You are on page 1of 305

j.

n a a e
P .J A V S ļJ C V S ,
A .C A i t f

iiiT u m -
T C H n ilK IC
A P R C Ķ in i
P IC IV IC R O I

Latvijas PSR Augstākās un vidējās speciālās izglītības


ministrija af|āvusi lietot par mācību līdzekli Latvijas PSR
augstskolu tehnisko specialitāšu studentiem

failu izveidojis Imants Ločmelis. imantslochmelis@inbox.lv

RĪGA «ZVAIGZNE» 1982


/

8R2.2
31.3
Na 280

К ни га я в л я ет ся сборником примеров теплотехнических расчетов.


О на сод ерж и т х ар ак тер н ы е з а д а ч а и их реш ения по технической т е р ­
м одинам ике, теории теплообм ена, горении топ л и ва, а т а к ж е расчеты
теплоэнергетических и теплои спользую щ и х установок. П ри ведены не­
обходим ы е д л я расчетов ф орм улы и справочны й м ате р и ал (таблицы,I
н ом ограм м ы ). Л и т е р а т у р а д а н а отдельно по р азд е л ам .
К нига п редусм отрена учебны м пособием д л я студентов техни че­
ских специальностей вузов, изучаю щ их теплотехнические дисциплины .
Е е м огут и сп ол ьзовать т а к ж е учащ и еся техни кум ов и инж енерно-тех-
ническдае работн ики.
Рис. 62, табл . 47, библиогр. 30.

R ec en z en ti: LLA d o c en ts teh n isk o z in ā tņ u k a n d id ā ts E. Jurēvics,


L P S R ZA F iz ik ā li e n e rģ ē tisk ā in s titū ta v e c ā k a is z in ā tn is ­
k a is līd z strā d n ie k s teh n isk o z in ā tņ u k a n d id ā ts V. Grīslis

© « Z v a ig z n e » , 1982
PRIEKŠVĀRDS

Grāmata ir siltumtehnikas raksturīgāko uzdevumu aprē­


ķina piemēru krājums. Tā paredzēta kā mācību līdzeklis augst­
skolu tehnisko specialitāšu studentiem, kuri mācās siltumtehnikas
disciplīnas. Bez tam tā var noderēt ari tehnikumu audzēkņiem un
inženiertehniskajiem darbiniekiem, risinot ar siltumtehniku saistī­
tus uzdevumus.
Mācību līdzeklī ietverti tehniskās termodinamikas, siltumap-
maiņas teorijas, kurināmā degšanas, siltumenerģētisko un siltumu
izmantojošo iekārtu aprēķinu piemēri un to atrisinājum i. Piemēri
izraudzīti tā, lai to' risinājums veidotu atbilstošo siltumenerģē­
tisko un siltumu izmantojošo iekārtu un to elementu tehniskos
aprēķinus. Katrā nodaļā dotas aprēķiniem nepieciešamās izteik­
smes, nomogrammas un tabulas. Pielikumā ievietotas tabulas ar
izplatītāko vielu termodinamiskajiem un siltumfizikālajiem rakstu­
rojumiem, kā ari ūdens tvaika h-s diagramma un mitra gaisa
H-d diagramma. Literatūras saraksti doti katrai nodaļai atsevišķi.
Siltumtehnisko aprēķinu piemēru krājums sarakstīts, piemē­
rojot tā saturu J. Naglas, P. Saveļjeva, R. Ciemiņa grām atai
«Siltumtehnikas pamati» (R.: Zvaigzne, 1981.—356 lpp.).
Grāmatu uzrakstījis autoru kolektīvs: J. Nagla — 1: nodaļu
«Tehniskā termodinamika un enerģētiskās iekārtas» un 4. nodaļu
«Vielu termodinamisko un siltumfizikālo īpašību tabulas», P. Sa-
veļjevs — 2. nodaļu «Siltumapmaiņā un siltumapm aiņas aparāti»,
A. Cars — 3. nodaļu «Katlu iekārtas».
1. n o d a ļ a

TEHNISKĀ TER M O D IN A M IK A
UN E N E R Ģ Ē T IS K Ā S IE K Ā R T A S
A pzīm ējum i
a — skaņas izplatīšanās ātrum s (m/s)
B — kurināmā patēriņš (kg, kg/s, kg/h)
b — īpatnējais kurināmā patēriņš (kg/(kW -h), g/(kW -h))
c — m asas īpatnēja siltumietilpība (kJ/(kg-K ) )
c' — tilpuma īpatnējā siltumietilpība (kJ/(m 3-K))
Cn — molārā īpatnējā siltumietilpība (kJ/(m ol-K ))
D — tvaika patēriņš (kg/s, kg/h)
d0 — tvaika īpatnējais patēriņš (kg/(kW -h))
d — gaisa mitruma saturs (g/(kg sausa gaisa))
E\ e — ekserģija (kJ; kJ/kg)
F — spēks (N)
G — svars (spēks) (N, kgf)
g —9,80665 — gravitācijas paātrinājum s (m/s2)
H; h — entalpija (kJ; kJ/kg, kJ/mol)
k — adiabātas pakāpes rādītājs
L; / — darbs (J, kJ; J/kg, kJ/kg, J/mol, kJ,/mol)
M — masa (kg)
m — m asas dala; molu skaits
N — jauda (W, kW)'
n — politropas pakapes rādītājs
p — spiediens (N/m2, Pa)
Q \ q — siltuma daudzums (J, kJ; J/kg, kJ/kg, J/mol, kJ/mol)
R — individuālā gāzes konstante (J/(kg-K ))
Rņ — universālā gāzu konstante (J/(m ol-K ))
r — iztvaikošanas siltums (kJ/kg); tilpuma daļa
5; s — entropija (kJ/K; kJ/(kg-K ), kJ/(m oļ-K ))
S — laukums (m2)
T\ t — temperatūra (K; °C)
U; u — iekšējā enerģija (kJ; kJ/kg, kJ/mol)
V — tilpums (m3)
v — īpatnējais tilpums (m3/kg)
x — tvaika sausuma pakāpe
y — tvaika mitruma pakāpe
W — materiāla mitrums (kg)
w — ātrum s (m /s); m ateriāla mitrums (% )
z — augstum a koordināte; saspiežamības koeficients
p — kompresijas pakāpe (izteikta ar spiedienu attiecību)
A, 8 — lieluma pieaugums vai izmaiņa
e — saldēšanas koeficients; kompresijas pakāpe (izteikta ar
tilpumu attiecību)
iļ — lietderības koeficients
0 — reducētā tilpuma funkcija
p. — vielas mola m asas vienību skaits; molekulmasa
£ — siltuma izmantošanas koeficients
jto — reducētais (bezdimensionālais) spiediens; spiediena funkcija
p — vielas blīvums (kg/m3)
x — laiks (s, h); reducētā (bezdimensionālā) temperatūra
q) — relatīvais gaisa mitrums (% ); sprauslas ātrum a koeficients
iļ).— siltuma transform ācijas koeficients
to — reducētais (bezdimensionālais) tilpums

Indeksi
1, 2, . . . , t......... n — stāvokļa vai lieluma kārtas numurs
' — šķidruma piesātinātais stāvoklis
" — sausa piesātināta tvaika stāvoklis
0 — normālie fizikālie apstākļi; apkārtējās vides apstākļi
b — barometriskais
d — tvaika stāvoklis
f — faktiskais reālais stāvoklis
g — gāzveida stāvoklis; gaiss
h — pastāvīgā entalpijā
k — kritiskais stāvoklis
m — vidējā vērtība
m — maisījuma
p — pastāvīgā spiedienā
q — pastāvīgā siltuma daudzumā
s — piesātinātais stāvoklis; pastāvīgā entropija
t — termiskais; pastāvīgā temperatūrā
v — pastāvīgā tilpumā
x — mitra tvaika stāvoklis
Ar lielajiem burtiem apzīmētie lielumi attiecas uz visu termo­
dinamisko sistēmu vai visu darba ķermeņa (vielas) daudzumu, ar
mazajiem burtiem apzīmētie atbilstošie lielumi — uz 1 kg darba
ķermeņa (vielas).

1.1. TERMISKIE PARAMETRI. G Ā Z U STĀVO KĻA


VIE N Ā D O JU M I
Aprēķinu izteiksmes
Temperatūra raksturo darba ķermeņa sasiluma_ pakāpi. To iz­
saka termodinamiskajā jeb absolūtajā tem peratūras skala un
Starptautiskajā praktiskajā simtgradu tem peratūras skalā. Abso-

6
luto temperatūru T mēra kelvinos (K), starptautisko praktisko
temperatūru t — Celsija grādos (°C). Viens kelvins vienāds pēc
lieluma ar vienu Celsija grādu. Starp šīm temperatūrām pastāv
sakarības
7W + 273,15 (K); (1.1)
/= 7 -2 7 3 ,1 5 (°C). (1.2)
Aprēķinos temperatūru 0°C bieži pieņem vienādu ar 273 K.
Spiedienu Starptautiskajā sistēmā (SI) mēra paskalos (P a);
1 Pa = l N,/m2. Sakarības starp dažādām spēka vienībām dotas
1.1. tabulā un starp spiediena vienībām — 1.2. tabulā.
Termodinamiskajās sakarībās lieto absolūto spiedienu pa, kuru
veido manometriskais spiediens (pārspiediens) pm un apkārtējās
vides (barometriskais) spiediens pb-.
Pa = Pm + Pb. (1.3)
Retinājums (vakuums) p v traukā ar gāzi izsakāms šādi:
Pv=Pb-Pa. (1.4)
Dzīvsudraba barometra rādījumus temperatūrā t var reducēt
uz rādījumiem 0°C temperatūrā, izmantojot izteiksmi
pbQ=ph (1-0,000 1720- (1.5)
Šķidruma manometra staba augstums

1 (m). ( 1-6)
gp
īpatnējais tilpums v ir darba ķermeņa 1 kg tilpums:

<w >
Blīvums p ir apgriezts lielums īpatnējam tilpumam:

P = y = y (kg/m3). ( 1.8)

Izriet, ka
V
vp = 1 un M —— = l /p. (1.9)
v
Darba ķermeņa normālie termodinamiskie apstākļi:
spiediens p = 101 325Pa;
tem peratūra T = 273,15 K jeb č=0°C .
Sakarība starp ideālās gāzes stāvokļa termodinamiskajiem
parametriem:
PiVi p2v2 pv
%
Ideālās gāzes stāvokļa vienādojums vienam kg gāzes:
pv = RT; (1.11)
jebkuram gāzes daudzumam M, kas izteikts kilogramos,
p V —MRT\ (1.12)
jebkuram gāzes daudzumam m, kas izteikts molos,
p V —mRļJ. , (1.13)
Darba ķermeņa masa, pārejot no moliem uz kg, ir
M=tn\x. (1-14)
Universālā gāzu konstante, kas attiecināta uz vienu gāzes
molu,
^ = 8 3 1 4 J/(m ol-K ). (1-15)
Individuālā gāzes konstante

(J/(k g -K )). (1.16)


[X \i

Mola tilpums
l/'n=M'u==const- (1-17)
Mola tilpums normālos apstākļos
22 4
^ 0= ^ 0=22,4 (m3/mol) un v0= — — (m3/kg);
ļX

P o = -~ 4 ( k g / m 3) - (1 -1 8 )

• Reālo gāzu stāvokļa vienādojumi. Van der Vālsa vienādojums:

(p+ ~)(v-b)= R T . (1.19)

Koeficientus a, b izsaka ar vielas kritiskā punkta parametriem:


27 R * Tk2 0 2 , 1 ■ _ 8 pk«k
a = — —-------------; a = 3 0 k Pk; b = — v k; /? = -
64 pīt ’ ’ 3 3 Tķ.
( 1.20)
Vielas dotās tem peratūras T attiecību pret tās kritisko vērtību
7 \ sauc par reducēto (bezdimensionālo) temperatūru t , spiediena
p attiecību pret kritisko spiedienu pk — par reducēto (bezdimen­
sionālo) spiedienu jt un īpatnējā tilpuma attiecību pret kritisko
tilpumu t/k — par reducēto (bezdimensionālo) tilpumu ©:

- T - „= CD=— . ( 1.21)
Tk ’ Pk ’ Vk
3.0
**7.0 m i l

2.0
?r
5“
1,0
J./5-
0,B 5;
N
o,s 0, \7 £ Ss
S —.
-<K80 - -JK- - r
0.<
),H 5 \ s 10 > ^ c
— '»*% 0 s
0,3
0.95 ,03 -6 » 7 s \ N j
/,</
N
X *Q « -
0,2
) \
Rt ētc f pn1p< r a t ū ī a t : 1,0
ļ
i t

0 0,1 0,2 0,3 ^ 0t4 ■

0,1 . 1 . . . J 1___ L . . J H L .
0,1 0,2 0,25 0,3 0,4 0,6 0,8 1,0 2 3 4 S 7 6 31 0 2 0 2 5 30
R e d u cē ta is sp ie die n s 7 t

1.1. att. G a zu sa sp ie ža m īb a s. k oeficien ta d ia g ra m m a .

Reducētais Van der Vālsa vienādojums izsaka sakarību starp


bezdimensionaliem parametriem, dažādām vielām atrodoties ter­
modinamiskas līdzības stāvoklī, t. i.,
(tt + 3/co2) (3co —1) = 8t. ( 1.22V
Reālo gāzu stavokļa vienādojums, izmantojot gazu saspieža­
mības koeficientu z, ir šāds:
pv=zRT. (1.23)
Lietojot bezdimensionālos lielumus, saspiežamības koeficients
z= f( x, 7 1); z = f(T,p) noteiktām gāzēm. Gāzu saspiežamības koe­
ficients z —f ( t , n) grafiski dots 1 . 1 . attēlā.
Noteiktai vielai tās kritiskajā punktā
Pk^k
Zk = (1.24)
RT*

1.1. tabula
Sakarības starp spēka vienībām

V ie n īb a s A p zī­
nosaukum s m ē ju m s N dyn kgf

1 ņ ū to n s N 1 • 1 0 -5 0,101 972
1 d in s dyn ! • īo» I 1,019 7 2 - 1 0 - «
1 sp ē k a k ilo ­ kgf 9,806 65 . 9,806 65 • Ī0 S 1
g ra m s

9
1.2. ta b u la
S a k a rīb a s s ta r p sp ie d ie n a vien īb ām

mmHiO
Vienības nosaukums Apzīmējums Pa (N/m2) . bar Ai at ( kgf / cm2) (kgf/m 2) m mHg

1 p a sk ā ls Pa i i • io -5 0 ,9 8 6 9 - 10“ 5 1,02 • 10~5 0,102 7,502 • ĪO“ 3


(N /m 2)

1 b a rs bar 1 • 105 ī 0,9869 1,02 10 200 750,24

1 n o rm ā lā A* 101325 1,013 25 1 1,0332 10 332 760


fizik ālā
a tm o sfē ra

1 teh n isk ā at 98067 0,980 67 0,967 84 1 10 000 736


a tm o sfē ra (k g f/c m 2)

1 m m H jO rnm H 20 9,80Q7 9,8 0 6 7 - 1 0 -6 0,967 84 • 10~4 1 • īo -4 1 7,36 • ĪO -2


(1 k g f/m 2) (k g f/m 2) CO
CO
CO

1
to
to
1 mmHg mmHg 133,322 1,3157 - 1 0 - 3 1,36- ī o - 3 13,6 1
o


Atkarībā no Zk lieluma vielas iedala grupas:
I grupa — Zk=0,24 .. . 0,26;
II grupa — Zk = 0,26 . . . 0,28;
III grupa — Zk=0,28 . . . 0,30;
IV grupa — Zk=0,23 (ūdens grupa).
z = f(x, jt) lielumi, ņemot vērā vielas saspiežamības grupu, doti
tabulās.

Aprēķinu piemēri

1.1.1. Gāzes balonam pievienotais manometrs rāda spiedienu


pm= 25 kgf/cm2, gāzes tem peratūra ir 25,3 °C. Barometriskais spie.-
diens pb = 760mmHg. Aprēķināt gāzes absolūto spiedienu un abso­
lūto temperatūru balonā, izsakot lielumus SI sistēmas vienībās.
Atrisinājums. SI sistēmā spiedienu izsaka paskālos (Pa) un
temperatūru kelvinos (K). Saskaņā ar 1.2. tabulā dotajiem spie­
diena vienību pārrēķina koeficientiem gāzes absolūtais spiediens
balonā
J0a H-pb= 98 067-25+133,322-760= '
= 2 553 000 Pa = 2,553 M Pa.'
Gāzes absolūtā tem peratūra balonā
r = t + 273,15 = 25,3 + 273,15=298,45%
Termodinamiskajās sakarībās jālieto absolūtais spiediens un abso­
lūtā tem peratūra SI sistēmas vienībās. Temperatūru starpību var
izteikt arī °C.
1.1.2. Tvaika turbīnas kondensatoram pievienotais vakuum-
metrs rāda pv —95kPa, dzīvsudraba barometra rādītais spiediens
25 °C temperatūrā pb=765m m H g. Noteikt absolūto spiedienu kon­
densatorā.
Atrisinājums. Mērot spiedienu ar šķidruma manometru vai ba­
rometru, jāņem vērā šķidruma izplešanās atkarībā no tem peratū­
ras.
Saiskaņā ar izteiksmi (1.5)
pb0= pb(1-0 ,0 0 0 1720 =765- (1 -0 ,0 0 0 172-25) =
= 761,7 mmHg
vai
pb0 = 761,7-133,322= 101 551 Pa = 101,551 kPa.
Tvaika absolūtais spiediens kondensatorā
pa ==pbo—p v —101,551 —95 = 6,551 kPa = 0,006 551 MPa.
1.1.3. Aprēķināt absolūto spiedienu tvaika katlā, ja tam pie­
vienotais manometrs rāda spiedienu p —1,4 MPa, barometriskais
U
spiediens 30 °C temperatūrā pb = 755mmHg. Izteikt šo lielumu ari
tehniskajās atmosfērās un ūdens staba metros.
Atrisinājums. Barometra dzīvsudraba staba augstums 0°C
temperatūrā, izmantojot sakarību (1.5), ir
pba= pb (1 —0,000 1721) = 755 (1 - 0,000 172 •30) =
= 751,1 mmHg.
Pārrēķinot paskālos un megapaskālos,
Pb = 751,l • 133,322= 100 138 Pa~0,100 MPa.
Absolūtais spiediens tvaika katlā
Pa=Pm+Pb = 1,4+ 0,1 = 1,5 MPa = 1,5-106 Pa.
Izsakot tehniskajās atmosfērās (kgf/cm2), iegūst
pa = 1,5 • 106• 1,02- 10- 5= 15,3 kgf/cm2 (a t).
Pārrēķinot ūdens staba metros,
pa= 1,5 - 106- 0,102 • 10_3= 153 mH20 .
1.1.4. Slāpekļa tvertnei pievienotais vakuummetrs rāda pv =
= 500m m H 20 temperatūrā 1 = 315 K. Aprēķināt tvertnē esošā slā­
pekļa blīvumu, ja barometriskais spiediens ir 1000 milibāri. Iz­
teikt slāpekļa temperatūru Celsija grādos.
Atrisinājums. Slāpekļa absolūtais spiediens saskaņā ar iz­
teiksmi (1.4) un 1.2 tabulu ir
p a= pb—pv = 1000 • 102—500 - 9,8067 = 95 097 Pa.
Slāpekļa blīvumu izsaka no gāzes stāvokļa vienādojuma:
pa 95 097-28 ,
P = " ^ r = “ 83Ī4^3l5_ _ g
Gāzes temperatūra Celsija grādos
t = T - 273,15 = 315 —273,15 = 41,85 °C.
1.1.5. Gāzes absolūtais spiediens traukā, pa= 1 5 0 k P a, baro­
metriskais spiediens pb = 766mmHg. Aprēķināt līdzsvarojošā
šķidruma staba augstumu un skalas garumu, ja spiediena mē­
rīšanai izmanto šķidruma manometru ar leņķī a = 45° p re t'h o ri­
zontu novietotu slīpo caurules zaru, pieņemot, ka manometrā
ieliets a) dzīvsudrabs (p = 13595kg/m3), b)_ ūdens (p =
= 1000 kg/m3). M ērīšanas shēma parādīta 1.2. attēlā.
Atrisinājums. Izsakot barometrisko spiedienu kilopaskālos,
pb= 766-133,322-10-3= 102,125 kPa. '
Saskaņa ar formulu (1.6) līdzsvarojoša dzīvsudraba staba
augstums
pa - p b 150 • 103— 102,125 -103
skalas garums
. . h 0,359 0,359
=0,508 m.
sin a sin 45° 0,707
Līdzsvarojošā ūdens staba augstums
150-103—102,125-103 47,875-103
h —- = 4,882 m;
9,806 65-1000 9,806 65-1000
skalas garums
4,882 4,882
/= ■ = 6,905 m.
sin 45° ~ 0,707
1.1.6. Retinājumu tvaika katla rovī (gāzes ejā) nosaka ar
vakuummetru, kura slīpā, caurule ar skalu novietota 30° leņķī
pret horizontu. Ūdens staba garums uz slīpās skalas ir 150 mm
(1.3. att.).' Barometriskais spiediens pb=100kP a. Izteikt reti­
nājumu rovī mm Hg un Pa, kā arī absolūto gāzes spiedienu rovī.
Atrisinājums. Šķidruma (H20 ) staba augstums atrodams pēc
ģeometriskas sakarības
/i = / sin a = 150 •sin 30° = 75 mmH20 .
■ Retinājums Hg staba milimetros saskaņā ar 1.2. tabulu ir
pv = 75-7,36-10-2= 5,52 mmHg.
Retinājumu paskālos atrod šādi:
p Y = 75 •9,8067 = 736 Pa = 0,736 kPa.
Absolūtais spiediens rovī
Pa=Pb—pv = 100 —0,736 = 99,264 kPa.
1.1.7. Skābekļa balona tilpums F = 4 0 /, balonam pievienotais
manometrs 20°C temperatūrā rāda spiedienu pm= 1 4 M P a. Pēc

1.2. a tt. Spiediena m ērīšana ar šķidrum a m anom etru.

13
ra

Rovis

1.3. att. R e tin a ju m a m ē rīša n a a r šķ id ru m a v a k u u m m e tru .

skābekļa daļējas izlietošanas spiediens balonā 15 °C temperatūrā


pazeminās līdz 8 MPa. Aprēķināt izlietotā skābekļa masu molos
un kilogramos, tā tilpumu normālos apstākļos, kā arī balonā
sākumā esošā skābekļa tilpumu Voi» pārrēķinot uz normāliem
apstākļiem. Noteikt skābekļa blīvumu un īpatnējo tilpumu nor­
mālos apstākļos, ja atmosfēras spiediens pb = 750mmHg.
V
Atrisinājums. Pieņemot, ka skābeklis atbilst ideālo gāzu liku­
miem, uzdevumu var atrisināt, izmantojot gāzes stāvokļa vienā­
dojuma izteiksmi (1.12). Aprēķina skābekļa absolūto spiedienu
balonā:
pirms daļējas izlietošanas — Pi=Pim +Pb = 14-106+
+ 750-133,322= 14,2-106 Pa;
pēc daļējas izlietošanas — p2= P 2m+Pb = 8 -106+ 750-133,322 =
= 8,1 • 106 Pa.
Skābekļa absolūtā temperatūra balonā:
pirms daļējas izlietošanas — 7"i = 2 7 3 ,1 5 + = 273,15+20 =
= 293,15 K;
pēc daļējas izlietošanas — 72= 273,1 5 + ^ = 273,15 + 1 5 =
= 288,15 K .’
Gāzes konstante skābeklim

R = J ^ = J | l i = 259,8 J/ (kg • K) •
|A02 ^
Skābekļa masa balonā pirms tā lietošanas
p ,V 14,2-106-40-ĪD-3 • , _ oļ
1_ RTi ~ 259,8-293,15 S'

14
Skabekļa masa balona pec ta daļējas izlietošanas
’ p2V 8,1 - 106-40-10-3
2_ RT2 259,8-288,15 ’ g>
Izlietotā skābekļa masa kilogramos:
M - M2= 7 ,4 5 8 - 4,328 = 3,130 kg;
izteikta molos: '
m = — = M 3°-=0,0978 mol.
ļx 32
Izlietota skābekļa tilpums normālos apstākļos
„ MRT0 3,130.259,8-273,15 0ļn0m3
F o=^ T = - ------Ī0Ī325---------- =2-192 m .
Balonā esošā skābekļa tilpums pirms tā daļējas izlietošanas
normālos apstākļos
V JHVTo_ 14,2 .10..40.10-.-273,15
01 Tip0 293,15-101 325
Skābekļa īpatnējais tilpums normālos apstākļos
RT0 259,8-273,15 8
Vo~ ~Р(Г~ К)Г325 ~ 0,700 m3/kg
jeb, izmantojot sakarību (1.9),

Skabekļa blīvums pec sakarības (1.8) ir


p0= — = —^ - = 1,429 kg/m3.
v0 u,/
Skābekļa mola tilpums normālos apstākļos
1^ = ^ = 0,700-32 = 22,4 m3/mol.
1.1.8. A trast Van der Vālsa vienādojumu oglekļa dioksīda
aprēķinot koeficientus a un b. Oglekļa dioksīda kritiskie p ara­
metri ir pk = 7.3,83- 10s Pa, fk = 31,05°C, yk = 0,002 136 m3/kg.
Atrisinājums. Aprēķina Van der Valsa vienādojumā koeficien­
tus a, b un gāzes konstanti R:
а = 3yk2Pk = 3 (0,002 136)2•73,83 • 105= 33,23 •3 =
- 99,69 N -m 4/kg2;
U = ^ yk= ф •0,002 136=0,000 712 m3/k g ;
о о

„ 8 pkUk 8 73,83-105-0,002136
R.=-
3 Гк 3 273,15 + 31,05
= 138,24 J /(k g- К).
Tatad Van der Valsa vienādojums oglekļa dioksīdam ir šads:

( P + 9ļ ~ " ') ■('v ~ ° ’QQ0 712) = 138,247.

Jāatzīmē, ka iegūtā vienādojuma precizitāte nav liela.


1.1.9. Aprēķināt oglekļa dioksīda sausa piesātināta tvaika blī­
vumu 10 °C temperatūrā, ņemot vērā tā saspiežamības koefi­
cientu z. Oglekļa dioksīda kritiskie param etri doti iepriekšējā uz­
devumā. Salīdzināt iegūtos rezultātus ar tabulu datiem.
Atrisinājums. Pēc CO2 termodinamisko īpašību tabulām a t­
rod piesātināšanas spiedienu ps temperatūrā čs= 10°G, t. i., ps=
= p = 4,4988 MPa, C 0 2 tvaika blīvumu ps = 134,59 kg/m3, gāzes
konstanti R = 188,85 J/(k g -K ).
Saskaņā ar formulām (1.21) oglekļa dioksīda reducētais spie­
diens
_ _ p _ 4,4988 _ nfi1
pk 7,3830
reducētā temperatūra
T 10 + 273,15
T Tk 31,05+273,15 ’ ‘
Oglekļa dioksīda saspiežamības koeficients kritiskajā punktā
pkuk 73,83-105-0,002 136 _
Zk RTk 188,85 (31,05+273,15) ’ ;
Tātad C 02 pieder pie otrās grupas gāzēm. Pēc grām atā [1.12] do­
tajām saspiežamības koeficientu tabulām nosaka, ka dotajā C 0 2
stāvoklī saspiežamības koeficients 2 = 0,635. Izmantojot izteiksmi
(1.23), aprēķina C 0 2 blīvumu:
p 4,4988-106 ■
9 zRT 0,635-188,95-283,15 ’ g^m '
C 0 2 blīvuma aprēķināšanas kļūda, ņemot vērā gāzes saspie­
žamības koeficientu, ir
1 3 4 ,5 9 -1 3 2 ,4 2
6s' “ --------- Ī Š I 5 9 ---------> 0 0 = 1 .6 % .

1.1.10. Aprēķināt īp,atnējo tilpumu un blīvumu ūdens tvaikam


25 MPa spiedienā un 600 °C temperatūrā, izmantojot šim nolū­
kam z - tc diagrammu. Iegūtos rezultātus salīdzināt ar (tabulu
datiem.
Atrisinājums. Tvaika reducētais spiediens
P 25 ' ' to
reducēta temperatūra
600 + 273,15
=1,35.
647,30
No z-n diagrammas (sk. 1.1. att.) atrod, ka z = 0,85,
Tvaika īpatnējais tilpums dotajos apstākļos
RT 8314(60°+273,15)
V = z - J ~ 0 .8 5 ------- Ž 5^ o « ; ī 8- 0,0137m»/kg.

blīvums

P ==~ - = 72,99 kg/m3.

Saskaņā ar grām atas [1.4] tabulu datiem īpatnējais tilpums


tJ = 0,014 13 m3/kg.
īpatnējo tilpumu starpība 0,014 13 —0,0137 = 0,00043 m3/kg,
kas dod relatīvo kļūdu &>%==!?’!??? fo ‘ 100 = 3,04% .
U,U14 1o

1.2. G Ā Z U M A IS ĪJU M I

Aprēķinu izteiksmes

Gāzu maisījuma sastāvu var izteikt ar komponentu masām, to


parciālajiem tilpumiem, m asas daļām un tilpuma daļām.
Izsakot ar komponentu masām M* un parciālajiem tilpu­
miem Vi,
n

m = m 1+ m 2+ . . . + M n = O-25')
i= 1
n

V= Vļ + V2-h . . . + Vn =Vi. (1-26)


i-=i
Izsakot ar komponentu m asas daļām trii un tilpuma daļām n,
Mi M-, AL
Gazu maisījuma sastava masas daļas var izteikt ar tilpuma
daļām — un otrādi:
^ /1 n 1 \
----- ; (1.31)

Tiļii
i= 1

rrii

■■ (1.32)

i=1 |Xi
Gāzu maisījuma blīvumu pm (kg/m3) aprēķina pēc izteiksmēm
n

P m = ^ j^ iP i ' (1.33)
i =l
Yai
• P « = — ^ ------• (1.34)

2 —
i=l Pi
Gāzu maisījuma šķietamo molekulmasu p,m var noteikt šādi:
n
Hm= fiH i (1.35)
i=l
vai
l*m=— ^ -------• (1.36)
2 ««■
i = 1 ,Ļl i

Gāzu maisījuma konstanti Rm arī var aprēķināt divējādi: zi­


not sastāvu un komponentu individuālās konstantes vai arī m ai­
sījuma šķietamo molekulmasu, t. i.,
n
Rm = _ ->(1.37)

vai

= 8314..- (J /( k g -K )) . (1.38)
lXm' n
2 riļu
i*=1
18 ,
Gazu maisījuma kopējo spiedienu p veido komponentu parcialo
spiedienu summa:
p = p \ + p 2 + . . . -\-Pn- (1.39)
Parciālos spiedienus nosaka šādi:
pi=pn (1.40a)
vai
Ri
pi = m i ~ p . (1.40b)
Am

Komponentu parciālie tilpumi


Vi=-^-V. ' ■ (1.41)
p
Ja samaisa vairākas gāzes, kuru tem peratūras ir Ti un adia-
bātas pakāpes rādītāji ki, to kopējam tilpumam paliekot nemainī­
gam, iegūtā maisījuma temperatūra
n

2 piVi
(1.42)
y PiVi
i=1 ( k i - l ) T i
spiediens
n

V i=1
tilpums
n

(1.44)
2=1

Samaisot vairāku gāzu plūsmas ar masām Mj, M2, . . . , Mn (kg/s)


un tilpumiem Vu V2, . . . , Vn (m3/s), maisījuma temperatūra
U ,

^ - ^ i T p iV i
7 = ---- (1.45)
ki PiVi
H ' k - l ' T,
Caurplūdes tilpums spiedienā p un temperatūrā T izsakāms
šādi:
Aprēķinu piemēri

1.2.1. Atmosfēras gaisa aptuvens sastāvs galveno kompo


nentu — skābekļa un slāpekļa m asas daļās ir šāds: m o2= 2 3 ,2 % ;
«*N2= 76,8%. Aprēķināt atmosfēras gaisa tilpuma sastāvu, šķie­
tamo molekulmasu, komponentu parciālos spiedienus un blīvumu,
ja gaisa barometriskais spiediens p b = 101 325 P a un tā tempera­
tūra 0 °C.
Atrisinājums, Izmantojot izteiksmi (1.32), atrod komponentu
tilpuma parciālās daļas:
m 0j 23,2

r02= ------- ^ 32_ -- = 0,21= 21,%;


mo2 mN2 23,2 76,8
+
|X02 (XN2 32 h 28,02

«N j 76,8
Hn2 28,02
, N 2 = -----------------------= no o = 0 ,7 9 = 7 9 % .
mo2 mN2 23,2 76,8
+
}X02 [XN2 ol ZQ, Uz
Gāzu maisījuma konstante
Rm = mo2Ro2+ = 0,232 •259,8 + 0,768 •296,7 =
= 288,14 J/(k g -K ).
Šķietamā molekulmasa
jj,m=ro2ļio2+ nsf2[XN2= 0,21-32+ 0,79 -28,02 = 28,9
vai
„ 8314 8314 -OOP
Rm 288,14
Komponentu parciālie spiedieni:
po2= ro2p = 0,21-101 325=21 278 Pa;
pN2= rN2p = 0,79-101 325 = 80 047 Pa.
Gāisa komponentu blīvumi:

P°- = ~ R o J ~ ' 259,8(273,15 + 0) 1,428 k g /m * ’

R ” -T 2 9 6 ,7 (2 7 ^ 1 5 + 0 )
Gaisa blīvums
P - = r o2Po2+ /-N2PN= 0’21- 1-428 + 0>79- 1’250 =
. =1,288 kg/m3
20
vai
p 101 325 _ 100Q, , 3
pm RmT 288,14(273,15+0) ’ g/m '

1.2.2. Ģeneratora «ūdens gāzes» sastāvs pēc komponentu til


puma daļām ir šāds: rH2= 50%; rco = 48%; rco2= 2%. Aprēķināt
gāzes sastāvu masas daļās, noteikt komponentu masas un p ar­
ciālos tilpumus, kā ari aprēķināt gāzes kopējo tilpumu, ja mai­
sījum a masa A l=10kg. Gāze atrodas 0,12 MPa spiedienā un 20 °C
temperatūrā.
Atrisinājums. Nosaka gāzes komponentu m asas daļas:

mīi2- ^ -
rH2H.H2+ rCOļACO+ rcOaM-COa
0,50-2
-------- =0,066;
u,ou •z -t- u,<*o •zo -f u,0 2 •44
/"couco
mCo = -
/■h2[ih2+ rco\ico + rco2ļico2
0,48-28
=0,877;
0,50-2 + 0,48-28+0,02-44
r c o 2M-co2
mCo2=
rHī\Xll2+ rcoļico + rco2j.ico2
0,02-44
-=0,057.
0,50-2 + 0,48-28 + 0,02-44

Pārb,audei izmanto sakarību (1.28):


mHl + mco + moo, = 0,066+0,877 + 0,057 = 1.
Gāzu komponentu masas:
MīLz=m-ii2M = 0,066-10 = 0,66 kg;
Mco = mcoM —0,877-10 = 8,77 kg;
Mco2= ^ co 2Af = 0,057 -10 = 0,57 kg.

Komponentu parciālie spiedieni:


PH2= rH2p = 0,5-0,12=0,06 MPa;
pco = rcop = 0,48 •0,12 = 0,0576 M Pa;
pco2= rco2p = 0,02 •0,12 = 0,0024 MPa.
Pārbaudei «izmanto formulu (1.39):
P = P h 2+ P co+ P co2=0,06 + 0,0576 + 0,0024 = 0,12 MPa.

21
Maisījuma kopējo tilpumu izsaka pec gāzes stavokļa vienādo­
jumā, iepriekš aprēķinot gāzu maisījuma konstanti:
Rm = tfiiļ2R u 2+ rricoRco + inco2Rco2=
8314 8314 8314
= 0,066 - y - +0,877 +0,057 — -= 574,6 J/ (kg - K );

MRmT _ 10-574,6(273,15 + 20)


V~ p ~ 0,12-10® —14,03/m .

Komponentu parciālie tilpumi:

™ = 7,o 1 9 m . ;

vc o = - ^ y . Q. ° ^ r 7 = 6J37 m, ;

Pa,, „ 0,0024-14,037
1= p ---------- ā Ī 2 --------------°' 2 8 ‘ m '
Pārbaude:
V= VKt+ Vco+ Fco2= 7,019+ 6,737+0,281 - 14,037 m3.
1.2.3. Trīs traukos A, B un C iepildītas dažādas gāzes. Traukā
A ar tilpumu 0,1 m3 atrodas skābeklis 5M Pa spiedienā un 100 °C
temperatūrā, traukā B ar tilpumu 0,2 m3 — slāpeklis 8 MPa spie­
dienā un 200 °C temperatūrā, traukā C ar tilpumu 0,3 m3 —
oglekļa dioksīds 2M Pa spiedienā un 300 °C temperatūrā. Aprēķi­
nāt spiedienu un temperatūru gāzu maisījumā, kurš izveidosies,
savienojot šos traukus un neņemot vērā siltuma zudumus apkār­
tējā vidē.
Atrisinājums. Nosakot šīm gāzēm adiabātas pakāpes rādītājus
£02= 1,39, £n2= 1,40, £co2=1.25, gāzu maisījuma temperatūru ap­
rēķina pēc formulas (1.42):
po2V02 pn2Vi<ļ2 pco2Vco2
-H-----;--------- :----- r -
_____ fep2—1 £n2—1 feco2 1
po2Vo2 , Pn2Vn2 P c o 2V c o 2
(ko2—l)To2 {kN2—l)TN2 (£c02—1) ^C02
_ / 5-0,1 8-0,2 2-0,3 \ ļ ( 5-0,1
' 1,39-1 1,40—1 1,25-1 / / V (1 ,3 9 -1 ) (273,15+100)
8-0,2 2-0,3 \
j = 477,9 K.
‘ ( 1 , 4 0 - 1 ) (273,15 + 200) (1,25— 1) (273,15+300)

22
Gazu maisījuma kopējais tilpums
V —Voz~\- ^ n 2+ 1^002 —0)1 +0,2 + 0,3—0,6 m3.
Gāzu maisījuma spiedienu aprēķina, izmantojot formulu (1.43):
p_T / P0 2 V02 J ^ PCOa^GOa \ _
477,9 / 5-0,1 8-0,2
(
0,6 ' (273,15 +100) + (273,15 + 200) 4
2-0,3 \
) =4,59 MPa.
+ (273,15 + 300) ) ~ 4’59M Pa-
1.2.4. Katlu m ājas dūmejā — kolektorā ieplūst dūmgāzes no
trīs tvaika katliem. No pirmā katla kurtuves ieplūst dūmgāzes
Fi = 7000m3/h tem peratūrā /i = 170°C ar cpļcv = k 1= 1,33, no otrā
katla — l/2= 3000m3/h ar Č2~ 200°C un £2 = 1,30 un no trešā
k a t la — V3= 11 000m3/h ar /3=150°C un &3=1,32. Dūmgāzu spie­
diens p vienāds ar atmosfēras spiedienu. Aprēķināt dūmenī ieplūs­
tošo dūmgāzu maisījuma temperatūru un to caurplūdes tilpumu V
šajā temperatūrā.
Atrisinājums. M aisījuma temperatūru aprēķina pēc formulas
(1.45), ņemot vērā, ka saplūstošo dūmgāzu spiedieni ir vienādi:

1,33 7000 , 1,30 3000


x,/( 1,33-1 273,15+170 + 1,30-1 273,15 + 200 +
1,32 11000
11 000 \
1,32 —1 273,15+150/
28 212+12 999,9 + 45375
= 436,5 K; č=163°C.
63,663 + 27,475+107,231
Caurpludes tilpums saskaņa ar formulu (1.46) ir

273,15+150

23
1.3. G Ā Z U ĪPATNĒJĀ SILTUMIETILPĪBA

Aprēķinu izteiksmes

P ar īpatnējo siltumietilpību c sauc siltuma daudzumu, kas jā ­


pievada kādai gāzes (vielas) daudzuma vienībai, lai paaugstinātu
tās temperatūru par vienu kelvinu. Atkarībā no izraudzītās gāzes
daudzuma vienības izšķir m asas īpatnējo siltumietilpību c
(J/(kg-K ) vai k J/(k g -K )), tilpuma īpatnējo siltumietilpību c'
(J/(m 3-K) vai kJ/(m 3-K )), molāro īpatnējo siltumietilpību
c,,. (J/(m ol-K ) vai kJ/(m ol-K )). Starp šīm īpatnējām siltumietil-
pībām pastāv sakarības
Cn , C
C = - J~ = C V ', c (1.47a, b, c)
W =cp; c = 7
Vidējo īpatnējo siltumietilpību nosaka tem peratūras intervālā
t \ . . . t2:
■u q
Cm (1.48)
tļ —tļ
Faktiskā īpatnējā siltumietilpība ir noteiktā temperatūrā t:

1.3. tabula
Aptuvenas molārās īpatnējas siltumietilpības
vērtības (pieņemot, ka c = c o n st)
īpatnēja siltumietilpība
(kJ/(m oI-K))
Gāze k
cn p

V ie n a to m a 20,93 12,56 1,666


D iv a to m u 29,31 20,93 1,400
T rīs a to m u u n 37,68 29,31 1,286
d a u d z a to m u

īpatnējo siltumietilpību cv un cv attiecībai k ir svarīga nozīme


termodinamiskajos aprēķinos.
(1.50)
C'o
cP ir gāzes īpatnējā siltumietilpība izobārā procesā (p = čonst)
un cv — izohorā procesā (u = const). Izmantojot vidējās īpatnējās
siltumietilpības cm vērtības , tem peratūras intervālos 0°. .. t\,
0° . . . t2, siltuma daudzumu var izteikt šādi:
Vidējo īpatnējo siltumietilpību tem peratūras intervālā t \ .. . t 2
atrod šādi:
2 11
Cm t ļ — Cm 0 h
— . (1.52)
t ļ — ti

Gazu īpatnējas siltumietilpības lineārā atkarība no tempera­


tūras ir .'
c = a+bt\ (1.53)
vidēja īpatnēja siltumietilpība tem peratūras intervālā t i . . . t2:
Cm — Ū~{—X- (^1 ^2) • (1-54)

Sajās formulās a, b ir koeficienti dotajai gāzei.


Gāzes vidējā īpatnējā siltumietilpība tem peratūras intervālā
0 . . . t°C tātad ir
Cm = a + — t. (1.55)

1.4. tabula
Dažu gāzu faktiskās m orflās īpatnējās siltumietilpības
lineārās interpolācijas izteiksm es atkarībā no temperatūras

M o lārā īp a tn ē jā s iltu m ie tilp īb a p p a s tā v īg ā sp iedienā


G ā ze
(p = c o n s t) (k J/(m o l • K))

Intervālā 0 . . . 1000 °C
*■ o 2 c„P = 29,5802 + 0,0069706i
* n2 = 28,5372 + 0,0053905i
, co C (lp = 2 8 ,7 3 9 5 + 0,0058862i
H20 c„p = 3 2 ,8 3 6 7 + 0 ,0 1 16611i
- so 2 c ^ p = 42,8728 + 0,0132043/
1 . Gaiss CnP = 2 8 ,7 5 5 8 + 0,0057208i
Intervālā 0 . . . 1500 °C
* H* ctlp = 28,3446+ 0,0031518i
^ CO2 c,»P = 41,3597+0,0144985i
Intervālā 1 0 0 0 ... 2700 °C
02 C(lp = 3 3 ,8603+ 0,021951i
N2 c„p = 32,7466+0,0016517/
GO c„P =33,6991+0,0013406*
H20 Cļxp— 4 0 ,2 3 9 3 + 0,0059854i
Gaiss Cnp = 32,9564+0,0017806i
Intervālā 1 5 0 0 ... 3000 °C
H2 c»P =31,0079+ 0,0020243/
. C 02 C np= 56,8768+0,0021738i

25
1.5. ta b u la
Dažu gāzu vidējas īpatnējās siltumietilpības
lineārās interpolācijas izteiksmes atkarībā no temperatūras

īpatnējā siltumietilpība
Gāze
masas (k.!/(kg-K)) tiipuma (kJ/(m3 -K))

In te rv ā lā 0 . . . 1000 °C
o2 Cp'«,= 0 ,9 1 2 7 ’+ 0 ,0 0 0 127 24/ c ' Pm = 1,3 0 4 6 + 0 ,0 0 0 181 83/
c tm = 0 ,6 5 2 7 + 0 ,0 0 0 127 2 « c 'vm = 0 ,9 3 3 7 + 0 .0 0 0 181 83/
n 2 c p m = 1 ,0 2 5 8 + 0 ,0 0 0 083 82/ ’ c 'Pm = 1,2833 + 0,000 104 92/
Ci,m = 0 ,7 2 8 9 + 0 ,0 0 0 083 821 c 'cm = 0,9123 + 0,000 104 92/
G aiss • « p m = 0 ,9 9 5 2 + 0,000 093 49/' c 'i)m = 1,2870 + 0,000 120'91?
= 0 ,7 0 8 4 + 0 ,0 0 0 093 49/ £ '» « = 0 ,9 1 6 1 + 0 ,0 0 0 120 91/
CO Cņm — 1,0304 + 0,000 095 75/ c ' , m = 1 ,2 8 8 3 + 0 ,0 0 0 119 66/
c,l m = 0,7335 + 0,000 095 75/ c'um = 0,9173 + 0,000 119 66/
H 20 c pm = 1,8401 + 0 ,0 0 0 292 78/ c ' p m = 1,4800 + 0,000 235 51/
tv a ik s . c„ m = 1,3783 + 0,000 292 78/ c '„ m = l, 1 0 9 1 + 0 ,0 0 0 2 3 5 5 1 /
S02 ‘cp m = 0 ,6 3 1 4 + 0 ,0 0 0 155 41/ c'p m = 1 ,8 4 7 2 + 0 ,0 0 0 045 47/
c Bm= 0 , 5016 + 0,00 155 41/ c ' v m = 1 ,4 7 6 3 + 0 ,0 0 0 045 47/
In te rv ā lā 0 . . . 1500 °C
H2 . Cp m = 1 4 ,2 4 9 4 + 0 ,0 0 0 595 74/ c'p m = 1,2803 + 0,000 053 55/
c „ m = 10,1241 + 0,000 595 74/ c \ m = 0 ,9 0 9 4 + 0 ,0 0 0 053 55/
co2 Cpm = 0 ,8 7 2 5 + 0 ,0 0 0 240 53/ c' p m = 1,7250 + 0,000 047 56/
c „ m = 0 ,6 8 3 7 + 0 ,0 0 0 240 53/ c \ m = 1,3540 + 0,000 047 56/

Ideālām gazem ir speķa M aijera .vienādojums


Cp — Cv — R . (1.56)
Jebkurai reālai gāzei ■

(1.57)
— r ( ī r ) S f r ) r
Gazu maisījuma īpatnēja siltumietilpība:
71

Cmi =
- ^^ C iflii; (1.58)
■ i=l

5u ^ ^ (1-59)
i=>I
n

Cņm.— J^Ci?i. (1.60)


i =1
Dažu gāzu īpatnējās siltumietilpības lineārās interpolācijas
izteiksmes dotas 1.4 un 1.5 tabulā.
Precīzākas dažu gāzu īpatnējās siltumietilpības vērtības at­
rodamas 4.1. un 4.2. tabulā.
28
Aprēķinu piemēri

1.3.1. Aprēķināt vidējo īpatnējo siltumietilpību cpm un c'v


gaisam tem peratūras intervālos 0 . . . 400°C un 0 . . . 800°C, kā,
arī no či = 400°C līdz Č2= 800°C, pieņemot, ka tās atkarība no
tem peratūras ir lineāra.
Atrisinājums. Vidējās īpatnējās siltumietilpības vērtības tem­
peratūras intervālā 0 . . . č ir šādas:

Cpm U = 0,9952 + 0,000 093 49^ =


1o
= 0,9952+0,000 093 49 •400 = 1,0326 kJ (kg • K );

Cpm U = 0,9952 + 0,000 093 49/*=


'0
= 0,9952 + 0,000 093 49 •800 = 1,0700 kJ / (kg • K );

tl =0,9161+0,000 120 91f1=


o
= 0,9161 + 0,000 120 91 • 400 = 0,9645 kJ/(m 3-K );

<S =0,9161+0,000 120 91^2=


o
X =0,9161+0,000 120 91 »800=1,0128kJ/(m 3-K). ■
Intervālā ti . . . t2

Cpm tļ —Cpm 11
Cpm
t ļ — ti
1,0700-800-1,0326-400
1,1074 kJ/(kg-K ).
8 0 0-400
Līdzīgi
1,0128-800-0,9645-400
Cfvn 1,0611 kJ/(m 3-K).
~ 800^400
1.3.2. Skābeklim 0°C temperatūrā faktiskā molārā īpatnējā si
tumietilpība ^ = 29,580 kJ/(m ol-K ). Izmantojot^ sakarības starp
īpatnējām siltumietilpībām ideālām gāzēm, apreķinat m asas un
tilpuma īpatnējās siltumietilpības pastāvīgā, spiedienā un pasta-
vīgā tilpumā, kā arī izteikt skābekļa īpatnējo tilpumu normālos
apstākļos. Aprēķināt cpjcv = k lielumu.
Atrisinājums. Saskaņā ar ■izteiksmēm (1.47a, b) masas īpat­
nējā siltumietilpība skābeklim pastāvīgā spiedienā ir
29,580
Cp — =0,924 k J /(k g -K ),
H 02 32
27
tilpuma īpatnēja siltumietilpība

īpatnējas siltumietilpības pastaviga tilpuma, izmantojot iz­


teiksmi (1.56), atrod šādi:
= = 29,580-103- 8 , 314-103=
==21,266 kJ/(m ol-K );
cv = - R = 0,924 - 8,314/32=0,664 kJ / (kg • K );
c \ = c'v ~ R = 1,321 - 8,314/32 = 1,061 kJ/ (m3• K ).
Skābekļa īpatnējais tilpums normālos apstākļos

" - 7 =- W - ° ' 700m*/k«'


īpatnējo siltumu attiecība
u^ cp _ ct*p 29,580 ^
cv c^v 21,266
Ideālām divatomu gāzēm bieži pieņem £ —1,4.
1.3.3. Izmantojot diferenciālvienādojumu, kas izsaka sakarību
starp cp un cv, pierādīt, ka ideālai gāzei ir spēkā M aijera vie­
nādojums.
Atrisinājums. Diferenciālvienādojuma

parciālie atvasinājumi, izmantojot ideālās gāzes stavokļa vienā­


dojumu p v= R T , ir šādi:
( dp \ _ R ( dv \ _ R
\ dT I v v Un \ dT / p p '
Ievietojot tos diferenciālvienādojuma izteiksmē,
r RR . TR
cp — cv—T ----- = jo ------ = p .
vp v
Tātad ieguvām cp —cv=R, kas ir M aijera vienādojums.
1.3.4. Balonā, kura tilpums 40 dm3, skābeklim pievada 2000 k
siltuma. Aprēķināt skābekļa spiedienu un temperatūru balonā pēc
siltuma pievadīšanas, ja sākuma tem peratūra či = 100°C un mano­
metra uzrādītais spiediens pim =9,9M Pa. Aprēķinā izmantot tem­
peratūras pakāpeniskas tuvināšanas metodi. Zināms, ka baro-
metriskais spiediens p b = 0,1 MPa.
Atrisinājums. Skābekļa temperatūru t2 pēc siltuma pievadīša­
nas nosaka, izmantojot siltuma bilances vienādojumu
Q —MCx,m{h —/ 1).
28
Tā kā nav zināma temperatūra &, nevar precīzi aprēķināt vi­
dējo siltumietilpību tem peratūras intervālā U . . . t2. Lietojot
pakāpeniskas tuvināšanas metodi, pieņem cvrnSl) tem peratūrā t\ un
pēc siltuma bilances vienādojuma atrod beigu temperatūru t2{1) ar
pirmo tuvinājumu. Pēc tam aprēķina vidējo īpatnējo siltumietil­
pību cvm{2) tem peratūras intervālā t i . . . t 2{l) un, izmantojot sil­
tuma bilances vienādojumu, ar otro tuvinājumu atrod tem pera­
tūru č2(2) utt. Aprēķinus turpina tik ilgi, kamēr sasniedz vajadzīgo
precizitāti.
Absolūtais spiediens balonā
Pla= Pm + Pb —9,9 + 0,1 = 10 MPa.
Skābekļa m asa balonā
.. piaV 10-106-40.10-3 , inol
" RTi " 259,8-373 _ 4 ’128 S-
Saskaņā ar 4.3. tabulu temperatūrā či=fl00°C
Cvmil) = 0,6632 kJ/ (kg • K ).
Izmantojot siltuma bilances vienādojumu, atrod, ka

t (D= — 1=--------------------+100=830,5 °C.


Mcvm 4,128-0,6632
Vidējā īpatnējā siltumietilpība tem peratūras intervālā t x. . . t2^
saskaņā ar 1.5. tabulu ir

CvmW = a + ~ ( t i + t2W) = 0,6527 + 0,000 127 24 (100 + 830,5) =

= 0,7711 kJ/ (kg- K).


Aprēķinot ar otro tuvinājumu, beigu temperatūra

y ! ,- x r o ī r + 1 0 0 - 7 2 8 '3 °c '

Aprēķina beigu temperatūru ar trešo tuvinājumu:


Ci)m<3) = 0,6527+0,000 127 24(100+728,3) =
= 0,7581 kJ/(kg-K );

tfS’- T i r a r + I 0 0 - 739-I ”c -
Aprēķina beigu temperatūru ar ceturto tuvinājumu:
Cvmw = 0,6527 + 0,000 127 24(100 + 739,1) =
=0,7595 kJ/(kg-K );
Aprēķināto temperaturu starpība 739,1—737,9= 1,2 °C, kas dod
relatīvo atšķirību

S = -4 t 7T 100 = 0,16%.
/37,9
Aprēķinātā temperatūra t2 ir tuva faktiskajai.
Skābekļa spiediens balonā pēc siltuma pievadīšanas ir

1.3.5. Sildītājā uzkarsē C 0 2, kura tilpums F i= 2 0 m 3, pasta-


vīga spiediena pi = 0,3M Pa no ^ = 100°C līdz 4 = 300 °C. Aprēķi­
nāt patērēto siltuma daudzumu.
Atrisinājums. Patērētais siltuma daudzums
/ <2 «. \
Qī>— Vq(J= Vq yc'pm 0 tļ ■c'pm Q tļ J .

Aprēķina viena kubikmetra CO2 vidējo īpatnējo siltumietilpību


tem peratūras intervālos 0 ...1 0 0 ° C un 0 ...3 0 0 ° C (izmanto
1.5. tabulu):
100
c'pm o =1,7250+0,000 047 56fi =
- = 1,7250 + 0,000 047 56-100=1,7298 kJ/(m 3• K );
300
o = 1,7250 + 0,000 047 56^ =
= 1,7250 + 0,000 047 56 •300 = 1,7393 kJ] (m3• K ).
Oglekļa dioksīda tilpums normālos apstākļos
v _ PiVJo _ 0!31106-20-273
0 TlP0 (273 + 100)-101 325 ’ m '
Patērētais siltuma daudzums
QP= 43,34(1,7393-300-1,7298-100) = 15 117 kJ.
1.3.6. Gāzu maisījuma sastāvs tilpuma daļās: rco2=12% ;
ro2= 7%; rN2= 75%; rH2o = 6%. Aprēķināt šo gāzu maisījuma vidē­
jās masas, tilpuma un molārās īpatnējās siltumietilpības pastā­
vīgā spiedienā tem peratūras intervālā no ^ = 100°C līdz
/2= 300°C, kā arī 20 kg gāzu maisījumam pievadīto siltuma dau­
dzum u .
Atrisinājums. Izmantojot lineārās interpolācijas izteiksmes
(1.5. tabula), aprēķina gāzu maisījuma komponentu vidējās til­
puma īpatnējās siltumietilpības:
oglekļa dioksīdam (C 02)

C'pm j*' = a + y ( f 1+ f2) = l ,7250 + 0,000 047 56(100 + 300) =.


= 1,7440 kJ/(m 3-K);
30 '
skabeklim (O2)
ts.
C pm = 1,3046+0,000 181 83 (100 + 300) =
= 1,3773 kJ/(m 3-K);
slāpeklim (N2)
pm, U
f =1,2833 + 0,000 104 92(100 + 300) =
' =1,3253 kJ/(m 3-K);
ūdens tvaikam (H20 )

c'-pm ^ =1,4800 + 0,000 235 51(100 + 300) =


’ =1,5742 kJ/(m 3-K).
Gāzu maisījuma tilpuma īpatnējā siltumietilpība
C ' p r a — C ' p m C 0 2r C 0 2 + c ' p m 0 2f 0 2 + C, j)m N 2^'N2 + C, p m H 20 7 'H 20 :
= 1,7440 •0,12 + 1,3773 •0,07 +1,3253 •0,75 +
. +1,5742 •0,06=1,3942 kJ/(m 3-K).
Molārā īpatnējā siltumietilpība
Cļipm=22,4 c'vm=22,4 • 1,3942=31,230i kJ/ (mol • K ).
Gāzu maisījuma šķietamā molekūlmasa
ļlm = f C 0 2[.lC02 + T 0 # 0 2 + ''N 2(.lN2 + r H 20[XH20 =
= 0,12 •44+0,07 • 32 + 0,75 •28+0,06 -18=29,60.
M asas īpatnējā siltumietilpība

Cpm= i ! ^ = i ^ L = l , 0 5 5 1 k J/(k g .K ).
ļlm 29,b0
Pievadītais siltuma daudzums
Q = M cpm(t2—t{) = 2Q-1,0551 (300-100) =4220,4 kJ.

1.4. IEKŠĒJĀ ENERĢIJA. ENTALPIJA.


PIRM AIS TE R M O D IN A M IK A S LIKUMS
Aprēķinu izteiksmes
Iekšējā enerģija
(1.61)

Ideālām gazem
T
du = cvdT un u = j c vd T = c vn T; (1.62)
0

q v — ^ 11 — U \ — C-um ļ , (^2 ^l)- (1.63)


I 1

31
Bntalpija

Izsakot entalpiju ar iekšējo enerģiju,


h = u + pv, (1.65)
d h = d u + p d v + vdp.
Ideālām gāzēm
t

d h = c PdT un /1= J CpdT —CpmT;


0
( ( 1.66)
1*2
<7p= Ah —h,2~hi —Cpm\t (tļ —tļ); (1.67)
h = u+RT. ‘ (1.68)
Pirmais termodinamikas likums nosaka kvantitatīvas sakarī­
bas starp siltumu un mehānisko enerģiju. Vispārīgā veidā darba
ķermenim
Q = U2- U x+ L. (1.69)
Attiecinot izteiksmi uz nekustīga darba ķermeņa masas 1 kg,
q=Ū2 —Ui-ļ-l. (1.70)
Vielas plūsmai

■+g(z2- 2 i). (1.71)

1.6. tabula
Sakarības starp enerģijas vienībām

A p zī­
L ielum s m ē­ J KW -h ZS-h kgf ■m kcal
ju m s

1 džouls J 1 2,78 • 1 0 -7 3,78 • 1 0 -7 0,102 0,239 • 10-3


1 kilovat­ kW • h 3,6 • 106 1 1,36 3,67 • 105 860
stunda
1 Zirgr Z S -h 2,65 • 106 0,736 1 2,7 • 10s 632
s p ē ja s
stunda
1 kilo- k g f -m 9,81 2,73 • 1 0 -6 3,70* 10-« 1 2,34 • 1 0 -3
g ra m -
m e trs
1 kilo- k cal 4186,8 1,163 • 1 0 -3 1,58 ■ ĪO -3 427 1
k alo -
r ija

32
1.7. ta b u la

Sakarības starp jaudas vienībām

A p zīm ē­
Lielums ju m s w k\V ZS kgjļm /s kcal/h

1 v a ts (d ž o u ls w 1 1 ' 10“ 3 1,36- 10-3 0,102 0,860


sek u n d ē )
1 k ilo v a ts kW 1 • 103 1 1,36 102 860
1 z ir g jp ē ja ZS 736 0,736 1 75 632
1 k ilo ģ ra m m e trs k g f • m /s 9,81 9,81 • 10-3 1,33- i o - 2 1 8,43
se k u n d ē
1 k ilo k a lo rija k c al/h 1,163 1,163- 10-3 1 ,5 8 - 1 0 - 3 0,1186 1
s tu n d ā

Ideālam gazem, ja nav ātrum a un augstum a izmaiņu,


(ļ=Ū2 —Uļ-\-1 —Cvm(t2 —^ l ) (1-72)
Q= hļ —hļ-^-lt==Cpm(t2 (1.73)
kur l — gāzes izplešanās darbs un k — plūsmas veiktais tehnis­
kais darbs.

/t= J vdp. (1.74)


pi

Aprēķinu piem ēri

1.4.1. Cilindrā ar virzuli saspiež gāzi, patērējot 200 kJ darba.


Vienlaicīgi no gāzes novada 80 kJ siltuma. Gāzes masa
M = l,5 kg. Aprēķināt gāzes iekšējās enerģijas izmaiņu.
Atrisinājums. Saskaņā ar pirmā termodinamikas likuma vie­
nādojumu (1.69) visai gāzes masai
Q —AU+L;
A U = Q —L = —80— ( —200) = 120 kJ.
Attiecinot At/ uz 1 kg gāzes, iegūst īpatnējo iekšējās enerģi­
jas izmaiņu

A“ - ^ " T T = 80kJ/kg-
Risinājuma gaitā pieņemts uzskatīt, ka pievadītais siltuma
daudzums ir pozitīvs, novadītais — negatīvs, iegūtais darbs —
pozitīvs un patērētais darbs — negatīvs. Pozitīva iekšējās ener­
ģijas izmaiņa norāda, ka tā pieaugusi.
1.4.2. Izmantojot termodinamikas diferenciālvienādojumus, a t­
rast iekšējās enerģijas atkarību no tilpuma un entalpijas atka­
rību no spiediena ideālām gāzēm.
3 — 2149 33
Atrisinājums. Iekšejas enerģijas atkarību no tilpuma izsaka
diferenciālvienādojums

( £ L ~ ' + r ( § ) .
No ideālo gazu stavokļa vienādojumā p v = R T atrod
ļ dp\ R RT
(\ d T ') v = —
v un y==----
p •
Ievietojot atrastās sakarības diferenciālvienādojumā, iegūst

( ^ ■ ) r ~ - p + T T — p + T j f ~ - p + p - 0-

( " ^ ~ ) r = 0> tātad ideālām gāzēm iekšējā enerģija nav atkarīga

no tilpuma.
Entalpijas atkarību no spiediena izsaka diferenciālvienā­
dojums
(Ē L ) .

\ ddnp>' T \ ddT
T 'p
No ideālo gāzu stāvokļa vienādojuma atrod, ka
R RT
, — un p ——
\ dT
d T I/ p p v
Ievietojot šīs sakarības diferenciālvienādojumā, iegūst
( dh\ TR TRv
ļ ---- ) = y —T — = o ----- -~r-=v —v = 0.
\ dp>T p . RT

( " ~ ) r = ®’ tātad ideālām gāzēm entalpija nav atkarīga no spie-


dp
diena.
1.4.3. Balonā, kura tilpums 0,06 m3, iepildīts slāpeklis spie
dienā 6 MPa un 25 °C temperatūrā. Aprēķināt slāpekļa iekšējo
enerģiju un entalpiju, pieņemot par lielumu atskaites sakuma
līmeni 0°C.
Atrisinājums. Slāpekļa masa balona
.. pVii 6 -106-0,060-28
M= - -------------------- —=4,068 kg.
RvT 8314-(273 + 25)
Slāpekļa iekšējā enerģija
U=Mc vm (t - 0) = 4,068 ■0,7424 •25=75,502 k J

”n “4 - w - 18’S60kJ/kg'
34
Slapekļa ental p i j a
H=MCpm 1 (*“ °) =4,068-1,0395(25-0) = 105,717 kj

" n A= s - w - 25'9 8 7 k J /k g -
1.4.4. Elektrostacijas katlu mājā laikā т = 2 4 h sadedzina
£ = 5000 t akmeņogļu, kuru sadegšanas siltums Qzd= 2 8 9 0 0 kJ/kg.
Elektroenerģijā pārvērš 40% kurināmā sadegšanas siltuma. Aprē­
ķināt elektrostacijas jaudu.
Atrisinājums. Elektroenerģijā pārvērstais siltuma daudzums
L = 0,4£Qzd = 5000 • 1000 •28 900 •0,40 = 57 800 • 106 kJ.
Termiskās elektrostacijas jauda

1.4.5. Aprēķināt kodolkurinama gada patēriņu В atomelektro­


stacijā, kuras siltuma jauda A f=l 0 0 0 0 0 0 kW, ja kodolreakciju
rezultātā izdalās QB= 22,9-106 kW -h/kg enerģijas. Atomreaktors
darbojas t = 7 0 0 0 h gadā.
Atrisinājums. Gadā ražotais enerģijas daudzums
Q = Nx= 1 • 106•7000 = 7 • 109 kW-h.
Izsakot kilodžoulos, Q = 7-109-3600 = 25,2-1012kJ.
Atomelektrostacijas kodolkurinama gada patēriņš
» Q 7 - 109 м е и ,.
в " о ; " 2 а д л г " зоад77кг'
1.4.6. Izmantojot eksperimentālos caurplūdes kalorimetrā iegū­
tos datus, aprēķināt gaisa īpatnējo siltumietilpību. Zināms, ka
caur kalorimetra cauruli caurplūdušā gaisa m asa M = 690 kg/h,
gaisa elektrosildītāja jauda N^=0,5 kW, gaisa tem peratūra pirms
elektrosildītāja ^ = 18°C, gaisa tem peratūra aiz elektrosildītāja
*2=20,6 °C.
Atrisinājums. Caurpludes kalorimetram sastada siltuma bi­
lanci:
Q=xNei = MCpm.{tļ ^i),
no kurienes gaisa īpatnējā siltumietilpība
Q rNei _ , 0,5-3600
Cpm~ M{t2- U ) M { h - U ) ~ 690(20,6-18)
= l,003kJ/(kg-K ).
1.4.7. Viens no dzinēja attīstītās jaudas eksperimentālās no­
teikšanas paņēmieniem ir tā bremzēšana ar hidraulisko bremzi,
pie tam dzinēja veiktais darbs berzes rezultātā pārveidojas
3* 35
siltumā, kuru akumulē dzesējošais ūdens. Aprēķināt dzesējošā
ūdens stundas patēriņu MQd, ja dzinēja attīstītā jauda ir 50 kW,
dzesējošā ūdens sākuma tem peratūrā t\ = 15 °C, beigu tem peratūra
č2=50°C , pie tam 5% siltuma zūd apkārtējā vidē. Ūdens īpatnējā
siltumietilpība ^<1 = 4,187kJ/(kg-_K).
Atrisinājums. Iekārtas enerģētisko bilanci var izteikt šādi:
0,95./Vt = -MūdCūd (tļ —h ) •
No šejienes
0,95ATt 0,95-50-3600 ,
Mfld=— T — T T = 'a 187, r n - ■ 1166,88 kg/h.
(^2 —^i) 4,187 (50 15)
1.4.8. Mainīga šķērsgriezuma kanālā gaisa caurplūde ir
10 kg/s (1.4. att.). Gaisa tem peratūra pie ieplūdes ^ = 2 0 ° C , āt­
rums ©i = 50 m/s, kanāla ieplūdes šķēluma laukuma centra aug­
stums virs pieņemtā līmeņa ir Zi=40 m; pie izplūdes attiecīgi
/2= 50°C, ©2 = 30 m/s un 22= 20 m. Gaisam pievada 40 kJ/kg
siltuma. Aprēķināt gaisa plūsmas tehnisko darbu. Gaisa īpatnējā
siltumietilpība cvm—1,0 kJ/(kg-K ).
Atrisinājums. Izmantojot pirmo termodinamikas vienādojumu
(1.71), tehniskais darbs
Wi2—ffi>22
h —h\ —h2+ci-\-------------- r+g(Zļ —Zļ).

Entalpijas kanāla ieplūdes uņ izplūdes šķēlumos:


hx= cvmtx= 1,0 •20 = 20 kJ/ (kg • K) = 20 000 J/ (k g • K );
h2= cvmh = 1,0 • 50 = 50 kJ/ (kg • K) = 50 000 J/ (kg • K ).

1.4. a tt. P lū sm as shēm a.

36
Tehniskais darbs, ko veic 1 kg gaisa, ir
/t —2 0 - 103— 5 0 - 103+ 40- 103+ i i Q
I 2r ( -0 )2-+9,81 ( 4 0 - 2 0 ) =
= 10,996-103J/(k g -s).
Strūklas kopējais darbs
L t —Mlt= 10-10,996-103= 109,96-103 J/s.

1.5. IDEĀLO G Ā Z U TER M O D IN A M ISK IE PAMATPROCESI


Aprēķinu izteiksmes

Izohorais process, u = const.


Procesa darbs
dl = 0; / = 0. (1.75)
Sakarības starp parametriem:
P i _ Ti
(1.76)
P2
Iekšējā enerģija un procesa siltuma daudzums:
vienam kg gāzes
AUņ —u2—U\ = cfv=CvmiTļ —T ; (1.77)
M kg gāzes
Qv~AUv —Mc-om ( 7\>- Tj) = V0c\,m ( T2~ ), (1.78)
kur Vo — gāzes tilpums normālos apstākļos.
Izobārais process, p —const.
Sakarības starp parametriem:

1V2
T = ~ 12
T- (L79)
Procesa darbs:
vienam kg gāzes
l = p ( v 2 - V i ) vai l = R { T 2- T i ) \ (1-80)
M kg gāzes
L = M l = M p ( v 2- v 1) = p ( V 2- V 1) = M R ( T 2- T I). (1.81)
Procesa siltuma daudzums:
vierlam kg gāzes
<Jp—Cpm(T2— (1. 82)
M kg gāzes
Qp —M<Jp~MCpmiT2—jTj) = VļC'pm, {T2—Tļ) . (1.83)
Izotermais process, T = const.
37
Sakarības starp parametriem:
pi v i= p 2v2= . . . =pv = const
un
Pi gg
(1.84)
P2 Vļ ' -
Izotermā procesa darbs 1 kg gāzes:
Uo P1 ^2 Pl
l = R T \ n —^ = i ? r i n ——= p jy i ln — -=pit;j l n —— . (1.85)
»1 Pi Vi p2
M kg gāzes veiktais darbs
L = M /= p 1F 1ln — = p ,V iln - ^ - . ( 1.86)
. »1 Pi
Starp naturālajiem logaritmiem un decimāllogaritmiem pastāv
sakarība
lgAT=2,303 IniV.
Iekšējās enerģijas izmaiņa ideālai gāzei
Au=0. (1.87)
Gāzei pievadītais vai novadītais siltuma daudzums
qt —l un Qt = L. ( 1.88)
Adiabātais process noris nosacījumā q = const. Adiabātas vie­
nādojums p-v koordinātēs:
pvk —const, (1.89)
Cn _ _ _
kur k —— ir adiabātas pakāpes rādītājs, kas dotajā procesā ja-
Cv
uzskata par nemainīgu lielumu.
Sakarības starp procesa sākuma un beigu parametriem:
h
Pi ' v2 <‘ -90>

^ < ->
ft-1

(JEl \ k (1.92)
Ti \ P i* '
Viena kg gāzes darbu var izteikt šādi:

h- 1

k-\ * ]• (1-93)

38
M kg gāzes darbs
1

h-l

<>*>
Izmantojot aprēķiniem gāzu termodinamisko īpašību tabulas
no grām atas [1.9], sakarības starp gāzu parametriem var izteikt
ar'funkcijām n0= f ( T ) un 0O—f(T):

i Pr2 - Jl0
^2 ' <‘-95>
un
Vļ 0 Oi
(1.96)
V2 002

kur īto un 60 vērtības dotas tabulas atkarība no gāzes tem pera­


tūras.
Adiabatas pakapes raditaja vidēja aritmētiska vērtība
k\-\-k2
(1.97)

Temperatūras intervālā t\ .. , t 2 vidējais adiabatas pakapes


rādītājs
^2
Cprn
km, — ----------- (1.98)
Cvm

Izmantojot entalpijas un iekšejās enerģijas izmaiņu adiabata


procesā, km vērtību nosaka šādi:
Ah h2~ h \
fem-——- = — ------— . (1.99) ■
Au u2—Uļ
Izmantojot pirmā termodinamikas likuma vienādojumu adiabā-
tai, t. i., du + d l = 0, nosaka sakarību starp darba un iekšējās
enerģijas izmaiņu:
d u = —dl un AU——1. (1.100)
kur A u = u 2~Uļ = cvm{T2—Ti).
Politropā procesa vienādojums p-v koordinātēs (c = const):
py” = const. ( 1.101)
Politropas pakāpes rādītājs n = const var būt jebkurš skaitlis.
39
Politropā procesa raksturojums

, ( l . l0 2)
T q n —k
Sakarības starp politropā procesa sākuma un beigu param et­
riem:

<u o 3 >

t H - 2- P <uo4)

T T = ( f ) ”- ' (U 0 5 >
Viena kg gāzes darbs politropā procesā:

'] =

“ T r r [ '- ( - | ) ” ] = - ^ r (7,' - 7'!>- <L106>


Zinot procesa siltuma daudzumu q, darbs

l = ~ ļ~ ~ — ( 1- 107)
k —n
M kg gāzes darbs politropā procesā:

- 71—1

= .. pJ VJ . [ i - \ " ļ (1.108)
n —1 L \ p[ / J
vai
I = - ^ - ( r 1- T 2); (1.109)
ņ —1

l = 4 — !-Q . (ī.n o )
k —n
īpatnēja siltumietilpība politropā procesa:
. cv n —k
Procesa siltuma daudzumu nosaka pēc izteiksmem:
q ^ c ( T 2~ T l) = c v- ^ - { T 2- T l)-, 1. 112)
TV 1

Q =M c(T 2- T y ) = M c v- ^ - ( T 2- T i) 1.113)
tl 1
vai ari
1.114)

Iekšejas enerģijas izmaiņa


Au = cvm(T2- T i ) 1.115)
vai
n —1 n —1 ,
1.116)

Politropas pakāpes rādītāju n aprēķina pēc izteiksmēm:


C p -C fop- 1 \g p i/p 2
n-- 1.117)
cv—c qp—1 ■ \ g v 2/vļ
lg t 2i t x
n-\ = , 1.118)
lg fi/w2
n-1 lg T2ļT\
1.119)
n lg p 2/pi

Aprēķinu piemēri

1.5.1. Slēgtā tvertnē, kuras tilpums F = 0 , 8 m 3, atrodas gaiss


spiedienā pi = 0,5M Pa un tem peratūrā tx= 25 °C. Gaisam pievada
185 kJ siltuma. Aprēķināt, kāds būs gaisa spiediens un tempera­
tūra tvertnē pēc siltuma pievadīša.nas, pieņemot, ka īpatnējā sil­
tumietilpība paliek nemainīga. Noteikt iekšējās enerģijas izmaiņu.
Atrisinājums. Gaisa masa
0 ,5 - 106-0,8
RT, 2 8 7 (2 7 3 + 2 5 ) B
īpatnējā siltumietilpība gaisam noteikta nemainīga kā div-
atomu gāzei:
Cv= - f ž tl=---- ’11 = 0,723 kJ/ (kg • K) • .
ja 28,96 ’ 'v s v -
Gaisa temperatūru pēc siltuma pievadīšanas t2 izsaka no iz­
teiksmes (1.78):

4- ^ + (' = - 4 i ^ + 2 6 “ 80>6 3 °C -

41
Gaisa spiediens tvertne
T2 „ 273,15 + 80,63
pļ - P ' T r = °.5- 273,15 + 25— ļ ° '594M Pa-
Tā kā izohorā procesā QV= ACJ, tad

A“ - ^ - - ļ | - 4 a 2 1 7 k J ,k g -

1.5.2. Kaloriferā uzsilda gaisu no ^ = 50°C līdz ^ = 1 5 0 oC.


Aprēķināt sekundē pievadīto siltuma daudzumu, ja kalorifera ra ­
žīgums tem peratūrā t\ ir Vi = 5 m 3/s un barometriskais spiediens
ir 760 mm Hg. Noteikt gaisa vienam kilogramam un vienam
kubikmetram pievadīto siltuma daudzumu. Zināms, ka cvm —
= 1,006 kJ/(kg-K ).
Atrisinājums. Viena kg gaisa uzsildīšanai patērētais siltuma
daudzums
q = cpm(t2- h ) = 1,006 (150 - 50) = 100,6 kJ/kg.
Kaloriferam sekundē caurplūstošā gaisa masa
M = — - = - 101 32- ' 5---- =5,465 kg/s.
RTi 287(50 + 273) &
Vienā sekundē patērētais siltuma daudzums
Q = Mq = 5,465 • 100,6 = 549,78 kJ/s.
Viena m3 gaisa uzsildīšanai patērētais siltuma daudzums
q' = ^L = *~ ? ’l 8= 109,96 kJ/m3.
Vi 5
1.5.3. 1,5 kilomoli ūdeņraža, izplešoties cilindrā ar virzuli pa­
stāvīgā spiedienā, veic darbu. Aprēķināt 1 kg un kopējās ūdeņ­
raža m asas payeikto darbu, ja tā tilpums palielinās trīskārtīgi.
Noteikt ūdeņraža tilpumu pirms un pēc izplešanās. Ūdeņraža sā ­
kuma tem p eratū ra^ =-20°C, tā spiediens pi = 0,3M Pa.
Atrisinājums. Ūdeņraža īpatnējais tilpums sākuma stāvoklī

ļip i 2-0,3-106
Procesa īpatnējais darbs
l=Pi (v2~Vi) = p x(3vi~vi) =2pi»i =
= 2-0,3-106-4,060 = 2,436-106 J/kg;
/ = 2,436-103 kJ/kg.
Ūdeņraža masa kilogramos
M —mjxH2= 1,5 •2 = 3 kg.
Kopējais darbs
L = M /= 3-2,436-103= 7,308-103 kJ.
42
Ūdeņraža tilpums pirms izplešanas
K i _ j ^ _ W £ U j W L _ , 2>180m ,
Pi 0 , 3 - 106
Ūdeņraža tilpums pēc izplešanās
V 2 = 3 V i = 3 • 12,180 = 36,540 m 3.

Darbu var noteikt ari pēc formulas (1.81):


L = Pi ( V2- Vi) = 0,3 • 106 (3 6 ,5 4 0 - 1 2 , 180) =
= 7,308 • 106 J =7,308 • 103 kJ.
1.5.4. Gaisu, kura tilpums Ki = 200 m3, spiedienā pi = 0 ,lM P a
un tem peratūrā ti —27°C izotermi saspiež līdz spiedienam p2=
= 0,8 MPa. Aprēķināt patērēto darbu, siltuma daudzumu, iekšējās
enerģijas un entalpijas izmaiņu gaisa saspiešanas procesā.
Atrisinājums. Pieņemot, ka gaiss ir ideāla gāze, darba aprē­
ķināšanai izmanto izteiksmi ( 1.86):
L = piVi l n —- = 0 ,l- 1 0 6- 2 0 0 - l n ~ = - 4 1 589-103J.
P2 0,8
Darbs ir negatīvs, jo tas tiek patērēts.
Izotermā procesā
Qt = L jeb Q t= —41 589-103 J.
Siltuma daudzuma negatīvā vērtība norāda, ka siltums tiek nova­
dīts.
Iekšējās enerģijas izmaiņa
d u ~ c vdT —Cv0 —0; M= const; Au = 0, jo 7’=const.
Entalpijas izmaiņa
Ah = h2~ h i = (U2 +P 2 V2 ) ~ (« i+ P i^i) —p2V2—p\Vi-
Gaisa īpatnējie tilpumi:

Entalpijas izmaiņa
A/i=0,8-106-0,108 - 0,1 • 106-0,861~0.
To pašu rezultātu iegūst arī citādi:
dh = CpdT=Cp-0=0-, /i = const.
1.5.5. Slāpeklim, kura tilpums Fi = 0,3 m3, spiedienā p i = l MPa
un temperatūrā = 100 °C izotermi pievada 500 kJ siltuma. Ap­
rēķināt slāpekļa spiedienu p2, tilpumu V2 pēc. siltuma pievadīša-
nas un darbu L.
43
Atrisinājums. Izoterma procesa gazem pievadītais siltuma dau­
dzums ir vienāds ar darbu, t. i.,
Qt = L; L = 500 kJ.
Spiedienu p 2 izsaka no darba izteiksmes

L = p 1l/1l n ~
P2
no kurienes
( 1 \ 1 / 50° - 103 \

= 188 876 Pa.


