Professional Documents
Culture Documents
.....................................................................................................................................................3
Ģeotermālo sistēmu klasifikācija.............................................................................................4
Ģeotermālais siltumsūknis ar horizontālo siltummaini...........................................................4
Ģeotermālais siltumsūknis ar vertikālo siltummaini...............................................................4
Ģeotermālais siltumsūknis ar slēgtu ūdens aprites ciklu........................................................5
Ģeotermālais siltumsūknis ar atvērto ciklu.............................................................................5
Zemes novērtējums pirms ģeotermālās sistēmas ierīkošanas...............................................6
Ģeoloģija.................................................................................................................................6
Hidroloģija..............................................................................................................................6
Zemes pieejamība...................................................................................................................6
Ģeotermālais siltumsūknis.......................................................................................................7
...............................................................................................................................................7
Siltumsūkņa darbība................................................................................................................9
Ģeotermālo siltumsūkņu jaudu amplitūda..............................................................................9
Kolektora ieguldīšanas īpatnības un specifiskās izmaksas.................................................11
Ģeotermālā enerģija Latvijā..................................................................................................13
"Vidējā aritmētiskā" Latvijas siltumsūkņa uzstādīšanas projekta raksturlielumi.................14
Aprēķinu daļa..........................................................................................................................16
Ūdens apsildes sistēmas cilpas hidrauliskais aprēķins..........................................................16
...................................................................................................................................................16
2. Aprēķina cauruļvadu kopējo garumu:.............................................................................16
Ūdens apsildes sildķermeņa jaudas aprēķins.......................................................................19
12. Sildķermeņa nominālā jauda:..........................................................................................23
...................................................................................................................................................23
Secinājumi...............................................................................................................................24
Izmantotā literatūra................................................................................................................25
..................................................................................................................................................25
2
Ievads.
Pieaugot zemeslodes piesārņotības līmenim, cilvēki nepārtraukti meklē jaunus,
ekoloģiski tīrus enerģijas iegūšanas veidus. Viena no šādām alternatīvām ir
ģeotermālās enerģijas izmantošana. Ģeotermālās apkures sistēmas par siltuma
avotu un izplatītāju izmanto zemi. Jebkura ģeotermālā apkures sistēma ietver dažus
būtiskus komponentus: ģeotermālo siltumsūkni, kas parasti atrodas ēkas iekšpusē,
siltummaini (cauruļu kontūra, kas ierīkota zem zemes) un ūdeni (vai antifrīzu), kas
cirkulē kontūrā un savu siltumu atdod siltumsūknim.
Siltumenerģija ir visur mums apkārt. Runa ir tikai par to, kā izmantot šo
siltumenerģiju, lai nevajadzētu pievadīt pārāk lielus enerģijas daudzumus no
ārpuses. Kā zināms, zemei zem noteikta dziļuma (caursalšanas punkta) visu gadu ir
patstāvīga temperatūra, kuru arī izmanto siltuma sūknis. Siltumsūkņa radīto siltumu
izmanto mājas apkurē (radiatoros, siltajās grīdās), kā arī karstā ūdens uzsildīšanai.
Būtiska atšķirība starp citiem apkures veidiem ir tāda, ka karstā laikā māju var
atdzesēt.
3
Ģeotermālo sistēmu klasifikācija
Izšķir 4 ģeotermālo sistēmu veidus, no kuriem trīs (horizontālā, vertikālā un
ūdenstilpņu) attiecināmas uz slēgtām sistēmām. Katram sistēmas veidam piemīt
savas priekšrocības un trūkumi. Atbilstošākās konfigurācijas izvēli lielā mērā nosaka
klimats, augsnes stāvoklis, brīvās platības pieejamība un iekārtas izmaksas. Visas
četras sistēmas var tikt izmantotas gan privātajā apbūvē, gan komercsektorā.
