Temperatūras mērīšana.

Temperatūras skalas.
 Kas ir temperatūra?
Temperatūra ir fizikāls lielums, kas
raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas
pakāpi.
Temperatūra raksturo vielas mikrodaļiņu
(elektronu, atomu, molekulu) kustības ātrumu
vielā. Temperatūra ir proporcionāla šo daļiņu
haotiskās kustības vidējai kinētiskajai
enerģijai.
a) tiek raksturots kā auksts, b) kā karsts
 Lai skaitliski izteiktu temperatūru, jāpieņem kāda temperatūras
skala. Termodinamikā lieto absolūto jeb termodinamisko temperatūras
skalu. Šis skalas sākumpunkts ir absolūtā nulle. Saskaņā ar vielas
uzbūves teoriju molekulu kustība šajā stāvoklī nenotiek, tādēļ zemāka
temperatūra par absolūto nulli reāli nav iespējama.
Vienas molekulas vidējo kinētisko enerģiju izsaka šādi:

kur k = 1,38 · 10-23 J/K – Bolcmaņa konstante, bet T – absolūtā

temperatūra, izteikta kelvinos (K).
Temperatūras skalas.
Starptautiskā vienību sistēmā (SI) termodinamiskās temperatūras vienība ir Kelvina
grāds – kelvins (K). Kelvina lielums ir 1/273,16 kelvini.
Temperatūru mēra ar termometru, kura skala var būt graduēta dažādi – atbilstīgi
mērīšanas skalai.
Pazīstamas piecas temperatūras skalas:
Celsija skala;
Fārenheita skala;
Kelvina skala;
Reomura skala;
Rankina skala.

Mūsdienās visplašāk izmanto Celsija (t), Fārenheita (F) un Kelvina (T) skalas.
Kelvina skala Nosaukta skotu inženiera, matemātiķa un fiziķa Kelvina vārdā (1824 ‐1907), kurš, sadarbībā
ar fiziķi Džoulu, šo skalu izveidojis 1862. gadā. Šī skala sākas ar zemāko, teorētiski
iespējamo, temperatūru, ko sauc par absolūtās nulles temperatūru. Šajā temperatūrā
molekulu kustība vairs nav iespējama. Pēc Kelvina skalas nav negatīvu temperatūru.
Kelvina skalu visbiežāk lieto zinātnē, īpaši fizikā, astronomijā un tā ir SI sistēmas
temperatūras skala.

Fārenheita skala Skalu 1714. gadā ieviesis vācu fiziķis Fārenheits (1686‐1736). Pēc šīs skalas ūdens
sasalšanas temperatūra ir 32oF, bet ūdens vārīšanās temperatūra ir 212oF. Vairākās valstīs
Amerikas kontinentā Fārenheita skala tiek lietota par pamata temperatūras skalu ikdienā.

Celsija skala Tā nosaukta zviedru astronoma Andersa Celsija (1701‐1744) vārdā, kurš 1742. gadā šo
skalu izveidojis. Skalā par atskaites punktiem pieņemta tīra ūdens sasalšanas temperatūra
(0 grādi) un tīra ūdens vārīšanās temperatūra (100 grādi) standarta apstākļos. Starpība starp
šīm abām vērtībām tika sadalīta 100 daļās (100 grādos).
 Starp visām temperatūru skalām pastāv matemātiskas sakarības, kas ļauj
pārrēķināt temperatūru no vienas skalas citā. Visplašāk praksē pasaulē tiek lietota
Celsija temperatūru skala. Galvenās sakarības starp Celsija skalu un pārējām:
a) Kelvina skalu
TK=t°C+273
t°C=TK−273
b) Fārenheita skalu
t°F=1,8t°C+32
t°C=59(t°F−32)
c) Reomīra skalu
t°R=0,8t°C
t°C=54t°R