Slāpekļa tilpums pēc izplešanās

^ ■ i = ° ' 3 - - ī ^ = ' - 588m 3-


1.5.6. Viens kg skābekļa adiabāti izplešas no sākuma spie
diena /?i = 1,4 MPa temperatūrā /i= 2 5 °C līdz spiedienam p2=
= 0,1 MPa. Aprēķināt skābekļa temperatūru, izplešanās darbu,
tilpumu un iekšējās enerģijas izmaiņu.
Atrisinājums. No adiabātā procesa sakarības, pieņemot £=1,4,
atrod
h- 1 1,4-1

7’2= 7’i ( — ) = (273 + 25) ( M = 171 K-


P1 1>>
Adiabātās izplešanās darbs

= 82 490 J/kg.
Beigu tilpumu nosaka pēc gāzes stāvokļa vienādojuma:
RT2 259,8-171 ...
• “, _ 7 r " ^ ī o ^ = 0 ' mVkg-
Iekšējās enerģijas izmaiņa
Au = —/ = —82 490 J/kg.
1.5.7. 5 m3 gaisa adiabātā procesā saspiež no sākuma spie
diena pi =0,102 MPa temperatūrā ^i = 2 0 oC līdz tem peratūrai t2—
= 150°C. Aprēķināt beigu spiedienu pz, saspiešanas darbu un
gaisa tilpumu.
44
Atrisinājums. Spiedienu p2 izsaka no sakarības (1.92):
h 1,4

/ r 2 \ fe“ 1 _ 1AO/ 273+150 y .


P2 0,369 MPa,
Pl \ Tx ) ’ V 273 + 20 /
cp
kur k- =1,4 pieņemts kā divatomu gāzei.
C-\)

Gaisa saspiešanas darbs


fe-i
h
L = PiVi
h —1 (\ —
p i )>

1 ,4-1

0,102- 106-5
1 ,4 -1
= - 5 6 6 028 J; L = - 566,028 kj.
Kā redzams, darbs gaisa saspiešanas gaitā tiek patērēts.
Gaisa tilpums pēc saspiešanas
Pi V i T2 0,102-5(273-+150)
y 2= = 1,995 m3.
T ip 2 (273 + 20)0,369
1.5.8. Adiabātā procesā saspiež 1 kg gaisa, sākuma spiediens
Pi = 0,1 MPa un temperatūra *i = 3 0 oC. Gaisa spiediens pēc sa­
spiešanas p 2 = 1,0 MPa. Aprēķināt termodinamisko procesu, iz­
mantojot gāzu termodinamisko funkciju tabulas. Noteikt k vērtību
aprēķinātajā tem peratūras intervālā.
Atrisinājums. Adiabātā procesa aprēķins, izmantojot ideālo
gāzu termodinamisko funkciju tabulas no grām atas [1.9].
Termodinamiskās funkcijas šajās tabulās dotas atkarībā no
temperatūras. Dotajā temperatūrā /i = 30°C pēc gaisa tabulām
nolasa:
reducētais bezdimensionālais spiediens jtoi = 1,4383;
reducētais bezdimensionālais tilpums 9Oi = 6048;
iekšējā enerģija u\ =216,32 kJ/kg;
entalpija h\ = 303,33 kJ/kg.
Gaisa tilpums sākuma stāvoklī'
RT 287(273 + 30) C7A
°1=T = ~ 0 , 1 " № -----------» . 8 7 C lm 3 f e

Reducētais spiediens beigu tem peratūrā t2:

tt02 = h JToi = 1,4383=14,38.


pi
Pec apreķinatas jto2 vērtības interpolejot atrod atbilstošo tempe­
ratūru t2= 306,8 °C,
45
Pēc tem peratūras t2 no tabulām nolasa (interpolējot):
reducētais tilpums 002= 1181,2;
iekšējā enerģija «2=419,4 kJ/kg;
entalpija h2= 585,9 kJ/kg.
Gaisa tilpums pēc saspiešanas

Adiabātā procesa darbs, izmantojot sakarību (1.100):


/ = _ A m = — («2 —«i) = « i —«2 = 216,3 —419,4 = —203,1 kJ/kg.
Entalpijas izmaiņa
Ah = h2- Ķ = 585,9 - 303,3=282,6 kJ/kg.
Adiabātas pakāpes rādītāja vidējo vērtību, izmantojot termo­
dinamisko funkciju vērtību tabulas, atrod pēc izteiksmes (1.99):
_ Ah _ 282,6 _
771 — - — OAQ ļ — i ļ 3 9 .
A u 203,1
1.5.9. Viens kg gaisa, kura spiediens pi = 0,6 M Pa un tempe^
ratūra ^ = 120°C, politropā procesā izplešas līdz spiedienam
p2= 0,l MPa. Politropas pakāpes rādītājs n = l,2 5 . Aprēķināt gaisa
temperatūru un tilpumu pēc izplešanās, kā arī procesa darbu,
iekšējās enerģijas un entalpijas izmaiņu, politropas raksturo­
jumu.
Atrisinājums. Gaisa tilpums sākuma stāvoklī:
Rh 287(273+120) n
■ 0,6.10»-----------0.188m 3/kg .
Gaisa tilpums pēc izplešanās:

»2 = 01 ( — Y =0,188 ( — -) 1,25 = 0,788 m3/kg.


' p2 ' /

Gaisa temperatūra pēc izplešanās:


^ ° -1 - 1^ 0 -788 - 275 K; fe -2 -C .

Izplešanās procesa darbs


p 007
l = _ 4 _ (/, - ts) = (120 - 2) = 135 464 J/kg.
tl —1 1)25 1
Iekšējās enerģijas izmaiņa
Au = cv (ta- t i ) = 0 ,7 2 (2 -1 2 0 ) = -8 4 ,9 6 kJ/kg,
Gaisam pievadītais siltums
ti—k 1 25 —1 40
q = c„ — (t2- h ) = 0,72 25_ Y ~ (2—120) = 50,98 kJ/kg.

Darbu var aprēķināt arī, izmantojot pirmā termodinamikas


likuma vienādojumu:
l = q - A u = 50,98— (-8 4 ,9 6 ) = 135,94 kJ/kg.
Entalpijas izmaiņa
Ah = h2- h i = cPm(t 2 - t i ) = 1,01 (2 -1 2 0 ) = -119,18 kJ/kg,
29 31
kur Cpm.= — = 1,01 kJ/(kg-K ).

Politropas raksturojums
. Au -8 4 ,9 6

vai
_ n ~ 1 _ 1,25-1
^ n-6 1,25-1,4 ’ ‘
1.5.10. 8 m3 gaisa spiedienā Pi —0,8 M Pa un temperatūrā
£i = 100°C politropā procesā izplešas līdz spiedienam p2= 0,l MPa,
pie tam gaisa tilpums trīskāršojas. Aprēķināt politropas pakāpes
rādītāju, kopējo procesa darbu un siltumu, kā arī aprēķināt gaisa
iekšējās enerģijas izmaiņu, beigu temperatūru un īpatnējo siltum ­
ietilpību.
Atrisinājums. Politropas pakāpes rādītāju nosaka pēc izteik­
smes (1.117):
„ ig p j p , _ i g ļ m
lg^aM lg 3
Gaisa izplešanās darbs pēc formulas (1.108):

L = — ^ — r ( p i V i - p 2 V 2) =
tlf 1

1 (0,8 - 106-8 —0,1 • lOe-3-8) =4479,283 kJ.


1 ,893-1
Politropas raksturojums
_ n_ļ 1,893 — 1
9 n - k . 1 ,8 9 3 -1 ,4
Procesa siltumu aprēķina pēc izteiksmes (1.114):

Q= L = 1’4,~ž1j - - - 4479,283 = - 5520,716 kJ.


rC x 1, 1 I
47
Iekšejas enerģijas izmaiņa:
At/=<pQ = 1,811 (-5520,716) = -9998,017 kJ;
. A U -9998,017
~ĀT= ~~7ĶĪ08 ~ —131,366 kj/kg,
kur gaisa masa

M - ^ r = ^ 7 S f “ 76' 108k6'
Gaisa temperatūru pēc izplešanās nosaka, izmantojot izteik­
smi (1.104):
/ V, N™-1 / 8 \ 1,893-1
T’ = T' ( i t ) =373(3 rs ! ~ I4 0 K -
Politropā procesa īpatnējais siltums pēc izteiksmes (1.115):
Au -131,366
140-373 = ° .564kJ/(Kg-K)
un

c =. —cp 1,893 0 , 2 9 8 k J / ( k g - iK ) •

1.5.11. 7 kg skābekļa politropā procesā saspiež no sākum


spiediena pi = 0,l MPa temperatūrā či = 20°C līdz spiedienam
P2= 12,0 MPa, pie tam temperatūra paaugstinās līdz 200 °C. Ap­
rēķināt politropas pakāpes rādītāju, skābekļa tilpumu pēc saspie­
šanas, saspiešanas darbu un procesa siltumu, kā arī iekšējas
enerģijas izmaiņu.
Atrisinājums. Politropas pakāpes rādītāju n aprēķina pec iz­
teiksmes (1.119):
n - 1 lg 7 y r i __ lg 473/293
n lg p 2/pi lg 12/0,1
no kurienes « = 1,11.
Skābekļa tilpums pirms saspiešanas:
v M M l = 7.8314.293
1 Pi[x 32-01 • 106
Skābekļa tilpums pēc saspiešanas:
V 0 ,1 -5 , 329-473 , 0()7,7m,
7\p2 293-12
Saspiešanas darbs.
L = * Ē _ ņ i - h ) ,^ -8 3 1 4 (2 0 -2 0 0 ) _ _
n - l V1 2> ■ (1,11 —1)32
48
Procesa siltuma daudzums

Q = L Ļ j ļ - = - 2976,034 = - 2157,625 kJ.


rC i 1 1
Iekšejas enerģijas izmaiņa
■n~ 1 n —l L 1,11-1 -2976,034
Am= ------- / = ----------- ------------------------------
\-k 1-k M 1 -1 ,4 7
= 116,916 kJ/kg.

1.6. TERM O D IN AM ISK IE CIKLI. K Ā R N O CIKLS

Aprēķinu izteiksmes

Termodinamiskā cikla darbu l vai L izsaka ar ciklam pieva­


dītā siltuma daudzuma q\ vai Q\ un ciklam novadītā siltuma
daudzuma q2 vai Q2 starpību:
l = q\ —q%, L —Q\ — Q2. . (1.120)
Cikla darbu var izteikt arī kā darba ķermeņa izplešanās pro­
cesu darba un saspiešanas procesu darba starpību (1.5. a tt.):
( 1. 121)
Atgriezeniska termodinamiska cikla termiskais lietderības koe­
ficients
<7i -<72 l Q\ —Q2 L
( 1. 122 )
T ī' ^ oī = o7'

1.5. att. T erm odinam iskais cikls p -v koordinātēs.

4 — 2149 49
I

1.6. att. K ārn o cikls p-v k o o rd in ā te s.

Kārno ciklā siltuma pievadīšana un novadīšana notiek izo-


lerm i, darba ķermeņa izplešanās un saspiešana — adiabāti
(1.6. att.). Kārno cikla termiskais lietderības koeficients
^№> = 1 - 1 ^ (1.123)
i ī
Kārno ciklā pievadītais un novadītais siltuma daudzums:

qi=RTx ln -^ -; (1.124)
V\

q2= RTs ln — . (1.125)


v4
Neatgriezeniska termodinamiskā cikla iekšējais lietderības
koeficients

iļi= ~ ; (1-126)

kur k — neatgriezeniska cikla darbs, ņemot' vērā zudumus.


Iekšējais relatīvais lietderības koeficients

T)oi= ; % i = 4 Li (U 2 7 )

kur l — atgriezeniska cikla darbs.


Iekšējo lietderības koeficientu var izteikt arī šādi:
tļi = tļoirļt- (1.128)
50
Aprēķinu piemēri

1.6.1. Darba ķermenim ciklā pievadītais siltuma daudzuma


Qi = 300kJ, iegūtais darbs L = 1 2 0 k J. Aprēķināt cikla termisko
lietderības koeficientu rjt, novadītā siltuma daudzumu Q2 un
darba ķermeņa iekšējās enerģijas izmaiņu AU.
Atrisinājums. Cikla termiskais lietderības koeficients
L 120 „ „
īlt~ Q i ~ 300~ ’ '
Dzesētājā novadītais siltuma daudzums
Q2= Q i- L = 300—120 = 180 kJ.
Tā kā darba ķermeņa param etri cikla gaitā atgriežas sākuma
stāvoklī, tad tā iekšējās enerģijas izmaiņa A £ /= 0.
1.6.2. Atgriezeniskā termodinamiskā ciklā darba ķermenis iz­
plešoties paveic darbu Li = 800kJ, tā saspiešanai patērē darbu
L2= 250kJ. Aprēķināt cikla teorētisko darbu, termisko lietderības
koeficientu, iekšējo un iekšējo relatīvo lietderības koeficientu, ja
zināms, ka ciklam pievadītā siltuma daudzums Qi = 1200kJ, fak­
tiski iegūtais darbs cikla procesu neatgriezeniskuma dēļ ir p ar
10% mazāks nekā atgriezeniskā ciklā.
Atrisinājums. Cikla darbu var uzskatīt kā starpību starp,
darba ķermeņa izplešanās darbu un saspiešanas darbu (1.5. att.).
Atgriezeniskā cikla darbs
L = L, - L2= 800 - 260 = 540 kJ .
Atgriezeniskā cikla termiskais lietderības koeficients
1 540
nt Qi 1200 ’

Neatgriezeniskā cikla darbs


Lj = 0,9L = 0,9 • 540 = 486 kJ.
Neatgriezeniskā cikla iekšējais relatīvais lietderības koeficients.

iļo i= -ļr= 0 ,9 .

Neatgriezeniskā cikla iekšējais lietderības koeficients


rļi = iļoiTļt = 0,9 •0,45=0,405.
-1.6.3. Kārno cikls noris tem peratūras intervālā no čmax = 727 °C.
līdz čmin=127°C, darba ķermeņa maksimālais spiediens
pmax = 5M Pa, minimālais spiediens pmin=0,l MPa. Aprēķināt cikla
raksturīgo punktu termiskos param etrus, tā termisko lietderības
koeficientu, pievadītā un novadītā siltuma daudzumus un cikla re­
ducēto siltumu summu. Pieņemt, ka darba ķermeņa masa ir 1 kg,
tā termodinamiskās īpašības atbilst gaisam un izpildās ideālo
gāzu likumi.
4*
Atrisinājums. Saskaņā ar cikla 1.6. attēlu p-v koordinātēs
pieņem raksturīgo punktu apzīmējumus.
1. p u n k t s . pi=/?max = 5_MPa; T\ = 727 + 273=1000 K.
īpatnējo tilpumu atrod pēc gāzu stāvokļa vienādojumā:
R T X 287-1000 nAK7/) ...
V' - — = 5.10°— ° '0 5 7 4 m /k ».
2. p u n k t s . T2= T i = 1000Ķ. Zinot, ka_ r 3= r min=400 K un
p3= pmin=0,l MPa, pēc adiabātas 2-3 vienādojuma nosaka spie­
dienu:
h 1,4

/ To \ h~1 l 1000 \ 1>4“ 1


IT ). = ° ’ 1( - 4 0 r ) = 2’4 7 M P a -
No izotermas vienādojuma izriet, ka
pivr 5-0,0574
2 ,4 7 ° 8'1 1 6 l ļ t e

3. p u n k t s . 73=400 ^ p3= 0,l MPa;


RT3 287-400 , . . . ...
P3 0, 1 - ī o 6 ’ m / g '

4. p u n k t s . Tļ = 7^3= 400 K. Izejot no adiabātas 4-1 vienādo­


jum a, atrod
h 1,4

/ ^ \ k~l „ / 400 V
P4 =

No izotermas 5-4 izsaka


psv3 0,1-1,148
°*= - 7 Г = — о д е ------- 0.568 mVkg.
Kārno cikla termiskais lietderības koeficients
m (k) = ļ - J ± = i - _ i 2 2 _ = o ,6 .
14 T1 1000
Pievadītais siltuma daudzums
qx= RT x ln — =2,303-0,287-1000 l n - ^ ^ - = 201,954 kJ/kg.
i>i 0,0574
Novadītais siltuma daudzums

q2= RT3\ n — = 2,303 •0,287• 400 In = 80,794 kJ/kg.


v4 0,568
Cikla darbs
/ = <71 — <72 = 201,954 - 80,794 = 121,160 k J /k g .

52
Parbaudes noļuka aprēķina cikla darbu, izmantojot izteiksmi
( 1. 122 ) :
l = qi Tļt <k) = 201,954 •0,6 = 121,172 kJ/kg.
Kārno cikla reducēto siltumu summa (izteiksme (1.133))
q <7i Q2 _ 201,954 80,794
T ~ 7\ ~ T 2 Ī000 400 '
Tgtad atgriezeniska Kārno cikla reducēto siltumu summa Vie­
nāda ar nulli.

1.7. OTRAIS TE R M O D IN A M IK A S LIKUMS. ENTROPIJA.


EKSERĢIJA

Aprēķinu izteiksmes

Otrais termodinamikas likums nosaka sistēmā notiekošo pro­


cesu virzienu un dod nosacījumus siltuma enerģijas pārveidoša­
nai mehāniskajā enerģijā. Matemātiski šo likumu izteic sakarība
TdS^dQ, (1.129)
kur dS ir sistēmas entropijas izmaiņa.
Entropijas izmaiņas vispārīgā izteiksme ir šāda:
2

(1.130)

Pirmā un otra termodinamikas likuma apvienojumu izsaka iz­


teiksmes
TdSļzdU+pdV (1.131)
un
TdS^dH -Vdp. (1.132)
Attiecību qJT sauc par reduceto siltumu. Kārno ciklā reducēto
siltumu summa

(1.133)

Jebkuram brīvi izraudzītam ciklam

(1,134)

So izteiksmi sauc par Klauziusa integrāli. (Vienādības zīme iz­


teiksmēs attiecas uz atgriezeniskiem procesiem un cikliem, nevie­
nādības — uz neatgriezeniskiem.)
Ideālām gāzēm parasti entropijas lielumu normālos apstākļos
(Po = 101 325 Pa, T0= 2 73,15 K) pieņem vienādu ar nulli. Ent ropiju
aprēķina pēc šādām sakarībām:
T v
s = c v ln -——+ i ? ln ---- ; 1.135)
2/3 v0
1
s = cP ln —-1 — RD l1n —P ; 1.136)
273 p0
t —
s = cv ln P +
— , Cp 1ln ----
v .
1.137)
Po v0

Entropijas izmaiņa termodinamiskaja procesā:


T2 Vļ
s2- S i = cv \ n —— \-R ln---- ; 1.138)
T1 v1

s2—Si = C pln-^— i? ln — ; 1.139)


1 1 P1
, P2 , *>2
S2 —«Sļ —Gx>ln ----- b Cp ln ---- . 1.140)
Pl »1
Piemērojot entropijas izmaiņas formulas atsevišķiem :ermo-
dinamiskajiem procesiem, iegūst:
izohorai s2—Si = Cu l n— -; 1.141)
J1
izobārai s2—Sj = cp ln-^r-; 1.142)
11
izotermai s2—Sļ = R l n —?-—R l n - ^ - ; l.\43)
01 P2
adiabātai s2—Si = 0; s2=Si = const; 1.144)
1.1 . , T2 n-k T2
politropai s2- S i = c ln -^ r -= c „ ------— l n - = - . - 1.145)
Tļ n —1 Tļ
Izmantojot gāzu termodinamisko īpašību tabulas no grām atas
[1.9], entropijas izmaiņu nosaka šādi:

s2—si = s2°—S[°—R ln ---- , (1.146)


P1
kur Si° un s2° ir entropijas tem peratūras funkcijas atbilstoši tem­
peratūrā Tļ un temperatūrā T2.
Entropijas vērtības un izmaiņu var nolasīt arī tieši no T-s vai
h-s diagrammas attiecīgajai gāzei.
Ekserģija ir termodinamiskās sistēmas maksimālais darbs,
kuru tā var paveikt, nonākot atgriezenisku procesu veidā līdz­
svarā ar apkārtējās vides parametriem.
54
Sistēmas stāvokļa ekserģija, izsakot to ar iekšējo enerģiju, ir
e = u - u 0- T 0( s - s 0) - P o ( v o - v ) (1-147)
vai
e = ka)~ht) - P o ( v o - v ) . (1.148)
Ekserģija, kas izteikta ar entalpiju,
e = h —hQ—T0(s —s0). (1.149)
Ideālām gāzēm formula (1.149) iegūst šādu veidu:

e=Cp(T— T0) —T0 ( C p l n ~ - R l n — ) . (1.150)


' 10 Po 1
Izmantojot gāzu termodinamisko funkciju tabulas no grām atas
[1. 9], izteiksme (1.150) ir šāda:

e —h —haВ ( s ° - s 0° - t f l n — ) . (1.151)
Po
Siltuma plūsmas q ekserģija

e= q ( l - ~ ) = q - T 0Ass. (1.152)

Neatgriezenisku procesu dēļ radušos sistēmas ekserģijas zu­


dumus atrod kā starpību starp sistēmas ekserģiju 1. un 2. stā­
voklī:
Ae = el —e2; (1-153)
Ae = T0Ass, (1.154)
kur Ass ir sistēmas entropijas izmaiņa.
Izteiksmi (1.154) sauc par Ģui—Stodolas vienādojumu.
Ekserģiskais lietderības koeficients ir iegūtās ekserģijas Aej
attiecība pret patērēto ekserģiju Aep:

( 1 .1 6 6 )

Plūsmas siltumapm aiņas aparātiem

t l e = l ~ - ..^ - (1.156)
Л вр

Siltuma dzinēju ciklu ekserģiskais lietderības koeficients

Tļe= -------Ļ - T - . (1-157)


q i - T 0As
Gāzu maisījuma entropiju sm veido tā komponentu entropiju
Si summa pirms sam aisīšanas un entropijas pieaugums samaisī-
šanas procesā Asm.
55
Samaisot i gāzes, kuru sākuma spiedieni un tem peratūras ir
vienādi, entropijas pieaugums
n

Asm= V i rriiRi ln • (1.158)


i = 1 T i

Gāzu maisījuina entropija


71 71 n

Sm= ^ i m iSi + ASni= rtliS i+ fn iR iln — , (1.159)


i=1 i=I Ti

Aprēķinu piemēri

1.7.1. Aprēķināt entropiju 50 kg alumīnija m asai 300°C tem­


peratūrā, ja zināms, ka alumīnija vidējā īpatnējā siltumietilpība
cPm=0,955 kJ,/ (kg -K). Entropiju 0°C temperatūrā pieņemt vie­
nādu ar nulli.
Atrisinājums. Alumīnija m asas entropijas aprēķinā var pie­
ņemt, ka siltuma uzņemšanas process ir izobārs.

c f ii/T f CpmdT T
—M J ---- - -------Mcprn ln —-----
, T„ 0

= 50 *0,955 ln — — = 3 5 , 4 kJ/K.
J tl o

1.7.2. Izmantojot pirmā un otrā termodinamikas likuma apvie­


nojumu, atrast ideālo gāzu entalpijas izmaiņas izteiksmi izobāram
procesam.
Atrisinājums. Apvienotais pirmā un otrā termodinamikas
likuma vienādojums ir
Tds —dh —vdp.
Izsakot no vienādojuma entropijas izmaiņu izobāram procesam,
iegūst
dh vdp CpdT
ds=~Y~ T ~ T "

ļ* CpdT 1^2
s 2 ~ sl ~ J ---- —Cpmln-—-.
r, 1 ll

1.7.3. Aprēķināt 1 kg gaisa entropiju spiedienā pi = 0,9 MPa


un temperatūrā ^i = 350oC pēc divām metodēm: pieņemot nemai­
nīgu īpatnējo siltumietilpību un lietojot gāzu termodinamisko
funkciju tabulas. Salīdzināt iegūtos rezultātus.
56
Atrisinājums. Gaisa ka divatomu ideālās gāzes īpatnēja sil­
tumietilpība pēc 1.3. tabulas datiem ir šāda:

CP ļx 28,96 1 :' ° 1 2 k J / ( k g - K ) •

Gaisa entropija, pieņemot po = 0,l MPa, ir

1. Ķ - R 1„ ^ = 1,012 - 0 ,2 8 7 t a |f -

= 0,204 kJ/(kg-K ).

Entropijas aprēķināšana, lietojot termodinamisko funkciju


tabulas no grāmatas [1.9].
Izmantojot temperatūru kā argumentu, gaisam no tabulām a t­
rod: tem peratūrā *i = 350°C s i° = 7,4490 kJ,/(kg-K) un temperatūrā
f0= 0 °C s0°=6,6080 k J/(kg-K ). Pēc izteiksmes (1.146) gaisa en­
tropija

Sl = sjo- s0° - R ln — = 7,4490 - 6,6080 -0 ,2 8 7 l n — =


Po 0,1
= 0,210 kJ/(kg-K ).
Rezultātu relatīvā atšķirība

Izmantojot termodinamisko funkciju tabulas, entropijas aprē­


ķins ir precīzāks.
1.7.4. Skābekli, kura sākuma spiediens pi = 0,_l MPa un tem­
peratūra 30 °C, saspiež līdz 10 MPa. Rezultātā temperatūra
paaugstinās līdz 150 °C. Aprēķināt skābekļa entropijas izmaiņu.
Atrisinājums. Skābekļa m asas īpatnējo siltumietilpību, izman­
tojot 1.3. tabulu, atrod šādi:

= i ! i £ - = - ? ^ L = 0,916 kJ/ (kg • K ).

Skābekļa entropijas izmaiņa saskaņā ar izteiksmi (1.139) ir

A s= s2—Sļ = cP ln-— — R ln - ^ - =

57
Izmantojot tabulas no gram atas [1 .9 ],atrod S i° = 6 , 4234 kJ/(kg-K);
■S2°=6,7336 kJ/ (kg • K ).

A s = s2—sļ = s2°—S]°—R ln - ^ - =
Pi
= 6,7336- 6,4234 - ■ln ~ = - 0,886 kJ/ (kg • K ).
oZ U, 1

Rezultātu relatīvā atšķirība

1.7.5. 3 kg slāpekļa ar sākuma spiedienu Pi = 3 MPa un tem


peratūru či = 27°C izotermi izplešas, tilpumam trīskārtīgi palieli­
noties. Aprēķināt slāpekļa m asas entropijas izmaiņu.
Atrisinājums. Pirms izplešanās slāpekļa tilpums

o m i* .
piļi 3 • 10 •28

Entropijas izmaiņa

V9 8 314
S 2—S ļ = M R l n - r ^ - = 3 - - ~ —l n 3 = 0,979 kJ/K.
V\ 28

1.7.6. Gaisa tilpums spiedienā pi = 0,2 MPa un tem peratūr


/i = 20°C ir 1^1= 20 m3. Aprēķināt entropijas izmaiņu, ja gaisa
temperatūru paaugstina līdz ^ = 500 °C: 1) izohorā procesā;
2) izobārā saspiešanas procesā; 3) adiabātā saspiešanas procesā;
4) politropā saspiešanas procesā ar pakāpes rādītāju n = l,8 5 .
Atrisinājums. Gaisa masa

.. p 1Vl 0,2-106-20
~ ^ r T = ~ 287^293 47'5 6 8 k 8-

Gaisa vidējā īpatnējā siltumietilpība, izmantojot sakarību no


1.3. tabulas,

Cp = Cpm= 0,9952 + 0,000 093 49 (tļ + 12) =


= 0,9952 + 0,000 093 49 (20+500) = 1,044 kJ/ (kg • K );
c©=Cvm= 0,7084 -|- 0,000 093 49 (t\ + 12) =
= 0,7084 + 0,000 093 49 (20 + 500) = 0,757 kJ/ (kg • K ).
58
Entropijas izmaiņa gaisa masai:
1) izohorā procesā
T 773
AS = S2—5 j = Mcvm \ n ~ = 47,568• 0,757 Iri— =

= 34,932 kJ/K;
2) izobārā procesā
T 773
AS = S2—Si = Mcpm ln у . =47,568 • 1,044 ln ~ =

= 48,176 kJ/K;
3) adiabātā procesā
AS = S2- S , = 0;
4) politropā procesā
n —k Tļ
A S = S 2—S i = M c vm-----—ln — ==
n —1 Ti
ļ oc_ļ дл 77^
= 47,568 •0,757- ln 18,494 kJ/K.
1,85—1 293
1.7.7. Skābekļa spiediens balonā p = 14 MPa, masa M = 7 kg,
tem peratūra t = 30 °C. Aprēķināt 1 kg skābekļa ekserģiju un ko­
pējo ekserģiju, ja apkārtējās vides param etri ir šādi: spiediens
P o = 0 , l MPa un tem peratūra £o=10°C .
Atrisinājums. Skābekļa ekserģija
e = u-U o-Tv(s-So)-Po(vo-Vi).
Aprēķina izteiksmē ietilpstošos lielumus:

—C'um '* <=0,9173-30 = 27,519kJ/kg;

U q — Cvm fo= 0,9156-10 = 9,156 kJ/kg;


T r> 303 14
S = C” 1П Ш l n ^ - = °' 9182, n273 - ° ' 25981П O T "
= -■1,188 kJ/ (kg -K);
s0= C i,ln ~ - —R ln — =0,9173 l n ^ ^ —0=0,033 kJ/(kg-K );
21 о pо 2i о
RT, 259,8-283
' 1
RTi 259,8-303 лпл, „ 0 3/1
o i= ------= — —— - ' = 0,005 62 m3/kg.
pi 14-10b
59
1 kg skābekļa ekserģija
e = 2 7 , 5 1 9 —9 ,1 5 6 —2 8 3 ( — 1,188 —0,033) —0,1 • 106 (0,735 —
—0,005 62) = 290 995 J/kg = 290,995 kJ/kg.
Skābekļa kopējā ekserģija
£ = eM =290,995-7 = 2036,965 kJ.
1.7.8. Karsts gaiss spiedienā p = 2 M Pa un tem peratūrā t ~
= 300 °C plūst pa cauruļvadu. Aprēķināt gaisa plūsmas ekserģiju,
ja apkārtējās vides param etri ir p0= O,15 M Pa un ^0=100°C.
Atrisinājums. Pieņemot, ka gaiss ir ideāla gāze, var izm an­
tot izteiksmi
e —Cp (T — T0) —r 0 ( cp \n-Ķ— R ln — ) =
' io Po '
= 1,0256(573-373)-373 ( 1,0256 l n ~ -0 ,2 8 7 I n ^ ) -

=198,780 kJ/kg.
1.7.9. Aprēķināt pa cauruļvadu plūstošā 1 kg karstā ūdens
ekserģiju spiedienā pi = 0,6 MPa un temperatūrā ^ = 140 °C, pie­
ņemot, ka apkārtējās vides param etri ir šādi: po = 0,l MPa, t0=
= 20°C. Karstā ūdens īpatnējo siltumietilpību pieņemt kā cv ~
= 4,2kJ/(kg-K ). _
Atrisinājums. Šķidruma plūsmas ekserģija
J
e = hļ - h 0- T 0(sl - s 0) = c p {ti-to ) - T 0cp \ n —^-=
i o -

= 4,2 (140 —20) -2 9 3 -4 ,2 l n ^ = 8 1 , 6 kJ/kg.


.Av70
1.7.10. Slāpeklis, pārvarot hidrauliskās pretestības, plūst pa
cauruļvadu. Tā param etri cauruļvadā mainās no pi = 5 MPa, t\ —
= 300°C līdz p2==2 MPa, č2= 250°C. Apkārtējās vides parametri:
temperatūra č0=10°C , spiediens po = 0,l MPa. Noteikt 1 kg slā­
pekļa ekserģijas izmaiņu cauruļvadā. Aprēķinam izmantot ideālo
gāzu termodinamisko īpašību tabulas.
Atrisinājums. Slāpekļa ekserģijas izmaiņu cauruļvadā aprē­
ķina, izmantojot tabulu datus no grām atas [1.9].
e2- e 1= /i2- / i i - T o ( s 2- s 1) =

= h2- h l - T 0 ( s 2 —Si°—R ln — ) =
' Pi 1
= 544,68 - 597,90 - 283 (7,4232 - 7,5204) -

-0,2968 ln ^ - ) = -102,67 kJ/kg.

Slāpeklim plūstot cauruļvadā, ekserģija ir samazinājusies ne­


atgriezenisku procesu rezultātā.
60
1.7.11. Aprēķināt siltuma ekserģiju, kas izdalās, sadedzinot
1 kg kurināmā, kura sadegšanas siltums Qza = 41 000 kJ/kg, ja
degšanas temperatūra- ir 1200 °C. Apkārtējās vides parametri:
spiediens p0= 0,1 MPa, tem peratūra čo= 20°C.
Atrisinājums. Maksimālo darbu (ekserģiju) , siltums var veikt
Kārno ciklā starp doto temperatūru Ti un apkārtējās vides tem­
peratūru To:
e= Q ( l - ~ ) —Q — T o ~ = Q — To(Sļ —So).

Entropijas izmaiņa
•Si —S q= C ln ,
i o
kur C ir kurināmā degšanas produktu siltumietilpība, ko tempe­
ratūras intervālā T ļ . . . T0 atrod šādi:
Q
C=— - — .
Ti-To
1 kg kurināmā sadegšanas siltuma ekserģija

- 41 000 ( 1— . ]47| 93293 i n - i g - j =0,60.4.000 =


= 24 600kJ/(kg kurinām ā).
1.7.12. Rekuperatīvā tipa siltumapm aiņas aparātā ar dūmgā-
zēm uzkarsē gaisu no tem peratūras či = 100°C līdz temperatūrai
*2= 300°C. Dūmgāzes šajā procesā atdziest no tem peratūras t3=
= 400 °C līdz tem peratūrai £4=200°C . Dūmgāzu un gaisa masu
caurplūdes siltumapm aiņas aparātā ir vienādas. Dūmgāzu īpašī­
bas pieņemt vienādas ar gaisa īpašībām; siltuma zudumus un
aparāta hidraulisko pretestību var neievērot, pieņemot, ka process
ir izobārs. Apkārtējās vides tem peratūra č0= 20°C. Noteikt ekser-
ģijas zudumus un iekārtas ekserģisko lietderības koeficientu.
Atrisinājums. Ekserģijas zudumus siltumapm aiņas aparātā ne­
atgriezenisko siltuma pārejas procesu dēļ var noteikt pēc Ģui—
Stodolas izteiksmes: Ae = T0Ass.
Sistēmas entropijas izmaiņa Ass summējas no dumgāzu entro­
pijas izmaiņas Asi un gaisa entropijas izmaiņas As2 siltumap-
mainas aparātā:
T Tļ
Ass=AS] + As2= ($4 —Sļ) + (s2 Sļ) —Cp ln — HCp ln — =
13 M

= 1,0451 ln ~ +1,0256 l n | J | = —0,3686+0,4403 =


b lo o lo

= 0 ,0 7 2 k J / ( k g - K ) . '

61
Ekserģijas zudumi siltumapm aiņas aparata
A e = 293-0,072 = 21,1 kj/kg.
Siltumapmaiņas aparāta ekserģisko lietderības koeficientu sa ­
skaņā ar izteiksmi (1.156) atrod šādi:
T0A s _________T0As
e3- e 4 hs-hļ-Tois^-Si)
T0&s

=0,79.
1,0451 (400 - 200) -293-1,0451 In —

1.7.13. Aprēķināt 1 kg gāzu maisījuma entropiju, kurš sastāv


no ūdeņraža un skābekļa, spiedienā pi = 0,2 MPa un temperatūrā
/i = 200°C. Gāzu maisījuma sastāvs masas daļās: mH2 = 0,l;
« o 2= 0,9. Aprēķinā pieņemt, ka spiedienā p 0= 0 , l M Pa un tempe­
ratūra č0= O cC gāzu entropija vienāda ar nulli. Izmantot gāzu
termodinamisko funkciju tabulas no grām atas [1.9].
Atrisinājums. Gāzu maisījuma entropiju veido tā komponentu
entropijas un entropijas izmaiņa sam aisīšanas procesā.
Maisījumā ietilpstošā ūdeņraža entropija

P0
= ( 71,4392-63,5305- M i i l n - ^ - ) 0,1 =

= 0,5027 kJ/ (kg -K).


Maisījumā esošā skābekļa entropija

= (6 ,8 4 0 3 - 6 ,3 2 8 0 - ^ i l n M ) 0,9 =

= 0,2990 kJ/ (kg -K).


M aisījuma tilpuma sastāvs
«H j 0 ,1
Entropijas pieaugums gazu samaisišanas procesa

Asm= m H2i?H 2 ln ---------ļ-"W


\ ? 0 2 ln ------ =
r H2 j/02

= 0,4244 k J/ (k g -K ).
M aisījum a entropija
Sm = SH 2+ S o 2+ A s m =

= 0 ,5 0 2 7 + 0 , 2 9 9 0 + 0,4244 = 1,2261 kJ/ (kg •K ) .

1.8. ŪDENS TVAIKA TERMODINAMISKIE PARAMETRI


UN PROCESI

Aprēķinu izteiksmes

Ūdens tvaiks ir reālā gāze. Tā vispārīgās termodinamiskās


sakarības var attiecināt arī uz citām reālām gāzēm. Atkarībā no
stāvokļa ūdens tvaiks var būt sauss piesātināts, m itrs piesātināts
un pārkarsēts.
Sausa piesātināta tvaika raksturīgos lielumus var noteikt pēc
4.3. un 4.4. tabulas vai ūdens tvaika tabulām grāmatā [1.4], kā
arī izmantojot ūdens tvaika diagrammas.
M itrs piesātināts tvaiks satur gan sausu tvaiku, gan arī ne-
iztvaikojušo šķidruma daļu savstarpēja līdzsvara stāvoklī. To
raksturo temperatūra vai spiediens un tvaika sausuma pakāpe x :

kur m ' — šķidruma masa viena kilograma mitra tvaika;


m" — sausa tvaika masa vienā kilogramā mitra tvaika.
P ar tvaika mitruma pakāpi sauc lielumu
y= \ -x. (1.161)

Mitra, piesātināta tvaika parametrus var noteikt pēc 4.3., 4.4. ta ­


bulas un tālāk dotajām formulām, kā arī izm antojot ūdens tvaika
diagrammas.
Pārkarsēta tvaika stāvokli raksturo tā spiediens un temperatūra.
Pārējos lielumus var noteikt, izmantojot tabulas vai ūdens tvaika
diagrammas.
Iztvaikošanas siltums r(kJ/kg) sastāv no iekšejā iztvaikošanas
siltuma p = u " — u' un ārējā iztvaikošanas siltuma %ķ—p ( v " — v ' ) :
r = h" —h' = u" —u '+ p {v " —v') = 9 + 11). (1.162)

63
K ritiskajā spiedienā pk = 22,115 M Pa iztvaikošanas siltums
r = 0.
Sausa piesātināta tvaika entalpija
h" —h' + r. (1.163)
Sausa piesātināta tvaika iekšējā enerģija
u " — u ' + p = h " —pv” . (1.164)
Mitra piesātināta tvaika īpatnējais tilpums
vx —v " x + ( l —x ) v ' (1.165)
un

x = Vx~ V ■ n
(1.166)

J a * > 0 ,8 un p < 3 M Pa, tad


vx ~ v " x . (1.167)
M itra piesātināta tvaika entalpija
hx = h ' + r x = h ' + { h " - h ' ) x = (1 - x ) h ' + x h " (1.168)
un
hx —h' icq\
(U69)
Mitra piesātināta tvaika iekšējā enerģija
ux= u ' + p x = hx - p v x. (1.170)
Pārkarsēta tvaika entalpija
h = h" + qv, (1.171)
kur
qv = h - h " . (1.172)
Pārkarsēta tvaika iekšējā enerģija
u,= u"-sr qp—p ( v — v " ) = h —pv. (1.173)
Iekšējās enerģijas un entropijas vērtības ūdens tvaikam tā
trīskāršajā punktā (č~ 0 ,0 1 °C , p = 0,000 610 8 M Pa) parasti pie­
ņem vienādas ar nulli.
Verdoša šķidruma entropija

's-' = C pm l n— . (1-174)
' l tr
Sausa piesātināta tvaika entropija

s" = s ' + ~ . (1.175)


*.S

M itra piesātināta tvaika entropija


sx= (1 —x ) s ' + s " x = s ' + (s"—s')x ( 1. 176)

64
un
Sx S
( 1.177)
X— ?= P --
Pārkarsēta tvaika entropija
T
s = s" + cvm ln -rr- . (1.178)

Fazu pārejās vienādojums jeb Klapeirona— Klauziusa vienādo­


jum s pārejai no šķidrās uz tvaika fāzi:
dps s —s'
dTš ~r~rT/ ----- 7\— • (1.1-79)
Ts { v " - v ' )
Līdzīgi var uzrakstīt šo vienādojumu arī citām fāzu pārejām,
ņemot atbilstošas fazu pārejas temperatūras, spiedienus un sil­
tuma efektus.
Tvaika procesu aprēķiniem plaši izmanto ūdens tvaika h-s
diagrammu (1.7. a tt.).
Tvaika galveno termodinamisko procesu izolīniju raksturs p-v,
T-s un h-s diagrammās parādīts 1.8.— 1.11. attēlā. Darbu, sil­
tumu un iekšējās enerģijas izmaiņu nosaka pēc šādām sakarībām.

1.7. att. Lielumu nolasīšana h-s diagramma.

5 — 2149 65
1.8. att. Ūdens tvaika izo-
horais process:
a — p-v k o o rd in ā tē s; b —
T-s k o o rd in ā tē s; c — h -s k o -
ordinā.tēs.

1.9. att. Ūdens tvaika izo-


bārais process:
a — p-v k o o rd in ā tē s; b —
T-s k o o rd in ā tē s; c — h - s k o -
o rd in ā tē s.

66
1.10. att. Odens tvaika
izotermais process:
a — p- v k o o rd in ā tē s; b —
T-s k o o rd in ā tē s; c — h-s ko­
o rd in ā te s.

1.11. att. Ūdens tvaika


adiabātais process:
a — p-v k o o rd in ā tē s; b —
T-s k o o rd in ā te s; c — h-s k o ­
o rd in ā tē s.

5* 67
Izohorā procesā, o = const (1.8. att.):
darbs / = 0 ;
siltums qv= u ļ —u\ — h2 —h\ — v (p 2 ~ p i ) ,’ (1.180)
iekšējā enerģija u = h —pv. (1.181)
Izobārā procesā, p = const (1.9. att.):
darbs l = p { v 2 —t>i); (1.182)
siltums qP = h2 —hū (1.183)
iekšējās enerģijas izmaiņa
Au = u2—u l = h2—h l —p ( v 2 — vl) = q p —l. (1.184)
Izotermā procesā, č= co n st (1.10. att.):
siltums q — T ( s 2 — S i); (1-185)
iekšējās enerģijas izmaiņa
Au = u2 — u l = h 2 —h i — (p2V2 ~piVi)-, (1.186)
darbs
l = q ~ (u2- u l) = T ( s 2- s x) ~ h 2 + h l + ( p 1v2-~Piv{). (1.187)
Adiabāta Ģ =const ( 1 . 11 . att.) atgriezeniskā procesā noris ar
nosacījumu s = const. Procesa vienādojums p-v koordinātēs:
pvh = const. (1.188)
Pārkarsētam tvaikam £ — 1,3;
sausam piesātinātam tvaikam 1,135;
mitram piesātinātam tvaikam 1,035 + 0,1 x,
kur x ir tvaika sausuma pakāpe adiabātā procesa sākumā.
S a jā procesā iekšējās enerģijas izmaiņa
A«.—w2 —Ui = h2—h i — (p2v2~ PiVi); - (1.189)
darbs
l = - { u 2 — u i ) = h 1— h2- ( p i V i —p 2 V2) . (1.190)

Aprēķinu piemēri

1.8.1. Ūdens tvaika spiediens p = l,0 M P a un īpatnējais tilpums


u = 0,1946 m3/kg. Noteikt tvaika stāvokli un tā temperatūru, ental-
piju un entropiju.
Atrisinājums. No ūdens tvaika 4.4. tabulas spiedienā p =
= l,0 M P a atrod, ka u = i/' = 0,1946m 3/kg. Tātad ir sauss piesāti­
nāts tvaiks. S a jā stāvoklī nosaka pārējos parametrus: tempera­
tūra £= 179,88°C ; entalpija h" = 2778kJ/kg; entropija s " ~
= 6,5787 k J/ (k g -K ).
1 .8 .2 . Ūdens tvaika temperatūra t —200°C , spiediens p =
= 0 ,6 M Pa. Noteikt tvaika stāvokli un parametrus, izm antojot
ūdens tvaika tabulas.
Atrisinājums. Lai noteiktu ūdens tvaika stāvokli, tā tem pera­
tūru dotajā spiedienā salīdzina ar piesātināšanas temperatūru ts.
No ūdens tvaika 4.4. tabulas atrod, ka spiedienā p = 0,6 M Pa
temperatūra ts — 158,84 °C. Tā kā tvaika piesātināšanas tempera­
tūra ir zemāka nekā dotā tvaika temperatūra, tad tvaiks ir pār­
karsētā stāvoklī. No pārkarsēta ūdens tvaika 4.5. tabulas pēc
temperatūras un spiediena nosaka pārējos parametrus: īpatnējais
tilpums v = 0,3520 m3/kg; entalpija /i=2849 kJ/kg; entropija s =
= 6,963 kJ,/( k g -K ).
1.8.3. Noslēgta rezervuāra, kura tilpums F = 2 m3, līdzsvara
stāvoklī spiedienā p = 1,2 M Pa atrodas 5 0 0 kg verdoša ūdens un
sāuss piesātināts tvaiks. Aprēķināt kopējo tvaika sausuma pakāpi
tvaika-šķidruma maisījumam, noteikt tā temperatūru un īpatnējo
tilpumu.
Atrisinājums. Nosaka verdoša šķidruma (ūdens) aizņemto til­
pumu spiedienā 1,2 M Pa. Saskaņā ar 4.4. tabulu ūdens tilpums
šajā stāvoklī t/=0,001 138 5m 3/kg un piesātināšanas temperatūra
f,=* 187,95 °C.
Ūdens tilpums
V ' = i/AT= 0,001 138 5 •500 = 0,5693 m3.
Sausa piesātināta tvaika tilpums
ļ/"= V ~ V ' = 2 - 0,5693 = 1,4307 m3.
Sausa piesātināta tvaika masa
V" 1,4307
" = ^ “ T l 6 3 3 - 8 '7 6 1 k g '
Mitra piesātināta tvaika sausuma pakāpe saskaņā ar izteik­
smi (1.160):
№ 8,761
U '+ M " 500+ 8,761 ’ '
■ 1.8.4. Ūdens tvaika stāvokli raksturo tā temperatūra č= 1 9 0 °C
un sausuma pakāpe „* = 0,8. Noteikt tvaika īpatnējo tilpumu, ental-
piju, iekšējo enerģiju, pilno, iekšējo un ārējo iztvaikošanas sil­
tumu.
Atrisinājums. Tā kā tvaika sausuma pakāpe * = 0 ,8 < 1 , tad
tvaiks ir mitrā piesātinātā stāvoklī. 4.3. tabulā pēc temperatūras
nolasa tvaika piesātināšanas spiedienu: p = 1,2553 MPa.
Pārējos tvaika parametrus aprēķina, zinot sausuma pakāpi.
3im nolūkam pēc 4.3. tabulas temperatūrā /f= 190°C nolasa: pie­
sātinātā šķidruma (ūdens) īpatnējais tilpums z/=0,001 141 5 m3/kg;
sausā piesātinātā tvaika īpatnējais tilpums t)//= 0,1564; piesāti­
nātā šķidruma entalpija h ' = 807,5 kJ/kg; sausā piesātinātā tvaika
entalpija h" = 2786 kJ/kg; piesātinātā šķidruma entropija s ' =
= 2,2357 k J/ (k g -K ); sausā piesātinātā tvaika entropija s" =
= 6,5074 kJ/ (kg- K ).
M itra piesātinātā tvaika tilpums
vx = v " x + (1 —x) y/= 0,1 5 6 4 -0 ,8 + (1 —0,8)0,001 141 5 =
= 0,1249 m 3/kg;
ental'pija
hx = h ' + { h " - h ' ) x = 8 0 7 ,5 + (2 7 8 6 -8 0 7 ,5 )0 ,8 = 2390,3 kJ/kg;
entropija
s* = s ' + (s" —s') x = 2,2357 + (6 ,5 0 7 4 -2 ,2 3 5 7 )0 ,8 =
= 5,6531 k J/ (k g -K ).
Sausā piesātinātā tvaika iekšējā enerģija, rēķinot to no trīs­
kāršā punkta stāvokļa, kurā y'tr = 0,001 m3/kg, h' tr^O:
u" = ( h" - h'tr) - p { v " ~ v'tr) = 2786 •103 —0 —
— 1,2553-106(0,1564 —0,001) =
= 2 590 926 J/kg= 2590,926 kJ/kg.
Piesātinātā šķidruma iekšējā enerģija
v'tr) = 807,5 •10 3 - 0 -
-1 ,2 5 5 3 •10 6 (0,001 141 5 - 0,001 ) = 807 322 J/kg =
= 807,322 kJ/kg.
Iekšējais iztvaikošanas siltums
p = « " _ « ' = 2 5 9 0 ,9 2 6 -8 0 7 ,3 2 2 = 1783,604 kJ/kg;
ārējais iztvaikošanas siltums
iļj= p (v" — v') = 1,2553 •106 (0,1564 - 0,001 14 1 5) =
= 194 896 J/kg = 194,896 kJ/kg;
pilnais iztvaikošanas siltums
T= p + iļj = 1783,604 + 194,896 = 1978,500 kJ/kg.
Pēc 4.3. tabulas datiem, r — 1979 kJ/kg.
1.8.5. Traukā, kura tilpums 30/, 150°C temperatūra atrodas
mitrs ūdens tvaiks ar kopējo masu 2,0 kg. Noteikt tvaika spie­
dienu, mitruma pakāpi un īpatnējo tilpumu.
Atrisinājums. No piesātinātā stāvokļa 4.3. tabulas atrod, ka
150 °C temperatūrā tvaika spiediens p = 0 ,4760 M Pa, šķidruma īpat­
nējais tilpums t/ = 0 , 0 0 1 1 m3/kg (noapaļojot), sausa piesātināta
tvaika īpatnējais tilpums v " = 0 ,3926 m3/kg.
M itra piesātināta tvaika īpatnējais tilpums

^ = -^ ^ = W i5 0 m 3/kg.

Tvaika sausuma pakāpe


vx - v ' _ 0 ,0 1 5 0 -0 ,0 0 1 1 _ nnQft
*■ v"-v' 0 ,3 9 2 6 -0 ,0 0 1 1 ’ '
Tvaika mitruma pakape
y ~ l —x — 1 —0,036 = 0,964.
1. 8 .6 . Ūdens tvaika stāvokli procesa sākumā nosaka spiediens
pi = l M Pa un temperatūra či = 550°C , bet procesa beigās — spie­
diens p 2 = 0,01 M Pa un tvaika sausuma pakāpe .*2 = 0,9. Izm an­
tojot ūdens tvaika h-s diagrammu, noteikt entalpijas h, entropijas
s un īpatnējā tilpuma v vērtības procesa sākumā un beigās, kā
arī atrast temperatūru t2.
Atrisinājums. No h-s diagrammas redzams, ka tvaika sākuma
stāvokli raksturojošais punkts (izobāras pi = lM P a un izotermas
^i = 550°C krustpunkts.) atrodas virs sausa piesātināta tvaika
līknes x = l , tādēļ tvaiks ir pārkarsētā stāvoklī. Procesa beigu stā­
vokli raksturo izobāras p2 = 0,01 M Pa un sausuma pakāpes līknes
x 2 —0,9 krustpunkts. Tvaiks ir mitrā piesātinātā stāvoklī.
No diagrammas atrod:
punktam 1
uz ordinātu ass ( h ) — h\ — 3590 kJ/kg,
' uz abscisu ass (s) — s t = 8,0 k J/ (k g -K ),
uz izohoras, kas iet caur punktu 1, — i»i=0,38 m 3/kg;
punktam 2
uz ordinātu ass ( h ) — h2 = 2330 kJ/kg,
uz abscisu ass (s) — s 2 = 7 ,3 k J/ (k g -K ),
uz izohoras, kas iet caur punktu 2, — t?2= 12,1 m3/kg.
M itra tvaika apgabalā izoterma sakrīt ar izobāru, tādēļ pun­
ktā 2 temperatūru nolasa uz sausa piesātināta tvaika līnijas
x = l tās krustpunktā ar izobāru p2: ^ = 4 6 ° C .
Jāpiezīmē, ka parametru vērtības precīzāk var noteikt, izman­
tojot ūdens tvaika termodinamisko īpašību tabulas.
1.8.7. Aprēķināt verdoša šķidruma, sausa piesātināta un pār­
karsēta tvaika (^ = 500°C ) entropiju 0,5 M Pa spiedienā, ja
zināms, ka verdoša šķidruma īpatnējā siltumietilpība ir
4,32 k J/ (k g -K ), pārkarsēta tvaika īpatnējā siltumietilpība ir
2 ,1 2 kJ/(kg-K ) un iztvaikošanas siltums r = 2 1 0 9 kJ/kg. Rezultā­
tus salīdzināt ar tabulu datiem.
Atrisinājums. Šķidruma (ūdens) entropija spiedienā p =
= 0,5 M Pa piesātinātā stāvoklī *
T* 424 99
s' = ln - J - = 4 ,3 2 In = 1,91 k J/(kg •K ).

Sausa piesātināta tvaika entropija


r 2109
s» = s ’ + ^ m + — — , 6 ,S7 k m s . K ) .

Pārkarsēta tvaika entropija

s = s " + cP l n - ^ - = 6 , 8 7 + 2 , 1 2 ln = 8 ,1 4 k J/(k g -K ).

71
Entropija saskaņā ar tvaika tabulu datiem:
piesātinātam šķidrumam s' = 1,860 kJ./(kg •K );
sausam piesātinātam tvaikam s" = 6,822 k J/ (k g -K );
pārkarsētam tvaikam ( t — 500°C ) s = 8 ,0 8 6 k J/ (k g -K ).
1.8 .8 . Pam atojoties uz Klapeirona— Klauziusa vienādojumu,
noteikt ūdenim iztvaikošanas siltumu un entaipijas izmaiņu iz­
tvaikošanas procesā 0,7 M Pa spiedienā. Salīdzināt ar tabulu da­
tiem.
Atrisinājums. Klapeirona— Klauziusa vienādojuma (1.179)
ietilpstošo atvasinājumu d p J d T s var atrast speciālajā literatūra
[1.11]. Aptuvenam aprēķinam izmanto temperatūras un spiediena
pieauguma galīgās vērtības. No 4.4. tabulas izriet, ka spiediena
intervālam ps = 0 , 6 8 .. . 0,72 M Pa atbilst temperatūras izmaiņa
^ = 1 6 3 ,7 9 . . . 166,10°C. Iegūst

^ 1 = _____ — ____ jeb


ATS Ts ( v " - v ' ) J

0 ,0 4 -106 r
2,31 4 3 8 ,1 1 (0 ,1 9 4 6 -0 ,0 0 1 127 3) '

No šejienes iztvaikošanas siltums r = 1467,7 kJ/kg.


Entropijas izmaiņa iztvaikošanas procesā
Aps 0 ,0 4 -106
s"-s' s"-s'
Ā 7 7 ~ v " - v' ; 2,31 ~ 0,1946—0,001 127 3 ’

no kurienes s " —s ' = A s = 3,350 k J/ (k g -K ).


Pēc tabulu datiem iegūst:
iztvaikošanas siltums r = 2015 kJ/kg;
e n t ^ i ja s izmaiņa As = 6,587—2,138 = 4,449 kJ/kg.
Salīdzinot aprēķinātos lielumus un tabulu datus, redzams, ka
rezultātu atšķirība ir ievērojama, jo dpsļd T s vērtība nav precīza.
1.8.9. Tvaika katlā atrodas 9000 kg tvaika-ūdens maisījum a
spiedienā pi = 0,5 M Pa, tvaika saturs * i = 0,002. Aprēķināt, cik
ilgā laikā tvaika spiediens p 2 sasniegs 1,5 M Pa, ja pievadītās sil­
tuma plūsmas jauda Af = 500kW .
Atrisinājums. Izm antojot 4.4. tabulas datus, aprēķina tvaika-
ūdens maisījum a īpatnējo tilpumu un sausuma pakāpi procesa
beigās:
vx = v"ļx l + ( l - * i ) t > 'i =

= 0,3747 •0 ,0 0 2 + ( 1 - 0,002) 0,001 092 7 = 0,001 84 m 3/kg;

vs - v ' a 0 ,0 0 1 8 4 -0 ,0 0 1 1539
X = -------------------- --------------------- -------------------------------= 0 , 0 5 2 6 .
v"ļ —v'2 0 ,1 3 1 7 -0 ,0 0 1 153 9

72
Izm antojot 4.4. tabulas datus, aprēķina tvaika-udens entalpi-
ja s procesa sākumā un beigās:
hi = h' i + [h" i - h'i) x i = 640,1 + (2749 - 640,1) 0,002 =
= 644,318 kJ/kg;
h2 = /i' 2 + ( h"a- h'2) x 2 = 844,6 + (2792 - 844,6) 0,0526 =
= 947,033 kJ/kg.
Tā kā process noris nemainīgā tilpumā, tad pievadītais siltuma
daudzums
Qv= M ( u 2- u l) =tW [/i2 —h\ Vx (pz Pi) ļ =
= 9000 [947,033 - 644,318 - 0,001 84(1,5 —0,5) 106 - 10~3] =
= 2 707 878,6 k j.
Spiediena pacelšanas laiks tvaika katlā:
Qv 2 707 878,6 .
T=_r =— s o o ^ " “ 5 4 1 6 8 " 1'511'
1.8.10. Mitru ūdens tvaiku ar sausuma pakāpi * = 0,8 nemai
nīgā spiedienā p — 0 ,6 M Pa siltumapmaiņas aparātā pārkarsē par
101,42 °C. Aprēķināt kopējo tvaikam (1 kg) pievadīto siltuma
daudzumu, pārkarsēšanas siltuma daudzumu, izplešanās darbu,
iekšējās enerģijas un entropijas izmaiņu.
Atrisinājums. Pārkarsētā tvaika temperatūra
/=/, + *„= 158,84+ 101,42 = 260 °C.
Kopējais tvaikam pievadītais siltuma daudzums
qv = h2 — hļ = h2 — h ' i — (h"ļ —h ' ļ ) x =
= 2 9 7 5 - 6 7 0 ,5 - ( 2 7 5 7 - 670,5) 0 ,8 = 6 3 5 ,3 kJ/kg.
Tvaika pārkarsēšanas siltuma daudzums
q'v = h2- h ' \ = 2975 - 2757 - 218 kJ/kg.
Procesa darbs
l= p (v 2 -V i).
Tā kā
v1= v"ix + v'1( l ~ x ) = 0 ,3 1 5 6 -0 ,8 + 0 ,0 0 1 100 7(1 - 0 , 8 ) =
= 0,2523 m 3/kg,
tad /=0,6 -1 0 6(0,4 0 1 9 -0 ,2 5 2 3 ) = 8 9 7 6 0 J/kg = 8 9 ,7 6 kJ/kg.
Iekšējās enerģijas izmaiņa
Aw= <7P—/=635,30 —89,76= 545,54 kJ/kg.
Tvaika entropijas izmaiņa .
A s = s 2- s 1= s 2- ( s ' i + ( s ^i - s 'O^) =
= 7 ,1 7 5 -(1 ,9 3 1 + (6,761 - 1 ,9 3 1 ) 0 ,8 ) = 1,380 kJ/ (kg - K ) .

73
1.8.11. Aprēķināt siltuma daudzumu un siltuma plūsmas jaudu,
kas jāpatērē, lai vienā minūtē 10 t barošanas ūdens ar tempera­
tūru *i=^290°C tvaika ģeneratorā pārvērstu pārkarsētā tvaikā,
kura spiediens ir 14 M Pa un temperatūra 500 °C.
Atrisinājums. Tvaika veidošanās process tvaika ģeneratorā
noris izobāri. Ūdens pārvēršanai pārkarsētā tvaikā nepieciešams
siltuma daudzums
Qp = M { h 2- h l) = 1 0 -103(3321 - 1 5 3 1 ) = 1 7 9 -105 kJ/min,
kur h\ — barošanas ūdens entalpiju dotajā temperatūrā atrod
šādi:
hļ = cpt = 5,28 -290= 1531 kJ/kg.
Siltum a plūsmas jauda

N (q) = ^ - = 1- 96^ ° 5- = 2 9 8 333,3 kW.

1.8.12. M itrs piesātināts ūdens tvaiks, kura spiediens ir


0,5 M Pa un sausuma pakāpe x = 0 ,8 5 , izotermi izplešas līdz spie­
dienam p 2 = 0,1 M Pa. Aprēķināt pievadīto siltuma daudzumu, iek­
šējās enerģijas izmaiņu un darbu, ja tvaika masa ir 15 kg (ap­
rēķinam izmantot h-s diagrammu).
Atrisinājums. No h-s diagrammas redzams, ka dotā izotermā
procesa temperatūra, kas vienāda ar tvaika piesātināšanas tempe­
ratūru spiedienā 0,5 M Pa, ir 151,8 °C. Tātad procesa beigās tvaiks
ir pārkarsētā stāvoklī, jo spiedienā p2 = 0,l M Pa tā piesātināšanas
temperatūra t2 —99,6 °C.
Tvaika izotermās izplešanās gaitā pievadītais siltuma dau­
dzums
Q t=M qt = M ( T (s2 —s ļ ) ) = 15(425,0(7,62 —6,08)) =
= 9817,5 kJ.
Tvaika iekšējās enerģijas izmaiņa
A U = M ( u 2- U ļ ) = M ( h 2- h i - {p2v2- p lv1) ) =
= 1 5 ( 2 7 8 0 - 2 4 3 2 - (0,1 •106-2,0 - 0 ,5 -106 -0,34) •10"3) =
= 4770 kJ.
Tvaika izplešanās darbs
L = Qt —At/= 9930,7 —4770 = 5160,7 kJ.
1.8.13. Izotermi saspiež 1 kg tvaika, kura spiediens p i =
= 0,7 M Pa un temperatūra A = 2 0 0 °C , līdz tvaika beigu tilpumam
v2 —0,10 m3/kg. Aprēķināt tvaika parametrus pēc saspiešanas, pro­
cesa siltuma daudzumu un darbu.
Atrisinājums. Aprēķinam izmanto ūdens tvaika tabulas no gra-
m atas [1.4]. Tvaika sākuma temperatūrai ^ = 200°C atbilst pie­
sātināšanas spiediens ps= 1,5551 M Pa. Tā kā p s> p ī, tad tvaiks
ir pārkarsētā stāvoklī.

74
No pārkarsēta ūdens tvaika tabulām atrod, ka spiedienā p x—
= 0,7 M Pa un temperatūrā ^ = 200°C ir t>i = 0 ,2 9 9 8 m3,/kg, h\ =
= 2844 kJ/kg, si = 6,884 kJ,/(kg-K). Dotajā temperatūrā t\ —
= 200 °C d" 2 = 0,1272 m3/kg. Tā kā v2< v " 2, tad pēc saspiešanas
iegūst mitru piesātinātu tvaiku, kura spiediens p2= 1,5551 M Pa.
Tvaika sausuma pakāpi pēc tā saspiešanas atrod šādi:
,v_ ° 8 - 0 /a _ 0 ,1 -0 ,0 0 1 156 5 _
v"2- v ' 2 0 ,1 2 7 2 -0 ,0 0 1 156 5 ’ '
Procesa siltuma daudzums
qt = T (s 2 - s j) = 473,15 ( 5 ,5 4 6 - 6,884) = - 633,075 kJ/kg,
kur S2 = s/2 + {s" 2 —s' 2) x — 2,2>2>\ + (6,432 —2,331)0,784 =
= 5,546 k J/ (k g -K ).
Tvaika iekšējās enerģijas izmaiņa
Au = u2 — u x= h2 — h\ — {p2v2—p xv{) =2373,830 —2844 —
- (1 ,5 5 5 M 06-0 ,1 - 0 , 7 - 106-0,2998) •10-3=
= -4 1 5 ,8 2 0 kJ/kg,
kur h2 = h'2+ (h"2- h ' 2) x = 8 5 2 ,4 + (2 7 9 3 -8 5 2 ,4 ) -0,784 =
= 2373,830 kJ/kg.
h' 2, h " 2, s'2) s"2 vērtības atrod no ūdens tvaika piesātinātā
stāvokļa tabulām.
Tvaika saspiešanas darbs
l = q t- A u = - 6 3 3 , 0 7 5 - (-4 1 5 ,8 2 0 ) = -2 1 7 ,2 5 5 kJ/kg.
1.8.14. Ūdens tvaiks ar sākuma spiedienu pi = 25,5 M Pa un
temperatūru ^i = 5 2 0 oC adiabāti izplešas līdz spiedienam p 2 =
= 0,005 M Pa. Aprēķināt tvaika iekšējās enerģijas izmaiņu, izple­
šanās darbu un parametrus procesa beigās.
Atrisinājums. Tvaikam pirms izplešanās ir virskritiskais spie­
diens. No tabulām atrod v\ = 0,01149 m 3/kg, /tI = 3223 kJ/kg,
Si = 6,043 k J/ (k g -K ). Tā kā process ir adiabāts (izoentrops), tad
tvaika izplešanās gaitā entropija nemainās: s2 = s\. Izejot no šī
nosacījum a, atrod tvaika stāvokli pēc izplešanās. Tvaika sau­
suma pakāpe
s 2- s ' 2 6 ,0 4 3 -0 ,4 7 6 1
*2 s"2 —s'2 8 ,3 9 3 -0 ,4 7 6 1
Tā kā pēc izplešanās tvaika sausuma pakāpe x 2< l , tad tvaiks
ir mitrā piesātinātā stāvoklī. No piesātinātā tvaika stāvokļa
4.4. tabulas spiedienā p2 = 0,005 M Pa nosaka tvaika temperatūru
t2 = 32 ,88 °C, entalpijas h'2, h " 2, īpatnējos tilpumus v'2 un v"2.
Iekšējās enerģijas izmaiņā
Au = u2 — ui = h2 — h i — (p2v2—pivi) =
= 1834 - 3223 - (0,005 •10 6 •1 9 ,7 3 3 -
- 25,5 •10 6 •0,011 49) •10 - 3 = - 1 1 9 4 ,6 kJ/kg,

75
kur '
h2 = h'i + {h"2 - h ' 2) x 2= 137,83 + (2561 -1 3 7 ,8 3 ) 0,7 =
= 1834 kJ/kg;
v2 = v'2+ ( v"2- v ' 2) x 2 =
= 0,001 005 3 + (2 8 ,1 9 -0 ,0 0 1 005 3 )0 ,7 = 1 9 ,7 3 3 m 3/kg.

Tvaika izplešanās darbs


/= - A « = - ( - 1 1 9 4 , 6 ) = 1194,6 kJ/kg.

1.8.15. 1,2 m3 ūdens tvaika, kura parametri pi = 0,l M Pa un


* = 0 ,9 , adiabāti saspiež līdz temperatūrai /2 = 300°C . Aprēķināt
saspiešanas darbu un tvaika parametrus.
Atrisinājums. Tvaiks ar sausuma pakāpi * = 0 ,9 < 1 ir mitrā
piesātinātā stāvoklī. 4.4. tabulā atrod, ka tā temperatūra tx=
= 99,64 °C. Turpat atrod s ' i, s'\, v\, v"i, h'i, h'\ vērtības.
Tvaika stāvokli pēc saspiešanas nosaka, zinot, ka adiabātā
procesā s 2 = S i; Si atrod spiedienā p\.
s2 = Sl = s 'j + (s"i - s \ ) x = 1,3026 + (7,360 -1 ,3 0 2 6 ) 0,9 =
= 6,754 kJ/kg.
Tā kā spiedienā p2 ir s 2 > s " 2 (s " 2 = 6,340 kJ/kg), jāsecina, ka
tvaiks pēc saspiešanas ir pārkarsētā stāvoklī. Aprēķina tvaika sā ­
kuma tilpumu un entalpiju:

vi = v \ + (y/,1- y ' I) * = 0,001 0 4 3 2 + ( 1 ,6 9 4 -


- 0,001 043 2) 0,9 = 1,4842 m3/kg;
h 1= h 'l + ( h " 1- h ,\ ) x = 4 1 7 ,4 + (2 6 7 5 -4 1 7 ,4 )0 ,9 =
= 2449,24 kJ/kg.

Pēc entropijas s 2 un temperatūras t2 lieluma no 4.5. tabulas


interpolējot atrod, ka 2 M Pa. Tam atbilst /i2 = 3019 kJ/kg,
w2= 0,1 2 5 5 m 3/kg.
1 kg tvaika saspiešanas darbs
l = - A u - - ( u 2- U i ) = h ļ - h 2- { p i V i - p 2v2) =
= 2 4 4 9 ,2 4 - 3 0 1 9 - (0,1 •1,4842-106—2-0,1255* 106) 10“3=
= -4 6 7 ,1 8 kJ/kg.

1 m 3 tvaika saspiešanas darbu var izteikt šādi:

. = - 3 1 4 , 7 7 k J / m 3.

76
1.9. MITRS G AISS

Aprēķinu izteiksmes

P ar mitru gaisu sauc sausa gaisa un tajā esošā ūdens tvaika


maisījumu.
M itra gaisa kopējais spiediens
p = p g + pd, (1.191)

kur p g un p d ir atbilstoši sausā gaisa un ūdens tvaika parciālais


spiediens.
Absolūtais gaisa mitrums skaitliski vienāds ar tajā esošā
ūdens tvaika blīvumu pd (kg/m3).
Relatīvais gaisa mitrums

ņ = PĻ= £ L t (1.192)
ps ps

kur ps un p s attiecīgi ir sausa piesātināta tvaika blīvums un par­


ciālais spiediens mitrā gaisa temperatūrā, ja tā ir mazāka par
kopējam spiedienam atbilstoša ūdens tvaika piesātināšanas tem­
peratūru.
Mitruma saturs d ir ūdens tvaika masa gramos (vai arī kilo­
gram os) vienā kilogramā sausa gaisa;

- 1000 - 622 — ^ -------6 2 2 (g/ (kg s. g .) ),


P. (-VP. P~P‘ ( U g3)

kur pg — sausa gaisa blīvums spiedienā ps.


M itra gaisa piesātināšanas pakāpe

*=~A ~- (1.194)
Ctmax

Sakarība starp relatīvo mitrumu un piesātināšanas pakāpi:


622 + C?max n
* “ ♦ -6 2 2 + 5 -- (U 9 5 )

M itra gaisa blīvums


p = pg + pd (1.196)
vai

p » ,— P ( m 0 + d )— (k g /m 3) . (1 .1 9 7 )
p (6 2 2 + d ) 4 6 1 ,5 r v '

77
Sakarības starp (p, pa, p un d:
pd
( 1 .1 9 8 )
^ p s (622 + d)
_ Pd (1.199)
Pd= 6 2 2 + d ’
622 p
( 1.200)
Pg 622+d ‘
Gazes konstante mitram gaisam':
Rg dRd
R = mgRg + m dR d = -------^------- 1--------- _ ------ (1.201 )
l+ 0 ,0 0 1 d l+O.OOld ’
kur mg un rrīd ir sausa gaisa un ūdens tvaika m asas daļas mitra
gaisā.
M itra entalpija
H = hg + 0,001 hd (kJ/(kg s. g .)) ( 1.202)
vai
H = t + 0,00ld ( 2 5 0 0 + 1,930 (kJ/(kg s. g .)). (1.203)
M itra gaisa raksturīgo parametru un to savstarpējo sakarību
noteikšanai un procesu attēlošanai plaši lieto prof. L. Ramzina
1918. gadā izstrādāto H-d diagrammu.
Diagrammu sastāda noteiktam spiedieņam, parasti p&=
= 745 mm Hg (1.12. att.). No diagrammas pēc jebkuriem diviem
mitrā gaisa parametriem var noteikt visus pārējos.
M itra gaisa rasas punkta temperatūru tx pēc diagrammas no­
saka šādi: no dotā punkta, piemēram, O, pa d = co n st virzās līdz
q) = 1 0 0 % ; krutspunkta izoterma nosaka tT.
Pēc psihrometra sausā un mitrā termometra koriģētiem rādī­
jumiem ts un čm mitra gaisa stāvokli nosaka izotermu 4 un tm
krustpunkts, piemēram, punkts B. Jāpiezīmē, ka vērtību nolasa
uz līnijas <p= 100 % (punktā A ) .
M ateriāla mitrums
W
w = - - . l 0 0 (% ). (1.204)

Absolūtais mitrums

(1.205)

Sakarības starp šiem mitrumiem:

(1.206)

( 1. 20 7)

78
1.12. att. Lielumu nolasīšana mitra gaisa H -d diagrammā.

S a jā s formulās № ir m ateriāla mitruma masa, M — mitrā m a­


teriāla kopējā masa.
Izkaltētā mitruma daudzums
— Wo
A V ~ M' l (L208)
kā ari

( 1 ' 2 0 9 )

kur indekss 1 attiecas uz nekaltētu, indekss 2 — uz kaltētu m ate­


riālu.
K altēšanas aģenta (mitrā gaisa) kopējais patēriņš

t - T ° T . " (1.210)
d<x—d\

Kaltēšanas aģenta patēriņš uz 1 kg izkaltētā mitruma:

(kg sausa gaisa/kg m itruma). ( 1 .2 1 1 )


AW u2 —d\
1.13. att. Konvektīvās kaltes shēma: 1 — kalorifers, 2 —• kaltes
kamera, 3 — papildu sildītājs, 4 — ventilators.

Siltuma patēriņš kalte uz 1 kg izkaltēta mitruma:

q = l ( H 2 —H 0) — . (1.212)
Tj

Kaltes iekšējā siltuma bilance


/= (H 2 —H ļ) = A , (1.213)
kur H 0, H i, H 2 — kaltēšanas aģenta entalpija, atbilstoši ieplūstot
kaloriferā, izplūstot no kalorifera un izplūs­
tot no kaltes;
Tļ — kaltes siltuma izmantošanas koeficients;
A — iekšējās siltuma bilances rezultējošais lielums.
Konvektīvās kaltes principiālā shēma parādīta 1.13. attēlā.

Aprēķinu piemēri

1.9.1. Mitrā gaisa temperatūra ir 25 °C, relatīvais mitrum


<p= 0,7, barometriskais spiediens pb = 745m m H g. Aprēķināt ūdens
tvaika un gaisa parciālos spiedienus, mitruma saturu, absolūto
mitrumu, mitrā un sausā gaisa īpatnējos tilpumus, mitrā gaisa
gāzes konstanti, rasas punkta temperatūru un entalpiju.
Atrisinājums. Barometrisko spiedienu izsaka paskālos: pb =
= p = 7 4 5 -133,3 = 99309 Pa. Pēc tvaika piesātinātā stāvokļa tabu­
lām 25°C temperatūrā nosaka p s~ 3 1 6 6 P a ; ps= 0 ,0 2 3 04kg/m3.
No vienādojuma (1.192) izriet
Pd = <pp»= °>7 •°-023 04 = 0,0162 kg/m3
un tvaika parciālais spiediens
Pd='<pPs = 0 ,7 -3166 = 2216 Pa.
Sausā gaisa parciālais spiediens
pg = p —pd = 99 3 0 9 -2 2 1 6 = 97092 Pa.
Gaisa mitruma saturs

rf, 6 2 2 _ ^ = 6 2 2 ^ 1 | _ H , 2 0 g /<k g s . g .) .

80
Sausa gaisa blīvumu var noteikt pec gāzes stavokļa vienā­
dojumā:
_ Ps 97 092 _ 1
pg~ R gT ~ 287,5-298,15 ’ '
Mitrā gaisa blīvums
p = pg+pd = 1 ,1 327+ 0,0162= 1,1489 kg/m3.
Pēc cita paņēmiena mitrā gaisa blīvuma noteikšanai iz­
manto izteiksmi (1.197):
p(1000 + d) 99 309(1000+ 14,20)
P_ (622 + ^)461,5 T ~ (622 + 14,20)461,5-298,15 ~
= 1,1506 kg,/m3.
Aprēķināto blīvumu relatīvā atšķirība
1,1506— 1,1489
. Ū M 6 --------- .
Mitrā gaisa īpatnējais tilpums
v = 1/p = 0,8692 m 3/kg.
Gaisa absolūtais mitrums vienāds ar ūdens tvaika blīvumu
pd = 0,0162 kg/m3.
M itrā gaisa gāzes konstante
‘ | dRd 2 8 7 ’5
l+ 0 ,0 0 1 d l + 0,001d 1 + 0,001-14,2

+™ r ī ī r - m 9 k J / ( k g ' K )'
Rasas punkta temperatūru nosaka pēc tvaika tabulām, kad
d = dmax un pv = ps.
dmax 99 308-14,2 .
pr = n --------------------= -------------------- = 2217 Pa.
F -622 + < W 6 2 2 + 1 4 ,2
Tvaika spiedienam pr atbilstošā piesātināšanas temperatūra*
t. i., rasas punkts, 4 = 19°C.
Mitrā gaisa entalpija
H = 1,0^+0,0 0 W (2 5 0 0 + 1,930 =
= 2 5 + 0 ,0 0 1 .1 4 ,2 (2 5 0 0 + 1 ,9 3 -2 5 ) =
= 61,2 kJ/(kg s. g .).
1.9.2. Aprēķināt relatīvo un absolūto gaisa mitrumu, mitruma
saturu, tvaika parciālo spiedienu, entalpiju un rasas punkta tem­
peratūru, ja psihrometra sausais termometrs rāda ts = 2 0 °C, bet
m itrais termometrs, ņemot vērā korekciju, rāda fm =15,5°C . Gaisa
barometriskais spiediens pb = 760 m m H g. Noteikt, kāds būs
6 — 2149 81
relatīvais gaisa mitrums, ja gaisa temperatūra pēkšņi paaugstinā­
sies līdz 30 °C.
Atrisinājums. Pēc psihrometriskajām tabulām, zinot tempera­
tūras 4 = 20°C un čm= 1 5 ,5 °C , nosaka, ka gaisa relatīvais m it­
rums <p= 0 ,6 (t. i., 60 % ).
Tvaika parciālais spiediens, izmantojot tvaika tabulu datus,
2 0 °C temperatūrā ir
P<2= <PPs = 0,6 -2 3 3 7 = 1402 Pa.
Gaisa absolūtais mitrums pa skaitliski vienāds ar tvaika b lī­
vumu. 20 °C temperatūrā piesātināta tvaika blīvums ps =
= 0,017 29 kg/m3 un
pd = tpps = 0,6 •0,017 2 9 = 0 ,0 1 0 374 kg/m3.
Gaisa mitruma saturs
mps 0,6-2337
d = 622— — = 622-
p —ffps 7 6 0 -1 3 3 ,3 -0 ,6 -2 3 3 7
= 8,73 g/(kgs. g .).
M aksim āli iespējam ais mitruma saturs gaisā
ps 2337
dm ax=622— —— = 622-
P -P s 7 6 0 -1 3 3 ,3 -2 3 3 7
= 14,69 g/(kg s .g .).
M itrā gaisa piesātināšanas pakāpe
d 8,73 n

Paaugstinoties gaisa temperatūrai līdz či = 30°C , palielinās


tvaika piesātināšanas spiediens. Pēc tabulām nosaka, ka p si =
= 4241 Pa. Gaisa relatīvais mitrums 30 °C temperatūrā, saglabā­
jo ties pārējiem parametriem,

’f ' - ^ r = 4 ^ = ° ’3 3 ( t , " 3 3 % ) '


Rasas punkta temperatūrā arī d = 8,73 g/(kgs. g .); tvaiks
kļūst piesātināts, tātad p r = p d = 1402 Pa. Pēc ūdens piesātinātā
stāvokļa tabulām nosaka p T atbilstošo piesātināšanas temperatūru,
kas ir rasas punkta temperatūra:
f, = fr=ll,8°C.
1.9.3. Noteikt telpā esošā gaisa absolūto un relatīvo mitrumu
mitruma saturu, tvaika entalpiju un rasas punktu, izm antojot H-d
diagrammu, ja psihrometra sausais termometrs rāda 22 °C, bet
m itrais ta jā pašā laikā, ņemot vērā arī temperatūras korekciju,
16 °C. Barom etriskais spiediens ir .745 mm Hg.