Šādu sistēmu darbības pamatā ir ūdens (vai antifrīza) cirkulēšana slēgtā kontūrā, kas
ir ierīkots zem zemes. Kontūras garumu nosaka augsnes temperatūra, mitrums un
siltuma vadīšanas spēja, kā arī sistēmas dizains. [5]
Lai šādu sistēmu ierīkotu, zemē līdz 200 m dziļuma līmenim tiek veidoti vairāki
urbumi, starp kuriem tiek ievērots attālums 5-10 metri. Katrā urbumā ievieto divas
caurules. Apakšdaļā caurules savieno savā starpā ar „U" veida līkumu, veidojot
cilpas. Tiek urbti divi urbumi – viens ūdens ņemšanai, un otrs – ūdens novadīšanai
atpakaļ zemes dzīlēs. Vertikālās sistēmas priekšrocība - minimālais kaitējums, ko tās
ierīkošana nodara videi. Turklāt šādas sistēmas izmantošanai nepieciešams mazāks
cauruļu kopgarums, nekā horizontālās sistēmas gadījumā. Taču salīdzinājumā ar
horizontālo sistēmu vertikālā izmaksā krietni vairāk, jo tās ierīkošana iekļauj arī
izdevumus urbšanas darbiem. [5]
4
Ģeotermālais siltumsūknis ar slēgtu ūdens aprites ciklu
5
Zemes novērtējums pirms ģeotermālās sistēmas ierīkošanas
Ģeoloģija
Ir obligāti jāņem vērā tādi faktori, kā augsnes sastāvs un īpašības, kā arī iežu
struktūra. Augsnei ar labām siltumvadīšanas spējām ir nepieciešams mazāks cauruļu
skaits noteiktā enerģijas daudzuma akumulēšanai, nekā augsnei ar sliktu
siltumvadīšanu. Rīcībā esošās augsnes slāņa biezumam arī ir būtiska nozīme - ja tas
ir pārāk plāns, lai tajā raktu tranšejas, bet zeme satur pārāk daudz iežu, tad
priekšroka jādod vertikālajai sistēmai. [3]
Hidroloģija
Zemes pieejamība
6
Ģeotermālais siltumsūknis
2.att. Siltumsūknis.
7
,neradām dabai un cilvēkiem kaitīgus blakus produktus. Sistēma sastāv no trim
savstarpēji salāgotiem komponentiem:
siltuma ieguves avota, siltumsūkņa un siltuma atdeves sistēmas jeb apkures loka.
Šajā ciklā nav degšanas procesa, kas nozīmē augstu ugunsdrošības pakāpi.
8
Siltumsūkņa darbība
9
apkārtējāš vides, jo lai izveidotu horizontālo kolektoru vajag lielas platības. Ziemeļu
kaimiņos tas ir populārs veids, jo, piemēram, pie lauku skolām zemes parasti pietiek.
– tādējādi iespējams piemeklēt optimālu variantu gan nelielas, vidējas vai lielas
kvadratūras privātmājas, gan arī daudzstāvu mājas, sabiedriskās ēkas vai
komerciālā objekta apsildes risinājuma izveidei.
Latvijā pagaidām ģeotermālo siltumsūkņu sistēmas uzstādītas tikai privātā sektora
objektos vai nelielos komercobjektos (viesu nami, zivsaimniecības objekti) –
jaunbūvējamās vai kapitāli renovētās privātmājās, kuru vidējā platība svārstās no 150
-300m2. Objekti, kuru kvadratūra ir lielāka par 300-400m2, pagaidām Latvijā ar
siltumsūķņu sistēmām ir aprīkoti maz.
Privātmāju apkurei un siltā ūdens ražošanai visvairāk tiek uzstādīti siltumsūkņi
ar jaudu no 20 līdz 100 kW.
