsnes mitruma zudumi;
 nenoārda augsnes struktūru ar intensīvu augsnes
apstrādi;
 aizkavē augšņu eroziju;
 kopumā samazinās lauku darbu energoietilpība;
 samazinās iegūtās produkcijas pašizmaksa.

Minimālai augsnes apstrādei ir arī savi trūkumi:

 nezāļu apkarošana pamāta jāorientē uz herbicīdu
lietošanu, izslēdzot pilnīgi vai daļēji mehānisko
nezāļu iznīcināšanu;
 veicot konservējošo augsnes apstrādi vai tiešo
sēju, augsnes virspusē paliek augu atliekas, kuras
veicina slimību vai kaitēkļu izplatību.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -52-

Kā galvenie augšņu apstrādes minimalizācijas

virzieni minami:

 pamatapstrādes dziļuma samazināšana vai arī

periodiska tās aizstāšana ar virspusēju;

 pirmssējas apstrādes intensitātes samazināšana,

kompensējot mehānisko nezāļu apkarošanu ar ķīmisko;

 rindstarpu apstrādes reižu skaita samazināšana vai

vispār atsakoties no irdināšanas, nezāles iznīcinot ar
herbicīdiem, piemēram, kartupeļu stādījumos lietojot
augsnes herbicīdus;

 augsnes apstrādes veidu un tehnoloģisko procesu

apvienošana veicot vairāku patstāvīgu darbarīku
agregatēšanu vai izmantojot jau rūpnieciski izgatavotos
kombinētos un kompleksos augsnes apstrādes agregātus

 “nulles” augsnes apstrāde. Seju veic pēc priekšauga

novākšanas bez jebkādas augsnes papildus apstrādes
pēcaugam, piemēram, tiešā sēja rugainē. Nezāles iznīcina
tikai ar herbicīdiem.

Līdzīgas sējmašīnas, kuras vienā paņēmienā veic

aršanu, pirmssējas augsnes apstrādi un sēju, jau strādā
Latvijas laukos. Tāds ir Kverneland firmas kombinētais
augsnes apstrādes- sejas agregāts “Kverneland Packomat
Seeder”.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -53-

Kombinētajām mašīnām ir kopēji darbības principi.

Kā vienu no šiem kopējiem darbības principiem var minēt
t.s. augsnes apstrādes darba zonas: augsnes pirmssējas
apstrādes; mēslojuma, sēklas materiāla iestrādes un
pēcsējas apstrādes zonas.
Mēslojuma un sēklas materiāla iestrādes daļā parasti
izmanto dažādas konstrukcijas iestrādes lemesīšus,
atsperzarus, garpirkstu ecēšas, blīvētājveltņus.
Pēcsējas apstrādes zona sastāv no dažādu
konstrukciju veltņiem un ecēšām.
Jāatzīmē, ka dažādu konstrukciju kombinētajiem
agregātiem izejot no tehniskā risinājuma viens vai otrs
apstrādes veids vai darbīgā daļa var nebūt, vai arī
atrasties citā zonā.

Konservējošā augsnes apstrāde un tiešā sēja.

Konservējošā augsnes apstrādē netiek veikta aršana, tātad

nenotiek pilnīga velēnas apvēršana, kā rezultātā augsnes
virskārtā paliek zināma augu atlieku daļa. Pēc tiešās sējas
paņēmiena speciāla augsnes apstrāde pirms sējas nenotiek.
Sēju var veikt ar speciālām šim nolūkam paredzētām
sējmašīnām vai pārveidotām parastām.
Konservējošai augsnes apstrādei un tiešai sējai ir vairākas
priekšrocības:
 mazāka energoietilpība;
 zemākas kopējās ekspluatācijas izmaksas;
 darba laika ekonomija;
 iespējas sēju veikt optimālos termiņos;
 ierobežot trūdvielu noārdīšanos un augsnes eroziju.
Iespēja ir veikt konservējošo augsnes apstrādi un
sēju vienā paņēmienā ar konservējošās augsnes apstrādes -
sējas kombinētām mašīnām.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -54-