82
Atrisinājums. Pēc H-d diagrammas saskaņā ar apskatīto me­
todiku nolasa: relatīvais mitrums <pi = 0,5 (5 0 % ), mitruma saturs
rfi = 8,4 g/(kgs. g .), temperatūra tx= ts- 2 2 ° C , entalpija H 1=
= 43,4 k J/ (k g s. g .), rasas punkta temperatūra čr = l l ° C .
No piesātināta ūdens tvaika stāvokļa tabulām 22 °C tempera­
tūrā atrod, ka tvaika blīvums ps = 0,019 42 kg/m3. Izm antojot sa­
karību (1.192), aprēķina
pd = cpps= 0 ,5 •0,019 4 2 = 0 ,0 0 9 71 kg/m3.
1.9.4. Gaisu, kura spiediens p = 0,1 M Pa, temperatūra 50°C u
relatīvais mitrums 8 0 % , atdzesē līdz 10 °C. Aprēķināt konden­
sēta daudzumu, ko no.vada no 1 kg gaisa, un gaisa temperatūru
kondensācijas procesa sākumā.
Atrisinājums. Gaisa mitruma saturs pirms atdzesēšanas:

d, = 622. V " — 622- ° ’8 ' 1 2 9 6 0


p-ypai 0,1 •106 —0,8 -12 960
= 71,95 g / (k g s.g .),
kur psi = 12 960 Pa pēc ūdens tvaika tabulām 50 °C temperatūrā.
Tvaika parciālais spiediens gaisā:
pd\ = cppsi —0,8 •12 960 = 10 368 Pa.

G aisā esošais tvaiks sāk kondensēties, sasniedzot rasas


punktu, kur P d \ = P s = P v — 10 368 Pa. Pēc ūdens tvaika piesātinātā
stāvokļa tabulām nosaka 4 = 46,28 °C.
Tvaika parciālais piesātināšanas spiediens 10 °C temperatūrā
ir p*2 = 1 2 2 8 Pa.
Gaisa mitruma saturs pēc tā atdzesēšanas līdz 10 °C, kad
<p = 1 0 0 % :

Ps2 1228
d‘ = m - ^ r r m 0 . M 0 . - 1 2 2 8 ° 7'7 3 « '
No viena kg sausa gaisa kondensētais mitrums
A d = d i - d 2 = 71,95 - 7,73 = 64,22 g/(kg s. g .) .

Pārrēķinot uz 1 kg mitra gaisa,

M - 64 ,2 2
(l+ 0 ,0 0 1 d i) 1+ 0,001-71,95
= 59,91 g/(kg m .g .).
1.9.5. Mitru gaisu, kura parametri tx= 2 0 °C, pi = 0,1 M Pa un
cpi = 0,65, kompresorā saspiež līdz p2 = 0,5M P a un pēc tam at­
dzesē. Aprēķināt temperatūru, kādā sāksies tvaika kondensācija
pirms un pēc gaisa saspiešanas.

6* 83
Y
Atrisinājums. Nosaka gaisa mitruma saturu, kas saspiežot ne­
m ainās {di = d2) :

4 - 6 2 2 ^ ! _____622- ° '6 5 ' 2337 -


P i —tpiPsi 0,1 - 106 —0,65-2337
= 9,59 g/ (kg s. g .).
Tvaika kondensācijas temperatūru nosaka pēc tā rasas punkta.
Tvaika parciālais spiediens pirms tā saspiešanas:
Pdi=<PiP«i = 0,65 *2337= 1519 Pa.
Šim spiedienam atbilstošā piesātināšanas temperatūra (t. i., kon-
•densācijas sākuma temperatūra) tri ^ 13,2 °C.
Tvaika parciālais spiediens pēc tā saspiešanas:

■ Pd2 = — P d i = ~ - - 1519 = 7595 Pa


Pi 0,1
un čr2«s40,6°C.
Atbilstošā rasas punkta temperatūra, kurā sākas tvaika kon-
.densācija,
<ra»40,6°C.
1.9.6. No kaltes aizplūst gaiss 35°C temperatūrā un ar 8 0 %
:relatīvo mitrumu. Arējā gaisa temperatūra ir 5°C , relatīvais m it­
rums 7 0 % . K altējam ā m ateriāla relatīvais mitrums samazinās
no 30 % līdz 2 2 % . Noteikt, cik daudz gaisa un siltuma jāpatērē
.2000 kg m ateriāla izkaltēšanai, pieņemot, ka kaltē lietderīgi iz-
jn an to 80 % siltuma. Noteikt izkaltētā m ateriāla absolūto m it­
rumu un siltuma zudumus. Barom etriskais spiediens ir
745 mm Hg.
Atrisinājums. Nosaka gaisa parametrus, tam ieplūstot kaltē:
P<ii = 9 ,^ 1 = 0 ,7 .8 .7 1 ,9 = 6 1 0 ,3 3 P a;

di = 6 2 2 — — — = 6 2 2 - 6 1 0 ,3 3
p-pdi 7 4 5 -1 3 3 ,3 -6 1 0 ,3 3
= 3,846 g/(kg s. g .);
ffi = l,0 *i+ 0 ,0 0 1 d i(2 5 0 0 + l,9 3 fi) =
= 1 ,0-5+ 0,001 •3,846(2500 +1,93• 5) = 14,652 kJ/(kg s. g .) .
G aisa parametri, izplūstot no kaltes:
pd2 =<p2 ps2 = 0,8 •5622= 4497,6 Pa;

dļ = %22— — — = 6 2 2 - 4497’6
P-Pd2 7 4 5 -1 3 3 ,3 -4 4 9 7 ,6
= 29,506 g/ (kg s. g .);
//s = 1,0 •35+0,001 •29,506 (2500 + 1 ,9 3 -3 5 )
= 110,758 kJ/(kg s .g .) .

.'84
Izkaltētā mitruma m asa

4W =" ' - M ^ = 200<)- n ^ l - = 205-128


K altēšanas aģenta patēriņš
. 1000A№ 1000-205,128 ,
L = ~ ļ = Ī T ~ m ; 5 0 6 -3 ,8 4 6 ~ ? m kg -
K altēšanas aģenta patēriņš uz 1 kg izkaltētā mitruma:
L 7994
, = ^ W " 2 0 5 4 2 8 = 3 8 '971 kg/(kg m itrum a)'

Izkaltētā m ateriāla absolūtais mitrums


100 ta>2 100-22 n,
1 0 0 -® 2 “ 1 0 0 -2 2 ’ /o‘
Siltum a patēriņš kaltē:

Q = L { H a- H i ) — = 7 9 9 4 (1 1 0 ,7 5 8 -1 4 ,6 5 2 )/ 0 ,8 = 960 339 k J.
T]
Siltum a zudumi kaltē:
AQ —L ( H 2 —H i ) (1/n — 1) =
= 7 9 9 4 (1 1 0 ,7 5 8 -1 4 ,6 5 2 ) (1 / 0 ,8 -1 ) = 192068 kJ.
1.9.7. Slēgtā telpā atrodas 300 cilvēku, katrs no tiem stundā
izelpo 120 g ūdens tvaika. Aprēķināt, cik lielam jābūt stundā no
telpas novadāmā gaisa tilpumam, lai relatīvais gaisa mitrums^
telpā 1 8 °C temperatūrā nepārsniegtu 65% , ja telpā ieplūstošā
svaigā gaisa temperatūra ir 10 °C un relatīvais mitrums 50% .
Barom etriskais spiediens ir 750 mm Hg.
Atrisinājums. Telpā ieplūstošā svaigā gaisa parametri, ja
temperatūra ^i = 10 °C un cpi = 0,5:
pdi =Psi<pi = 1227,7 ■0 ,5 = 6 1 3 ,9 Pa;

^ = 6227 ^ - 6 2 2 75 0 .1 3 3 .3 - 6 13,9 ° 3 ’8 4 g / (k g S - e ->-


G aisa parametri, izplūstot no telpas:
pd2 = p s 2 <ļ2 = 2 0 6 2 -0 ,6 5 = 1340,3 Pa;
1340 ^

d ļ - 6 2 2 750-133,s l . 3 4 0 . 3 - 8 ’45 g ,(k g S ' g ) '

No telpas stundā novadāmā ūdens tvaika daudzums


W = nm = 300 •120 = 36 000 g/h.

85 ■
No telpas novadāma sausā gaisa masa

= 7809 kg/h.

No telpas novadama gaisa kopējā masa


M = M g + W = 7 8 0 9 + 36 = 7845 kg/h
un blīvums
p ( m 0 + d 2) 750-133,3(1000 + 8,45)
P ~ ( 6 2 2 + ^ )4 6 1 ,5 - 7 ” (622+ 8,45)461,5-291
= 1,191 kg/m3.
Novadāmā gaisa pilnais tilpums V = M j p = 7845/1,191 =
= 6587 m3/h.

1.10. GĀZU UN TVAIKU IZPLŪDE

Aprēķinu izteiksmes

Sprauslas ir speciālas formas kanāli, kuros gāzes vai tvaika


strūkla iegūst paātrinātu kustību — pieaug tās kinētiskā
enerģija.
Adiabātā plūsmā caur sprauslu gāzes vai tvaika izplūdes teo­
rētisko ātrumu nosaka šādi:
w2=-]fwl2 + 2 { h 1- h 2) (m/s), (2.214)
kur W\ — gāzes ātrums, ieplūstot sprauslā.

1.14. .att.
Adiabatās izplūdes process h-s
diagrammā.
Adiabātās izplūdes process h-s diagrammā parādīts 1.14. at­
tēlā.
Izsakot gāzes stāvokļa izmaiņu ar parametriem p, v, izplūdes
teorētiskais ātrums

h- 1
1
/ , „ k
W2 = / + 2 -^ — - p i v i 1 - (m/s).
_ (' P\
- )’ * J (1.215)

Visi lielumi šajās izteiksmēs ir S I sistēmā. Tā kā w i<cw 2,


tad bieži pieņem, ka ©i = 0 .
Ja p 2 — 0, tad ir maksim ālais gāzes izplūdes ātrums:

w 2 maz P\V\. (1.216)


= t 2-īz l
Caur sprauslu ar izplūdes šķērsgriezuma laukumu S 2 gāzes
caurplūdums (ja syi = 0 )

2
( P2 \ h
M = 5 # / 2n- r — Pl -
k r-— ( P2 Y
(kg/s). )
~ k ~ 1 V\ _ ' p\ * ' P\ '
(1.217)
Ja attiecība starp gāzes spiedieniem sprauslas izplūdes un
ieplūdes šķērsgriezumos vienāda vai mazāka par kritisko, t. i.,
p2

—- pk, iestājas m aksim alais caurpludums. Kritiskais ātrums
Pi
iestājas sprauslas m inim ālajā šķērsgriezumā, tas vienāds ar ska­
ņas izplatīšanās ātrumu a dotajā vidē.
Ideālām gāzēm kritiskā spiedienu attiecība
k

p _ ( 2 V “1 (1.218)
k pi \ k+i )
Pieņemot šo vērtību, kritisko ātrumu W\ un maksimalo gā­
zes caurplūdumu vWmax nosaka šādi:

ra>k= 1 / : p ltlf, (1.219)

k Pi
V*- h -ļ-1 Vļ
( 1.220)
V ar pieņemt, ka
divatomu gāzēm k = l,4, ,Pk —0,528;
pārkarsētam tvaikam &= 1,3, Pk = 0,545;
sausam piesātinātam tvaikam &= 1,135, Pķ —0,577.

87
Faktiskais gāzes izplūdes ātrums wt un caurpludums Mt ber­
zes dēļ ir mazāki nekā teorētiski nosakāmie.
W t= < {)W , ( 1.221)
kur 9 = 0,9 . . . 0,96 ir sprauslas ātruma koeficients.
Izteiksmi
( 1.222 )
sauc par sprauslas enerģijas zudumu koeficientu. Zudumus nosaka
Ahz = Ļ { h i ~ h 2) = ( 1 —<p2) (hļ — h2) . (1.223)
Kanala (sprauslas) ģeometriskas formas izmaiņu nosaka vie­
nādojums

(1.224)

kur M a= — raksturo strūklas atruma attiecību pret skaņas (spie-

diena) viļņa izplatīšanas ātrumu dotaja vide.


Kanāla garenprofila izmaiņas (1.15. a tt.) :
P>J3k — sprausla sašaurināta ( w2< a )\
P=ļ3k — sprauslas šķērsgriezuma laukums ir minimālais —
Smīn 2 —Cl)',
P<Pk — sprausla paplašināta (w2> a ) .

,c a
!P2 >V2
w .< a w2 >-a

b c

1.15. att. a —_ paplašinatā (L avala) sprausla; b — vien­


kāršā sašaurinata sprausla; c — difuzors.
No strūklas nepārtrauktības vienādojuma izriet, ka sprauslas
ieplūdes šķērsgriezuma laukums

S i= — - . (1.225)
W\

Sprauslas m inimālais šķērsgriezuma laukums

Smin = ——^ • (1.226)

Sprauslas izplūdes šķērsgriezuma laukums


M v2
S 2= ----- (1.227)
w2
Sprauslas paplašinātās daļas garums .
t _ i ļ Z da a ' (ļ

2 tg —
2
kur a — sprauslas paplašinājum a leņķis.
Difuzori ir kanāli, kuros notiek gāzes strūklas ātruma (kinē­
tiskās enerģijas) sam azināšana, spiediena un temperatūras pa­
augstināšana.
Brem zējot zemskaņas ātruma gāzes strūklu, difuzoram jābūt
ar paplašinātu garenprofilu plūsmas virzienā, bremzējot virsska­
ņas ātruma strūklu, — ar sašaurinātu kanālu plūsmas virzienā.
Adiabāti samazinot gāzes strūklas ātrumu no w\ līdz w2, tās tem­
peratūra
„ m W i2 — W o2
T2 = T i + — L------ — , (1.229)
2 C pm
kur Cpm — gāzes īpatnējā siltumietilpība.
Gāzes vai tvaika spiediena pazemināšanu, plūstot caur sašau­
rinājumu, sauc par droselēšanu.
Adiabātās droselēšanas rezultātā entalpija nemainās:
/ii = /i2. (1.230)
Adiabātās droselēšanas diferenciālais efekts

/ dT \ ■\
\(—
dT
dT fp)
/5
- ( * ) » — j ;— • <u 31 )
Temperatūras izmaiņa droselešanas rezultātā:
/ dv \
Ideālām gāzēm d T = 0 un r = c o n s t.
Temperatūru, kurā reālām gāzēm d T — 0, sauc par inversijas
temperatūru r,nV.

Aprēķinu piemēri
1.10.1. Aprēķināt ģeometriskās sprauslas galvenos izmērus,
kādi nepieciešami strūklas maksimālā ātruma sasniegšanai, ja
caur to izplūst gaiss ar šādiem parametriem: spiediens p , =
= 0,6 M Pa, temperatūra ^ = 100°G, spiediens izplūdes šķērsgrie­
zumā p 2 = 0,l M Pa. Gaisa caurplūdums normālos apstākļos V0=
= 12 m3/min. En erģijas zudumus sprauslā neievērot, pieņemt, ka
plūsma ir adiabāta. Pie ieplūdes sprauslā gaisa ātrums w\ =
= 15 m/s. Noteikt gaisa temperatūru izplūdes šķērsgriezumā.
Atrisinājums. Sprauslā izveidojusies spiedienu attiecība p2/pi =
— p<pk, tādēļ, lai sasniegtu &y2max, sprauslai jābūt ar paplaši­
nājumu (Lavala sprausla). Pieņemot, ka gaiss ir ideāla divatomu
gāze ar £ = 1 ,4 un P k = 0,528, atrod
P k = P ]pk==0,6-0,528 = 0,3168 M Pa = 31 680 Pa.
Kritiskais ātrums

t!)k = ] / 2 ■■
1 jTT 1 0 ,6 -106-0,178 = 353 m/s,

kur
RTi ■ 287(100 + 273)
= 0,178 m 3/kg.
V l~ Pi ~ 0 ,6 -106
Izplūdes ātrums
fe-i

W2 =
/ ""!+ 2 ^ T

= 547,5 m/s. . . \
Izm antojot adiabātas sakarības, nosaka gaisa īpatnējos tilpu­
mus sprauslas kritiskajā un izplūdes šķērsgriezumā:

1 1

»2 = 0, Y = 0 , 1 7 8 ( - ^ - ) M = 0 , 6 4 0 m 3/kg.

90
Gaisa caurpludums sekunde
M poVp 101 325-12
0,2585 kg/s.
60 R T 0 60-287-273,15

Pieņemot apaļu sprauslu, tas ieplūdes diametrs

= 0,0625 m = 62,5 mm.

Līdzīgi atrod

4-0,2585-0,281
= 0,0162 m =
3,14-353
= 16,2 mm;

4-0,2585-0,640
= 0*0196 m =
3,14-547,5
= 19,6 mm.

Sprauslas paplašinātās daļas garums, pieņemot tās paplašinā­


jum a leņķi a — 10 °,

Gaisa temperatūra sprauslas izplūdes šķērsgriezuma:


ft-i 1 ,4 -1

t2= - 49,6°C .

1.10.2. Aprēķināt ūdens tvaikā caurplūdumu M(kg/s) Lavala


sprauslai, kuras izplūdes diametrs d 2= 40 mm. Tvaika ieplūdē p\ —
= 1 4 M P a , ^i = 500 °C; tvaika spiediens izplūdē p2 = 0 ,l M Pa; iz­
plūde ir adiabāta. Tvaika ieplūdes ātrums sprauslā te>i = 50m/s,
sprauslas ātruma koeficients <p=0,9.
Atrisinājums. Tvaika spiedienu attiecība sprausla p2lp i =
= 0,1/14 = 0,007= ,p < p k = 0 ,545, tādēļ izplūdes ātrums no sprauslas
ir virsskaņas.
Pec tabulam atrod tvaika parametrus ieplūdē:. /ii = 3321 kJ/kg,
= 0 ,0 2 2 52 m3/kg, 6,390 k J/ (k g -K ).
Tvaika stāvokli un parametrus sprauslas izplūdes šķērsgrie­
zumā nosaka, izmantojot adiabātas nosacījumu s2 = s 1:
s '2= 1,3026 k J/ (k g -K ); s"2 = 7,360 kJ/ (kg •K ) ;
z/ 2 = 0,001 m3/kg; v"2= 1,694 m 3/kg;
h'2 = 417,74 kJ/kg; h"2 = 2675 kJ/kg;
s 2 - s '2 6,390—1,3026 n D/1
*2 s"2- s ' 2 7 ,3 6 0 - l,3 0 ? 6 ’ ’
t. i., tvaiks ir mitrā piesātinātā stāvoklī.
Zinot x 2, aprēķina
h2 = h'2+ {h"2- h ' 2) x 2 = 417,74+ (2 6 7 5 -4 1 7 ,7 4 )0 ,8 4 =
= 2313,5 kJ/kg.
E n erģijas zudumi sprauslā:
A h z= ĶAh = (1 - <p2) (h{- h2) = (1 - (0,9)2) (3321 +2313,5) =
= 191,4 kJ/kg.
Faktiskais entalpijas lielums izplūdē no sprauslas (sk.
1.14. a t t .) :
h2t — h2 + Ahz = 2313,5+ 191,4 = 2504,9 kJ/kg.
Entalpijas pieaugums spiedienā p 2 = 0 ,l M Pa rada tvaika sau­
suma pakāpes palielināšanos, kuras vērtību x 2t nosaka pēc h-s dia­
grammas izobāras p 2 un izoentalpas h2t krustpunktā: x 2t = 0,925.
Faktiskais tvaika īpatnējais tilpums izplūdes šķērsgriezumā
v2l = v'a+ ( v"2 - v'2) x2t =0,001 + (1,694 - 0,001) 0,925 =
= 1,567 m 3/kg.
Faktiskais tvaika izplūdes ātrums

w2t= y w i 2+ 2.(h ļ —h2t) = ļ/ (5 0 )2+ 2 - 10 3 (3321 - 2504,9) =


= 1278,6 m/s.
Tvaika caurplūdums §
M _ _ 3,14(40-ĪO-3) 2- 1278,6 02^ k g/s.
4 v2t 4-1,567
1.10.3. Pa tvaika vadu plūst mitrs piesātināts ūdens tvaiks,
kura parametri p — 1,3 M Pa un x = 0,95. Aprēķināt tvaika vada
diametru, ja caurplūdums ir 720 kg/h un plūsmas ātrums
t2i = 35 nļ/s.
Atrisinājums. Tvaika īpatnējais tilpums tvaika vadā spiedienā
p = 1,3 M Pa:
v = v ' + { v " - v ' ) x = 0,m\ 144+ (0 ,1 5 1 2 -0 ,0 0 1 144)0,95 =
= 0,1437 m3,/kg.

92
Tvaika vada diametru izsaka no strūklas nepārtrauktības vie­
nādojuma:

, -1/ 4Mv -1/ 4-720-0,1437


v ' ------- = v ' n л л or 0.0323 m = 32,3 mm.
Г яw f 3,14-35-3600

1.10.4. Difuzorā adiabāti bremzējot gaisa strūklu, tās ātrums


samazinās no ^1 = 1200 m/s līdz ю2 = 300 m/s. Aprēķināt gaisa
temperatūru un spiedienu pēc bremzēšanas, ja sākuma tempera­
tūra Г 1= 300 К un spiediens pi = 0,1 M Pa.
Atrisinājums. Pieņemot gaisam cpm= 1 0 0 0 J/ (k g -K ), nosaka

^ ■ + ^ o o +i l ? ^ M ^ ,

Spiedienu pec bremzešanas nosaka, izm antojot adiabatas sa­


karības:
h 1,4

/ T2 / 975
P2=Pl ( - L ) = 0,1 ( _ ) = 6 ,1 9 M Pa.

1.10.5. Aprēķināt adiabātās droselēšanas efektu ūdens tvai­


kam spiedienā p = 0,l M Pa un temperatūrā ^ = 100°C .
Atrisinājums. Adiabātās droselēšanas diferenciālais efekts

dp ) h cP
/dv\
Lielumu = 0 ,0 0 4 88 nosaka pēc gram atas [1.11].

No ūdens tvaika tabulām atrod v = 1,695 m 3/kg; cp —


= 2,09• 103 J/ (k g -K ).
Diferenciālais efekts
373,15-0,004 8 8 - 1 ,6 9 5 „ _ T, ļT,
“ = ------------2 ,0 9 -10. ' -6 ,0 2 -K H K / P a .

1.10.6. Mitram tvaikam, kura spiediens pi = l,5 M Pa un sau­


suma pakāpe x t = 0,99, adiabātās droselēšanas rezultātā spiediens
pazeminās līdz p 2 = l ,0 M Pa. Noteikt, kāda droselēšanas rezultātā
ir tvaika temperatūra, entropijas izmaiņa un ekserģijas izmaiņa,
ja apkārtējās vides parametri ir ^0 = 20°C , p 0 = 0,l M Pa.
Atrisinājums. Adiabātās droselēšanas nosacījum s ir hļ = h\ =
= const.
Spiedienā pi = l,5 M Pa: ^ = 198,28°C; h\ —h'\+ (h"ļ —h'\)x\ =
= 8 4 4 ,6 + (2 7 9 2 -8 4 4 ,6 )0 ,9 9 = 2773 kJ/kg; si = s'i + ( s " i - s ' i ) * i =
= 2 ,3 1 4 + (6 ,4 4 5 -2 ,3 1 4 )0 ,9 9 = 6,404 kJ/kg.
93
Spiediena p2 = l , 0 M Pa: h'2 = 762,7 kJ/kg; h"2 = 2778 kJ/kg;

s "i - 6,587 kJ/(kg-K);

Droselešanas rezultātā tvaiks ir kļuvis sauss piesātināts.


Entropijas izmaiņa
As = s " 2- si = 6 ,5 8 7 - 6,404 = 0,183 kJ/(kg •K ) .
Tvaika temperatūra t2 = ts= 179,88 °C.
Tvaika ekserģija pirms un pēc droselēšanas:
S{ = h\ —hņ — To(Sļ —So) = 2 7 7 3 - 8 3 ,9 - 2 9 3 ( 6 ,4 0 4 - 0 ,2 9 6 4 ) =
= 899,6 kJ/kg;
e2 = h2 —h0—T0 (s2 —sQ) = 2773 - 83,9 - 293 (6,587 - 0,2964) =
= 845,0 kJ/kg.
E kserģijas izmaiņa Ae = e2—e x= 845,0 —8 99,6= —54,6 kJ/kg.
1.10.7. Pārkarsētu ūdens tvaiku, kura parametri pi = 5,0 M Pa,
/i = 300°C , adiabāti droselē līdz spiedienam p 2 = 3,0 M Pa. Izman­
tojot h-s diagrammu, noteikt, kāda droselēšanas rezultātā ir
tvaika temperatūra, pārkarsēšanas pakāpes, entropijas un īpat­
nējā tilpuma izmaiņa.
Atrisinājums. Tā kā droselēšanas gaitā entalpija nemainās,
t. i., hļ = h2 = const, tad no tvaika sākuma stāvokļa punkta h-s
diagrammā novelk izoentalpu, līdz tā krusto izobāru p2 = 3,0M P a;
krustpunkts dod beigu stāvokļa parametrus. Diagrammā nolasa:
.Vļ = 0,045 m3/kg; h t = 2920 kJ/kg; Si = 6 ,2 k J/ (k g -K );
^is = 263,9 °C; u2 = 0,085 m3/kg; /2 = 284°C ;
/i2 = 2920 kJ/kg; s 2 = 6 ,5 k J/ (k g -K ); t2s = 233,8 °C.
Tvaika pārkarsēšanas pakāpe pirms un pēc droselēšanas:
t lv= * t _ f 1#= 3 0 0 - 263,9 = 36,1 °C ;
^2P~ t 2 —t2s = 284 —233,8 = 50,2 °C;
pārkarsēšanas pakāpes izmaiņa
Afp = fp2- * pI = 5 0 ,2 - 36,1 = 14,1 °C.
īpatnējā tilpuma un entropijas izmaiņa:
Au = v2 — vx= 0,085 —0,045= 0,040 m3/kg;
A s = s 2— Si = 6,5 — 6 ,2 = 0,3 k J/ (k g -K ).
1.10.8. Tvaika reducēšanas-dzesēšānas ierīcē (R D I) vispirms
droselē tvaiku līdz vajadzīgajam spiedienam. Pēc tam iesmidzina
ūdeni, kurš iztvaikojot pazemina temperatūru līdz vajadzīgajam
lielumam. RDI ievadāmā svaigā tvaika parametri pi = 3,5 M Pa,
Zi = 400°C . Aprēķināt RDI ievadāmā svaigā tvaika patēriņu D x un
ūdens patēriņu D\, ja nepieciešams iegūt D 2= 14 kg/s tehnolo­
ģiskā tvaika spiedierfā p 2 = 0 ,5 M Pa un temperatūrā ^2 = 2 0 0 oC.

94
Iesmidzināmā ūdens spiediens p'2 —4,0 M Pa un temperatūra t'2 =
= 100°C. Siltum a zudumi apkārtējā vidē ir 2,0% (rļ = 0,98).
Atrisinājums. Apzīmējot 1 kg tehnoloģiskā tvaika veidošanai
nepieciešamā svaigā tvaika patēriņu ar d\ un entalpiju ar h\y
sastāda siltuma bilances vienādojumu
h2 = r\dļh\ + ( 1 —d\)hr2,
no kurienes
_ h2- h ' 2 2 8 5 4 -4 2 1 ,7
1 _ t\ h i - h '2 ~ 0 ,9 8 -3 2 2 0 -4 2 1 ,7
= 0,890 kg sv. tv./(kg tehn. tv.).
Š eit h2 — tehnoloģiskā tvaika entalpija, h'2 — iesmidzināmā
ūdens entalpija.
Kopējais svaigā tvaika patēriņš
Dļ = d\D2 = 0,89 •14 — 12,46 kg/s.
Ūdens patēriņš
D\ = D 2- D i = 1 4 - 1 2 ,4 6 = 1,54 kg/s.

1.11. KOMPRESORU CIKLI

Aprēķinu izteiksmes

Kompresora cikla darbu / veido gāzes saspiešanas darbs lSr


saspiestās gāzes izspiešanas darbs Uz un gāzes iesūkšanas darbs
h. Pieņemot, ka kompresorā patērētais darbs ir pozitīvs, iegūst
l —ls~\~hz —lu (1.233)
Kompresora ideālo ciklu darbs:
gāzes izotermās saspiešanas gadījumā

l=PiV.ļ l n — = R T l n ~ = p i V i l n ~ (J/kg); (1.234)


v2 P1 P1
adiabātās saspiešanas gadījumā
ft-i
. k kpxvx k

'= ^ Z T -Ī3 T (J/kg),


pi /
(\ — )
(1.235)
kā arī
l —h2 —Hļ; (1.236)
politropās saspiešanas gadījumā
n —1

npiVi
1= 1 (J/k g ). ( 1. 23 7)
n —1 (' Pl
- )} ” -

95
M kg gāzes saspiešanai patērē­
tais darbs
L = M l (J). (1.238)
.T ā ka M v — V, tad politropas
saspiešanas gadījumā
n -1
np jVi
L= (— ) ” -i (J).
n —1 \ pi /
(1.239)
Vienam kg gāzes novadamais
siltuma daudzums:
izotermās saspiešanas gadī-
1.16. att. Ideālais kompresora cikls jumā
p-v koordinātēs. q = l" (1.240)
politropās saspiešanas gadījumā
n -k .
1 — C v ~ ----- ~ ( ^ 2 T\) . (1.241)
n —1
Kopējais novadāmā siltuma daudzums
Q =qM . (1.242)

Kompresora pildījuma koeficients

%v —~7J~ — 1 C ■1 (1.243)
Vh Ap, /

kur c — Vc/Vh ir kompresora kaitīgas telpas koeficients (apzīmē­


jum i doti 1.16. attēlā).
Kompresora dzinēja jauda M kilogramu gāzes saspiešanai
laika vienībā t :

L
N=- (1.244)
Tlļk

kur Tjk — kompresora efektīvais lietderības koeficients.


Optimālais spiediena paaugstinājum s m pakāpju kompresora
vienā pakāpē:
m___
P2i ļ / P2 (1.245)
P li ' Pl

96
Aprēķinu piemēri
1.11.1. Kompresorā saspiež 1 kg gaisa, kura p i= 0 ,l M Pa
/i = 25°C , līdz spiedienam p2 —0,8 M Pa. Aprēķināt patērēto darbu,
novadīto siltuma daudzumu un gaisa temperatūru pēc saspieša­
nas, ja gaisu saspiež 1) iz6termā procesā; 2) adiabātā procesā;
3) politropa procesā ar pakāpes rādītāju « = 1 ,2 5 .
Atrisinājums. Pieņem, ka gaiss ir ideāla divatomu gāze,
£ = 1,4. Gaisa īpatnējais tilpums pirms saspiešanas:
R T i 287-298 oc_
t’, " _ ? r = ' ā r T o ^ = 0 '855m / k g '
1. Saspiežot gaisu izotermi ( 7 1= 7'2= const),
patērētais darbs
l = pi v1 ln • & - = 0,1 •1O6 •0,855 ln = 177 792 J/kg=
Pi 0,1
= 177,792 kJ/kg;
novadītais siltuma daudzums
q = l = 177,792 kJ/kg.
2. Saspiežot gaisu adiabāti,
patērētais darbs
h-1
kpiVļ
1--

i— 1

1,4-0,1 •106-0,855
1 ,4 - 1
= 242 826 J/kg= 242,826 kJ/kg;
gaisa temperatūra pēc saspiešanas
ft-i 1,4-rl

T2= T i ( ~ ) h = 2 9 8 ( ^ - ) 1,4 =539,81 K.


\ pi > \ 0,1 '
Adiabātā procesā siltums netiek novadīts, t. i„ q = 0 .
3. Saspiežot gaisu politropā procesā ar n = l,25,
patērētais darbs
71—1
nP iVļ
/=
n —1 (' P- i ) } “- 1
1,25—1
1,25
1,25-0,M 0 6-0,855
('0-,1 ) * -1
1 ,2 5 —a
= 220 469 J/kg= 220,469 kJ/kg;
7 — 2149 97
gaisa temperatūra pēc saspiešanas
n -1 1,25-1

T‘ “ T' ( f ) " =298 ( f f l = 451’7 K ;

novadītais siltuma daudzums


20,93 1 ,2 5 -1 ,4
q = c v ^ — ^ { T 2~ T l) (4 5 1 ,7 -2 9 8 ) =
n —1 28,96 1 ,2 5 -1
= —66,641 kJ/kg.
Iepriekšējās izteiksmēs patērētais darbs uzskatīts par pozitīvu
lielumu.
. ..
1 11 2 Kompresora dzinēja jauda jV = 5 0 kW, tas politropā
procesā ar n = l , 3 saspiež gaisu no pi = 0,08 M Pa, ^ = 15°C līdz
p2 = 0,65 M Pa. Iekārtas kopējais lietderības koeficients r]k=0,72.
Aprēķināt kompresora ražīgumu V0 (m3/h) normālos apstākļos
un dzesējošā ūdens daudzumu M h2o (kg/h), ja ūdens tem pera­
tūra dzesēšanas procesā paaugstinās par A č= 15°C .
Atrisinājums. Tā kā gaisu var uzskatīt par ideālu divatomu
gāzi, tad var pieņemt, ka &= 1,4, Cu= 0,723 k J/ (k g -K ). Gaisa sa­
spiešanai patērētais darbs
L =>iVxTļk= 5 0 •3600 •0,72 = 129 600 kJ/h.

Gaisa tilpums
(n-l)L-lO3
K ,= —
n—1

np i
- )1 "
(x Pi

( 1 ,3 - 1 ) 1 2 9 600-103
’ =601,371 m3/h.
1 ,3 -1

/ 0,65 \ >-3
1 ,3 -0 ,0 8 -106
> 0,08 '

Kompresora ražīgums normālos apstakļos:

PlV J o 0 ,0 8 -106-601,371 -273,15


V0 = = 450 m3/h.
Tipo 288,15-101 325
Gaisa masa
PiVi 0 ,0 8 -106-601,371
M-- = 581,744 kg/h.
RT i 287 -2 88 ,15

98
Gaisa temperatūra saspiešanas beigas:
w—1 1,3-1

Pi / " " 288 (\ ?0 ,0


§ 8); W = 4 6 7 K-
Novadāmais siltuma daudzums

Q = M c v ^ - Ļ ( T 2- T l) =
n —1

= 581,744 - 0,723 - -1*- * ■4 ■(467 - 288): •25095,85 kJ/h.


1 —i
Dzesējoša ūdens masu nosaka pec siltuma bilances vienādo­
jum ā:

MH2o = ------V - k®/h-


cH2oA^ 4,19-15 &
1.11.3. Viencilindra virzuļkompresora virzuļa pārvietošanās ti
pums cilindrā Vh = \,5l, virzuļa gājienu skaits minūtē i= 7 0 0 , sa ­
spiežamā skābekļa spiediens pi = 0 ,l M Pa, temperatūra ^ = 18°C,
pēc saspiešanas p2= 0,7 M Pa. Saspiešana notiek politropi, n = 1,2.
Aprēķināt kompresora ražīgumu stundā, ja kaitīgā telpa aiz­
ņem 5% no cilindra darba tilpuma. A trast maksimāli iespējamo
teorētisko gaisa saspiešanas pakāpi kompresora cilindrā. Noteikt
optimālo spiediena sadalījumu trīspakāpju kompresora cilindros.
Atrisinājums. Kompresora ražīgumu ietekmē kaitīgās telpas
tilpums, ko ņem vērā tā pildījuma koeficients Xv (1.16. att.).

fc„= l-
V pi /
1

: 1 - 0 ,0 5
( 0 J \Tā _ = 0,797.
V o.i I
Kompresora ražīgums
Vļ = i%vVh = 700 ■0,797 •1,5 •10~3= 0 ,8 3 7 m3/min.
Pārrēķinot uz normāliem apstākļiem, ražīgums
PiV iT o 0 ,1 -0 ,8 3 7 -2 7 3
V0- -= 0 ,7 7 5 m3/min.
T\Po 291-0,1013
M aksimāli iespējamo saspiešanas pakāpi vienā kompresora
spiediena pakāpē nosaka pēc izteiksmes (1.243), pieņemot, ka
At)=0:
Optimālo spiediena paaugstinājumu trīspakāpju kompresora
vienā pakāpē, kad gāzes saspiešanai jāpatērē minimālais darbs,
atrod šādi:

1.12. IEKŠDEDZES DZINĒJU, GĀZES TURBĪNU UN


REAKTĪVO DZINĒJU CIKLI

Aprēķinu izteiksmes

Iekšdedzes dzinēju, gāzes turbīnu un reaktīvo dzinēju ideālo


ciklu aprēķināšanas metodikas ir līdzīgas. Ciklus klasificē a t­
karībā no siltuma pievadīšanas veida. So dzinēju cikla darbu
attiecina uz darba ķermeņa m asas 1 kg:
/=<7i-<72=<7mt. (1.246)
Ciklu raksturīgie lielumi (sk. 1.19. att.):
ī ī
kompresijas pakāpe 8 = Di/o2=,pĀ= (P 2/P1)*;
spiediena paaugstināšanas pakāpe X ~ psļp 2 ',
iepriekšējas izplešanās pakāpe p = v j v s.
Iekšdedzes dzinēja cikls ar izohoru siltuma pievadīšanu,
w= const (1.17. a tt.):
pievadītais siltuma daudzums qi = cv (T 3— T 2 )\ (1.247)
novadītais siltuma daudzums <72= £v(Tļ — T ļ); (1.248)
1.18. att. Iekšdedzes dzinēja cikls ar izobaru siltuma pievadīšanu:
a — p-v k o o rd in ā tē s ; 6 — T-s k o o rd in ā tē s.

cikla term iskais lietderības koeficients


l t 1
(1.249)
111 q\ eft_1
Iekšdedzes dzinēja cikls ar izobāru siltuma pievadīšanu,
p = const (1.18. a tt.):
pievadītais siltuma daudzums qi = Cp(T3— T2) ; (1-250)
novadītais siltuma daudzums q 2 = c v (T i —Ti)-, (1.251)
cikla termiskais lietderības koeficients
l . 1 ■1
m = — =1- r.fc-1
qi *<p-l>' <U52)
Iekšdedzes dzinēja cikls ar kombinētu siltuma pievadīšanu,
v — const un p = const (1.19. att.):
pievadītais siltuma daudzums q\ = q'\Jrq"\ = C v {T 3— T 2)-{-
+ cp ( r 4- r 3) ; (1.253)
novadītais siltuma daudzums q2 = cv (T5 — T ļ); (1.254)
cikla termiskais lietderības koeficients
l . 1 Xpk—1
m = ----- = 1 —
qi Bk-1 i - i + k k ( 9- i ) • (1-255)
Gāzes turbīnas un reaktīvā dzinēja cikls ar izobāru siltuma
pievadīšanu, p = const (1.20. att.):
pievadītā siltuma daudzums qi = cp {Tz—Tļ)\ (1.256)
novadītā siltuma daudzums q 2 —c P(Ti —T{)\ (1-257)

101
1.19. att. Iekšdedzes dzinēja cikls ar kombinētu siltuma pievadlšanu izo-
horā un izobārā procesā:
a — p-v k o o rd in ā tē s; b — T-s k o o rd in ātē s.

1.20. att. Gāzes turbīnas un reaktīvā dzinēja cikls ar izobaru siltuma


vadīšanu;
a — p -v koordinātēs; b — T-s koordinātēs.

102
cikla termiskais lietderības koeficients
/ , 1 , 1
r)t= -----= 1 ------- — = 1 ------------ . (1.258)
qi e fr-i_
■P k
Reaktīvajam dzinējam arī
l w2
" ‘" “ IS T ' “ •259>
kur w — gāzes strūklas izplūdes ātrums no reaktīvā dzinēja
sprauslas.
Degvielas īpatnējais patēriņš
B
b = — •1000 (g degvielas/(kW -h)). (1.260)

Aprēķinu piemēri

1.12.1. Iekšdedzes dzinēja darbības pamatā ir cikls ar izohoru


siltuma pievadīšanu. Darba ķermeņa parametri pirms saspiešanas:
pi = 0 ,l M Pa, /i = 25°C . Kompresijas pakāpe e = 8,5. Ciklā pieva­
dītais siltuma daudzums atbilst 30 g degvielas sadegšanā izda­
lītajam siltumam. Degvielas patēriņš stundā B = 15k g / h , tās sa­
degšanas siltums Qzd= 42 0Q0 kJ/kg. Aprēķināt ciklā pievadīto sil­
tuma daudzumu, cikla raksturīgo punktu parametrus p, v, T,
cikla termisko lietderības koeficientu, darbu, novadīto siltuma
daudzumu, dzinēja teorētisko jaudu, darba ķermeņa (gāzes) patē­
riņu un ekserģisko lietderības koeficientu. Pieņemt, ka darba ķer­
meņa termodinamiskās īpašības atbilst gaisa īpašībām. Cikla pro­
cesi un raksturīgie punkti parādīti 1.17. attēlā.
Atrisinājums. Veicot cikla aprēķinu, pieņem, ka darba ķerme­
nis ir divatomu ideālā gāze. Ciklā (1 kg gāzes) pievadītais sil­
tuma daudzums
qļ = b Qza = 0,03 •42 000 = 1260 kJ/kg.
Darba ķermeņa parametri cikla punktā 1:
7 W j + 2 7 3 = 298 K; P i = 0,1 M Pa;
RTi 287-298 л orr.
v' = - ^ = - 0 ,Ь 1 0 » ~ ° ' y g'
Darba ķermeņa parametri cikla punktā 2:
y2 = y,/e = 0 ,855/8,5 = 0,101 m3/kg;

p2= p i ( — ) * = p ,e fe= 0 ,1 (8 ,5 )>>4 = 2,0 0 0 7 M Pa;


\ Vļ /

T2= T x [ ~ \ k~% = Т г е *-‘ = 298 ( 8 , 5 ) = 701,4 К.


\ Vo /

103
Darba ķermeņa parametri cikla punktā 3: .
T l, r ^ m A + ™ ļ = m 2 j K; 0 l ' , ' W

T^ 1742 7
= 2 ,0 0 0 7 .— - ^ - = 4 ,9 7 0 9 M Pa;
12 /Ul,4
y3= y 2= 0,101 m3/kg.
Darba ķermeņa parametri cikla punktā 4:
Vļ= Vi = 0,855 m3/kg;

j ‘ - ^ ( ^ ) ‘ " ‘ - 1742’7 ( w ) ,,4" ' - 741-6 K '

(~ v t ) ‘ - 4'9709 ( w ) ' ' ‘ = » .2« 9 « P “ -


Cikla term iskais lietderības koeficients

JS H — w n .

Ciklā darba ķermeņa (1 kg gāzes) paveiktais darbs


/ = q m = 1260 - 0,575= 724,5 kJ/kg.
Ciklā novadītais siltuma daudzums
(ļ%— iļ\ —l = 1260—724,5—535,5 kJ/kg.
Darba ķermeņa (gāzes) patēriņš (kg) 1 stundā
M = B ļ b = l 5/0,03=500 kg/h.
D zinēja jauda *
0 0 ^ ^ 0 0 6 kW .
t 3600
Dzinēja cikla ekserģiskais lietderības koeficients
Aei l 724,5
1le = -7 — ---------= - r r r 7 r = 0,904,
Aep e9i 801,0
kur siltuma daudzuma qi ekserģiju nosaka pēc 1.7.11. piemērā
aplūkotās metodikas:

T ļ = ī T ^ ) -

= 8 0 1 ,0 kJ/kg.
IA2.2. Iekšdedzes dzinēja darbības pamatā ir cikls ar izobāru
siltuma pievadīšanu. Darba ķermeņa parametri sākuma punktā 1
(1.18. a tt.): pi = 0,O8 M Pa; ^i = 3 0 oC. Darba ķermeni, kura termo­

104
dinamiskās īpašības atbilst gaisa īpašībām, adiabāti saspiež,
kamēr tā_ temperatūra paaugstinās līdz 780 °C. Darba ķermeņa
iepriekšējas izplešanās pakāpe ciklā p = 1,3. Dzinēja teorētiskā
jauda JV= 80kW . Aprēķināt cikla raksturīgo punktu parametrus
T, p, v, kompresijas pakāpi s, pievadīto un novadīto siltuma dau­
dzumu, darbu, darba ķermeņa un degvielas patēriņu stundā un
īpatnējo degvielas patēriņu, ja tās sadegšanas siltums Qzd=
= 41 500 kJ/kg.
_ Atrisinājums. Pieņemot, ka darba ķermenis ir ideālā divatomu
gāze, nosaka darba ķermeņa parametrus cikla raksturīgajos
punktos.
Cikla punktā 1:
pi — 0,08 M Pa; Ti = tx+ 273 = 30 + 273 = 303 K;
RTX 287-303 ...

Cikla punktā 2:
T2 = t2+ 273 = 780 + 273 = 1053 K;
k 1,4

P2 = 0 . 0 8 ( i | | ) M" ‘ -6 ,2 5 9 5 M P a ;

V' ~ ^ T = ' e S ^ i o » ° 0 ’0483 m3/kg'


Cikla punktā 3:
P 3 = P 2 = 6,2595M P a;
J 3= T2p = 1 ,3 -1 0 5 3 = 1368,9 K;
u3= v2p = 0,0483 ■1,3 = 0,0632 m3/kg.
Cikla punktā 4:
O4= Oi = l»087m 3/kg;

p ļ —pz ( - ~ ) * = 6,2595 ( - y ļ ļ ^ r ) 14 = 0 ,1 1 6 6 M Pa;

* “ 1368-9 ( w ) M - 438’7 K -
Cikla term iskais lietderības koeficients ,
1 pk- l
T)t= 1'
Bh~l k(p-l)

1 2 2 , 5 0 5 m - 1- 1,4 ( 1 , 3 - 1 ) ° ’696,

105
kur

e =-—!-= —— ^ —-= 22,505.


v2 0,0483
Ciklā pievadītais siltuma daudzums
qi = Cp ( Ts - T2) = 1,01 2 (1368,9 - 1 0 5 3 ) = 319,7 kJ/kg.
Cikla darbs
/= q irļt = 319,7 •0,696= 222,5 kJ/kg.
Novadītais siltuma daudzums
* <72= <?i - ^ = 97, 2kJ/kg.
Darba ķermeņa (gāzes) patēriņš stundā
.. L N t: 80-3600 i nnAA. ..
---------- 2 2 5 5 -------129« k^
Degvielas patēriņš stundā
L Nt 80-3600 ,,
~ QzdTit ~ QzdTļt ~ 41 5 0 0 -0 ,6 9 6 ’ g/ '
Degvielas īpatnējais patēriņš

b = j - f . 1000= 9,9718010Q0 ■= 124,6 g/kW-h.

1.12.3. Iekšdedzes dzinēja darbības pamatā ir ideālais cikls,


kurā siltumu darba ķermenim pievada kombinēti pastāvīgā til­
pumā un pastāvīgā spiedienā. Darba ķermeņa kompresijas pakāpe
e = 18, spiediena iepriekšējās paaugstināšanas pakāpe K —2, iepriek­
šējās izplešanās pakāpe p = l,2. Darba ķermeņa parametri pirms
saspiešanas: pi = 0,l M Pa, ^ = 35 °C; tā termodinamiskās īpašības
atbilst gaisa īpašībām. Aprēķināt parametrus p, v, T cikla rak­
sturīgajos punktos (sk. 1.19. att.), darbu, pievadīto un novadīto
siltuma daudzumu, kā arī teorētisko jaudu, ja darba ķermeņa pa­
tēriņš stundā normālos apstākļos ]/o= 600 m3/h.
Atrisinājums. Tā kā darba ķermenis ir gaiss ar divatomu
ideālās gāzes īpašībām, tad izmanto ideālo gāzu sakarības. No­
saka parametrus cikla raksturīgajos punktos.
Cikla punktā 1\
7 , = 3 5 + 273 = 308 K; Pi = 0 ,l M Pa;
R T X 287-308
' g'
Cikla punktā 2:
u2= y1/ e= 0,884/18 = 0,0491 m3/kg;
p2= p is ft = 0 ,l (1 8 )1’4 = 5,7198 M Pa;
T2 = T ^ - 1= 3 0 8 ( 18) M - 1= 9 78, 7 K.

106
Cikla punkta 3:
03=^2=0,0491 m3/kg;

jt>3= M = p 2 — = 5 ,7 1 9 8 -2 = 11,4396 M Pa;


P2
T3 = T2%= 9 7 8 ,7 •2 = 1957,4 K.
Cikla punktā 4:
p4—p 3 = 11,4396 M P a ;

V4 = y3p = J ! i y3= 1,2 - 0,0491 = 0,0589 m3/kg;


u3
T 4 = Tsp = 1,2 •1957,4 = 2348,9 K-
Cikla punktā 5:
u5 = vt = 0,884 m3/kg;

* = ' ’• ( - £ T - n -4 3 9 6 ( w ) M - ° ' 258M Pa;


p 5v5 0 ,2 5 8 -106-0,884 ,
^ " T - ------------^287------------- 794,8 K -
Cikla termiskais lietderības koeficients
1 v - i
Tļt=l —
8ft-> X— 1 + £ Я (р — 1)
= 1 _____ 1 2 (1 ,2 )1»4— 1
18M-1 2 - 1 + 1 ,4 - 2 ( 1 ,2 - 1 ) ’
Ciklā pievadītais siltuma daudzums:
izohorā procesā q'i — cv{T 3— T2) = 0,723(1957,4 —978,7) =
707,6 kJ/kg;
izobara procesa q'/i = cP (T i — Ts) = 1,012(2348,9—1957,4) =
396,2 kJ/kg;
qi = q'i + q"i = 7 0 7 ,6 + 3 9 6 ,2 = 1103,8 kJ/kg.
Ciklā darba ķermeņa paveiktais darbs
l = <7irļt = 1103,8 •0,681 ==751,7 kJ/kg.
Ciklā novadītais siltuma daudzums
q2 = Cv {T 5- Ti) = 0,723 (794,8 - 308) = 352,0 kJ/kg.
Pārbaude:
qi = /+ q2 = 751,7 + 3 5 2 = 1103,7 kJ/kg.
Darba ķermeņa patēriņš stundā
.. p ūV0 101 325-600
~^7\Г~~287-273,15~ — lie,h-
■10
D zinēja teoretiska jauda
Ar L Ml 775,5-751,7 1 f t l Q1 w
N = — = — = ------ — - -------—161,9 kW.
t x 3600
1.12.4. Gāzes turbīna, kas darbojas ar siltuma izobāru pie-
vadīšanu, attīsta jaudu iV =100 MW. Cikla darba ķermeņa para­
metri ir p i= 0 ,1 0 2 M Pa, ^i = 15°C, tā termodinamiskās īpašības
atbilst gaisa īpašībām. Darba ķermeņa (gaisa) spiedienu kompre­
sorā adiabāti paaugstina 10 reižu. P ar kurināmo izmanto dabas­
gāzi, kuras sadegšanas siltums, pārrēķinot uz kubikmetru normā­
los apstākļos, Qzd= 35 800 kJ/m3. Vienam kg darba ķermeņa
pievada 1200 k J siltuma. Aprēķināt cikla termisko lietderības koe­
ficientu, maksimālo temperatūru, no turbīnas aizplūstošā darba
ķermeņa temperatūru un kurināmā patēriņu stundā.
Atrisinājums. Pieņemot, ka darba ķermenis ir ideālā div-
atomu gāze ar gaisa fizikālajām īpašībam, £ = 1 ,4 .
Cikla termiskais lietderības koeficients

Tļt = 1 ---------- -------= 1 ---------- ------- = 0,482.


ft-l 1 ,4 -1

p h 10 >■*
Darba ķermeņa temperatūra pēc adiabātās saspiešanas kom­
presorā:
fc -l 1 ,4 -1

7 2= 7 ip “ = 2 8 8 -1 0 _ >^~ = 5 5 6 ,0 K;
spiediens p2= P iP = 10 -0 ,102= 1,02 M Pa.
Maksimālā darba ķermeņa temperatūra

7 3 = 7 2+ ^ = 5 5 6 + - ^ - = 1 7 5 6 K.
cp 1,000
Darba ķermeņa temperatūra pēc adiabātās izplešanās turbīnā,
ņemot vērā, ka p2= p 3 un p4= p i:

T< M ^ ) k - I756 ( - w - ) - 909’5 K -


Kurināmā — dabasgāzes patēriņš stundā:
Nx 1 0 0 -103-3600 0Q„0
g QzdT]t 35800-0,482 mJ '
1.12.5. Lidaparāts ar tiešās plūsmas reaktīvo dzinēju, kurā
gaisu saspiež, plūsmu bremzējot, lido ar ātrumu 3150 km/h._Gaisa
temperatūra t\— — 5 0 °C, spiediens pi = 0,04 M Pa. Aprēķināt dzi­
nēja termisko lietderības koeficientu Un teorētisko jaudu, ja se­
kundē izlieto 2 kg degvielas, kuras sadegšanas siltums QzdA=

108
= 42 000 kJ,/kg. Pieņemt, ka notiek pilnīga adiabāta gaisa plūs­
mas bremzēšana un nav siltuma zudumu.
Atrisinājums. Pieņemot, ka gaiss ir divatomu ideālā gāze, tā
temperatūra pēc bremzēšanas:
T _T , / CA l 0*70\ , 3150M 06 _ crtK 0IT
2 lH“ 2 ^ = ( - 5 0 + 2 7 3 ) + 2 . l , 0 - № . 3 6 0 0 " 605,8 K'
Kompresij a
k 1,4

( * r - (-S-r
Reaktīva dzinēja cikla term iskais lietderības koeficients
T,t = l ------- i— = 1 -------- 1----- = 0,632.
ft-l 1 ,4 -1

p k 33
Dzinēja attīstītā teorētiskā jauda
2 - 4 2 0 0 0 .0 ,6 3 2 . _ 5 3 0 8 8 k w ^
T 1
1.12.6. No reaktīvo dzinēju sistēm as sprauslām izplūst degša­
nas produkti ar ātrumu №= 2200 m/s. Darba ķermeņa vienam kilo­
gramam pievadītais siltuma daudzums <71 = 4000 kJ/kg. Aprēķināt
degvielas patēriņu sekundē, ja tās sadegšanas siltums Qzd=
= 42 000 kJ/kg un reaktīvajai sistēmai jāattīsta jauda N =
= 2 0 - 106 kW.
Atrisinājums. Reaktīva dzinēja cikla termiskais lietderības
koeficients
22002
m 2qx 2 -4 0 0 0 -103 ’ ‘
Degvielas patēriņš sekundē
Nx 2 0 - 106 .
“ QzdT]t “ 4 2 - 103-0,605 “ ’ g/s‘

1.13. TVAIKA ENERĢĒTISKO IEKĀRTU CIKLI

Aprēķinu izteiksmes

Tvaika enerģētiskās iekārtas (1.21. att.) pamatcikla jeb Ren-


kina cikla ( 1 .2 2 . att.) termisko lietderības koeficientu var izteikt
ar entalpijām, ņemot vērā enerģijas patēriņu barošanas sūknī
M P 1 - P 2 ):
q i-q 2 qo h i - h 2- v 3{px- p 2) h x- h 2
T]t(R) = -
qx qx /ii-/i 3 -t> 3 ( p i - p 2) h x— h3 j 2 6 ļ)

109
1.21. att. Tvaika enerģetiskās iekārtas pa-
matshēma:
1 — k a tlu iek ārta ( a — ek o n o m aizers, b — tv a ik a
ģ e n e ra to rs , c — tv a ik a p ā rk a rs ē ta ) s ) ; 2 — tv a ik a
tu rb īn a ; 3 — e le k tro ģ e n e ra to rs ; 4 — tv a ik a k on ­
d e n sa to rs; 5 — b a r o š a n a s s ū k n is.

1.22. att. Tvaika enerģē­


tiskās iekārtas pamatcikls
(Renkina cikls):
a, b, c —- z em k ritisk ā sp ie­
dienā p-v, T-s un- h-s k o o r­
d in ātē s.

110
1 kg tvaika pievadītais siltuma daudzums
q i = h l - h 3- v 3(p l - p 2) ^ h i - h 3, (1.262)

novadītais siltuma daudzums


(ļ2=h2—h3. (1.263)

īpatn ējais tvaika patēriņš 1 kW -h enerģijas ražošanai:

3600 (kg/(kW -h)). (1.264)


(h\ —h2) T]oi

1.23. att. Enerģētiska iekārta ar atkārtotu tvaika parkarsēšanu:


a ie k ā r ta s p rin c ip iā lā sh ēm a: 1 — k a tlu iek ā rta (a — ek o n o tn a iz ers; b — tv a ik a
ģ e n e ra to rs ; c — tv a ik a p ā r k a r s ē tā js ), 2 — tu rb īn a s a u g stsp ied ien a c ilin d r s, 3 — tu r ­
b īn a s zem sp ied iena c ilin d r s, 4 — e le k tro ģ e n e r a to r s , 5 — tv a ik a k o n d e n s a to rs, 6 —
b a r o š a n a s s ū k n is ; b — c ik ls p-v k o o rd in ā tē s; c — c ik ls T-s k o o rd in ā tē s; d — cik ls
h - s k o o rd in ātē s (v irs k ritis k ā sp ied ien ā ).

111
Ikg 7 V ' / Pn

/ y
p

/ /

*2

1.24. att. Tvaika enerģetiskais cikls ar siltuma reģenerāciju:


a — p rin c ip iā lā sh ēm a: 1 — k a tlu ie k ā rta , 2 — tv a ik a tu rb īn a a r n o z a rtv a ik a n o v a ­
d īš a n u , 3 — e le k tro ģ e n e ra to rs , 4 — tv a ik a k o n d e n sa to rs, 5 — s ū k ņ i, 6 — r e ģ e n e r a tīv a is
b a r o š a n a s ūd en s u z s ild ītā js ; b — cik la p ro ce si ft-s d iag ram m ā..-

īpatnējais kurināmā patēriņš 1 kW -h enerģijas ražošanai:


3600 h \\\j uw
(kg/(kW -h)). (1.265)
rļtrļoiĢz11
Ciklā ar atkārtotu tvaika pārkarsēšanu (1.23. att.):
paveiktais darbs
l~Qo= ( h - h r ) + ( h v - h 2) - v 3 (p1- p 2) ; (1.266)
pievadītais siltuma daudzums
<7i = (h\ - h3) + {h v - h r ) - v3( p i - p 2) ; (1.267)
termiskais lietderības koeficients
ffo (hļ — h2') + (hi' — h2) —v3 (p ļ—p2)
(1.268)
<7i ~ (h\ — h3) + (hy — h2’) — v3(p l —p2)
Reģeneratīvajā ciklā (1.24. att.) katla barošanas ūdeni uzkarsē
ar nozartvaiku, ko ņem no turbīnas spiediena pakāpēm. Apzīmē­
jo t nozartvaika entalpiju ar ha, uzkarsētā barošanas ūdens ental-
piju ar h' n un nozartvaika daudzumu uz 1 kg turbīnā ieplūdušā
tvaika ar a, saplūdes tipa reģeneratīvā ūdens uzsildītāja siltuma
bilance ir šādas
h'n—aha+ (1 ■•a) h'2, (1.269)
kur
h'n- h ' 2
a=- (1.270)
hti—h' 2
Reģeneratīvā cikla darbs
lI = a ( h 1—hn) + ( 1 - a ) ( h x- ( 1. 27 1)

112
un lietderības koeficients
It
^ h i-h 'n

a ( h i - h n ) + ( 1 - a ) ( h \ - h 2)

hl hn ■ (1.272)
■0 X
_ 0

Tvaika īpatnējais patēriņš


d=
____________ 3600 ________
( 1 - a ) ( h ļ - h ļ ) + a ( h i - h n)

(kg/(kW -h)). (1.273)

Turbīnas jauda
J V = £ [ ( l - a ) (hi-.

- h 2) + a ( h i - h n) ]
(kW ), , (1.274)
kur D — tvaika patēriņš
(kg/s),
Bināro gāzu-tvaika ciklu
var uzskatīt par gāzes turbī­
nas un tvaika turbīnas ciklu 1.25. att. Binārais gāzu-tvaika cikls:
a — ie k ā rta s p rin c ip iā lā sh ēm a : 1 — k om p re­
apvienojumu (1.25. a tt.). J a s o rs , 2 — tv a ik a ģ e n e ra to rs a r aug stsp ied ien a'
notiek no turbīnas nova­ k u rtu v i, 3 — g ā z e s tu rb īn a , 4 — b a r o š a n a s
ū d en s u z s ild ītā js ; 5 — tv a ik a tu rb īn a , 6 —
dītās gāzes siltuma izmanto­ tv a ik a k o n d e n sa to rs, 7 — b a r o š a n a s ūd en s
šana barošanas ūdens uzkar- s ū k n is; b — cik ls T-s k o o rd in ā te s.
sēšanai, var iegūt šādas sa­
karības.
Gāzveida darba ķermeņa patēriņa un tvaika patēriņa attiecība
hg—hļ
m= (1.275)
h ļ —hi
Cikla kopējais darbs veidojas no gāzes un tvaika paveikta
darba:
/= lg-\-ld — tn( {h3 —hļ) — ( h2 —h\)) + {hļ —hs) — {hs —h j ) .
(1.276)
Pievadītais siltuma daudzums arī veidojas no gāzes ciklam
un tvaika ciklam pievadītā siltuma daudzuma:
q = q g + q d = tn(h3- h 2) + (h5- h 9). (1-277)

8 — 2149 113

/'
Cikla term iskais lietderības koeficients
% = jE ± i£ _ . (1.278)-
Qg + Qd

Aprēķinu piemēri
*-
1.13.1. Tvaika turbīnas iekārtā darbojas pec pamatcikla shē
m as (sk. 1.22. a tt.). Ūdens tvaika parametri, ieplūstot turbīnā,
ir pi = 14,0 M Pa, £i = 500°C , izplūstot no turbīnas, —- p2 =
= 0,005 M Pa. Turbīnas iekšējais relatīvais lietderības koeficients
Tļoi = 0,9. Šķidrā kurināmā patēriņš enerģētiskajā iekārtā B =
= 25 t/h, kurināmā sadegšanas siltums Qzd= 40 000 kJ,/kg. Katlu
iekārtas lietderības koeficients iļiu = 0,89. Temperatūra dzesējo­
šam ūdenim, kurš novada tvaika kondensācijas siltumu no kon­
densatora, paaugstinās par A ^=15°C . Aprēķināt enerģētiskās
iekārtas cikla raksturīgo punktu parametrus t, p, v, h, s, iekšējo
lietderības koeficientu Tļi, tvaika patēriņu stundā D, īpatnējo
tvaika patēriņu un īpatnējo nosacītā kurināmā patēriņu.
Atrisinājums. Pēc ūdens tvaika tabulu datiem, ņemot vērā
enerģētiskās iekārtas ciklu veidojošos procesus, nosaka raksturīgo
punktu parametrus (sk. 1.22. att.).
Cikla punktā 1 :
iļ = 500 °C; Pi = 14,0 M Pa; uj = 0,022 52 m3/kg; hi = 3321 kJ/kg;
Sļ — 6,390 kJ/kg.
Cikla punktā 2:
p2= 0,005 M Pa; č2s = 32,85°C ; v'2 = 0,001 001 m3/kg; v"2=
= 25,77 m3/kg; h'2 = 137,83 kJ,/kg; h"2 = 2561 kJ/kg; s '2=
= 0 ,4 7 6 1 k J/ (k g -K ); s " 2= 8,393 k J/ (kg-K ).
Tā kā s2 = si, tad tvaika sausuma pakāpe
s2- s ' 2 _ 6 ,3 9 0 -0 ,4 7 6 1 _ n 7 / ļ 7
*2 s"2- s ' 2 8 ,3 9 3 -0 ,4 7 6 1
un tvaiks ir mitrā piesātinātā stāvoklī.
v2 = v'2+ (v"2- , v ' 2) x 2 = ļq
= 0,001 01 + t ž S 9 } - 0,001 01)0,747 = 21,058 m3/kg;
h2 = h'2Jr ( h " 2 —h' 2 ) x 2 =
= 137,83 + (2561 -1 3 7 ,8 3 ) 0,747 = 1947,938 kj/kg. \V
Cikla punktā 2f:
-ņemot vērā turbīnas iekšējos enerģijas zudumus,
A hz= ( h ^ - h 2) ( l - r jo i ) = (3321 -1 9 4 7 ,9 3 8 ) ( 1 - 0 ,9 ) =
= 137,306 kJ/kg, y/v
l<as izraisa tvaika entalpijas krituma samazināšanos turbīnā.

114
Līdz ar to palielinas tvaika entalpija aiz turbīnas un ta sausuma
pakāpe. ^
hļt = h2 + AAz = 1947,9 + 137,3 = 2085,2 kJ/kg.
Pēc spiediena p 2 un entalpijas h2t no h-s diagrammas nolasa
* 2f==0’805‘ % jO ,h l r^ a fj
= x 2tv"2 = 0,805 •28,19= 22,693 m3/kg.
s2t ~ s'2 + (s"2- ļ ^ ) x 2f = 0,4761 + (8,393—/^4761)0,805=
= 0,849 kJ/ (kg •K) • b
Cikla punktā 3: ^ ^ ‘
P3 = P 2 — 0,005 M Pa; ^ = ^ = 3 2 ,8 8 °C; v3 = v'2 = 0,001 005 3 m3/kg;
h3 = ^ 2 = 137,83 kJ/kg; s3= s '2=0,4761 k J/ (k g -K ).
Cikla punktā 4:
P 4 = P i = 14,0 M Pa; temperatūru izsaka no izteiksmes v3(Pl —p 2) =

= h4 - h3 = c ( h - t3) , t. i., t4 = t3 + - ^3(P l~ P2)- = 32,88 +


0 0 0 1 0 0 5 3 (1 4 -0 ,0 0 5 )1 0 6 °
4 ,1 9 -103 ’ ’
u^Ds^O.OOl m3/kg; /i4= ft3+ u 3( p i - p 2) = 137,83+
+ 0,001 (14 —0,005) 106-10_3= 151,83 kJ/kg; entropijas pieaugums
barošanas sūknī . K „ ķ 'ļ/ .f-
„ M CM 4 .1 9 - & /* 7
As4= — •=—— = .— — - — = 0 ,0455 kJ/(kg-K )
1 4 1 4 oUty4 2 ) Q ^
un entropija s4= s 3+ A s4=0,4761 + 0,0455= 0,5216 k J/ (k g -K ).
Cikla punktā 5: - 0 ( € > ž ?i c a <K
p 5 = p i = 14,0 M Pa; £5= /5s = 336,63 °C; v5= v ' s = 0,001 611 /m3/kg;
h5 = h's= 1570,8 kJ/kg; s5= s's = 3,623 kJ/(kg•K ) .
Cikla punktā 6:
p6= pi = 14,0 M Pa; 4 = ^ = 336,63 °C; u6= y " 6=0,011 49 m3/kg;
h§ — h"e = 2638 kJ/kg; s6= s " 6= 5,372 k J/ (k g -K ).
Cikla term iskais lietderības koeficients
_ l ( h i - h 2) - v 3( p i - p 2)
111 qx ( h i - h 3) - v 3{ p i - p 2)
(3321 -1 9 4 7 ,9 ) - 0 ,0 0 1 (1 4 -0 ,0 0 5 ) 103
(3321 -1 3 7 ,8 3 ) - 0 ,0 0 1 (1 4 - 0,005) 103
Cikla iekšējais lietderības koeficients
/f
rļi= — = ritTioī= 0 ,4 2 9 -0 ,9 = 0,386.
<7i
8* 115
Ciklam pievadītais siltuma daudzums
qļ== ( h i - h 3) - v 3( p i - p 2) = (3 3 2 7 -1 3 7 ,8 3 ) -
-0 ,0 0 1 (1 4 -0 ,0 0 5 ) •103= 3169,2 kJ/kg.
Ciklam novadītais siltuma daudzums
q2= h2t - h3 = 2 0 8 5 ,2 -1 3 7 ,8 3 = 1947,4 kJ/kg.
Tvaika patēriņš stundā
g=^ = g Q^ t .. _ j 5 . ^ 4 0 0 0 0 . 0 , M = 2 8 0 8 ^ li8;h
q\ q\ 3169,2
Tvaika īpatnējais patēriņš

3600 3600 o m o , ,/ .« ru x
{h i-h ^ o i (3 3 2 1 -1 9 4 7 ,9 )0 ,9 ’ kg/(kW -h).
Nosacītā kurināmā ar sadegšanas siltumu Q u = 2 9 308 kJ/kg
īpatnējais patēriņš:
3600<7i _ 3600 _ 3600
n~ (h\ — h2) TļoiQn _ rļiQn ~ 0 ,3 8 6 - 2 9 3 0 8 “
= 0,3182 kg/(kW -h).
Dzesējošā ūdens patēriņš, izsakot to no siltuma bilances vie­
nādojuma,
q2D 1947,4-280 828
MH2o = - ^ = , ----- ------------------= 8 701,423 kg/h.
~cĀt~~ 4,19-15
1.13.2. Tvaika enerģētiskajā iekārtā realizē ideālu ciklu ar at
kārtotu tvaika pārkarsēšanu (sk. 1.23. att.). Tvaika parametri
pirms ieplūdes turbīnā: pi = 25,0 M Pa, či = 525°C ; atkārtotu pār­
karsēšanu veic spiedienā pp= l , 5 M Pa līdz temperatūrai tp =
= 490°C . Tvaiks ieplūst kondensatorā ar spiedienu pt = 0,004 M Pa.
Iekārtas jauda JV=500 MW. Aprēķināt tvaika un kurināmā patē­
riņu stundā, ja kurināmā sadegšanas siltums Qzd= 25 000 kJ/kg,
un ūdens patēriņu kondensatora dzesēšanai, ja tā temperatūra
paaugstinās par A t = \ 2 ° C . Noteikt cikla raksturīgo^ punktu para­
metrus, kā arī īpatnējo tvaika un nosacītā kurināmā patēriņu.
Katlu iekārtas lietderības koeficients Tļiu=0,89.
Atrisinājums. Izm antojot ūdens tvaika tabulu datus, nosaka
cikla raksturīgo punktu parametrus.
Cikla punktā 1:
Pi = 25,0 M Pa; ^ = 500°C ; ūj = 0 ,0 1 1 4 3 m3/kg;
hi = 3166 kJ/kg; Si = 5,982 k J /(kg - K ) .
Cikla punktā 2', ņemot vērā, ka s2- = Si = 5,982 k J J (k g -K ):
P2'= P p = 1,5 M Pa; f2,s= 198,28 °C; v'v = 0,001 154 m3/kg; o"2,=

116
= 0,1317 m3/kg; h'r = 844,6 kJ/kg; h"r = 2792 kJ/kg; s '2- =
= 2,314 kJ/ (kg •K ) ; s"v = 6,445 kJ/ (kg •K ) ;
_ 5 ,9 8 2 -2 ,3 1 4
2 s 'V - s V 6 ,4 4 5 -2 ,3 1 4 ’ ’
vr = v'2- + (v"2' - v ' r ) x 2- = 0,001 1 5 4 + (0 ,1 3 1 7 -0 ,0 0 1 154)0,888=
= 0,1171 m3/kg;
h r = h ' r + (h"r — h ' r ) x r = 844,6 + (2792 - 844,6) 0,888 = 2573,9 kJ/kg.
Cikla punktā 1
pp= l,5 M P a ; fp= 490°C ; Vy = 0 ,2 3 1 8 m3/kg; /ii-= 3451 kJ/kg;
s r = 7,539 k J/ (k g -K ).
Cikla punktā 2, ņemot vērā, ka s2 = S i ' = 7 ,5 3 9 k J/ (k g -K ):
p 2 = 0,004 M Pa; t2 = *2s = 28,98 °C; V 2= 0,4225 k J J (k g •K ) ;
s " 2 = 8,473 kJ/ (kg -K );
s2- s ' 2 7 ,5 3 9 -0 ,4 2 2 5
*2 s"2- s ' 2 8 ,4 7 3 -0 ,4 2 2 5 ’ ’
ū'2= 0,0010m 3/kg; ū" 2= 34,81 m3/kg; ft'2= 121,42 kJ/kg;
/i" 2 = 2554 kJ/kg;
v2 = v'2+ ( v"2 ~ v ' 2) x 2 = 0,001 + (34,81 - 0,001) 0,884 = 30,772 m3/kg;
h2 = h’2 + (h"2 - h'2) x2 = 121,42 + (2554 -1 2 1 ,4 2 ) 0,884 = 2271,8 kJ/kg.
Cikla punktā 3:
/?3 = 0,004 M Pa; t3 = t2s = 28,9 8 °C ; u3= y'2 = 0,001 m3/kg;
h 3 = h'2= 121,42 kJ/kg; % = s '2 = 0,4225 kJ/ (kg •K ).
Cikla punktā 4 aiz barošanas sūkņa:
P i —Pi = 25,0 M Pa; ū4= u3= 0,001 m3/kg;
temperatūru ^4 nosaka pēc vienādojuma c (t i — t‘ 3) = v 3(p1—p 2),
no kurienes
v ? ,( p i - p 2)
^4= ^3+ '
C
= 2 8 9 8 + M 0 I ( 25- ^ 004) № =3 4 i 9 5 „C;

/i4= /i3+ A/i4= 121,42 + 25,00 = 146,42kJ/kg, kur Ahļ nosaka enerģi­
ja s patēriņš barošanas sūkni.
Entropijas pieaugums barošanas sūknī
q c { U - t z)
As4 =
T4 34,95 + 273,15
4 ,1 9 (3 4 ,9 5 -2 8 ,9 8 )
= 0,0815 k J / (kg-K )
34,95 + 273,15

117
un
s4= s3+ A s 4= 0,4225+ 0,0815 = 0,5040 kJ/ (kg •K ) .
Aiz barošanas sūkņa darba ķermenim ir virskritiskais spiediens.
Cikla term iskais lietderības koeficients
l ( h i — h r ) + { h y — h ļ ) — V s ( p i — p2)
iļt= — ~
qi ( h i - h ) + (hy - h 2' ) - v 3( p i - p 2)
( 3 1 6 6 - 2573,9) + (3451 - 2271,8) - 0 ,0 0 1 (2 5 - 0,004) 103
(3 1 6 6 -1 2 1 ,4 2 ) + (3 4 5 1 -2 5 7 3 ,9 ) - 0 ,0 0 1 (2 5 - 0 ,0 0 4 ) ĪO3

_ iZ ļW _ „ ,4 4 8 .
3896,7
Ciklā novadītais siltuma daudzums
q2= h2 - h = 2 2 7 1 ,8 -1 2 1 ,4 2 = 2150,4 kJ/kg.

Kurināmā patēriņš stundā


Nx 5 0 0 -103-3600 ,
B = ------------=■---------------------- = 160 714 kg/h.
Qzdrit 25 000-0,448
Tvaika patēriņš stundā

l l 50Qi1746,3
'7 S ‘f 00 ==i 030750kg/h-

Dzesējošā ūdens patēriņš


Q2 q2D 215 0 ,4 -1 0 3 0 7 5 0
-Mh2o =
cAt cAt 4,19-12
= 44 083,6 -103 kg/h.
Tvaika īpatnējais patēriņš

d = 36-° Q-= ----------------------= 2,062 kg/(kW -h).


q xx]t 3896,7-0,448 ’ ’

Dotā naturālā kurināmā īpatnējais patēriņš


3600' 3600 - _ ol 1
b— ī ā ? - - 0,448-25000
1.13.3. Tvaika enerģētiskā iekārta darbojas pēc vienpakāpes
tvaika reģeneratīvā pamatcikla shēmas, kurā katla barošanas
ūdeni karsē ar nozartvaiku saplūdes tipa reģeneratīvajā sildītājā
(sk. 1.24. a tt.). Turbīnā ieplūstošā tvaika parametri pi = 9 MPA,
či= 4 9 0 °C , spiediens kondensatorā p2= 0,005M P a. Nozartvaika
spiediens p n = l,0 M P a , barošanas ūdeni uzkarsē līdz piesātinā­
šanas temperatūrai. Tvaika kopējais patēriņš Z) = 10kg/s. Aprēķi-

118
nat tvaika enerģetiskas iekārtas ciklu un tās jaudu, salīdzināt re-
ģeneratīva cikla un analoga Renkina cikla termiskos lietderības
koeficientus.
Atrisinājums. Izm antojot ūdens tvaika tabulu datus, nosaka
aprēķinam vajadzīgos cikla punktu parametrus (sk. 1.24. att.).
Punktā 1 :
P i = 9 M P a ; ^ = 4 9 0 °C; /zt = 3 3 6 0 kJ./kg; S j = 6,623k J/ (kg-K ).
Punktā n:
p „ = 1,0 M Pa; tns= 179,88°C; h'n = 762,7 kJ/kg;
h"n = 2 7 7 8 kJ/kg; s 'n= 2 ,138 k J/ (k g -K ); s " n= 6,587 k J/ (k g -K );
Sn=Si = 6,623 kJ /(kg •K ) ;
s n -s 'n _ 6 ,6 2 3 -2 ,1 3 8 inf_ 1
X n_ s ^ - s ' n “ 6 ,5 8 7 -2 ,1 3 8 “ ’
tātad nozartvaiks praktiski ir sauss piesātināts tvaiks; ■
hn = h"n = 2 7 7 8 kJ/kg.
Punktā 2:
/>2 = 0 ,0 0 5 M Pa; t2s = 32,88°C; h'2= 137,83 kJ/kg;
ft"2 = 2561 kJ/kg; s'2=0,4761 k jy (k g -K ); s " 2 = 8,393 k J/ (k g -K );
s 2= si = 6,623 kJ/ (k g •K) ;
s2- s ' 2 6 ,6 2 3 -0 ,4 7 6 1
2 s"2 - s ' 2 8 ,3 9 3 -0 ,4 7 6 1 ’ ’
h 2 = h'2 + (h"2 - h ' 2) x 2 = 137,83 + (2561 -1 3 7 ,8 3 ) 0,776= 2018,21 kJ/kg.
Barošanas ūdens entalpija h'n= 762,7 kJ/kg.
Nozartvaika daudzums
h'a - h ' a 7 6 2 ,7 -1 3 7 ,8 3
ū ha- h ’2 2 7 7 8 -1 3 7 ,8 3
• = 0 ,2 3 7 kg nozartvaika/(kg tvaika).
Reģeneratīvā cikla darbs
= a (hi - hn) + (1 —a) (hi —h2) = 0,237 (3360 - 2778) +
+ ( 1 - 0 ,2 3 7 ) (3 3 6 0 -2 0 1 8 ,2 1 ) = 1161,7 kJ/kg.
Pievadītais siltuma daudzums
qv = h i - h'n = 3 3 6 0 - 762,7= 2597,3 kJ/kg.
Reģeneratīvā cikla term iskais lietderības koeficients

0,447.
1 i?ir 2597,3-
Atbilstošā Renkina cikla term iskais lietderības koeficients
l h i-h 2 3 3 6 0 -2 0 1 8 ,2 1 n-11„
Tvaika īpatnējais patēriņš

Turbīnas teoretiska jauda


N = D l T= 10-1161,7= 11 617 kW.
1.13.4. Enerģētiskā iekārta darbojas pēc ideālā gāzu-tvaika
cikla. Tā sastāv no tvaika un gāzes turbīniekārtām (sk. 1.25. att.).
Gāzes turbīnas darbības pamatā ir cikls ar izobāru siltuma pie-
vadīšanu (p = const). Cikla darba ķermeņa, kurš atbilst gaisam ,
parametri ir pi = 0 ,lM P a , či = 15°C, saspiešanas pakāpe (3= 8;
gāze ieplūst turbīnā temperatūrā 4 = 1 0 0 0 ° C . Tvaika turbīnā rea­
lizē Renkina ciklu, kura parametri ir ps = 2 1M P a; 4 = 450°C ;
p6= 0 ,0 0 4 M Pa. Aprēķināt ideālajam gāzu-tvaika ciklam pievadīto
siltuma daudzumu, cikla darbu un lietderības koeficientu.
Atrisinājums. Nosaka vajadzīgos gāzu cikla punktu param et­
rus, izmantojot ideālo gāzu termodinamisko īpašību tabulas no
grām atas [1.9].
Punktā 1:
ti = 15°C; pi = 0,10 M Pa; h x= 288,27 kJ/kg; jt01 = 1,2045.
Punktā 2:
p2= p iP = 0,l -8 = 0 ,8 M Pa; Jto2 = JToip2/Pi = 1,2045-8= 9,636;
4 = 246 °C; /12= 522,76 kJ/kg.
Punktā 3:
temperatūra 4 = 1 0 0 0 ° C ; p 3 = p 2 = 0,8M P a; jto3 = 303,6;
/13=1363,97 kJ/kg.
Punktā 4:
p4=pi = 0,1 M Pa; īto4=no3P4/P3 = 303,6-1/8 = 37,95;
4 = 480 °C; /14 = 770,64 kJ/kg.
Aprēķina Renkina ciklu, izm antojot ūdens tvaika tabulu
datus.
Punktā 5:
p5= 2 0 M Pa; 4 = 480 °C; h = 3170 kJ/kg; S! = 6,055 kJ/(kg-K)'.
Punktā 6:
p6= 0 ,0 0 4 M Pa; 4 . = 28,98°C ; h'6= 121,42kJ/kg;
h " 6 = 2554 kJ/kg; s '6= 0,4225 kJ/ (kg •K ) ; s " 6= 8,473 kJ/ (kg - K ) ;
S6 = «5=6,055 kJ/kg;
s6—s '6 _ 6,055—0,4225 _ q - .
* 6= s"e — s ' e = 8,473—0,4225 _ ’ ’
h6 = h'6 + (ft"6- h'e) x6 = 121,42 + (2554 -1 2 1 ,4 2 ) 0,7 = 1824,23 kJ/kg.
Punktā 7:
p7= 0,004 M Pa; t7 = t7a= 28,98°C ; h7= t f 7= 121,42 kJ/kg.
Punkta 5 parametrus pieņem vienādus ar punkta 7 paramet­
riem, jo neievēro barošanas sūkņa enerģiju.
Punktā 9:
p9= p 5= 2 0 M P a ; 4 = 4s = 365,71 °C; h'9= 1827 kJ/kg.

