 Kas ir termodinamiska sistēma? No kā tā sastāv?

Termodinamiskā sistēma ir ķermeņu kopums, kas var enerģētiski

mijiedarboties savā starpā un ar apkārtējo vidi.
- Sistēmai var būt reālas vai iedomātas robežas, caur kurām notiek
mijiedarbība.
- Robeža var būt stingra vai mainīga.
- Sistēma var būt atvērta vai slēgta.

Slēgta sistēma: Ja caur sistēmas robežu tiek nodota tikai enerģija, bet
masa vai materiāls nevar tikt nodots, tad sistēmu sauc par slēgtu
sistēmu.

Atvērta sistēma: Ja sistēmai ir robeža, caur kuru var pāriet gan enerģija,
gan masa, tad to sauc par atvērto sistēmu.

 Kas ir darba ķermenis un kādi parametri to raksturo?

Darba ķermenis (darba viela) ir materiāls jeb viela, kas kalpo siltuma
akumulēšanai un pārnesei. Tās parametrus apraksta Temperatūra,
Spiediens.

Temperatūra raksturo termodinamiskās sistēmas un tās sastāvdaļu

sasiluma pakāpi.

Spiediens ir spēks, ar kādu ķermenis iedarbojas uz virsmas laukuma

vienību.

 Kas ir iekšējā enerģija? Ar ko atšķiras entalpija no ekserģijas?

Iekšējā enerģija ir termodinamiskās sistēmas pilnās enerģijas daļa, kuru

nosaka sistēmas iekšējais stāvoklis.

Entalpija un ekserģija ir divi termodinamikas lielumi, kas raksturo

termodinamisko sistēmu, taču to definīcijas un pielietojums ir atšķirīgs.
 Entalpija ir termodinamiskās sistēmas iekšējās enerģijas un tilpuma
enerģijas summa. Tas nozīmē, ka entalpija apraksta, cik daudz enerģijas
ir sistēmā kopumā, kā arī kāda ir sistēmas tilpums. Entalpiju izmanto, lai
aprakstītu siltuma un darba pārnesi starp termodinamiskajām sistēmām.
Ekserģija, no otras puses, ir termodinamiskās sistēmas spēja paveikt
darbu, kas var tikt izmantots, lai paveiktu darbu citā sistēmā. Tas nozīmē,
ka ekserģija apraksta sistēmas darba spēju, nevis tās enerģiju vai
tilpumu. Ekserģiju izmanto, lai aprakstītu termodinamisko procesu
efektivitāti un iespējamību.

Tātad, entalpija un ekserģija atšķiras pēc tā, ko tie apraksta. Entalpija

apraksta sistēmas kopējo enerģiju un tilpumu, savukārt ekserģija
apraksta sistēmas darba spēju un efektivitāti. Abi lielumi ir svarīgi
termodinamikas aprēķinos, un tos var izmantot, lai aprakstītu un
prognozētu dažādus termodinamiskus procesus.

 Kas ir termodinamisks process?

Termodinamisks process ir sistēmas stāvokļa izmaiņas, kas notiek

termodinamiskajās sistēmās. Tas var būt jebkurš process, kas izraisa
izmaiņas sistēmas temperatūrā, spiedienā, tilpumā, enerģijā utt.

Termodinamikā procesu var klasificēt kā termodinamiskus ciklus vai

termodinamiskas transformācijas. Termodinamiskais cikls ir sistēmas
stāvokļu virkne, kas atkārtojas periodiski, savukārt termodinamiskā
transformācija ir viena vai vairākas stāvokļa izmaiņas, kas notiek starp
sākuma un beigu stāvokli.

Termodinamiskā procesa raksturošanai tiek izmantoti termodinamiskie

parametri, piemēram, siltuma pārneses apjoms, darbs, entropija,
entalpija, spiediens, temperatūra un tilpums. Šie parametri ļauj izprast,
kā mainās sistēmas stāvoklis, kad tai tiek piegādāts siltums, darbs vai tiek
veiktas citās izmaiņas.

 Kas ir ideāla gāze? Kādi galvenie pieņēmumi tiek pieņemti raksturojot

ideālo gāzi?
 Par ideālu gāzi sauc gāzes modeli, kas sastāv no absolūti
nedeformējamām molekulām, kurām nav tilpuma un nav savstarpējās
mijiedarbības.

1. Tā sastāv no īpaši maziem daļiņām, kas var uzskatīt par punktiem un kam
nav savstarpējas pievilcības vai atbaidīšanas.
2. Starp šīm daļiņām nav mijiedarbības spēku, izņemot pilnīgi elastīgus
sadursmes, kas notiek, kad daļiņas saduras.
3. Tās daļiņas kustās pilnīgi haotiski un nejauši.
4. Tās daļiņas nav saistītas ar ierobežojumiem, piemēram, tilpuma
ierobežojumiem vai gravitācijas ietekmes, kas varētu ierobežot to
kustību.