Konservējošai augsnes apstrādei ir arī savi trūkumi:

 lietojot rotējošos augsnes apstrādes agregātus, pastāv
iespēja savairot daudzgadīgās nezāles un pirmām
kārtām vārpatu;
 samazinās pielietoto herbicīdu efekts, ko izsauc augu
atliekas, neļaujot tiem nokļūt uz nezālēm vai augsnes;
 paliekot virspusē augu atliekām, pastāv iespēja inficēt
iesētos kultūraugus ar slimībām un arī kaitēkļiem.

Augsnes apstrādes sistēmas

Augsnes apstrādes paņēmienu kopumu, ko lieto

zinātniski pamatotā secībā sauc par augsnes apstrādes
sistēmu.
Augsnes apstrādes sistēmas izvēli nosaka sekojoši
faktori:
 kultūraugs vai kultūraugu grupas (vasarāji, ziemāji);
 augsnes apstrādes laiks (rudenī, pavasarī, pirmssējas,
pēcsējas);
 priekšaugs;
 meteoroloģiskie apstākļi;
 augsnes granulometriskais sastāvs;
 trūdvielu saturs;
 nezāļu sugu sastāvs, nezāļainības pakāpe,
apkarošanas paņēmieni, to saskaņošana;
 pielietojamais augsnes apstrādes agregāts.
Pie neregulējamiem faktoriem jāpieskaita
meteoroloģiskie apstākļi un augsnes granulometriskais
sastāvs, bet pie daļēji regulējamiem - trūdvielu saturs
augsnē un nezāļainības pakāpe. Nezāļu sugas, augšņu
granulometriskais sastāvs un meteoroloģiskie apstākļi ir
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -55-

tie, kas nosaka augsnes apstrādes dziļumu, reižu skaitu un

arī intervālus
Augsnes apstrādes sistēmu klasifikācija

Augsnes apstrāde
vasarājiem ziemājiem speciālā
tīrās papuvēs erodētās
platībās
aizņemtās kūdras augsnēs
papuvēs
rudenī pavasarī pēc zālaugiem starpkultūrās
pēc graudaugiem laistāmās
platībās
pēc citiem apgūstamās
priekšaugiem platībās
pēcsējas

Ieviešot praksē augsnes apstrādes minimalizācijas

principus (tiešo sēju, konservējošo augsnes apstrādi u.c),
ar pamatapstrādi saprot ne tikai aršanu un frēzēšanu.
Pamatojoties uz audzējamo kultūraugu un to sējas
laikiem, augsnes apstrādi iedala: pamatapstrādē un
virspusējā apstrādē.
Pamatapstrāde - pirmā dziļākā augsnes apstrāde
pirms sējas:
 pamatapstrāde ar aršanu vai frēzēšanu (ar vai bez
lobīšanas);
 pamatapstrāde tikai ar lobīšanu vai kultivēšanu;
 konservējošā pamatapstrāde.
Virspusējā apstrāde - faktiski ir sēklu gultnes
veidošana:
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -56-

 pēc pamatapstrādes līdz sējai virspusēju apstrādi veic

ar parastajiem darbarīkiem (šļūkšanu, ecēšanu,
kultivēšanu u. c.);
 virspusējo apstrādi veic vienā agregāta gājienā ar
kombinētām augsnes apstrādes mašīnām, bet sēju
atsevišķi;
 virspusējo apstrādi un sēju veic vienlaicīgi ar
kombinēto augsnes apstrādes - sējas agregātu.
Sīkāk par katru augsnes apstrādes sistēmu īpatnību
un izvēli konkrētu kultūraugu audzēšanai dos attiecīgā
kultūrauga agrotehnikas aprakstā.