120
Gāzveida darba ķermeņa patēriņa un tvaika patēriņa attiecība
___ h - h _ 1 8 2 7 -1 2 1 ,4 2 Q
ht - h i 7 7 0 ,6 4 -2 8 8 ,2 7 ’ g‘
Ciklam pievadītais siltuma daudzums uz 1 kg tvaika:
<ļ\=<ļg-\-<ļd=: fn(hz —hļ) + (hs—hg) =
= 3 ,5 3 6 (1 3 6 3 ,9 7 -5 2 2 ,7 6 ) + (3 1 7 0 -1 8 2 7 ) =4340kJ/kg.
Cikla darbs uz 1 kg tvaika:
l = l s -i-ld =fTi(hs— hļ) — (h2— h i ) ) + ( h ļ — h^) —
= 3,536 ((1363,97 - 770,64) - (5 2 2 ,7 6 - 288,27)) +
+ (3 1 7 0 -1 8 2 4 ,2 3 ) = 2614,6 kJ/kg.
Gāzu-tvaika cikla term iskais lietderības koeficients
l 2614,6 ACAO
iļ t = — ■=———— = 0,602.
1 qi 4340
Gāzes turbīnas cikla term iskais lietderības koeficients

T,t«) = l --------- 1----- = 1 -------- 1----- = 0,448. 0,b^-


h- 1 1 ,4 - 1 f

p h 8 1<*
Renkina cikla term iskais lietderības koeficients

31LQ- 1824-21 ^ 0 , 4 4 1 .
^ h5- h s 3 1 7 0 -1 2 1 ,4 2 ’

1.14. SALDĒŠANAS IEKĀRTU CIKLI

Aprēķinu izteiksmes

Saldēšanas iekārtu darbības pamatā ir apgrieztie cikli. Saldē­


šanas ciklam novadītais siltuma daudzums <?k veidojas no siltuma
daudzuma q0, ko atņem dzesējamam objektam, t. i., no aukstuma
ražīguma un kompresorā patērētā darba t:
<7k=<7o+i.
J a ideālā saldēšanas mašīna darbojas pēc apgrieztā Kārno cikla,
saldēšanas koeficients

T --\ (1.280)
L 7 3—1 1
Saldēšanas koeficients gāzes ciklam (1.26. att.)

Sg= -~ = (1-281)
l 1 3— i 4

121
Izm antojot par saldēšanas aģentu
vielu tvaikus (freonu, amonjaku, og­
lekļa dioksīdu u. c.), kompresijas s a l­
dēšanas iekārtai enerģijas daudzu­
mus lietderīgi izteikt ar tvaika ental-
pijam (1.27. att.):

q0= h i — ks = hi — h4-, (1.282)

l = fi 2 —hļ; (1.283)

qo h\ — hļ
‘i = — = - i ļ = h r - (L 2 8 4 >

A bsorbcijas tipa saldēšanas iekār­


tās (1.28. att.) siltuma bilance veido­
ja s no aukstuma ražīguma qo, ģene­
ratoram pievadītā siltuma daudzuma
qg, absorberam un kondensatoram
novadītā siltuma daudzuma qa un
qr.

?o + <7g= <7a + <7k. (1.285)


1.26. att. Ideālā saldēšanas
iekārta: Siltum a izmantošanas koeficients
a — p rin c ip iā lā sh ēm a: 1 —
k o m p reso rs, 2 — siltu m a n ov a-
d ītā js , 3 — iz p le š a n ā s m a š īn a — qo
d e ta n d e rs, 4 — s a ld ē š a n a s k a ­ (1.286)
m era ; b — g ā z e s c ik ls T-s ko­
o rd in ā tē s. qs

1.27. att. Saldēšanas iekārtās tvaika cikls:


a — ie k ā r ta s p rin cip iā lā sh ēm a: 1 — k o m p reso rs, 2 — k o n d e n sa to rs,
3 — d r o s e lē š a n a s v e n tilis , 4 — s a ld ē š a n a s k am era — iz tv a ik o tā js ;
b — cik ls T-s k o o rd in ā tē s.

122
V ////////////A t,

Ttešais cikls
~ 0

Apgrieztais
cikls

%
w ///m m To

1.28.att. Absorbcijas tipa saldēša­ 1.29. att. Siltuma


nas iekārtas shēma: transform ācijas prin­
/ — ģ e n e r a to r s ; 2 — kondensators^ 3 — cipiālā shēma.
d ro s e le š a n a s v e n tilis ; 4 — s a ld ē š a n a s
k a m era — iz tv a ik o tā js ; 5 — a b s o rb e rs ;
6 — sū k n is ; 7 — r e g u lē jo š a is v e n tilis .

M aksim alais siltuma izmantošanas koeficients absorbcijas tipa


saldēšanas iekārtas ciklā:
T i ( T e — T0)
Sm ax— j rj. T . , \l.40iy
•'gUo - 1 l)
kur T\ — temperatūra iztvaikotājā (saldētavā);
Tg — ģeneratora temperatūra;
T0 — dzesējošā ūdens temperatūra.
Pārnesot siltuma daudzumu q\ no augstākas temperatūras T\
siltuma avota uz zemākas temperatūras 7V siltuma avotu atgrie­
zenisku procesu (ciklu) veidā, temperatūrai T2 atbilst lielāks
ekvivalents siltuma daudzums q2 (1.29. att.).
Siltum a transform ācijas m aksim ālais koeficients, izmantojot
Kārno ciklus:
<72 T2 ( T i - T 0)
^ = r ,(7 W .) ’ (1 '2 8 8 )
kur T0 — apkārtējās vides siltuma avota temperatūra.
Ja r i = oo (elektroenerģija), tad

tp-čo-2------ Tf, . (1.289)


12 I0
Ekvivalentais siltuma daudzums temperatūrā T2:
q2 = ^ i - 2q\. (1.290)
Siltum a sūknis paaugstina darba ķermeņa temperaturu no
Ti līdz T2.

123
Siltuma sūkņa cikla efektivitāti raksturo koeficients

(1.291)

kur q2 — siltuma daudzums temperatūra T2.


Ja siltuma sūknis darbojas pēc apgrieztā Kārno cikla,

T2
(1.292)

Aprēķinu piemēri

1.14.1. No saldēšanas iekārtas novadītais siltuma daudzums


Q k = 100k J/s, dzinēja lietderīgi izmantotā jauda A f= 25k W . N o­
teikt iekārtas saldēšanas koeficientu un aukstuma ražīgumu.
Atrisinājum s. Dzinēja veiktais lietderīgais darbs vienā sekundē
L = N , t. i., L —25kJ/s. Aukstuma ražīgum s
Qo ~ Qk - L = 100 - 25 = 75 kJ /s.

Iekārtas saldēšanas koeficients

1.14.2. Ideālā kompresijas tipa saldēšanas mašīnā, par auk­


stuma aģentu izmanto gaisu. No saldēšanas kameras nākošo
gaisu ar temperatūru t i = — 15°C un spiedienu pi = 0 ,lM P a kom ­
presorā adiabāti saspiež līdz p2= 0,8M P a. Siltumapmaiņas apa­
rātā aiz kompresora saspiesto gaisu atdzesē līdz ^3= 1 0 °C , no ku­
rienes tas nonāk detanderā un adiabāti izplešas līdz spiedienam
p 4= 0 ,lM P a . Pēc tam gaiss atkal ieplūst saldēšanas kamerā, kur
tā temperatūra, atņemot siltumu dzesējamam materiālam, pa­
augstinās līdz tļ — — 15°C. Aprēķināt iekārtas īpatnējo aukstuma
ražīgumu, kopējo aukstuma ražīgum u un saldēšanas koeficientu,
ja kompresora dzinēja jauda iV = 5 k W un kompresora lietderības
koeficients T]k=0,75. Noteikt ciklam sekundē novadām o siltuma
daudzumu un aukstuma aģenta patēriņu.
Atrisinājum s. Pieņemot, ka gaiss ir ideālā gāze, aprēķina ne­
zināmās temperatūras cikla raksturīgajos punktos (1.26. att.).
Pēc adiabātas 1-2:

124
P ec adiabatas 3-4:
h- 1 fc -l 1,4-1

7’4= 7’3 ( — ) " = r 8 ( - ^ - ) * =283 ( - M ) M =


' p3 ' ' P2 ' ' 0,8 '
= 156,2 K = - l 16,8 °C.
Viena kg gāzes saspiešanai kompresorā patērētais darbs
lk—h2 —hļ = Cp(T2— Tļ) = 1,012(467,6—258) = 2 1 2 k j/k g .
Viena k g gāzes padarītais darbs detanderā
hz = cP ( T3- T4) = 1,012 (283 -1 1 6 ,8 ) = 169 kJ/kg.
Saldēšanas ciklā patērētais darbs
Z = /k- / lz= 2 1 2 - 169 = 43 kJ/kg.
Cikla saldēšanas koeficients

e T* 156’2 1232
g Ta- T t 2 8 3 -1 5 6 ,2
Atbilstošā Kārno cikla saldēšanas koeficients
_ 258 _
EK T s -T i 2 8 3 -2 5 8 ’ ‘
Cikla aukstuma ražīgum s
q0= H l = 1,232 •43 = 52,98 k j/k g.
K opējais saldēšanas mašīnas aukstuma ražīgum s sekundē, ņe­
mot vērā kompresora lietderības koeficientu,
Qo = 8gL = egiViļk= l,2 3 2 -5 -0 ,7 5 = 4 ,6 2 kJ/s.
No saldēšanas mašīnas vienā sekundē novadām ais siltuma dau­
dzums
Qi = Q0+ L = Qo+iV«=4,62 + 5 = 9 ,6 2 kJ/s.
Aukstuma aģenta patēriņš

' . ^ = ^ S r ° - 0872ke/s-
1.14.3. Tvaika kom presijas saldēšanas mašīnā par aukstuma
aģentu izmanto amonjaku, kura mitrs piesātināts tvaiks ar spie­
dienu pi = 0,103 M Pa ieplūst kompresorā. Saspiežot līdz spiedie­
nam p 2 = 0,6 M Pa, amonjaka tvaiks kļūst sauss piesātināts._ Kon­
densatorā tvaiks pilnīgi kondensējas un caur droseli nonāk iz-
tvaikotājā (1.30. att.). Aprēķināt iekārtas saldēšanas koeficientu,
īpatnējo aukstuma ražīgum u un temperatūru iztvaikotajā. Noteikt
dzinēja teorētisko jaudu, aukstuma aģenta un dzesējošā gaisa
daudzumus, ja aukstuma ražīgum s Qo= 2 5 0 0 0 kJ/h un dzesējoša
gaisa temperatūra paaugstinās par 10 °C.

125
Atrisinājum s. Dotā saldēša­
nas mašīna strādā ar piesāti­ K
nātu amonjaka tvaiku. Pēc / P2
am onjaka termodinamisko īp a ­
šību tabulām nosaka saldēšanas \ / p>
cikla raksturīgo punktu para­ 1 \ /
metrus. 5/ \sxxxJ

1
i
Punktā 1: 1

&3
y /
Pi=0,103 M Pa; <1= #l#= - 3 3 ° C ;
si = s2= 3,04971 k J /(k g -K );
h' \= *—31,258 kJ/kg; h'\ =
=1338,563 kJ/kg; s ', = 1.30 att. Saldēšanas cikls T-s koordi­
= -2 ,0 3 1 68 k J /(k g -K ); nātēs.
5"! = 3,672 34 kJ/ (kg ■K ) ;
_Si—s'\ 3,049 7 1 - ( - 2 ,0 3 1 6 8 )
X\ —
c " 1— S
c'!
=0,89;
S 3,672 3 4 - ( - 2 , 0 3 1 68)
'/i, = / i' j + (/i", - /i', ) * != - 3 1 ,2 5 8 + ( 1 3 3 8 , 5 6 3 - ( - 3 1 ,2 5 8 ) ) 0,č
= 1187,883 kJ/kg.
Punkta 2:
P 2 = 0,6 M Pa; ^ = 9,2 °C; ,2= /i"2= 1386,569 kJ/kg; s2—_ Sc 2 =_
= 3,0497 k J /(k g -K ).
Punktā 3:
/>3 = 0,6 M Pa; ^3= 9,2 °C; h 3 = h '2 = 165,610 kJ/kg; s3= S 9 =
= -1 ,2 8 0 03 k J /(k g -K );
Punktā 4:
h 3- h ' x 1 6 5 ,6 1 0 -(-3 1 ,2 5 8 )
X} = =0,144;
IV 'i-h 'x 1 3 3 8 ,5 6 3 -(-3 1 ,2 5 8 )
,p4= pi =0,103 M Pa; f4= f, = - 3 3 °C;' h = 165,610 kJ/kg.
Saldēšanas cikla aukstuma ražīgum s
q<) —hi —h ļ= 11 87 ,8 83 -1 6 5,61 0 = 1022,273 kJ/kg.
Kompresorā patērētais darbs
1 = h2- hi = 1386,569 -1 1 8 7 ,8 8 3 = 198,685 kJ/kg.
Saldēšanas koeficients
q0 1022,237
e=- =5,145.
l 198,685
D zinēja teorētiskā jauda
Qo 25000
N-- -= 1 ,3 5 kW.
st 5,145-3600
Saldēšanas aģenta patēriņš stundā
Qo 25 000
M a= - 24,455 kg/h.
q0 1022,273

126
Novadama siltuma daudzums
Q k= Qo+ L = (q0+ 0 = 24,455 (1022,273 +198,685) =
= 29858,5 kJ/h.
D zesējošā gaisa daudzums
,, Qk 29 858,5
M g—— t t - —T7rr^-T77-= 2950,4 kg/h.
g C g A tg 1,012-10 s
1.14.4. Noteikt absorbcijas tipa amonjaka saldēšanas iekārtas
maksimālo siltuma izmantošanas koeficientu un vienam kg auk­
stuma aģenta ģeneratorā pievadltp siltuma daudzumu, ja tempe­
ratūra ģeneratorā 7g= 3 5 0 K, dzesējošā ūdens temperatūra T0=
= 298°C , dzesējam ās telpas temperatūra 7i = 260 K, aukstuma
ražīgum s <7o=900 kJ/kg.
Atrisinājum s. M aksimālais siltuma izm antošanas k oeficients'
atgriezeniskā ciklā
r , ( r g- T 0) _ 2 6 0 (3 5 0 -2 9 8 )
ēm ax Tg (Tņ— T ļ) 3 5 0 (2 9 8 -2 6 0 ) ’ '

M inimālais pievadāmais siltuma daudzums


<7g= = 900/1,02 = 882 kJ/kg.
Ar dzesēšanas ūdeni novadām ais siltuma daudzums
<7dz= <7o+<7g=900 + 882 = 1 78 2 kJ/kg.
1.14.5. Aprēķināt, kādam siltuma daudzumam q2 temperatūrā
č2= 1 0 0 ° C atbilst Qi = 1000 kJ temperatūrā /i = 1200°C. Pieņem,
ka siltuma pārnešanu var realizēt pilnīgi atgriezeniskā veidā.
Apkārtējās vides siltuma avota temperatūra t0= 0 °C .
Atrisinājum s. Siltumu atgriezeniskā veidā var pārnest ar at­
griezenisko Kārno ciklu. Siltuma transform ācijas koeficients
_ <72 _ T2( T ļ - T 0) _ 3 7 3 (1 4 7 3 -2 7 3 ) _
2 <7i T X{T 2- T 0) 1 4 7 3 (3 7 3 -2 7 3 ) ’ '
Ekvivalentais siltuma daudzums temperatūrā T2:
<72=ipi-2<7i = 3,04-1000 = 3040 kJ.
1.14.6. Pieņemot iepriekšējā piemēra nosacījum us, aprēķināt
ekvivalento siltuma daudzumu elektroenerģijai.
Atrisinājum s. Siltuma transform ācijas koeficients elektroener­
ģijai, pieņemot Tļ — oo, ir
, T2 373 - 0 -7 0
T2 — T0 3 7 3 -2 7 3 ’ '

Ekvivalentais siltuma daudzums temperatūrā T2:


<?2= i|w -2<7i = 3,73-1000 = 3730 kJ.
1.14.7. Siltuma sūknis karstā ūdens apgādes sistēmai nodod
siltumu ar temperatūru / 2= 80°C , izm antojot ūdenskrātuves ūdens

127
siltumu ar temperatūru t i ~ 4 °C . Aprēķināt karsta ūdens apgades
sistēmai nodotā siltuma jaudu Qt, ja siltuma sūkņa patērētā
jauda jVs=150 kW un tiek realizēts apgrieztais Kārno cikls.
Atrisinājum s. Siltuma sūkņa maksimālais efektivitātes koefi­
cients
_______ = _______ 3 5 3 ______ = 4 g 4

v / T2- T i 3 5 3 -2 7 7 ’
Karstā ūdens apgādes sistēmai nodotā siltuma jauda
Qk= ļpJVs= 4 ,6 4 •150=696 kW.
LITERATŪRA (1. nodaļai)

1.1. Jankevičs T. Tehniskā termodinamika. — R.: L V I, 1964. — 189 Ipp.


1.2. Nagla J., Saveļjevs Р., Ciemiņš R. Siltumtehnikas pamati. — 2. pārstrād.
izd. — 1981. — 356 lpp.
1.3. Богданов С. И., Иванов О. П., Куприянова А. В. Холодильная техника.
Свойства веществ: Справочник. — 2-е изд. — Л.: Машиностроение,
1976. — 165 с.
1.4. Вукалович М. П. Таблицы термодинамических свойств воды и водяного
пара. — М.; Л.: Энергия, 1965. — ■400 с.
1.5. Кириллин В. А., Сычпв В. В., Шейндлин А. Е. Техническая термодина­
мика. — М.: Энергия, 1974. — 448 с.
1.6. Краткий справочник физико-химических величин / Под ред.- К. П. Ми­
щенко и А. А. Равделя. — Л.: Химия, 1972. — 200 с.
1.7. Мурзаков В. В. Основы технической термодинамики. — М.: Энергия,
1973. — 304 с.
1.8. Рабинович О. М. Сборник задач по технической термодинамике. — М.:
Машиностроение, 1973. — 344 с,
1.9. Ривкин С. Л. Термодинамические свойства газов. — М.: Энергия, 1973. —
288 с.
1.10. Ривкин С. Л., Александров А. А. Теплофизичеекие свойства воды и во­
дяного пара. — М.: Энергия, 1980. ■— 424 с.
1.11. Ривкин С. Л., Александров А. А., Кремневская Е. А. Термодинамические
производные для воды и водяного пара. — М.: Энергия, 1977. — 264 с.
1.12. Сборник задач по технической термодинамике / Т. Н. Андрианова,
Б. В. Дзампов, В. Н. Зубарев, С. А. Ремизов. — 3-е изд. — М.: Энергоиз-
дат, 1981. — 240 с.

9 — 2149 129
2. n o d a ļ a

SILTUMAPMAIŅA UN SILTUMAPMAIŅAS
APARĀTI

Apzīmējumi

A — siltuma absorbcijas koeficients


a — temperatūras difūzijas (vadītspējas) koeficients (m 2/s )
B — starojuma enerģētiskais spilgtum s (W /(m 2-s r ))
b — eksperimentāla konstante
C — koeficients; ķermeņa starošanas ko'eficients (W /(m 2-K 4) )
c — īpatnējā siltumietilpība (k J /(k g -K ))
D ,d — diametrs (m)
E — starojuma plūsmas intensitāte (blīvum s) (W /(m 2) )
e — naturālā logaritm a bāze
g — gravitācijas paātrinājum s (m /s2)
H — augstums (m)
h — augstums (m ); entalpija (kJ/kg)
Ķ — ķermeņa formas koeficients (m 2) ’ .
k — siltumpārejas koeficients (W /(m 2-K ))
L — garums (m)
/ — raksturīgais lineārais izmērs (m)
M — masas caurplūdums (k g/s)
m — apribojuma koeficients; dzišanas (silšanas) temps (s-1 ) ;
pakāpes rādītājs
n — slāņu, kārtu, rindu skaits; pakāpes rādītājs
p — spiediens (P a)
Q — siltuma daudzums (J)
q — siltuma plūsmas blīvums (W /m 2)
R — elektriskā pretestība (Q)
r — rādiuss (m ); iztvaikošanas siltums (k J/kg); gāzes sa­
stāvs tilpuma daļās
S — laukums (m2)
s — cauruļu izvietojuma solis kūlī (m)
T — temperatūra (K)
t temperatūra (°C)
U — perimetrs (m )
V — tilpums (m 3)
w — ātrums (m /s)_
X — bezdim ensionālā koordināte
x — koordināte; m ainīgais attālums (m)

130
Z — līdzības skaitlis (raksturo kondensāta plūsmu)
a — siltumatdeves koeficients (W /(m 2-K ))
R — labojuma koeficients; tilpuma izplešanās koeficients (K-1 )
A — starpība
8 — biezums, puse no biezuma (m ); platums (m)
e — melnuma pakāpe; porainība; labojuma koeficients
■0 — bezdimensionālā virstemperatūra
— virstemperatūra (K vai °C)
X — siltum vadītspējas koeficients ( W /( m - K ) ) ; starojuma viļņu
garums (m)
— dinamiskā viskozitāte (N -s/m 2= P a -s )
S ÊÛ-Q © H $ ~o y -Č “P

— kinemātiskā viskozitāte (m 2/s )


— skaitlis 3,1416; telpiskais leņķis (sr)
— blīvums (kg/m 3)
— transcendentā vienādojum a CTitgOi = Bi saknes
— laiks (s vai h)
— siltuma plūsma (W )
— starošanas leņķa koeficients
— telpiskais leņķis (sr)
— leņķis (rad vai °)

Endeksi

1 ,2 ,... — atbilstošai kārtai, virsmai, laika momentam


b ■
— bērtā stāvoklī
c — cilindra, centra, vidus
e .— ekvivalentais
g — gāzes
i — -kārtas numurs
k — kārtas vai slāņa numurs
kr — kritiskā vērtība
L — attiecināts uz garuma vienību; lineārais
lg — logaritm iskais
l — laminārs
m ■— maksimālais; modeļa
0 — sākuma momenta; blīvā stāvoklī; absolūti melns
op — optimālais
p — izobārs; plāksnei
r — ribotai virsm ai; reducētais (sistēmas melnuma pakāpe) ;
robežslāņa
.s ■ — siltumnesēja; cauruļu izvietojuma solim kūlī
t — turbulents
v .— virsm as; tilpuma; izohors; vārpstas
vid — vidējais; vidū
x — attālumā x
cp — no leņķa atkarīgs

9* 131
to — leņķa virzienā; leņķiskais blīvums
-------svītriņa virs apzīmējuma norāda uz vidējo vērtību
' — šķidrums uz piesātinājuma robežas; ieplūdē
" — sauss piesātināts tvaiks; izplūdē

2.1. SILTUMVADĪŠANA UN SILTUMPĀREJA STACIONĀRĀ


REŽĪMĀ

Aprēķinu izteiksmes

Siltuma plūsma caur vienslāņa plāksni

(2 .-)

Siltuma plūsma caur plāksni, kas sastāv no n slāņiem,


■tvļ
< D = A iz flL S. (2.2)
71 ' '
6i
2—1- vA>t
Siltuma plūsmas blīvums q=<b,/S. _ (2.3)
Temperatūra daudzslāņu plāksnes atsevišķo slāņu saskares
plaknēs — starp k un k + l slāni (pirmās kārtas robežnosacī-
ju m os): . . . .
i —k

tk.h+\ = tvi — Q — - (2-4)


i= i i

vai, rēķinot no plāksnes ārējās (zemākās temperatūras) plaknes»


2= n

tk.k-i-i = ^v2 + Q ^ i ~t— • (2-5)


' i-h+i M
Formulās (2.4) un (2.5) pieņemts, ka A,=const. Ja
X = % o (l+ b t), ( 2 .6 )
tad temperatūras sadalījum u plāksnē atrod šādi:

^ _ l + ļ / ( -i + f v ,) (2.7)

kur X0 — siltumvadītspējas. koeficienta vērtība 0 °C temperatūrā.


Siltuma plūsma caur plakanu sienu siltumpārejā no viena sil-
tumnesēja uz otru:
(D = 6 S ( čs1- čS2) , (2-8)

132
kur siltumpārejas koeficients

k.=------------- J -------------- (2.9)


i V 6i i
■——+ 2*i —— i—
CCļ 2= 1 Aii OC2

_ Temperatūra uz virsmām siltumpārejas gadījumā caur vien-


slaņa vai daudzslāņu plāksni (trešās kārtas rob ežn osacīju m os):

tv\ = ts\— q — - (2.10)


ai
un

tv2= ^2 4" 9 ----- • (2.1'1)


«2
Temperatūra daudzslāņu plāksnes atsevišķo slāņu saskares
plaknēs siltumpārejas gadījum ā (trešās kārtas robežnosacīju­
m os), ja slāņu skaits ir n:
i=h

tĶk+i = ts{- q ( ~ + ) (2.12)


i= 1

vai

th,k+\:= ts2-{-q ( -------ļ- . (2.13)


it Z x U 'l

Siltuma plūsmas lineārais blīvum s vienslāņa cilindriskā sienā


uz caurules garuma 1 m (pirmās kārtas robežnosacījum os):

<,L=, w - . (2 .i4 )
— in A
2nX d\

Ja ck /d i< 2 , tad var izmantot tuvinātu izteiksmi

(2.15)

ndyļdX
Daudzslāņu cilindriskā sienā (n slāņi)

tvl — ^v, n+l


Daudzslaņu cilindriskās sienas temperatūra slāņu saskares
virsmās (pirmās kārtas robežnosacījum os)
i= k
, ?i r 1 , di+l
,h+i = tv i— — T T n ~~7.— (2-17)
2jt .l—\
. hi di
vai

f e , L (2 !8 >
ls=R4'1
Siltuma plūsmas lineārais blīvums siltumpārejā no viena sil-
tumnesēja uz otru caur cilindrisku sienu (trešās kārtas robež­
nosacījum os):
q L = k L (ts i~ ts2), (2.19)
kur kL ir lineārais siltum pārejas koeficients.
Vienslāņa cilindriskai sienai

— , ( M Ū )

ndicti 2nh di nd2a 2


Ja d2jd\< 2, tad var pieņemt

f a - ---------j------------- ļ ------------- j-------- (2.2D


- + — 5----
udvi(lX 3xd2d2
Daudzslāņu cilindriskai sienai (n slāņi)

= -------------------- --------------- -------------------------------------. (2.22)


1 , V 1 ^+i , 1
ln — ------- |~
n dicci i 2nXi di ttd n+ ļa 2

Daudzslāņu cilindriskās sienas temperatūra slāņu saskares


virsmās (trešās kārtas robežnosacījum os)

jt \ d ia i 2 Tl~T t %i di f <2 '2 3 >

vai

^ +1= 4 2+ - ģ
- ( ' - dn±\<X2
Jt ^ + 42 ^L 4 A,%
- i n - ^dir - )* • (2-24)

Izolēta cauruļvada kritiskais diametrs

dta= - ^ . (2.25)
«2

134
Siltuma plūsmas blīvums caur apribotu (no vienas puses)
plāksni, attiecinot uz gludās virsm as laukuma vienību,

^■1 = 0 / ^ = - tsl-~ - 2~ ----- . (2.26)


1 0 1

Tas pats, attiecinot uz apriboto virsmu,


„ to t s l — ts2
Cļr2 —O . /S j---- (2.27)
1
m ( — - + 4 - ) + -----
' ai A' <X2
Šeit 5 i un S2 atbilstoši ir plāksnes gludās un apribotās virsmas-
laukumi. Apribojum a koeficients
m = S2/Si. (2.28)-
Apribotā caurulē siltuma plūsmas lineārais blīvums

(jvL~-------- :------------- -------------------- :---------. (2.29>


1 1
-+^ +-
n d ia i n d v id h m n d 2a 2

2.1. tabula
M etālu siltum vadītspējas koeficients
M W /( w K ) )

Tem peratūra t (°C)


M ateriāls
0 20 100 2 00 300 500

Alum īnijs (9 9 ,0 % ) 209 213 220 226 235


A lva 66,1 — 60,8 57,9 — —

Č uguns — 50 49,5 48 47 37
D zelzs ( 9 9 ,9 % ) 74 68 62 55 47,5
Dzīvsudrabs — 7,9 8,9 10,3 11,7 13,2
K ālijs — 97,1 47,7 47,1 41,9 37,8
M a g n ijs (9 9 ,6 % ) 145 — ■ 140 135 130 131
Nātrijs — . 133,9 86,1 81,4 74,5 68,6
Niķelis — 92,3 82,6 — 64 61,6
Sudrabs 410 — 392 372 362 366
Svins 35,1 — 33,5 31,9 30,2 15,5
Tērauds, oglekļa:
08 59,2 57,7 53,5 49,4 4 0,2
20 — 51,7 51,1 48,5 44,4 39,3
y i2 — 45,2 44,8 4 2,7 40,2 34,7
Tērauds, vāji leģēts:
_
1 2X H 2 (3 ) 33,0 33,0 33,4 35,5
30X H 3 — 35,2 36,0 37,0 37,0 36,5
Tērauds, nerūsošs:
X13 26,7 27,7 27,7 28,0 . 27,2
3X 13 — 25,1 26,4 27,2 27,7 27,2
Tērauds, karstum izturīgs:
1 X 1 8 H 9 T (3 H 1 T ) 16,0 17,6 19,2 22,3
X 13H 25M 2 — — 11,7 13,4 15,0 19,3
V arš ( 9 9 ,9 % ) 393 — 385 378 371 359

135
2.1. tabulas turpinājums

ļ Tem peratūra t (°C)


M ateriāls
20 100 200 300 500

Alum īnija sakausējumi

9 2 % AI, 8 % M g 102,3 105,8 123 147,6 _


8 0 % AI, 2 0 % Si 158 160,5 168,5 174,4 ---
Dūralumīnijs: 94 . . . 9 6 % / 159 165 181 194
3 . . . 5 % Cu, 0 ,5 % M g

V ara sakausējumi
Bronza А Ж Н 1 1 — 6— 6 63,7 71,3 77,3 82,1 94,2
9 0 % Cu, 1 0% Ni 59,3 — 66,3 74,9 81,1 102,1
M isiņš:
9 0 % Cu, 1 0% Z n 102 __ 117 134 149 180
7 0 % Cu, 3 0 % Zn 106 — 109 110 114 120

2.2. tabula
Nemetāla tehnisko materiālu fizikālās īpašības 20 °C temperatūra

X
M ateriāls fkg/m3) (W/(m •K)) (kJ/(kg •К »

Apm etum s:
kaļķu javā 1600 0,70 ' 0,84
cementa javā 1800 1,16 0,84
A sfa lts 2 12 0 0 ,60 . . . 0,74 1,7
Betons:
sauss 1600 0,84 0,84
ar šķembām 1800 1,3 0,84
Dzelzsbetons 2200 1,55 0,84
G um ija:
О
О

CD

parastā 1200 1,4 -


porainā 160 0,05 —
Ģipsis (formēts, sauss) 1250 0,43 0 , 8 4 . . . 0 ,92
Izdedži (no katlu m ājām ) 1000 • 0,29 0,75
Izdedžu betons 1500 0,70 0,80
СО
сл

1,5
О

Kartons, gaissauss —
£

Katlakm ens:
ar lielu ģipša saturu 2 0 0 0 ...2 7 0 0 0 , 7 . . . 2,3 ' —
ar lielu kaļķu saturu 1 0 0 0 ...2 5 0 0 0 , 1 5 . . . 2,3 —
ar lielu silikāta saturu 3 0 0 ...1 2 0 0 0 , 0 8 . . . 0,23 —
Koksne (mitrums 6 . . . 1 0 % ) 4 5 0 ...8 2 5 0,11 . . . 0 , 2 0 2,5
Kvēpi 165 0 , 0 7 . . . 0,12 —
M arm ors 2800 1 , 3 . . . 3,0 0,92
M āli 1 6 0 0 ...2 0 0 0 0,70 . . . 0,93 0,84
M āli, ugunsizturīgie (450 °C) 1850 1 ,0 • 1,0
M ūris:
no sarkaniem ķieģeļiem 1700 0,81 0,88
no silikāta ķieģeļiem 1900 0 ,87 0,84
Ledus (0 °C) 9 17 2,2 2,26
Papīrs, parastais, gaissauss — 0,14 1,5

1'36
2.2. tabulas turpinājums

%
Materials №g/m3) (W/(m • Ķ)) (kJ/(kg-K))

Porcelāns:
95 °C temperatūrā 2400 1,0 1,1
1055 °C temperatūrā 240 0 2,0 1,1
Saplāksnis, līmēts 600 0,15 2,5
Sm iltis, upes, sausas 1520 0 ,30 . . . 0,38 0,80
Sniegs ( 0 SC ) :
irdens 200 0,15 2,1
sablīvējies 400 0,35 2,1
Stikls:
parastais 2500 0 ,75 0,67
termometru 2500 0 ,97 —

kvarca 2210 1,35 —

Tekštolīts 1 3 0 0 ...1 4 0 0 0 , 2 3 . . . 0,34 1,50

2.3. tabula

Siltumizolācijas materiālu
siltumvadītspējas koeficients K ( W /( m - K ) )

M aksim ālā
t % lietošanas
M aterials fk g /m 3) (°C) (W/(ra ■K)) tem peratūra
<°C)

A erogels 9 0 . . . 120 0 . . . 50 0 ,02 4 . . . 0,030 760


A lum īnija folijas 3 . . . 10 — 0 ,0 5 2 + 0 ,0 0 0 14* 350
izolācija
Azbesta aukla 550 100 0,16 450 bez
kokvilnas,
200 ar
kokvilnas
piejaukumu
Azbesta kartons 1000 __ 0 ,1 5 7 + 0 ,0 0 0 1 4/ 450
Azbocem enta plātnes 400 — 0 ,0 8 8 + 0 ,0 0 0 13* 450
Azbozurīts, gaissauss:
klase A 550 100 0,13 60 0
klase B 750 100 0,21 600
Diatom īta darinājumi, 800 — 0 ,1 7 + 0 ,0 0 0 3 1 1000
apdedzināti
400 — 0 ,0 8 7 + 0 ,0 0 0 2 2 1 1000
Gāzbetons «Siporekss»
norm ālais 8 0 0 ...9 0 0 20 0,22 . . . 0,25 500
izolācijas 6 0 0 . . . 700 20 0 ,1 3 7 ... 0,14 500
sienu 1 1 0 0 ...1 2 0 0 20 0 ,3 1 ... 0,40 500
Koksnes šķiedru 1 5 0 ...3 5 0 20 0,055 . . . 0,09 100
plātnes
Kūdras plātnes 200 — 0 ,0 5 2 + 0 ,0 0 0 14i 100
M ineralvate 300 _ 0 ,0 6 + 0 ,0 0 0 .1 8 * 600
200 _ 0 ,0 5 + 0 ,0 0 0 171 600
Skaidu plātnes 5 0 0 ...7 0 0 20 0,077 . . . 0,096 100
Stikla vate 150 — 0 ,0 4 + 0 ,0 0 0 3t 450

137
2.3. tabulas turpinājums

M aksim ālā'
t % lietošanas
M aterials (k g /m 3) (°C) (W /(m • K> ) tem peratūra
(°C )

U gunsizturīgie dinasa 1300 6 00 0,7 1 3 0 0 ...1 5 0 0


( j l J I - 1 , 2 ) , kaolīna
(K J l-1 ,3 ), šam ota un
pusskābie (A J l-1,3
un BJI-1,3) m ate­
riāli
V ate, kokvilnas, 80 30 0,042 100
gaissausa
V ilnas audums un 240 0,05 100
voiloks, sauss

Plastmasu materiāli
M ipora 20 20 0,04 80
Poroplasts «1 5 0 1 » un 100 . . . 2 0 0 20 0,06 50
«2 0 0 3 » n X B - 3
Putu poliepoksīdi 100 . . 200 20 0 , 0 4 6 . . . 0,06 100 ..1 4 0
n s - i un n a - 2
Sūnplasta plātnes 60 . . 200 ' 20 0 , 0 4 . . . 0,06 60 . . 150

Aprēķinu piemēri
2.1.1, Aprēķināt siltuma plūsmas blīvumu caur ēkas silikāta
ķieģeļu sienu un siltuma daudzumu, ķo ēka zaudē caur šo sienu
vienā diennaktī, ja sienas biezums 6 = 51 cm, sienas izmēri 6 X 3 m,
sienas virsm as temperatūras čv i = 15°C un čV2 = -^ 5 °C .
Atrisinājum s. No 2.2. tabulas atrod, ka silikāta ķieģeļu mūrim
1 = 0 ,8 7 W /(m -K ). Saskaņā ar izteiksmi (2.3) siltuma plūsmas
blīvums

= = 3 4 ,1 2 W /m 1.
o 0 ,5 1

T ~ĶŠ7
Kopējie siltuma zudumi diennaktī
Q = ^S-t = 3 4 ,1 2 -6 -3-24 -3 60 0= 5 ,31 •107 J = 53 100 kJ.
2.1.2. Cik biezas būtu jābūvē 1) dzelzsbetona un 2) koksnes
sienas, ja virsmu temperatūras būtu tikpat lielas kā 2.1.1. uzde­
vumā un siltuma zudumi arī būtu pieļaujami tādi paši (t. i.,
34,12 W /m 2)?
Atrisinājums. No 2.2. tabulas atrod dzelzsbetonam Xdzt>=
= 1,55 W /(m - K) un koksnei Äk=0,15 W /(m - Ķ ).
Visos trijos gadījum os
At At At
Tas nozīmē, ka
Sķģ _ Sdzb _ 6k
A-ķģ Adzb A,k
No šejienes aprēķina

1) 6dzb=fiw - ^ = 0 , 5 l - ^ « = 0 , 9 1 m ;
Aķģ 0,8/

2 ) 6 k = = 6 ķ 4 ' ^ = 0 ,5 1 " o i _ = 0 ’0 8 8 m -

2.1.3. Cik biezs ledus var izveidoties uz dīķa virsmas, ja ledus


virsmas temperatūra ir nem ainīga — 15°C un siltuma plūsmas
blīvums no ūdens, caur ledus kārtu <7= 3 0 W /m 2?
Atrisinājum s. No 2.2. tabulas atrod ledum X = 2,2 W /(m -K ).
Ledus kārta veidosies līdz tam brīdim, kad ledus temperatūra uz
ūdens virsm as sasniegs 0 °C . Saskaņā ar izteiksmēm (2.3) un
(2.1) siltuma plūsmas blīvums caur ledus slāni
t\l — 2

X
No šejienes
g_ (/v i-fv a )* . { 0 — ( — 15)]2,2
q 30 ’ m
2.1.4. Kausēšanas krāsns
sienas sastāv no 3 kārtām:
iekšējās — šamota ķieģeļu ar
65=0,25 m, vidējās — diato-
mīta ar 6d=0,20 m un ārē­
jās — sarkano māla ķieģeļu
ar 6ķģ = 0,25 m (2.1. att.). t
Aprēķināt siltuma zudumus v’
caur sienas 1 m2 un tempera­
tūras atsevišķo kārtu saska­
res virsmās, ja
= 0,7 W / (m •K) —
(2.3. tab.)*
Pid= 0,08 / -ļ-

+ 0,000 22 /W /( m - K ) —
(2.3. ta b.);
^ = 0 ,8 1 W /(m -K )—
(2.2. tab.). . 2.1. att. 2.1.4. uzdevumam.
Iekšējās un ārējās virsm as temperatūras čvi= 1 2 0 0 °C ; tv2 =
= 45°C. Sienas ir plakanas.
Atrisinājum s. Vispirm s jāaprēķina siltuma plūsmas blīvums.
Tā kā diatomīta siltum vadītspējas koeficienta vērtība atkarīga no
temperatūras, tad sākumā pieņemsim diatomīta slāņa vidējo
temperatūru, aprēķināsim q (pēc formulām (2.3) un (2.2)) un
temperatūras slāņu saskares virsmās. Ja izrādīsies, ka tās jūtami
atšķiras no pieņemtās diatomīta slāņa temperatūras, tad q aprē­
ķinu atkārto ar citu pieņemtu diatomīta. slāņa vidējo temperatūru.
Pieņemam /d.vid=0,5(či,2+4,3) —
= 0,5(1000 + 2 0 0 )= 600 °C.
Tad Xd = 0,0 87 + 0,000 22-600 = 0 ,2 1 9 « 0,22 W /(m -K ) un
t\ļ —1\2 1 2 0 0 -4 5
= 733,4 W /m 2.
0š ôd 0,25 0,20 0,25
i r + "Ād“ + h k 0,7 + 0,22 0,81

ti,ļ var aprēķināt pec form ulas (2.4) :


5 rt ftC
ti,2 = tvi — q -—- = 1 2 0 0 - 7 3 3 .4 - - — = 9 3 8 °C.

4,3 ertak rēķināt pēc izteiksmes (2.5) :

t2,3= t v2+ q ^ = 4 5 + 7 M A ~ = 271


271 °C.
Aķģ U,ol

Tātad diatomīta slāņa vidēja temperatūra


*d.vid = 0,5 (9 3 8 + 2 7 1 ) = 6 0 4 ,5 °C.
Nav nepieciešamības tālāk precizēt aprēķinu.
2.1.5. Izm antojot iepriekšējā uzdevuma nosacījum us, aprēķināt
temperatūru diatomīta slāņa vidū: 1) pieņemot A,=const; 2) pie­
ņem ot X = X ( t ) .
Atrisinājum s. Ja pieņem, ka ?i = const, tad temperatūra slaņa
•vidū
to= 0 ,5 (tlA+ *2l3) = 0,5 (9 3 8 + 2 7 1 ) = 604,5 °C,

jo temperatūra slānī mainās lineāri. Ja pieņem, ka % = K (t), tad


temperatūru slāņa vidū var aprēķināt pēc form ulas (2.7);

No 2.3. tabulas atrod, ka diatomīta darinājumiem


X= 0 ,0 8 7 + 0 ,0 0 0 22 t = 0,087 (1 + 0,002 5 3 /),
tātad ^o=0,087 W /(m -K ) un 6 = 2 ,5 3 -10-3.
2.1.4. uzdevuma risinājumā atradām, ka ^vi = 938°C.
Tad
1
tc = -
2 ,5 3 -10-3
1 2.733,4-0,1
+
V( 2 ,5 3 -10-3
-+ 9 38
2 ,5 3 -10-3- 0,087
= 6 5 8 ,8 « 659 °C.
2.2. attēlā shematiski parādīta temperatūras līkne diatomīt
slānī. Tā kā koeficienta b vērtība ir pozitīva, tad līknei X—X(t)
izliekums ir uz augšu.
2.1.6. Aprēķināt siltuma plūsm as blīvumu caur tvaika katl
boilera sienām, kā arī sienas virsmu temperatūras, ja sienas m a­
teriāls ir tērauds 20, biezums 6 = 25 mm. No vienas puses sienu
apskalo dūmgāzes ar čSļ = 1100°C un siltumatdeves koeficientu
cci = 150 W /(m 2-K ),_bet no iekšējās boilera virsm as ūdens ar a 2=
= 3000 W /(m 2-K ). Ūdens vidējā temperatūra 200 °C. Boilera sie­
nas var uzskatīt par plāksni.
Atrisinājum s. Siltuma plūsmas blīvumu siltumpārejā no dūm-
gāzēm caur sienu ūdenim var aprēķināt pēc izteiksmēm (2.3),
(2.8) un (2.9):
^sl — ts2
1 6 1

ai a —0C2
1100 - 200
1 0,025 1
+-
150 45 3000
= 119 100 W /m 2.
Tērauda 20 siltum vadītspējas koefi­
cienta % vērtību atrod 2.1. tabulā, pieņe­
m ot sienas temperatūru aptuveni 300 °C.
Boilera virsm as temperatūras var aprēķi­
nāt pēc izteiksmēm (2.10) un (2.11):

-- i] =
ai

= 1 1 0 0 -1 1 9 ,M 0 3. = - tL - = 3 0 6 ° C
150
un
2.2. a tt. 2.1.5. uzdevu­
a2 mam:'.
1 — X n a v a tk arīgs no
1 tem peratūras; 2 — % ir
+ 119,1-103- 52 4 0 °C. lineāra tem peratūras fu n ­
3000 k c ija .

141
2.1.7. Atrisināt iepriekšējo (2.1.6.) uzdevumu, ja boilera virsm a
dūmgāzu pusē pārklāta ar kvēpu kārtu, kuras biezums 81 = 2 mm,
bet ūdens pusē ar katlakmens (ar lielu ģipša saturu) kārtu, kuras,
biezums 63 = 5 mm.
Atrisinājum s. No 2.2. tabulas atrod: kvēpiem Ai = 0,10 W /(m -K )
un katlakmenim ^3= 1,5 W /(m -K ).
Siltuma plūsmas blīvums (izteiksmes (2.3), (2.8) un (2 .9 ))

tsl — ts2
<7 =
_1__^ 61 ^ 62 ^ 63 ^
__ 1_
CCl k
“ļ &2

1 1 0 0 -2 0 0 2
= 29 140 W./m2.
1 0,002 0,025 0,005 1
- + ~-T7T + --I -77r- + -Jr ^ - +
150 0,10 45 1,5 3000

Boilera sienas virsmu temperatūras var aprēķināt pēc form ulām


(2.12) un (2.13):

ti ,2 = tsl- q ( — + 4 1 :) =
'a i ai >

= 110 0 - 2 9 I 4 0 ( 1 i J + M f ) - 3 2 3 - c

un

(--+ — ) =
' a2 A3 >

= 200 + 29140 ( ^ 5+ - ^ ) -3 0 W C .

Salīdzinot 2.1.6. un 2.1.7. uzdevuma rezultātus, redzam, ka


kvēpu un katlakmens kārtiņas samazina siltuma plūsmas blīvumu
uzdevumā dotajos apstākļos vairāk nekā četrkārtīgi. Vienlaikus,
pieaug boilera sienas temperatūra.
2.1.8. Cik daudz akmeņogļu 1 diennaktī jāsadedzina apkures,
krāsnī, kuras lietderības koeficients r) = 75% , lai kompensētu sil­
tuma zudumus caur telpas ārējām sienām, ja sienu virsmas lau­
kums 5 = 50 m2, siltumatdeves koeficients no iekšējā gaisa uz
sienu ai = 6 W /(m 2-K ), no sienas ārējās virsm as « 2= 16 W /(m 2- K) -
Gaisa temperatūra telpā tsi = 22°C , ārā ts2= — 2 5 °C. Siena sastāv
no kaļķu javas apmetuma kārtas, kuras biezums Si = 5 cm , un
sarkano ķieģeļu mūra, kura biezums 52 = 51 cm. O gļu zemākais
sadegšanas siltums Qzd = 24 000kJ/kg.

142
Atrisinājum s. Vispirm s aprēķina siltum parejas koeficientu (iz­
teiksme (2 .9 )):

1 1
1 --------ļ—
fil 02 1 1 0,05 0,51 1
-------1 L j -------
«1 Aļ l f + 0,70 + 0,81 + T6~

= 1,075 W /(m 2-K ).

Apmetuma un ķieģeļu mūra siltum vadītspējas koeficientu Ai


un vērtības atrod 2.2. tabulā. Tad siltuma plūsma no telpas
uz āru (form ula (2.8))

0 = kS (tsl - ts2) = 1,075• 50 ( 2 2 - ( - 2 5 ) ) =

= 2526 W « 2,53 kW.

Vienā diennaktī sadedzinām o ogļu daudzums

<Dt 2,53(3600-24)
-=12,1 kg.
Q z dTļ 24 000-0,75

Seit laiks jaizsaka sekundes, jo siltuma plūsma izteikta


k W = k J /s.
2.1.9. Cik bieza izolācijas gāzbetona kārta jāiestrādā 2.1.8. uz­
devumā aprakstītajā sienā, ja ķieģeļu kārtas biezums samazināts
līdz 12,5 cm (0,5 ķieģeļa), bet siltuma zudumi jāsaglabā iepriek­
šējie (2.3. att.)? Pārējie uzdevuma
nosacījum i paliek iepriekšējie. *- X. X o

Atrisinājums. Tā kā siltuma zu­


dumi, resp., siltuma plūsma un tem ­
peratūras paliek iepriekšējās, tad arī
siltumpārejas koeficienta k vērtība
nemainās, t. i., &= 1,075 W /(m 2-K ).
Dotajā gadījum ā

k=

1
__6l 62 __
C61 Al %2 A3 CCi

No šejienes var aprēķināt gāz­


2.3. att. 2.1.9. uzdevumam:
betona kārtas biezumu 62. Iepriekš 61=5 cm — apm etum a kārtas,
gan no 2.3. tabulas atrod, ka gāzbe­ 62 — gā zb eton a kārtas, 6 3=
= 12,5 cm — ķ ieģeļu kārtas b ie ­
tonam 12= 0 ,14 W /(m -K ). zum s.

143
Tatad
fc .» . [ > ( J ^ A + * • .+ _ !_ ) ] _ .
L k 'a i Ai a2 ' *
« ,, r 1 /1 0,05 0,125 1\ ļ
~ ’ L 1,075 \ 6 + 0,70 + 0,81 + 16 / J
= 0,067 m « 7 cm.
5o uzdevumu var atrisināt vienkāršāk, ja izmanto termiskās
pretestības jēdzienu. Uzdevumā prasīts aizvietot 38,5 cm biezu
ķieģeļu kārtu ar tādu gāzbetona kārtu, lai termiskās pretestības
būtu vienādas. Tas nozīmē, ka
62 _ 63

A2 ' A.3
No šejienes
. A263 0,14-0,385
OSl--------- °.0 6 7 m « 7 cm.

2 . 1. 10. Cik ilgā laikā 21 ūdens a«f temperatūru 10°C uzkarsīs


līdz vārīšanās temperatūrai, ja ūdeni karsē alumīnija katliņā uz
gāzes liesmas? Atm osfēras spiediens ir lOOkPa. Katliņš ir cilin­
drisks ar plakanu dibenu, diametrs d = 1 5 c m , sienu biezums
6 = 2 mm, Siltumatdeves koeficienta vērtība siltuma plūsmā no
gāzes sadegšanas produktu un gaisa maisījuma (4 i = 650°C ) uz
katliņa virsmu ai = 80 W /(m 2-K ), no katliņa virsm as uz ūdeni
a 2= 4 5 0 W /(m 2-K ). Pieņemt, ka siltums ūdenim tiek pievadīts
tikai konvekcijas un sjltum vadīšanas veidā. Siltumapmaiņu ar ap­
kārtējo vidi neņemt vērā.
Atrisinājum s. Ūdens uzkarsēš^nai nepieciešamo siltuma dau­
dzumu atrod kā entalpiju starpību:
Q = M ( h 2- h l) = 2 (4 1 7 ,5 -4 2 ,1 ) =7 50 ,8 kJ.
Entalpijas vērtības 1 kg ūdens atrod ūdens un ūdens tvaika
tabulās.
Alum īnija siltum vadītspējas koeficients (2.1. tab.) K=
= 213 W /(m -K ).
Silšanas procesa ūdens vidēja temperatūra katliņā
*38=0,5(10 + 1 0 0 ) = 5 5 °C.
Siltuma plūsmu no sadegšanas produktiem uz ūdeni aprēķina
pēc izteiksmēm (2.8) un (2.9):

(D=,____ ------------------S =
1 6 , 1
— I—-—I-------
■ai A a2
6 5 0 -5 5 3,14-0,152 __?1 3 W
1 0,002 1
-+ -
80 213 450

144
No sakarības
Q = O t

atrod 2 / ūdens uzkarsēšanai nepieciešamo laiku:


Q 7 5 0,8 -103
t = - ^ = ------- 7 I 3— = 1053 s = 17’5 m in-

2.1.11. Atrisināt 2.1.10. uzdevumu, ja katliņa dibens pārklāts


ar 1 mm biezu kvēpu kārtu.
Atrisinājum s. Kvēpiem A,== 0,10 W /(m - K) (2.2. tab.). Tad sil­
tuma plūsma

<D=._______________________ S =
1 5i - 62 1
-------ļ-— - + — H------
(X l Aļ %2 062

650 - 55 y i A l £ =426w
1 0,001 0,002 1
80+ 0,1 + 213 + 450
un laiks
75 0 ,8 -103
t= -— ------ = 1767 s = 29,4 min.

2.1.12. Pa karstumizturīga tērauda X13H25M2 cauruli, kuras


diametri fi?i/d2= 32/42 mm, plūst karsts siltumnesējs. Caurules iek­
šējās virsm as temperatūra £vi = 550°C , bet ārējās — ^V2= 450°C.
Aprēķināt siltuma plūsmas lineāro blīvumu.
Atrisinājum s. Saskaņā ar izteiksmi (2.14)
ty \— ty2 550 —450
qL = 1' , d2 ī , 0,042
T n —— - „ „ ln-
2 nl dx 2-3,14-19,3 0,032
= 4 4 571 W /m «4 4 ,5 7 kW/m.
Tērauda siltum vadītspējas koeficienta vērtību atrod pēc 2.1.
tabulas: X = 19,3 W /(m -K ).
Tā ka dļjdi = 4 2 /3 2 = 1,31 < 2 , tad pieļaujam s aprēķinos izman­
tot tuvināto izteiksmi (2.15):
tyi — tV2 550 —450
q L = , - • =■ ; 0 0 0 5

ndvidl 3,14-0,037-19,3
= 44 845 W /m « 4 4 ,8 5 kW/m.
2.1.13. Izm antojot 2.1.12. uzdevuma nosacījum us, aprēķināt,
cik liels būtu temperatūras kritums caurules sienā, ja tērauda
caurules vietā lietotu vara cauruli, bet siltuma plūsmas lineārais
blīvums būtu tāds pats kā tērauda caurules gadījum ā.

10 — 2149 145
Atrisinājum s. 2.1. tabulā atrod varam A = 359 W /(m - K ) .
Temperatūras kritums caurules sienā (formula (2 .1 4 )):

4- 4 VL - 44570 , 0,042
ln -r ^ r x - = 5 ,3 8 °C .
1 2n% n di ~ 2-3,14-359 0,032

Uzdevumu var atrisināt ari nedaudz vienkāršāk. Temperatūru


starpība ir apgriezti proporcionāla siltum vadītspējas koeficienta
vērtībai:

AU Atēr
Atļēr

No šejienes

A/ter Atē (5 5 0 -4 5 0 )1 9 ,3
A*var = =5,38°C.
359

2.1.14. Tērauda 08 caurule, kuras diametri _di/rf2= 50/60 mm,


pārklāta ar diviem siltum izolācijas materialu slāņiem (2.4 a tt.):
pirmais ir azbozurīta (klase B) slānis, otrais (ārējais) — m i­
nerālvates ar vidējo X3= 0,07 W /(m -K ). Katra slaņa biezums
50 mm.
Aprēķināt siltuma zudumus no 1 m caurules garuma un tem­
peratūras slānu saskarvirsmās 11,2 un t2,3, ja *i = 200°C un
/ 4= 45°C.

2.4. att. 2.1.14. uzdevumam.

146 .
Atrisinājum s. No 2.1. tabulas atrod tēraudam Ki = 53,5 W /(m -K )
un no 2.3. tabulas azbozurītam A.2= 0,21 W /( m - K ) . Siltuma plūs­
mas linearais blīvums (form ula (2 .1 6 )):
, . / / 1 . ' 1 , dļ
U -(U -U ) / -i„_ _ +

+ -^ — \n-~ ) = (2 0 0 -4 5 ) / ( ---------!---------l n !^ 5 .+
2nX3 rf8 ' ' ' 2-3,14-53,5 0,05
1 0,16 1 0,26 \ _
+ 2-3,14-0,21 ņ 0,06'+ 2-3,14-0,07 n_( U 6 / “
= 83,8 W /m .

Šeit d3= d2 + 26 = 0,06 + 2-0,05 = 0,16 m un e?4= d3+ 26 = 0,16 +


+ 2-0,05 = 0,26 m.
Temperatūras atsevišķo slāņu saskarvirsmās aprēķina pēc iz­
teiksmēm (2.17) un (2.18):
. Vl . d2 83,8 0,06
1,2_ 1 2nX\ n di ~ 2-3,14-53,5 n 0,05 "
= 199,95 °C;
4 i ^ d3 1nnnK 83,8 0,16
lā T " 5 " “ ,9 9 '9 5 “ 2.3.14.0,21 ln w T “
= 137,6°C

vai, izm antojot izteiksmi (2.18),

<» ° ^ + l ^ ln ^ - 4 5 + 2 .3 8l3480,07 ln W ‘ j l 3 7 ’6 ”C-


2.1.15. Izm antojot 2.1.14. uzdevuma nosacījum us, aprēķināt
siltuma zudumus no caurules garuma 1 m, ja izolācijas mate­
riālus apmaina vietām: pirmais slānis ir no minerālvates ar
= 0,07 W /(m -K ), otrais (ārējais) — no azbozurīta (klase B ).
Atrisinājum s. Saskaņā ar formulu (2.16)

„ = (2 0 0 -4 5 ) / ( - 2 , 3Tl ļT 53- J ' ln W +

1 , 0,16 , 1 ■ 0,26 \
2-3,14-0,07 0,06 2-3,14-0,21 0.16
0,16 I
= 59,62 W /m .
Salīdzinot 2.1.14. un 2.1.15, uzdevumu rezultātus, var secināt,
ka cauruļvadus izdevīgāk pārklāt vispirms ar izolācijas materiālu,
kuram mazāka X vērtība.

io* 147
2.1.16. Aprēķināt siltuma zudumus diennaktī no neizolēta 6
gara cauruļvada virsm as, ja tērauda caurules diametri ir d j d 2 —
= 90/100 mm. Tēraudam A = 5 0 W /(m -K ). Pa cauruli plūst karsts
ūdens ar 4i = 150°C. Apkārtējā gaisa temperatūra ir 42 = 20 °C.
Siltumatdeves koeficients no ūdens uz caurules virsmu ai =
= 1250 W /(m 2-K ), no caurules virsm as uz apkārtējo gaisu
<22=12*5 W /(m 2-K ). Aprēķināt arī caurules iekšējās un ārējās vir­
smas temperatūras.
Atrisinājums. Siltuma plūsmas lineāro blīvumu, t. i., siltuma
;zudumus no 1 m garas caurules virsm as aprēķina pēc formulas
(2.19). Tā kā d 2]d\ = 100/90 = 1,11 < 2 , tad lineāro siltumpārejas
koeficientu kL var aprēķināt pēc izteiksmes (2.21) un siltuma
^plūsmas lineāro blīvumu pēc izteiksmes (2.19):

qL = kL(tsl- t s2) = ~ t&1 ts2


1
ītdļCCļ TldļCCļ

1 5 0 -2 0
1 0,005 1
■+-
3,14-0,09-1250 3,14-0,095-50 3,14-0,10-12,5
= 504 W /m .

-Siltuma zudumi diennaktī 6 m garai caurulei:


Q = qLL x = 5 0 4 •6 (3600 •24) = 261 •106 J.

Caurules virsmu temperatūras var aprēķināt pēc formulām


(2.23) un (2.24):

* " = *"~ ndm “ 15° _ 3,14-0,09-1250 “ 148' 5 7 °C ’

= ,5 ° - ^ ( T O 5 r + T W ln W ) " 148'4 0 ”c

wai, lietojot formulu (2.24),

<" - <" + - ^ r ° 2 0 + 3,14.05? 0 . 1 2 . 5 - 148'4 0 °C -

2.1.17. Izm antojot 2.1.16. uzdevuma nosacījum us, aprēķināt s


tuma zudumus diennaktī, ja cauruļvads pārklāts ar 100 mm
•biezu gāzbetona izolācijas «Siporekss» slāni. Aprēķināt ari izolā­
c ija s slāņa iekšējās un ārējās virsm as temperatūras / 1,2 un tY2.

148
Atrisinājum s. No 2.3. tabulas atrod, ka izolācijas gāzbetonam
^2 = 0,14 W /(m -K ), Lineāro siltum pārejas koeficientu aprēķina
pec izteiksmes ( 2 .21 ):
kL= \ / ( 1 ļ 6i ļ 1 ļn ^3 | 1 \ _
' ' Jld\(Xi JTö?vid^l 2jtA,o
2jtA,2 d2
do Jīd^OCļ *
jī.dri(Xo

-l/l 1 ° ’005
/ V 3,14-0,09-1250 + 3,14-0,095-50 +
1 . 0,30 ____ l _ _
-in -g g -+ . - . ^ . . . : ) =
2-3,14-0,14 n 0,10 3,14-0,30-12,5
= 0,7476 W /(m -K ).
Seit dļ = d2 ~\-282 100 + 2-100 = 300 mm.
Risinājum a vienkāršošanas nolūkā tērauda sienu pieņēmām
par plāksni, jo e?2M = l , l l < 2 . Precīzāk būtu, ja tērauda caurules
sienas pretestību izteiktu nevis kā — -r—^----- , bet gan kā

1 d2
ln —— . Tada gadījum ā iznāktu kL — 0,7478 W /'(m -K ). Ka re-
2nXi dļ
dzams, kļūda, rēķinot pēc tuvinātas izteiksmes, ir niecīga.
Siltuma plūsmas lineārais blīvums (izteiksme (2.19))
qL = kL (ts1- tsa) = 0,748 (150 - 20) = 97,2 W /m .
Siltuma zudumi diennaktī no 6 m garas caurules
Q = qLLx = 97,2 •6 (3600 •24) = 50,4 •106 J.
Izolācijas slāņa iekšējās (caurules ārējās) virsmas tempera­
tūru var aprēķināt pēc form ulas (2.23) vai (2.24):
± ļ 1 1 . d2 \
t \,2 = tSļ ---------( — 7----------h—— ln —r - J
it ' d\ai 2.k d\ '

• - 150- ^ ( i r a r + 2 ^ ln w - ) - 149-70C -
Izolācijas slāņa ārējās virsm as temperatūru ērtāk aprēķināt
pēc izteiksmes (2.24):

' ” = ,“ + , ‘ ^ i r - 20+ 97>2 3 ,1 4 .0 ,3 0 .1 2 ^ = 2 8 '3 ° C -

2.1.18. Pa nerūsošā tērauda X13 cauruli, kuras diametri


d\Jd2~ 12/16 mm, plūst sauss piesātināts ūdens tvaiks ar tempe­
ratūru 150°C. Aprēķināt siltuma zudumus no 12 m garas caurules,
ja apkārtējā gaisa temperatūra ir 10 °C, siltumatdeves koeficients
no tvaika uz caurules virsmu ai = 1000 W /(m 2-K ) un no caurules
ārējās virsm as uz gaisu a 2= 8 W /(m 2-K ). Noteikt arī tvaika dau­
dzumu, kurš kondensēsies caurulē vienā diennaktī.

' 149
Atrisinājum s. Siltuma zudumus no 1 m garas caurules (sil­
tuma plūsmas blīvumu) aprēķina pēc formulām (2.19) un (2.21),
jo dļjdi — 16/12< 2. Tātad
*sl — ts2
^ --------ī--------------- ā--------------- 1-------- “
--------------
JTd\CC\ id A J\)d2C(i2

1 5 0 -1 0
1 0,002 1
3,14-0,012-1000 3,14-0,014-27,7 3,14-0,016-8
= 55,6 W /m.
Seit X nerūsošam tēraudam atradām 2.1. tabulā.
Kondensēta daudzumu M, kurš veidojas vienā diennaktī, ap­
rēķina pēc siltuma bilances vienādojum a
qLL x = M r ,
no kura
qLLx 55,6-12(3600-24) 0
r 2114 *103 ’ g‘
Seit L — caurules garums, r = 2 1 14 kJ/kg — iztvaikošanas sil­
tums, kuru atrod piesātināta ūdens tvaika tabulās.
2.1.19. Atrisināt 2.1.18. uzdevumu, ja Caurule pārklāta ar az­
besta auklas kārtu, kuras biezums 6 = 12 mm. Salīdzināt abu uz­
devumu rezultātus. ,
Atrisinājum s. 2.3. tabulā atrod, ka azbestam X2= 0,16 W /(m -K ).
Tad analogi kā 2.1.16. un 2.1.17. uzdevumā

7td\(X,\ J ld v id h l 2 jtA -2 ^2

1 ) = (1 5 0 -1 0 )/( 1 -+

3,14-0,014-27,7 2-3,14-0,16 0,016


1
. 3,14-0,040-8
Kondensāta daudzums diennaktī

r 2 1 1 4 -103
Salīdzinot 2.1.18. un 2.1.19. uzdevuma rezultātus, redzams, ka
tvaika cauruļvada pārklāšana ar azbesta auklu siltuma zudumus
palielina par 30% .
2.1.20. Noteikt, vai lietderīgi pārklāt 20 mm resnu cauruļvadu
ar azbesta auklu siltuma zudumu samazināšanas nolūkā, ja sil-

150
tumatdeves koeficients no izolācijās virsm as uz apkartejo vidi
«2 = 6 W /(m 2-K ).
Atrisinājum s. 2.3. tabulā atrod, ka azbesta auklai X2=
= 0 ,1 6 W /(m -K ). Saskaņā ar formulu (2.25) izolēta cauruļvada
kritiskais diametrs

4 r= ^ = - ^ = 0 , 0 5 3 m = 53m m .
C&2 O

Tā kā dļKdfa (2 0 < 5 3 ), tad dotajā gadījum ā azbesta auklu nav


lietderīgi izmantot par izolāciju.
2.1.21. Aprēķināt, kādam jābūt izolācijas materiāla siltum-
vadītspējas koeficientam, lai, pastāvot 2 . 1.20 . uzdevuma nosacī­
jumiem, to būtu lietderīgi izmantot.
Ievietojot formulā (2.25) dkr vietā d%, atrod

°-^ : 6 = 0 ,0 6 W /(m - K) •

2.1.22. Cik bieza jāizvēlas elektriskā vada gum ijas izolācija,


lai būtu maksimālie siltuma zudumi? Vada diametrs d 1= 4 m m ,
siltumatdeves koeficients no gum ijas uz apkārtējo gaisu a 2=
= 10 W /(m 2 - K ) .
Atrisinājum s. Saskaņā ar formulu (2.25)
2X 2-0,16 nnnn
d]ļi=-— = ----- —— = 0,0 32 m = 32 mm.
0,2 10

2 .2 . tabulā atrod, ka gum ijai X = 0,1 6W /(m -K ).


Tā kā dkr>dļ, tad gum ijas izolācija palielina siltumatdevi no
vada uz apkārtējo gaisu. Maksimālā siltumatdeve būs tad., ja
izolētā vada ārējais diametrs būs d 2 = dkr- Tātad izolācijas kārtas
biezumam jābūt
d2- d { d k v -d i 3 2 -4
»= — y — =--- 2------ -2 ---- 14 mm.

2.1.23. Aprēķināt pieļaujam o elektriskās strāvas stiprumu alu­


mīnija vadā (di = 3 m m ), kuram ir gum ijas izolācija ar biezumu
8 = 2 mm, ja uz izolācijas ārējās virsm as temperatūra nedrīkst
pārsniegt 4 5 °C, bet uz iekšējās — 7 0 °C. Vada elektriskā pre­
testība R = 0,0040 ū/m.
Atrisinājum s. 2 .2 . tabulā atrod, ka gum ijai 1 = 0,16 W /(m -K ).
Siltuma plūsmas lineāro blīvumu caur izolācijas slāni aprēķina
pēc formulas (2.14):

tv ļ — tv2 70 —45
qL = — r — Ķ - = ------------ ī ; 0,007 ’ w /m.

2n% ” d x 2-3,14-0,16 n 0,003

151
Pieļaujam o strāvas stiprumu atrod
no izteiksmes qh=PR \

29,6
-= 8 6 A.
0,0040

2.1.24. Aprēķināt siltuma plūsmu


caur 0,5 m2 lielu alumīnija plāksni, ku­
ras biezums 6 = 10 mm, ja plāksne no
vienas puses apribota (2.5. att.). A pri-
bojum a koeficients m = S2jS\ = h. G ludo
virsmu apskalo siltum nesējs ar tempe­
ratūru čsl = 120°C un vidējo siltumat-
deves koeficientu ai = 200 W /(m 2-K ),
bet apriboto virsmu (ieskaitot ar ribām
nepārklāto virsmu) — ar temperatūru
22 °C un a 2 = 1 0 W /(m 2-K ). Aprēķināt
arī siltuma plūsmu caur plāksni gadī­
2.5. att. 2.1.24. uzdevu­
jumā, ja tai nav apribojuma.
m am . Atrisinājum s. Siltuma plūsmu caur
. apribotu plāksni, attiecinot uz gludās
(neapribotās) virsm as laukumu, var
aprēķināt pēc formulas (2.26):

(tsi — ts2 )Sļ (1 2 0 -2 2 )0 ,5


(J)r — ^rl^ļ---
1 1 0,01 1
m a2 200 + 2Ī3~ 5-10

= 1956 W.

Ja plāksne būtu bez ribām, tad saskaņā ar izteiksmēm (2.8)


un (2.9)

(1 2 0 -2 2 )0 ,5
<D= -= 4 6 6 W .
1 6 1 1 0,01 1
---------ļ - _ — |---------
aj X a2 2 0 0 '+ 213 + T o '

Alum īnija siltumvaditspejas koeficienta vērtību atrod 2.1. ta­


bulā — A = 2 1 3 W /(m -K ).
2,1.25. Aprēķināt siltuma plūsm as lineāro blīvumu apribotā
alumīnija caurulē, ja d i= 2 0 m m , d2= 30 mm. Caurulē plūst sil-
tumnesējs ar ts2= — 15°C un vidējo siltumatdeves koeficientu
«1 = 100 W /(m 2-K ), bet ārējo (apriboto) virsmu apskalo gaiss ar
3 0 °C un aa = 8 W /(m 2-K ). Apribojum a koeficients m = 1 0 .

152
N

Atrisinājum s. 2.1. tabula atrod, ka alumīnijam X-


= 209 W /(m -K ). Pēc form ulas (2.29) aprēķina

ts1 ts2
<7rL = ~
1 6 1
+ ---------7— T -+
ndiai ndvidX mnd2a2
3 0 -(-1 5 )
1 0,005 1
- + ^7 7 , nn n r » » » ■+-
3,14-0,02-100 3,14-0,025-209 10-3,14-0,03-8
= 154 W /m .
2.1.26. Kādam jābūt apribojum a koeficientam, lai, pastāvot
2.1.25. uzdevuma nosacījumiem, siltuma plūsmas lineārais blīvums
būtu -<7ri, = 50 W /m ?
Atrisinājum s. No izteiksmes (2.29) izriet, ka

( * _ ! + _ • ) 1 ^
L (ļxl. ' JlOlCtl JtUvldA. ' -*

1
- r 30 — ( — 15) / • 1- 0,005 \ļ X

L 50 \ 3,14-0,02-100 3 ,1 4 -0 ,0 2 5 -2 0 9 /j

V _______ 1_______ = 1 8
3,14-0,03-8 ’ '

2.2. SILTUMVADT5ANA NESTACIONĀRĀ REŽĪMĀ

Aprēķinu formulas

Bezdim ensionālā virstemperatūra

e = . 4 - = - r : : T -= J f0 i,F o > -(v a ir )]. (2.30)


'U’o to~ ts
Līdzības skaitļi

Fo = ~ ; (2.31)

B i= -~ . (2.32)

Temperatūras difūzijas (vadītspējas) koeficients

f l =— ( 2. 33)
pc

153
Bezdimensionala virstemperatūra plāksnē
oo
■ 6_ V ^ s ln w cos(g ,X )_ g- „ ; F»
. . Oi + sin Oj cos Oi
l~ 1
kur X — raksturīgais bezdimensionālais izmērs x/8;
oi — transcendentā vienādojum a Oi tg Oi = Bi saknes.
Plāksnes atdotais (saņemtais) siltuma daudzums

Q = Q o (l-6 ), (2.35)
kur Q0=26Scp-§0 — plāksnes siltuma kapacitāte atdzišanas (sil-
šanas) sākuma momentā.
Plāksnes vidējā bezdimensionālā virstemperatūra dzišanas
beigu momentā

" ^ 2Bl2 e~aiFo (2.36)


■T“ ļ Gi2 ( d 2+ Bi2+ Bi)

Dzišanas (silšanas) temps siltuma regulārajā režīmā

m=— T~ln (2.37)


T2 - T 1
Ķermeņa formas koeficients bezgalīgai plāksnei

x-0 , (2.38)

W
\ 2ft T/ '
lodei

(2-39)

( 7)
paralēlskaldnim

,, ------------------------ r ^ T ī - . (2'40>

-3
cilindram

K = —---------------ī------------------- . (2.41)

+ ( t )’
Temperatūras difūzijas koeficientu ar siltuma regulārā re­
žīma metodi var atrast pēc izteiksmes
a = Km. (2.42)

154
2.4. tabula
Vienādojum a (T itgO i = Bi sakņu vērtības

Bi 02 a3 a. CTs

0 0,000 3,142 6,283 9,425 12,566


0,01 0,100 3,145 6,285 . 9,426 12,567
0,1 0,311 3,173 6,299 9,435 12,574
0,2 0,433 3,204 6,315 9,446 12,582
0,5 0,653 3,292 6,362 9,478 12,606
1,0 0,860 3,426 6,437 9,529 12,645
2,0 1,077 3,644 6,578 9,630 12,722'
5,0 1,314 . 4,034 6,910 9,893 12,935
10,0 1,429 4,306 7,228 10,200 13,214
20,0 1,496 4,492 7,495 10,512 13,542
50,0 1,540 4,620 7,701 10,783 13,867
100,0 1,555 4,666 7,776 10,887 13,998
oo 1,571 4,712 7,854 . 10,996 14,137

Aprēķinu piemēri

2.2.1. Gumijas plāksnei pēc vulkanizēšanas ir 145 °C tempe­


ratūra visa_ biezumā. Pēc cik ilga laika temperatūra uz plāksnes
virsm as bus 4 5 °C, ja to novieto telpā ar 20 °C temperatūru?
Plāksnes biezums 26 = 10 mm, siltumatdeves koeficients no plāk­
snes uz apkārtējo vidi a = 40 W /(m 2-K ). Plāksne tiek dzesēta no
abām pusēm. Noteikt ari, kāda būs temperatūra plāksnes vidū
(centralajā plaknē).
Atrisinājum s. No 2.2. tabulas atrod, ka gum ijai p = 1200 kg/m 3;
1 = 0,15 W /( m - K ) ; c = 1 4 0 0 J /(k g - K ) . Temperatūras difūzijas (va­
dītspējas) koeficienta vērtību var atrast speciālā literatūrā vai arī
aprēķināt:

0,15
a -— - ■=8,93-10-« m2/s.
pc 1200-1400

Aprēķina bezdim ensionālo virstemperatūru (izteiksme (2.30))


uz plāksnes virsmām:

tv — ts 4 5 -2 0
- = 0,2.
tn -- ts 1 4 5 -2 0

Bio līdzības skaitlis plāksnei (izteiksme (2.32))


40-0,005
•1,33.
% 0,15

Plāksnei, ja to dzese (vai silda) no abam pusēm, par rak­


sturīgo izmēru pieņem pusi no biezuma.

155
156

8 10 12 14 1S 18 20 22 24 26 28 30
Fo
2.6. att. Sakarības 0 = / 2(Bi, Fo, 8) nom ogram m a relatīvi plānas plāksnes virsmai (0 = 0 Y).
Zinot 0y un Bi, pec nom ogram m as (2.6. att.) atrod Furjē
skaitli:
^ at
F o = -~ = l,3 5 .

No šejienes aprēķina laika sprīdi, pēc kura gum ijas plāksnes


virsma atdzisis līdz temperatūrai £V= 45°C :
F o82 1,35 •0,0052 n n
T" ~ ° ~ 8,93-1<H = 3 ' 8 5 - 6' 3 m in'
»
Bezdim ensionālo virstemperatūru, kas iestāsies plāksnes vidū
pēc 378 s, atrod nom ogram m ā (2.7. att.) pēc zināmiem Bi un F o
skaitļiem:

9c = - * ° ~ * 8 = 0,3 5. •
to— ts 1
No šejienes atrod, ka temperatūra plāksnes vidū pēc 378 s ir
tc = ts + Q(t0- t s) = 2 0 + 0 ,3 5 (1 4 5 -2 0 ) = 6 3 ,7 °C.
2.2.2. Atrisināt 2.2.1. uzdevumu, ja plāksne tiek dzesēta no^
vienas puses, bet otra puse ir ideāli izolēta.
Atrisinājum s. Sajā gadījum ā maksimālā temperatūra būs uz
izolētās virsm as, tāpēc Bi un Fo līdzības skaitļos par raksturīgo,
izmēru jāņem viss plāksnes biezums 26.