 Ideālas gāzes stāvokļu vienādojumu galvenās sakarības?

Ideālas gāzes stāvokļa vienādojumi ir matemātiski sakari, kas apraksta

ideālas gāzes uzvedību. Galvenie ideālas gāzes stāvokļa vienādojumi ir:

Gāzes likums: PV = nRT

Šis likums saista gāzes spiedienu (P), tilpumu (V), temperatūru (T) un
vielas daudzumu (n). Konstante R tiek saukta par universālo gāzes
konstanti.

Avogadro likums: V = kn
Šis likums norāda, ka ideālas gāzes tilpums (V) ir proporcionāls tās vielas
daudzumam (n), ja spiediens un temperatūra ir nemainīgi. Konstante k ir
atkarīga no spiediena un temperatūras.

Šarlesa likums ir fizikas likums, kas norāda, ka gāzes tilpums mainās

atkarībā no temperatūras, pieņemot, ka spiediens un daudzums paliek
nemainīgs. Šis likums apraksta, ka gāzes tilpums palielinās proporcijuāli
temperatūras paaugstināšanai, un koeficients α ir atkarīgs no attiecīgās
gāzes īpašībām. Ja sākotnējais tilpums ir V0 pie 0°C, tad pēc likuma gāzes
tilpums V pie temperatūras T ir V = V0 × (1 + αT).

 Gāzu maisījumi. Kā var noteikt kopējo gāzu maisījuma masu, spiedienu

vai tilpumu ja zināma katras gāzes masa, spiediens vai tilpums?
 Lai noteiktu kopējo masu gāzu maisījumam, ir jāizmanto summas
princips, kas paredz, ka kopējā masā ir jāsaskaita katras gāzes masa.
Piemēram, ja gāzu maisījumā ir zināmas trīs gāzes ar masām m1, m2 un
m3, kopējā gāzu maisījuma masa ir vienāda ar m1 plus m2 plus m3.
Tātad, lai atrastu kopējo masu gāzu maisījumam, jāsaskaita katras gāzes
masa, ko var atrast, izmantojot to molmasu un vielas daudzumu.

Lai aprēķinātu kopējo gāzu tilpumu, ir jāsaskaita katras gāzes tilpumi.

Piemēram, ja zināmi trīs gāzu - slāpekļa, skābekļa un hlorīna - tilpumi, lai
aprēķinātu to kopējo tilpumu, ir nepieciešams saskaitīt visu trīs gāzu
tilpumus. Tas nozīmē, ka kopējais gāzu maisījuma tilpums ir vienāds ar
slāpekļa gāzes tilpumu plus skābekļa gāzes tilpumu plus hlorīna gāzes
tilpumu.

Lai aprēķinātu kopējo gāzu spiedienu, ir jāizmanto ideālās gāzes likums,

kas apraksta sakaru starp gāzes spiedienu, tilpumu, masu un
temperatūru. Ņemot vērā šo likumu, spiediens ir proporcionāls gāzes
daudzumam un temperatūrai, bet inversi proporcionāls tilpumam.
Piemēram, ja zināmi slāpekļa un skābekļa tilpumi, to masas un
temperatūra, lai noteiktu to kopējo spiedienu, ir nepieciešams izmantot
ideālās gāzes likumu: P = (n1 + n2)RT / (V1 + V2), kur n1 un n2 ir attiecīgi
slāpekļa un skābekļa vielas daudzumi molos, V1 un V2 ir to attiecīgie
tilpumi, un R ir universālā gāzes konstante.

 Galvenās atziņas no pirmā termodinamikas likuma (būtība)?

Pirmais termodinamikas likums ir svarīgs fizikas likums, kas regulē

enerģijas saglabāšanu termodinamiskajās sistēmās. Likuma būtība ir
tāda, ka, ja sistēma strādā vai tai tiek piegādāts siltums, tad tās iekšējā
enerģija palielinās, un, ja sistēma darbojas pret vidi vai siltums tiek
nodots videi, tad tās iekšējā enerģija samazinās.
Pirmā termodinamikas likuma formula ir šāda: ΔU = Q - W, kur ΔU ir
sistēmas iekšējās enerģijas izmaiņas, Q ir sistēmai piegādātais siltuma
daudzums, un W ir darbs, kas veikts pie vai caur sistēmu.sistēma.
No pirmā termodinamikas likuma izriet vairāki pamata apgalvojumi:
Siltuma un darba ietekme uz sistēmu var izraisīt tās enerģijas izmaiņas,
kas izraisa sistēmas temperatūras, spiediena vai tilpuma izmaiņas.

Enerģija netiek ne radīta, ne iznīcināta, tā vienkārši pāriet no vienas

formas uz otru.

Sistēmas iekšējā enerģija ir atkarīga no tās siltuma un darba.

Ja sistēmā netiek veikts darbs un tai netiek piegādāts siltums, tad tās
iekšējā enerģija nemainās.