Augsnes apstrādes sistēma vasarājiem. Pamatojoties uz

nezāļainības pakāpi un valdošām nezāļu sugām, pēc agri
novācamiem kultūraugiem rudenī veic lobīšanu + aršanu.
Lobītāju izvēli nosaka nezāļu sugas. Vārpatainos laukos
var lietot disku lobītājus ar sekojošu dziļu vārpatas dīgstu
iearšanu. Daudzgadīgām nezālēm ar dziļu sakņu sistēmu
piemērotākie ir lemešu lobītāji, kas pilnīgāk veic sakņu
atgriešanu ar sekojošu dziļu aršanu. Starp apstrādes
veidiem nepieciešams noteikts starplaiks, kuru nosaka
temperatūra un mitrums.
Kartupeļu stādījumi prasa dziļu augsnes
sastrādāšanu jau rudenī. Augsnes dziļirdināšana veicama
laukos, kur izveidojusies “aruma zole”. Rudens aruma
pāraršana pavasarī jāveic tikai izņēmuma gadījumos;
iestrādājot organisko mēslojumu vai uzirdinot ziemā
sablīvējušos un saplūdušu augsni.
Īsmūža nezāļu apkarošanai rudenī pēc agri
novācamiem priekšaugiem var lietot puspapuves augsnes
apstrādi kā arī mehānisko nezāļu apkarošanu iespējams
kombinēt ar ķīmisko. Piemēram, pēc vārpatas un citu
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -57-

daudzgadīgo nezāļu masveida sadīgšanas var lietot

vispārējās iedarbības herbicīdus.
Konservējošā augsnes apstrādē rudenī nezāļu
iznīcināšana efektīvāka ir tad, ja to kombinē ar ķīmisko.
Pēc vēlu novācamiem kultūraugiem rudens lobīšanai
ir maza nozīme un rudens aršana jāveic bez lobīšanas,
atstājot nezāļu iznīcināšanu uz pavasari.
Pavasarī pēc agri sējamiem, kultūraugiem nezāļu
apkarošana pamatā realizējama tikai ar herbicīdiem pēc
kultūraugu sadīgšanas. Tas attiecināms arī uz kombinēto
un komplekso augsnes apstrādes - sējas mašīnu lietošanu,
kā arī tiešā sējā un konservējošā augsnes apstrādē.
Pavasarī pēc vēlu sējamiem kultūraugiem ar augsnes
apstrādi ir iespējams sekmīgi atrisināt jautājumu par
īsmūža nezāļu apkarošanu. Tā ir tradicionālā augsnes
apstrādes sistēma: rudens aruma šļūkšana un (vai)
ecēšana + kultivēšana 1-2 reizes + sēja. Lietojot
kombinētos vai kompleksos augsnes apstrādes - sējas
agregātus, nezāļu mehāniskā apkarošana ir maz efektīva,
ko jākompensē ar herbicīdu lietošanu. Izvēloties augsnes
apstrādes agregātus pavasarī (sevišķi ar vārpatu
piesārņotās platībās), jāraugās, lai to komplektācijā
nebūtu darbīgās daļas, kuras sekmē vārpatas u.c
daudzgadīgo nezāļu sakņu sasmalcināšanu (šķīvji, frēzes).
Kartupeļu stādījumos ražu nosaka augsnes irdne,
kas izveidota zem bumbuļa, kā arī augsnes iesilšanas
pakāpe, vagu šķērsgriezuma laukums un mēslojuma
izvietojums (piemēram, lokāli zem bumbuļiem, nevis visā
aramkārtā).
Cukurbietes, līdzīgi kā kartupeļi, arī prasa dziļu
augsnes sastrādāšanu, tikai atšķirības ir prasībā pēc
augsnēm (smagākās), kā arī seklu, bet ļoti rūpīgu augsnes
virskārtas sastrādi un izveidotu sēklu gultni. Sausos
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -58-

pavasaros un novēlotā aruma apstrādē var veidoties

augsnes cilas, ko sasmalcināt un kvalitatīvi izlīdzināt vairs
nevar ar arumu šļūkšanu. Šādos gadījumos sekmīgi var
izmantot smagākus dažāda veida rievotos veltņus.
Sekmīgai, ātrai un izlīdzinātai sējuma sadīgšanai
visiem augsnes pirmssējas apstrādes paņēmieniem
jānodrošina pareiza sēklu gultnes veidošana.

