GĀZU LIKUMI.

MKT PAMATVIENĀDOJUMS IDEĀLAI GĀZEI.

https://phet.colorado.edu/sims/html/gases-intro/latest/gases-intro_en.html

Ideāla gāze – gāzes modelis, kas balstas uz šādiem pieņēmumiem:

1) Attālumi starp gāzes molekulām ir tik lieli, ka molekulu saites spēku darbību neievēro.
S – robežvirsmas laukums
2) Sadursmes starp gazes molekulām un trauka sienām, kā arī gāzes molekulu
savstarpējas sadursmes ir absolūti elastīgas.
MKT pamatvienādojumu iegūst uz kustības daudzuma izmaiņas vienādojuma un
spiediena definīcijas formulas pamata.

}
𝐹 ∙𝑡 =𝑚0 ∙ ∆ 𝑣 𝑥 ∙ 𝑧
𝑚0 ∙ ∆ 𝑣 𝑥 = 𝑚0 ∙ ( 𝑣 𝑥 − ( − 𝑣 𝑥 ) ) =2 ∙ 𝑚0 ∙ 𝑣 𝑥 𝑝 ∙𝑉 ∙𝑡
𝐹 =𝑝 ∙ 𝑆 ⇒ =2 ∙𝑚 0 ∙ 𝑣 𝑥 ∙ 𝑧
Δ𝑥
Δx 𝑉
𝑆=
∆𝑥
𝑁
𝑧=

}
Sadursmju skaits
2 𝑁 2
𝑝= ∙ 𝑚0 ∙ 𝑣 𝑥 𝟏 𝑵
N – molekulu skaits izvēlētajā tilpumā V 𝑉 𝟐
𝒑= ∙ ∙𝒎𝟎 ∙ 𝒗
∆𝑥 1 𝟑 𝑽
=𝑣 𝑥 𝑣 2𝑥 = ∙ 𝑣 2
𝑡 3

2 𝟐 𝑵
– gāzes spiediens uz trauka sienām
- gāzes molekulas masa
𝑚0 ∙𝑣 =2∙𝑊 𝑘 𝒑= ∙ ∙𝑾 𝒌
𝟑 𝑽
- gāzes molekulu vidējais kvadrātiskais ātrums
- gāzes molekulu kustības vidēja (kinētiska) enerģija
 IDEĀLAS GĀZES STĀVOKĻA VIENĀDOJUMS.
Temperatūra un enerģija.
𝑝∙𝑉
L. Bolcmaņa eksperimentos noskaidrots, ka lielumu kombinācija vienādās temperatūras ir vienāda visām gāzēm.
𝑁
𝑝∙𝑉
=𝑘𝑇
𝑁
- Bolcmaņa konstante; T – absolūta temperatūra.

}
𝑝∙𝑉
=𝑘∙ 𝑇
𝑁 𝟑
⟹ 𝑾 𝒌 = ∙ 𝒌∙ 𝑻
2 𝑁 𝟐
𝑝= ∙ ∙𝑊𝑘
3 𝑉
Ideālas gāzes stāvokļa vienādojums.

}
𝑝 ∙𝑉

}
=𝑘 ∙𝑇 𝑚
𝑁 𝑝∙𝑉 = ∙ 𝑁 𝐴 ∙ 𝑘∙ 𝑇 𝒎
𝑚
⟹ 𝑀 ⟹𝒑 ∙ 𝑽 = 𝑴 ∙ 𝑹 ∙ 𝑻
𝑁= ∙𝑁𝐴 𝑁 𝐴 ∙ 𝑘= 6 , 02∙ 10 23 ∙ 1 ,38 ∙ 10− 23 ≈ 8 ,31
𝑀

- universāla gāzes konstante

Spiediens p, blīvums ρ, tilpums V, absolūta temperatūra T – gāzes stāvokļa parametri.

Nemainīgajā masā( 𝑚=𝑐𝑜𝑛𝑠𝑡 i)deālas gāzes stāvokli apraksta Klapeirona – Mendelejeva vienādojums:

𝒑 ∙𝑽
=𝒄𝒐𝒏𝒔𝒕
𝑻
 IZOPARAMETRISKIE PROCESI.
Izoparametriskais process – termodinamiskais process, kurā laikā viens no trīm gāzes stāvokļa parametriem (T vai p
vai V) nemainās.

Izotermiska procesa grafiskais attēlojums.

vai
 Izobāriska procesa grafiskais attēlojums.

vai

Izohoriska procesa grafiskais attēlojums.