Temperatūru skalas
Temperatūras mērīšana.
Temperatūru mēra ar termometru. Izmēra kādu no parametriem
(piemēram, tilpumu vai elektrisko pretestību), termometram atrodoties
termodinamiskā līdzsvara stāvoklī ar mērāmo sistēmu.
Termometra galvenā sastāvdaļa ir kāda viela, kuras fizikālo īpašību
maiņu, mainoties temperatūrai, lieto temperatūras reģistrēšanai.
Atkarībā no termometriskās vielas izšķir vairāku veidu termometrus.
Gāzes un kondensācijas termometri.
Mēra gāzes spiedienu (noslēgtā
tilpumā), mainoties temperatūrai. Šos
sauc arī par manometriskajiem
termometriem, jo temperatūru tur
nolasa no manometra.
Kondensācijas termometrs no gāzes
termometra atšķiras ar to, ka tur ir
gaistošs šķidrums līdzsvarā ar savu
tvaiku, un, mainoties temperatūrai, tas
iztvaiko un kondensējas, mainot savu
tilpumu.

Gāzes un kondensācijas termometrs

 Bimetāliskais termometrs.
Sastāv no divu dažādu metālu vienāda garuma
plāksnītēm, kas savienotas kopā. Tā kā dažādiem
metāliem termiskās izplešanās koeficienti ir dažādi,
mainoties temperatūrai, plāksnītes izliecas. Izliekums ir
atkarīgs no temperatūras un to var viegli mērīt.
Bimetāliskais termometrs ēdienu pagatavošanai

Šķidruma termometrs.
Tas ir visizplatītākais termometrs (dzīvsudraba vai
spirta) . Šķidruma termometra darbības pamatojas uz to, ka
šķidrumi sasilstot izplešas un tādējādi to tilpums mainās
atkarībā no temperatūras. Vienkāršākais šķidruma
termometrs ir dzīvsudraba termometrs.
Dzīvsudraba termometrs
Spirta termometrs
 Pretestības termometrs.
Mēra kāda materiāla elektriskās pretestības
izmaiņas. Materiāls parasti ir kāds metāls (varš,
platīns) vai pusvadītājs.

Platinuma pretestības termometri.

Termoelements (termopāris).
Mēra divu sametinātu metālu termoelektriskā
EDS maiņu. Var mērīt augstākas temperatūras,
nekā ar pretestības termometriem.
2m garš K tipa termopāris.
 Pirometrs.
Mēra siltumstarojumu (un gaismas starojumu), kas nāk no mērāmā
ķermeņa. Šeit par termometrisko vielu iespējams lietot arī pašu
mērāmo vielu, ja zina tās melnuma pakāpi.

Infrasarkanais pirometrs
Pirometrs lāzera
Secinājumi:
• Pastāv vairākas temperatūru skalas.
• SI sistēmā temperatūras pamatvienība ir kelvins, ko apzīmē ar K
• Visplašāk tiek lietota Celsija skala. Šajā skalā par 0°C ir pieņemta ledus kušanas
temperatūra, par 100°C - ūdens vārīšanās temperatūra.
• ASV un dažās citās valstīs tiek lietota Fārenheita skala, kurā ledus kušanas
temperatūrai atbilst 32°F , bet ūdens vārīšanās temperatūrai 212°F . No tā var
secināt, ka viens Celsija grāds ir lielāks par vienu Fārenheita grādu.
• Gāzes molekulu haotiskās kustības vidējā kinētiskā enerģija ir tieši proporcionāla
absolūtajai temperatūrai.
• Temperatūras mērīšanai izmanto ierīci, ko sauc par termometru.
• Atkarībā no termometriskās vielas izšķir vairāku veidu termometrus.
Informācijas avoti:
• https://lv.wikipedia.org/wiki/Temperat%C5%ABra
• https://www.uzdevumi.lv/p/fizika/11-klase/gazu-likumi-13214/ideala-gaze-
un-tas-termodinamiskie-parametri-13189/re-8c431199-bbab-42ca-b75c-
9fbb84b4fdb2
• http://www.buvfizika.lv/wp-content/uploads/Temperat%C5%ABra.pdf
• https://www.siic.lu.lv/fiz/IT/F_11/default.aspx@tabid=3&id=120.html
• https://www.fizmix.lv/fiztemas/gazu-likumi-5/temperatura-un-termometri
• http://www.ulbrokas-vsk.lv/diski/Physicon/Open%20Physics
%202.5.%20Part%201/content/chapter3/section/paragraph2/theory.html
Paldies par
uzmanību.