Augsnes apstrādes sistēma ziemāju labībām. Ziemāju labību

optimālais sējas laiks mūsu republikā ir augusta pēdējā
dekāde - septembra pirmā puse, kas arī nosaka priekšaugu
izvēli. Sējot ar tradicionāliem ziemāju sējas paņēmieniem,
vēl jārēķinās arī ar augsnes dabisko nosēšanās laiku, t.i. 2-
3 nedēļām, jo sēja irdenā augsnē noved pie augšņu sēšanās
ar tai sekojošu sakņu sistēmas saraušanu.
Sējot ziemājus papuvēs, augsnes apstrāde ir atkarīga
no papuves veida.
Melno papuvju apstrādāšana ir energoietilpīgs
augsnes izmantošanas veids, jo izpildot visas prasības šeit
nepieciešams veikt:
 lobīšanu un aršanu rudenī;
 šļūkšanu un ecēšanu pavasarī;
 kultivēšanu;
 slāņaino lobīšanu, pakāpeniski palielinot apstrādes
dziļumu;
 kūtsmēslu izkliedēšanu un iestrādi;
 kārtāšanu;
 pirmssējas kultivēšanu un sēju.
Iepriekš minēto augsnes apstrādes darbu sistēma ar
savu energoietilpību ir par pamatu melno papuvju
aizvietošanai ar aizņemtajām.
No aizņemtajām papuvēm vismazāk darbietilpīgas ir
agro kartupeļu papuves, kuras augšņu ziņā saderīgas ar
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -59-

ziemas rudzu un tritikāles audzēšanu. Nelietojot organisko

mēslojumu un izmantojot kombinētās mašīnas, pēc agro
kartupeļu novākšanas tūlīt var veikt tiešo sēju, vai arī
augsnes apstrādi ar kombinētajiem agregātiem ar sekojošu
sēju.
Pārējo aizņemto zaļmasas papuvju un rugaiņu
tradicionālie apstrādes veidi ar kūtsmēsliem rugainēs ir
līdzīgi.
Pēc kūtsmēslu iestrādes sekmīgi var lietot
kombinētos augsnes apstrādes un sējas agregātus.
Ja ziemājiem netiek dots organiskais mēslojums, tad
atkarībā no nezāļainības pakāpes, sugu sastāva un
pieejamās tehnikas var izvēlēties variantus:
 lobīšana + aršana + sēja;
 kombinēto augšņu apstrādes agregātu lietošana ar vai
bez aršanas;
 sēja ar komplekso augsnes apstrādes - sējas agregātu;
 tiešā sēja.
Ja zaļmasas augus novāc pakāpeniski, tad lobīšanu
jāveic pa daļām tūlīt pēc priekšauga novākšanas un pēc
agri novāktiem priekšaugiem mehānisko nezāļu
apkarošanu var kombinēt ar herbicīdu lietošanu.
Zaļmēslojuma papuvju augu sugu izvēle ir atkarīga
no augšņu granulometriskā sastāva. Vieglās augsnēs kā
zaļmēslojuma augus izmanto lupīnu, smagākās augsnēs -
balto amoliņu. Arī iearšanas laiks ir atkarīgs no augšņu
granulometriskā sastāva: jo vieglākas augsnes, jo relatīvi
īsāks ir to nepieciešamais iearšanas laiks pirms ziemāju
sējas, lai mineralizācijas rezultātā radušās barības vielas
nepaspētu izskaloties no augsnes.
Atkarībā no rīcībā esošās tehnikas un apstākļiem,
zaļmasu vispirms sasmalcina, iear, veic pirmssējas
kultivēšanu ar tai sekojošu sēju un pievelšanu. Cits
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -60-