Iepriekš izrēķinājām, ka 0 V= O,2. Nom ogramm ā (sk. 2.6, att.)


atrod
Fo = 0,7.
No šejienes aprēķina, pēc cik ilga laika gum ijas virsma atdzi­
sīs līdz 4 5 °C:
F o (2 6 )2 0,7-0,012 _ ojl 10 .
t = --------- -— -— ' = ■ ’ ’ „-= 7 8 4 s « 13 min.
a 8 ,9 3 -10-8
Bezdim ensionālo virstemperatūru, kas iestāsies uz plāksnes,
izolētās virsm as pēc 784 s, atrod nom ogram m ā (2.7. att.) pēc z i­
nāmiem Bi un Fo:
0 C= 0,45.
Temperatūra uz izolētās virsmas
tYl = ts+ Q (t0- t s) = 2 0 + 0 ,4 5 (1 4 5 -2 0 ) = 7 6 ,3 °C .
2.2.3. Krāsns sienai visā 26 = 500 mm biezumā ir 600 °C tem­
peratūra. Pēkšņi sienu sāk dzesēt no abām pusēm ar gaisu, kura
temperatūra 20 °C. Aprēķināt, kāda temperatūra iestāsies uz sie­
nas virsmām pēc 2,5 stundām un cik daudz siltuma šajā laikā

157
2.7. att. Sakarības 0 = / i ( B i , Fo, 8) nom ogram m a relatīvi planas plāksnes vidum (0 = 0 C).
atdos katrs m2 sienas, ja siena mūrēta no dinasa ķieģeļiem, ku­
riem p = 1 3 0 0 k g /m 3; c = l ,1 0 k J ( k g - K ) ; A = 0,7 W /(m -K ).’ Siltum-
atdeves koeficients a = 56 W /(m 2-K.). Aprēķinam izmantot for­
mulas.
Atrisinājum s. Tā kā siena tiek dzesēta no abām pusēm, tad
par raksturīgo izmēru jāpieņem puse no sienas biezuma, t. i.,6 .
Sienas materiāla temperatūras difūzijas koeficients

“ = ^ = - ī r a r = ° ' 4 9 ' ,0 " m !/s'


Līdzības skaitļi:
_ ax 0,49.10-6(2,5-3600) nn71
F 0 = ^ = -------------- 0 ^ -------------- - ° ' ° 71;

Bi=— - 56- ° ’2-5- = 20.


k 0,7
Sienas virsmu bezdimensionālās virstemperatūras aprēķinam
izmanto izteiksmi (2.34). Bezdim ensionālā koordināte sienas v ir­
smai X = x j 6 = l (plāksnes vidū būtu X = 0 ) .
Tā kā F o < 0 ,3 , tad nedrīkst aprobežoties ar rindas pirmo lo ­
cekli. Vienkāršības dēļ ņemsim vērā tikai rindas pirmos trīs
locekļus.
Transcendentā vienādojum a sakņu d vērtības radiānos atrod
2.4. tabulā atbilstoši Bi skaitliskai vērtībai:
ai = 1,496; <t2= 4,492; 03=7,495.
Loka grādos tās ir šādas:
85,7°; 257,4°; 429,3°.

Tad

2 s i n Oi c o s - 0 2f o
■ e 1
^ CFi + S i n Gi COS O i

2 sin 85,7 cos 85,7 e_i,496, 0,0 7 I + .


1,496 + sin 85,7 cos 85,7
2 sin 257,4 cos 257,4 _ e - 4 , 4922*0,071 _ļ_
4 ,4 9 2 + sin 257,4 cos 257,4
2 sin 429,3 cos 429,3 .g - 7 , 4 9 5 2-0,071 _
7,495 + sin 429,3 cos 429,3
= 0,081 21 + 0,021 60 + 0,001 566 = 0,104 38 «0 ,1044.

Ja ņem vērā rindas piecus locekļus, tad


0 V= 0,104 39.

159
Temperatūra uz sienas arējas virsm as pec 2,5 stundām
saskaņā ar izteiksmi (2.30):
/v = fa + 0 t (*o - fi>) = 20 + 0,1044 (600 - 20) = 80,5 °C.
Sienas atdoto siltuma daudzumu aprēķina pēc formulas
(2.35). Iepriekš aprēķina sienas vidējo bezdim ensionālo virs-
temperatūru dzišanas beigu momentā (izteiksme (2 .3 6 )):
3
- 2Bi2 _ a 2F o

~ aj2(o i2+ B i 2+ Bi) e

2 - 202 g - 1 ,4962-0,071 _ļ_


1,4962 (1,4962+ 202+ 20)
2 -202 . q—4,4922-0,07I
4,4922(4,4922+ 202+ 20)
2 -202 o-7,4952-0,071_
7,4952(7,4952+ 2 0 2+ 20)
= 0,7222 + 0,0215+0,000 55 « 0,744.
P ēc form ulas (2.35) atrod:
Q = Q0 (1 - 0) = 414 700 (1 - 0,744) = 106 163 kJ « 1 0 6 MJ,
kur
Qo= 26Scp'd0= 0,5 •1 •1,1 •1300 (600 - 20) = 414 700 kJ.

Seit i&o = t o - t s.
Ja sienu dzesētu tikai no vienas puses, piemēram, ārpuses, bet
Iekšpusi varētu uzskatīt par ideāli izolētu, tad aprēķins būtu jā ­
izpilda analogi, tikai par raksturīgo izmēru Bi un Fo līdzības
skaitļu izteiksmēs būtu jāpieņem viss sienas biezums 26 = 0,5 m.
2.2.4. Garu tērauda cilindru, kura temperatūra ir .10 °C, ievieto
krāsnī ar temperatūru 1000°C. Aprēķināt, pēc cik ilga laika
cilindra vidū temperatūra sasniegs 7 0 0°C un kāda šajā m o­
mentā būs cilindra virsm as temperatūra, ja cilindram <2= 400 mm;
tēraudam 1 = 5 2 W /(m -K ), p = 7860k g/m 3, a = 1 2,9-10~6 m2/s. Sil-
tumatdeves koeficienta vērtība no krāsns vides uz cilindra virsmu
<x=150 W /(m 2-K ).
Atrisinājum s. Aprēķina bezdim ensionālo virstemperatūru (iz­
teiksme (2.30)) uz cilindra ass, kura iestāsies karsēšanās beigās:

to -ta 1 0 -1 0 0 0

Atrod Bi līdzības skaitli:


a ^ = 150-0,2
1 52
160
2149

2.8. att. Sakarības 0 a = f4(Bi, Fo, r) nom ogram m a relatīvi gara cilindra asij.
Fo
2.9:- alt. Sakarības 0.v = f3 ( B i, Fo, r) nom ogram m a relatīvi gara cilindra virsmai.
Pēc šim 0 un Bi vērtībām atrod Furje līdzības skaitli nomo-
grammā ( 2 .8 . a tt.):
Fo = 1,3.
Tā kā
ar
Fo =

tad . laiks, kurš nepieciešams, lai temperatūra uz cilindra ass


sasniegtu 700 °C, ir
r2Fo 0,22- 1,3
t= - =4031 s = 67,2 min.
1 2,9-10- 6
Zinot Fo un Bi, pēc nom ogram m as (2.9. att.) var atrast ci­
lindra virsmas bezdim ensionālo virstempe'ratūru:
e v = 0,24.
Cilindra virsmas temperatūra
t-v = ts + Q(t0—ts) = 1 0 0 0 + 0 ,2 4 (1 0 -1 0 0 0 ) ==762 °C.
2.2.5. Taisnstūra paralēlskaldņa form as tērauda lietni, kura
izmēri ir 281 X 282X 263 = 3 0 0 x 5 0 0 x 7 0 0 mm un temperatūra
/ 0= 20°C, ievieto krāsnī ar temperatūru 1300°C. Aprēķināt tem­
peratūru lietņa punktos 1, 2, 3 un 4 (2.10. att.) pēc 1 stundas.
Siltumatdeves koeficienta vērtība krāsnī a = 1 6 0 W /(m 2 -K ); tē­
raudam 1 = 2 7 ,6 W /(m -K ), p = 7900kg/m 3, c = 0 ,5 0 k J /(k g -K ).
Atrisinājum s. Aprēķina temperatūras difūzijas koeficienta vēr­
tību dotajai tērauda šķirnei:
27,6
-= 6,9 9 -10 - 6 m 2/s.
pc 7900-500

Šajā uzdevumā ir trīsdi­


mensiju temperatūras
lauks. Bezdim ensionālo
virstemperatūru atbilstošos
punktos atrod kā triju bez­
galīgu plākšņu bezdim en­
sionālo virstemperatūru
reizinājumu. Bezdimensio-
nālās virstemperatūras jā ­
meklē plaknēs, kas. krusto­
joties veido punktu, kurā
jānosaka temperatūra. A p ­
rēķinot Bi un Fo līdzības
skaitļus, par raksturīgiem
plāksnes izmēriem jā izvē­
las šīm plaknēm atbilsto­
šie biezumi.

11 * 163
Punktu 1 veido paralēlskaldņa trīs ārējās plaknes, tāpēc virs-
temperatūras jāmeklē nomogrammā (sk. 2.6. att.) plāksnes v ir­
smām ar raksturīgiem izmēriem 6. Tātad
a6i 160-0,15 no7
Bl- ° — ° 27.6 = ° ' 87;
m 6 ,9 9 -10-6-3600 ,
1 7 “ --------------------------- - 1-12'
Nomogramm ā atrod, ka atbilstošais 01^ = 0,36.
ad2 160-0,25
Bii62= —?— = ----- ----------- = 1,45;
k 27,6
« 6,99-10 ^ -3 60 0 „
FO|S- “ - 6 ? - “ ----------0,25? ---------
Tiem atbilstošais 0 i6 2 = O,45.
a<53 160-0,35
- 27,6 ~2,03;

F o » ,~ ~ | ~ 6-9 9 ' 10' , ; 36 0 0- = 0,205. ’


6 t1 0,352
Sajā gadījum ā 0ie3=O,45. To atrod precīzākās nom ogram m ās
(piemēram, grāmatā [2 .6 ]).
Bezdim ensionālā virstemperatūra punktā / :
0i = 6 1610,620i6s= 0 ,3 6 •0,45 •0,45=0,073.
Punktu 2 veido paralēlskaldņa viena sānu plakne un divas vidus-
plaknes, kurām līdzības skaitļus Bi un Fo jau izskaitļojām:
Bi26i = Bii6t = 0,87;
Fo26,=Foiei = 1,12.
Bezdim ensionālo virstemperatūru meklē nom ogrammā (sk. 2.7. att.)
plāksnes vidum:
026i = O,54.
A nalogi
Bi2s2= Biie2= 1,45;
Fo262= F o ie 2= 0 ,4 0 ;
0262=O,78.
Trešā plakne, kas veido punktu 2, ir paralēlskaldņa sānu
plakne, tāpēc par raksturīgo izmēru jāņem 53 un bezdimensionālā
virstemperatūra jāmeklē nomogrammā plāksnes sānu virsmām
(sk. 2.6. att.). To jau atradām, kad meklējām punkta / bez­
dimensionālo virstemperatūru:
$ 263= 0 i6 3= O ,4 5 .

164
Bezdim ensionāla virstemperatūra punktā 2:
02 =026,02620263 = 0,54 •0,78 •0,45=0,19.

Punktu 3 veido divas sānu plaknes un viena vidusplakne.


Sanu plaknēm bezdim ensionālās virstemperatūras jau atradām:
0361=016! = 0,36;
0362= 0i62= O,45.

0363 meklē nom ogram m ā plāksnes vidum atbilstoši Bi363=


= Bii6S=_2,03 un Fo363= F o i6 3= 0)205.
Ta ka Foā63 vērtība ir samērā maza, tad 0363 jāmeklē precīzā­
kās nom ogram m ās (piemēram, [2 .6 ]) vai jāaprēķina pēc formu­
lām. Atrod, ka
0368 = 0,91.

Bezdim ensionālā temperatūra punktā 3:

&3= 036103620363 —0,36 •0,45 •0,91 = 0,15.

Punktu 4 veido paralēlskaldņa trīs vidusplaknes, tāpēc bez­


dimensionālās virstemperatūras šīm plaknēm jāmeklē nom o­
grammā plāksnes vidum (sk. 2.7. att.). Tā-s atradām jau iepriekš:
0461 = 026i = 0,54;
0462 = 0262= O,78;
6463 —(0363= 0 ,9 1.

Tad
0 4 = 046,04620463 = 0,54 •0,78 •0,91 = 0,38.

Temperatūras atbilstošajos punktos atrod pēc izteiksmes


(2.30):
= —U) ;
^i = 1300 + 0,073 (20 — 1300) — 1207°C;
^2= 1300 + 0,19 (2 0 — 1300) — 1057 °C;
'<8= 1 3 0 0 + 0 ,1 5 (2 0 -1 3 0 0 ) = 1108 °C;
^4— 1300+ 0,38 (20 — 1300) = 8 1 4 °C.

2.2.6. Cilindriskas formas siera gabalu ievieto saldēšanas ka­


merā, kur temperatūra ir — 10 °C. Siera temperatūra pirms sal­
dēšanas bija 30 °C. Siltumatdeves koeficients kamerā « =
= 8 W /(m 2-K ). Sieram p=*1080kg/m 3, A = 0 ,3 5 W /(m -K ), c =
=2,440 k J /(k g -K ).
Noteikt temperatūras siera gabala punktos 1, 2, 3 un 4
(2.11. att.) pēc 2 stundām. Cilindra garums L = 300m m , dia­
metrs 2 r = 100 mm.

165
2.11. att. 2.2.6. uzdevumam.

Atrisinājums. Vispirms aprēķina temperatūras difūzijas (v a ­


dītspējas) koeficienta vērtību sieram:

Bezdim ensionālās virstemperatūras punktiem 1 un 4 jāmeklē


kā bezgalīgi gara cilindra ass un bezgalīgas plāksnes virsmas
un vidusplakņu bezdim ensionālo virstemperatūru reizinājums. A p ­
rēķina atbilstošos līdzības skaitļus:
cilindram
ar 8-0,05

_ _ m l,3 3 -1 0 -; -2-3600 _
FOc —----5----------------- tTaČ?--------------- 0,OO,
r2 0,052
plāksnei
n. aO,5L 8-0,5-0,3
Bl^ “ T “ ==“ W - = 3 ’43;
ct _ 1,33.10-7.2-3600 _
p (0,5L)2 0,152
Bezdim ensionālā temperatūra punktam 1 jāmeklē kā bezgalīgi
gara cilindra ass un bezgalīgas plāksnes virsm as bezdim ensionālo
virstemperatūru reizinājums. Nom ogram m ā (sk. 2.8. att.) atrod,
ka atbilstoši B ic un F oc uz cilindra ass
0lCa==0,64.
Saskaņā ar Bip un Fop nomogrammā (sk. 2.6. att.) atrod, ka
plāksnes virsmai
e1Pv=0,52.
Tad
0i = OicaOīpv= 0,6 4 •0,52 = 0,33.
Punktam 2 jareizina cilindra un plāksnes virsmas bezdimen-
sionālās temperatūras. Nomogramm ā (sk. 2.9. att.) atrod
0 2 cv = O,39,
bet 2.6. attēlā jau iepriekš atradām, ka
02pv = 9ipv = 0,52.
Punktā 2 bezdimensionālā temperatūra
02= 02cv02pv = 0,39 •0,52=0,20.
Punktam 3 bezdim ensionālo virstemperatūru atrod kā cilindra
virsmas un plāksnes vidus bezdim ensionālo virstemperatūru rei­
zinājumu. Nom ogram m ā (sk. 2.8. att.) jau iepriekš atradām
03cv = 02cv =: 0,39.
2.7. attēlā atrod, ka plāksnes vidū
0зр с — 1,0.
Tad
0з= 03c v03pc= 0,39 ■1,0 = 0,39.
Punktam 4
04 = 04Ca04pc = 0,64 •1,0 = 0,64,
jo
04ca = 0 l c a Un 0 4 p c ==0 3pc-

Temperatūras atbilstošajos punktos aprēķina pēc izteiksmes


(2.30) :
*г = *8 + 0 г ( * О — * s );
t\ = — 10 + 0,3 3(30 — ( — 10)) = 3 ,2 °;
* 2 = - 1 0 + 0,‘2 0 ( 3 0 - ( - 1 0 ) ) = - 2 , 0 °C;
f3= - 1 0 + 0 , 3 9 ( 3 0 - ( - 1 0 ) ) = 5 ,6 °C ;
U = - 1 0 + 0 , 6 4 ( 3 0 - ( - 10)) = 15,6 °C.

2.2.7. Ar kādu ātrumu kvadrātiska šķērsgriezuma vara vads


jāvelk caur 4 m garu krāsni, kurā temperatūra 4 = 900 °C, lai
vada vidū tā sasniegtu 400 °C. Cik liela temperatūra tad būs vada
šķautnē (kvadrāta stūri), ja vada temperatūra pirms ievietošanas
krāsnī bija 15°C, vada šķērsgriezums 12X 12 mm? Varam %=
= 3 8 0 W /(m -K ), « = 1,05-10-4 m2/s. Siltumatdeves koeficienta vēr­
tība krāsnī а = 95 W /(m 2-K ).
* Atrisinājum s. Taisnstūrveida šķērsgriezuma bezgalīgi garā
stienī ir divdim ensiju temperatūras lauks. Tā kā šķērsgriezuma
forma ir kvadrāts, tad bezdim ensionālo virstemperatūru uz vada
ass pēc karsēšanas var izteikt kā divu bezdim ensionālo virstem ­
peratūru plāksnes vidū reizinājumu:
9a = 0 p c0 p c = 0pc^-

167
Saskaņa ar formulu (2.30) uz vada sim etrijas-ass
’ t- t s 4 0 0 -9 0 0
a t0- t s 1 5 -9 0 0

Tad bezdimensionālā virstemperatūra plāksnes vidū būs


ePc = y ē I = y o ^ 6 = o ,7 5 .

Atrod plāksnei līdzības skaitli

Nomogramm ā ([2 .6 ] vai citur) atrod, ka atbilstoši 0po un Bi


plāksnes vidū
Fo = 210.

No šejienes izrēķina laiku, kurš nepieciešams, lai uz vara vada


ass iestātos 4 0 0 °C temperatūra:
62Fo 0,0062-210
T= o = s'

Ātrums, ar kādu vads jāvelk caur krāsni,


l 4
w = — = —— =0,056 m/s.
X /^
Bezdim ensionālo virstemperatūru uz vada šķautnes 0s atrod
kā divu bezdim ensionālo virstemperatūru plāksnes virsm ai reizi­
nājumu. Atkarībā no Bi un Fo nom ogram m ā (piemēram, [2 .6 ])
atrod
v 0pv=O,73.
Tad
0š = ePv2= O,732=O,53
un temperatūra
4 = 4 + Qš(t0- 4 ) = 9 0 0 + 0 ,5 3 (1 5 -9 0 0 ) =431 °C.

2.2.8. Cik lielai jābūt siltumatdeves koeficienta vidējai vērtība


saldēšanas skapī, lai, atdzesējot kubveida sviesta gabalu, pēc
10 h tā centrā iestātos 0 °C temperatūra? Aprēķināt arī tempera­
tūru kuba stūros.
Sviesta gabala izmēri 1 6 X 1 6 X 1 6 cm, A = 0,2 W /(m -K ), a =
= 9,8* 10—8 m2/s. Sviesta temperatūra pirms ievietošanas saldē­
šanas kamerā 30 °C, temperatūra kamerā —20 °C.
Atrisinājums. Kubu var iedomāties izveidotu trīs bezgalīgu
plākšņu krustošanās rezultātā. Plākšņu biezums dotajā gadījuma
16 cm.

168
Kubveida ķermenī ir trīsdimensiju temperatūras lauks. Bez-
dimensionālo virstemperatūru kuba centrā var izteikt kā trīs bez-
dimensionālo virstemperatūru plāksnes vidū reizinājumu:
6c — 0pc9pc9pc = 8pc3-

Saskaņā ar izteiksmi (2.30) kuba centrā


tc -ts 0 — ( — 20)
-= 0 ,4 .
to -te 3 0 -(-2 0 )

Bezdimensionalai virstemperaturai uz katras kubu veidojošas


plāksnes vidus plaknes jābūt

0 р с = ^ 0 Г = У О Д = О ,7 4 .

Aprēķina kubu veidojošām plāksnēm Fo līdzības skaitli:


ат 9 ,8 .1 (^ (1 0 -3 6 0 0 )
S2 0,082 ’

Pēc Fo un 0pC nom ogram m ā plāksnes vidum (sk. 2.7. att.)


atrod Bi līdzības skaitli:
Bi = l,0.

Atceroties, ka
a6
B i= -
X
atrod
№ 0,2-1,0 о гл17// , īZ4
2’ 5 W ,(m K )'

Sviesta gabala stūrī bezdim ensionālo virstemperatūru izsaka kā


triju kubu veidojošo (iedom āto) plākšņu virsmu bezdimensionālo
virstemperatūru risinājumu:

'0 s t = 0pV3 .

Zinot Bi un Fo, plāksnes virsm ai nom ogram m ā (sk. 2.6. att.)


atrod
0pV= 0,48.

Tad
Ost = 0pv3= 0,483= 0 ,1 1

un temperatūra sviesta gabala stūrī 10 h pēc ievietošanas saldē­


šanas kamerā

4t = 4 + 0 s t ( * o - ^ ) = - 2 0 + 0,11 ( 3 0 - ( - 2 0 ) ) = -1 4 ,5 ° C .

169
2.2.9. Ar siltuma regulārā režīma metodi jānosaka cietas vie
las temperatūras difūzijas koeficients a. Pētāmā materiāla ķerme­
nim ir cilindriska forma ar r = 3 0 m m un L = 80m m . Pēc uzsildī-
šanas cilindru ievieto ūdens termostatā, kurā tiek uzturēta
nemainīga temperatūra 4 = 20°C. Pēc regulārā režīma iestāšanās
temperatūra cilindra vidū izm ainījās no 4 5 °C līdz 24 °C 7 m i­
nūšu laikā.
Atrisinājum s. Vispirm s nosaka ķermeņa dzišanas tempu (iz -'
teiksme (2 .3 7 )):
ln ■fh — In §2
m = --------------------- .
T2-T1

Seit = —/s= 4 5 —20 = 2 5 ° C ;


$2 = ^2 —4 = 2 4 —20 = 4 °C;
t 2—ti = 7 min = 420 s.

Tad
ln 25 —ln 4
------- Āon------ ’ 10- 3 s-1.

Saskaņa ar formulu (2.41) cilindra formas koeficients

1
1,26-10~4 m2.
/ 2,405 y . ( 3,14 y
\ 0,03 / \ 0,08 /

Temperatūras difūzijas (vadītspējas) koeficientu aprēķina pec


vienādojum a (2.42):
a = Ķ m = 1,26-1 0 ^ -4 ,3 6 -1 0 -3= 5 ,4 9 -1 0 ~ 7 m2/s.

2.3. EKSPERIMENTĀLO DATU APSTRĀDE


AR LĪDZĪBAS TEORIJAS METODĒM

Biežāk lietojamie līdzības skaitļi — kritēriji doti 2.5. tabulā.


Kanāla šķērsgriezuma ekvivalentais diametrs

(2.43)

kur S — kanāla šķērsgriezums, U — perimetrs.

170
2.5. tabula
Siltumapmaiņas procesos biežāk lietojamie līdzības skaitļi un kritēriji

[Apzīm ē-
K ritērijs 'ju m s N osaukum s un īss rakstu roju m s

wl
Re Reinoldsa skaitlis — raksturo plūsmas režīmu
V

Ap
Eu Eilera skaitlis •— raksturo spiediena lauku līdzibu
QW 2

gP
Ga G alileja skaitlis — brīvās plūsm as līdzības kritē­
rijs
wl
— -R e P r Pe Peklē skaitlis — izsaka siltumu līdzību

v Pe
Pr Prandtla skaitlis — temperatūras un ātruma lauku
a — Re
līdzības kritērijs
nT
ut
Fo Furjē skaitlis — raksturo temperatūras lauka iz­
T
maiņas ātrumu
n
lJjll
Nu Nuselta kritērijs — bezdimensionālais siltumatde-
A
ves koeficients
g l3fiAt
\ļ2 Gr Grashofa skaitlis — raksturo kinemātisko līdzību
Y
brīvajā konvekcijā
0.1
JT/ vy
"“ Bi Bio kritērijs — raksturo siltumatdevi uz ķermeņa
robežvirsmas

Aprēķinu piemēri

2.3.1. Lai izpētītu cilindriska cauruļvada hidraulisko pretes­


tību un ātruma lauku laboratorijas apstākļos, izgatavots-cauru ļ­
vada m odelis ar iekšējo diametru dm= 4 5 m m , kas ir 30 reižu
mazāks nekā dotā cauruļvada diametrs. Cauruļvads paredzēts
dūmgāzu transportēšanai ar ātrumu ffl>a= 8 m /s. Dūmgāzu kine­
mātiskais viskozitātes koeficients 500 °C temperatūrā ir vd =
= 7 6 ,3 -10- 6 m2/s. Aprēķināt, ar kādu ātrumu jāsūknē m odelī ūdens
2 0 °C temperatūrā, lai ātruma lauks m odelī atbilstu ātruma lau­
kam dūmgāzu caurulē.
Atrisinājum s. No 2.10. tabulas atrod, ka ūdenim v =
= 1-10~6 m2/s. Hidrodinamiskā līdzība izpildās ar nosacījum u, ka
Red = Rem, t. i., Reinoldsa skaitļi ir vienādi.
Dotajam darba režīmam dūmvadā

R e a = iM _ W ^ 0 L _ 1 4 2 . 10S
Vd 76,3-10 b

171
No izteiksmes Rem= — atrod nepieciešamo ūdens ātrumu
Vm

modeļa cauruļvadā:
Remvm 1,42-105•1 - 10-6
“ -------------- W
4 5 ------------ 3 . 1 6 nVs.

2.3.2. Ūdens sildītāja cauruļu kūli apskalo ūdens, kura vid ē­


jais ātrums © k = 0 ,5 5 m /s un temperatūra 60°C. Lai noteiktu
ūdens sildītāja hidraulisko pretestību, izgatavots 2,5 reizes m a­
zāks modelis, kura cauruļu kūli apskalo gaiss 20 °C temperatūrā
zem 0,1013 M Pa spiediena. Spiediena kritums m odelī (eksperimen­
tāli noteikts) Apm= 2 ,7 kPa._
Aprēķināt gaisa vidējo ātrumu m odelī un ūdens sildītāja hid­
raulisko pretestību.
Atrisinājum s. Gaisa vidējo ātrumu m odelī var aprēķināt, iz­
m antojot nosacījum u, ka Reinoldsa skaitļiem sildītāja cauruļu
kūlī un m odelī jābūt vienādiem, t. i.,
R ek = R em
vai
Wļļt]ļ t&mlm
Vk Vm

Pēc uzdevuma nosacījumiem


/k = 2 ,5 /m,
tāpēc
Vmlk 0 c Vm
0>m= ------:----®k = 2 ,5 -------Wļi =
Vktm Vk

“ 2'5 ' ^ W ' ° ' 5 5 = 4 3 -2 r a /s '


Kinemātiskās viskozitātes koeficienta vērtības ūdenim un gai­
sam var atrast atbilstoši 2.10. un 2.12. tabulā.
Sildītāja hidraulisko pretestību aprēķina, pielīdzinot Eilera
līdzības skaitļus modelim un sildītājam :
Euk= E u m
vai
Apk Apm
pk®k2 pm^m2
no kurienes

2700 = 3 5 7 Pa.
pm \ / 1,20b \ 4 3 ,2 /
Ūdens un gaisa blīvumu atrod 2.10. un 2.12. tabulā.

172
2.3.3. Paredzēts noteikt garas cilindriskas tērauda vārpstas
temperatūras lauku 3 h pēc ievietošanas krāsnī. Vārpstas diametrs
ir 500 mm. Vārpstas materiālam Ā,v = 4 5 ,7 W /(m - K ); av=
= 10,3-10-6 m2/s. Siltumatdeves koeficienta vērtība krāsnī a v =
= 100 W /(m 2-K ).
Temperatūras lauka pētīšanai izmanto karstumizturīga tē­
rauda 1X18H9T m odeli ar mazāku diametru. Aprēķināt nepiecie­
šamo cilindra modeļa diametru dm un laika sprīdi pēc modeļa
ievietošanas krāsnī Tm, kad jāsāk mērīt m odeļa temperatūras
lauku, ja siltumatdeves koeficienta vērtība no krāsns uz modeli
a m= 175 W /(m 2-K ). M odeļa tēraudam ^m= 2 3 ,8 W ,/(m -K ); pm=
= 7900 kg/m 3; cm= 0,50 k J /(k g -K ).
Atrisinājum s. M odeļa stieņa diametru atrod, izm antojot n o­
sacījumu Biv = Bim.
Vārpstai
a v/"v 100-0,250 ....
B iv = — :----- = ------- ------------=0,547.
Xv 45,7
Zinot, ka
dmf m
Bim —■
Am
atrod
BimXm 0,547-23,8
rm= ------------ = --------- ---- ------- =0,074 m
am 175
vai
dm= 2 r m= 148 mm.
Laiku Tm atrod, zinot, ka abiem stieņiem temperatūras lauku
līdzība iestājas, ja F ov = Fom. Vārpstai
aVTv 10,3-10-6-3-3600
F° v /V2 0,252 1>78’
No izteiksmes

atrod
rm2Fom 0,074», 1,78 .
Tm==---------------= =T 61o s = 27 mm.
am 6,03-10-6
Temperatūras difūzijas koeficienta vērtību atrod iepriekš pec
izteiksmes (2.33):

am= —Cmpm
— = 2fn3~*7900
0,50'10 7 Qnn" = 6 ’Q3' 10" 6 m2/ s •

173
2.3.4. Atrast vispārinātu siltumatdeves koeficienta aprēķinā
šanas formulu siltumnesēja plūsmai vītņveida caurulē, izm antojot
eksperimentālos datus.
Eksperimentāli noteiktās siltumatdeves koeficienta a vidējās
vērtības siltumnesēja (šajā g.adījumā ūdens) dažādiem plūsmas
ātrumiem dotas 2.6. tabulā.

2.6. tabula
Eksperimentālie dati 2.3.4. uzdevumam

S iltum nesēja
M ēģinājum ā tem peratūras (°C)
№ ātrum s w (W /(m 2 • K ))
(m /s)

1 0,1637 15,22 23,50 2020


2 0,322 14,20 24,00 2880
3 0,878 11,60 19,75 4890
4 1,437 11,22 20,60 8100
5 2,000 10,60 17,92 10950

Caurules ekvivalentais diametrs de = 13,92 mm.


Atrisinājums. Aprēķinā formula jāmeklē līdzības kritēriju
formā. Līdzības teorija pierāda, ka šādas formulas struktūra ir
/ Prs \ p
N u = C R e™ P rsm ( — — ) . (2.44)
' Prv '
Daudzu pētījumu rezultātā atrasts, ka m = 0,43 un p = 0,25.
Izm antojot eksperimentālo datu tabulu, nosaka C un n skaitlis­
kās vērtības. Tad iegūto aprēķina izteiksmi var izmantot, lai ap­
rēķinātu siltumatdevi jebkura izmēra ģeometriski līdzīgās caurulēs
ar dažādiem siltumnesējiem zināmā plūsmas ātruma režīmu
diapazonā.
Katram m ēģinājum a punktam no tabulam atrod: kinemātiskā
viskozitātes koeficienta v un siltum vadītspējas koeficienta X vēr­
tības ūdenim, Prandtla līdzības skaitļa vērtības ūdens vidējā
temperatūrā Prs un caurules virsm as temperatūrā P rv. A tgādinā­
sim, ka attiecība Prs/P rv ņem vērā siltuma plūsmas blīvuma un
virziena ietekmi uz siltumatdevi.
Atbilstoši aprēķina katrā punktā:
ade _ wd&
Nu = —-— ; Re = ------

Tabulās atrastas vērtības un aprēķinu rezultāti apkopoti


2.7. tabulā. Aprēķina piemērs dots 1. mēģinājumam.
ade 2020-0,01392 ._ n
N U =— = ------- 0^ 87------- = 4 7 A '
wde 0,1637-0,01392 om n
R e=“ ~ W l o = ^ =2010-

174
2.7. tabula
Dati 2.3.4. uzdevumam

Mēģi­
nā­ v • 103 K P rv
jumā (m2/s) (W/(m ■K)) * P ’-s Nu Re K
À2

1 1,138 0,587 8 ,2 2 - 6,55 47,9 2010 18,29


2 1,170 0,5845 8,47 6,48 68,6 3830 25,60
3 1,257 0,578 9,12 7,08 117,8 9750 42,74
4 1,271 0,577 9,22 6,94 195,4 15 730 70,02
5 1,291 0,5755 9,37 7,54 264,9 21 600 95,86

Pārveido izteiksmi (2.44):

p r „ \ -0,25
(— 1 . (2.45)
P rv '
Apzīm ē
C Re» = /(.

Izm antojot vienādojum u (2.45), atrod K vērtības visiem m ē­


ģinājumiem un rezultātus ieraksta 2.7. tabulā. 2. mēģinājumam
/ Prs \~°’25
i ( = N u Prs- ° ’43 -ļ
' P rv ’
l 8 47 \- 0'25
= 68,6-8,47_0>43 —25,6,

3ai pakāpju funkcijai jāatrod C un « vērtības. Kā zināms, pa­


kāpju funkcija logaritm iskajā koordinātu sistēmā attēlojas ar
taisni:
lg i<C=lg C + n l g R e .

Atcerēsimies, ka taisnes vispārīgais vienādojum s ir


y — b + ax.

Mūsu gadījum ā y = \gK ; 6 = lg C ; a = n un x = lgR e.


Eksperimenta kļūdu dēļ iegūtie punkti (ar koordinātēm lg/C,
lg R e ) neatrodas precīzi uz taisnes (2.12. a tt.). Caur šiem pun­
ktiem taisni var novilkt ar dažādām metodēm. Viena no precīzā­
kajām ir m azāko kvadrātu metode. Ja pieejami elektroniskie
skaitļotāji, taisnes vienādojum a koeficientu a un b (resp. n un
lg C ) vērtību aprēķinam var izmantot standartprogrammas. Pre­
tējā gadījum ā •jālieto mikrokalkulatori. Paskaidrosim aprēķinu
gaitu.
175
t

2.12. att. 2.3.4. uzdevumam.

Koeficientu a un b vērtības atrod no vienādojumu sistēmas


n n n

Ct -f- b Xk ~ x hy h,
k=i
> (2.46)

: Y I x k + b n = Y , ļļh,
fe=i ķ=i

kur n —5 — m ēģinājum ā iegūto punktu skaits.


Ērtākai skaitļošanai ieteicams izmantot 2.8. tabulu.

2.8. tabula

Taisnes vienādojuma koeficientu aprēķins

M ē ģ i­
nājum a y x- xy
№ (lg Re) (lg K)

1 3,303 20 1,262 21 10,9111 4,169 33


2 3,583 20 1,408 24 12,8393 5,046 00
3 3,989 00 1,630 83 15,9121 6,505 38
4 4,196 73 1,845 22 17,6125 7,743 89
5 4,334 45 1,981 64 18,7874 8,589 32

2 19,406 58 8,128 14 76,0624 32,053 92

176
Ievietojot atrastos 2.8. tabulas lielumus vienādojumu sistēma
(2.46), iegūst:
76,0624a +19,406 58b = 32,053 92; 1
19,406 58a + 5fr = 8,128 14. )

No šejienes atrod, ka
a = 0,684 45; b = - 1,030 93.

Taisnes vienādojum s logaritm iskajās koordinātēs:


0 = 0 ,6 8 4 4 5 * -1 ,0 3 0 93.
Pārejot uz sākuma apzīmējumiem,
l g /C = 0,684 45 Ig Re — 1,030 93.

Potencējot un noapaļojot iegūst meklēto aprēķina vienādo­


jumu
Ķ = 0,0093 Re0-684

vai, ņemot vērā izteiksmes (2.45) un (2.46),

2.4. SILTUMATDEVE BRĪVĀ KONVEKCIJĀ

Aprēķinu izteiksmes

Brīvās konvekcijas siltumatdeves aprēķina pamatformula:


N u = C (Gr P r8) » (P rs/P rv) °’25. (2.47)

2.9. tabula
Koeficienta C un pakapes rādītājā n vērtības
izteiksmē (2.4 7 )

Siltum atdeves apstakli C n

Vertikālai sienai un caurulei:


1) lam ināram robežslānim 103^ G r P r s g 109, ja
P r = 0 ,l 0,389 0,25
P r = 1,0 0,535 0,25
Pr = 10 0,616 0,25
Pr = 100 0 ,655 0,25
2) turbulentam robežslānim l O ^ G r P .r s g 1013 0,15 0,33
H orizontālai caurulei:
1 0 - 3s £ G r P r s ^ l 0 3 1,18 0,125
103s£G rP rs=C l08 0,5 0,25

12 — 2149 177
Līdzības skaitļos par raksturīgo izmēru pieņem: vertikālām
virsm ām — augstumu, bet horizontālām caurulēm — diametru.
Gr skaitlī
At — ty ts.

Fizikālo parametru X, v, a un (3 vērtības jāizvēlas vidējai ro-


bežslāņa temperatūrai

ī —0,5 (čv 4- ts) .


Siltumatdeve vertikālām virsmām, ja G r P r > 1 0 9:

- - hx - / hx \
a = a i-~ -+ a (2.48)

kur ai — siltumatdeves koeficienta vidējā vērtība apakšējai vir­


smas daļai (laminārg režīm s),

at — augšējai virsm as daļai (turbulents režīm s).

_ _ 2.10. tabula
Ūdens īpašības uz piesātinājuma līknes
(šeit piesātinājuma līkne sākas no 100 °C)

t p 0 - 10* cp X m • io6 v • 106


(MPa) Uig/m3) (l/K) (Pa •s) Pr
(°C) (kJ/(kg •K)) (W /(m ■ K.)) (m 2/s)

0 0 ,1013 999,8 -0 ,7 4,217 0,551 1788 1,790 13,7


10 0,1013 999,6 0,95 4,192 0,574 1305 1,300 9,5
20 0,1013 998,2 2,1 4,182 0,599 1004 1,000 7,0
30 0 ,1013 995,6 3,0 4,178 0,618 801 0,805 5,4
40 0,1013 992,2 3,9 4,178 0,634 653 0,659 4,3

60 0,1013 983,2 5,3 4,184 0,659 470 0,479 3,0


80 0,1013 971,8 6,3 4,196 0,675 355 0,366 2,25
100 0,1013 958,3 7,5 4,216 0,683 282 0,295 1,75
120 . 0,1985 943,1 8,5 4,250 0,686 237 0,244 1,43
140 0,3614 926,1 9,7 4,287 0,685 201 0,212 1,23

160 0,6180 907,4 10,8 4,346 0,683 174 0,191 1,10


180 1,003. 886,9 12,1 4,417 0,675 153 0 ,17 3 - 1,01
200 1,555 864,7 13,5 4,505 0,663 136 0,160 0,95
220 . 2,320 840,3 15,2 4,614 0,645 125 0,149 0,90
240 3,348 813,6 17,2 4,756 0,628 115 0,141 0^6,

260 4,694 7.84,0 20,0 4,949 0,605 106 0,135 0,86


280 6,419 750,7 23,8 5,230 0,575 98,1 0,131 0,89
300 8,592 712,5 29,5 5,736 0,540 91,2 0,128 0,98
320 11,29 667,1 38,0 6,574 0,494 85,3 0,128 1,13
340 14,61 609,4 47,5 8,165 0,437 77,5 0 ,127 1,45

360 18,67 524,0 _ 13,984 0,356 66,7 0,127 1,91


370 21,05 448,0 --- 40,321 0,293 56,9 0,127 2,18

178
2.11. tabula
Sausa piesātinātā ūdens tvaika īpašības

A
t p cp v • 102 v 10«
(°C) (MPa) ?kg/m 3) <kJ/kg) (W /(m • K) ! (m 2/s) Pr
(k J /(k g • K ) )

100 0,1013 0,598 2,135 2257 2,37 20,02 1,08


120 0,1985 1,121 2,206 2203 2,59 11,46 1,09
140 0,3614 1,966 2,315 2145 2.79 6,89 . 1.12
160 0 ,6180 3,258 2,479 2082 3.01 . 4,39 1,18
180 1,003 5,157 2,709 2014 3,27 2,93 1,25

200 1,555 7,862 3,023 1939 3,55 2,03 1,36


220 2,320 11,62 3,408 1856 3,90 1,45 1,47
240 3,348 16,76 3,881 1764 4,29 1,06 1,61
260 4,694 23,72 4,468 1660 4,80 0,794 1,75
.280 6,419 33,19 5,234 1542 5,49 0,600 1,90

300 8,592 46,21 6,280 1403 6,27 0,461 2,13


320 11,29 64,72 8,206 1236 7,51 0,353 2,50
340 14,61 92,76 12,35 1025 9,30 0,272 3,35
360 18,67 144,0 23,03 723 12,79 0,202 5,23
370 21,05 203,0 56,52 440 17,10 0,166 11,10

2.12. tabula
Sausa gaisa īpašības 0,1013 M P a spiedienā

i Q °v %■102 U ■ 10» v • 10 6.
(°C) (kg/nr ) (W /(m •K )) (Pa • s) (m 2/s) Pr
(kJ/(kg-K))

-3 0 1,453 1,013 2,20 15,7 10,80 0,723


-2 0 1,395 1,009 2,28 16,2 12,79 0,716
-1 0 1,342 1,009 2,36 16,7 12,43 0,712
0 1,293 1,005 2,44 17,2 13,28 0,707
10 1,247 1,005 2,51 17,6 14,16 0,705

20 1,205 1,005 2,59 18,1 15,06 0,703


30 1,165 1,005 2,67 18,6 16,00 0,701
40 1,128 1,005 2,76 19,1 16,96 0,699
60 1,060 1,005 2,90 20,1 18,97 0,696
80 1,000 1,009 3,05 21,1 21,09 0,692

100 0,946 1,009 3,21 21,9 23,13 0,688


150 0,830 1,015 3,57 24,1 28,95 0,683
200 0,746 1,026 3,93 26,0 34,85 0,680
250 0,674 1,038 4,27 27,4 40,61 0 ,67 7 '
300 ' 0,566 1,047 4,60 29,7 48,33 0,674

12* 179
2.13. tabula

Dumgazu īpašības 0,1013 MPa spiedienā


(dūmgāzu sastāvs: r CO2=0,13; r H!O = 0 ,ll; r Nj=0,76,
kur r — komponenta saturs tilpuma daļās)

f Q cp X • 102 v • 106
Pr
(°C) (k g /m 3) (k J /(k g •K )) (W /(m • K ) ) (m 2/s)

100 0,950 1,068 3,13 21,54 0,69


200 0,748 1,097 4,01 32,80 0,67
300 0,617 1,122 4,84 45,81 0,65
400 0,525 1,151 5,70 60,38 0,64
500 0,457 1,185 6,56 76,30 0,63
600 0,405 1,214 7,42 93,61' 0,62
700 0,363 1,239 8,27 112,1 0,61
800 0,330 1,264 9,15 131,8 0,60
1000 0,275 1,306 10,90 174,3 0,58
1200 0,240 1,340 12,62 221,0 0,56

2.14. tabula

Transformatoru eļļas īpašības atkarībā no temperatūras

t |3 • 10« °p l n • 104 v ■ 10 ®
Pr
(k g /m 3) (k J /(k g • K )) (W /(m • K )) (P a • s) (m 2/s)
(°C) C1./K)

0 892,5 6,80 1,55 0,112 629,8 70,5 866


10 886,4 6,85 1,61 0,111 335,5 37,9 484 ■
20 880,3 6,90 1,67 0,111 198,2 22,5 298
30 874,2 6,95 1,73 0,110 ’ 128,5 14,7 202
40 868,2 7,00 1,79 0,109 89,4 10,3 146
50 862,1 7,05 1,85 0,108 65,3 7,58 111
60 856,0 7,10 1,90 0,107 49,5 5,78 87,8
80 843,9 7,20 2,03 0,106 30,8 3,66 59,3
831,8 7,30 2,14 0,104 21,3 2,56 43,9
100
819,6 7,40 2,26 0,102 15,7 1,92 34,9
.120

Laminara slaņa augstumu hx atrod no izteiksmes

g$Athx3 p r _ ļ0 9 (2.49)
Gr P r = -

Tilpuma izplešanas koeficients idealai gāzei

1 (2.50)
P = -7
Slēgtas spraugas, ja platuma 6 attiecība pret augstumu h ir
0,05 . . . 1,0, Gr P r = 103 . . . 107 un Pr — 1 . . . 1000, tad

aô / ô \°'25
Nu = = 0,28 ( G r P r — j . (2.51)

180
Aprēķinu piemēri

2.4.1. Aprēķināt siltumatdeves koeficienta vērtību un siltuma


plūsmu no neizolētas horizontālas tvaika caurules virsmas, kuras
ārējais diametrs ir 250 mm, virsm as temperatūra 2 70°C, bet gaisa
temperatūra apkārtējā telpā 3 0 °C. Caurules garums ir 3 m.
Atrisinājum s. Aprēķinam jāizm anto izteiksme (2.47). No 2.12.
tabulas atrod gaisa fizikālos parametrus vidējā temperatūrā
f = 0 ,5 ( f v + M = 0 ,5 (2 7 0 + 30) = 1 5 0 °C:
A= 0,0357 W ,/(m -K ); v = 28,95 •10-6 m2/s; Prs = 0,683.

Aprēķina tilpuma izplešanās koeficienta vērtību (formula


<2.50)):

'p ’ T ' T 5 o T 2 r a “ 2’3 6 ' 10~ " K~ ''

Aprēķina Grashofa līdzības skaitli (2.5. tab.):


g /3pAč 9,81-0,253-2,3 6 - 10-3(2 7 0 -3 0 )
Gr = ---------- 5— —------- —
V2 (2 8 ,9 5 -ī o - 6) 2
= 1,036-108.
Tā kā Gr Pr = 1,036-108- 0,683=0,708 •108, tad saskaņā ar 2.9.
tabulu izteiksmē (2.47) C = 0,5 un n = 0,25.

Nu = 0,5 (Gr Prs) °<25==0,5 (0,708 •108) ū-25= 45,9.

Gāzēm Pr maz mainās atkarībā no temperatūras, tāpēc, nav


jāieved labojum s attiecībā uz siltuma plūsmas virzienu (Prs/P r v).
Zinot (2.5. tab.), ka

» t ad
N u=— ,

atrod
- IN u 0,0357-45,9
a=~ i r = — ------- = 6’5W « m !- K>

un

® = o S ( < T - f .) = 6 ,5 h0,25-3(270 - 30) = 3675 W .

2.4.2. Atrisināt 2.4.1. uzdevumu gadījum ā, ja caurule novietota


vertikāli.
Atrisinājum s. Aprēķina Gr līdzības skaitli;
g l^ A t _ 9,81 - 33•2,36- 10~3(270 — 30) nl0
v2 (2 8 ,9 5 -10-6) 2

181
Tā kā G rP r = 17,9-1010-0,6 8 3 = 12,2-1010, tad siltumatdeves
koeficientu aprēķina pec formulas (2.48). Iepriekš atrod laminārā
slāņa augstumu hx no izteiksmes (2.49):

_ ļ/ 109v2 _ ļ / 109(28,95-10~6) 2
Ķ =0,6 m.
» ffPAfPr
Pr i 9,81 •2,36-1 0 -3-240-0,683
Vertikālās caurules apakšējā daļā augstumā hx gar virsmu
ir lamināra plūsma. Šajā joslā siltumatdeves koeficientu saskaņā
ar 2.9. tabulu atrod pēc formulas

Nu i = 0,535 (Grj Prs) °'25= 0,535 (109) °.25= 95,1.


Šeit (G r P r s) = 109, jo šādam nosacījum am tika aprēķināts hx (la -'
minārais režīms pāriet turbulentajā).
Caurules laminārā režīma joslā

ANu; 0,0357-95,1
ar- = 5,66 W /(m 2- K ) .
hx "0^6
Caurules virsmas augšējai daļai ar turbulento plūsmas režīmu
jāizm anto formula (sk. 2.9. tab.)

N u t= 0 ,1 5 (G rt Prs)°.33==0 ,1 5 (1 2 ,2 -1010)°.33= 683.


No šejienes

ANut 0,0357-683
ai = 8,13 W /(m 2-K ).
h
Aprēķinot Grt un at, par raksturīgo izmēru iz­
mantots pilnais caurules augstums, jo plūsmas at­
tīstība notiek arī laminārajā joslā.
Siltumatdeves koeficienta vidējo vērtību var
It",t
1 "1 aprēķināt pēc vienādojum a (2.48):
1 1
hx —ļ hx
w ■c
- — ..
cc= ai — — h at y 1----- J
h
\
=5,66-— +

ļ '

ul
w
+ 8;
•i 3 ( ‘ - 04 )
7,64 W /(m 2-K ).

Siltuma plūsma no vertikālās caurules

(D = ā S (ty - ts) = 7,64itO,25 •3 •240 = 4 3 18 W.


2.4.3. Aprēķināt brīvas konvekcijas veida sil­
tuma plūsmas blīvumu slēgtā spraugā, kuru veido
dubultlogu stikli, ja stiklu virsmu temperatūras ir
2.13. att.
2.4.3. uzdevu­
čvl = 15°C un tv2 = - 5 ° C (2.13. att.). Spraugas
mam. platums 8 = 1 2 cm, augstums /i = 80 cm.

182
vAtrisinājum s. Silturaatdeves aprēķinam izmanto izteiksmi
(2.51). Vispirms atrod G’rashofa skaitli:
9 ,81 -0 ,12*.3,6 0 - 1 0 - . 20 g
v1 (13,77-10-*)* 9 ,0 1 - i u .

Gaisa fizikālos parametrus meklē 2.12. tabulā vidējā tempe­


ratūrā ? = 0 ,5 (fTi + * v a ) = 0 ,5 [ 1 5 + - ( - 5 ) ] = 5 ° C ;
A,= 0,0248 W /(m - K ) ; v = 13,77-10~6 m2/s; Pr = 0,706;

p4 “ W ī ^ “ 3'6 ,m o - , k - ‘
Par raksturīgo izmēru Gr skaitļa izteiksmē jāizm anto sprau­
gas platums 8 un temperatūru diference
A* = f v i - f v 2 = 1 5 - ( - 5 ) = 2 0 ° C .
/ g \ 0,25
Nu = 0,28 ( G r P r — J

/ 0 12 \ °>25
= 0,28 1 6,44-106-0 , 7 0 6 - - ^ - ) =8,05.
' 0,80 •
XNu 0,0248-8,05 , cc ^
« = — ģ— = ------- q J2----- - ==1-6 6 W / ( m -K ).

q = a { t v i ~ tv2) = 1 ,6 6 -2 0 = 33,2 W /m 2.

2.5. SILTUMATDEVE PIESPIEDU KONVEKCIJĀ

Aprēķinu izteiksmes.

Laminārai plūsmai gar plakanu virsmu:


1) lokālās siltumatdeves gadījum ā
Nux= 0,3 32 Rex0’5 Pr0’33; (2.52)
2) vidējās siltumatdeves gadījum ā

Nu = 0,664 Re0’5 Pr0-33. (2.53)


Šeit raksturīgais izmērs ir plāksnes garums plūsmas virzienā.
Turbulentai plūsmai gar„plakanu virsmu
Nu = C R e 0# P r s0.« ( P r s/P r v )>25. (2.54)
Sajās izteiksmēs plūsmas režīms uzskatāms par turbulentu, ja
R e > 5 -1 0 5.
Aprēķinot lokālo siltumatdevi, C —0,0296, bet vidējai siltum-
atdevei C =0,037. Gāzēm Prs/P r v ~ l . Par raksturīgo izmēru lokā­
lai siltumatdevei jāizm anto attālums no plāksnes priekšējās
malas. Prs, v, X un a vērtības izvēlas plūsmas vidējā tempera­
tūrā, P rv — sienas virsm as temperatūrā.

183
Laminarai plūsmai caurules
— / d \ '/3
N u = 1 0 \ P e -y j H», (2.55)

kur iļ)= (|W|Wj°'u . (2.56)


Šeit jiS un jāizvēlas atbilstoši siltumnesēja un virsmas
temperatūrā.
d
Ja P e — < 1 2 , tad N u ~ 3 ,6 6 = const.

K un a vērtības jāizvēlas robežslāņa temperatūrā, ko tuvināti


atrod šādi:
fr= f v ± 0 , 5 ( f v - f 8 ) - (2.57)
Zīme « + » jāliek, ja šķidrumu dzesē, « —», jā to karsē.
Turbulentai plūsmai caurulēs (R e > 1 0 4)

N Ū = C R e 0'8Prs0’4((Jls/{Xv),l. (2.58)
Šeit C = 0,021, ja 0 , 7 ^ P r ^ l , un
C = 0,023, ja 2 , 0 < P r ^ l 5 0 .
Siltumneseja sildīšanas gadījum a n = 0 ,l l, bet dzesejot
n = 0,25.
Siltumnesēja fizikālo parametru vērtības formulā (2.58) jā iz ­
vēlas plūsmas vidējā temperatūrā, izņemot ļj,v, kurš jāizvēlas sie­
nas virsmas temperatūrā.
Jauktam režīmam:
1) vertikālā caurulē, ja piespiedu un brīvās konvekcijas
virzieni sakrīt,
__ / d \°-3 l d \°>18
. Nuv = 0 ,3 5 ( P e ~ ) (GrPr — J ; (2.59)

2) horizontālā caurulē

NŪ = 0,8 ( P e - ^ ) ° ’ ( G r P r )0^ ; ( 2 .60 )

3) vertikālā caurulē, ja piespiedu un brīvās konvekcijas vir­


zieni pretēji,

Nu = 0,037 Re0’75 Pr0-4 ( ļu.s/jiv) (2.61)


a, p, v, X un Pr vērtības jāizvēlas robežslāņa vidējā tempera­
tūrā
? = 0 ,5 (? s + ?v). (2.62)
Izņēmums ir (siltumnesēja siltum vadītspējas koeficients), kuru
satur Nuselta kritērijs izteiksmē (2.59) un (2.61): '

■ (2.63)

Ky jāizvēlas caurules virsm as temperatūrā.

184
Izteiksme (2.59) a attiecinats uz temperaturu starpību cau­
rules sākumā. Formula derīga, ja 20^//< i^l30; P e — s^llOO;
7 - 105^ G r P r ^ 4 - 1 0 8 un Re<Rekr.
Rekr atkarība no (G rP r)r dota 2.15. tabulā.
2.15. tabula
Rekr atkarība no (G rP r)r

(GrPr)r 0 8 • 10s 5 • tos 2 • 107


1 • 10r un valrak

Rfikr 2300 3000 5000 6300 7200

d
Formula(2.60) derīga, ja Re<3000; P e —<120; 106^ G r P r ^
^ 1 3 - 108; 2 ^ P r ^ lO . iļ) aprēķina pēc formulas (2.56).
Izteiksmei (2.61) pakāpes rādītāju n izvēlas tāpat kā vienā­
dojumā (2.58). Tā derīga, ja 2 5 0 ^ R e ^ l0 4; 1,5- 106 ^ G r P r ^
< 1 2 -1 0 6; 2 < P r< 1 0 .
Ja caurules šķērsgriezums nav apaļš, tad d vietā jāizmanto
ekvivalentais diametrs (izteiksme (2.43)).
Cilindra siltumatdevei šķērsplūsmā
NŪ=(0,43 + CRemPr°-38) 8q,. (2.64)
8(p ievēro siltumatdeves izmaiņu atkarībā no plūsmas virziena
leņķa attiecībā pret caurules garenasi.
2.16. tabula
Koeficienta C un pakāpes rādītājā m vērtības izteiksme (2.64)

Re c m

1 .. . 4 ' 103 0,55 0,50


4 • 103 . . . 4 - 104 0,20 0,62
4 • 104 . . . 4 • 105 0,027 0,80

Re jāaprēķina plūsmas ātrumam pirms saskaršanās ar cilin­


dru. Raksturīgais izmērs — cilindra diametrs. Fizikālos param et­
rus izvēlas temperatūrā, kāda ir plūsmai pirms saskaršanas ar
cilindru.
2.17. tabula
Labojuma koeficienta sv vērtības izteiksmē (2.64)

<p° 90 70 60 50 40 30 20

8<p 1,00 0,98 0,94 0,86 0,77 0,66 0,60

185
Vidējo siltumatdevi šķersplusma cauruļu kuļa trešajai un
nākam ajām cauruļu rindām aprēķina pēc formulas
' NŪ= C Re" Prs0’33 (Prs/Prv) °’258s. (2.65)

2.18. tabula
Koeficienta C un pakāpes rādītāja n vērtības
izteiksmē (2.65)

C a u r u ļu iz vietoju m s kuli C tl

Taisnstūru virsotnēs (kolonnās) 0,26 0,65


Rombu virsotnēs (šahveidā) 0,41 0,60

Izteiksme (2.65) derīga plūsmām, kurām 103^ R e ^ l 0 5 un


0 ,7 ^ P r ^ 5 0 0 . Raksturīgo ātrumu izvēlas šaurākajā vietā starp
caurulēm, raksturīgo izmēru — caurules ārējo diametru.
2.19. tabula
Labojuma koeficienta ss vērtības izteiksme (2.65)

C a u r u ļu izvietojums s3

Taisnstūrveida (S2ļd ) “ 0,15


Rombiskais: si/s2< 2 (Si/s2) 'Z'5
si/s2^ 2 1,12

Pirm ajai cauruļu rindai a i = 0 ,6 a 3, bet otrajai rindai taisn­


stūrveida izvietojumā a 2 = 0 ,9 a 3 un rombiskajā izvietojumā a 2 =
= 0,7a 3 (a 3 — pēc formulas (2.65) aprēķinātā a vērtība)
Vidējā a vērtība visam cauruļu kūlim:
n
a i^ i + a 2^2 +ot3 zEj S j ,
« = ------------------------ , (2-66)
2
i- 1
Si

kur S i — cauruļu sildvirsmu laukumi atsevišķās rindās.

Aprēķinu piemēri

2.5.1. Plānu plāksni garenvirzienā apskalo sauss piesātināts


ūdens tvaiks ar temperatūru 120°C un ātrumu w = 2 m/s. P lāk­
snes virsmu temperatūra ir 200 °C, plāksnes garums 1,7 m, pla­
tums 0,6 m.
186
Aprēķināt vidējo siltuma plūsmu no plāksnes un siltumatdeves
koeficientu 0,5 m attālum ā no plāksnes .priekšējās m alas.
Atrisinājum s. Lai izvēlētos aprēķina formulu, vispirms jāno­
saka plūsmas režīms. Tvaika fizikālos parametrus izvēlas pēc
2.11. tabulas 120°C temperatūrā:
v = 11,46- 10~e m2/s; Pr = l,09; X= 0,0259 W/(m- K ).
Visai plāksnei
wl 2-1,7
Re = ----
v =- 11,46-10-6
rT~6 = 2,97-105.

Tā kā Re = 2,97-10 5< 5-105, tad plūsmas režīms robežslānī


jāuzskata par lamināru un aprēķiniem jāizmanto izteiksmes
(2.52) un (2.53).
Vidējai siltumatdevei
Nu = 0,664 Re0’5 Pr°.33=0,664 (2,97 • 105) °-51,09°-33=372.
Vidējais siltumatdeves koeficients
- XNu 0,0259-372
a= — p = - 1 ? ------ =5,67W /(m2-K)-

Siltum a plūsma no abām plāksnes pusēm


<D= a S (f T- f8) = 5,67 - 2 • 1,7 - 0,6 (200 -1 2 0 ) = 925 W.
Aprēķinot lokālo siltumatdevi (izteiksme (2.52)), Reinoldsa
skaitlī par raksturīgo izmēru jāizvēlas attālum s no priekšējās
m alas:
wx 2-0,5
Rex= — = — --= 87,26-103.
v 11,46-10 b
Nu* = 0,332 Re*0-5 Pr°>33=0,332 (87,26 • 103) °.51,09°.33= 100,9;
ANu* 0,0259-100,9 2
<xx=------- ---------- prp------- =5,23 W/(m2-K).

2.5.2. Aprēķināt vidējo siltumatdeves koeficientu ūdens _plū


mai, kura apskalo nepārtraukti dzesētu plānu plāksni. Ūdens
ātrums w = 2m js, vidējā temperatūra 80°C. Plāksnes garums
3,2 m, virsm as temperatūra 20 °C.
Atrisinājum s. Vispirms aprēķina plūsmas režīmu. Ūdens fizi­
kālos parametrus atrod 2 . 10 . tabulā:
X=0,675 W/(m- K ); v =0,366• 10-6 m2/s;
Та ka R e> 5-105, tad aprēķinam jaizmanto formula (2.54):
NŪ= 0,037 Re0'80 Pr sū>43 (Prs/Prv) °'25 =
= 0,037 (17,49 • 106) °>802,25°>43(2,25/7,0) °-25= 24,6 • 103.

= 0'675-24-6 - 10‘ -5189W /(m = .K ).

2.5.3. Aprēķināt vidējo siltumatdeves koeficientu un siltuma


plūsmu transformatoru eļļas plūsmai caurulē, kuras iekšējais
diametrs ir 12 mm un garums 0,8 m. Eļļas vidējā temperatūra
40 °C, caurules virsm as vidējā temperatūra 80 °C. Eļļa plūst ar
ātrumu w = 0,6 m/s.
Atrisinājum s. Vispirms jānosaka plūsmas režīms, lai varētu
izvēlēties aprēķina formulu.
wd 0,6-0,012
v 5,78-10-6
Tā kā Re<2300, tad plūsma ir lam ināra.
Eļļas fizikālo parametru vērtības izvēlas pēc 2.14. tabulas
robežslāna vidējā temperatūrā (izteiksme (2.57)) tT» t y —0 ,5 (iv —
- 4 ) = 80 - 0,5 (80 - 40) = 60 °C:
v = 5,78 • 1 0 - 6 m2/s; cP= 1,90 kJ/ (kg •K );
Я= 0,107 W/ (m • K ); p = 856 kg/m3.
Siltumatdevi aprēķina pēc izteiksmes (2.55): ....
— / d \ y 3
Nu= 1,6 ( Р е - т ļ
kur

а 6,58-10-8
Seit
А, 0,107 8 „
=6,58- IO-8 m2/s.
cv p 1900-856
Saskaņā ar izteiksmi (2.56) labojuma koeficients
/ 89 4 - 10-4 \0’14
= U 6 '

Tad
— / 0,012 V/3
N u= l,6 ( 10,94-104-—^ —) 1,16 = 21,8;
\ O,o '
- KNŪ 0,107-21,8
“ " T = T 0 Ī 2 ------ 194W/(m«-K).

188
Siltum a plūsma
<P= ā S (tv —ts) = 194nrf/(80—40) =
= 194-3,14-0,012-0,8-40=234 W.
2.5.4. Noteikt siltum a plūsmu no karstā ūdens, kurš plūst pa
apaļu cauruli, ja ūdens ātrums ir 1,5 m/s, ūdens vidējā tempe­
ratūra čs=80°C. Caurules garums 4 m, iekšējais diametrs 36 mm,
caurules sienas virsm as vidējā temperatūra /V= 70°C.
Atrisinājum s. Vispirms jānosaka plūsmas režīms:

Plūsma ir turbulenta, tapec apreķiniem izmantosim formulu


(2.58).
Ūdens fizikālos parametrus atrod pec 2.10. tabulas 80 °C tem­
peratūrā:
A=0,675 W/(m-K); v = 0,366-10-6 m2/s; jxs = 355-10~5 P a-s; Prs =
= 2,25. Sienas virsm as temperatūra (70°C) ]jtv=406-10-6 P a -s.
Tā kā 2 ,0 ^ P r s^ 1 5 0 , tad izteiksmē (2.58) koeficients
C = 0,023 un
NŪ=0,023 Re°>8 Prs°.4(JWi*v)o,25=
355-10-6 \°>25
( "4 0 6 - 1 0 - " ) =42L
Siltumatdeves koeficienta vidējā vērtība

Siltum a plūsma
<D= oS ( ts - t v) = andl (8 0 - 70) =
= 7894 •3,14 •0,036 •4 • 10=35 690 W « 35,7 kW.
2.5.5. Taisnstūrveida šķērsgriezuma (0 ,5 x 0 ,4 m) kanālā plūst
karsts gaiss ar vidējo temperatūru 4= 150°C spiedienā
0,1013MPa. Gaisa ātrums 12,5m/s. Kanāla sienu vidējā tempe­
ratūra 60°C. Aprēķināt vidējo siltumatdeves koeficientu.
Atrisinājum s. Atrod gaisa fizikālo parametru vērtības tem­
peratūrā 4 = 150 °C:
1=0,0357 W/ (m -K ); v = 28,95-10'6 m2/s; Pr = 0,683; jis =
=24,1 • 10-6 P a-s. Kanala sienu temperatūra (60°C) fiv =
= 20,1 • 10—6 P a-s.
Vispirms jānosaka plūsmas režīms:
wde
Kanala šķērsgriezuma ekvivalentais diametrs (izteiksme
(2.43)):
4S 4-0,5-0,4
de=- I T - =- 2 (575 + o7 r =Q’444m -
Tad
12,5-0,444
v 28,95-10-6 ’
Plūsm as režīms ir turbulents, tapec aprēķinos jaizmanto izteiksme
(2.58) ar C = 0,021:

NŪ=0,021 Re0'8Prs°’4 =
' (Av '
l 24 1 • 10~6 \ °’25
=0,021 (1,92-105)°'80,6830'4 \ g'd’i . ï ô " / =318'

- Æ 0,0357-318 _KRW/, 2
a - - ļ --------------- ā ^ r - = 2 5 '6 W / ( m : K ) -

2.5.6.'Aprēķināt vidējo siītumatdeves koeficientu un siltuma


plūsmu vertikālā caurulē, pa kuru plūst ūdens no apakšas uz
augšu, ja caurules d= 20m m , garums L = 2,5m , vidējā virsm as
temperatūra ?v = 70°C. Ūdens vidējā temperatūra FS= 50°C, plūs­
mas ātrums w = 0 ,04 m/s.
Atrisinājum s. Vispirms jānosaka plūsmas režīms. 2.10. tabulā
atrod ūdens fizikālos parametrus robežslāņa vidējā temperatūrā
(izteiksme (2.62)) t = 0,5(tY+ ts) = 0,5(70+ 50) =60°C:
p = 5,3-10-4K-1; v = 0,479-10- 6 m2/s; Pr = 3,0; cP= 4184J/(kg-K );
p = 983,2kg/m3; ^=0,659 W/(m-K).
Tad
wd 0,04-0,02 1C7n
R e= — - w ī f = 1“
Tā kā Re<2300, tad plūsmas režīms ir laminārs. Tālāk jāno­
vērtē brīvās konvekcijas ietekme uz siltumatdevi. Sim nolūkam
aprēķina Grashofa skaitli:
^ gjld*M 9,81 •5,3 -10~4•0,023•20 O C Q t „ fi

G r“ — — = -------- (0 ,4 7 9 -1 0 -)i-------- - 3'63' 1 0 -


Seit par raksturīgo izmēru izvēlas caurules diametru d. Tā kā
Gr Pr = 3,63-106-3,0 = 10,9-106> 8 - 105,
tad siltumatdevi ietekmē arī brīvā konvekcija. Aprēķiniem jāiz­
manto izteiksme (2.59), jo brīvās un piespiedu konvekcijas vir­
zieni sakrīt.
190
Vispirms aprēķina Pe skaitli (2.5. ta b .):
„ wd .
P e= ------,
а

kur а = о.. = 1,62 • 10~7 m2/s.


cPp 4184-983,2 ’ '
Šeit jāizvēlas caurules virsm as temperatūrā. Tad

un
__ _ / И \°,3 / И \ 0,18
Nuv = 0,35 (P e — j ( G rPr — J =

= 0 35 ( 4938'° ’02 j° ’3 ^ 10,9-106-0,02 у.»« = g ļ7

V idējais siltumatdeves koeficients


- ANuv 0,659-8,17 ocnw// „ TZ,
a =— ~ 0,02 =269W /(m».K)
un siltuma plūsma
<D= a S (č v —čsj = an d L (70 —50) =
= 269-3,14-0,02-2,5-20 = 845 W.
2.5.7. A trisināt 2.5.6. uzdevumu gadījum ā, kad ūdens plūst
caurulē no augšas uz leju.
Atrisinājum s. Š ajā gadījum ā piespiedu un brīvās konvekcijas
virzieni ir pretēji, tāpēc aprēķiniem jāizmanto formula (2.61).
No 2.10. tabulas atrod ļxs = 549-10-6 P a-s un p,F=
= 406-10-6 P a-s. Tad
Nu = 0,037 Re0'75 Pr0'4( ļxs/ļ.w) ū-11=
/ 549-10-6 \°.n
= 0 ,0 3 7 -1670°'753,00'4 ( 40 g. ļQ_r .) - 15'5 1 -

Nu izteiksmē X vērtība jāievieto šķidruma vidējā temperatūrā,


t. i., Л=0,634 W /(m-K)-Tad
- ANŪ 0,634-15,51 , Q0W/, 2
= ------ 0Л2------= 492W /(m !' K>- '
■ Siltum a plūsma
Ф = a S (U - tB) = 492 •3,14 •0,02 •2,5 •20 = 1545 W.
2.5.8. Atrisināt 2.5.6. uzdevumu ar nosacījumu, ka caurule no­
vietota horizontāli.
191
Atrisinājums. Aprēķinam jaizmanto formula (2.60):

549-10-6 \°.u
406-10-6 r
= 18,37.
Tad
- ÀNu 0,634-18,37
= 582 W/(m2-K)
a ~ ~ d ~ 0^02
un
<D= a S (U - ts) = 582 •3,14 •0,02 -2,5-20=1827 W.
2.5.9. Caurulē, kuras iekšējais diametrs d = 50mm, plūs
ūdens ar ātrumu tw= 2,5m/s. Caurules iekšējās virsmas tempera­
tūra ir 60°C. Ūdens caurulē ieplūst ar temperatūru 20 °C. Aprēķi­
nāt, cik liels nepieciešams caurules garums, lai ūdens temperatūra
izplūdē būtu 32 °C.
Atrisinājum s. Vispirms jānosaka plūsmas režīms. Ūdens v i­
dējā temperatūra
fg = 0,5 (fsi+ *82) = 0,5(20+ 32) =26 °C.
Ūdenim 26°C temperatūrā v = 0,883 • 10-6 m2/s (atrod 2.10. ta­
bulā interpolējot). Tad

Plūsmas režīms ir turbulents, tāpēc aprēķiniem izmanto iz­


teiksmi (2.58). Ūdens fizikālie parametri 26 °C temperatūra:
1=0,610 W /(m-K); Prs=6,04; jjis = 882-ĪO"6 P a-s; p = 996,6 kg/m3;
cp = 4,180 kJ (kg-K ).
ūdenim caurules iekšejas virsm as temperatūra
ļjtv = 470.10- 6 P a-s.
Saskaņā ar izteiksmi (2.58)

882-IP-6 \°-n
882 0,11

( 4 7 0 -10 -6 /
= 668.

Siltumatdeves koeficienta vidējā vērtība


Nepieciešamā caurules garum a aprēķinam izmanto siltuma
bilances vienādojumu, kurā caurules virsm as atdoto siltum a
plusmu pielīdzina caurplūstošā ūdens siltum a kapacitātei laika
vienība:
CD—GCSldL (ty —'ts) “ AÎC p (^s2—ta\) •
Ūdens caurplūdums >
M = pw - ~ - = 996,6-2,5 A 14 -0’052 = 4,89kg/s.

Siltum a plūsma
< £ = A M 4 2 -4 i) = 4,89-4180(32-20) = 245-103 W.
Nepieciešamais caurules garums
$ _ 245-103
~ ~ a n d (tv - U ) 8150-3,14-0,05(60 - 2 6 7 " 5’63
2.5.10. Ūdens ar sākuma temperatūru čsi = 10°C ieplūst 3,6 m
garā caurulē, kuras iekšējais diametrs 16 mm. Caurules iekšējās
virsm as temperatūra čv = 40°C.
Ar kādu temperatūru ūdens izplūdīs no caurules, ja caurplū­
dums Af=0,14kg/s?
Atrisinājum s. Lai izvēlētos ūdens fizikālo parametru vērtības,
jāzin a tā vidējā temperatūra. Dota ir tikai sākuma (ieplūdes) tem­
peratūra, tāpēc uzdevumu risina ar tuvinājumu metodi. S ā ­
kumā pieņem, ka ūdens temperatūra izplūdē ir 30 °C. Tad
īe - 0 ,5(^1 + /«) *0 ,5(10+ 3 0) =20°C.
Šādā temperatūrā saskaņā ar 2.10. tabulu p = 998,2 kg/m3;
•v= 1 -10~6 m2/s.
Plūsm as ātrums caurulē
4M 4-0 14
w=^ ē - ~ o m m ,s -

I I 170.
V 1 -10~6
Plūsm as režīms turbulents, tāpēc siltumatdeves aprēķinam iz­
manto formulu (2.58)., Atrod arī À=0,599 W/(m-K);i Prs=7,0;
cī, = 4182kJ/(kg-K ); ļxs= 1004-10~6 P a-s un caurules virsm as tem­
peratūrā (40°C) ļxv = 653-10-6 P a-s.
Nu=0,023 Re0’8 Prs»«4 ( }°' =
' |Xv '
/ 1004-10-6 \°-n
= 0 ,0 2 3 -1 1 170°'870;4 ( 6 5 3 .1 0 -6 ) “ 90'9 '

Ž --? S -= ° '59^ ° ' 9 = 3 4 0 3 W / ( m ^ K ) .


d 0,016
13 — 2149 193
Ūdens temperatūru izplūdē atrod pēc siltum a bilances vienā­
dojuma
Mcp (ts2 —4 i) —ccudLt&tig,
kur Ačig vidēji logaritm iskā temperatūru starpība. Ir zināms,
ka
tsļ—tsi
A/ig—'■
tv —tļsl
ln
iy —tsļ
Tad
andL
In (*y —*32) —ln (*V—*81) —
McP
3403-3,14-0,016-3,6
= ln (40—10) —— =2,35.
0,14-4182
No šejienes
*v —*s2= 10,49 °C
un
*s2=*v- 10,49=40-10,49=29,51 °C.
Rezultāts pirm ajā tuvinājumā ir apmierinošs — atšķirība
1,6%. J a vēlas precīzāku rezultātu, tad jāņem tālākie tuvinājumi.
2.5.11. P a horizontāli novietotu izolētu tērauda cauruļvadu
plūst karsts ūdens ar vidējo temperatūru *s] = 80°C_un ātrumu
®=0,5tn/s. Caurules diametri dļ/d2 = 75/85 mm. Izolācijās mate­
riāls — m inerālvate ar A,iz=0,08 W/(m-K), izolācijas slāņa bie­
zums 25 mm.
Aprēķināt siltumatdevi brīvās konvekcijas veidā no cauruļvada
uz apkārtējo gaisu, kura temperatūra *S2 = 20°C,_ un noteikt
virsmu temperatūras U 1, tv2 un *v3 (2.14. att.). Tēraudam pie­
ņemt lt= 51 W/(m-K)-

2.14. att. 2.5.11. uzdevumam.

194
Atrisinājum s. 2.10. tabulā atrod ūdens fizikālo īpašību para­
metrus vidējā temperatūrā 80°C:
**1 = 0,675 W y(m-K ); vsi = 0,366-10-6m2/s; Prs = 2,25.
Nosaka ūdens plūsmas režīmu caurulē:
_ wd\ 0,5-0,075
R e= ------L = l_ ’ = iq,25 -104.
Vsi 0,366-10 6
Plūsm as režīms ir turbulents, tāpēc siltumatdeves koeficienta
noteikšanai no ūdens uz caurules iekšējo virsmu izmantosim
formulu (2.58).
Tā kā siltumatdeve no ūdens uz caurules iekšējo virsmu ir
daudzkārt lielāka nekā brīvā konvekcijā no ārējās virsm as uz ap­
kārtējo gaisu, tad var pieņemt U\-^tvX un labojums (jte/piv)0'25«
« 1 . Tāpēc
Nu = 0,023 Re0-8 Prs°>4=0,023 (10,25 • 1 04) °.82,25°.4= 324,5
un
IstNŪ 0,675-324,5 0
0 ,0 7 5 '
Siltumatdeve no caurules ārējās virsm as brīvā konvekcijā a t­
karīga no temperatūru starpības A t= tv3—tS2 . Tā kā caurules ārē­
ja s virsm as temperatūra t v3 nav zināma, tad aprēķins izpildāms
ar tuvinājumu metodi. Siltumatdeves koeficients no caurules
ārējās virsm as a 2 būs daudzkārt mazāks nekā osi, tāpēc pirmajā
tuvinājum ā pieņemam *V3 = 40°C.
Silturriatdevi brīvā konvekcijā aprēķina pēc izteiksmes (2.47).
Iepriekš nosaka vidējo robežslāņa temperatūru
?= 0,5(* v+ 4 2) = 0,5(40+ 20)= 30 °C.
2.12. tabulā atrod gaisa fizikālo parametru vērtības:
1s2=2,67• 10~2 W/(m- K ); vs2= 16-10-6 m2/s; Prs2 = 0,701.
Aprēķina Gr skaitli:
gd33fiAt
Gr=-
Vā22
Seit saskaņa ar formulu (2.50)

|, - т - т а г - м м о ' !К ''
с?з=с?2+2б = 85+ 2-25= 135 mm.
Tad
^ 9,81 •0,1353-3,41-10_s(40 —20) e ine
Qr— ------------ī ī f i P j i -------------- -6,43-10«.

13* 195
Gāzēm labojums (Prs/Prv)°'25~ 1, tāpēc saskaņa ar formulu
(2.47) un 2.9. tabulu un ņemot vērā, ka
Gr Prs= 6,43 • I06-0,701 =4,51 • 106> 103,
Nu = 0,5 (Gr Prs) °<25=0,5 (4,51 -106) 0> 25=23,0
un
Xs2Nu 2,67-10-2-23,0 AKKWII„ 9 V ^
--------0 j3 5 -------” 4’55 W/<m K) ■
Lineārais siltum pārejas koeficients (izteiksme (2.22)) pirm ajā
tuvinājum ā:
fc
k L=l1 // (( ------------
1 ,h 1 1ln -T
^ -+ 1----1n
A. -7r— ļ ~ +
' ' 7iU\<X\ 2jXAt d\ J jlA iz u-2

i
nrfsocg / / ' 3,14-0,075-2920
1 , 0,085 1 , 0,135
■ln ■■- + .. '- r —. - r-- l n -
2-3,14-51 0,075 2-3,14-0,08 0,085
1
) = 0,694 W/(m-K).
3,14-0,135-4,55
Siltum a plūsmas linearais blīvums (formula (2.19)) pirm ajā
tuvinājum ā:
qL~ k L(tsi- fo j) = 0,694(80—20) =41,64 W/m
tin cauruļvada izolācijas ārējās virsm as temperatūra (no izteik­
smes (2.24)) pirm ajā tuvinājum ā:

tv3==ts2+ - % — = 20+ . .... - 5=41>6 <’C.


std^cc2 3,14 •0,135 •4,55
Otrajā tuvinājumā pieņem /V3=41°C un atkārto aprēķinu.
Tad iegūst
Gr=6,75-106;
Nu = 23,3;
a 2=4,61 W/(m2-K);
Afc= 0,697 W/(m-K);
<7r, = 41,8 W/m;
^3=41,4 °C.
Aprēķinātās un pieņemtās temperatūras tv3 vērtības atšķiras
mazāk par 1%, tāpēc rezultāts ^ 3=41,4°C jāuzskata par ap­
mierinošu.

196
Aprēķina parejo virsm u temperatūras (izteiksme (2.23)):

an 41,8
=80- =79,94 °C;
ndiai ” 3,14-0,075-2920

t T2 ^ ( 1 -L 1 1 d* \ -

S1 n ' dia\ 21t n d\ f


o« 41-8 / 1 1 , Ū.085 \
+ -—...■■ln-
3,14 \ 0,075-2920 + 2-51 n 0,075 / ~ 79’92 C
2.5.12. Aprēķināt siltumatdeves koeficientu un lineāro siltuma
plūsmas blīvumu no caurules virsm as, kuru apskalo gaisa plūsma
ar ātrumu 3,0 m/s un temperatūru *S=10°C. Gaisa spiediens
101,3 kPa, caurules ārējais diametrs 25 mm, virsm as temperatūra
*V= 60°C. Uzdevumu atrisināt, ja
1) gaiss plūst leņķī <p= 90° attiecībā pret caurules garenasi;
2) gaisa plūsmas virziens veido ar cauru­
les garenasi 50° leņķi (2.15. att.).
Atrisinājum s. Siltumatdeves aprēķinam iz­
manto formulu (2.64). No 2.12. tabulas atrod
gaisa fizikālos parametrus:
v = 14,16-10-6 m2/s;
1=2,51 • 10-2 W/(m-K); Pr = 0,705.
Nosaka plūsmas režīmu:
wd 3-0,025
Re = -=5297.
v 14,16-10-6

Saskaņā ar 2.16. tabulu

NŪ= (0,43+0,20 Re0-62 Pr°>38)e<p.