Lai gan, jāņem vērā, ka uzstādītās iekārtas jauda atkarīga arī no vairākiem
tehniskiem nosacījumiem – kolektora ieguldīšanas veida, siltumsūkņa iekārtas
modeļa, kā arī siltumapgādes režīma un siltā ūdens patēriņa apjoma. [5]
10
Kolektora ieguldīšanas īpatnības un specifiskās izmaksas.
Latvijā, pretēji daudzām citām Eiropas valstīm, kur iecienītas un tiek plaši lietotas
ģeotermālo siltumsūkņu sistēmas, vislielāko popularitāti guvuši šo iekārtu tehniskie
risinājumi, kuros izmantotas horizontāli kontūri – respektīvi, siltumsūkņa kolektors
ieraktas zemē apmēram 150cm dziļās tranšejās. Centrāleiropas valstīs – arī
Skandināvijas reģionā, prevalē tā dēvētais vertikālais siltumsūkņa kolektora, jeb
termozondes, ieguldīšanas veids. Siltuma enerģijas kolektors šajā gadījumā tiek
ievietots dziļurbumā (tā dziļums parasti ir ap 90-110m). Latvijā šis ģeotermālā
siltumsūkņa ieguldīšanas veids ir mazāk populārs divu iemeslu dēļ: pirmkārt, Latvijā
kolektora ieguldīšanai piemērota dziļurbuma izveidošana ir tehniski daudz
komplicētāks process kā lielākajā daļā Skandināvijas valstu teritorijas – šādā dziļumā
zemes slāņi nav viendabīgi, kas apgrūtina urbšanas darbus un sadārdzina urbuma
gala izmaksas. Otrkārt, tas ir visai dārgs pasākums. Ja šobrīd vidēji par vienu
dziļurbuma izurbšanas metru Latvijā ir jāmaksā ap 40-50 latu, tad piemērota
kolektora urbuma izveidei vien jāziedo ap 4000-5000 latu. Turklāt, lai izurbtu 100m
dziļu kolektora urbumu. Šādu darbu veicēju noslodze Latvijā ir liela, un līdz
pasūtījuma izpildīšanai var nākties gaidīt vairākus mēnešus.
Jāatceras arī, ka visiem dziļurbumiem – neatkarīgi no tā, kur tie atrodas (arī
privātā teritorijā), nepieciešama ar speciāls izsniegts dokuments – tā dēvētā
„dziļurbuma pase”. Gan horizontālā, gan vertikālā kolektora ieguldīšanas gadījumā,
parasti tiek izmantotas speciālas polietilēna caurules, kuru kalpošanas laiks ir 25
gadi; vienīgi tad, ja sistēmā kā aukstuma un siltuma aģents cirkulē freons,
horizontālas kontūras tiek veidotas no kapara caurulēm, kuru kalpošanas laiks ir
īsāks. Kapara cauruļu kontūrai būtiski var kaitēt paaugstināts augsnes mitruma
režīms, kā rezultātā caurules korodē – rodas kontūras bojājumi un freona noplūšanas
iespējas. Protams, kapara kontūraa ieguldīšanai ir arī savu pozitīvie aspekti – tiek
samazināts kontūras ieguldīšanas laukums, kas daudzos gadījumos arī ir svarīgi.
Freona izmantošanai piemērotas siltumsūkņu sistēmas un kontūras arī izmaksā
dārgāk par saviem analogiem (sistēmām, kurās kā aukstuma un siltuma aģents tiek
lietots propilēnglikols).
11
Ģeotermālie slitumsūķņi, kuru iezemētajā kontūrā cirkulē freons, būtiski
atšķiras no tradicionālajiem arī ar to, ka šo iekārtu sistēmās triju noslēgtu cirkulācijas
loku – ārējā (āra kontūra) , siltumsūkņa (pati iekārta) un iekšējā (apkures sistēma)
vietā ir tikai divi – ārējais un iekšējais loks.