variants ir sākotnēja zaļmasas augu pievelšana, tad tos

sasmalcina ar šķīvju darbarīkiem, iear, kam seko
pirmssējas kultivēšana un sēja. Lai neuzvērstu atpakaļ
iearto masu, pirmssējas kultivēšanu var aizstāt ar
šķīvošanu. Ieartā masa traucē augsnes nosēšanos un augu
atlieku mineralizāciju, tāpēc zaļmēslojuma papuvēs pēc
aršanas rekomendē lietot veltņus vai apakškārtas
blīvētājus.
Vislielākās ziemāju platības parasti izvieto pēc
daudzgadīgiem zālaugiem, t.i. tauriņziežiem, stiebrzālēm
vai to mistriem, retāk pēc ilggadīgiem dabiskiem zālājiem.
Jo vecāki ir daudzgadīgie zālaugi, jo spēcīgāka ir to velēna,
kura prasa intensīvu sasmalcināšanu, kā arī mazāk sugu
sastāvā ir tauriņziežu un līdz ar to arī bioloģiskā slāpekļa.
Daudzgadīgos zālaugos ir labāk izveidojusies augsnes
struktūra, tātad šīs augsnes ir mazāk sablīvējušās un
irdenākas. Daudzgadīgo zālaugu apstrādei līdz ziemāju
sējai var būt vairāki varianti:
 lobīšana (lobītāju izvēloties atbilstoši nezāļu sugu
sastāvam); aršana; kultivēšana vai apstrāde ar kombinēto
agregātu; sēja;
 aršana, agregātā ar šļūci un ecēšām; kombinētais
augsnes apstrādes - sējas agregāts ar sēju;
 herbicīdu lietošana; parastie augsnes apstrādes
paņēmieni vai to saskaņošana ar kombinētajiem un
kompleksajiem augsnes apstrādes - sējas agregātiem.
Izvēloties augsnes apstrādes laiku un veidu, jāņem
vērā nezāļainība, augsnes granulometriskais sastāvs un
zālāju attāla novākšanas iespējas.
Augsnes pēcsējas apstrādes uzdevums ir radīt sēklām
vai stādāmam materiālam labākus augšanas apstākļus un
veicināt nezāļu iznīcināšanu. Pēcsējas apstrādes paņēmieni
ir atkarīgi no audzējamiem kultūraugiem, nezāļainības, to
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -61-

sugu sastāva, mēslošanas un citiem apstākļiem. Kā

parastie pēcsējas apstrādes veidi var būt sējumu
pievelšana, ecēšana, rindstarpu apstrāde.

Sējumu pievelšana bieži vien ir saistīta ar pašu sēju,

jo visas sējmašīnas tiek agregatētas ar veltņiem. Pievelšana
nepieciešama:
 irdenās minerālaugsnēs un it sevišķi kūdras augsnēs, tā
nodrošinot kapilāru sistēmu saistību virskārtai ar
augsnes dziļākajiem slāņiem;
 sējot sekli, vai arī sīksēklu kultūraugus;
 pavasarī izcilātiem ziemāju vai āboliņa sējumiem;
 pavasarī smagākās un aizkaltušās augsnes cilu
sadrupināšanai vai iespiešanai augsnē, tā vienlaicīgi
nodrošinot augsnes virskārtas nolīdzināšanu (noderīgāki
ir skrituļu vai rievotie veltņi);
 augsnes garozas iznīcināšanai.
Mitru augšņu pievelšanai var būt negatīvas sekas, it
sevišķi smagākās augsnēs lietojot gludos veltņus. Tas
veicina augsnes garozas veidošanos un kapilāru sistēmu
tiešu saskari ar atmosfēru, tātad strauju mitruma
iztvaikošanu no augsnes. Šādos gadījumos ieteicams
gludos veltņus agregatēt ar vieglajām ecēšām. Aiz
sējmašīnām biežāk lieto dažāda profila stieņu, stiepļu vai
rievotos veltņus, kas intensīvi strādājot pieblīvē dziļākos
slāņus, bet atstāj irdenu virsējo, tā sekmējot augsnes
mitruma taupīšanu.
Augsnes pēcsējas apstrāde sistēmā sējumu ecēšanai
ir vairāki uzdevumi:
 nezāļu iznīcināšana, veicot sējumu ecēšanu pirms vai
pēc kultūraugu sēklu sadīgšanas. Nedrīkst ecēt
kultūraugus dīgšanas laikā, kad augu dīgsti ir trausli.
Ecēšana parasti efektīvāka ir pirms kultūraugu
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -62-