Tā kā <p= 90°, tad 8^= 1,0 (2.17. tab.). 2.15. att. 2.5.12. uz­
devumam.
NŪ=0,43+0,20 •52970’62•0,705o.38=36,1
un
- iN u 2,51-10-2- 36,1
a= 36,2 W/(m2-K).
0,025
Lineārais siltum a plūsmas blīvums (siltum a plūsma no 1 m
cau ru les):
qL —a S (*v —4 ) = 3 6 , 2 - 3 , 1 4 - 0 , 0 2 5 - 1 , 0 ( 6 0 —10) = 142 W/m.

197
Ja gaiss apskalo cauruli leņķī <p= 50°, tad labojuma koeficients
formulā (2.64) ir e<p= 0,86 (atrod 2.17. tab.) un
^ = «8^ = 36,2-0,86 = 31,1 W/(m2-K);
o= Vi.e<p= 142 ■0,86 = 122 W/m.
(1l<
2.5.13. Atrisināt 2.5.12. uzdevumu, ja cauruli apskalo ūdens.
Atrisinājum s. Atrod 2.10. tabulā ūdens fizikālos parametrus:
v = 1,3-10-6 m2/s; 1 = 0,574 W/(m-K); Pr = 9,5.
wd 3-0,025
R e“ — “ O T ^ 5769*

Nu = 0,43+0,027 Re0-80 Pr°.38=


=0,43+0,027 •57 690°.8» •9,5o.38=409,5;

qL = a S ( U - t s) = 9402-3,14.0,025-1,0-50 =
= 36,9-103 W/m.
Ja ūdens apskalo cauruli leņķī <p= 50°, tad
ct(j)=a8<F =9402-0,86= =8086 W/(m2-K)
un
^ = <7^ * = 36,9-103-0,86=31,7-103 W/m.
2.5.14. Apaļa šķērsgriezuma elektpopārvades līnijas vara vads
tiek dzesēts sausa gaisa plūsmā. Aprēķināt pieļaujamo elektriskās
strāvas stiprumu, ja vada virsm as temperatūra nedrīkst pārsniegt
60 °C, vada diametrs ir 8 mm, gaisa temperatūra —10 °C, spie­
diens 101,3 kPa, gaisa plūsmas ātrums ay = 5m/s.
Atrisinājum s. Aprēķinam izmanto izteiksmi (2.64). Rokasgrā­
m atās atrod, ka vara īpatnējā elektriskā pretestība p =
= l,75-10-2Q-mm2/m, bet 2.12. tabulā atrod gaisa parametrus
—10°C temperatūrā:
1=2,36-10~2 W/(m-K); v = 12,43 • 10~6 m2/s; Pr = 0,712.
Nosaka Reinoldsa skaitli:
pc wd 5 -°’008 —3213
v 12,43-10-e
Saskaņā ar 2.16. tabulu

Nu=0,43+0,55 Re0-50Pr®.33=
=0,43+0,55 •3218°.5°0,712»-3« = 27,9. ‘
198
Siltumatdeves koeficients no vad a virsm as:
ANu 2,36-10-2-27,9
a= - =82,3 W/{m2-K).
d 8 - 10-3
Pieļaujam o strāvas stiprumu var aprēķināt no enerģijas bilan­
ces vienādojuma:
I2R = a S ( t v - t s),
kur R — vada elektriskā pretestība (Q).
Aprēķina pretestību 1 m garam vadam:
pL 1,75-10-2- 1
R- 3,48-10-4 £2.
nd2 3,14-82

Seit vada diametrs jaizsaka milimetros (sk. p dim ensiju).


P ieļaujam ais strāvas stiprums

f
06S (t\ —^s)
_
V-82,3-3,14-8.10-3-1-70
3,48-10-4
=645 A.
2.5.15, Cauruļu . kūli šķērs-
plūsmā apskalo karstas dūmgāzes
101,3 kPa spiedienā ar šādu sa­
stāvu (tilpuma daļās): rco2= 0,13;
/^*0=0,11; rN2=0,76.
Cauruļu ārējais diametrs d=
= 50 mm, cauruļu rindu skaits
plūsmas virzienā ir 5. Dūmgāzu
temperatūra ieplūdē 4 i = 800°C,
bet izplūdē 4 2 = 6 0 0 °C, ātrums
šaurākajā vietā starp caurulēm
a>=12 m/s. Cauruļu izvietojuma
solis plūsmas šķērsvirzienā si =
= 120 mm un garenvirzienā s2=
= 100 mm.
Aprēķināt vidējo siltumatdeves
koeficientu konvekcijā no dūmgā-
zēm uz cauruļu kūli šādos gad ī­
jumos:
1) caurules izvietotas rombu 2.16. att. 2 .5 .1 5 . u z d e v u m a m :
virsotnēs (šahveidā); a — cau ruļu šahveida izvieto­
ju m s; b — cau ruju izvietojum s
2) caurules izvietotas taisn­ kolonnu veidā.
stūru virsotnēs (2.16. att.).
Atrisinājum s. Aprēķinam izmanto izteiksmi (2.65). Gāzēm la ­
bojums (Prs/Prv)0,25!= l .
1. Cauruļu izvietojumam rombu virsotnēs
N u = 0,41 Re°>60 P rs0>33£s.

199
Та kā si/sp = 120/100= 1,2 < 2, tad saskaņā ar 2.19. tabulu la ­
bojuma koeficients
6s= {Si/Sļ) 1/6= l,2 1/6= 1,03.
Dūmgāzu vidējā temperatūra
U = 0,5(tsļ + ts2) =0,5(800+600) =700°C.
Atrod 2.13. tabulā dūmgāzu fizikālos parametrus 700 °C tem­
peratūrā:
A=8,2 7 - 10-2 W /(m-K); v= 112,1 • 10~6 mVs; Pr = 0,61.
Tad
wd 12-0,05
-------- Щ ь Т о ^ “ 5352
un
Nu = 0,41 - 53520'60•0,610-33-1,03 = 61,9.
Siltumatdeves koeficients cauruļu trešajai un nākam ajām
rindām
- 8,27.10-2-61,9 л п пл п т и , тлч
“ " " “ ā --------------- ода----------=102,4 W /(m 2-K ),
pirm ajai rindai
a i = 0,6ā3= 0,6 -102,4 = 61,4 W/(m2-K)
un otrajai rindai
a2= o,7ā3=0,7 • 102,4 = 71,7 W/ (m2•K ).
Siltumatdeves koeficienta vidējā vērtība visam kūlim, ja cau­
rules izvietotas rombu virsotnēs un visās rindās vienāds cauruļu
skaits (formula (2.66)):
a r= -ļ-(a i + a2 + 3 a3) =
о
= -^(61,4+ 71,7+ 3.102,4) = 88,06 W/ (m2•Ķ ) .
5
Siltumatdeves koeficienta vērtība, sākot ar trešo rindu, prak­
tiski vairs neizmainās.
2. Cauruļu izvietojumam taisnstūru virsotnēs
Nu = 0,26 Re°>65 Prs°'33es.
Labojuma koeficients (2.19. tab.):
es= (s2/d)-°'l5= (100/50) ~°’15= 0,90.
Tad '
NĪT= 0,26 •53520-65•0,61 ū-33•0,9=52,7
200
un
ANu 8,27-10-2-52,7 _
= 87,2 W/(m2-K).
*3= — y ——'-------- TTnē-------- =87,2
d 0,05
ai = 0,6a3= 0,6 •87,2 = 52,3 W/ (m2•K );
«2 = 0,9a3= 0,9 •87,2=78,5 W/ (m2• K ).
Siltumatdeves koeficienta vidējā vērtība visam kūlim, ja cau­
rules izvietotas taisnstūru virsotnēs:
a t = - r ( a i + a2 + 3 a 3) =
o

ļ - (52,3 + 78,5 + 3 •87,2) = 78,5 W/ (m2• K ).

2.6. SILTUMATDEVE IZTV A IK O JO T UN KONDENSĒJOTIES

A prēķinu izteiksmes

Kodolveida iztvaikošanas gadījum ā ūdenim brīvā konvekcijā


liela tilpuma, ja absolūtais spiediens ir 0 ,l^ p ^ 3 ,0 M P a ,
a = 6,02p°.2V ’67. (2.67)
bet, ja spiediens 3 ,0 < p ^ 2 0 M P a
a= 3,37p °’75q0’67. (2 .68)
Spiediena vērtības jaievieto MPa, siltum a plūsmas blīvums —
W/m2.
Plēves kondensācijas gadījum ā tīram nekustīgam tvaikam,
kurš nesatur gāzes:
1) uz vertikālām caurulēm un sienām lam inārai kondensāta
plēves plūsmai (Z<2300)

(2.69)

2) tas pats, ja plēves plūsma augšgalā lam ināra, bet lejā


turbulenta (Z>2300),

“ =T (253+ 0,069 Pr°'5(Z~ 2300) (p r/p rv )0,25) 1,33;


(2.70)
3) uz horizontālu cauruļu ārējām virsmām lam inārai plēves
plūsmai

(2.71)

201
Kondensata plūsmas relatīvo garumu raksturojošais līdzības
skaitlis
Z = Ga0’33...... . (2.72)
rpv
G alileja jeb brīvās plūsmas līdzības skaitlis
SH 3
G a= ^V - (2.73)
Labojuma koeficients
7 3 .. V 0,125

^
( — )
|Av 1
• (2-74)
S ajās formulās kondensāta fizikālie param etri Pr, v, ja un X
jāizvēlas piesātinājuma temperatūrā, bet Prv, p.v un Xy — sild-
virsm as temperatūrā.

Aprēķinu piem ēri

2.6.1. Aprēķināt siltumatdeves koeficientu no sildvirsm as uz


verdošu ūdeni brīvā konvekcijā lielā tilpumā un sildvirsm as tem­
peratūru, ja ūdens spiediens 0,4 MPa, siltum a plūsmas blīvums
q —180 kW/m2. Iztvaikošana ir kodolveida.
Atrisinājum s. Aprēķinam izmanto formulu (2.67);

a = 6,02p°-2Y '67=6.02 •0,4°’2D(180 • 103) °-67=


= 16,6 • 103 W/ (m? •K ).
Sildvirsm as temperatūru tY var aprēķināt pēc formulas
q = a ( t v - t s).
Seit ts atrod piesātināta ūdens tvaika tabulās atbilstoši spiedie­
nam p —0,4 M Pa:
ts = 143,6 °C.
Tad
fv = * a+ 4 = 1 4 3 , 6 + ^ ^ - = 154,4 °C.
a 16,6-103

2.6.2. A trisināt 2.6.1. uzdevumu, ja ūdens vārās spiedienā


15 MPa.
Atrisinājum s. Jāizm anto formula (2.68):

« = 3,37p°’75q0’67=3,37 • 150’75 (180 • 103) °’67=


= 85,3 • 103 W/ (m2•K ).
202
Ūdens vārīšan ās temperatūra spiediena 1 5 M P a :
4 = 342,1 °C. ' .
Tad sildvirsm as temperatūra

U = 4 + 4 = 3 4 2 ,1 + - - 18° ' 103 -=344,2 °C.


a 85,3-103

2.6.3. Aprēķināt siltumatdeves koeficientu un siltum a plūsmu


sausa piesātināta ūdens tvaika plēves kondensācijā uz vertikālas
caurules ārējās virsm as, ja tvaika spiediens. 0,618 MPa, caurules
virsm as temperatūra čv = 140°C, caurules diametrs d = 40mm
un augstums H = 1,6 m.
Atrisinājum s. Vispirms 2.10. un 2.11. tabulā atrod kondensēta
fizikālos parametrus:
r=2082 kJ/kg; v = 0,191-10~6 m2/s; /1=0,683 W/(m-K);
4 = 160 °C; p = 907,4 kg/m3; P r= l,10 .
Nosaka kondensāta plūsmas relatīvo garumu raksturojošo
līdzības skaitli (izteiksme (2.72)):

Z = Gao,ss.KAt
r pv

Seit G alileja skaitlis (izteiksme (2.73))

v2 (0,191 • 10-6)2 ’ ‘
Tad
Z= (1 ! 10.5)o,3 0,683(160 —140)
} 2082-103-907,4 -0 ,191-10-6

Tā kā Z>2300, tad kondensāta plūsmas režīms caurules lejas­


daļā ir turbulents. Tas nozīmē, ka uz virsm as kopumā plūsmas
režīms ir jaukts, jo augšdaļā tas ir lam inārs. Tāpēc siltum atde­
ves aprēķinam jāizm anto izteiksme (2.70):

“ =T [253+0,069 Pr0>
5( Z - 2300) (Pr/Prv)°>25] 1’33=

2082-103-907,4-0,191-10-6 f
“ ---------- 4 7 1 6 0 ^ 1 -40)176 — t 2 5 3 + 0 ’0 6 9 - u °’5 (348 2-

- 2 3 0 0 ) ( i ^ ) ° ' 25] 1,33 =6463W/(m2.K).

Seit Prv ==l,23 izraudzīts virsm as temperatūrā (140°C).


203
Siltuma plūsma

<D= ā S (fs- M = 6463-3,14-0,04-1,6(160-140) =


= 25,98- 103W.
2.6.4. Atrisināt 2.6.3. uzdevumu, ja caurule novietota horizon
tāli.
Atrisinājum s. Vispirms pārbauda kondensāta plūsmas režīmu.
Sim nolūkam izskaitļo Ga un Z.
9,81-0,043
' , v2 (0,191 - 10-6) 2
Z = Ga0’33------- --
rpv
0,683-20
= d.72- . =90,3<2300.
2082-103-907,4-0,191-10-
Ta ka kondensata pleves plūsmas režīms ir laminars, tad sil-
tumapmaiņas koeficientu nosaka pēc formulas (2.71):

“ " ° - 725 ( - S l r ) № s ‘ -
2.5. tabulā atrod kondensāta parametrus caurules virsm as tem
peratūrā *V= 140°C:
X,v=0,685 W/(m-K); p,v = 201 • 10-6 P a-s. Piesātinājum ā tempera­
tūrā (160°C) ji= 174-10-6 P a-s.
Tad labojuma koeficients (izteiksme (2.74))
/ 0,6853- 174-10-6 \0’125 ___
8t_ V 0,6833-201-10-6 / ~ ’
un
- 9,81 -0,6833-907,4-2082-103
“ - 0'725 V--------0,191 ■10—-20-0,04-------> ° '98“
= 9962 W/(m2-K).
Siltum a plūsma
= a S (ts- U ) = 9962 •3,14 •0,04 • 1,6 - 20=40 • 103 W.
2.6.5. Aprēķināt, cik daudz sausa piesātināta tvaika konden
sēsies uz vertikālas taisnstūrveida virsm as 1 stundā, ja virsmas
augstums ^ = 0 ,5 ra , platums 6 = 2,1 m. Tvaika spiediens
0,3614 MPa, virsm as temperatūra 130 °C.
Atrisinājum s. Lai noteiktu kondensāta plūsmas režīmu, jāap ­
rēķina G alileja skaitlis (izteiksme (2.73)) un līdzības skaitlis

£04
Z (izteiksme (2.72)). 2.10. tabula atrod kondensēta fizikālos pa­
rametrus piesātinājum a temperatūrā čs=140°C:
v = 0,212-10-6 m2/s; ^=0,685 W/(m-K); p = 926,l kg/m3; P r -
= 1,23; ļx= 201 • 10~6 P a-s.
2.11. tabulā atrod iztvaikošanas (kondensācijas) siltumu:
r=2145 kJ/kg.
G alileja skaitlis
gH 3 9,81-0,53
a ~~vr (0,212-10-®)2 _ 2 7 ’3 ’ 10 2
un

Z = Ga°'33- ^ - =
rpv
—(27 3 I0i2)o.s3 . 0,685(140-130) _ ^
( ’ ) 2145-103-926,1-0,212-10-6
Tā kā Z<2300, tad kondensēta plēves plūsmas režīms ir la-
minārs un siltumatdeves aprēķinam jāizmanto formula (2.69):

ā = 0,95-~ ^r—Z°’78et.
MH
Lai noteiktu labojuma koeficientu et (formula (2.74)), no
2.10. tabulas izraksta kondensēta parametru vērtības sienas vir­
smas temperatūrā 4r=130°C:
= 0,6855 W/ (m • K ); = 219 • 10~6 Pa •s.
Tad
/ W |i \°-l2S I 0,68553-201-10-6 \°.125
8t_ \ A3 [Xv / ' 0,6853-219-10-6 /
un
0,95-2145-103-926,1-0,212-1 0 -y
10-0,5
= 9167 W/(m2-K).
Siltum a plūsma kondensācijas procesā no visas virsm as
<D= a S (f 8-/ y ) =9167-0,5-2,1 (140-130) = 96,3-103 W.
Kondensētā tvaika daudzums 1 stundā:
.. 3600(D 3600-96,3-103
---------— ° 2145-10»- ° ‘ 61'6 k g -

205
2.7. ŠĶIDRO M ETĀLU SILTUMATDEVE

Aprēķinu izteiksmes

Laminārām plūsmām apaļās caurulēs (Re<2300):


1) ty —const.
J a Pe-y->12, tad
/ d \ °'33
Nu = 1,61 ( P e - ) ; (2.75)
d
ja Pe-^-<12, tad
Nu = 3,66; (2.76)
2) <7v= const.
Nu = 4,36. (2.77)
Turbulentām plūsmām (Re>104): ja 100< Pe< 2-104, tad
Nu = 5 + 0,002 lP e . (2.78)

Aprēķinu piemēri

2.7.1. Apaļa šķērsgriezuma caurulē plūst šķidrs litijs (Li) a


ātrumu w = 2,6 m/s. Caurules iekšējais diametrs d ~ 14 mm, g a ­
rums L = l,8 m . Litija vidējā temperatūra tf8= 400°C. Caurules
sienas iekšējās virsm as temperatūra *V= 300°C.
Aprēķināt siltumatdeves koeficientu un siltuma plūsmas lineāro
blīvumu. *
Atrisinājum s. Vispirms jānosaka Re un Pe skaitļi. Šim nolū­
kam speciālā literatūrā (piemēram, [2.3]) atrod litija fizikālos
parametrus temperatūrā tB:
1=47,1 W/(m-K); a= 2,2-10-5 m2/s; v = 81,7-10~8 m2/s.
Tad
2,6-0,014
wd „„rr.rt
R e “ - m j l o ^ - " 44550'
= —

Ta ka Re>104, tad siltumatdevi aprēķina pēc formulas (2.78):


Nu = 5 + 0,0021 Pe,
un siltumatdeves koeficients

a - - ^ - 4 ^ - M 8 = 2 8 , 5 - 10 . W/(m2-K ).

Siltum a plūsmas lineārais blīvums


qL = a n d (ts- t v ) = 28,5-103-3,14-0,014(400-300) =
= 125,3- 103W/m.

2.7.2. P a 1,5 m garu caurulīti ar iekšējo diametru d= 10m m
plūst nātrijs 17kg/h. Caurulīti apsilda ar elektrību, tāpēc siltum a
plūsmas blīvums <?v = const. N ātrija vidējā temperatūra ta=
= 400 °C.
Aprēķināt siltumatdeves koeficientu.
Atrisinājum s. Atrod (grām atā [2.3] vai [2.9]) nātrija fizikālos
parametrus:
l= 68,7\V /(m -K ); v = 33,0-10-8 m2/s; p = 845 kg/m3;
a= 6,33-10-5 m2/s.
Vispirms nosaka nātrija plūsmas režīmu. Sim nolūkam iz­
skaitļo plūsmas ātrpmu:
4M 4-17 ,
W~ nd2p3600 3,14* 0,012•854 •3600 ’ m^S'
Reinoldsa skaitlis
^ - 3 070M № __
v 33-10-1
Tā kā Re<2300, tad plūsmas režīms ir lam inārs un siltum ­
atdeves aprēķinam jāizmanto izteiksme (2.77), jo <
7v =const:
Nu = 4,36.
Tad

a= “^ = ~ T o T ~ =29953W /(m2' K )'


2.7.3. Atrisināt 2.7.2. uzdevumu, ja caurules sienas virsmas
temperatūra *v = const.
Atrisinājum s. Tā kā iepriekš noteicām Reinoldsa skaitli un
konstatējām, ka plūsmas režīms ir lam inārs, tad aprēķiniem jā iz ­
manto izteiksme (2.75) vai (2.76). Nosaka
, „ d wd d 0,07 0 4 -0 ,0 1-0 ,0 1
d , _
P e ~ < 1 2 , tapec siltumatdevi nosaka pec izteiksmes (2.76):
Nu = 3,66
un
g= = 68’? -f -6- - ==25 144 \V/(m2-K).
a 0,ul

2.8. SiLTUMATDEVE BERAM U VIELU SLĀNĪ

Aprēķinu izteiksmes

Siltumatdeves aprēķinam nekustīgā graudainā slānī izmanto


šādas empīriskas formulas:
1) ja 20<Re<200, tad
Nu = 0,106 Re; (2.79)
2) ja 200< Re<1700, tad
Nu = 0,61 Re0,67. . (2.80)
Par raksturīgo izmēru pieņem daļiņu vidējo diametru

d= V — . (2.81)
jt '
Formulas (2.79) un (2.80) derīgas, ja daļiņu diametri ir ro­
bežās 0 ,4 ... 5 mm.
M aksim ālai siltumatdevei pseidosašķidrinatā slānī uz lodveida
virsm as
Numax=2+0,23 Re0p°’86s. (2.82)
še it
N U m ax = -~ ^ ; (2.83)
As

---------% = = ■ ■ (2.84)
Vs , l/ Ar
18 +
- 2e3
Arhimēda skaitlis
Ar= gd8^ —PgL , . (2.85)
! Vs p s

kur po — vielas daļiņu blīvums (bez spraugām) (kg/m3).


Ja siltumnesējs ir gāze, ’

A r^ -^ f 8- -
}As
(2-86)

208
Beramas vielas porainība

(2.87),
po
kur po — vielas blīvums bērtā stāvoklī.
Pseidosašķidrināšanās sākas, kad
_ Are5
Re» '= --------7-------- j---------y ū T - C2.88*
9 + ^ 8 1 + — Arss )

A prēķinu piemēri

2.8.1. Noteikt siltumatdeves koeficienta vērtību karsta g aisa


.plūsmā caur graudainas vielas slāni, ja gaisa ātrums pirms ,slāņa
® = 1,0 m/s, temperatūra 4 = 250 °C, cieto daļiņu vidējais dia­
metrs rf=4mm, daļiņu blīvums p0= 1260 kg/m3, vielas blīvums,
bērta stāvokli pb = 780 kg/m3.
Atrisinājum s. Vispirms pārbauda, vai bērtās vielas slānis ir
nekustīgs, vai arī atrodas pseidosašķidrinātā stāvoklī. Aprēķina
Reinoldsa skaitļa kritisko vērtību (izteiksme (2.88)). No 2.12. ta ­
bulas atrod gaisam
ps= 0,674 kg/m3; ^=4,27 • 10~2 W/ (m ■K );
Hs=27,4-10-6 P a-s; v = 40,61 • 10~6 m2/s.
Aprēķina Arhimēda skaitli (izteiksme (2.86)):
^ 3p0ps 9,81 • (4 - 10-3) 31260-0,674 „ , 1rt,
(xs2 (27,4-10-6) 2 ’ ‘
Beramās vielas porainība (formula (2.87))

po 1260
Tad
_ Ar 85
Rčki
9+ (81+ 0,333 Ar 65)°>5
7,1 • 105- 0,3815
-= 106,6.
9+ (81 + 0,333-7,1 • 1 • 105-0,3'815)"®-®
Mūsu gadījum ā
wd 1,0-4-10-3
v 40,61 - 10-6
Tā kā Re=Reķr, tad slāņa daļiņas ir nekustīgas un siltum ­
atdeves koeficientu var aprēķināt pēc izteiksmes (2.79):
Nu = 0,106 R e= 0,106 •98,5 = 10,44
14 - 2149 209
2.8.2. Aprēķināt maksimālo siltumatdeves koeficienta vērtību
uz lodveida ķermeņa virsm as, kurš ievietots karstu dūmgāzu un
cietu graudainu vielu pseidosašķidrinātā slānī, ja dūmgāzu vidējā
temperatūra 4 = 300°C un dūmgāzu sastāvs (tilpuma %) ir šāds:
C 0 2=13%, H20 = 11% un N2 = 7 6 %. Cietās vielas daļiņu vidē­
ja is tilpums 31 mm3, daļiņu blīvums p0= 1360 kg/m3, vielas b lī­
vums bērtā stāvoklī pb = 816 kg/m3.
Aprēķināt arī dūmgāzu optimālo ātrumu, kura gadījum ā būs
'm aksim ālā siltumatdeve.
Atrisinājum s. Aprēķina dūmgāzu ātrumu, ar kuru sakas
pseidosašķidrināšanās. Sim nolūkam nosaka beramās vielas daļiņu
vidējo diametru (izteiksme (2.81)):
, 1/ 6V
1 / 6 -3 1 Q O

i= v — " r ā ī r ■
Aprēķina Arhimēda skaitli (izteiksme (2.86)):
A__ gd3p0ps gd 3po
2 2 *
(As Vsps
(J.S
JO Vs = ------.
pa
Dūmgāzu fizikālos parametrus atrod 300 °C temperatūrā pēc
2.13. tabulas:
ps==0,617 kg/m3; 1=4,84-10~2 W/(m-K); vs=45,81 • ĪO"6 m2/s.
Tad
9,81 (3,9-10-3)31360 __ •
(45,81 -10-6) 2 0,617 ’
V ielas porainība (izteiksme (2.87))
«6 0,4.
po 1360
M aksim ālā siltumatdeve būs, kad
Ar 6,11-105
Reop= ------------= r = ----------- . =277,4.

2e3 1 ; 2-0,43
Siltumatdeves koeficientu optimālā atruma gadījuma
'identu dūmgāzu optimāla
aprēķina pēc formulas (2.82):
Numax=2+0,23 Reop0’863= 2+0,23 ■277,4».863=31,5
un
NUmas 4,84-10-2-31,5 0 M n n / a v ,
*“ ■ ------ 3------ -- 3,9-10-»— ° 391W /(ro' K )-
Ātrumu, kura gadījum ā būs maksimālā siltumatdeve, atrod pēc
formulas (2.84):
, Re0p vs 277,4*45,81 • 10-6 „ ,
» 0, — - f - 3ļ ļ M0H, = 3 ,26m/s.

2.8.3. Izmantojot 2.8.2. uzdevuma nosacījumus, aprēķināt dūm-


gāzu ātrumu, ar kuru sākas beramās vielas pseidosašķidrinā-
šanās.
Atrisinājum s. Reinoldsa skaitlis (izteiksme (2.88)), ar kuru
sakas pseidosašķidrināšanās,
Ar e5
R^kr- >0,5
9+ (8 1 + ~ AA rr ep āā
3
6,11 • 105*0,455
112,7
9+ (81 +0,333-6,11 • 105-0,45) 0'5
un tam atbilstošais dūmgāzu ātrums
Rekrvs 112,7-45,81 • 10~6 , 00 ;
Wk' =" ā “ --------ā F I Ī F i ---------" 1 3 2 m/s'

1.9. SILTUMA STAROSANA

Aprēķinu izteiksmes

Absolūti melna ķermeņa starošanas spektrālā intensitāte


(Planka likums) (W/m3)

/ol,==' x5(ec= /№ -l) ’ (2.89)


kur Ci = 0,374 18- 10-I5W -m2 un C2= 0,014 388 m-K.
Vīna likums:
2,8978 -10-3 m-K- (2.90)
Stefana—Bolcmaņa likums:
£ = eC0 (77100)4, (2.91)
k u fC 0=5,67W /(m2-K4).
Savstarpēji apstarojoties diviem ķermeņiem, melnuma pakāpes
jāizvēlas temperatūrā
T r^ lT J * . (2.92)
14* 211
Lamberta likums:
Ea —Bu cos co. (2.93)
Starojuma enerģētiskais spilgtums
/>
(7yi00)4. (2.94)
JX
Siltum a plūsmas blīvums divām virsmām, kas savstarpēji ap­
starojas,
9i-2 = 8rC0[(7’i/100)4—(7 y i0 0 )4](p. (2.95)
Divu lielu paralēlu virsmu sistēmas reducētā melnuma pakāpe
S182 1 m
er --------- —— —— —. (2.96)
81 + 82— 8182 I/8 1 + I/8 2 — I
Ja apstarojas divi viens otrā ievietoti ķermeņi, siltuma plūsma
<Di-2= srC05 1[(7’1/100)4—(7V100)4], (2.97)
kur

sr= l / 8 l + S 1/ S 2 ( l / 8 2 - l ) ' ( 2 '98)

Starošanas leņķa koeficients starojumā no 1. ķermeņa vir­


sm as uz 2. ķermeņa virsmu:
<p,2=~ 1 1 cos miCOSM2_ ^ S 2. (2.99)

Siltum a starojuma plūsmas blīvums no gāzēm uz sienas virsmu


4g = 8^ C 0[8g(rg/100)4- A g( 7 y i0 0 ) 4], (2.100)
kur
e g = 8 c o 2 + P£H2o — A e g. (2 .1 0 1 )

eco2, 8 h 2o un p atrod nomogrammās ( 2 .2 0 ., 2 .2 1 . un 2 .2 2 . att.)


gāzes temperatūrai.
Gāzes slāņa biezums
/=3 , 6 y , (2.102)

kur V — gāzes tilpums; 5 — apvalka virsm as laukums.


Sienas efektīvā melnuma pakāpe
s 'v« 0 ,5 (s v + l) . (2.103)
Gāzes siltuma absorbcijas koeficients
/ļg—4 co2+ P-^h2o, (2.104)
2 12
kur
Acos = &'co2(TsITv) 0,65 (2.105)
un
A n 2o —e'H2o (TgjTv) 0,45 (2.106)
S ajas izteiksmes e'coa un s ' hžO aprēķina sienas virsm as tempera­
tūrai.
Siltum a starojuma plūsmas blīvums starp divām paralēlām v ir­
smām ar siltuma ekrānu starp tām:
e # 1 -2
<7l—2= - (2.107)
8r
Se-2

kur q \^2 — siltum a plūsmas blīvums starp abām plāksnēm


bez ekrāna;
£r — reducētā melnuma pakāpe sistēmai bez ekrāna
(izteiksme (2.96));
£i_e un ee_2 — reducētās melnuma pakāpes atbilstoši sistēmai
starp 1. virsmu un ekrānu un starp ekrānu un
2. virsmu.
2.20. t a b u l a

Metālu virsm as melnuma pakape e

M ēta is un v ir sm a s r a k stu ro ju m s t (°C) 8

Alum īnijs (98% ), pulēts 200 ..6 0 0 0,04 , . . 0,06


Alumīnijs, tehniskais lokšņu 90 0,09
Alum īnijs, oksidējies 100 .. 600 0,20 . . . 0,33
A lvota dzelzs virsm a, spoža 40 0,04 . . . 0,06
Bronza, poraina, raupjas virsmas 50 .. 150 0,55
Čuguna lējums 50 0,8
Čuguns, apstrādāts 40 0,44
Čuguns, virpots 830 .. 1000 0 , 6 . . . 0,7
Čuguns, raupjas virsm as, stipri 40 ..2 5 0 0,95
oksidējies
Dzelzs lējums, neapstrādāts 900 . . . 1 1 0 0 0,87 . . . 0,95
Dzelzs, pārklāta ar rūsu 20 0 , 6 1 . . . 0,85
Dzelzs, apstrādāta ar s m irģ e li, 20 0,24
Dzelzs skārds, cinkots 30 0,23
Metāli, pulēti 50 . . 5 0 0 0 ,0 2 ... 0,10
Misiņš, nespodrs 40 ..2 6 0 0,22
Misiņš, oksidējies 40 ..2 6 0 0,46 . . . 0,56
Platīna stieple 50 .. 1000 0 ,0 6 .. .0 .1 6
Tērauda skārds, oksidējies, 40 0,80
raupjas virsm as
Tērauda velmējums 40 0,66
Tērauds, nerūsošais, velmēts 700 0,45
V arš, oksidējies 50 0 , 6 . . . 0,7

213
2.21. tabula
Nemetāla m ateriālu virsm as melnuma pakāpe £

Materiāls un virsmas raksturojums t (°C) 8

Apmetums, kaļķu, raupjas virsm as 40 . . . 260 0,92


Azbesta kartons un azbošīferis 40 0,96
Betons, raupjas virsmas 40 0,94
Gumija, cietā 40 0,94
Gumija, mīkstā, pelēkā 40 0,86
Izdedži 0 ...1 2 0 0 . 0,97 . . . 0,70
Jum ta pape 40 0,91
Koksne, ēvelētā 40 0 ,8 ... 0,9
K rāsotas virsm as:
alumīnija krāsa 100 0 ,3 ... 0,6
eļļas dažādās nokrāsās 40 0,92 . . . 0,96
Kvēpi 20 . . . 400 0,96
Ķieģeļi:
dinasa 1000 0,8
korunda 1000 0,46
magnezīta 1000 0,38
sarkanie māla 40 0,93
šamota 1000 0,6
Lakotas virsm as 40 . . . 100 0 ,8 ... 0,98
Ledus 0 0,97 . . . 0,99
Marmors 40 0,93 . . . 0,95
Papīrs 40 0 ,9 4 ... 0,98
Porcelāns, pārklāts ar glazūru 40 0,93
Sm iltis — 0,6
Sniegs - 1 2 . . . - 6 ,7 0,82
Stikls 2 0 . . . 1500 0,94 . . . 0,67

Aprēķinu piemēri
2.9.1. Aprēķināt absolūti melna ķermeņa s’t arošanas spektrālo
intensitāti viļņu garumam X=5-10-6 m, ja ķermeņa virsm as tem­
peratūra ir 900 °C.
Atrisinājum s. Izmanto Planka likumu (izteiksme (2.89))
I - Cl
X5(eC2/ № _ l)
0,3742-10-15
=1,127 -1010 W/m3.
(5- 10-6) 5(e°'0U 39/(5*10"M173)_
2.9.2. Cik lielai jābūt absolūti melna ķermeņa virsm as tempe
ratūrai, lai m aksimālā starošanas spektrālā intensitāte būtu re­
dzamās gaism as viļņu diapazonā?
Atrisinājum s. Redzamo staru spektrs ir robežās (0,3 .... 0,72) X
Xl0~6m. Tātad spektra vidējais viļņu garums ir
0,5(0,3+0,72) 10-6= 0,51 • 10~6 m.
Saskaņā ar Vīna likumu (izteiksme (2.90))
2,8978-10-3 2,8978-10-2 KCQO^
T ~ ---------- V ---------’ 0 ,5 I.f0 -” - S682K'

214
2.9.3. Aprēķināt plakanas virsm as
integrālā starojuma leņķisko blīvumu
virzienā « = 50° attiecībā pret nor­
m āli (2.17. a tt.), ja virsm as tempe­
ratūra čv=nOO°C, melnuma pakāpe
£ = 0,7.

Atrisinājum s. Starojuma enerģe-


tiskais spilgtums (formula (2.94)) 2.17. att. 2.9.3. uzdevumam.

B / T V ° ’7 , 5 ’67 ( H 0 0 + 2 7 3 Y< _
3t V 100 / 3,14 \ 100 /
= 44 920 W/(m2-s r).
Starojuma plūsmas leņķisko blīv'umu virzienā ro= 50° aprēķina
pēc Lamberta likuma (formula (2.93)):
Eu —Ba cos (o= 44 920 •cos 50° = 28 874 W/ (m2•s r ).
2.9.4. Aprēķināt neizolēta tērauda cauruļvada pašstarojumu
(izstaroto siltum a plūsm u), ja virsm as temperatūra 120°C, cau­
ruļvada ārējais diametrs <2=75 mm, garums i= 4 ,8 m .
Atrisinājum s. Aprēķinam izmanto Stefana—Bolcmaņa likumu
(izteiksm i (2.91)). Vispirms 2.20. tabulā atrod tērauda velmē­
jum a virsm as melnuma pakāpi:
8 = 0 , 66 .
Tad starojuma blīvums

£ = e C ° ( ■ ^ o ) 4 = 0 >6 6 ‘ 5>6 7 ( i ^ ) 4 = 8 9 2 '7 W /m 2 -

Siltum a plūsma no visas cauruļvada virsm as


<p= E S = 892,7 •3,14 •0,075 •4,8 = 1009 W.
2.9.5. Aprēķināt siltum a zudumus, kas rodas starošanas veidā,
ja 2.9.4. uzdevumā aprakstītais cauruļvads novietots telpā, kuras
sienu virsm as temperatūra ir 18 °C.
Atrisinājum s. Aprēķinam izmanto formulu (2.97). Tā kā cau­
ruļvada virsm as laukums ir niecīgs salīdzinājum ā ar telpas sienu
laukumu, tad sistēmas reducētā melnuma pakāpe 8r= ei = 0,66.

= 0 ,6 6 -5 ,6 7 -3 ,14 -0 ,0 7 5 -4 ,8 [ (H -)‘ ] -

= 705,7 W.

215
2.9.6. Aprēķināt siltuma zudu
mus, kas rodas starošanas veidā,
ja 6 m garš čuguna cauruļvads ar
ārējo diametru 600 mm novietots
betona šahtā (2.18. att.). Cauruļ­
vada virsm as temperatūra t<=
= 160°C, šahtas sienu temperatūra
^2=40 °C.
Atrisinājum s. No 2.20. un 2.21.
tabulas atrod čuguna un betona
virsmu melnuma pakāpes: 8 i = 0 , 8 ;
e2= 0,94.
Sistēmas reducēto melnuma
2.18. att. 2.9.6. uzdevumam. pakāpi aprēķina pēc formulas
(2.98):
Sr =
-+
Sl ( 4«2; - )
1
=0,78.
1 3,14-0,6-6
r+ ’
0,8 2(1,24-1)6 (\ 0,94
^ - 0
Siltum a zudumus cauruļvada virsm ai atrod pēc formulas
(2.97):

-0 ,7 8 .5 ,6 7 .3 ,1 4 .0 ,6 .6 [ ( | g ) 4 - ( ^ ) ‘ ]~
= 12 780 W = 12,78 kW.
2.9.7. Aprēķināt siltum a plūsmas blīvumu starp divām lielām
paralēli novietotām plāksnēm, ja pirmā plāksne izgatavota no tē­
rauda skārda, kurš oksidējies un ir ar raupju virsmu, un tās vir­
smas temperatūra čv] = 40oC, bet otrā plāksne izveidota no nerū­
sošā tērauda ar ^2 = 620 °C.
Atrisinājum s. Starotā siltum a plūsmas blīvumu var aprēķināt
pēc izteiksmes (2.95).
Tā kā plāksnes ir lielas, tad starošanas leņķa koeficients
<p=l._
Plākšņu virsmu melnuma pakapes atrod 2.20. tabulā: si = -
= 0,80 un e2=0,45. Tad sistēmas reducētā melnuma pakāpe (iz­
teiksme (2,96))
er = — ------- ~ ------- -= 0,40
1 1
-+ 1
0,80 0,45

216
un

* ~ * [ ( - Š r ) ‘ - ( £ ) V

■ 0 ,4 0 .5 ,6 7 [ ( ~ Y - ( | | ) ' ] 1,0— 14205 W /m *.

Mīnuszīme rāda, ka siltumapmaiņā aprēķinātais siltuma plūs­


mas blīvums virzīts no 2. plāksnes virsm as uz 1. plāksnes virsmu.
2.9.8. Noteikt starošanas leņķa koeficientu siltum apm aiņai
starp diviem paralēli novietotiem diskiem ar virsm as laukumiem
S ļ un S 2. Diski atrodas viens otram pretī, t. i., disku centri ir
uz kopīgas līnijas, kas perpendikulāra pret abiem diskiem
(2.19. att.). Dots 5 i -C 52.
Atrisinājum s, Tā kā šajā uzdevumā pirmā diska laukums ir
daudz mazāks riekā otrā diska laukums, tad, integrējot izteiksmi
(2.99) pa laukumu Su var uzskatīt, ka pārējie lielumi ir

217
konstanti un leņķis cūi = ©2. Tapec apzīmēsim coi = (D2 = (d. Tad sta-
rošanas leņķa koeficienta izteiksme vienkāršojas:
f COS2 (0
<Pl2= J ------

Lielākā diska elementārais laukums


d S ļ= rd $d r.
2.19. attēlā redzams, ka
cos <D= po/p.
Tad
r0 2n

f f Po2rd$dr
m‘ = J0 J0 np*
Sistēma simetriska, tāpēc pēc pirmās integrēšanas

<P12= J —~T~rdr-
o P4
M ainīgais lielums p saistīts ar r :
p2= r2+ p02.
Tad
To n
f 2p0h d r _ f po2dr2
<pl2
~ { (r2+Po2) 2 " J0 (r2+po2) 2
un pec integrēšanas
r<?
<Pl2=
2.9.9. Aprēķināt siltumapmaiņu starp «termosa» trauka sie­
nām. Sienu virsm as apsudrabotas — melnuma pakāpe e=0,02.
Traukā ieliets šķidrums ar ^ = 98 °C. Apkārtējās vides tempera­
tūra Č2 = 25°C. Trauka iekšējās sienas temperatūra praktiski vie­
nāda ar šķidruma temperatūru, bet ārējās sienas — ar apkārtējā
gaisa temperatūru.
Aprēķināt arī, cik biezam būtu jābūt tehniskā voiloka izolā­
cijas slānim, lai siltuma zudumi būtu tādi paši kā termosa
traukā.
Atrisinājum s. Sistēmas reducētā melnuma pakāpe (izteiksme
(2.96))
Siltum a plūsmas blīvums no iekšejas sienas virsm as uz arē­
ja s sienas virsmu (formula (2.95))

2.3. tabula atrod voiloka siltum vaditspējas koeficientu:


1=0,05 W/(m-K).
Termosa trauka sienam līdzvērtīgas voiloka siltum izolācijas
biezums
6 = A (^ _ ^ ) = ^ _ (98_ 2 5 ) =0,58 m.

2.9.10. Aprēķināt siltum a plūsmas blīvumu no karstām dūm-


gāzēm uz apaļa šķērsgriezuma dūmvada sienas virsmu, ja dūm­
vada iekšējais diametrs d = 0,8 m, dūmgāzes satur 12% CO2 un
8% H2O. Dūmgāzu kopējais spiediens 98 kPa, temperatūra dūm­
vada ieplūdē f g=1200°C, izplūdē f ' g=900°C, dūmvada virsm as
temperatūra ieplūdes g alā f v = 700°C, izplūdes galā f ' v = 520°C.
Dūmvada virsm as melnuma pakāpe ev = 0,82.
Atrisinājum s. Dūmgāzu vidējā temperatūra
t8 ==0,5 (fg + f'g ) =0,5(1200 + 900) = 1050 °C,
bet dūmvada virsm as vidējā temperatūra
/v = 0,5(700+520) =610 °C.
Gāzes slāņa biezums (izteiksme (2.102))

V 4
1 = 3,6— = 3,6 ------— = 0,9d= 0,9-0,8 = 0,72 m.
o ndL
Siltum a plūsmas blīvumu no dūmgāzēm uz sienām aprēķina
pēc izteiksmes (2.100). Vispirms jānosaka dūmgāzu melnuma pa­
kāpe 8g un absorbcijas koeficients A g atbilstoši izteiksmēm
(2.101) un (2.103).
Oglekļa dioksīda parcialais spiediens
Pco2= rco2p = 0,12 •98 = 11,76 kP a,
ūdens tvaika parciālais spiediens
pH2o = rH2oP = 0,08-98=7,84 kPa.
Parciālo spiedienu un gāzes slāņa biezuma reizinājumi:
Pco2/= 11,76- 0,72=8,5 kPa -m;
PHiol=7,84 •0,72 = 5,6 kPa •m.

219
2.20. att. Nomogramma C 0 2 melnuma pakāpes noteikšanai.

Nomogrammā 2.20. attēlā atrod, ka dūmgāzu vidējai tempe­


ratūrai £g=1050°C (1323 K) atbilst
eco2= 0,095,
bet 2.21. attēlā nosaka
£ h 2 o== 0,065.

Labojuma koeficientu p atrod 2.22. attēlā:


- p = 1,06.
Labojumu Aeg izteiksmē (2.101) var neievērot, jd dūmgāzu
starojumā tā vērtība nepārsniedz 2 . . . 4%. Tad dūmgāzu mel­
numa pakāpe
eg= sco 2+ PeH2o —0,095 + 1,06 •0,065 = 0,164.
Analogi atrod dūmgāzu trīsatomu komponentu melnuma pa­
kāpju vērtības dūmvada virsm as vidēja temperatūra čv = 610 C:
e'co2= 0,106; e/H2o = 0 ,10.

220’
2.21. att. Nomogramma ūdens tvaika melnuma pakāpes noteik­
šanai.

2.22. att. Nomogramma labojuma koefi­


cienta p noteikšanai (uz abscisu ass
p HO atlikts bāros).

221
Dumgazu trīsatomu komponentu siltum a absorbcijas koefi­
cientu vērtības (formulas (2.105) un (2.106)):
0,65 (2 0 5 0 4 ™ _
/lco2= e'co2 )
v 610 + 273 /
un

Dūmgāzu siltuma absorbcijas koeficients saskaņā ar izteik­


smi (2.104)
Ag—Acoi + P^h2o = 0,14+1,06-0,12 = 0,27.
Dūmvada virsm as efektīvā melnuma pakāpe (formula
(2.103))
e'v = 0,5 (8 v + 1) = 0,5 (0,82 +1) = 0,91.
Siltum a starojuma plūsmas blīvums no dūmgāzēm uz dūm­
vada sienas virsmu

= 17455 W/m2.
2.9.11. Cauruļvadā plūst karsts gaiss, kura temperatūru mēr
ar termopāri (2.23. att.). Termopāra sakausētā gala melnuma pa­
kāpe 8=0,75. Cauruļvada iekšējās virsm as temperatūra U=
=420 °C. Siltumatdeves koeficients no karstā gaisa uz termopāri
a = 56W/(m2-K).
Aprēķināt gaisa faktisko temperatūru tgt, ja ar termopāri mē­
rītā temperatūra či = 510°C. (Kļūda mērījumā rodas siltum a sta-
rošanas dēļ.)

PZZZZZZZZZZZZZZZZZZZZ

zzzzzzzzzzzzzzz’/////////?/////////P^/ZTa
2.23. att. 2.9.11. uzdevumam.

222
Atrisinājum s. Termopāra galviņa konvekcijas veidā no karsta
gaisa saņem siltum a daudzumu (Ņūtona formula)
q = a ( t g—1\),
bet cauruļvada sienām starojuma veidā atdod siltuma daudzumu
(Stefana—Bolcmaņa likums)

Pielīdzinot šos siltuma daudzumus, var atrast temperatūras


mērījuma kjūdu:

Seit g ir termopāra galviņas melnuma pakape tāpēc, ka 5)<C


<CS2 un Si/S2«*0. Tad reducētā melnuma pakāpe (izteiksme
(2.98))
1
Er l/e + S,/S 2(l/e2- l ) 8-
Siltum apm aiņa starošanas veidā no termopāra galviņas uz
cauruļvada sienām rada temperatūras mērījuma kļūdu 110,3°C.
Gaisa faktiskā temperatūra
fgf = fi + 8/ = 510 + l 10,3=620,3 °C.
2.9.12. Aprēķināt siltum a plūsmas lineāro blīvumu no horizon­
tāla cilindriska cauruļvada, ņemot vērā siltum a starošanu un
konvekciju. Cauruļvada ārējais diametrs <2=150 mm, virsm as
temperatūra ^ = 340 °C. Cauruļvads izgatavots no vara, kas oksi­
dējies. Apkārtējās telpas sienu temperatūra h = 16 °C.
Atrisinājum s. Cauruļvads siltumu atdod konvekcijas un sta­
rošanas veidā:
q= qk+ qs.
Konvekcijas veidā atdotās siltuma plūsmas lineāro, blīvumu
aprēķina, izmantojot izteiksmi (2.47).
Vispirms nosaka gaisa robežslāņa vidējo temperatūru:
t =0,5 (ti + 12) = 0,5 (340 +16) = 178 °C.
Atbilstoši šai temperatūrai 2.12. tabulā atrod gaisa fizikālos
parametrus:
A= 3,79-10-2W /(m .K); v = 32,5-10~6 m2/s; Pr = 0,681.
Aprēķina tilpuma izplešanās koeficientu (formula (2.50)):
2,22-10-* K"1.
P T 178+ 273

223
Grashofa līdzības skaitlis (2.5. tab.)
_ __ gd3$M 9,81 •0,153-2,22-I0~3(340—16) _
v2 (32,5-10-6) 2 ’ '
Tā kā
Gr Pr = 2,25 • 107 •0,681 = 1,53 • 1 07,
tad saskaņā" ar 2.9. tabulu izteiksmē (2.47) C = 0,5 un n = 0,25.
Tātad
Nu = 0,5 (Gr Pr) °'25= 0,5 (1,53 • 107) 0,25=31 ,3 ,
Gāzēm Pr atkarībā no temperatūras m ainās maz, tāpēc
Prs/Prv^l- Zinot, ka
TVT a d

T ’
atrod
c c k - ^ = 0,0379 —7ļ9 1 W/(m2 -K).

Siltumatdeves koeficients atbilstoši starošanas veidā atdota­


ja i siltuma plūsnļai:
= SrCo r / Tx \« ( T* V ]
as
h - t 2 l \ 100/ V 100 / J ‘
Ta ka cauruļvada virsma salīdzinājum ā ar telpas sienu vir­
smu ir visai maza, tad saskaņā ar izteiksmi (2.98)
8 r = e = 0 ,7 ,
kur e atrod 2 .2 0 . tabulā.
0,7-5,67 f / 340+273 \\ / 16+273 \4ļ
(3 4 0 -1 6 ) l \ 100 / \ 100 / J
= 16,4 W/(m2 -K).
Siltum a plūsmas lineārais blīvums konvektīvai siltumapmai-
ņai:
qk= ak-j-{ti —t2) = a k n d (tļ~ t2) =

= 7,9 1 •3, 1 4 •0,15 (340 - 1 6 ) = 1207 W/m.


Siltum a plūsmas lineārais blīvums starošanas siltumapmaiņai:
qa= a snd (ti - 12) = 16,4 •3, 1 4 •0,15 •324 = 2503 W/m.
Kopējais siltuma plūsmas lineārais blīvums no cauruļvada:
<7= <7k+<?s= 1207 + 2503 = 3710 W/m.
2.9.13. Starp divām paralēli novietotām lielām tērauda plāk­
snēm noris siltumapmaiņa starojot. P irm ajai plāksnei virsmas
224
temperatūra /i=400°C, otrajai — ^2 = 120oC. Plākšņu virsmu
melnuma pakāpes ei = 0,8 un 62 = 0,6. Aprēķināt siltuma plūsmas
blīvumu un noteikt, cik reižu tas sam azināsies, ja starp plāksnēm
novietos ekrānu, kura melnuma pakāpe ee= 0 ,2 .
, Atrisinājum s. Vispirms aprēķina siltum a starojuma blīvumu
starp plāksnēm bez ekrāna (izteiksme (2.95)).
Seit starojuma leņķa koeficients cp=l. Sistēmas reducētā m el­
numa pakāpe (formula (2.96))

''" X „ L , " X " X _ r r ° ' S2'


ei 62 0,8 0,6

Tad
■„ l 400 + 273 V ( 120+273 V I
<7,-2 = 0,52-5,67 [ ( *- - f - — j - ^-----īo5----- J J «
= 5345 W/m2.
Siltum a starojuma plūsmas blīvumu starp plāksnēm, kuru
starpā novietots ekrāns, aprēķina pēc izteiksmes (2.107).
Iepriekš atrod reducētās melnuma pakāpes:
1 ) starp 1 . plāksni un ekrānu

£ļ —--------------------,= ---------------------- =0,19;


1
------ 1
1---------i , --------
1 1
1---------- 1, ’ ’
E1 6e 0,8 0,2

2 ) starp ekrānu un 2 . plāksni

ļ — \ ----- -- ļ - 1 ,-------- - 0 ,1 8 .
------
Ee ---------
62 ~7To— 0,2 ------------
0,6

Tad siltum a plūsmas blīvums sistēm ai ar ekrānu


e #1—2 .* 5345
#1- 2 ='---
/ 1
6r
8 i—
e' + p6.„_
e-2o )' 0 , 5 2 ('00,1
. 19
9 + 0,18'
0 .18 )

= 950 W/m2.
Ekrāna novietošana samazina siltum a plūsmas blīvumu
#1-2 5345
= 5,63 reizes.
#<j2 950

15 — 2149 225
2.10. SILTU M A PM AIŅAS APARĀTU APRĒĶINS

Aprēķinu izteiksmes

Siltum apm aiņas aparātā pārvadītā siltuma plūsma


<J) —kSAt. (2,108)
Siltumnesēju vidējā logaritm iskā temperatūru starpība līdz-
plūsmas un pretplūsmas aparātos (2.24. a tt.):

Atig- (2.109)
Af
In
At"

2.24. att. Siltum nesēju temperatūras izmaiņas rak­


sturs siltumapmaiņas aparātos:
a — līdz plu sm a i; b — pretplū sm ai.
Karstākā siltumnesēja_ tuvinātā izplūdes temperatūra (pieņe­
mot, ka temperatūra m ainās lineāri)

(2“ °>
Vēsākā siltum nesēja tuvinātā izplūdes temperatūra

( 2 ' m )

Siltum apm aiņas aparātā pārvadītā siltuma plūsma, kas iz­


teikta ar siltumnesēju sākuma temperatūrām (tuvināta formula),
t\ - f o
<£=— ---------- ----------------j--------. (2.112)
foS 2Ai\Cp\

Aprēķinu piemēri

2.10.1. Aprēķināt rekuperatīvam siltum apm aiņas aparātam ne­


pieciešamo sildvirsm as laukumu līdzplūsmas un pretplūsmas g a ­
dījumos, ja aparātā ar karstām dūmgāzēm silda ūdeni. Dūmgāzu
temperatūra ieplūdē /'i = 500°C, izplūdē t"i = 300°C, dūmgāzu
sastāvs: C 0 2=13%, H20 = 11% un N2= 76%.
Odens temperatūra ieplūdē t'2= 10 °C, izplūde f '2 = 90°C. Dum-
ģāzu caurplūdums Vg = 22000 m3/h (normālos fizikālos apstākļos).
Siltum pārejas koeficienta vērtība 6 = 24 W/(m2-K).
Atrisinājum s. Vispirms aprēķina siltum apm aiņas aparātā pār­
vadīto siltuma plūsmu.
Dūmgāzu vidējā temperatūra
tg= 0,5(t'i + t"i) =0,5(500 + 300) =400 °C.
Dūmgāzu caurplūdumu vidējā temperatūrā aprēķina pēc gāzu
stāvokļa vienādojuma:
normālos nosacījumos
pVjļ —MRTi
un dotajos nosacījumos (400 °C, spiediens pieņemts nemainīgs)
pV'g=M R Tļ.

No šejienes

2.13. tabulā atrod dūmgāzu parametrus 400°C temperatūrā:


p= 0,525 kg/m3; Cp = l,151 kJ(kg-K ).
15 * 227
Siltum apm aiņas aparatā parvadīta siltum a plūsma
V gpCpAčļ 54 234-0,525-1151-200
'3600 3600
Tālāk jānosaka siltumnesēju vidējā logaritm iskā temperatūru
starpība (izteiksme (2.109)):
a) līd-zplūsmai
A, _ A t'-A t" (5 0 0 -1 0 )-(3 0 0 -9 0 )
^ " " 5 0 0 - īo 330,5 C;
ū At" n 3 0 0 -9 0
b) pretplūsmai
M g = - l 5^ ° ) - 7 _ g _ - ^ = 346,5°C.
!g 5 0 0 -9 0
n 3 0 0 -1 0
Nepieciešamo sildvirsm as laukumu aprēķina pēc izteiksmes
(2.108): - - '
a) hdzplūsmai
82-10«
kAl\g , 24-330,5 ’
b) pretplūsmai
_ 1,82-10®
219 m2.
24-346,5
2.10.2. Aprēķināt, cik daudz ūdens var sasildīt 2.10.1. uzdevumā
aprēķinātajos siltum apm aiņas aparātos.
Atrisinājum s. Ūdens daudzumu, ko var sasildīt dotajā tempe­
ratūru intervālā, aprēķina no siltum a bilances vienādojuma:
(tt^MļCpļAtļ.
No šejienes
d>
M2=-
CpzAt2
Ūdens īpatnējās siltum ietilpības vērtību vidējā temperatūrā
fu= 0,5(10+90) =50°C
atrod 2.10. tabulā:
Cp=4,180 kJ,/ (kg •K ).
Tad ■
1 82 • 106
^ “ T Ī 8 Š M ^ 0 ) - “ 5'44kg/s=19580kg/h-
2.10.3. Aprēķināt siltuma plūsmu un siltumnesēju temperatū
ras izplūdē, ja siltum apm aiņas aparāta sildvirsm as laukums if
24 m2, siltum pārejas koeficients =
= 980 W/(m2-K), karstais siltumnesējs ir
transformatoru eļļa ar ieplūdes tempera­
tūru //i = 120°C, bet aukstais siltumnesējs
ūdens ar ieplūdes temperatūru t'2 = 10°C.
Eļļas caurplūdums M j = 62 kg/h un ūdens
caurplūdums M2= 280 kg/h.

Atrisinājum s. Vispirms aprēķina sil­


tuma plūsmu (formula (2.12)).’ Siltum-
nesēju _vidējās_ temperatūras nav zināmas,
tāpēc īpatnējās siltum ietilpības vērtības
no 2.10. un 2.14. tabulas izvēlas tuvi­
nāti: ,

eļļai Cj, i —2,15 kJ/(kg-K) un ūdenim


cp2 = 4,19 kJ/(kg-K ): Tad

1 1 1
2.25. att. Siltumapmaiņas ļiS 2M[CPi 2M2Cp2
aparāta shēma 2.10.4. uz­
devumam.
120-10
-= 2,36-106 W.
1 1 1
980-24 2-62-2150 2-280-4190
Siltumnesēju temperatūras izplūdē var aprēķināt no siltuma
bilances vienādojuma:
0 = M ic.pi (f'i —t'i) = M 2cp2 (t'2 —t"2) .
Eļļas temperatūra izplūdē
2,36-106
t’\ = t\ = 120 - 102,3 °C
J\4ļCpļ 62-2150
un ūdens temperatūra izplūdē
<D 2;36-106
t"2= t'2 + ' = 10 + :12°C.
M2Cp2 280-4190
Izmantotā aprēķinu metode ir tuvināta — precīzākus rezultā­
tus var iegūt, lietojot sarežģītākas formulas vai nomogrammas.
, 2.10.4. Cauruļu kūļa siltum apm aiņas. aparātā (2.25. att.) tiek
sildīts ūdens ēkas apkures vajadzībām . K arstais ūdens plūst pa
55 misiņa (90% Cu + 10% Zn) caurulītēm, kuru diametri d\jd2=
= 14/16mm. Karstais ūdens atdziest n o f i = 140oC līd z f /1= 100oC.
229
Apkurē izmantojamais ūdens plūst gareniski kūļa caurulītēm un
sasilst no t'2 = 68°C līdz t"2= 92°C. Cauruļu kūlis ievietots ap­
valkā ar iekšējo diametru D = 205mm. Siltum a plūsma caur sild-
virsmu <P= 1,9-106 W.
Aprēķināt nepieciešamo sildvirsm as laukumu siltumnesēju līdz-
plūsmas un pretplūsmas gadījumos.
Atrisinājum s. Aprēķina karstā un vēsā ūdens caurplūdumus.
Sim nolūkam izmanto siltuma bilances vienādojumu
d>= MXCVI (t\ r - t " i ) = M2cp2 (t"2 - t's) .
No šejienes
M 0 1>9 - 106 Ifil / .
1 cv l { t \ - t ’\) 4250(140-100) ’ g/s’
M 0 1 ’9 - 106 , OQ7| /
2 cp2{t"2- t ' 2) 4196(92-68) ’ g/S-
īpatnējās siltumietilpības vērtības un pārējos fizikālos para­
metrus ūdenim atrod 2.10. tabulā atbilstoši vidējām temperatū­
rām ^ = 120°C un /2 = 80°C: c p i = 4250 J/ (kg-K ) ; cp2 —
= 4196 J/(kg-K ); pi = 943,1 kg/m3; X, = 0,686 W/(m-K); vi =
= 0,244-10-6m2/s; m = 237-10~6 P a-s; P r ^ l.4 3 ; p2= 971,8 kg/m3;
%2 = 0,675 W/(m-K); v2= 0,366• 10~6 m2/s; ^ = 355-ĪO“6 P a-s;
Pr2=2,25.
Tālāk aprēķina ūdens plūsmu ātrumus. Karstā ūdens plūsmas
ātrums
M, _ Mj _ 11,18-4 _ ,_
a’1 _ rp i š r ’" nnd>2 ~~ 943,1 -55-3,14-0,0142 ’ m/S’
Pi — 4 —

vēsā ūdens ātrums


M2 M2 4M2
w2=-
p2S 2 I nD2 nnd22 ^ jtp2(^ 2—nd2z)
4 )
4-18,87
= 0,885 m/s.
3,14 •971,8 (0,2052- 55 •0,0162)
Reinoldsa skaitlis karstā ūdens plūsmai:
w ldl . 1,4-0,014 onooo
0,244.10-« “ 8° 328
un vesa ūdens plūsmai:
w2de
Seit de — ekvivalentais diametrs kanalam, kuru veido brīvais
šķērsgriezuma laukums starp caurulītēm (izteiksme (2.43)).
/ nD2 ndļ2 \
—n-
45 \ 4 4 / D2—nd<?
de=-
U n D + tizidļ D + ndļ
0,2052—55-0,0162
'=0,0258 m.
0,205 + 55-0,016
Tad Reinoldsa skaitlis aukstā ūdens plūsmai
^ 0,885-0,0258 coooc
Re* ° 0,366- īo -6 ~ 62385-
Gan karstā, gan ari vēsā ūdens plūsmu režīmi ir turbulenti.
Tāpēc siltumatdeves koeficientu aprēķinam izmanto formulu
(2.58).
Karsta ūdens plūsmai
Nu = 0,023 Re0-8 Prs°>4(| W M ”.
Sajā izteiksmē (fia/^v) ir labojums attiecībā uz siltuma plūsmas
virzienu. ir dinamiskās viskozitātes koeficients caurulītes sienas
virsm as temperatūrā, kura nav zināma. Tā kā caurulīti no iekšienes.
un ārpuses apskalo ūdens, tad tuvināti var pieņemt, ka sienas vir­
smas temperatūra ir 100°C. Atbilstoši šai temperatūrai 2.10. tabulā
atrod jxv = 282 • 10~6 Pa -s. Tad
237-10-6 \o,25

(— QO
282-10-6 1
=213

un
XiNui 0,686-213 o t/-\
— M i r - " 10 437 w/ (m K) •
Šķidruma dzesēšanas gadījum ā n = 0,25.
Tā kā labojums (ps/fxv)0’25 nepārsniedz 5%, tad apmierināmies
ar pirmo tuvinājumu.
Siltum atdevi vēsajam ūdenim var aprēķināt pēc tās pašas
formulas kā karstajam ūdenim, tikai labojumam h-s/m-v pakāpes
rādītājs «-=0,11, jo siltumnesējs tiek sildīts. Tad
Nu2=0,023 Re2°>8 Pr2°'4(^/ļxv) °-u =
355. 10-6 \o,n
(
■o o ā . ī t f i ) = 224

un
^N u2 0,675-224 zQa n n T / / m 2 i^v
ā - “ K) -
231
Linearais. siltum pārejas koeficients no karsta ūdens uz vēso,
kas attiecināts uz caurulītes garum a lm (izteiksme (2.21)),

1 - 8 ^ 1
7lCt\(Xi JTCā^vidX
1
1 0,001 1
: + "“ - ~ ~ z——— +■;
3,14-0,014-10437 3,14-0,015-117 3,14-0,016-5860
= 173,7W/(m-K).
Caurulīšu m ateriāla (misiņa) siltum vadītspējas koeficienta
vērtību atrod 2.1. tabulā: A,= 117 W/(m-K).
Lai noteiktu nepieciešamo sildvirsm as laukumu, jāvienojas,
kuru virsmu rēķināt — caurulīšu iekšējo vai ārējo virsmu. Ja
rēķina ārējo virsmu, tad siltum pārejas koeficients, kas attiecināts
uz caurulīšu ārējās virsm as 1 m2,

‘- ^ - T īS W - 3467W/<m!' K):
Jāaprēķina arī siltumnesēju temperatūru vidējā logaritm iskā
starpība (formula (2.109)).
Līdzplūsmai
(140 —68) - ( 1 0 0 - 9 2 ) _
Ahg —
g , , 140-68
ln-rr---- TĪT- ln*
f'i-f'a 1 0 0-92
=29,1 °C.
Nepieciešamo sildvirsm as laukumu atrod no izteiksmes
(2.108):
S= — — = 1-,9-' - — = 18,9m2.
kAhs 3457-29,1 : ’
Pretplūsmas gadījum ā
(1 4 0 -9 2 ) - ( 1 0 0 - 6 8 ) .. „
A tle= ------- - 1 40-92 ------~ 39’5 C
n 100-68
un
1 ,9 - io6 13
3457-39,5
2.10.5. Aprēķināt nepieciešamos sildvirsm as laukumus, izman­
tojot. 2.10.4. uzdevuma nosacījumus, ja sildvirsmas- caurulītes no
ārpuses pārklātas ar 0,3 mm biezu katlakmens slāni.
232
Atrisinājum s. 2.2. tabulā atrod katlakmens siltum vadītspējas
koeficienta vērtību: pieņem Ā," —1,5 W/(m-K).
Katlakmens slānis izmaina de, w2, Re2 un Nu2.
Caurulītes ārējais diametrs
4 = 4 + 25 = 16 + 2-0,3=16,6 mm;
, D * -n d s2 _ 0,2052- 55 •0,01662 . n0 ..
e D + nd3 0,205 + 55-0,0166 ° ’0240 m’
4M2 4-18,87
®2 =
np2 (D 2- nd32) 3,14 •971,8 (0,2052- 55 •0,01662)
= 0,92 m/s;
Re2= i ^ i - = 0’92--0’024 =60328;
2 v2 0,366-10-6
/ 355 • 10—6 N0-11
Nu2= 0,023 •60 328°>8•2,250'4 ( ggg-'ļo-ēV = 217>8-
a ! _ W ^ = 0;6 | | 7 ;8 _ 6i 26W/(ra2. K ).

k L=l / I __ 1 , fil , 82 | 1 \
' ' nd\a\ n d \ idA/ nd"y\^k" nd3a 2 '
ļ ļ 1 1 • 10-3
/ \ 3,14-0,014-10437 + 3,14-0,015-117 + ,
3 -10 —
4 1 \
+ 3,14-0,0163-1,5 + 3,14-0,0166-6126 / = 106)4 w /(m-K).
Siltum pārejas koeficients, kas attiecināts uz caurulīšu tīrās
(bez katlakmens) ārējās virsmas' 1 m2:

£ = -§ -= -■ W/(m2-K) ■
nd2 3,14-0,016
Nepieciešamais sildvirsm as laukums līdzplūsmas gadījum ā:
_ O 1,9-10« - . •
kAtie 2118-29,1 ’ m
un pretplūsmai
^ J L , - 1.-9: 106. =22,7 m2.
kAt\g 2118-39,5
Katlakmens slāņa dēļ nepieciešamais sildvirsm as laukums jā ­
palielina aptuveni 1,6 reizes salīdzinājum ā ar tīru virsmu.
2.10.6. Aprēķināt vertikālā četrgājienu cauruļu siltumapmai-
ņas aparāta pamatizmērus (2.26. att.). Aparātā jā u z s ild a M 1 =
= 10 kg/s ūdens no f i = 15°C līdz t"i= 95°C . Ūdens plūst pa
233
A*A misiņa (Cu = 70% un Zn = 30%) cau­
rulītēm, kuru diametri di/d2=
= 16/18 mm, ar ātrumu © = 1,4 m/s.
Ūdeni silda piesātināts ūdens tvaiks,
kondensējoties uz caurulīšu ārējās
virsm as. Tvaika spiediens p=
= 0,1433 MPa.
Siltum a zudumus apkārtējā vidē
pieņemt 1% no pārvadītā siltuma
daudzuma.
Aprēķināt arī nepieciešamo tvaika
patēriņu.
Atrisinājum s. No siltuma bilances
vienādpjuma
<P = .MiCpi { t" i — t ' i ) =
= 0,99M2(/t"-/i')
atrod pārvadīto siltuma plūsmu
Q> = M i C p i { t " i - t \ ) = 10X
X 4178(95—15) =3,34-106W
un tvaika patēriņu
<D <D
M2=
0,99 (h " -h ') 0,99r
3,34-106
= 1,51 kg/s.
: 0,99-2230-103
Seit reizinātājs 0,99 ņem vērā
tvaika patēriņa palielināšanu siltuma
2.26. att. Siltumapmaiņas
zudumu dēļ.
aparāta shēma 2.10.6. uzde­ Ūdens īpatnējās siltumietilpības
vumam. vērtību vidējai temperatūrai
ta = 0,5 {t\ + 1"i) = 0,5 (15+ 95)= 55 °C
atrod 2.10. tabulā. Iztvaikošanas siltuma vērtību meklē piesāti­
nāta ūdens tvaika tabulās. Turpat atrod arī tvaika un kondensata
temperatūru ik= 110 °C. _.
Tagad var aprēķināt siltumnesēju vidējo logaritmisko tempe­
ratūru starpību (formula (2.109) ). Tā kā sildvirsm as vienā pusē
ir piesātināts tvaiks, kura temperatūra pa sildvirsmu nemainas,
tad šeit nav atšķirības starp līdzplūsmu un pretplūsmu. Tapec
- 9.5 ļ - — -4 3 ,3 °C .
tk -t'1 110 -15
ln ln
h -f'i 110 -95“

234
Lai noteiktu siltumatdeves koeficientu, jāzina caurulīšu sie­
nas ārējās virsm as temperatūra t Yi un caurulīšu augstums (g a­
rums) H. Sie lielumi nav zināmi, tāpēc aprēķins jāizpilda ar
tuvinājumu metodi.
Pirm ajā tuvinājumā pieņem, ka
f v i « < k - .- ^ = 1 1 0 - - ^ - = = 8 8 ,3 « 8 8 °C.

Pieņem sildvirsm as caurulīšu augstumu H = 1,9 m.


Tagad var pirm ajā tuvinājumā aprēķināt siltumatdeves koefi­
cienta vērtību no tvaika uz caurulītes virsmu.
Kondensāta plūsmu raksturojošais līdzības skaitlis (izteik­
sme (2.72))
X(tk —Ari)
Z = Ga°>33-
r pv
2.10. un 2.11. tabulā atrod kondensata fizikālos parametrus
temperatūrā čk=110°C:
r = 2230 kJ/kg; v= 0,268-10-6 m2/s; jx = 259-10-6 P a-s;
X=0,685 W /(m-K); p = 951 kg/m3; P r= l,57 .
G alileja skaitlis (izteiksme (2.73))
g//3 _ 9,81-1,9» _ 937 1Q14
v2 (0,268-10-6) 2 ’
Tad
Z = (9,37-1014) 0'33------- 2’—— 10 —88)-------- .=2313.
' ’ 2230-103-951-0,268-10-6
Tā kā Z «2300, tad var pieņemt, ka kondensāta plūsmas re­
žīms ir laminārs, un siltumatdeves koeficienta noteikšanai izman­
tot izteiksmi (2.69).
2.10. tabulā atrod kondensāta parametru vērtības cauruļu vir­
smas temperatūrā čvi= 88°C :
%v = 0,679 W J (m •K ); = 308 • 10~6 P a •s.
Tad labojuma koeficientu et var aprēķināt pēc formulas (2.74):
0,6793-259-10-6 \0'125
g =0,975
- ( 0,685s -308-10-®
un siltumatdeves koeficients
0,95 •2230 • 103•951 •0,268 • 10-6 •23130,78- 0,975
«i =
(11 0 -8 8 )1 ,9
= 5299 W/ (m2• K ).
Tālāk jāaprēķļna siltumatdeves koeficienta vērtība no cauru­
lītes uz ūdeni. Ūdens fizikālos parametrus vidējā temperatūrā
ču=55°C atrod 2.10. tabulā: .
A,=0,653 W/(m-K); v = 0,517• 10-6 m2/s; fxs = 509,4• 10~6 P a-s;
p = 985,7 kg/m3; Pr = 3,26.
235
Sienas virsmas temperatūrā ^ 2 = 8 8 °C ūdens dinamiskais vis­
kozitātes koeficients |iv = 308-10~6 P a-s.
Nosaka Reinoldsa skaitli ūdens plūsmai caurulītēs:
„ wdi _ 1,4-0,016 A00ny
R e“ " V ~ 0,517-10-6 ~ 43327'
Tā kā Re>104, tad ūdens plūsmas režīms ir turbulents un
siltumatdeves koeficientu aprēķina pēc izteiksmes (2.58) :
Nu = 0,023Re°-8 Pr 0’4 ( |W^v ) 0,11 =
/ 509 4 - 10'-6 \°'u
= 0,023 •43 3270.8. 3>26o,4 ļ ^ ■— - J = 199,7

un
- XNu 0,653-199,7 ' 01KA„ „ , 2
a 2= - — = — — — -----=8150 W/ (m2-K).
d\ 0,016
Lineārais siltum pārejas koeficients no sausā piesātinātā tvaika
uz ūdeni (formula ( 2 .2 1 ))

kL=— ī------------ ī — — i '


— + ------------ + -
ItdlCCi Hd2CC2
Seit Àm=108 W/(m-K) — misiņa siltum vadītspējas koeficients
(2.1. tab.). Tad
___________ .________ L , ______:____________
L 1 MO "3 1
3,14-0,016-5299 3,14-0,017-108 3,14 - 0,018 •8150
= 163,9 W/(m-K).
Siltum pārejas koeficients, kas attiecināts uz caurulīšu ārējās
virsm as 1 m2,
t kL 163,9 =2900 W/(m2 -K).
nd23,14-0,018
Nepieciešamo sildvirsm as laukumu (tvaika pusē, t. i., cauru­
līšu ārējās virsm as laukumu) pirm ajā tuvinājum ā atrod pēc iz ­
teiksmes (2.108):
c (D 3,34-106 - 2
~ W 7 ='2900-~ 43,3' ° 26'6 n l -
Ūdens caurplūdums aparāta vienā gājienā
ndļ2
Mi = mwp

236
kur caurulīšu skaits vienam gajienam
4Mļ 4-10
m = -----------------------------------------------=36
mpndļ2 1,4 •985,7"; 3,14 - 0,016* '
Tā kā aparāts ir četrgājienu, tad caurulīšu kopējais skaits
tt = 4m = 4-36= 144.
Caurulīšu garums (augstums) pirm ajā tuvinājumā
H S 26>6
nnd2 ~ 144-3,14.0,018 “ 3’27m •
Caurulīšu virsm as temperatūra (formula (2.23))
, , qL , kLMig
*vi — £k-----------= t k —

163,9-43,3
3,14-0,018-5299 ’ '
A trastās H un Ui vērtības nesakrīt ar pieņemtajām, tāpēc ap­
rēķins jāatkārto. Otrajā tuvinājumā pieņem # = 3,2 m un t vi =
= 87 °C.
G a = l- - 9 '81: 3-23 , 4 47.10»-
(0,268-10-«)2 ’ ’
Z= (4 4 7 -1015) 0-33_____ 0,685(110—87)_____= 4 0 4 9
( ’ 2230-103-951-0,268-10-6
Kondensāta plūsmas režīms cauruļu le jasg alā ir turbulents,
jo Z>2300. S ajā gadījum ā siltumatdeves koeficientu aprēķina pēc
izteiksmes (2.70) :
« 1 = ^ ^ [ 2 5 3 + 0 , 069Pr°.5(Z-2300)(Pr/Pry)0>
25]M 3.

Seit Prandtla skaitlis Prv jāizvēlas caurules virsm as tem­


peratūrā /vi = 87°C (2.10. tab.):
Prv = 2,04.
Tad
2230-103-951.0,268* 10-8
---------4 (1 1 0 -8 7 )3 ,2 -------- 1253+0,069-1 ,5 7 «(4 0 4 9 -
-2 3 0 0 ) ( 1,57/2,04)°.26] ’-33= 5478 W/(m2• K ).
Sienas virsm as temperatūrā ^v2 ~čvi = 87°C ūdenim [xv =
= 327- ĪO-6 P a-s.
— / 509 4 - ĪO- 6 \°>u
Nu = 0,023-43327°.®• 3,26^ — -J =198,4;
' xj£ I * 1 U '
- 0,653-198,4 anQ7„ , , , 2. '
as= ' Q-Qj-ģ-----=8097 W/(m2- K) ;

237
kL = ____________ L, ______ \______________________ =
L 1 1-10~3 1
3,14-0,016-5478 + 3,14-0,017-108 + 3,14-0,018-8097
= 166,9 W /(m-K);

^ w w = 2 9 S 3 W / ( m ,' K );
3,34-10«
2953-43,3 ’ .