vai
 TVAIKU ĪPAŠĪBAS. PIESĀTINĀTS TVAIKS.
p p
p0
V T
- nepiesātināts tvaiks.
- piesātināts tvaiks.
- šķidrums.
Piesātināts tvaiks – tvaiks, kas atrodas dinamiskajā
līdzsvarā ar savu šķidrumu. Dinamiskais līdzsvars
nozīmē, ka vielas daudzums, kas noteiktajā laika posmā
iztvaiko (no šķidra stāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī), ir
vienāds ar vielas daudzumu, kas tajā pašā laikā
kondensējās (no gāzveida stāvokļa pāriet šķidrajā
stāvoklī). Piesātinātais tvaiks veidojas hermētiski
slēgtajā traukā, kas daļēji iepildīts ar šķidrumu.
Šķidruma iztvaikošanas ātrums (šķidruma molekulu
skaits, kas laika vienībā tiek pamet šķidrumu un iekļaujas
tvaikā) ir jo lielāks, jo lielāka ir šķidruma temperatūra.
Tvaika kondensācijas ātrums (tvaika molekulu skaits, kas
laika vienībā tiek ievilkts šķidrumā) ir jo lielāks, jo lielāks
ir tvaika spiediens uz šķidruma virsmas.
Tvaika molekulu koncentrācija slēgtajā telpā virs
šķidruma virsmas var palielināties līdz iestājas
dinamiskais līdzsvars.
Piesātināta tvaika spiediens:
𝑵
𝒑 𝟎= 𝒌𝑻
𝑽
1) p0 nav atkarīgs no tilpuma, ko ieņem piesātināts
tvaiks, jo piesātināta tvaika molekulu koncentrācija
nemainās: N↑→V↑ un N↓→V↓.
2) p0 palielinās temperatūrai palielinoties, turklāt tas
notiek daudz straujāk nekā izohoriskā procesā ar ideālo
gāzi, jo palielinoties temperaturai palielinās arī tvaika
molekulu koncentrācija T↑→ N↑.
 PIESĀTINĀTS TVAIKS ATMOSFĒRĀ. GAISA MITRUMS.
Gaisa mitrums - ūdens tvaika saturs gaisā. Gaisa absolūtais mitrums a [kg/m3] - ūdens tvaika masa 1 m3 gaisa:

Ūdens tvaika parciālspiediens ppc - daļa no atmosfēras spiediena, ko rada ūdens tvaiks:

, kad atmosfēras gaisā izkliedētais ūdens tvaiks ir piesātināts.

Gaisa relatīvais mitrums ϕ (%) ir procentos izteikta absolūta gaisa mitruma attiecība pret dotajā temperatūrā
maksimāli iespējamo gaisa mitrumu.

𝒂 𝒑 𝒑𝒄
𝝋 ( % )= ∙𝟏𝟎𝟎 % ⇒ 𝝋 ( % )= ∙𝟏𝟎𝟎 %
𝒂𝒎𝒂𝒙 𝒑 𝟎 ( 𝒑𝒄 )
Rasas punkts - temperatūra, līdz kādai izobāriski (nemainīgā spiedienā) jāatdzesē gaiss, lai tajā izkliedētais ūdens
tvaiks kļūtu piesātināts.
Higrometrs – ierīce relatīva gaisa mitruma mērīšanai.
 PD UZDEVUMU PARAUGI.
Cik lielu spiedienu p uz balona sienām rada skābeklis (O2), ja molekulu siltumkustības vidējais kvadrātiskais ātrums
=400 [m/s], balona tilpums V=25 [l], un balonā ir N=5,1∙1023 skābekļa molekulu?
Dots: M (g/mol) – nolasīt no periodiskās M=2·16=32 g/mol
Viela (O2) tabulas (vienāda ar atommasas
V=25 l skaitļa reizinājumu ar atomu
=400 m/s= m/s skaitu molekulā)
N=

p -?

Skābekļa molekulu (O2) siltumkustības vidējais kvadrātiskais ātrums =500 [m/s], skābekļa radītais spiediens uz balona
sienām p=2,5 [MPa] un balonā atrodas N=2,8∙1024 skābekļa molekulu. Aprēķini balona tilpumu V.
Dots: M (g/mol) – nolasīt no periodiskās M=2·16=32 g/mol
Viela (O2) tabulas (vienāda ar atommasas skaitļa
N= reizinājumu ar atomu skaitu molekulā)
=500 m/s= m/s
p=2,5 MPa= Pa

V -?
 PD UZDEVUMU PARAUGI.
Aprēķini skābekļa (O2) molekulu siltumkustības vidējo kvadrātisko ātrumu , ja skāpekļa radītais spiediens uz balona
sienām p=0,75 [MPa] un balonā, kura tilpums V=50 [l], atrodas N=8 ∙ 1024 skābekļa molekulu.
Dots: M (g/mol) – nolasīt no periodiskās M=2·16=32 g/mol
Viela (O2) tabulas (vienāda ar atommasas skaitļa
N= reizinājumu ar atomu skaitu molekulā)
=l
p=0,75 MPa= Pa

-?
 PD UZDEVUMU PARAUGI.
IV. Ūdens tvaiks gaisā. Gaisa mitrums.
𝑝 𝑝𝑐 𝑎 𝑚𝑡𝑣
𝜑 ( % )= ∙ 100 % 𝑝 𝑝𝑐 = 𝑅𝑇 𝑎=
𝑝0 𝑀𝐻 2 𝑂 𝑉
Istabas tilpums V=70 [m3]. Gaisa relatīvais mitrums istabā ϕ=44%, temperatūra t=+21 [0C]. Piesātināta tvaika
parciālspiediens šajā temperatūrā p0(pc)=18,7 [mmHg]. Aprēķini:
ūdens tvaika parciālspiedienu p(pc) istabā, rezultātu izsaki paskālos [Pa]
gaisā esoša ūdens tvaika masu mtv istabā
Piezīme: 1 [mmHg]=133,3 [Pa].
Dots:
V=70 m3
t=21 0C p0(pc)=18,7 ·133,3=2493 Pa
ϕ=44%
p0(pc)=18,7 mmHg p0(pc) [Pa]=p0(pc) [mmHg]·133,3

p(pc) -? mtv-?