sadīgšanas, kad nezāles vēl nav paspējušas iesakņoties.

Otru reizi var ecēt, kad labības ir iesakņojušā (2-3 lapu,
cerošanas fāzē), bietes, zirņi 3-4 lapu fāzē, bet kartupeļu
asni ir 3-4 cm gari. Maksimālo efektu sasniedz ecējot
abas reizes, to veicot slīpi vai perpendikulāri sēšanas
virzienam. Kartupeļu ecēšanai efektīvāk izmantot tīkla
ecēšas, kas vienmērīgāk darbojas visā vagas profilā un
mazāk bojā dīgstus;
 augsnes garozas iznīcināšanai smagākās augsnēs pēc
lietus;
 virsmas un kurmju rakumu nolīdzināšanai pļavās un
ganībās.
Izejot no ecēšanas uzdevuma, pēcsējas ecēšanai lieto
garpirkstu zaru, tīkla, vieglās vai vidējās cik - cak ecēšas.
Rindstarpu apstrāde līdz šim saistījās ar nezāļu
mehānisko iznīcināšanu kultūraugos, kurus audzēja
platrindsējā bezherbicīdu tehnoloģijā. Zinātne ir
pierādījusi, ka katra nevajadzīgi veikta rindstarpu
apstrāde samazina kultūraugu ražu, jo tiek bojāta sakņu
sistēma.
Sakarā ar intensīvu herbicīdu izmantošanu nezāļu
apkarošanā, platrindsējā audzējamos kultūraugu sējumos
rindstarpu irdināšanas reižu skaits vai nu tiek ievērojami
samazināts vai arī vispār no tā atsakās. Platrindsējā ar
rindstarpu irdināšanu joprojām audzē daudzus dārzeņus
u.c. kultūraugus, kuros herbicīdu lietošana apzināti tiek
ierobežota vai arī no tās atsakās sējumos un stādījumos,
kuru produkciju izmanto bērnudārzos, skolas, slimnīcās
kā arī saimniecībās ar bioloģiskās lauksaimniecības
virzienu.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -63-

Speciālā augsnes apstrādes sistēma mūsu apstākļos ir

nepieciešama erodētās, mitrās augsnēs, (purvainās, purvu
augsnēs), ja audzē starpkultūras, ir laistāmās platības,
jaunapgūtās zemēs (atmātās, dabīgās pļavās un ganībās,
krūmāju zemēs).

Speciālo augsnes apstrādes sistēmu raksturojums

Apstrādes Raksturojums Tehnoloģijas

sistēmas
Preterozi- Piemēro 1. Aršana veicama perpendikulāri slīpumam,
jas pauguraino velēnu vēršot pret kalnu.
platību 2. Aršana aizvietojama ar virspusēju augsnes
augsnēm, apstrādi, lietojot rugaiņu kultivatorus,
pakļautām šķīvju ecēšas vai lobītājus, rotējošo nažu
ūdens erozijai. ecēšas.
3. Ieteicama tiešā sēja vai konservējošā
augsnes apstrāde.
4. Stipri erodētās augsnēs audzējamas
daudzgadīgās stiebrzāles.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -64-