. ^ = l O T W = 3’207- 3’2m ;
, un 166,9-43,3 _ QC70^
V1 3,14-0,018-5478
Tā kā otrajā tuvinājumā aprēķinātās // = 3,2 m un tv 1 =
= 86,7°C ir tuvas pieņemtajām vērtībām, tad var uzskatīt, ka
uzdevums atrisināts: S = 26,l m2; //= 3,2 m; n= 144; M2= 1,51 kg/s.
LITERATŪRA (2. nodaļai)

2.1. Nagla J., S aveļjevs Р., Ciemiņš R. Siltumtehnikas pamati. — 2. pārstrād.


izd. — R.: Zvaigzne, 1981. — 356 lpp.
2.2. Tehniskā rokasgrām ata / V. Ivanovska red. — R.: Liesma, 1971. — 1. d.
606 lpp.
2.3. Жидкометаллические теплоносители / В. М. Боришанский, С. С. Кутате-
ладзе, И. И. Новиков, О. С. Федынский. — 3-е изд. — М.: Атомиздат,
1976. — 328 с.
2.4. Исаченко В. П., Осипова В. А., Сукомел А. С, Теплопередача. — 4-е
изд. — М.: Энергоиздат, 1981. — 417 с.
2.5. Краснощеков Е. А., Сукомел А. С. Задачник по теплопередаче. — 3-е изд.,
перераб. — М.: Энергия, 1975. — 280 с.
2.6. Лыков А. В. Теория теплопроводности. — М.: Высшая школа, 1967. —
599 с.
2.7. Михеев М. А., Михеева И, М. Основы теплопередачи. — М.: Энергия,
1973 — 320 с.
2.8. Сборник задач по термодинамике и теплопередаче / А. В. Болгарский,
В. И. Голдобеев, Н. С. Идиатуллин, Д. Ф. Толкачев. — М.: Высшая
школа, 1972. — 304 с.
2.9. Теплотехнический справочник / Под общ. ред. В. Н. Юренева и П. Д. Л е ­
бедева. — 2-е изд., перераб. — М.: Энергия, 1976. — Т. 2. 896 с.
3. n o d a ļ a

KATLU IEKĀRTAS
A pzīm ējum i

W — mitruma daudzums cietā vai šķidrā kurināmā (%)


A — pelnu daudzums „ „ „ „ (%)
Sp — pirīta sēra daudzums cietā vai šķidrā kurināmā (% )
S 0 — organiskā „ ,, „ „ „ „ (%)
Sg gaistosa ,, ,, ,, ,, ,, ,, ( /0 )
C — oglekļa daudzums cietā vai šķidrā kurināmā (% )
H — ūdeņraža „ „ „ „ „ (%)
N — slapekļa „ „ „ . „ „ (%)
O — skabekļa „ „ _ „ „ (%)
Indeksi: s — kurināmā sausa m asa, deg — degoša m asa,
d — darba masa
CH4 — metāna daudzums gāzveida kurināmā (% )
C2H6 — etāna „ „ „ (%)
C3H8 — propānā „ „ „ (%)
C4H10 — butana „ „ „ (%)
Qad — kurināmā darba m asas augstākais sadegšanas siltum s
(kJ/kg, kJ/m3)
Qzd — kurināmā darba m asas zemakais sadegšanas siltum s
(kJ/kg, kJ./m3)
B n.k — nosacīta kurināmā patēriņš (kg/s)
B — dabiskā kurināmā patēriņš (kg/s, m3/s)
V° — kurināmā sadedzināšanai teorētiski nepieciešamais gaisa
daudzums (m3/kg, m3/m3)
Vn20 — teorētiskais slāpekļa daudzums dūmgāzēs (m 3/kg, m 3/m3)
V r o 2 — sauso t'rīsatomu gāzu daudzums dūmgāzēs (m 3/kg, m3/m3)
V h 2 o ° — teorētiskais ūdens. tvaika daudzums dūmgāzēs (m 3/kg,
m3/m3)
Vh2o — ūdens tvaika daudzums dūmgāzēs, ja a > l (m 3/kg, m3/m3)
Vd — kopējais dūmgāzu daudzums (m 3/kg, m3/m3)
a — gaisa patēriņa (pārpilnības) koeficients (siltumtehnisko ap­
rēķinu formulās — siltumatdeves koeficients; W/(m2 -K))
R 0 2 — sauso trīsatomu gāzu daudzums dūmgāzēs (%)
Hā° — dūmgāzu entalpija, ja a = 1 (kJ/kg, kJ/m3)
Hg° — gaisa entalpija, ja « = 1 (kJ/kg, kJ/m3)
t — temperatūra (°C)
T — temperatūra (K)
Hd — dūmgāzu entalpija, ja a > l (kJ/kg, kJ/m3)

240
Qi — katla agregāta lietderīgi izmantotais siltums (kJ/kg,
kJ/m3)
сļi — katla agregata lietderīgi izmantotais siltums (% )
Q2 — siltuma zudumi ar aizplūstošajām dūmgāzēm (kJ/kg, kJ/m3)
я2 — „ „ „ „ ■ „ (%)
Q3 — kurināmā ķīmiski nepilnīgas sadegšanas zudumi (kJ/kg, kJ/m3)
#3 и ,1 ,, ,, ,, 1 (% )
Qi — kurināmā mehāniski nepilnīgas sadegšanas zudumi (kJ/kg, kJ/m3)
#4 — „ „ „ „ (%)
Qs — siltuma zudumi apkarteja vide (kJ/kg, kJ/m3)
— „ „ „ „ (%)
Qe — siltum a zudumi ar izdedžiem (kj/kg)
#6 — „ „ „ „ (% )
rļkb — tvaika katla bruto lietderības koeficients (%)
Dp — pārkarsēta tvaika daudzums (kg/s)
D" — piesātināta tvaika daudzums (kg/s)
Dn — nopūstā ūdens daudzums (kg/s)
hp un hu — pārkarsēta tvaika un barošanas ūdens entalpija
(kJ/kg)
h" — piesātinātā tvaika entalpija (kJ/kg)
h' — nopūstā ūdens entalpija (vārīšanās temperatūrā atbilstoši
spiedienam katlā) (kJ/kg)
qn — kurtuves ārdu termiskā slodze (kW/m2)
qv — kurtuves tilpuma termiskā slodze (kW/m3)
Vk — kurtuves tilpums (m3)
R — kurtuves ārdu laukums (m2)
k — siltum pārejas koeficients (W/(m2-K))

3.1. K U R IN Ā M Ā DEGŠANAS APRĒĶINI


Kurināmā sastāva aprēķini
3.1. tabula
Koeficienti kurināmā sastava pārrēķināšanai
M ekle tais m a s a s s a s t ā v s
Dotais m a s a s
sa s t ā v s
da rba sa u s ā degošā

100 100
Darba 1 1 0 0 - U7d 1 0 0 - ( 4 d+ lFd)
1 о.

100
1
о
0

Sausā 1
100 100—Aa
о
о

m - ( A ā+№ )
1

Degošā 1
100 100

16 — 2149 241
3.2. tabula
Dažu cieto un šķidro kurināmo sastāvs

Kurinām ā d arba m a sa (%)


K u rin ā m ā ie g u ves
vieta, mārka
Ad V V Cd Hd Nd Od

Doņecas baseins, 10,0 15,3 1,6 0,9 ‘59,4 3,9 1,0 7,9
Doņecas J\
Pečoras baseins, 5,0 18,1 0,8 64,8 4,1 1,4 5,8
Vorkutas 7K
Kuzņeckas baseins, 8,0 9,2 0,5 68,3 4,8 1,8 7,4
Kuzņeckas T
Kanskas—Ačinskas
baseins, Iršas— 33,0 6,0 0,2 43,7 3,0 0,6 13,5
Borodinskas B2
Frēzkūdra 50,0 6,3 0,1 24,7 2,6 1,1 15,2
Gabalkūdra 40,0 6,6 0,2 30,9 3,2 1,3 17,8
M alka 30,0 1,0 34,2 4,3 30,5
M azuts ar mazu 2,0 0,15 0,5 85,0 10,9 0,55
sēra saturu,
M-40
Destilāts (TFIB) — — 1,0 86,0 13,0

3.3. tabula
Dažu PSR S gazes vadu dabasgazes sastavs

Gazes s a s t ā v s (% tilp u m a vienībā)


G āzes v a di
CH4 C2H6 C3H, C4H|o CSH,2 H2 n2 co2

S aratova—M askava 84,5 3,8 1,9 0,9 0,3 7,8 0,8


S ara to v a —Gorkija 91,9 2,1 1,3 0,4 0,1 — 3,0 1,2
Karabulaka—Groznija 68,5 14,5 7,6 3,5 1,0 — 3,5 1,4
Rudki—Minska—Viļņa 95,6 0,7 0,4 0,2 0,2 — 2,8 0,1 ,
L atvijas PSR izman­ 93,47 2,56 0,89 0,25 2,72 0,11
tojamā gāze

Aprēķinu piemēri

3.1.1. Aprēķināt Pečoras baseina Vorkutas akmeņogļu sauso


un degošo masu, ja zināma darba masa.
Darba masas sastāvs (3.2. ta b u la):
№d= 5,0%; y4d= 18,1 %; Spd+ S od= 0,8%; Cd^64,8% ; Hd= 4,l% ;
Nd= l,4 % ; Od=5,8%.
242
Atrisinājum s. Izmantojot- 3.1. tabula dotos koeficientus, ap­
rēķina
1) akmeņogļu sauso masu:

H ,= HaT o ^ = 4-‘ - ~ ū ^ “ 4-32%-

V + S o , , ( V + V ) - i^ = 0 , 8 . - J ^ . 0 , 8 4 % ,

N’ " NaT o o ^ = 1-4 ' - i ( ^ = 1'470/-

■4" - ' 4 ll_ ī ā ^ W ' - 1 8 ’ 1' _ īo 5 ^ 5 ' l9 '05%-


Parbauda aprēķinu pareizību:
Cs + Hs + Sps + Sos + Ns-M s =
= 68,21+4,32+0,84 + 6,11 + 1,47+19,05=100%;
2) akmeņogļu degošo masu:
Cdeg = e d' ļ ^ - _ . x =64,8 100
1 0 0 -(,4 d+№d) ’ 100-(18,1 + 5)
= 84,27%,
100 „, 100
Hdeg = Hd- — — T-^ļ— =4,1 •
1 0 0 -(A d+ r d) ’ 1 0 0 -(1 8 ,1 + 5 )
= 5,33%,
100
Spdeg+ S 0deg= (Spd+ Sod)'
1 0 0 - ( ^ d+ ir d)

= 0’8 ' l o b - n C t + i r “ 1’041* ’

° d'8 = 01 1 0 0 - (A‘ + IT«) ” 6,8■ 1 0 0 -(1 8 ,1 + 5 ) “ 7,540/" •


fvfdeg= Nd - - - =1,4- 100
1 0 0 -(,4 d+№d) ’ 100-(18,1 + 5)
= 1,82%.
Pārbauda aprēķinu pareizību:
Qieg_ļ_]ļ<ieg_ļ.SpdeS+ S0deg+ OdeS + Ndeg =
= 84,27 + 5,33 +1,04 + 7,54 +1,82 = 100 %.
16 * 243
K U R IN Ā M Ā SADEGŠANAS SILTUMA APRĒĶINI

Aprēķinu izteiksmes

Cietiem un šķidriem kurināmiem zemāko sadegšanas siltumu


.aprēķina pēc formulas
VQzd= 339Cd+ 1031Hd—109(0d—Sgd) —25l^a (kJ/kg). (3.1)
Sakarība starp zemāko un augstāko sadegšanas siltumu
Qzd= Qad—25(9Hd+ W &) (kJ/kg). (3.2)
Gāzveida kurināmiem zemāko sadegšanas siltumu aprēķina pēc
iorm ulas
v Qzs= IO8 H2 + I 26 CO+ 23 4 H2S + 358 CH4+ 638 C2H6 +
+ 9 1 3 C3H8 + 1187C4Hio+ I4 6 IC 5H 12 (kj/m3). (3.3)
Pārrēķināšanai uz nosacīto kurināmo izmanto formulu
Bn.\=BX (kg/s), ' (3.4)

Qzd
29310

Aprēķinu piemēri

3.1.2. Aprēķināt augstāko un zemāko sadegšanas siltumu Kuz-


ņeckas baseina T m arkas akmeņoglēm.
Atrisinājum s. Minēto ogļu darba m asas sastavs (3.2. tabula):
U?d= 8% ; y4d=9,2% ; SPd+ S od= 0,5%; Cd= 68,3 %; Hd= 4,8%;
Nd= 1,8%; Od=7,4%.
Zemakais sadegšanas siltums
Qzd= 339Cd+1031 Hd-1 0 9 (Od- Sgd) - 2 5 =
= 339-68,3+ 1031-4,8-109(7,4 —0,5) - 2 5 - 8 =
= 27 149 kJ/kg.
A ugstākais sadegšanas siltums
Qad==Qzd+25(9H d+ Wā) =27 149+25(9-4,8 + 8) =
= 28 429 kJ/kg.
3.1.3. Aprēķināt zemāko un augstāko sadegšanas siltumu Pe-
■čoras baseina Vorkutas № akmeņoglēm, ja Cdes = 84,25%; Hdeg:=
= 5,33%; Spdeg+ S 0deg= 1,04%; Odes=7,54% ; Ndes= l,8 2 % ; ^ s=
= 19,05%; WA= 8% .
244
Atrisinājum s. Aprēķina akmeņogļu darba masu:
00-
A ^ A . _ ™ j r L =, 19,05. j o o _ 8 _ = l7f53%.
- ī o o - ' 19'0 5 '
100-(/4d+ lP d)
Cd = Cdes-
100

l ° ° H 1l07f + 8 ) - 6 2 .7 5 % ;

H„ 1 0 0 -(* ■ + * * ) 5„ 1 0 0 - (17,52+8)
100 ’ 100
= 3,97%;
№ _ №w 1 0 0 - ( ^ + ^ ) _ 100—(17,52 + 8)
100 ’ 100
= 1,36%;
0 ,w 10 b -(A * + V * ) ?ļ51 100-(17,52 + 8)
100 ’ 100
= 5,62%;
1 0 0 -(A d+ lF d)
S Pd+ Sod= (Spdes+ So
100
. , , 0 4 - 1 0 0 - ( . 7 j » ļ ») = 077% :

Zemākais sadegšanas siltums


Qzd= 339Cd+1031 Hd- 1 0 9 (Od- Sgd) - 25 R7d=
= 339 •62,75 +1031 •3,97 -1 0 9 (5,62 - 0,77) - 25 •8 =
= 24 637kJ/kg.
A ugstākais sadegšanas siltums
Qad==Qzd+25 (9Hd+ Wā) = 24 637+25 (9-3,97 + 8) =
= 25730kJ/kg.
3.1.4. Aprēķināt zemāko sadegšanas siltumu gāzes vada Sara-
tova—Gorkija dabasgāzei.
Atrisinājum s. Gāzes vada Saratova—Gorkija gāzes sastāvs
(3.3 tabula): CH4= 91,9%; C2H6= 2,1%; C3H8=1,3% ; C4H10=
= 0,4%; C5H12= 0,1,%; N2= 3,0%>; C 0 2= l,2% .
Zemākais sadegšanas siltums
Qzā = 358CH4+ 638C2H6+ 913C3H8+1187C4H!0+
; +1461C2Hi2= 358-91,9 + 638-2,1+913-1,3 +
+1187-0,4+1461-0,1 =36 045 kJ/m3.
245
3.1.5. Katlu maja diennakti patere 10 tonnu mazuta (ar zemu
sēra saturu). Aprēķināt kurināmā patēriņu nosacītajās tonnās.
A trisinājum s. Mazuta darba masas sastāvs (3.2. tabula):
W* = 2 % ; i4d = 0,l'5% ; Spd + Sod = 0,5% ; Cd = 85,0% ; № = 1 0 ,9 % ;
Nd + 0 d= 0 ,5 5 % (aprēķinos pieņem ka skabekli).
Kurināmā zemākais sadegšanas siltums
Qzd = 339Cd +1031 H d - 1 0 9 (O d - Sgd) - 25 №d =
= 339 •85,0 +1031 •10,9 - 1 0 9 (0,55 - 0,5) - 25 •2 =
= 39 997 kJ/kg.

Aprēķina siltuma ekvivalentu:

x Q*d 39997 .- 1 36
29310 29310 ’ '

Kurināmā patēriņš nosacītajās tonnās:


B nx = B X = 1 0-1,36= 13,6 tonnas nosacītā kurināmā.
3.1.6. Siltumnīcu kompleksam siltuma slodzes segšanai izda­
lītas 2000 tonnas nosacītā kurināmā. Aprēķināt, cik daudz kuri­
nāmā būtu jāsaņem, ja siltuma slodzi segtu: 1) ar Doņecas ba­
seina JX markas akmeņoglēm; 2) ar frēzkūdru; 3) ar mazutu.
A trisinājum s. 1) Donecas baseina ,21 ogļu darba masas sastāvs:
№d= 1 0 ,0 % ; A d = 15,3%; Spd= l , 6 % ; Sod = 0,9% ; Cd = 59,4% ;
Hd = 3,9 % ; Nd = 1,0 % ; Od= 7 ,9 % .
Zemakais sadegšanas siltums
Qzd = 339Cd+ 1031Hd— 1 0 9 (0 d —Sgd) —2 5 W a =
= 339 •59,4 +1031 •3,9 — 109(7,9—2 , 5 ) - 2 ,5 - 1 0 =
= 23 319 kJ/kg.

Siltuma ekvivalents
_ & * _ = J 3 3 i9
29310 29310

Siltuma slodzes segšanai nepieciešamais šo akmeņogļu dau­


dzums:
5 =_B n^ 2000 =
X 0,795

2) Frēzkūdras darba masas sastāvs: W i = 50,0% ; A d = 6,3%;


Spd + Sod = 0 ,l% ; Cd = 24,7% ; № = 2,6% ; Nd= l , l % ; Od= 1 5 ,2 % .
Zemākais sadegšanas siltums
Qzd = 339Cd +1031 H d - 1 0 9 (O d - Sgd) - 25 lFd =
= 339-24,7+1031 -2 ,6 — 109(15,2—0 ,1 ) - 2 5 - 5 0 ,0 =
= 8158 kJ/kg.

246
Siltuma ekvivalents
Q zd 8158
X-- -=0,278.
29 310 29 310
Siltuma slodzes segšanai nepieciešamais frēzkūdras daudzums
B n. k 2000
B-. =71 9 4 1.
X 0,278'
3) Mazuta zemākais sadegšanas siltums Qzd= 3 9 997kJ/kg un
siltuma ekvivalents X = 1,36 (sk. 3.1.5. piem ēru).
Siltuma slodzes segšanai nepieciešamais mazuta daudzums
Bn.i, 2000
B= r = 1470,61.
1,36

CIETA UN ŠĶIDRA KU RIN Ā M Ā DEG ŠAN AS APRĒĶINI

Aprēķinu izteiksmes

Viena kilogram a sadegšanai teorētiski nepieciešamais gaisa


daudzums
V° = 0,0889Cd + 0,266Hd + 0,033 (S gd - Od) (m3/k g ) . (3.5)
Teorētiskais slāpekļa daudzums dūmgāzēs

VN2= 0,79V °+0,008N d (m3/k g ). (3.6)

3.4. tabula
Gaisa patēriņa koeficienta izvēle dažādām kurtuvēm

G aisa patēriņa k oeficien ts a kurinām iem

kūd­ gāz­
antracītam akm eņoglēm rai šķidram veida

N em ehanizētās n e­ 1 ,3 0 ... 1,35 1 , 3 . . . 1,4 — — —


k u stīgo ārdu
kurtuves
Šahtas veida 1,4
kurtuves ar
slīpiem ārdiem
Ķ ēžu ārdu kurtuves 1 , 5 . .. 1,6 — — — —

K am erveida kurtuves 1,25 1,2 1,2 — — ..

cietiem kurinām iem


K am erveida kurtuves 1 ,0 2 ... 3,10
šķidriem kurinā­
miem
K am erveida kurtuves 1,10
gāzveida
kurinām iem

247
Sauso trīsatomu gazu tilpums
VrRo2= 0,0187Cd+ 0,007Sgd (m 3/k g ). (3.7)
Teorētiskais ūdens tvaika daudzums

V h 2o = 0,111 H d + 0,0124 № d + 0,0161 V ° ( m 3/ k g ) . (3.8)


Ūdens tvaika daudzums dumgazes

l/H2o = F H 2o + 0 ,0 1 6 1 ( a - l ) V ° ( m 3/ k g ) ! (3.9)
Kopējais dumgazu tilpums

l/d = V r o 2+ V n 2+ V h2o + ( a — 1) V° (m 3/k g ) . (3.10)

Aprēķinu piemēri

3.1.7. Aprēķināt 1 kg mazuta sadedzināšanai teorētiski nepi


ciešamo gaisa daudzumu un kopējo dūmgazu tilpumu, kas rodas
degšanas procesā kamerveida kurtuvē.
A trisinājum s. Mazuta darba masas sastāvs: W d= 2 % ; j4d =
0,15%; Spd + S o d = 0,5%; C d = 85,0%; H d = 1 0 , 9 % ; N d + 0 d = 0 , 5 5 %
(aprēķinos pieņem ka skabekli).
Teorētiski nepieciešamais gaisa daudzums
F ū= 0,0889Cd + 0 , 2 6 6 H d + 0 , 0 3 3 (S gd - O d) =
= 0 , 0 8 8 9 •85,0+0,266 -10,9+0,033 (0,5 - 0,55) =
= 10,46 m 3/kg.

Teorētiskais slāpekļa daudzums dūmgāzēs:

Vn 2= 0,79 V° = 0,79 •10,46 = 8,26 m3/kg.


Sauso trīsatomu gāzu daudzums
V ro 2= 0,018 7 C d + 0,007Sgd = 0,0187 •85,0 + 0,007 •0,5 =
= l,5 9 m 3/kg.

Teorētiskais ūdens tvaika daudzums

Vļi2o = 0,l l l H d + 0 , 0124 W ā+ 0 , 0161 V° =


= 0,111-10,9+0,0124-2+0,0161-10,46= '
= l,4 0 m 3/kg.

Izm antojot 3.4. tabulu, pieņem, ka gaisa patēriņa koeficients


a = l,l.
Ūdens tvaika daudzums dūmgāzēs
F h 2o = 1/ h 2o° + 0,0161 ( a — 1) V °=
= 1,40+0,0161 ( 1 , 1 - 1 ) 1 0 , 4 6 = 1,42 m3/kg.

248
Kopējais dumgāzu tilpums
Уа = Vro2+ K n 2° + Kh2o + ( cc — 1) V ° =
= 1,59 + 8,26 + 1 ,4 2 + (1,1 - 1 ) 10,46 = 12,32 m3/kg.
3.1.8. Aprēķināt dūmgāzu daudzumu, kas rodas, sadedzinot
kūdru slīpo ārdu kurtuvē.
A trisinājum s. Kūdras darba masas sastāvs: Ц7Й= 50% ; A ā =
= 6,3% ; Sgd = 0,1 % ; Cd = 2 4 ,7 % ; H d = 2,6% ; Nd= l , l % ; Od =
= 15,2%.
Teoretiski nepieciešamais gaisa daudzums
V° = 0,0889Cd + 0,266Hd + 0,033 ( 5 gd - Od) =
= 0,0889 •24,7 + 0,266 •2,6 + 0,033 (0,1 - 1 5 ,2 ) =
= 2,39 m3/kg.
Teorētiskais slāpekļa daudzums dūmgāzēs
Vn 20= 0,79V °+ 0,008N d = 0,79 •2,39+0,008 •1,1 = 1,9 m3/kg.
Sauso trīsatomu gāzu tilpums:
Fro2= 0,0187Cd+ 0,0 07 S g? = 0,0187-24,7+0,007-0,1 =
= 0,46 m 3/kg.
Teorētiskais ūdens tvaika daudzums

V h 2o° = 0, l l l H d+ 0 ,0124 Wd+ 0 ,0161 V °=


= 0,111 •2,6+0,0124 •50+0,0161 •2,39 = 0,95 m3/kg.
Saskaņā ar 3.4. tabulu slīpo ārdu kurtuvei gaisa patēriņa
koeficientu pieņemam a = l , 4 . Ūdens tvaika daudzums dūmgāzēs
Vh2o = У н 2о°.+0,0161 (а -1 ) = 0,9 5 + 0,0161 •0,4 •2,39 =
= 0,9 6 m 3/kg.
K opējais dūmgāzu tilpums
y d= Vro2+ 1/ n2° + Ун2о + ( а — 1) =
' = 0,46 + 1 ,9 + 0,96 + (1,4 - 1 ) 2,39 = 4,28 m3/kg.

G Ā Z V E ID A KĻIRINAMA DEG SAN AS APRĒĶINI

Aprēķinu izteiksmes

D egšanai teorētiski nepieciešamo m inim ālo gaisa daudzumu


aprēķina šādi:

V ° = 0,0478 [ 0,5(C O + H2/) + 1,5H2S + 2CH 4+

+ 2 ^ m + — j CmHn —Ог1 (m 3/m 3). (3.11)

249
Slapekļa daudzums dumgazēs, sadegot 1 m3 gazveida kuri­
nāmā:

VNi° = 0 , 7 9 V ° + - ^ (m3/m 3). (3.12)

Sauso trīsatomu gāzu daudzums


F r o 2= 0,01 (C 0 2+ СО + H2S + CH4+ EmCmHn) (m3/m 3) .
(3.13)
Teorētiskais ūdens tvaika daudzums:

Ун2о °= 0,01 (H2S + H2+ 2 1 - CmHn+ 0,0124d) +

+ 0,0161 V0 (m 3/m 3), (3.14)

kur d — gāzveida kurināmā mitrums; praktiskiem aprēķiniem to


var pieņemt 10 g/m 3.
Dūmgāzu kopējo tilpumu, ja a > l , aprēķina pēc form ulas
(3.10).

Aprēķinu piemēri

3.1.8. Tvaika katla kurtuvē sadedzina gāzes vada Rudki—


M inska— Viļņa gāzi. Aprēķināt degšanai teorētiski nepieciešamo
gaisa daudzumu un sadegšanas produktu tilpumu izejā no kur­
tuves.
A trisinājum s. Gāzes vada Rudki— M inska— Viļņa sastāvs;
CH4= 95,6% ; C2H6= 0 ,7 % ; C3H 8= 0 ,4 % ; C4H 10= 0 ,2 % ; C5H I2 =
= 0,27o; N2= 2,8% ; C 0 2= 0,1% .
Degšanai teoretiski nepieciešamais gaisa daudzums

V » = 0,0478 [o,5 (С О + H2) + 1,5H2S + 2CH 4+ .

+ 2 ^m + —
ķ ^ CmHn — 0 2 ] =

= 0,0478 [ 2 -9 5 ,6 + ( 2 + ^ - ) 0 ,7 + ( з + - ^ - ) о , 4 +

+ ( 4 + - ^ - ) 0 ,2 + ( 5 + ^ - ) 0 ,2 ] = 9 ,4 9 m3/m 3.

Slāpekļa daudzums dūmgāzēs

F n 2° = 0 ,7 9 +^ = 0 ,7 9 •9 ,4 9 + ^ = 7 ,5 3 m3/m 3.

250
Sauso trīsatomu gazu daudzums

V ro2= 0,01 ( C 0 2+ C O + H 2 S + C H 4 + Sm C m H n ) =

= 0 ,0 1 (0 ,1 + 95,6 + 2 ■0,7 + 3 •0,4 + 4 •0,2 + 5 •0,2) =

= 1,00 m 3/ m 3.

Teorētiskais ūdens tvaika daudzums

Vh 2o° = 0,01 ( H 2S + H 2+ S y .C m H n + 0 ,0 1 2 4 r f) + 0,01611/°=

= 0,01 ( - i - 9 5 , 6 + | - 0 , 7 + - | - 0 , 4 + ^ - 0 , 2 + Y ‘ 0,2 +

+ 0,0124 •10 ) + 0,0161 •9,49 = 2,12 m3/m 3.

Izm antojot 3.4. tabulu, pieņem gaisa patēriņa koeficientu


c c = l ,l .
Ūdens tvaika daudzums dūmgāzēs
Vh 2o = Fh 2o° + 0,0161 ( a — 1) V° = 2,12 + 0,0161 (1,1 - 1 ) 9 ,4 9 =

= 2,13 m3/m 3.

Kopējais dūmgāzu daudzums

V d= V"ro2+ Kn 20+ V"h2o + ( a — 1) V °=

= 1,00 + 7 ,5 3 + 2 ,1 3 + (1,1 - 1 )9 ,4 9 = 1 1 ,6 1 m3/m 3.

D Ū M G Ā Z U ENTALPIJAS APRĒĶINS

Aprēķinu izteiksmes

Dūmgāzu entalpiju, ja a = l , aprēķina šādi:


H a ° = (c/co2V'Ro 2+ c/N2l/ N20+ c /H2o l/ H2o0)^(kJ/kg vai kJ/m3).
(3.15)
Ja a > l , tad
H d = H ā° + ( a - l ) H g° (kJ/kg vai kJ/m3), (3.16)

kur H g° = c's V°t (kJ/kg vai kJ/m3).


Gāzu un gaisa īpatnējās siltumietilpības c' dotas 3.5. tabulā.

251
3.5. tabula
Gazu un gaisa īpatnējas siltumietilpības c '(k J /(m 3 •K ))

T em peratūra M itrs
<°c> co2 n2 02 h 2o co gaiss

0 1,600 1,295 1,306 1,494 1,299 . 1,320


100 1,700 1,296 1,318 1,505 1,302 1,325
200 1,787 1,300 1,335 1,522 1,307 1,330
■ 300 1,863 1,307 1,356 1,542 1,317 1,343
400 ■ 1,930 1,316 1,378 1,565 1,329 1,350
500 1,989 1,328 1,398 1,590 1,343 1,365
600 2,041 1,340 1,417 1,615 1,357 1,380
700 2,088 1,356 1,434 1,641 1,372 1,395
800 2,131 1,367 1,450 1,668 1,386 1,410
900 2,169 1,380 1,465 1,696 1,400 1,425
1000 2,204 1,392 1,478 1,723 1,413 1,435
1100 2,235 1,403 1,489 1,750 1,425 1,458
1200 2,264 1,414 1,500 1,777 1,436 1,465
1300 2,290 1,425 1,511 1,803 1,447 1,473
1400 . 2,314 ' 1,435 1,520 1,828 1,457 1,482
1500 2,335 1,444' 1,529 1,853 1,469 1,494
1600 2,356 1,453 1,538 1,876 1,475 1,503
1700 2,374 1,461 1,546 1,900 . 1,483 1,510
1800 2,391 1,469 1,554 1,921 1,490 1,520
■ 1900 2,417 ■- 1,476 1,562 1,942 1,497 1,524-
2000 2,422 1,483 1,569 1,963 1,504 1,530

Aprēķinu piemēri

3.1.9. Ķēžu ārdu kurtuvē sadedzina Doņecas baseina antra­


cītu, kura darba masas sastāvs ir šāds: W ā = 7,5% ; ^4d= 19% ;
Sgd= 1,5%; Cd = 68% ; № - 1 , 5 % ; N d= 0,6% ; Od= l ,9 % .
Izeja no kurtuves dumgazu temperatūra £ = 1 10 0°C . Aprēķināt
dūmgāzu entalpiju.
A trisinājum s. Teorētiski nepieciešamais gāisa daudzums
V ° = 0,089Cd + 0,266Hd + 0,033 ( Sgd — Od) =
= 0,089 •68+0,266 -1,5 + 0,033 (1,5 - 1 , 9 ) = 6,45 m3/kg.
Teorētiskais slāpekļa daudzums
V n 2° = 0,79 V ° + 0,008Nd = 0,79 •6,45 + 0,008 •0,6 = 5,09 m3/kg.

Sauso trīsatomu gāzu daudzums


Vro2= 0,0187Cd+ 0,007Sgd = 0,0187 •68 + 0,007 •1,5 =
= 1,28 m3/kg.
Teorētiskais ūdens tvaika daudzums
Vh2o°= 0 ,1 l l H d + 0 , 0124 W* + 0,0161 V °=
= 0,111 •1,5+0,0124-7,5 + 0,0161 -6,45 = 0,36 m3/kg.
Р ес 3.4. tabulas pieņem gaisa patēriņa koeficientu a = l,5.
Ūdens tvaika daudzums dūmgāzēs

У н 2о = У н 2о° + 0,0161 ( а - 1) F° = 0,36+0,0161 (1 ,5 -1 )6 ,4 5 =


= 0,41 m3/kg.

Ja a = l , dūmgāzu entalpija

H'ā°= {c'co2V-Ro1+ c'N2V ļļ° + c,s_2oVB.2o ° ) t =


= (2,235 •1,28 +1,403 •5,09 + 1,750 •0,36) 1100 =
= 11 693,0 k j/k g.

Teorētiski nepieciešamā gaisa daudzuma entalpija


H g0= c ' g V ° t = 1,458 •6,45 •1100= 10 344,5 kJ/kg.

Ja gaisa patēriņa koeficients a = l,5, dūmgāzu entalpija

# d = # d ° + (a — l ) # g° = 11 651 ,6+ (1,5 — 1) 10 344,5 =


= 16 823,85 kJ/kg.

3.1.10. Tvaika katlā sadedzina dabasgāzi: C 0 2= 0,3%-; CH4=


- 8 9 ,9 % ; C2H6= 3,1% ; C3H8= 0,9% ; C4H 10= 0,4% ; N2= 5,2% ;
0 2= 0 ,2 % - Aprēķināt aizejošo dumgazu entalpiju, ja dumgazu
temperatūra 150 °C, gaisa patēriņa koeficients a = l ,3 5 .
A trisinājum s. D egšanai teorētiski nepieciešamais gaisa dau­
dzums

F °=0,0478 [ o ,5 (C O + H2) + l,5H 2S + 2CH 4+

+ 2 ļ m + — )ļ СшНп — 0 2] =

= 0,0478 [ 2 - 89 ,9+ ( 2 + -^ -) 3 ,1 + ( з + - ^ - ) 0,9+.

+ ( 4 + - ^ - ) 0 , 4 - 0 ,2 ] = 9,44m 3/m 3.

Slāpekļa daudzums dūmgāzēs

l/N?° = 0,79У«+ = 0 , 7 9 •9 ,4 4 + - M - = 7,5 m3/m 3.

Sauso trlsatomu gāzu daudzums


У ею2= 0,01 ( C 0 2 + СО + H 2S + C H 4 + 2 m C m H n ) =
= 0,01 (0,3 + 89,9 + 2 -3 ,1 + 3 -0 ,9 + 4-0,4) = 1,00 m3/m 3.

253
Teorētiskais ūdens tvaika daudzums

V h 2o °= 0 ,0 1 ( H 2 S + H 2 + 2 CmHn + 0,0124d) +0,01611/» =

= 0,01 (-1 -.8 9 , 9 + y ' 3, l + y - 0 , 9 + ~ 0 ; 4 +

+ 0,0124 -ī o ) +0,0161-9,44 = 2,1 m3/m 3.


Ūdens tvaika daudzums dūmgāzēs
V h 2o = F h 2o ° + 0 , 0 161 ( a - 1) V®= 2,1 + 0,0161 ( 1,35 - 1) 9,44 =
= 2,15 m3/m 3.
Ja a = 1, dūmgāzu entalpija
H ā °= ( c / c o 2 V r o 2 + c / n 2 F n 2° + c ' h 2o 1^ h 2o ° ) ^ =

= (1 ,7 4 3 -1 ,0 + 1 ,2 9 8 -7 ,5 + 1 ,5 1 4 -2 ,1 ) 150 = 2198,55 k j/m 3.


Teorētiski nepieciešamā gaisa daudzuma entalpija
H go = c'g VH = 1,327 •9,44 •150 = 1879,03 kJ/m3.
Ja a = l , 3 5 un ^ = 15 0°C , dūmgāzu entalpija
H i = H do + (a - 1 ) H go = 2 1 9 8 ,5 5 + ( 1 , 3 5 - 1) 1879,03 =
= 2856,2 kJ/m3.

KATLA AG REG ĀTA SILTUMA BILANCE

Aprēķinu izteiksmes

Katla agregāta siltuma bilances vienādojum s:


Q = Ql + Q2 + Q 3 + Q 4 + Q s + Q 6 - (3.17)
Kurtuvē ievadītais siltuma daudzums
Q = Qzd+ Q g+ Q k (J/kg vai kJ/m3). (3.18)
Katla agregātā ar gaisu (uzsildītu ārpus katla agregāta)
ievadītais siltuma daudzums
Q ģ —aV°c'gAt (kJ/kg vai kJ/m3). (3.19)
Kurināmā masas siltums
Q k = C k d4 (kJ/kg vai kJ/m3). (3.20)
Kurināmā darba masas īpatnējā siltumietilpība
Ckd = Cks (10Q — №d) /1 0 0 + Ch 2o W aJ100 (k J /(k g -K )). (3.21)
Kurināmā sausās masas īpatnējā siltumietilpība:
antracītam Cks= 0,921 k J /(k g -K );
akmeņoglēm Cks= 0,962 k J /(k g -K );
brūnoglēm cks= 1,088k J /(k g -K );
kūdrai cks= 1,297 k J /(k g -K );
mazutam Ckd= 1,74 + 0,0025^ kJ/ (k g -K ).
Katla agregātā lietderīgi izmantotais siltuma daudzums

Q i = Ļ [ D v (hī>- h a) + D " ( h " - h u) + D n ( h ' - h a) ] (kJ/kg vai


£>
kJ/m3). (3.22)

Siltuma zudumi ar aizplūstošajām dūmgāzēm

100- ^ ^ - « ^ ( ī o o - ^ ) ( %) ļ (3.23)

Ķīmiski nepilnīgas sadegšanas zudumi

Qs= 125,5COVg.d 10° ~ y4 (kJ/kg vai k j/m 3) (3.24)

vai ? 3= - ~ 1 0 0 (% )•

Mehāniski nepilnīgas sadegšanas zudumu q± noteikšanai v ar


lietot eksperimentālos datus, kas iegūti, ekspluatējot dažādas kur­
tuves (3.6. tab.).

3.6. tabula
Mehāniski nepilnīgas sadegšanas zudumi dažādām kurtuvēm

M ehāniski nep iln īga s


K u rtuves tips K urinām ais sa d e g ša n a s zudumE
V, (%>

N em ehanizētās n ekustīgo ārdu Antracīts 14


kurtuves A k m eņ ogles 4
B rū nogles 6
M alka 1,5
N eku stīgo ārdu kurtuves ar A ntracīts 13
pneim om ehānisko kurinām ā A km eņogles 5 , 5 . . . 10,5
padevēju B rū nogles 5 , 5 . . . 10
Ķ ēžu ārdu kurtiives ar pn eim o­ A km eņogles
i 6
m ehānisko kurinām ā padevēju B rū nogles 5 ,o . . . 7
Šahtas kurtuves ar slīpiem Gabalkūdra ar 2,5
ārdiem 40%
Gabalkūdra ar 2
lFd= 4 0 %
K oksnes atkri­ 2
tumi ar
Wrd= 5 0 %
Ķ am erveida kurtuves Frēzkūdra 0 , 5 . . . 1,5
A km eņogles 0 , 5 . . . 2,5

255
3.1. att. Siltum a zudum i apkārtēja vide:
1 — tvaika katlam ar p a p ild sild v jrsm ām ; 2 — tvaika katlam .

Siltuma zudumus apkartejā vidē <75 nosaka pec grafika


<3.1. att.).
Siltuma zudumi ar izdedžiem ardu kurtuvēs:

Q 6= ^ ^ ( « i + « c) c ^ 1 (kJ/kg) vai ? 6= - ~ 1 0 0 % . (3.25)

. Kurināmā pelnu dala izdedžos ai un caurbirumos a c tiek pie­


ņemta atkarībā no kurtuves tipa un kurināmā veida.

3.7. tabula

Lielumu ai un ac noteikšana dažam ārdu kurtuvēm

K u rtuves tips K urinām ais + «e

N ek u stīgo ārdu kurtuves B rū n ogles 0,75


A km eņogles 0,8
Antracīts 0,7
Ķ ēžu ārdu kurtuves B rū nogles 0,8
1 ' A km eņogles 0,8
A n tracīts 0,7

Izdedžu temperatūru pieņem ^ = 600 °C, ja tos aizvāc sausā


veidā. Atbilstoši šai temperatūrai pelnu īpatnējā siltumietilpība
Cj=0,942 k J /(k g -K ). Q6 ievēro tikai tad, ja ^4d^ Q z d/420.
Katla agregāta 'bruto lietderības koeficients
. rļkb= 100— {(ļz^rCļs+cļi+Ģs + cļe) (% )• (3.26)

256
Kurināmā patēriņš
Dņ(hņ — hu) + D " ( h " — h u )- h D n (h ' — h u)
---------------------------- ----------------------------------- X

X 100 (k g/s vai m3/s ) . (3.27)


Ekspluatācijā esošiem katliem gaisa patēriņa koeficientu n o­
saka pēc dūmgāzu analīzes datiem un aprēķina šādi:

a=\ 3?6 0 2—0.5CO ' (3'28)


’ I 0 0 - ( R 0 2+ 0 2+ C 0 )

Aprēķinu piemēri

3.1.11. Šahtas kurtuvē ar slīpiem ārdiem sadedzina gabal-


kūdru, kuras temperatūra ir 20 °C. Aprēķināt kurtuvē ievadīto sil­
tuma daudzumu, ja gaisa temperatūra katlu m ājā ir 3 0 °C. Ār-
gaisa temperatūra ir + 5 ° C .
A trisinājum s. Gabalkūdras sastāvu pieņem pēc 3.2. tabulas:
1*7«=40,0%; A d= 6 ,6 % ; Spd+ S od= 0 , 2 % C d = 30,9% ; № = 3,2% ;
№ = 1 ,3 % ; O d = 17,8%.
Kurināmā zemākais sadegšanas siltums
Qzd = 339Cd +1031 № - 1 0 9 (Od - Sgd) - 25 r d =
= 339 •30,9 +1031 •3,2 - 1 0 9 (17,8 - 0,2) - 25 •40,0 =
= 10 855,9 kJ/kg.
Kurināmā sadedzināšanai teorētiski nepieciešamais gaisa dau­
dzums
V° = 0,0889Cd + 0,266Hd+ 0 ,03 3 ( Sgd — O d) =
= 0,0889 •30,9 + 0,266 •3,2 + 0,033 (0 ,2 -1 7 ,8 ) = 3,0 m3/kg.
Siltuma daudzums, ko ievada katla agregātā ar gaisu,
Q g = a F °c gAč.
Pieņem gaisa patēriņa koeficientu o c = l,4 (3.4. tabula).
Qg= 1,4-3; 1 ,3 2 (3 0 -5 ) = 138,6 kJ/kg.
Kurināmā darba masas īpatnējā siltumietilpība
ck* = fts (100 - F d) /100 + CīiļOW*J 100=
■=»1,297(100-40,0)/100 + 4;19-40,0/100 = 2,45 kJ/(kg-K)
( c h 2o — ūdens īpatnējā siltumietilpība 20 °C temperatūrā pie­
ņemta 4,19 k J /(k g -K )).
Kurināmā masas siltums
Qk= = 2 , 4 5 •2 0 = 4 9 kJ/kg.

17 — 2149 257
Kurtuve ievadītais siltuma daudzums
Q = Q zd + Q g + Q k = 10 855,9 + 138,6+ 49 = 11 043,5 k j/k g.
Piezīm e. Kā redzams no piemēra, gadījum os, kad gaiss un ku­
rināmais netiek uzsildīti ar citu siltuma avotu, siltuma daudzums,
ko ievada kurtuvē ar gaisu un kurināmo, ir samērā mazs salīdzi­
nājumā ar kurināmā sadegšanas siltumu. Tāpēc praktiskiem aprē­
ķiniem šādos gadījum os var pieņemt Q = Qzd.
3.1.12. Termocentrālē uzstādīts tvaika katls ar ražīgumu
13,5 kg/s pārkarsēta tvaika. Pārkarsēta tvaika temperatūra 450 °C ,
spiediens 4 M Pa, barošanas ūdens temperatūra 150 °C ,
nopūstā ūdens daudzums 4% no katla ražīguma. Kurināmā patē­
riņš 4 kg/s. Aprēķināt tvaika katlā lietderīgi izmantoto siltuma
daudzumu.
A trisinājums. Nopūstā ūdens daudzums — 4% no katla ra­
žīgum a — sastāda 0,54 kg/s.
Lietderīgi izmantotais siltuma daudzums

Q i = ~ļj [^ p (^p — h\x) - \- D a ( h ' — hu) ] =


£3 .

= — [1 3 ,5 (3 3 3 4 -6 3 4 ) + 0 ,5 4 (1 0 8 7 -6 3 4 )] = 9173 kJ/kg.
4
3.1.13. Tvaika katla kurtuvē sadedzina koksnes atkritumus. A p ­
rēķināt siltuma zudumus ar aizejošajām dūmgāzēm, ja to tem­
peratūra aiz ekonomaizera 160 °C , gaisa patēriņa koeficients dūm-
gāzēs 1,45, gaisa temperatūra katlu mājā 30 °C .
Atrisinājum s. Koksnes atkritumiem darba masas sastāvu
pieņem tādu pašu kā malkai: W ā= 30,0% ; i4d= l , 0 % ; Cd = 34,2% ;
Hd = 4,3% ; 0 d = 30,5% .
Zemākais sadegšanas siltums
Qzd = 339Cd +1031 Hd- 1 0 9 (O d - Sgd) - 25 W ā =
= 339 •34,2 +1031 •4,3 - 1 0 9 •30,5 - 25 •30,0 =
= 11 952 k j/k g.
Kurināmā sadedzināšanai teorētiski nepieciešamais gaisa
daudzums
F° = 0,0889Cd + 0,266Hd + 0,033(Sgd —Od) =
= 0,0889 •34,2 + 0,266 •4,3 - 0,033 •30,5 = 3,18 m3/kg.
Teorētiskais slāpekļa daudzums dūmgāzēs
1/ n 2° = 0,79 l/°+ 0,0 08 N d = 0,79 -3,18 = 2,51 m3/kg.

Sauso trīsatomu gāzu daudzums dūmgāzēs:


F ro2- 0,0187Cd + 0,007Sgd = 0,0187 •34,2 = 0,64 m3/kg.
Teorētiskais ūdens tvaika daudzums dūmgāzēs:
I/h . o0=0,111 Hd + 0,0124 №d + 0,01611/°=
= 0,111 •4,3 + 0,0124 •30,0+0,0161 •3,18 = 0,90 m 3/kg.

258
Dumgazu entalpija, ja a = l un dumgāzu temperatūra 160°C,
# d° = (c'cOaVROa + C '^ • V/N20+ C/h 2O Vīl2Oa)t =
= (1,748-0,64 +1 ,29 8 •2,51 + 1,517- 0,90) 160 =
= 918,5 kJ/kg.

Gaisa entalpija, ja a = l un (= 1 6 0 ° C ,
H e° = c'g VH =1 ,32 8 •3,18 •160 = 675,6 kJ/kg.

Aizplūstošo dūmgāzu entalpija


H&=Htx°+ ( a - l ) / / g° = 9 1 8 ,5 + (1 ,4 5 -1 )6 7 5 ,6 =
= 1222,5 kJ/kg.

Aukstā gaisa entalpija, ja a = l un £= 30°C ,


H &.g = c'g VH = 1,321 •3,18 •30 = 126 kJ/kg.

Siltuma zudumus no mehāniski nepilnīgas sadegšanas pieņe­


mam kā šahtas kurtuvei ar slīpiem ārdiem: <74= 2% (3.6. tabula).
Pieņem, ka kurtuvē ievadītais siltuma daudzums Q = Qzd.
Siltuma zudumi ar aizplūstošajām dūmgāzēm
(tfa-OCatfa.g) (100 — Ģ4)
q2 = ,-------
Q
(1 2 2 2 ,5 -1 ,4 5 -1 2 6 ) ( 1 0 0 - 2 )
= 8,5% .
11 952

3.1.14. Kurtuvē sadedzina Kužņeckas baseina Г markas ogles.


Veicot dūmgāzu analīzi aiz ekonomaizera, konstatēja šādu sa­
stāvu: R 0 2= 1 2 ,5 % ; C 0 = 0,5% ; 0 2= 7% . Noteikt siltuma zudu­
mus, kas rodas ķīmiski nepilnīgas sadegšanas dēļ, un gaisa pa­
tēriņa koeficientu aizplūstošajās dūmgāzēs. Kurināmā mehāniski
nepilnīgas sadegšanas zudumi q4 = 5% .
A trisinājum s. Akm eņogļu darba masas sastāvs: W A= 8 % \
Ла = 9 ,2 % ; Sgd = 0 , 5 % C d = 68,3% ; H d = 4,8% ; Nd= l ,8 % ;
Od = 7,4% .
Kurināmā sadedzināšanai teoretiski nepieciešamais gaisa
daudzums
V°= 0,0889Cd+ 0,266Hd+ 0,0 33 ( Sgd - Od) =
= 0,0889-68,3 + 0 ,2 6 6 -4 ,8 + 0 ,0 3 3 (0 ,5 -7 ,4 ) =7,11 m3/kg.

Sauso trīsatoma gāzu tilpums dūmgāzēs


Fro2= 0,0187Cd + 0,007Sgd = 0,0187 •68,3 + 0,007 •0,5 =
= 1,27 m3/kg.

Teorētiskais slāpekļa daudzums dūmgāzēs


F n 2° = 0,79 V ° + 0,008Nd = 0,79 •7,11 + 0,008 • 1,8 = 5,62 m3/kg.

17* 259
Gaisa patēriņa koeficients aizplustošajas dumgazes

I 0 0 - ( R 0 2+ 0 2+ C 0 )

1 ------ . = 1,46.
1-3 ,7 6 7 - ° ’5 - ° ’5
1 0 0 -(1 2 ,5 + 7 + 0,5)
Sauso dūmgāzu tilpums
l/s.d = l/ Ro2+
1/ n 2° + ( a — 1) V ° =

= 1,27 + 5,6 2+ ( 1 ,4 6 - 1)7,11 = 10,16 m3/kg.


Ķīmiski nepilnīgas sadegšanas zudumi

Q3= 125,5COFs.d..-

= 125,5-0,5-10,16- 1^ ~ 5 = 60 5,6 k j/k g.

Kurināmā zemākais sadegšanas siltums


Qzd = 27 1 4 9kJ/kg (sk. 3.1.2. piem ēru).
Pieņemam Q = Qzd. Ķīmiski nepilnīgas sadegšanas zudumi

3.1.15. Termocentrale novietoti trīs JļKBP-6,5-13 tipa tvaik


katli. Katlu kurtuvēs var sadedzināt gāzi vai mazutu. Barošanas
ūdens temperatūra 100 °C, pārkarsētā tvaika temperatūra 250 °C,
spiediens 1,4M Pa. Nopūstā ūdens daudzums 3% . A izejošo dūm­
gāzu temperatūra 140°C, ja sadedzina gāzi, un 180°C, ja sade­
dzina mazutu. Ķīmiski nepilnīgas sadegšanas zudumi q3= 0 ,5% .
Gaisa patēriņa koeficients aizplūstošajās dūmgāzēs 1,35. Aprēķi­
nāt kurināmā patēriņu sekundē un stundā vienam katlam, kā arī
diennakts kurināmā patēriņu termocentrālē, ja divi katli nepār­
traukti strādā divās maiņās.
A trisinājum s.
Kurināmā patēriņa aprēķins, sadedzinot gāzi.
Pieņemam, ka tvaika katlos sadedzina gāzi ar šādu sastavu:
CH4= 93 % ; C2H6= 2,2% ; C8H 8= 1 ,3 % ; C4H 10= 1 ,2 % ; C5H i2= 1,4%;
co2= 0 ,4 % ; n 2= o ,5 % .
Kurināmā zemakais sadegšanas siltums
Qzs = 108H2+ 1 26CO + 234H2S + 358CH4+ 638C2H6+
+ 913C3H 8+ 1187C4H 10+ 1 4 61 C 5H 12=
= 358-93 + 638-2,2 + 9 1 3 -1 ,3 + 1 1 8 7 -1 ,2 + 1 4 6 1 -1 ,4 =
= 39 354 kJ/m3.

260
Kurināmā sadedzinašanai teoretiski nepieciešamais gaisa
daudzums

l/0=0,0478 [ o ,5 ( C O + H 2) + l,5H 2S + 2CH4+

+ 2 ļ m + — ^ CmHn —0 2 ļ =

= 0,0478 [ 2 - 9 3 + ( 2 + - ^ ) 2 ,3 + ( 3 + - ^ - ) 1,3 +

+ ( 4 + ^ ) 1,2 + ^ 5 + - ^ - ) 1,4 j = 10,47 m3/m 3.

Teorētiskais slāpekļa daudzums dūm gāzēs

Vn 2° = 0 , 7 9 V « + - ~ = 0 , 7 9 - 1 0 , 4 7 + ^ = 8 , 2 7 m3/m 3.

Sauso trīsatomu gāzu daudzums


1/ro2= 0,01 (C 0 2+ CO + H2S + CH 4+ Sm C mHn) =
= 0,01 (0,4 + 93 + 2 -2 ,2 + 3 - 1 ,3 + 4 - 1 ,2 + 5 -1 ,4 ) =
= l,1 4 m 3/m 3.

Teorētiskais ūdens tvaika daudzums dūmgāzēs

^H2O°=0,01 ( h 2S + H2+ S CmHn + 0,0124^ ) +

+ 0,01611/0=0,01 ( - | - 9 3 + - | ~ 2 , 2 + - | - 1,3+

+ ^ • 1 ,2 + — -1,4 + 0,0124-10 ) +0,0161 •10,47=.

= 2,29 m3/m 3.

Dūm gāzu entalpija, ja a = l un temperatūra 140°C,


Ha° = ( c' c o 2 V ros+ c ' n 2 ^ N 2 ° + c' h 2o Vn 2o°) t =
= (1,735 -1,14+1,297 •8,27 +1,5 12 - 2,29) 140 =
= 2263 kJ/m3.

Gaisa entalpija, ja a = l un temperatūra 140°C,


go= c' g VH = 1,327 •10,47 •140 = 1945 kJ/m3.

Aizplūstošo dūmgāzu entalpija, ja a = l,35 un temperatūra


140 °C,
H &= H a 0+ ( a — l ) / / g° = 2 2 6 3 + (1,35 — 1)1945= 2943 kJ/m3.

261
Temperaturu katlu maja pieņemam 3 0 °C. Tad aukstā gaisa
entalpija, ja a = l ,
/ / a.go= c'g VH = 1,322 •10,47 •30 = 415 kJ/m3.
Siltuma zudumi ar aizplūstošajām dūmgāzēm
( f f a - a af f a .•g
g ° )(1 0 0 -< 7 4 )
<72= (%)•
Q
Sadedzinot gazi katlu iekārtā, <74= 0, #6 = 0. Pieņemam Q = QZS.
Tad

iļK B P-6,5-13 nozīmē, ka tvaika katla ražīgum s ir 6,5 tonnas


tvaika stundā jeb 1,805 kg/s.
3.1. attēlā atrod siltuma zudumus apkārtējā vidē: <75= 2,35%
(katlam ar papildsildvirsm ām ).
Piezim e. ZIKBP tipa tvaika katliem, sadedzinot gāzi vai
šķidro kurināmo, ražīgum s var tikt palielināts par 40% no nom i­
nālās vērtības. Piemērā atstāta nominālā slodze 6,5 t/h.
Tvaika katla bruto lietderības koeficients
rļkb = 100 — (<72+ ? 3 + <75) = 1 0 0 - (6,0 + 0,5 + 2,35) = 9 1 , 1 5 % .
Nopūstā ūdens daudzums — 3% no katla ražīguma — sastāda
0,054 kg/s.
Kurināmā patēriņš
Dp(hp — h-a) + -Du(/l/ — ha) ļQQ_
B=
Qrjkb
1 ,8 0 5 (2 9 2 7 -4 2 0 ) + 0 ,0 5 4 (8 2 6 -4 2 0 )
•100 = 0,126 m 3/s.
39354-91,15
Kurināmā patēriņš stunda
B ' = B 3600 = 0,126 •3600 ==453,6 m 3/h.
Gāzes patēriņš diennaktī diviem katliem, strādājot divās mai­
ņās (maiņas garums 8 h ):
B " = 2 - 16-453,6 = 14 515 m 3.
Kurināmā patēriņa aprēķins, sadedzinot mazutu.
Pieņemam, ka sadedzina mazutu ar augstu sēra saturu:
ir d = 3,0% ; j4d= 0 ,3 % ; Spd+ S o d = 2,9 % ; Cd = 83,4% ; H d= 1 0 ,0 % ;
0 d = 0,4% .
Kurināmā zemakais sadegšanas siltums
Qzd = 339Ca+ 1031Hd- 1 0 9 (0 d —Sgd) - 2 5 Wd =
= 339 •83,4 + 1031 -10,0— 109(0,4—2,9)
= 38 779 kJ/kg.

262
Kurināmā sadedzinašanai teoretiski nepieciešamais gaisa
daudzums
V ° = 0,0889Cd + 0,266Hd+0 ,0 3 3 (S gd - Od) =
= 0,0889 •83,4 + 0,266 •10,0 + 0,033 (2,9 - 0,4) =
= 10,15 m3/kg.
Teorētiskais slāpekļa daudzums dūmgāzēs
Vn2° = 0,79 V °-+ 0,008Nd = 0,79 •10,15 = 8,02 m3/kg.
Sauso trlsatomu gāzu daudzums
VKo2= 0,0187Cd + 0,007Sgd = 0,0187-83 ,4+0,007-2,9 = -
= l,5 8 m 3/kg.
Teorētiskais ūdens tvaika daudzums
1/ h 2o° = 0,1 l l H d + 0,0124 r d+ 0 ,01611/°=
= 0,11 •10,0 + 0,0124-3,0- +0,0161 -1 0,15= 1,31 m3/kg.
Dūm gāzu entalpija, ja a = l un temperatūra 180 °C,
Hā° = (c'co21/R02+ C'n2Fn2° + č 'h 20 ^HzO0) t =
==(1,769-1,58 + 1,299-8,02+1,519-1,31)180 =
= 2736 k j/k g.
Gaisa entalpija, ja a = 1 un temperatūra 180°C,
H g° = c'g V°t = i ,329 •10,15 ■180 = 2428 kJ/kg.
Aizplūstošo dūmgāzu entalpija, ja a = l,3 5 un temperatūra
180°C,
tfa = t fd 0+ ( a - l ) t f g° = 2 7 3 6 + (1 ,3 5 -1 )2 4 2 8 = 3586 kJ/kg.

Aukstā gaisa entalpija, ja a = l un temperatūra 30 °C,


#a.g°= c'g V°t = 1,322 •10,15 •30 = 403 kJ/kg.

Siltuma zudumi ar aizplūstošajām dūmgāzēm


„ ' (ffa -a a ffa .g ° H 1 0 0 -? 4 )
ģ 2= --------------- —q ------- -----------(7 o ).

Sadedzinot mazutu katlu iekārtā, <74= 0, ^6 = 0. Pieņemam


Q = Qzd. Tad
(3 5 8 6 -1 ,3 5 -4 0 3 )1 0 0
<7s----------------------------------------7 ,8 4 /,.

Siltuma zudumi apkārtējā vidē qs būs tādi paši kā sadedzinot


gāzi.
Tvaika katla bruto lietderības koeficients
r]kb = 1 0 0 - (?2 + ?3 + <75) = 1 0 0 - (7,84 + 0,5 + 2,35) = 8 9 ,3 1 % .

263
Kurināmā patēriņš, ja katla ražīgum s un tvaika parametri ir
iepriekšējie,
D v (hp - /tu) + D n (h ' - hu) 100
B ' Qr]kb ...................
1 ,8 0 5 (2 9 2 7 -4 2 0 )+ 0 ,0 5 4 (8 2 6 -4 2 0 ) 100 = 0)I31 kg/s>
38 779-89,31
Kurināmā patēriņš stundā
B ' = B 3600 = 0,131-3600 = 471,6 kg/h.
Mazuta patēriņš diennaktī diviem katliem, strādājot divās
maiņās,
B " = 2 - 16-471,6= 15 091 kg.

3.2. KURTUVES SLODZES UN SILTUMTEHNISKIE


APRĒĶINI

Aprēķinu izteiksmes

Kurtuves ārdu termiskā slodze


BQA
<?*=— (kW /m 2) . (3.29)

Kurtuves tilpuma termiskā slodze

qv==- Ē S č L (kW /m 3). (3.30)


'k
M azas un vidējas jaudas tvaika katlu kurtuvēs lietderīgi izda­
lītais siltuma daudzums

' Qk = Q 1° ° T l r ' 74~ ^ (kJ/kg vai kJ/m3). (3.30)


1 0 0 — ^ 4 (

Kurināmā teorētiskā degšanas temperatūra


f _ ________________________ ^ ________________________ (°C ).
* [ c / c o 2 V 'r o 2 + c / n 2 V n 20 + c ' h 2o V ' h 2o ° + ( aa kk —
— 1) c
c'gV°]
' g V 0]
(3.31)
Dum gāzu temperatūra kurtuves izeja

■ļ , K . . i ^ w r y r — - 273 <°C). (3.32,

\ B V c v īd '
kur Tt — absolūtā teorētiskā degšanas temperatūra ( K ) ;
M — koeficients, kurš ievēro maksimālās temperatūras at­
rašanās vietu kurtuvē. Ārdu kurtuvēm koeficientu M

264
var. pieņemt 0,45. Sadedzinot gāzi vai mazutu, 0,43.
Precīzāki norādījum i par koeficienta M aprēķināšanu
doti grāmatā [3 .7];
£ — starošanas sildvirsmu netīrības pakāpes koeficients.
Gludo cauruļu ekrāniem var pieņemt: £= 0,7, ja sade­
dzina cieto kurināmo; £ = 0,6, ja sadedzina mazutu;
£ = 0,75 , ja sadedzina gāzi;
ak — kurtuves melnuma pakāpe, kas atrodas robežās
0 , 2 . . . 0,8;
Fs — kurtuves sienu laukums (m2) ;
<p — siltuma saglabāšanas koeficients:

< p =il------- z^
— —;
T)kb + <75
B — kurināmā patēriņš (k g/s vai m3/ s ) ;
V Cvid — 1 kg (m 3) kurināmā degšanas produktu vidējā siltum­
ietilpība intervālā tt — 1\ (kJ:/(kg-K ) vai k J/(m 3- K ) ) .
Starošanas sildvirsmu (ekrānu) saņemtais siltuma daudzums
Qs= < p (//t - / / k) (kJ/kg vai kJ/m3). (3.33)

Aprēķinu piemēri

3.2.1. Termocentrālē paredzēts uzstādīt tvaika katlus


/1KBP-10-13 antracīta sadedzināšanai uz ķēžu ārdiem. Antracīta
sastāvs: W * = 8,5% ; A* = 22,9% ; Sgd= l , 7 % ; Cd = 63,8% ; H d =
= 1,2%; Nd = 0,6% ; Od= l , 3 % . Aprēķināt kurtuves tilpumu un
ārdu laukumu.
A trisinājum s. Kurināmā zemākais sadegšanas siltums
Qzd = 339Cd +1031 H d — 109 (O d—Sgd) — 25 W'd=
= 339 •63,8 + 1031 -1 ,2 — 109(1,3— 1,7) —25-8,5 =
' = 2 2 696 kJ/kg.

Kurināmā sadedzināšanai teorētiski nepieciešamais gaisa dau­


dzums
l/°= 0,0889Cd+ 0,266Hd + 0,033 (Sgd - Od) =
= 0,0889 •63,8 + 0,266 -1,2 + 0,033 (1,7 - 1 , 3 ) = 6,0 m3/kg.

Teorētiskais slāpekļa daudzums dūmgāzēs


FN2o= 0 ,7 9 F °+ 0,008Nd = 4,74 m3/kg.

Sauso trīsatomu gāzu daudzums


Vro 2= 0,0187Cd + 0,007Sgd = 0,0187 •63,8 + 0,007 •1,7 =
= 1,2 m3/kg.

265
Teorētiskais ūdens tvaika daudzums dumgazēs
1/h2o°= 0 ,1 1 lH d+ 0 ,0 1 2 4 ^ + 0,0161 V ° =
= 0,111 •1,2+0,0124-8,5 + 0,0161 -6 = 0 ,3 3 4 m 3/kg.
Aizplūstošo dūmgāzu temperatūru pieņem 150 °C, gaisa pār­
pilnības koeficientu 1,6, gaisa temperatūru katlu mājā — 30 °C.
Dūmgāzu entalpija, ja a = l un temperatūra 150°C,
/^d° = (c/co 2^ r o 2+ c 'n 21/n2° + c 'h 2o V h 2o°) t =
= (1,743 •1,2 +1,298 •4,74 +1 ,51 3 •0,334) 150 = 1311 kJ/kg.
Gaisa entalpija, ja a = l un temperatūra 150°G,
H so = c'g V°t = 1,327 •6,0 •150 = 1194 kJ/kg.
Aizplūstošo dūmgāzu entalpija, ja a = l ,6 un temperatūra
150 °C,
/ / a= / / d0+ (ct — l ) / / go = 1311 + (1 ,6 -1 )1 1 9 4 = 2027 kJ/kg.
Aukstā gaisa entalpija, ja a = l un temperatūra 30 °C,
H^g° = c 'g V °t= 1,322-6-30 = 238 kJ/kg.
Mehāniski nepilnīgas sadegšanas zudumus q 4 pieņemam 6 %
(3.6. tab.).
Siltuma zudumi ar aizplūstošajam dumgazem
_ ( H a- a aH a.g°) (100 —ģ4) /n;N
<7 2 = ' ------------------------------- Q------------------------------ ( 70 ) •

Pieņemam Q = Qzd. Tad


_ (2 0 2 7 -1 ,6 -2 3 8 ) ( 1 0 0 - 6 )
=6,8% .
q%~ 22 696
Ķīmiski nepilnīgas sadegšanas zudumus <73 pieņemam 1%.
Siltuma zudumi apkārtējā vidē <75= 1,6 % (3.1. att.).
Siltuma zudumi ar izdedžiem jāievēro tad, ja ^4d^ Q zd/420.
Qzd 22 696
D otajā piemērā — = —— -—= 5 4 un A d = 22,0%, tātad siltuma
J ■ 420 420
zudumus ar izdedžiem var neievērot.
Tvaika katla bruto lietderības koeficients
iļk**— 100— (<72+ <73+ <74+<75) = 8 4 ,6 % .
Pieņemot, ka tvaika katls ražo tikai piesātinātu tvaiku, n o­
pūstā ūdens daudzums ir 3% un barošanas ūdens temperatūra
100 °C, aprēķina kurināmā patēriņu:
B D " ( h " - h u) + D ņ ( h ' - K )
Qiļkb
_ 2 ,7 7 (2 7 8 7 -4 2 0 )+ 0 ,0 8 3 (8 2 6 - 4 2 0 ) _ _ 10()=())343 k g /s_
22 696-84,6

266
No 3.8. tabulas pieņem kurtuves ārdu termisko slodzi qR=
= 1300 kW /m 2 un kurtuves tilpuma termisko slodzi q v = 290 k\V/m3.
Tad ārdu laukums
_ B Q zā 0,343-22 696 e .
R — īs ē ē T -— Ī3oo— “ 6m -

Kurtuves tilpums
I7 B Q Zd 0,343-22 696 0 ,
V = — —— -------- ——--------= 26 ,8 m3.
290 290

3.8. tabula
Dažu kurtuvju tipu ārdu un tilpuma termiskās slodzes

Qy
Kurtuves tips Kurinamais (kW/m!) (kW/m2)

N em ehanizētās nekustīgo D oņecas 755 2 9 0 .. . 4 0 7


ārdu kurtuves antracīts
A km eņogles 814 2 9 0 .. . 4 0 7
N eku stīgo ārdu kurtuves D oņecas 1163
ar m ehānisko antracīts 2 9 0 . . . 465
kurinām ā padevēju A km eņogles 1047
Ķ ēžu ārdu kurtuves ar A km eņogles 1 3 0 0 ... 1750 2 9 0 .. . 4 6 5
m ehānisko kurināmā
padevēju
Šahtas kurtuves ar Gabalkūdra, 580 2 9 0 ...4 0 7
slīpiem ārdiem koksnes
atkritumi
Ķamerveid-a kurtuves M azuts, gā ze — 3 5 0 ...1 1 6 0
Frēzkūdra — 1 7 5 .. .2 3 0

3.2.2. Tvaika katla iļK B P -4-1 3 kurtuve sadedzina mazutu:


№d = 3,0% ; yld = 0 ,0 5 % ; Sg= 0 ,3 % ; Cd= 8 4 ,6 5 % ; Hd= l l , 7 % ;
Od = 0,3% . Aprēķināt kurināmā teoretisko degšanas temperatūru:
1) ja kurtuvē ievada gaisu no katlu m ājas ar temperatūru 3 0 °C;
2) ja kurtuvē ievada uzsildītu gaisu ar temperatūru 250 °C.
Atrisinājum s. Kurināmā zemākais sadegšanas siltums
Qzd= 339Cd +1031 Hd - 1 0 9 (Od - Sgd) - 25 r d =
= 339-84,65+1031 •11,7— 1 0 9 (0 ,3 -0 ,3 ) = 4 0 758 kJ/kg.

Kurināmā sadedzināšanai teorētiski nepieciešamais gaisa dau­


dzums
V° = 0,0889Cd+ 0,266Hd+ 0 ,0 33 (Sgd - Od) =
= 0 ,0 8 8 9 -8 4 ,6 5 + 0 ,2 6 6 -1 1 ,7 + 0 ,0 3 3 (0 ,3 -0 ,3 ) = 10,6 m3/kg.

Teorētiskais slāpekļa daudzums dūmgāzēs


F n ,0= 0 ,7 9 F° = 0,79-10,6 = 8,37 m3/kg.

267
Sauso trisatomu gazu daudzums
Vro 2= 0,0187Cd+ 0,007Sgd =0,0187 •84,65+0,007 •0 ,3 =
= 1,58 m 3/kg.
Teorētiskais ūdens tvaika daudzums dūmgāzēs
VHao ° = 0 ,l l l H d + 0,0 1 2 4 ^ + 0,0161 F °=
=0,111 •11,7+0,0124-3,0+0,0161 •10,6= 1,5 m 3/kg.
No 3.4. tabulas pieņem gaisa pārpilnības koeficientu a = l , l .
Ķīmiski nepilnīgas sadegšanas zudumus q3 pieņem 0,5% . Siltuma
zudumi apkārtējā vidē <75= 3 % (sk. 3.1. att.).
Katla kurtuvē lietderīgi izdalītais siltuma daudzums
1 0 0 -ft-^ s
1 0 0 -«.
Ja gaiss netiek uzsildīts ārpus katla agregāta, Q = Qzd un

« ^ - ^ ^ ^ - 4 0 7 5 8 . 2 ^ - 4 0 5 5 4 U/kg.
100 — cļ/Ļ 100
Ja gaisu uzsilda ārpus katla agregāta līdz 250 °C, tad Q =
= Qzd+ Q g (kJ/kg).
Katla agregata ar gaisu ievadītais siltuma daudzums
Q g = a V ° c 'gA * = l ,l •10,6* 1 ,3 3 6 (2 5 0 -3 0 ) = 3427 kJ/kg.
Sajā gadījum ā kurtuvē lietderīgi izdalītais siltuma daudzums

Q k= (Qzd + Qg)---Q^ - - - - = (40758 + 3427) 1^ - - =

= 41 975 kJ/kg.
Lai aprēķinātu teorētisko degšanas temperatūru pēc formulas
(3.31), iepriekš šī temperatūra jāpieņem un jāatrod īpatnējā sil­
tumietilpība. Ja aprēķinātā temperatūra nesakrīt ar pieņemto, tad
jāizvēlas cita temperatūras vērtība, atkal jāatrod īpatnējā siltum­
ietilpība un jāaprēķina temperatūra.
Praktiskiem aprēķiniem ērtāk izmantot grafisko metodi. No
prakses zināms, ka teorētiskā degšanas temperatūra dažādiem
kurināmiem atrodas robežās 1 5 0 0 ... 2200 °C. Sim nolūkam kon­
struē H -t diagrammu: pieņem divas trīs degšanas temperatūras
tx un aprēķina atbilstošās entalpijas. Izvēloties attiecīgo mērogu
taisnleņķa koordinātās, novelk taisni H = f ( t ) . Pielīdzinot kurtuvē
lietderīgi izdalīto siltumu Qk entalpijai H, atrod teorētisko deg­
šanās temperatūru.
Pieņemsim teorētisko degšanas temperatūru 4 = 1600°C.
Dūmgāzu entalpija, ja a = l un 4 = 1 6 0 0 ° C ,
H ā ° — (C /C031/R 0 2+ C/N 21//N 2° + C ' l ļ 2o V ļ l 2o a) Čk =

= (2,356 •1,58 +1,453 •8,37 + 1 ,8 76 •1,5) 1600=


= 29 904 kJ/kg.

268
Gaisa entalpija, ja a = l un ^ = 1 6 0 0 ° C ,
/7g°= c 'g V » & = 1,503-10,6-1600 = 25490 kJ/kg.
Dūmgāzu entalpija, ja a = l , l un 4 = 1 6 0 0 ° C ,
H = / / d° + (a - 1 ) H f = 2 9 904 + (1,1 - 1 ) 25 490 = 32 453 kJ/kg.
Pieņemsim teorētisko degšanas temperatūru 4 = 1 8 0 0 ° C .
Dumgazu entalpija, ja a = l un 4 = 1 8 0 0 ° C ,
/ / d° = (2,391 ■1,58+1,469-8,37 + 1,931 •1,5) 1800 =
= 34 094 kJ/kg.
Gaisa entalpija, ja a = l un 4 = 1 8 0 0 ° C ,
/ / g° = 1,520-10,6-1800 = 29 001 kJ/kg.
Dūmgāzu entalpija, ja a = l , l un /ļt = 1800 °C,
H = H < ļ ° + ( a — l ) / / g° = 3 4 0 9 4 + (1,1 — 1)29 001 = 36 994 kJ/kg.
Pieņemsim teorētisko degšanas temperatūru 4 = 2000 °C.
Dūmgāzu entalpija, ja a = l un 4 = 2000 °C,
d° = (2,422 -1,59+ 1,483 -8,37+ 1,963 -1,5) 2000 =
= 38 340 kJ/kg.
Gaisa entalpija, ja a = l un 4 = 2000 °C,
H g° = 1,530 •10,6 •2000 = 32 436 kJ/kg.
Dūm gāzu entalpija, ja a = l , l un 4 = 2000 °C,
H = H ā L° + ( a — l ) / f g° = 3 8 3 4 0 + ( 1 ,1 - 1 ) 3 2 4 3 6 = 4 1 5 8 3 kJ/kg.
Pēc iegūtajām entalpijām un temperatūrām konstruē H -t dia­
grammu (3.2. att.).
Pielīdzina Q x —H un H -t diagrammā atrod teorētisko degša­
nas temperatūru.
Ja gaiss netiek uzsildīts, Q k = // = 4 0 554 kJ/kg, 4 = 1 9 6 0 ° C .
Ja gaisu uzsilda ārpus katla agregāta līdz 250 °C, Q k = # =
= 41 975 kJ/kg, 4:= 2 0 2 0 °C.
3.2.3. Termocentrālē uzstādīti tvaika katli JļKBP-4-13. Kur­
tuvē, kuras tilpums 15,2 m3 un sienu laukums 43 m2, sadedzina
mazutu (3.2.2. piem ērs). Aprēķināt kurtuves tilpuma termisko
slodzi, temperatūru kurtuves izejā un kurtuves saņemto siltuma
daudzumu, ja katla slodze ir nominālā (4 t/h vai 1,1 k g /s ). A iz ­
ejošo dūmgāzu temperatūra 160 °C, gaisa patēriņa koeficients
kurtuvē a = 1,1, aiz ekonomaizera a a = l,35.
A trisinājum s.
Dūmgāzu entalpija, ja a = l un dūmgāzu temperatūra 160 °C,
H d ° = ( c 'c o z V r o 2+ c 'n 2V n 20+ c 'h .,0 V h 2o ° ) t =

= (1,752 •1,58 + 1 ,2 9 8 -8 ,3 7 + 1 ,5 1 4 -1 ,5 ) 160 = 2544 kJ/kg.


Gaisa entalpija, ja a = l un temperatūra 160°C,
H g0= c ' g V ° t = 1,328 •10,6 •160 = 2252 kJ/kg.

269
BOO 1000 1200 1400 1600 1600 2000' t(°C )

3.2. att. H -t diagram m a.

Dūmgazu entalpija, ja oc= l,3 5 un £ = 1 6 0 °C ,


* = //d° + (cc - 1 ) = 25 44 + (1 ,3 5 - 1) 2252 - 3332 kJ/kg.
Aukstā gaisa entalpija, ja a = l un £ = 30 °C,
Ha.g° = c'g = 1,322 •10,6 - 30 = 420 kJ/kg.
Siltuma zudumi ar aizejošajām dūmgāzēm
(/ia -a a tfa .g a) (100 —g4) (3 3 3 2 -1 ,3 5 -4 2 0 )1 0 0 _
92~ Q " 40 758
= 6,78%. (Piemērā pieņemts Q = Qzd.)
Ķīmiski nepilnīgas sadegšanas zudumus q3 pieņemam 0,5% .
Siltuma zudumi t/5=3% (sk. 3.1. att.).
Tvaika katla bruto lietderības koeficients
^ = 1 0 0 - ^ 2 + ^ + ^ ) = 1 0 0 -(6 ,7 8 + 0,5 + 3) = 8 9 ,7 2 % .
Kurināmā patēriņš, ja tvaika katls ražo tikai piesātinātu
tvaiku, barošanas ūdens temperatūra 100 °C un nopūstā ūdens
daudzums 3 % :
E _ D "{h "-K )+ D ^ h '-Ķ ) lQo
Qrļkb
1,1 (2 7 8 7 -4 2 0 ) + 0 ,0 3 3 (8 2 6 -4 2 0 ) 100
=•0,07 kg/s.
40 758-89,72

270
Kurtuves tilpuma termiska slodze
BQzd 0,07-40 758 ,
q v = — ī7— = — — — ------- = 1 8 / , / kW /m 3.
Vk 15,2
Dūmgāzu temperatūru kurtuves izejā aprēķina pēc formulas

*k==------/- 5,7-
r -a-vö«---------------------------------
1 0 -!1^ , sak/V3 \o,6 273 (°C )-
' CpßKCvid /
Šajā formulā pieņem:
koeficients, kurš ievēro maksimālās temperatūras atrašanās
vietu kurtuvē, M = 0,4;
starošanas sildvirsm as netīrības pakāpe £ = 0 ,6 ;
kurtuves melnuma pakāpe a^ — OJ.
Siltuma saglabāšanas koeficients

<p= l --------- S l ----- = ] _ -------- 3-------.=0,97.


v Yikb + <7s 89,72 + 3
Lai aprēķinātu dūmgāzu temperatūru kurtuves izejā pēc for­
mulas (3.32), sākumā šī temperatūra jāpieņem. Pēc tam jā a p ­
rēķina vidējā dūmgāzu siltumietilpība temperatūras intervālā
starp teorētisko degšanas temperatūru 4 un pieņemto 4 . Ja pēc
form ulas izrēķinātā un pieņemtā temperatūra neatšķiras vairāk kā
par ± 1 0 0 ° C , tad atrisinājumu var uzskatīt par pareizu. Pretējā
gadījumā jāpieņem cita temperatūra un aprēķins jāatkārto.
Pieņem temperatūru kurtuves izejā 4 = 8 5 0 °C.
Aprēķina dūmgāzu vidējo siltumietilpību temperatūras inter­
vālā tt— 4 :
v Qk—Hk
V Cv īd----- ----------.
h — tia
Dūmgāzu entalpiju kurtuves izejā H k nolasa H -t diagrammā (sk.
3.2. att.) pēc pieņemtās temperatūras 4 = 8 5 0 °C. Tā kā H \ =
= 15 000 kJ/kg, tad
4 0 5 5 4 -1 5 0 0 0 , , T(/,
FCv” “ Ī960 —850 ~ = 35,1 kJ/ (kg •R ) .

(Seit un 4 pieņemti no 3.2.2. piemēra gadījum ā, ja gaiss


netiek uzsildīts ārpus katla agregāta.)
Temperatūra kurtuves izejā:
2233 . 273
„ _/ 5,7 •10- u •0,6• 43• 0,7• 22333 \°>6 ,
° ’4 ( ^ --------- 0 T 9 W 3 5 -------------■) +1
= 832°C.
Starošanas sildvirsmu (ekrānu) saņemtais siltuma daudzums
Qs =<p (H t - H k) = 0,97 (40 5 5 4 - 1 4 700) = 25 078 k j/k g.
3.3. KATLA A G REG ĀTA ELEMENTU TERMISKAIS
APRĒĶINS

Aprēķinu izteiksmes

1. Dūm gāzu atdotais siltuma daudzums

Q = ņ ( H " - H ' + Aafla.g) (kJ/kg vai kJ/m3). (3.34)


2. Siltumparejas vienādojum s:

Q = — - — (kJ/kg vai kJ/m3). (3.35)


D
Čuguna ekonomaizera aprēķinam izmanto izteiksmes (3.34),
(3.35) un
Q = ( D ļ B ) (he -hxx) (kJ/kg vai kJ/m3). (3.36)
Gaisa uzsildītaja aprēķinam izmanto izteiksmes (3.34),
(3.35) un

q = ( ß "+ -^ L ) (kJ/kg vai kJ/m3) , (3.37)

kur p " — aiz uzsildītaja esoša gaisa daudzuma attiecība pret


teorētiski nepieciešamo gaisa daudzumu.
p//==ak—Acck-
Siltumpārejas koeficienta k aprēķinam rekomendētās metodes
dotas 3.8. tabulā.
Temperatūru diference
A^max— A/min

A^max + A^min
2

Aprēķinu piemēri

3.3.1. Aprēķināt čuguna riboto cauruļu ekonomaizera sildvir-


smas laukumu tvaika katlam, kura ražīgum s 2,78 kg/s. Tvaika
katls ražo piesātinātu tvaiku ar spiedienu 1,4 M Pa. Barošanas
ūdens temperatūra 100°C, nopūstā ūdens daudzums 2% . Katla
kurtuvē sadedzina gāzi: CH 4= 9 5 ,6 % ; C 2H 6=0,7% ; C3H8= 0,4% ;
C4H i0= 0 ,2 % ; C5H 12= 0 ,2 % ; N2= 2 ,8 % ; C 0 2= 0,1% . Dūmgāzu tem­
peratūra pirms ekonomaizera 250 °C, a = l ,2 5 . Gaisa parpilnības
koeficients aiz ekonomaizera a = l ,3 5 .