Daudzās Eiropas valstīs – īpaši Vācijā, Francijā un Austrijā, plaši izplatīts un ļoti
iecienīts ģeotermālie siltumsūķņi, kuros kā siltuma avots izmantots zemes dzīļu
ūdens – gruntsūdens. Šādas siltumsūkņu sistēmas uzstādīšanas gadījumā, tiek urbti
divi urbumi – viens ūdens ņemšanai, un otrs – izmantotā ūdens novadīšanai atpakaļ
zemes dzīlēs.
Šo divu urbumu vidējais dziļums svārstās no 15-45m (ap Rīgu – 20-40m) un
optimālais attālums starp tiem ir 15-20m; no šiem urbumiem iegūtajam ūdenim jābūt
ar dzeramā ūdens kvalitātes rādītājiem (ķīmisko sastāvu un tīrības pakāpi).
12
silmtumsūkņa sistēmu risinājuma izvēles.
Lielu popularitāti gan Skandināvijā, gan Centrāleiropā, gan pat kaimiņos – Igaunijā,
ieguvuši ģeotermālo siltumsūkņu sistēmas ar ūdenstilpnēs ieguldītu kolektoru.
Latvijā, turpretim, to popularitāte ir daudz mazāka, ko nosaka vairāki objektīvi faktori
(finansiālais aspekts nav primārais).
Tāpat, jāatceras arī par tauvu joslas publisko pieejamību – līdz ar to, kolektors
praktiski ir pieejams jebkuram.
Skandināvijas valstīs un arī Igaunijā siltumsūkņu kolektoru iegremdēšana
ūdenstilpnēs ir populāra piejūras akvatorijā. Šādos reģionos kolektoru izvietošana ir
salīdzinoši droša ekoloģiski.[5]
Latvijas tirgū attīstās siltumsūkņu tehnoloģijas telpu apkurei, tai skaitā tādas,
kas izmanto zemes siltumu individuālo ēku apkurei. Siltumsūkņu izmantošana ir
13
minēta kā viens no siltumapgādes attīstības virzieniem Rīgas siltumapgādes
attīstības koncepcijas projektā 2006.-2016.gadam, sevišķi tā tiek ieteikta vietās, kur
nepieciešams samazināt gaisa piesārņojumu.[3]
14
Tomēr, jāatceras, ka modernas siltumsūkņu iekārtas kalpo ilgi – to garantijas laiks
vien ir 5-10 gadi, un kopējais ekspluatācijas cikls nu jau pārsniedz 25 gadu robežu.
Eksistē arī siltumsūkņi, kas uzstādīti pirms 30 un vairāk gadiem (Zviedrijā, piemēram,
efektīvi darbojas iekārta, kas uzstādīta 1973. gadā), un tie, pie atbilstošas iekārtu
apkopes, efektīvi darbojas vēl šobrīd.
Bet šīs iekārtas nav ne tuvu tik modernas kā mūsdienās pieejamās.[3]
15
Aprēķinu daļa
Ūdens apsildes sistēmas cilpas hidrauliskais aprēķins.
Uzdevums: Aprēķināt dabiskās cirkulācijas apkures sistēmas cilpai nepieciešamo cauruļvadu
diametru.
Variants Nr. 19
h5
hr
1 .s ild ķ e r m e n is
h4
h1 h2
hr
2 . s ild ķ e r m e n is
h
A p k u re s h3
k a tls h6
16
3.Aprēķina atpakaļgaitas ūdens temperatūru:
3600 * ∑ Q 3600 * (550 + 1200 )
ta = tk − = 70 − = 70 − 15,1 = 54,9( 0 C )
C H 2O * G 4187 * 100
C H 2O = 4187 ( dots )
Q1 550
t′ = tk − * (t k − t A ) = 70 − * (70 − 54,9) = 70 − 0,31 * 15,1 = 65,3( 0 C )
∑Q 1750
Kur:
ta - atpakaļgaitas ūdens temperatūra, oC;
t` – temperatūra starp sildķermeņiem, oC;
Q1, Q2 – sildķermeņu jauda, W;
cH2O – ūdens īpatnējā siltumietilpība, 4197 kJ/kg;
G – ūdens plūsma, 100 kg/h;
6. Pēc [1] pielikumā dotās nomogrammas pie Ror = 7,3 Pa/m un G = 100 kg/h sameklē
plūsmas ātrumu v; nepieciešamo cauruļvada diametru d un dinamisko spiedienu Pd:
v=0,085 m/s
d = 18 mm
Pd = 3,14 Pa.