Kūdrainās Piemērojami 1. Sakarā ar priekšauga novākšanas

kūdras un augsnes kavēšanos, kūdras augsnē rudens aršanu
pārmitrās apstrādes uzsāk bez lobīšanas.
augsnēs paņēmieni, 2. Ja pārliecīgā mitruma iemesls ir blīvie
veicinoši liekā zemaramkārtas horizonti, lieto
mitruma dziļirdinātājus.
novadīšanu. 3. Pavasarī augšņu apstrādi uzsāk ar dziļu
Ierobežojama kultivēšanu bez šļūkšanas un ecēšanas.
organisko vielu 4. Kūdrainās un kūdras augsnēs organisko
noārdošu vielu saglabāšanai ierobežo rušināmaugu
kultūraugu audzēšanu un samazina rindstarpu
audzēšana un apstrādes reižu skaitu. Nezāļu apkarošanai
intensīva lieto herbicīdus.
augsnes 5. Kūdras augšņu pamatapstrādē arklus
apstrāde. sekmīgi var aizstāt ar frēzēm, bet pirms, un
arī pēc sējas nepieciešama pievelšana.

Starpkultū Starpkultūru 1. Ziemas starpkultūru (ziemāji zaļmasai)

-rās augsnes pirmssējas augsnes apstrāde ir līdzīga
apstrādes ziemāju labību pirmssējas apstrādei.
sistēmas izvēli Pēcsējas apstrādi nosaka pamatkultūraugs.
nosaka: Sējas un augsnes apstrādes termiņi ir
starpkultūras ierobežoti, tāpēc iespēju robežās ieteicama
veids, tiešā sēja vai konservējošā augsnes apstrāde
starpkultūras - sēja. No nezālēm tīros laukos aršanu
augs un aizstāj ar lobīšanu vai frēzēšanu.
pamatkultūraug 2. Pasējas starpkultūru augsnes apstrādi
s. Ir ziemas, nosaka kā virsaugs, tā pasētā starpkultūra.
pasējas, Augsnes apstrādes sistēma ir analoga kā
pēcpļaujas, un labībām ar daudzgadīgo zālaugu pasēju.
rugaines 3. Pēcpļaujas un rugaines stapkultūru
starpkultūras. apstrādi nosaka pamatkultūraugi un
starpkultūras. Iespēju robežās mitruma
taupīšanai rekomendē tiešo sēju.
Laistāmās Laistāmās 1. Paugurainēs pamatapstrāde un vagu
platībās platībās augsnes veidošana jāveic perpendikulāri kritumam.
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -65-

apstrādes Pirms laistīšanas jāveic dziļa augsnes

sistēmai apstrāde, lai sekmētu mitruma iesūkšanos
jānodrošina augsnē.
ūdens ātra 2. Mitruma saglabāšanai augsnes apstrādes
iesūkšanās paņēmieniem jāuztur irdena augsnes
augsnē un ūdens virskārta.
erozijas 3. Paugurainēs pamatapstrāde un vagu
aizkavēšana. veidošana jāveic perpendikulāri kritumam
Jaunapgū- Jaunapgūstamo 1. Jaunapgūstamās platības bez krūmiem,
tās platību veicama velēnas sastrādāšana ar šķīvju
platībās apstrādes lobītāju, vieglākās augsnēs ar šķīvju vai
sistēmai jāsekmē nažveida ecēšām, tad veic aršanu un aruma
purvu augšņu, sastrādāšanu ar šķīvju darbarīkiem.
krūmāju, Kultivēšana ar atsperzaru kultivatoriem
dabisko pļavu, nav ieteicama, jo uznes virspusē velēnu.
ganību un 2. Kūdras augsnēm velēnu un it sevišķi ciņu
atmatu sasmalcināšana piemērotākā
transformācija pamatapstrādei ir frēze.
lauksaimniecībā 3. Pēc krūmu izciršanas un sakņu izraušanas,
izmantojamās aršana veicama ar speciāliem krūmu -
zemēs. purvu arkliem. Šādi arkli piemēroti arī sīku
krūmu (līdz 1,5 m) iearšanai. Turpmākos 2-
3 gadus veic tikai virspusēju augsnes
apstrādi pārsvarā ar šķīvju tipa
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -66-

