Rīgas Teikas vidusskola

Mācību priekšmeta ‘Inženierzinības’ projekts

Kā iegūst, uzkrāj un pārvērš enerģiju

Siltumenerģija- dzīvojamās mājas/dzīvokļa siltuma un energo

nodrošināšana

7.A
Kārlis Zomerfelds
Plānojot mājas izbūvi svarīgs jautājums ir par mājas apkures veida izvēli.
Privātmājās ir visai plaša apkures veidu izvēle – senāk tā bija malkas apkures
krāsnis, mūsdienās – dabasgāze, elektrība vai siltumsūknis.
Manā mājā vēl no vectēva laikiem ir gāzes apkure ar gāzes katlu. Šis katls
nodrošina siltu ūdeni lietošanai pašiem un arī apkurei/cirkulācijai radiataros.
Radiatori darbojas, balstoties uz principu, kas saucas par konvekciju. Konvekcija ir
process, kurā gaisa masa tiek apsildīta un paceļas uz augšu, kā rezultātā radot
plūsmu, kurā cirkulē aukstākas un siltākas gaisa plūsmas.
Nepieciešamo siltuma daudzumu, kas radiatoram jānodrošina nosaka pēc telpas
gabarītiem un iespējamajiem siltuma zudumiem. Vidēji rēķina, ka uz kvadrātmetru
apsildāmās platības jānodrošina apkures jauda līdz 100 vatiem, bet labi
nosiltinātām telpām 70 - 80 vati.
Radiatori var tikt pieslēgti centrālajai apkurei, kuras avots ir sildītājs, piemēram,
katls, kas silda ūdeni. Ūdens plūst caur radiatoriem, kas silda to, un pēc tam
atgriežas atpakaļ sildīšanas sistēmā, lai atkal tiktu uzņemts siltums.
Radiatoru apsildē parasti tiek izmantoti ūdens vai antifrīzs. Ūdens ir visbiežāk
izmantotais radiatoru apsildes šķidrums, jo tas ir viegli pieejams un lēts.
Vieta telpā radiatoram jāizvēlas ņemot vērā siltā gaisa plūsmu. Parasti tie tiek
uzstādīti pie sienām, kur siltums tiek izstarots visos virzienos. Visneracionālāk
siltumenerģija tiek izmantota, slēpjot interjerā neiederīgus radiatorus aiz
aizkariem, masīvām mēbelēm vai pat nosedzot ar paneļiem. Šādi siltumatdeve var
tikt samazināta līdz pat 25 %. Lai gaiss varētu brīvi cirkulēt sienu radiatorus iesaka
novietot 7 - 15 centimetru attālumā no grīdas un palodzes. Radiatorus parasti
montē zem logiem, lai stiklojumam patstāvīgi būtu priekšā siltais gaiss un tas
neaizsvīstu.
Kalpošanas ilgums atkarīgs no apkures sistēmas un pašu radiatoru kvalitātes.
Visātrāk tie nolietojas, ja no sistēmas tiek izlaists ūdens, jo gaiss izraisa koroziju,
tādēļ apkures sistēmai ir jābūt slēgtai. Savukārt ūdens piemaisījumi rada kaļķu
nosēdumus radiatoros, kas to siltumatdevi ar laiku var samazināt līdz 70 %.
Ikdienā radiatori neprasa nekādu īpašu kopšanu, tikvien kā izslaucīt putekļus un
pasargāt no mitruma.
Bet tā kā dabasgāze mūsdienās vairs neskaitās dabai draudzīgs un izdevīgs
apkures veids, arī mūsu mājā apkurē vairāk pārejam uz elektrību. Tādēļ pagājušajā
gadā uz mājas jumta ir uzstādītas saules baterijas. Tās vasarā savāc saules
enerģiju, nodod to tīklā un ziemā šo enerģiju varam izmantot telpu apsildei ar
elektriskajiem sildītājiem.
Lai siltums no mājas tik ātri nepazustu, ir jārūpējas arī par mājas siltināšanu. Mūsu
mājai ziemeļu puse tika nosiltināta ar .... Tagad virtuvē ziemā ir daudz siltāk.
To, vai mājai jumta daļā ir siltuma noplūdes ziemas laikā var labi redzēt pēc
lāstekām – ja tās pie jumta veidojas daudz un lielas, tas nozīmē, ka siltums pie
jumta izplūst ārā, sasilda sniegu un tas sasalst lāsteku veidā.
Siltās grīdas mūsu mājā pagaidām nav, bet tētis plāno, ka tādu nākamā remonta
laikā vajadzēs izveidot vannas istabā. Tad grīdā tiek ieliktas trubas, kuras silda, pa
virsu apmēram 7-8 cm kārtā būs betons. Vai izklājlaukumam siltajām grīdām ir
nozīme?
Siltās grīdas - grīdās, tiek ieliktas trubas, kuras silda, pa virsu attiecīga kārta-
apmēram 7-8cm betons. Vai izklājlaukumam siltajām grīdām ir nozīme?
Jā, izklājlaukumam siltajām grīdām ir svarīga nozīme. Izklājlaukums ir slānis, kas
novietots starp siltās grīdas sistēmu un grīdas virsmu, piemēram, flīzēm vai
parketu. Tam ir vairākas funkcijas un priekšrocības,