Tā, kā cauruļvadi ar šādu diametru netiek izgatavoti, tad jāizvēlas tuvākais lielākais diametrs
no standarta rindas, un tas ir d = 20 mm.
Tad v = 0,07 m/s,
17
R = 5,5 Pa/m,
Pd = 2,45 Pa.
18
Ūdens apsildes sildķermeņa jaudas aprēķins
Dotie lielumi:
Var Siltumnesēja Telpas Siltumnes.
. Telpas veids Sistēma Sadale virziens temp., vidējā
0
nr. sildķermenī C temp., 0C
3. Slimnīca viencaurules augšējā lejup 24 65
6.tabula. Dotie lielumi
Telpas Ēkas stāvu Logu
Nr. Stāvs Logu veids Ārsienas u.c. elementu uzbūve
augstums, m skaits izmēri, m
Caurumotie keram. ķieģeļi 2 ķieģ.biez. (51 cm), starpā
3. 3,4 3 2 Stikla pakešlogs 2,5× 2
izdedžu pildījums, iekš. kaļķu apmetums ar biez 15mm.,
Aprēķins:
1. Atrod siltumvadītspējas koeficientus katram ēkas sienas un griestu slāņa
materiāliem.
• Ķieģeļi – 0,52
• Betons – 2
• Kaļķu apmetums – 0,8
• Izdedži – 0,24
Caur iekšsienām siltuma zudumi nenotiek. Tā kā telpa atrodas 2. stāvā, ēka ir trīsstāvīga –
tāpēc arī caur griestiem un grīdu siltuma zudumi nav vai ir tik mazi, ka tos var neievērot.
2. Aprēķina sienas termiskās pretestības:
1 δ ķieģeļi δ kaļaļķ δ izdedži 1 1 0,24 0,27 0,27 1
R0 sienai = + + + + = + + + + = 2,05(m 2 * k / W )
αt λķieģeļi λkaļaļķ λizdedži α a 8 0,52 0,8 0,24 23
19
Kur:
m2 * k
• - loga termiskā pretestība, . Dotajam logam Rl = 0,6 , [1]
W
5. Aprēķina kopējo telpas siltuma zudumu plūsmu:
20
Caur iekšsienām siltuma zudumi nenotiek. Tā kā telpa atrodas 2. stāvā, ēka ir trīsstāvīga –
tāpēc arī caur griestiem un grīdu siltuma zudumi nav vai ir tik mazi, ka tos var neievērot.
∑Q = Qsienai + Qlog i = 561 (W )
grīdas βc =0.75).
21
6.att. Telpas cauruļvadu skice.
Aprēķina cauruļvadu kopējo garumu:
l = 2,2 + 0,3 * 3 = 3,1m
radiatoram ,
22
• – koeficients, kas ievērtē sildķermeņa sekciju skaitu.
, [2];
, [2];
23
Secinājumi.
24
Izmantotā literatūra.
1. Šeļegovskis R. Apsildes sistēmu elementu aprēķina metodika un piemēri:
Metodiskais līdzeklis studiju priekšmetā ”Siltumapgādes sistēmu
projektēšana” kursa projekta izstrādei. Jelgava: LLU, 2008. – 60. lpp. ISBN
978-9984-784-39-7.
2. A. Krēsliņš, J. Ķigurs. Ēku apkures sistēmas. R.: Avots, 1983. - 119 lpp.
25