Augsnes apstrādes agroekoloģiskais un ekonomiskais

vērtējums

Augsnes apstrādes agroekoloģisko vērtējumu nav

iespējams raksturot naudas izteiksmē, jo tas ir komplekss
rādītājs ar daudzu faktoru un apstākļu mijiedarbību.
Svarīgākie augsnes apstrādes agroekoloģiskā vērtējuma
kritēriji:

 intensīva augsnes apstrāde veicina trūdvielu un augsnes

struktūras agregātu noārdīšanos, kā sekas var būt
pastiprināta augsnes erozija un barības elementu
zudums augsnē. Sevišķi izteikts tas ir augmaiņā, kur lielu
īpatsvaru ieņem kultūraugi ar intensīvu rindstarpu
irdināšanu. Pie intensīvas mēslošanas un pesticīdu
lietošanas pastāv ūdensbaseinu piesārņošanas iespējas;

 vairākkārtēja augsnes apstrādes tehnikas pārvietošanās

pa augsni veicina augsnes sablīvēšanos. Sevišķi izteikts
tas ir bezstruktūras, trūdvielām nabagās un mitrās
augsnēs;

 pastāv sakarības starp intensīvu augsnes apstrādi un

augsnes derīgās faunas izmaiņām. Pie intensīvas augsnes
apstrādes samazinās slieku skaits augsnē, ko nenovēro
pie konservējošās augsnes apstrādes un tiešās sējas.
Augsnes apstrādes agroekonomisko vērtējumu
atsevišķos gadījumos ir grūti izvērtēt naudas izteiksmē:
LAUKKOPĪBA Lekciju konspekts Asoc. prof. Andris Bērziņš -67-

 augsnes apstrādes ietekmes ekonomiskās efektivitātes

novērtēšanai stingri jāievēro t.s. vienīgās atšķirības
princips, t.i. visiem pārējiem augu augšanu un attīstību
ietekmējošiem faktoriem jābūt pilnīgi vienādiem, drīkst
atšķirties tikai augsnes apstrāde. Praksē tas bieži vien ir
ļoti grūti realizējams. Piemēram, augšņu
granulometriskais sastāvs, trūdvielu saturs, augšņu
barības elementi, mikroieplakas, mitruma saturs un vēl
daudzi citi rādītāji nav identiski pat dažu metru
attālumā;

 augsnes dziļirdināšanas pēcietekme jūtama ne tikai vienu

gadu, bet daudzus veģetācijas periodus;

 kopā ar augsnes apstrādes labvēlīgo iedarbību uz

kultūraugu augšanu un attīstību, blakus darbojas arī
negatīvie. Tā, ar rindstarpu irdināšanu iznīcinot
kartupeļu sējumos nezāles, tiek bojāta sakņu sistēma,
bumbuļiem no jauna jāveido kontakts ar augsni u.t.t., tas
ir - sākas šo faktoru savstarpēja mijiedarbība.

Neskatoties uz visu iepriekš teikto, kā galvenos

augsnes apstrādes efektivitātes rādītājus nosaka:
 izmaksas vai peļņu, Ls ha-1, Ls t-1,
 papildus iegūto ražu, t ha-1;
standarta produkciju, % no kopējās ražas vai t ha-1;
 kvalitatīvo rādītāju produkciju, t ha-1 (cukura, cietes
u.c);
 laika, energoresursu, līdzekļu patēriņu vai nu 1
produkcijas vienības ražošanai, vai uz platības vienību.