272
3.9. tabula
Siltumparejas un siltumatdeves koeficientu aprēķini konvektīvām südvirsmam

S iltu m a td eves k oeficien ti


S iltum p ārejas S iltum atd eves k o e ­ Izm a n tošan as
veid s elem ents koeficien ts ficients n o dūtn- k oeficien ts
ga zēm uz sieniņu konvektīvais no dūtn- k onvektīvais no v ir s ­
gāzētn uz sieniņu m as uz v id i

V isu Č uguna k = kn Ct
veidu riboto (W /(m 2 •K ) )
kurinām ie cauruļu (^n> C t --- '
ekon o- . sk. 3.3. att.)
m aizeri
(B T H )

G aisa uz- a ic t 2 Vienpakāpes £ = 0 ,8 Ja dū m gāzes Ja gaisu u z­


sildītāji ga isa u z­ frēzkūdrai, plūst pa silda starp-
ai + &2
(tērauda sildītajiem akm eņoglēm , c a u r u ļu ' cauruļu
cauruļu) a i= a k m azutam , iekšpusi, telpā,
koksnes at­ 0 £ i= (X k — o c n C f C i 0^2“ c t k = a nC zC t C s
kritum iem (sk. 3.5. un (sk. 3.6. att.)
1 = 0 ,8 5 3.6. att.)
pārējiem
kurinām iem
A trisinājum s.
Kurināmā zemākais sadegšanas siltums
Qzs = 108H2+ 1 26CO + 234H2S + 358CH4+ 638C2H6+
+ 9 1 3 C 3H 8 + 1 1 8 7 C 4Hio + 1 4 6 1 C 5H i 2 = 358 •95,6 +
+ 638 •0,7 + 913 •0,4 +1187 •0,2 +1461 - 0,2 = 35 566 kJ/m3.

Kurināmā degšanai teorētiski nepieciešamais gaisa daudzums

1/0=0,0478 [o,5(CO + Ha)+ l, 5 H 2S + 2CH4+

+ 2 ( m + y ) c mHn- 0 2 ] =0,0478 [2 -9 5 ,6 +

' ^ —4") ^ — 4~ ) 0,2 +

+ ( 5 + ^ | - ) °,2 ] =9,49 m3/m3.

Slāpekļa daudzums dūmgāzēs, sadegot 1 m 3 kurināmā,

l/N2° = 0,791/ū+ - ^ i = 0 , 7 9 . 9 >4 9 + - ^ = 7 , 5 m 3/m 3.

Sauso trlsatomu gāzu daudzums dūmgāzēs


' T b o , = 0,01 (C 0 2+ C 0 + H2S + CH 4+ EmCmHn) =
= 0,01 (0,1 + 95,6 + 2-0,7 + 3-0,4 + 4-0,2 + 5-0,2) =
= l, 0 m 3/m 3.

Teorētiskais ūdens tvaika daudzums dūmgāzēs

1/h2o° = 0,01 ^H2S + H 2+ S — CmHn+0,0124d j +

+ 0,01611/0=0,01 ( y - 9 5 ,6 + - | - 0 ,7 + ļ - - 0 ,4 + - ^ - 0 ,2 +

+ ~ -0,2 + 0,0124-10) +0,0161 -9,49 = 2,12 m 3/m 3.

Aizplūstošo dūmgāzu temperatūru, sadedzinot gāzveida kuri­


nāmo, pieņemam 120°C.
Dūmgāzu entalpija, ja a — 1 un temperatūra 120°C,
H&°= (c /co 21/ro2 + c/n 21
1/n20+ c /h 2oV h 2o°) i =
= (1 ,7 35 -1 ,0 + 1,29 7 -7 ,5 + 1,5 1 1-2,12 ) 120= 1760 kJ/m3.

Gaisa entalpija, ja c c = l un temperatūra 120°C,


ffgO= c 'gVH = 1,326 •9,49 •120 = 1510 kJ/m3.
A izplūstošo dūmgāzu entalpija, ja a a= l ,3 5 un temperatūra
120 °C,
Ha — Hd°~\- ( « a- l ) H go = 1760+ ( 1 ,3 5 - 1 ) 1 5 1 0 = 2 2 8 8 k j/m 3.
Aukstā gaisa entalpija, ja a = l un temperatūra 30°C,
H*.B° = c'g V°t = 1,322 - 9,49 •30 = 376 kJ/m3.
Siltuma zudumi ar aizplūstošajām dūmgāzēm
( t f a - C C a t f g 0) ( 1 0 0 - ^ 4 )
q»=-
Q
(2 2 8 8 -1 ,3 5 -3 7 6 )1 0 0
= 5% .
35 566
(Sadedzinot gāzi, 94 = 0 . Pieņemam Q = QZS.)
Ķīmiski nepilnīgas sadegšanas zudumus q3 pieņemam 0,5% .
Siltuma zudumi apkārtējā vidē .9 5 = 1 ,8 % .
Tvaika katla bruto lietderības koeficients
r]kb= 1 0 0 - ( 5 + 0 ,5 + 1 ,8 ) = 9 2 ,7 % .
Kurināmā patēriņš
B_ D " ( h ' - h u) + D n ( h ' - Ķ ) ļ00==
Qr)kb
2,78 (2787 - 420) + 0,055 (826 - 420)
100 = 0,2 m 3/s.
35 566-92,7
Dūmgāzu entalpija, ja a = l un temperatūra 250 °C,
tfd °= ( c'co2Kp,o2+ c 'n 2V n2° + c 'h 2o V'hzO0) t =
= ( 1,825 •1,0 +1 ,30 3 - 7,5 + 1,5 32 •2,12) 250 = 3710 kJ/m 3
Gaisa entalpija, ja a = l un temperatūra 2 5 0 °C,
/ / go = c 'gV °č= 1,336-9,49-250=3169 kJ/m3.
Dūmgāzu entalpija pirms ekonomaizera ( a = l ,2 5 )
H " = H a ° + ( a — l ) / / g°= 3 7 1 0 + (1,25— 1) 3169 = 4502 kJ/m3.
Siltuma saglabāšanas koeficients

cp= 1 — — ^ — = l _ _ — M r _ = = 0 ,9 8 .
. ■ r)kb + 9s 9 2 ,7+ 1 ,8

Siltuma daudzums, kuru dūmgāzes atdod ekonomaizera sild-


virsmai:
Q = y ( H " - H ' + Acctfa.g0) = 0,98 (4502 - 228 8 + 0 ,1 -3 7 6 ) =
= 2132,8 kJ/m3.

(Sajā piemērā H ' = H a, ja a = l,35 un ^ = 1 20 °C .)

18* 275
Caur ekonomaizeru izplūstošais ūdens daudzums D = katla
ražīgum s + nopūstā ūdens daudzums:
D = 2,78 + 0,055 = 2,83 kg/s.
Ievietojot izteiksmes (3.36) kreisajā pusē pēc formulas (3.34)
iegūto rezultātu, atrod ūdens entalpiju ekonomaizera izejā:

2132,8 = Ķ ( h e - h a) ,
JD

/ie= 5 7 0 kJ/kg.
Atbilstoši spiedienam 1,4 M Pa un /je= 5 7 0 kJ/kg tabulās atrod
ūdens temperatūru ekonomaizera izejā te — 136 °C.
Aprēķina dūmgāzu un ūdens temperatūru diferenci
Atmax —A^min 114 20 C07
A t —>-------------- —-------- =■------------- 7^ 7-= 5 3 ,7 .
A ta 114
2,3 lg 2,3 lg
A^mln 20
Siltumpārejas koeficientu k atrod pēc nom ogram m as (3.3. a tt.).
Dūmgāzu ātrumu ekonomaizerā parasti pieņem robežās
7 . . . 10 m/s. Pieņemsim dūmgāzu ātrumu 8 m/s.
k = knCt = 16 • 1,05 = 16,8 W / (m2 •K) = 0,0168 kW (m2•K ) .
Korekcijas koeficientu Ct izvēlas pēc dūmgāzu vidējās tem ­
peratūras
250+120
t= - -= 1 8 5 °C.

Dūmgāzu ātrums (m /s)

3.3. att. Siltum pārejas koeficientu vērtības ču gun a ekonom aizeriem .

27Ģ
Ekonomaizera sildvirsm as laukumu aprēķina no formulas
(3.35), kreisajā pusē ievietojot pēc form ulas (3.34) iegūto re­
zultātu.

2132,8= kFAt
B ’
2132,85 _ 2132,8-0,2
kAt 0,0168-53,7

3.3.2. Tvaika katlam, kura ražīgum s 1,8 kg/s piesātināta tvaika


ar spiedienu 1,4 M Pa, ierīkota Seršneva tipa kurtuve frēzkūdras
sadedzināšanai. Frēzkūdras sastāvs: W d = 5 0 , 0 % ; Ad = 6,3°/o;
Sgd = 0,1 % ; C d = 2 4 , 7 % ; Hd = 2,6%; N d = l , l % ; O d = 1 5 , 2 % . B aro­
šanas ūdens temperatūra 5 0 °C, nopūsta ūdens daudzums 3 % ;
katla lietderības koeficients r)kb = 8 0 % , gaisa temperatūra pirms
gaisa uzsildītāja či = 30°C, gaisa temperatūra gaisa uzsildītāja
izejā ^ = 2 0 5 °C. Gaisa pārpilnības koeficients kurtuvē ak=l,30;
gaisa pārpilnības koeficienta pieaugums uz gaisa piesūkšanas
rēķina kurtuvē A a k = 0,05, gaisa uzsildītājā A a g.u =0,06. Dūmgāzu
temperatūra pirms gaisa uzsildītāja čļ = 280°C, aiz gaisa uzsil­
dītāja ^2=185°C. Aprēķināt konvektīvā gaisa uzsildītāja sildvir­
smas laukumu.
A trisinājum s.
Zemāko sadegšanas siltumu frēzkūdrai pieņemam Qzd =
= 8158 kJ/kg.
Kurināmā patēriņš
B D " ( h ' —h-g) + D n ( h —hn) ^ qq _
Ģz'^'nk11
_ l A (_2 7 8 7 -4 2 0 ) + 0 ,0 5 4 (8 2 6 —420) _ 1Q0= 0 656 kg/s
8158*80

Teorētiski nepieciešamais gaisa daudzums


V° = 0,0889Cd + 0,266Hd+ 0 ,0 33 ( Sgd - O d) =
= 0,0889 •24,7+0,266 •2,6 + 0,033 (0 ,1 -1 5 ,2 ) =
= 2,39m 3/kg.

Gaisa entalpija, ja a = 1 un / = 30°C,


/ / go '= c'gVH = 1,322 •2,39 •30 = 94,78 kJ/kg.

Gaisa entalpija, ja a = l un ^ = 205°C ,


H s o" = c'gVH = 1,330 •2,39 •205 = 651,63 kJ/kg. •

Gaisa daudzuma aiz gaisa uzsildītāja attiecība pret teorētiski


nepieciešamo gaisa daudzumu
|3" = an - Aock = 1,30 - 0,05 = 1,25.

277
Siltuma daudzums, ko saņem gaiss
gaisa uzsildītajā

Q— ( r + - ~ ± ) (H g° " - H gn =

= ( 1 , 2 5 + - ^ - ) (651, 63-

-94,78) =712,7 k j/k g.


Lai aprēķinātu siltumatdeves koefi­
cientu no dūmgāzēm uz gaisa uzsildītāja
sieniņām, aprēķina dūmgāzu vidējo tem­
peratūru

+ 280+ -lgl _2 3 2 °C .

Dūmgāzu fizikālo īpašību izmaiņas ko­


rekciju Cf atkarībā no temperatūras atrod
pēc 3.4. attēla a, pieņemot rH2o = 0 ,1 0 .
3.4. att. K orek cijas k o e fi­ Tātad
cientu vērtības:
a - c t; b - cL. Cf = 1,1-

278
Dūmgāzu vai gaisa ātrums (m / s )

3.5. att. Siltum atdeves koeficienta C(n vērtības garenplūsm ā.

Gaisa uzsildītajā cauruļu ģeom etrisko izvietojumu pieņemam


šadu: cauruļu g a r u m s /= 3 8 3 0 mm,
cauruļu diametrs d = 40 mm,
51 = 60 mm,
5 2 = 84m m .
No 3.4. attēla b atrod korekciju C L atkarībā no cauruļu g a ­
ruma un diametra attiecības
l 3830
~7 ~= — — = 9 5 . Tad CL= 1 ,0 .
de 40

279
(Ja dumgazes plūst pa cauruļu iekšpusi, ekvivalentais diametrs
de = d.)
Ja dūmgāzu ātrumu caurulēs pieņem 10 m/s, tad ccn=
= 34 W /(m 2-K ) (3.5. a tt.).
Siltumatdeves koeficients
c6i = ak=anC {C x, = 3 4 - 1,1 • 1,0 = 37,4 W /(m 2- K ).

Gaisa vidējā temperatūra

= 117,5°C.

Gaisa fizikālo īpašību izmaiņas korekciju atrod 3.6. attēlā a:


Cf = 1,12.

Plūsmas temperatūra (°C )


C

280
Cauruļu rindu skaits gaisa uzsildītajā vienmēr būs lielāks
nekā 10, tāpēc attiecībā uz rindu skaitu var pieņemt korekcijas
koeficientu C2= 1,0 (3.6. att. b).
Korekcijas koeficientu atkarībā no ģeometriskā izvietojuma
Cs atrod 3.6. attēlā c pēc lielumiem oi un g 2'-
_ s 1 _ 8 4 _

02 d 40 ' ’
s, 60
CTl^ = l o = 1 ’5 ’
CS= 1 ,0 .

3.6. att. S iltu m a td eves koeficienta a n vērtīb as šķersplusm ā.

281
Ja gaisa ātrumu pieņem 6 m/s, tad no 3.6. attēla atrod
a n—55 W /(m 2-K ).
Siltumatdeves koeficients no gaisa uzsildītāja sieniņas uz
gaisu:
a 2= a k = a nC2CsCf = 5 5 -l,0 .1 ,0 -l,1 2 = 6 1 ,6 W /(m 2-K ).
Siltumpārejas koeficients

^ | _ J ^ = 0 , 8 . . ^ ^ = 18>6 W /(m 2-K ).


ai + a.2 37,4 + 61,6
Ta kā
— 185 — 30 — 155,
Ačmin= 2 8 0 —205 = 75,
Atmax 155
-= 2,06,
Aiiu'm 75
tad
A^mas —A^mtn 155 75
A *= '----------- Āt — --110-
0 , Aimax 0 n, i 00
S~ & ī^ ~75~

Gaisa uzsildītāja konvektīvo sildvirsmu aprēķina pēc for­


mulas
QB_ 712,7-0,656
kAt 0,019-110
(šeit 6 = 1 8 ,6 W /(m 2-K ) « 0 ,0 1 9 k W /(m 2- K ) ) .

3.4. G A ISA PIESĀRŅOŠANAS APRĒĶINI

CIETO DAĻIŅU D A U D Z U M A APRĒĶINS

Aprēķinu izteiksmes

Pelnu un nesadegušā kurināmā daudzums, ko ievada atmo­


sfērā no katlu iekārtām gada laikā,
Ad
M^ B m - G 7 a^ (t/ š adā)> ■ <3-38)

kur B — kurināmā patēriņš (t/g a d ā );


Ād — pelnu saturs kurināmā ( % ) ;
aa — pelnu daļa, ko aiznes dūmgāzes;
rj- — pelnu uztvērēju lietderības koeficients;

282
Ga — kurināmā daudzums ( % ) , ko nesadegušā veidā aiz­
nes dūmgāzes. Ja nav faktisko mērījumu, tad var pie­
ņemt Ga = Ģ4a, kur q4a — ar dūmgāzēm aiznestā kuri-’
nāmā siltuma zudumi ( % ) .
3.10. tabula
Lielumi aa un dažādām kurtuvēm

Kurtuves tips Kurinamais aa (%)

N em ehanizētās nekustīgo A km eņogles 0 , 1 9 . . . 0,21 2 , 3 . . . 3,9


ārdu kurtuves Antracīts 0,32 . . . 0,50 5 , 2 . . . 7,2
Šahtas kurtuves ar Kūdra — 1
slīpiem ārdiem K oksnes atkritumi — 2
N ekustīgo ārdu kurtuves A km eņogles

O
O

O
3 ,5 ... 8

s
ar pneim om ehānisko
kurināmā padevēju
Ķ ēžu ārdu kurtuves ar A km eņogles 0 , 1 7 . . . 0,20 3 ,5 ... 4
pneim om ehānisko
kurinām ā padevēju
K am erveida kurtuves A km eņogles 0,95 2 ...5
Frēzkūdra 0,95 1 ...3

Dažadu pelnu uztvērēju lietderības koeficienti:


žalūziju pelnu uztvērēji . . . Tļ = 75 .. .80%,
sausie inerces pelnu uztvērēji . rj = 70 . . . 85% ,
mitrie pelnu uztvērēji . . . . rļ = 8 0 . . . 9 3 % ,
elektrofiltri...................................... rļ = 99 . . . 99,5%

SĒRA OKSĪDU D A U D Z U M A APRĒĶINS

Sēra oksīdu S 0 2 un S 0 3 daudzumu (pārrēķinot uz SO 2), ko


ievada atmosfērā no katlu iekārtām gada laikā, atrod šādi:
M gs°a = 0 ,0 2 .eS d (l—t]/s02) ( l - - n " s o 2) (t/g a d ā ), (3.39)
kur B ■ — kurināmā patēriņš (t/g a d ā );
Sd ■
— sēra saturs kurināmā (.% );
iļ'soa — sēra oksīdu daļa pelnos;
iļ^sOž — pelnu uztvērējā palikusī sēra oksīdu daļa.
Sēra oksīdu daļa V s o 2> ^as saistās ar pelniem katlu iekārtā,
ir atkarīga no kurināmā pelnu satura un pelnu sārmainības.
Aptuveni iļ'sosi dažādiem kurināmiem var pieņemt šādu:
degakmenim . ..................................... 0,5
Kanskas— Ačinskas baseina oglēm 0,2
k ū d r a i .....................................................0,15
pārējām a k m e ņ o g lē m .......................... 0,10
m a z u t a m ............................................... 0,02
gāzei .................................................... 0,0

283
Sēra oksīdu daudzumu V'soa žalūziju pelnu uztvērējiem, sau­
siem inerces pelnu uztvērējiem un elektrofiltriem var pieņemt
vienādu ar 0.

T V A N A G Ā ZE S D A U D Z U M A APRĒĶINS

Tvana gāzes daudzums, ko ievada atmosfērā no katlu iekār­


tām gada laikā,

M goo = o,001 CB R ( l - “ -) (t/g a d ā ), (3.40)

kur C — koeficients, kurš raksturo tvana gāzes izdalīšanos at­


karībā no kurināmā veida, kurtuves tipa un katla ražī­
guma (kg/t vai kg/(tūkst, m3) ). To pieņem no 3.11. ta­
bulas;
B — kurināmā patēriņš (t/gadā vai tūkst. m3/g a d ā );
R — korekcijas koeficients, kas atkarīgs no degšanas re­
žīma. Katlu iekārtu norm ālos ekspluatācijas režīmos,
kad gaisa pārpilnības koeficients kurtuvē ak atbilst
normām, R — l. Ja faktiskais ak mazāks nekā norm a­
tīvais, R vērtība jāpareizina ar normatīvā un faktiskā
gaisa pārpilnības koeficienta attiecību. Ja faktiskais
ak lielāks nekā normatīvais, R = 1;
— mehāniski nepilnīgas sadegšanas zudumi (%)•

3.11. tabula
Koeficienta C vērtības

A km eņ­ B rū n ­ D eg-
K urtuves tips ogles ogles Kūdra akmens M azuts G aze

K am erveida kurtuves
tvaika katliem /
ar šādu ra žī­
gum u (t/h ):
25 13,0 5,2 4,1 5,4 — —
35 13,0 5,2 4,1 5,4 — —
50 13,0 5,2 4,1 5,4 — —
Kam erveida kurtu­ 19,4 17,9
ves gāzei un
m azutam , tvaika
katliem ar ra­
žīgum u līdz
75 t/h
U denssildām o katlu — — —
-- 6 . . . 19 6 . . . 18
kurtuves
M ehanizētās ārdu 25,7 10,3 16,0 31,0
kurtuves

.284
SLĀPEKĻA O K SĪD U D A U D Z U M A APRĒĶINS

Slāpekļa oksīdu daudzums (pārrēķinot uz NO 2), ko ievada


atmosfērā no katlu iekārtām gada laikā,

M gNo2= 0,1 43-10-6 /sBQzd ( p j (1 — p2r),pB (t/g a d ā ),


(3.41)

kur k — koeficients, kurš raksturo slāpekļa oksīdu izdalīšanos


(k g/ (t nosacītā kurinām ā));
B — kurināmā patēriņš (t/gadā vai tūkst. m 3/'gadā);
Qzd — kurināmā zemākais sadegšanas siltums (kcal/kg vai
kcal/m 3) ;
cjļ — mehāniski nepilnīgas sadegšanas zudumi ( % ) ;
pi — koeficients korekcijai attiecībā uz slāpekļa daudzumu
kurināmā;
P2 — koeficients korekcijai attiecībā uz dūmgāzu recirkulā-
cijas efektivitāti;
r — dūmgāzu recirkulācija (%.);
03 — koeficients korekcijai attiecībā uz degļu konstrukciju
(virpuļveida degļiem p 3= 1, spraugu degļiem |33=
= 0,85).
Koeficientu k aprēķina Šādi:
tvaika katliem ar ražīgumu mazāku par 70 t/h

kur Dļ — tvaika katla faktiskais ražīgum s ( t /h );


ūdenssildāmiem katliem

2,5Qf
2 0+ Q ’

kur Q — katla nominālais siltuma ražīgum s (G cal/h) (1 g ig a ­


kalorija = 106 k c a l);
Qt — katla faktiskais siltuma ražīgum s (G ca l/h ).
Sadedzinot katlu iekārtās gāzi vai mazutu, koeficientu |3i pie­
ņem:
dabasgāzei ..................... 0,85
mazutam, ja gaisa patē­
riņa koeficients kurtuvē
a k = 3 = 1 , 0 5 , ..............0,8
cck^l,05, . . . , . . 0,7
Pārējiem kurināmiem $1 pieņem no 3.12. tabulas.
3.12. tabula
Koeficienta |3, vērtības dažiem cietiem kurināmiem
ar pelnu aizvākšanu no kurtuves cietā veidā

Slapekja saturs
K urinām ais kurinām ā Ndeg (% ) 15.

B rū n ogles, D oņecas ALU, degakm ens < 1,0 0,55


D on ecas T, P iem askavas B2 1 . . . 1,4 0,7
D oņ ecas F, Ekibastuzas CC, K uzņeckas T, P 1 , 4 . . . 2,0 1,0
K uzņeckas 2CC, ICC, frēzkūdra > 2 ,0 1,4

Koeficienta 02 vērtības pieņem atkarībā no dūmgāzu recir-


kulācijas.
Sadedzinot gāzi vai mazutu, ja recirkulācijas dūmgāzes
ievada
no kurtuves k l o n a ..................... $2 = 0,002
pa degļu ārējo kanālu. . . . P2— 0,015
pa gaisa padeves sistēmu . . {$2 = 0,025

Aprēķinu piemēri

3.4.1. Termocentrālē novietoti 3 tvaika katli ar tvaika ražī


gumu 2,78 kg/s katrs. Gada laikā termocentrālē darbojas:
1. katls — 230 diennaktis,
2. katls — 185 diennaktis,
3. katls — 60 diennaktis.
Katliem ierīkota ķēžu ārdu kurtuve, kur sadedzina Doņecas ba­
seina JX markas akmeņogles: U?d= 1 0 ,0 % ; yļd== 15,3%; S pd= l ,6 % ;
Sod= 0 ,9 % ; Cd = 59,4% ; № = 3,9% ; № = 1 ,0 % ; Od = 7,9% . Kuri­
nāmā patēriņš katram katlam B ' — 0,365 kg/_s. Aiz katliem novie­
toti sausie inerces pelnu uztvērēji. Aprēķināt, cik daudz kaitīgo
vielu termocentrāle izvada atmosfērā gada laikā.
A trisinājum s. Kurināmā zemākais sadegšanas siltums
Qzd= 3 3 9 C d+ 1031Hd— 1 0 9 (0 d —Sgd) —25W'd =
= 339 -5 9,4 + 1 0 3 1 -3 ,9 - 1 0 9 (7 ,9 -2 ,5 ) - 2 5 -1 0 ,0 =
= 23 318kJ/kg jeb 5565kcal/kg.

Kurināmā patēriņš gadā 1. katlam:


Z r - 3 6 0 0 . 2 4 . g 0 _ 0,365^3600 -24 . 2 3 0 ^
1 1000 1000 s
Kurināmā patēriņš gada 2. .katlam:
D 0,365-3600-24-185
2 -------- īooo---------- - /ga

286
Kurināmā patēriņš gada 3. katlam:
„ 0,365-36 00.24.60 1onnil
3==‘----------- Ī000------- = 1 8 9 2 t/gada.

Kopējais kurināmā patēriņš gadā


B = B ļ + B 2+ B 3= 7253 + 5834 + 18 92 = 14 979 t/gadā.
Cieto daļiņu daudzums, ko izvada atmosfērā gada laikā,

' W g - B T o č P " 5 r “ ‘ ( 1 - ' 1* “

- 1 4 9 7 9 - ī 5^ 1 š- 0 ,1 7 ( 1 - 0 ,7 ) - 1 2 1 t/gadā.

Sēra oksīdu daudzums


M gso2= 0 ,0 2 5 S d( l - n /so2) (1 — rļ"soa) =
= 0,02-14 9 7 9 -2 ,5 (1 -0 ,1 0 )1 = 7 4 1 t/gadā.
Tvana gāzes daudzums, ko izvada atmosfērā gada laikā,

M gco = 0,001CB/? ( i - ~ ) =

= 0,0 0 1 -2 5 ,7 -1 4 9 7 9 -l ( 1 - ~ ) = 361 t/gadā.

Aprēķināsim slāpekļa oksīdu daudzumu.


Slāpekļa daudzums kurināmā degošajā masā

Ndeg = Nd---------- — ---------- -=1 0 ---------- — — ----------- = 1 34%


1 0 0 - ( 4 d+ r d) ’ 1 0 0 -(1 5 ,3 + 1 0 ,0 ) ’ /0‘

Koeficients k ~ - ~ = - ~ = 0 , 5 .
20 20
(Tvaika katla ražīgum s D = 2,78 kg/s jeb 10 t/h.)
Pieņemot, ka dūmgāzu recirkulācija nenotiek,

M gNo2 = o,l43.10-6W zd ( l - ^ - ) -1,0 =

= 0,143• 10~6•0,5• 14979• 5 5 6 5 ( 1 - ļ l ^ r ) -1,0 =

= 5,6 t/gada.
3.4.2. Termocentrālē novietoti 3 tvaika katli ar tvaika ražī­
gumu 1,1 kg/s. Gada laikā termocentrālē darbojas:
1. katls — 250 diennaktis,
2. katls — 210 diennaktis,
3. katls — 90 diennaktis.
Katlu kurtuvēs sadedzina mazutu: Wd= 3 % ; j4d = 0,1 % ; Sgd=
C/J<

= 2 ,8 % ; Cd = 83,0% ; Hd= 1 0 ,4 % ; 0 d= 0 ,7 % . Kurināmā patēriņ

287
katram katlam B ' = 0,0797 kg/s. Aprēķināt, cik daudz kaitīgo
vielu termocentrāle izvada atmosfērā gada laikā.
A trisinājum s. Kurināmā zemākais sadegšanas siltums
Qzd= 339Cd + 1031 H d — 109 (O d— Sgd) - 25 Wd =
= 339-83,0+1031 •1 0 ,4 - 1 0 9 (0 ,7 -2 ,8 ) - 2 5 - 3 ,0 =
= 39 072 kJ/kg (9325 k c a l/k g ).

Kurināmā patēriņš gadā 1. katlam:


„ B ' - 3600-24-250 0,0797-3600-24-250 r xl
B , = -------------------------- = —----------------------------- -= 1721,5 t/gada.
1 1000 1000 s
Kurināmā patēriņš gadā 2. katlam:
„ f i , -3600-24-210 0,0797-3600-24-210
B 2= - ------------------------ - = —-----------------------------■= 1446 t/gada.
2 1000 1000 B
Kurināmā patēriņš gadā 3. katlam:
„ B '- 3600-24-90 0,0797-3600-24-90
B -------------------------■=— ----------- :---------------- -=619,7 t/gada.
3 1000 1000 B
Kopējais kurināmā patēriņš gadā
B = B l + B 2+ B 3 = 1721,5+ 1446 + 619,7 = 3787 t/gadā.

Cieto daļiņu daudzums, ko izvada atmosfērā gada laikā,


Aā 01
M g = B 10Q_ - ^ fla(1 - ri) = 3 7 8 7 1 = 3,78 t/gadā.

Piezīm e. Sadedzinot mazutu vai gāzi, aiz katlu agregātiem


pelnu uztvērēji netiek novietoti, tāpēc Tļ = 0 un aa= l . Sadedzi­
not gāzi vai mazutu, <?4= 0.
Sēra oksīdu daudzums
M gs° 2==o, 02-BSd( l —ti'so2) (1 —'n'vso2) =
= 0,02 •3787• 2,8 (1 - 0 ,0 2 ) •1 = 207,8 t/gadā.

Tvana gāzes daudzums

M gco = 0 ,0 0 lC B R ( l - J i - ) = 0 ,0 01 -1 9,4-3787-1-1 =
s \ 100/
= 73,4 t/gādā.

Slāpekļa oksīdu daudzums


Ndeg = 0 .

Dt 4
Koeficients k ^ l } 0 = ' 2 Q z=0’2 -

288
Pieņemot, ka dumgazu recirkulacija nenotiek,

M gN° 2= 0 ,1 4 3 -1 0 -6 k B Q zā ( 1 — Pi =

= 0,1 4 3 -10-6- 0,2-3787-9325-1 -0,8 = 0,8 t/gadā.

3.4.3. Aprēķināt, cik daudz kaitīgo vielu no termocentrāles


izvada atmosfērā gada laikā 3.4.2. piemērā aprakstītie tvaika katli,
ja par kurināmo izmanto gāzi. Qz = 35615 kJ/m3 (8500 kcal/m 2).
Gāzes patēriņš B ' = 0,085 m3/s.
A trisinājum s.
Tā kā gāzveida kurināmais nesatur pelnus un </4=0, tad cieto
daļiņu, daudzums M g = 0 . Gāzveida kurināmais nesatur arī sēru,
tāpēc 7Wgs° 2—0.
Kurināmā patēriņš gadā 1. katlam:
B ' -3600-24-250 0,085-3600-24-250 _
1_~' īo o o " - īo o o “
= 1836 tūkst. m3/gadā.

Kurināmā patēriņš gadā 2. katlam:


B ' . 3600-24-210 0,085-3600-24-210 _
2“ ' Ī000 ' Ī000
= 1542 tūkst. m3/gadā.

Kurināmā patēriņš gadā 3. katlam:


B ' - 3600-24-90 0,085-3600-24-90
B*
1000 1000
= 660 tūkst, m3/g a d ā .

Kopējais kurināmā patēriņš gadā


B = Bļ + B 2 + B 3= 1836+1542 + 660 = 4038 tūkst. m3/gadā.

Tvana gāzes daudzums

M gco = o,001C B £ = 0 ,00 1 -1 7 ,9 -4 0 3 8 -1 -1 =

= 72 t/gadā.

Aprēķināsim slāpekļa oksīdu daudzumu.


Koeficients k = 0,2 (3.4.2. piem ērs). Pieņemot, ka dūmgāzu
recirkulacija nenotiek,

A fg NO» = 0 , 1 4 3 - 1 0 - 6* 5 Q z d ( l - ^ o " ) Pi =

= 0 ,14 3-10-6- 0,2 •4038 •8500 •1 •0,85 = 0,83 t/gadā.

19 — 2149 28 9
3.5. VENTILATORU UN DŪMSOCĒJU R A Ž ĪG U M A APRĒĶINI

Aprēķinu izteiksmes

Ventilatora ražīgum s (m 3/s )


Qv = p iB V (c tt-A a k + A a g .u ) [(*a.g+ 273)/273] •1,01 •W ļ P b.
(3.42)
Tvaika katliem ar ražīgum u D < 5,6 k g/s drošības koeficientu
Pi ventilatoriem un dūmsūcējiem pieņem 1,1.
Dūmsūcēja ražīgum s (m 3/s)
Qd = p i B [ l V + ( a a- l ) K°] [ ( £ + 273)/273] 1,01 •№ / P h.
(3.43)

Aprēķinu piemēri

3.5.1. Aprēķināt ventilatora ražīgum u 3.2.2. un 3.2.3. piemērā


minētajam tvaika katlam, ja aukstā gaisa temperatūra 4.g =
= 30 °C, barometriskais spiediens 9 8 - 103 Pa. Tvaika katls darbo­
jas bez gaisa uzsildītāja.
Atrisinājums.
Q v = jiIB V °(a k- A a k) [ ( t a.g+273)/273] 1,01 •105/P b =
30 + 2
= 1,1-0,07 -10,6(1,1 —0,05)----- ^ 2 ------ ■ 9ģ7jQ3 ~

= 0 ,9 7 m3/s.
(Uzdevumā gaisa patēriņa koeficienta pieaugums kurtuvē Aak uz
piesūkšanas rēķina pieņemts 0,05.)
3.5.2. Aprēķināt dūmsūcēja ražīgum u 3.1.15. piemērā aprak­
stītajam tvaika katlam (kurināmais — m azuts). Barometriskais
spiediens 98-103 Pa.
A trisinājums.
Kurināmā patēriņš B = 0,131 kg/s.
Teorētiski nepieciešamais gaisa daudzums F °= 10,15 m3/kg.
Gaisa patēriņa koeficients aizplūstošajās dūmgāzēs a a= l,3 5 .
Dūmgāzu daudzums, ja a = l ,
Vdo = l/R o 2+ V N 20+ V H2o0= 1,58+ 8,02+1,31 = 10,91 m3/kg.

Dūmgāzu temperatūra pirms dūmsūcēja č= 1 8 0 °C .


Dūmsūcēja ražīgum s
Qd = M [ n ° + (a d - 1) V»] [ (f + 273)/273] 1,01 •l№ ļP b= ’
= 1,1-0,131 [10,91+ (1 ,3 5 -1 )1 0 ,1 5 ] X
180 + 273 1,01-105
X -------------------------!--------—- = 3 ,5 4 m3/s.
273 9 8 -103

290
LITERATŪRA (3. nodaļai)

3.1. Аэродинамический расчет котельных устан овок. Н ормативный метод. —


Л .: Энергия, 1977. — 255 с.
3.2. Л иберм ан Н. Б., Н янковская М. Т. Справочник по проектированию к о ­
тельных уста н овок систем централизованного теплоснабж неия. — М .:
Энергия, 1979. — 224 с.
3.3. Роддат ис К. Ф. Котельные установки. — М .: Энергия, 1977. — 414 с.
3.4. Роддатис Ķ. Ф., С окол овский Я. Б. Справочник по котельным уста н ов­
кам малой производительности. — М .: Энергия, 1975. — 368 с.
3.5. Р уководя щ и е указания по расчету вы бр осов твер ды х частиц и окислов
серы, угл ерода, азота с ды мовы м и газами к отлоагрегатов. — М .: С луж ба
передового опы та и информации сою зтехэн ерго, 1979. — 14 с.
3.6. Справочник по пыле- и золоулавливанию / П од об щ , ред. А. А. Р у с а ­
нова. — М . .'Энергия, 1975. — 296 с.
3.7. Тепловой расчет котельных агрегатов. Н ормативны й м етод / П о д ред.
В. Н. К узн ец ова и др. — М .: Энергия, 1973. — 296 с.
3.8. N agla S a v e ļjev s Р., C iem iņš R. Siltum tehnikas pam ati. — 2. pārstrād.
izd. — R.: Z va igzn e, 1981.— 356 Ipp.
3.9. Z iņ ģitis A . Kurinām ā sadedzināšana. — R.: L V I, 1963. — 215 lpp.
4. n o d a ļ a

VIELU T E R M O D I N A M I S K O
UN S I L T U M F I Z I K Ā L O Ī P A Š Ī B U T A B U L A S

4.1. tabula

Dažu gāzu termodinamiskie raksturojumi

Gāzes Blīvums Mola Gazes Kritiskā


Molekul- 0 (kg/m3) tilpums Kritiskais Kritiskais
ķīmis­ konstante spiediens tempe­
kais masa normā­ v (m3/mol) R ratūra tilpums
los ap­ normālos Pk (MPa)
sim­ H (J/(kg-K)) rk (K) «k(m3/kg>
bols stākļos apstākļos

(Gaiss) 28,96 1,293 22,40 287,0 3,769 1 3 2 /5 : 96

o2 32,00 1,429 22,39 259,8 5(,087 154,7, 0,002 46

n 2 28,026 1,251 22,40 296,8 3,396 126,25 0,003 835

no2 46,01 — — 180,71 9„81 431,35 —

He4 4,003 0,179 22,42 2078,0 0,226 5,20 0,014 343

Ar 39,994 1,783 22,39 .. 2:08,2 4,858 150,65 0,001 876

H2 2,016 0,090 22,43 4124,0 1,2568 33,25 ■ 0,032 258

co 28,01 1,250 22,40 296,8 3,496 133 . 0,003 322

co2 44,01 1,977 22,26 188,9 7,383 304,20 0,002 137

so2 64,06 2,9:26 21,89 129,8 8,147 430,65 0,001 904

CH„ 16,032 0,717 22,39 518,3 4,65 190,7 0,006 173

C2H4 28,052 1,261 22,41 296,6 '5,06 282,65 0,004 545

C3H8 44,094 2,020 — 188,56 4,264 369,99 0,004 44

C 4 H 10 58,12 2,673 — 14.3,05 3,796 425,16 0,0.04 386

NH3 17,032 0,771 22,08 488,3 11,298 405,55 0,004 255 3

H20 18,016 0,804 2,2,40 461 22,115 647,27 0,003 147

70,904 3,22 22,02 — 7,711 417,15 0,001 715


Cl2
38,00 — 218,7 5,590 143,96 0,00.2 114
f2 —

34,08 1,539 — 243,96 18,52 373,55 —


H2S
C6H6 78,108 — — 106,45 4,92 562,6 0,003 289

29 2
4.2.a tabula
Dažu gāzu vidējā īpatnējā siltumietilpība (k J /(k g •Ķ ))

G aiss Slapeklis Skabeklis o. O glekļa O glek ļa Ū deņradis H 2


dioksīds COj ok sīd s СО
t
(°C)
cp m ^ vm cP m ^ vm c pm ^ vm cp m c vm cp m c vm
t cP m c vm

o- 1,0036 0ДШ4 1,0392 0,742.3 0,9148 0,6Š48 0,8148 0,625.0 1,0,396 0,7427 14,195 10,071
100 1,0061 ■ 0,7183 1,0404 0,7427 0.9232 0,6632 0,865.8 0,6770 1,0417 0,7448 14,353
200 1,0115 0,7243 1,0434 чйадь * 0,9353 0,675.3 0,9102 0,7214 1,0463 0^7494 14,421 10,297
. 300 1,0191 0,7319 1,0488 0,7519« 0,9500 0,6900 0,9487 0,7599 1,0538 0,7570 14,446 10,322
400 1,0283 0,7415 1,0567 0,7599 0,9651 0,7051 0,9826 0,7938 1 1,0634 14,477
0,7666 10,353
500 1,0387 0,75.19 • 1,0660 0,7681 0,9793 0,7193 1,0128 "0,8240 1„0748 0,7775 14,509 10,384
600 ' 1,0496 0,7624 1,0.760- 0,7792 0,9927 0,7327 1,0396 0,8508 1,0861 0,7892 14,542 10,417
700 1,0605 0,7733 1,0869 0.791HL 1,0048 0,7448 1,0639 0,8746 1,0978 0,8009 14,587 10,463
800 1,0710 0,7842 1,0974 0,8005 1,0157 0,7557 1,085,2 0,8964 1,1091 0,8122 14t641 10,517
900 1,0815 0,7942 1,1078 0,8110 1,0258 0,7658 1,1045 0,9157 1,1,200 0,8231 14,706 10,581
1000 1,0907 0,8(5.39 1,1179 0,8210 1,0350 0,7750 1,1225 0,9332 1,1304 0,8336 14,776 10,652
1100 1,0999. 0,8127 1,1271 0,8302 1,0434 0,78.34 f, 1384 0,9496 1,1401 14,853
0,8432 10,727
1200 1,1082 0,8215 1,1358 0,8395 1,0509 0,7913 1,1530 0,9638 1*1493 14,934
0,8566 10,809
1300 1,1166 0,8294 1,1447 0,8478 1,05.80 0,7984 1,1660 0,9772 1,1577 0,86.08 15,023 10,899
1400 1,1242 0,8369 ‘ 1,1526 0,8558 1/0647 0,8051 1,1782 0,9893 1,1656 0„8688 15b11.3 10,988
1500 1,1313 0,8441 1,1602 0,8633 1,0714 0,8114 1,1895 1,0006 1,1731 0,8763 15^202 11,077
1600 1,1380 0,8508 1,1673 0,8704 1,0773 0,8173 1,1995 1,0107 1,1798 0,8830 15,294 11,169
1700 1,1443 0,8570 1,1736 0,8771 1,0831 0,8231 1,2091 1,0203 1,1865 0,8893 15ļ383 11,258
1800 1,1501 . 0,8633 1,1798 0,8830 1,0886 0,8286 1,2179 1,0291 1,19,24 0,8956 15i,472 11,347
1900 1,1560 0,8688 1,185.7 0,8880 1,0940 0,8.340 1,2259 1,0371 1,1983 0,9014 15,561 11,437
2000 1,1610 0,8742 1,1911 0,894.3 1,0990 0,8390 1,2334 1,0446 1,2033 0,9064 15k649 11,524
2100 1,1664 0,8792 1,1966 0,8997 ' 1,1041 0,8441 1,2405 1,0517 1,2083 0,9115 15*736 11,611
2200 1,1710 0,884.3 1,2012 0,9048 1,1087 0,8491 1,2468 1,0580 1,2129 0,9161 15,819 11 694
2300 1,1757 0,8889 ' 1,205.8 0,9094 1,1137 0,8537 1,2531 1,0639 1,2175 0,92,07 15,902 ' 11,798
2400 1,1803 0,8930 1,2104 0,9136 1,1183 0,8583 1,2586 1,0697 1,2217 0,9249, 15t983 11,858
2500 1,1840 . 0.8972 1,2142 0,9,177 1,1229 0,8629 1,2636 1,0748 1,2259 0,9291 16,064 11,937
4. 2b. tabula
Odens tvaika īpatnējā siltumietilpība

V id ēja īp atnēja siltum ietilpība V id ēja īp atn ēja siltum ietilpība


(k J /(k g -K )> (k J /(k g • K ))

t '( ° C) c pm c vm t <°C) cp m c vm

0 1,8594 1,3980 1600 2,3*346 1,8728

100 1,8728 1,4114 1700 2,3630 1,9016

200 1,8937 1,4323 1800 2,3907 1,9293

300 1,9192 1,4574 1900 2,4166 1,9552

400 1,9477 1,4863 2000 2,4422 1,9804

500 1,9778 1,5160 2100 2,4664 2,0051

600 2,0092 1,5474 2200 2,4895 2,0281

700 2,0419 1,5805 2300 2,5121 2,0503

800 2,0754 1,6140 2400 2,5334 2,0720

900 ■ 2,1097 1,6483 2500 2,5544 2,0926

1000 2,1436 1,6823 2600 2,5745 2,1131

1100 2,1771 1,7158 2700 2,5937 2,1323

1200 2,2106 1,7488 2800 2,6121 2,1508

1300 2,2429 1,7815 2900 2,6297 2,1683

1400 2,2743 1,8129

1500 2,3048 1,8434

294
4.3. tabula
Odens un sausa piesātināta tvaika parametri (arguments — temperatūra)
(pēc M . V u k aloviča )

t p h' h"
<°C) (M P a) (m3/kg) (m3/kg) (kg/m3) (kJ/kg) (kJ/kg) (kJ/kg) (kJ/(kg •K)) (kJ/(kg •K>)

0,01 0,000 610 8 0,001 000 2 206,3 0,004 847 0 2501 2501 0 9,1544
5 0,000 871 9 0,001 000 1 147,2 0,006 793 21,05 2510 2489 0,0762 9,0241
10 0,001 227 7 0,001 000 4 106,42 0,009 398 42,04 2519 2477 0,1510 8,8994
15 0,001 704 1 0,001 001 0 77,97 0,012 82 62,97 2528 2465 0,2244 8,7806
20 0,002 337 0,001 001 8 57,84 0,017 2 9 ' 83,90 2537 2454 0,2964 8,6665
25 0,003 166 0,001 003 0 43,40 0,023 04 104,81 2547 2442 0,3672 8,5570
30 0,004 241 0,001 004 4 32,93 0,030 37 125,71 2556 2430 0,4366 8,4523
35 0,005:, 622 0,001 006 1 25,24 0,39 62 146,60 256*5 2418 0,5049 8,3519
40 0^)07 375* 0,001 007 9 19,55 0,051 15 16?,50 2574 2406 0,5723 8,2559 /
45 0,009 584 0,001 009 9 15,28 0,065 44 188,40 2582 2394 0,6384 8,1638
50 0,012 335 0,001 012 1 12,04 0,083 06 209,3 ' 2592 2383 0,7038 8,0,753
55 0,015 740 0,001 014 5 9,578 0,1044 230,2 2600 2370 0,7679 7,9901
60 0,019 917 0,001 017 1 7,678 0,1302 251,1 2609 2358 0,8311 /7 ,9 0 8 4
65 0,025 01 0,001 019 9 6,201 0,1613 272,1 2617 2345 0,8944 7,8297
70 0,031 17 0,001 022 8 5,045 0,1982 293,0 2626 233? 0,9549 7,7544
75 0,038 55 0,001 025 8 4,133 0,2420 314,0 2635 232K 1,0157 7,6815
80 0,04*7 36 0,001 029 0 3,408 0,2934 334,9 2643 2308 1,0753 7,6116
85 0,057 81 0,001 032 4 2,828 0,3536 355,9 2651 2295 1,1342 7,5438
90 0,070 11 0,001 035 9 2,361 0,4235 377,0 2659 2282 1,1925 7,4787
95 ■' 0,084 51. 0,001 039 6 1,982 0,5045 398,0 2668 2270 /1,2502 7,4155
100 0,101 32 0,001 043 5 1,673 0,5977 419,1 2676 2257 1,3071 7,3547
105 0,120 79 ' ; 0,001 047 4 1,419 0,7047 440,2 2683 2243 / 1,3632 7,2959
110 0,143 26 •0,001 051 5 1,210 0,8264 461,3 2691 2230 1,4184 7,2387
115 0,169 05 0,001 055 9 1,036 . 0,9652 482,5 2698 2216 1,4733 7,1832
120 0,198 54 0,001 060 3 0,8917 1,121 503,7 2706 2202x' 1,5277 7,1298
296

4.3. tabulas turpinājums

t P h' h"
(°C) (MPa) (irr’/kg) (m7kg) (kg/m3) (kJ/kg) (kJ/kg) (kJ/kg) (kJ/(kg-K)) (kJ/(kg •K))

125 0,232 08 0,001 064 9 0,7704 1,298 525,0 2713 2188 1,5814 7,0777
130 0,270 11 0,001 069 7 0,6683 1,496 546,3 2721 2174 1,6345 7,0272
135 0,3130 0,001 074 7 0,5820 1,718 567,5 TĪTI 2159 1,6869 6,9781
140 0,3614 0,001 079 8 0,5087 1,966 589,0 2734 2145 1,7392 6,9304
145 A 4155 0,001 085 1 0,4461 2,242 610,5 2740 2130 1,7907 6,8839
150 0,4760 0,001 090 6 0,3926 2,547 632,2 2746 2114 1,8418 6,8?83
155 0,5433 0,001 096 2 0,3466 2,885 653,9 2753 2099 1,8924 6,7940
160 0,6180 0,001 102 1 0,3068 3,258 675,5 2758 2082 1,9427 6,7508
165 0,7008 0,001 108 1 0,2725 3,670 697,3 2763 2066 1,9924 6,7081
170 0,7920 0,001 114 4 0,2426 4,122 719,2 2769 2050 2,0417 6,6666
175 0,8925 0,001 120 8 0,2166 4,617 741,1 2773 2032 2,0909 . 6,6256
180 1,0027 0,001 127 5 0,1939 5,157 763,1 2778 2015 2,1395 6,5858
185 '1,1234 0,001 134 4 0,1739 5,750 785,2 2782 1997 2,1876 6,5465
190 1,2553 0,001 141 5 0,1564 6,394 807,5 2786 1979 2,2357 6,5074
195 1,3989 0,001 148 9 0,1409 7,097 829,9 2790 1960 2,2834 6,4694
200 1,5551 0,001 156 5 0,1272 7,862 852,4 2793 1941 2,3308 6,4318
205 1,7245 0,001 164 4 0,1151 8,688 875,0 2796 1921 2,3777 6,3945
210 1,9080 0,001 172 6 0,1043 9,588 897,7 2798 1900 2,4246 6,3577
215 2,1062 0,001 181 2 0,094 65 10,56 920,7 2800 1879 2,4715 6,3212
220 2,3201 0,001 190 0 0,086 06 11,62 943,7 2802 1858 2,5179 6,2849
225 2,7979 0,001 208 7 0,07837 13,99 990,4 2803 1813 2,6101 6,2133
235 3,06.35 0,001 218 7 0,06527 15,32 1013,9 2804 1790 2,6561 6,1780
240 3,3480 0,001 229 1 0,059 67 16,76 1037,5 2803 1766 2,7021 6,1425
245 3,6524 0,001 239 9 0,054 62 18,30 1061,6 2803 1741 2,7478 6,1073
250 3,9776 0,001 251 2 0,050 06 19,98 1085,7 2801 1715 2,7934 6,0721
255 4,325 0,001 263 1 0,045 91 21,78 1110,2 2799 1689 2,8?94 6,0366
260 4,694 0,001 275 5 0,042 15 23,72 1135,1 2796 1661 2,8851 6,0013

265 5,087 0,001 288 6 0,038 72 25,83 . 1160,2 2794 1634 2,9307 5,9667
270 5,505 0,001 302 3 0,035 60 28,09 1185,3 2790 1605 2,9764 5,9297
275 5,949 0,001 316 8 0,032 74 ,30 ,53 1210,7 2785 1574,2 3,0223 5,8938
280 6,491 0,001 332 1 0,030 13 33,19 1236,9 2780 1542,9 3,0681 5,8573
285 6,918 0,001 348 3 0,027 74 36,05 1263,1 2773 1510,2 3,1146 -5,8205
290 7,445 0,001 365 5 0,025 54 39,15 1290,0 2766 1476,3 3,1611 5,7827
295 8,002 0,001 383 9 0,023 51 42,53 1317,2 2758 1441,0 3,2079 5,7443
300 8,592 0,001 403 6 0,021 64 46,22 1344,9 2749 1404,2 3,2548 5,7049
305 9,214 0,001 425 0,019 92 50,20 1373,1 2739 1365,6 ?,3026 5,6647
310 9,870 0,001 447 0,018 32 54,58 1402,1 2727 1325,,2 3,3508 5,6233
315 10,561 0,001 472 0,016 83 59,42 1431,7 2714 1282,3 3,3996 5,5802
320 11,290 0,001 499 0,015 45 64,72 1462,1 2700 1237,8 3,4495 5,5353
325 12,057 0,001 529 0,014 17 70,57 1493,6 2684 1190,3 3,5002 5,4891
330 12,865 0,001 562 0,012 97 77,10 1526,1 2666 1139,6 3,5522 5,4412
335 13,714 0,001 599 0,011 84 84,46 1559,8 2646 1085,7 3,6056 5,3905
340 14,608 0,001 639 0,010 78 92,76 1594,7 2622 1027,0 3,6065 5,3361
345 15,548 0,001 686 0,009 771 102,34 1639 2595 963,6 3,7184 5,2769
350 16,537 0,001 741 0,008 803 113,6 1671 2565 893,5 3,7786 5,2117
355 17,577 0,001 807 0,007. 869 127,1 1714 2527 813,0 3,8439 5,1385
360 18,674 0,001 894 0,006 943 144,0 1762 2481 719,3 3,9162 5,0530
365 19,830 0,002 02 0,005 99 166,8 1817 2421 603,5 4,0009 ■ 4,9463
370 21,053 0,002 22 0,004 93 203 1893 2331 438,4 4,1137 4,7951
374 22,087 0,002 80 0,003 47 288 ‘ 2032 2147 114,7 4,3258 4,5029

Kritiska stavok ļa param etri: 4 = 3 7 4 ,1 5 °C; = 2 2 ,1 2 9 M P a; t>k=0,003 26 m 3/k g .


:298

4.4. tabula
Odens un sausa piesātinātā tvaika parametri (arguments — spiediens)
(pēc M . V u k aloviča)

p t h' h"
(M P a) c c) (m 3/k g ) (m 3/k g ) (k g /m 3) (kJ/kg) (kJ/kg) (kJ/kg) (k J /(k g • K )) ( k J /( k g - K ) )

0,0010 6,92 0,001 000 1 129,9 ■ 0,007 70 29,32 2513 2484 0,1054 8,975
0,0015 13,038 0,001 000 7 87,90 0,001 138 54,75 2525 2470 0,1958 8,827
0,0020 17,514 0,001 001 4 66,97 0,014 93 73,52 2533 2459 0,2609 8,722
0,0025 21,094 0,001 002 1 54,24 0,018 43 88,50 2539 2451 0,3124 8,642
0,0030 24,097 0,001 002 8 45,66 0,021 90 101,04 2545 2444 0,3546 8,576
0,0035 26,692 0,001 003 5 39,48 0,025 33 111,86 2550 2438 0,3908 8,521
0,0040 28,979 0,001 004 1 34,81 0,028 73 121,42 2554 2433 0,4225 8,473
0,0045 31,033 0,001 004 7 31,13 0,032 11 130,00 2557 2427 0,4507 8,431
0,0050 32,88 0,001 005 3 28,19 0,035 47 137,83 2561 2423 0,4761 8,393
0,0060 36,18 0,001 006 4 23,74 0,042 12 151,50 2567 2415 0,5207 8,328
0,0070 39,03 0,001 007 5 20,53 0,048 71 163,43 2572 2409 0,5591 8,274
0,0080 41,54 0,001 008 5 18,10 0,055 25 173,9 2576 2402 0,5927 8,227
0,0090 ' 43,79 0,001 009 4 16,20 0,061 72 183,3 2580 2397 0,6225 8,186
0,010 45,84 0,001 010 3 14,68 0,068 12 191,9 2584 2392 0,6492 8,149
0,011 47,72 0,001 011 1 13,40 0,074 62 199,7 2588 2388 0,6740 8,116
0,012 49,45 0,001 011 9 12,35 0,080 97 207,0 2591 2384 0,6966 8,085
0,013 51,07 0„00ļ 01,2 6 11,46 0,087 26 213,8 2594 2380 0,7174 8,057
0,014 52,58 0,001 Ô13 3 10,69 0,093 54 220,1 2596 2376 0,7368 8,031
0,015 54,00 0,001 014 0 10,02 0,099 80 226,1 2599 2373 0,7550 8,007
0,020 60,08 0,001 017 1 7,647 0,1308 . - 251,4 2609 2358 0,8321 7,907
0,025 64,99 0,001 019 9 6,202 0,1612 272,0 2618 2346 0,8934 ' 7,830
0,030 69,12 0,001 022 2 5,226 0,1913 289,3 2625 2336 0,9441 7,769
0,040 75,88 0,001 026 4 3,994 0,2504 317,7 2636 2318 1,0261 7,670
0,050 81,35 0,001 029 9 3,239 0,3087 340,6 2645 2204 1,0910 7,593
0,060 85,95 0,001 033 0 2,732 0,3661 360,0 2653 2293 1,1453 7,531

0,070 89,97 0,001 035 9 2,364 0,4230 376,8 2660 2283 7,479
1,1918
0,080 93,52 0,001 038 5 2,087 0,4792 391,8 2265 2273 7,4 34
1,2330
0,090 96,72 0,001 040 9 1,869 0,5350 405,3 2670 2265 7,394
1,2696
0,100 99,64 0,001 043 2 1,694 0,5903 417,4 2675 2258 1,3026 7,360
0,11 102,32 0,001 045 2 1,550 0,6453 428,9 2679 2250 1,3327 7,328
0,12 104,81 0,001 047 2 1,429 0,6999 439,4 2683 2244 1,3606 7,293
0,13 107,14 0,001 049 2 1,325 - 0,7545 449,2 2687 2238 1,3866 7,271
0,14 109,33 0,001 051 0 1,23& 0,8088 458,2 2690 2232 7,246
1,4109
0,15 111,38 0,001 052 7 1,159 0,8627 467,2 2693 2221 1,4550/ 7,202
0,16 113,32 0,001 054 3 1,091 0,9164 475,4 2696 2221 1,4550 7,202
0,17 115,17 0,001 055 9 1,031 0,9699 483,2 2699 2216 1,4752' 7,182
0,18 116,94 0,001 057 5 0,9773 1,023 490,7 2702 2211 1,4943" 7,163
0,19 118,62 0,001 059 1 0,9290 1,076 497,9 2704 2206 1,5126 7,145
0,20 120,23 0,001 060 5 0,8854 1,129 504,8 2707 2202 1,5302 7,127
0,2 i 121,78 0,001 061 9 0,8459 1,182 511,4 2709 2198 1,5470 7,111
0,22 123,27 0,001 063 3 0,8098 1,235 517,8 2711 2193 1,5630 7,096
0,23 124,71 0,001 064 6 0,7768 1,287 524,0 2713 2189 1,5783 7,081
0,24 126,09 0,001 065 9 0,7465 1,340 529,8 2715 2185 1,5929 7,067
0,25 127,43 0,001 067 2 0,7185 1,392 535,4 2717 2182 1,6071 7,053
0,26 128,73 0,001 068 5 0,6925 1,444 540,9 2719 2178 1,621 7,040
0,27 129,98 0,001 069 7 0,6684 1,496 546,2 2721 2175 1,634 7,027
0,28 131,20 0,001 070 9 0,6461 1,548 551,4 2722 2171 1,647 7,015
0,29 132,39 0,001 072 1 0,6253 1,599 556,5 2524 2167 1,660 7,003
0,30 133,53 0,001 073 3 0,6057 1,651 561,4 2725 2164 1,672 6,992
0,31 134,66 ■ 0,001 074 4 0,5873 1,703 566,3 2727 2161 1,683 6,981
0,32 135,75 0,001 075 4 0,5701 1,754 571,1 2728 2157 1,695 6,971
0,33 136,82 0,001 076 5 0,5539 1,805 575,7 2730 2154 1,706 6,961
0,34 137,86 0,001 077 6 0,5386 1,857 580,2 2731 2151 1,717 6,951
0,35 138,88 0,001 078 6 0,5241 1,908 584,5 2732 2148 1,728 6,941
0,36 139,87 0,001 079 7 0,5104 1,959 588,7 2734 2145 1,738 6,932
0,37 140,84 0,001 080 7 0,4975 2,010 592,8 2735 2142 1,748 6,923
0,38 141,79 0,001 081 7 0,4852 2,061 596,8 2736 2139 1,758 6,914
0,39 142,71 0,001 082 7 0,4735 2,112 600,8 2737 2136 1,768 6,905
0,40 143,62 0,001 083 6 0,4624 2,163 604,7 2738 2133 1,777 6,897
0,41 144,51 0,001 084 5 0,4518 2,213 608,5 2740 2131 1,786 6,889
•300

4.4. tabulas turpitiâjutns

p t V' v" 0" h' h" r s' s"


(MPa) (”C) (m3/kg) (m3/kg) (kg/m3) (kJ/kg) (kJ/kg) (kJ/kg) (kJ/(kg •K)) (kJ/(kg •K))

0,42 145,39 0,001 085 5 0,4416 2,264 612,3 2741 2129 1,795 6,881
0,43 146,25 0,001 086 5 0,4319 2,315 616,1 2742 2126 1,804 6,873
0,44 147,09 0,001 087 4 0,4227 2,366 619,8 2743 2123 1,812 6,865
0,45 147,92 0,001 088 3 0,4139 2,416 623,4 2744 2121 1,821 6,857
0,50 151,84 0,001 092 7 0,3747 2,669 640,1 2749 2109 1,860 6,822
0,60 158,84 0,001 100 7 0,3156 3,169 670,5 2757 2086 1,931 6,761
0,7 164,96 0,001 108 1 0,2728 3,666 697,2 2764 2067 1,992 6,709
0,8 170,42 0,001 114 9 0,2403 4,161 720,9 2769 2048 2,046 6,663
0,9 175,35 0,001 121 3 0,2149 4,654 742,8 2774 2031 2,094 6,623
1,0 179,88 0,001 127 3 0,1946 5,139 762,7 2778 2015 2,138 6,587
1,1 184,05 0,001 133 1 0,1775 5,634 781,1 2781 2000 2,179 6,554
1,2 187,95 0,001 138 5 0,1633 6,124 798,3 2785 1987 2,216 6,523
1,3 191,60 0,001 143 8 0,1512 6,614 814,5 2787 1973 2,251 6,495
1,4 195,04 0,001 149 0 0,1408 7,103 830,0 2790 1960 2,284 6:469
1,5 198,28 0,001 153 9 0,1317 7,593 844,6 2792 1947 2,314 6,445
1,6 201,36 0,001 158 6 0,1238 ' 8,080 858,3 2793 1935 2,344 6,422
1,7 204,30 0,001 163 2 0,1-167 8,569 871,6 2795 1923 2,371 6,400
1,8 20Z, 10 0,001 167 8 0,1104 9,058 884,4 2796 1912 2,397 6,379
1,9 209,78 0,001 172 2 0,1047 9,549 896,6 2798 1901 2,422 6,359
2,0 212,37 0,001 176 6 0,099 58 10,041 908,5 2799 1891 2,447 6,340
' 2,1 214,84 0,001 180 9 0,094 92 10,54 919,8 2800 1880 2,470 6,322
2,2 217,24 0,001 185 1 0,090 68 11,03 930,9 2801 1870 2,492 6,305-
2,3 -2 1 9 ,5 5 0,001 189 2 0,086 79 11,52 941,5 2801 1860 2,514 6,288
2,4 221,77 0,001 193 2 0,083 24 12,01 951,8 2802 1850 2,534 6,272
2,5 223,93 0,001 197 2 0,079 9? 12,51 961,8 2802 1840 2,554 6,256
2,6 226,03 0,001 201 2 0,076 88 13,01 971,7 2803 1831 2,573 6,242
2,7 228,06 0,001 205 0 0,074 06 13,50 981,3 2803 1822 2,592 6,227

2,8 230,04 0,001 208 8 0,071 41 14,00 990,4 . 2803 1813 2,611 6,213
2,9 231,96 0,001 212 6 0,068 95 14,50 999,4 2803 1804 2,628 6,199
3,0 233,83 0,001 216 3 0,066 65 15,00 1008,3 2804 1796 2,646 6,186
3,2 237,44 0,001 223 9 0,062 46 16,01 1025,3 2803 1778 2,679 6,161
3,4 240,88 0,001 231 0 0,058 75 17,02 1041,9 2803 1761 2,710 6,137
3,6 244,16 0,001 238 0 0,055 43 18,04 1057,3 2802 1745 2,740 6,113
3,8 247,31 0,001 245 0 0,052 46 19,06 1072,7 2802 1729 2,769 6,091
4,0 250,33 0,001 252 0 0,049 77 ■ 20,09 1087,5 2801 1713 2,796 6,070
4,2 253,24 0,001 258 8 0,047 32 21,13 1101,7 2800 1698 2,823 6,049
4,4 256,05 0,001 265 6 0,045 08 22,18 1115,3 2798 1683 2,849 6,029
4,6 258,75 0,001 272 4 0,043 05 23,23 1128,8 2797 1668 2,874 6,010
4,8 261,37 0,001 279 0 0,041 18 24,29 1141,8 2796 1654 2,898 5,991
5,0 263,91 0,001 285 7 0,039 44 25,35 1154,4 2794 1640 2,921 5,973
5,5 269,94 0,001 302 1 0,035 64 28,06 1184,9 2790 1604,6 2,976 5k930
6,0 275,56 0,001 318 5 0,032 43 30,84 1213,9 2785 1570,8 3,027 5,890
6,5 280,83 0,001 334 7 0,029 73 33,64 1241,3 2779 1537,5 3,076 5,851
7,0 285,80 0,001 351 0 0,027 37 36,54 1267,4 2772 ‘ 1504,9 3,122 5,814
7,5 290,50 0,001 367 3 0,025 32 39,49 1292,7 2766 1472,8 3,166 5,779
8,0 294,98 0,001 383 8 0,023 52 42,52 1317,0 2758 1441,1 3,208 5,745
8,5 299,24 0,001 400 5 0,021 92 45,62 1340,8 2751- 1409,8 3,248 5,711
9,0 303,32 0,001 417 4 0,020 48 48,83 1363,7 2743 1379,3 3,287 5,678
9,5 307,22 0,001 434 5 0,019 19 52,11 1385,9 2734 1348,4 3,324 - 5,,646
10,0 310,96 0,001 452 1 0,018 03 55,46 1407,7 2725 1317,0 3,360 5,615
11,0 318,04 0,001 489 0,015 98 62,58 1450,2 2705 1255,4 3,430 5,553
12,0 324,63 0,001 527 0,014 26 70,13 1491,1 2685 1193,5 3,496 5,492
13,0 330,81 0,001 567 0,012 77 78,30 1531,5 2662 1130,8 3,561 5,432
14,0 336,63 0,001 611 0,011 49 87,03 1570,8 2638 1066,9 3,623 5,372
15 342,11 0,001 658 0,010 35 96,62 1610 2611 1001,1 3,684 5,310
16 347,32 0,001 710 0,009 318 107,3 1650 2582 932,0 3,746 5,247
17 352,26 0,001 768 0,008 382 119,3 1690 2548 858,3 3,807 5,177
18 356,96 0,001 837 0,007 504 133,2 1732 2510 778,2 3,871 5,107
19 361,44 0,001 921 0,006 68 149,7 1776 2466 690 3,938 5,027
20 365,71 0,002 04 0,005 85 170,9 1827 2410 583 4,015 4,928
21 369,79 0,002 21 0,004 98 200,7 1888 2336 448 4,108 4,803
22 373,7 0,002 73 0,003 67 272,5 2016 2168 152 4,303 4,591
Od 4.5. tabula
§
Odens un parkarseta tvaika parametri
(pēc M . V u k aloviča )

p t
(M P a ) (°C) 20 40 60 80 100 120 140 160 180 200

V 0 ,0 0 1 0 0 1 8 36,12 38,45 40,75 43,07 45,39 47,69 50,01 52,31 54,63


0,004 h 83,7 2574 2612 2650 2688 2726 2764 2803 2841 2880
s 0,2964 8,537 8,651 8,762 8,867 8,966 9,060 9,150 9,238 9,321
V 0 ,0 0 1 0 0 1 8 0,001 007 9 19,19 20,34 21,50 22,66 23,82 24,97 26,13 27,29
0,008 h 83,7 167,5 2612 2650 2688 2726 2764 2802 2841 2880
s 0,2964 0,5715 8,331 8,441 8,546 8,645 8,740 8,830 8,917 9,000
V 0 ,0 0 1 0 0 1 8 0,001 007 9 15,35 16,27 17,20 18,13 19,06 19,98 20,90 21,83
0 ,0 1 0 h 83,7 167,5 2611 2649 2688 2726 2764 2802 2841 2879
s 0,2964 0,5715 8,227 8,337 8,442 8,542 8,636 8,727 8,814 8,897

V 0 ,0 0 1 0 0 1 8 0,001 007 9 12,78 13,55 14,33 15,10 15,87 16,64 17,42 18,19
0 ,0 1 2 h 83,7 167,5 2611 2649 2687' 2725 2764 2802 2841 2879
s 0,2964 0,5715 8,143 8,253 8,358 8,457 8,552 8,643 8,730 8,813

V 0 ,0 0 1 0 0 1 8 0,001 007 9 10,95 11,61 12,27 12,94 13,60 14,26 14,92 15,58
0.014 h 83,7 167,5 2611 2649 2687 2725 2763 2802 2840 2879
s 0,2964 0,5115 8,071 8,181 8,287 8,386 8,481 8,572 8,659 8,742
V 0 ,0 0 1 0 0 1 8 0,001 007 9 9,573 10,160 10,740 11,320 11,899 12,478 13,057 13,635
0,016 h 83,7 167,5 2610 2,649 2687 2725 2763 2802 2840 2879
s 0,2964 0,5715 8,009 8 ,1 2 0 8,225 8,324 8,419 8,510 8,597 8,680
V 0 ,0 0 1 0 0 1 8 0,001 007 9 0,001 017 1 8,119 8,584 9,049 9,513 9,977 10,441 10,905
0 ,0 2 0 h 83,7 167,5 251,1 2648 2687 2725 2763 2801 2840 2879
s 0,2964 0,5715 0,8307 8,015) 8,120 8,220 8,315 8,406 8,493 8,576
V 0 ,0 0 1 0 0 1 8 0,001 007 9 0,001 017 1 5,,400 5,713 6,025 6,335 6,645 6,955 7,264
0,030 h 83,7 167,5 251,1 2646 2685 2724 2762 2801 2839’ 2878
s 0,2964 0,5715 0,8307 7,825 7,931 8,031 8,126 8,217 8j304 8,388

1,984 2,078 2,172


1,695 1,795 1,889
V 3,001 001 8 0,001 007 9 3,001017 1 0 2757 2796 2835 2875
167,5 251,1 3 2676 2717
0,10 h 33,9 7,562 7,654 7,743 7,828
0,5715 0,8307 1 7,361 7,465
s 0,2964
1,650 1,729 1,807
0,001 043 4 1,491 1,572
V 0,001 001 8 0,001 0 0 7 9 0,001 017 1 o
2755 2795 2834 2874
167,5 251,1 3 419,0 2715
0,12 h 83,9 7,668 7,65:7 7,742
1,3067 7,376 7,475
s 0,2964 0,5715 0,8307 1
0,3348 0,3520
0,001 043 2 0,001 060 I 0,001 079 7 0,3167
V 0,001 001 5 0,001 007 6 0,001 016 8 C 589,1 2759 2805 2849
419,1 503,1
0,60 h 84,3 167,9 251,5 .2 6,767 6,869 6,963
1,3062 1,5265 1,738
s 0,2964 0,7516 0,8302
0,2473 0,2609
0,001 043 1 0,001 060 0
V 0,001 001 5 0,001 007 6 0,001 016 7 589.1 675,3 2792 2839
251,7 335,3 419,2 503,8
0,80 h 84,5 168,1 ,941 6,715 6,814
1,0742 1,3060 1,5263 1.737
s 0,2962 0,5714 0,8300
0,1949 0,2060
0,001 043 0 0,001 059 8 0,001 079 4 0,001 101 8
V 0,001 001 4 0,001 007 5 0,001 016 6 589.2 675.4 2778 2827
251,8 419,3 503,9
1,0 h 84,7 168,3 1,941 6,588 6,692
1,3058 1,5261 1.737
s 0,2960 0,5712 0,8298
0,1645 0,1693
0,001 042 9 0,001 059 7 0,001 079 3 0,001 001 6
V 0,001 001-3 0,001 007 4 0,001 016 5 504,0 589.3 675.5 2790 28.16
251,9 335,5 419,4 6,588
1,2 h 84,9 168,5 1.737 1.940 6,534
1,0738 1,3056 1,5259
s 0,2959 0,5711 0,8297
0,001 101 5 0,001 127 1 0,1429
0,001 042 7 0,001 059 6 0,001 079 2
V 0,001 001 2 0,001 007 3 0,001 016 4 0,001 o: 504,2- 589.5 675.7 763,2- 2803
252,1 335,7 419,6 6,497
1,4 h 85,1 168,7 1.736 1.940 2.137
1,0736 1,3054 1,5257
s 0,2958 0,5710 0,8296
0,001 101 3 0,0101 127 ( 0,001 156 5
0,001 042 6 0,001 059 5 0,001 079 0
V 0,001 001 1 0,001 007 2 0,001 016 3 504,3 589.6 675.7 763.2 852.4
252,2 335^8 419,7 2,329
1,6 h 85,3 168,8 1.736 1.940 2.137
0,8296 1,0735i 1,3052 1,5256
s 0,2958 0,5710
0,001 042 5 0,001 059 4 0,001 078 9 0,001 101 2
0,00,1 12,6 t 0,001 156 2
V 0,001 001 0 0,001 007 1 0,001 016 2 0,001 o; 504,5 589.8 675.8 763.2 852.4
252,4 336,0 419,9 2.328
1,8 h 85,5 169,0 1.736 1,939 2.136
1,0733 1,3050 1,5254
s 0,2957 0,5709 0,8295
0 0,001 042 4 0,001 059 3 0,001 078 7 0,001 101
0,001 126: 0,001 156 1
0,001 000 9 0,001 007 0 0,001 016 1
0,001 0 : 675,9 763.2 852.4
V
420,1 504,7 589.9
169,2 252,6 336,2 2.136 2.328
2,0 h 85,7 1,3048 1,5252 1.736 1,939
0,5708 0,8294 1,0731
s 0,2957
4.5. tabulas turpinājums
P t
(M P a) (°C) 20 40 60
120 140 160 180 200

V 0,001 000 4 0,00J 006 5 0,001 015 7


3 0,001 027 5 0,001 041 9 0,001 058 7
h 86,7 170,1 253,5 0,001 078 2 0,001 100 4 0,001 125 É
s
337,0 420.9 505.4 0,001 155 1
0,2956 0,5707 0,8290 590.6 676,4
1,0726 1,3038 763.7 852,6
1,5244 1,735 1,936
u 0,000 983 0,001 004 3 0,001 013 4 2,134 2,326
8 0,001 025 4 0,001 039 8
h 91,3 174,6 2 5 7,8 0,001 056 4 0,001 075 4 0,001 097 2
s
341,2 424.9 509,1 0,001 122-0 0,001 150 4
0,2943 0,8260 593,9 679,6
1,0689 ,2996 1,5198 766.7 855,0
1,730 1,931 2,12 6
V 0,000 997 8 0,001 012 9 2,317
9 , 0,001 024 9 0,001 039 3 0,001 055 9
h 92,3 25-8,7 0,001 074 9 0,001 096 6 0,001 121 3
342,1 425,7 0,001 149 6
s 0,2941 509,8 594.6 680,3
0,8253 1,0682 1,2988 767,4 855.5
1,5189 1,729 1,930
V 0,009 975 2,125 2,316
0,001 012 5 0,001 024 5 0,001 038 6
10 h 93,2 0,001 055 2 0,001 074 1 0,001 095 6
s 0,2939 '
259,6. 342,9 426.5 510.5 0,001 120 1 0,001 148 2
0,8247 595.3 681,0
1,0676 1,2982 856,0
1,5182 1,728 1,929
V 0,000 996 5 C 2,123 2,314
0,001 011 6 0,001 023 6 0,001 037 9
12 h 95,1 261,4 0,001 054 4 0,001 073 2 0,001 094 6
s
344,6 428.1 512,0 0,001 118 9 0,001 162 2
0,2935 C 0,8236 596.7 682,4 769,1
1,0662 1,2967 1,6165 901.5
V 1,727 1,927 2,121
0,000 996 1 C 0,001 011 2 0,001 023 1 0,0001 037 3 0,001 053 8 2,404
13 h 96,0 1 262,2 0,001 072 5 0;001 093 9
345,4 428,9 512.7 0,001 118 2 0,001 145 8
s 0,2931 0 0,8230 597.4 68,3,0
1,0655 1,2959 769,7 857,4
1,5156 1,726 1,926
V 0,000 995 7 0 2,119 [2,309
0,001010 8 0,001 022 6 0,001 036 8 0,001 053 3
14 h 96,9 1 0,001 071 9 0,001 093 2
263,0 346.2 429.6 0,001 117 4 0,001 144 8
s 0,2930 0 513,4 598,0
0,8224 1,0648 1,2951 683,6 770,2 857,9
1,5148 1,724 1,925
V 0,000 994 8 0 2,118 2,308
0,001 009 9 0,001 021 7 0,001 035 9
16 h 98,9 1 0,001 052 2 0,001 070 7 0,001 091 8
264,7 347,9 431.2 0,001 115 7 0,001 143 0
s 0,2925 0 514,9 599.4 684,9
0,8212 ,0634 ,2937 771,3 858,8
1,5131 1,722
V 0,000 991 2 0 1,922 2,116 2,305
0,001 006 5 0,001 018 2 0,001 032 0
24 h 106,4 i 0,001 047 9 0,001 066 0
271,5 254.3 437,2 0,001 086 4 0,001 10-9 5 0,001 135 7
3,2911 0 520.8 604,9
s 0,8169 1,0582 1,2881 689,9 775,7 862,6
1,5062 1,715 1,915 2,108 i’2,295

V 0,000 988 6 0,000 994 9 0,001 004 1 0,001 015 6 0,001 029 3 0,001 045 0 0,001 062 6 0,001 082 5 0,001 105 0 0,001 130 5
30 h 112,0 194,1 276,5 359,1 441,9 525,1 609,0 693,6 779,1 865,4
s 0,2902 0,5603 0,8140 1,0545 1,2834 1,5024 1,709 1,908 2,100 2,287

p t 300 . 350 400 450 500 600


220 240 260 280
(M P a ) (°C)

V 56,93 59,24 61,56 63,87 66,18 71,96 77,73 85,31 89,28 100,84
0,004 h 2918 2958 2997 3037 3077 3177 3280 3384 3490 3707
s 9,402 9,479 9,554 9,627 9,698 9,866 10,024 10,174 1 0 317 10,585

V 28,44 29,60 30,75 31,90 33,06 35,94 38,84 41,72 44,61 50,38
0,008 h 2918 2957 2997 3037 3077 3177 3280 3384 3490 3707
s 9,081 9,159 9,234 9,306 9,377 9,546 9,704 9,854 9,997 10,265

V 22,76 23,68 24,60 2553 26,46 28,77 31,08 33,39 35,70 40,32
0,010 h 2918 2957 2997 3037 3077 3177 3280 3:384 3490 3707
s 8,978 9,056 9,131 9,203 9,274 9,443 9,601 9,751 9,895 10,162

V 18,96 19,73 20,50 21,27 22,04 23,96 25,89 27,82 29,74 3-3,60
0,012 h 2918 2957 2996 3036 3077 3177 3280 3384 3490 3707
s 8,894 8,972 9,047 9,119 9,190 9,359 9,517 9,667 9,810 10,078

V 16,24 16,90 17,56 18,22 18,88 20,53 22,18 . 29,83 25,49 28,79
h 2918 2957 2997 3037 3077 3177 3280 3-384 3490 3707
0,014
s 8,823 8,900 8,975 9,048 9,119 9,288 9,446 9,596 9,739 10,007

V 14,213 14,790 15,367 15,943 16,52 17,96 19,41 20,85 22,29 25,18
h 2918 2957 2997 3037 3077 3177 3280 . 3384 3490 3707
0 016
s 8,761 8,838 8,913 8,986 9,057 9,226 9,384 9,534 9,678 9,945

V 11,369 11,832 12,295 12,758 13,220 14,376 15,530 16,68 17,82 20,15
0,020 h 2918 2957 2996 3036 3077 3177 3280 3384 3490 3707
s 8,657 8,735 8,810 8,883 8,954 9,123 9,281 9,431 9,575 9,842

V 7,573 7,882 8,191 8,500 8,8-09 9,580 10,351 11,121 11,891 13,430
0,030 h 2917 2956 2996 3036 3076 3177 3280 3-384 3490 3707
s 8,469 8,547 8,622 8,695 8,766 8,935 9,093 9,244 9,388 9,655
4.5. tabulas turpinājums
p
(M P a) (°C) 220 240 260 280 300 350 400 450 500 600

V 2,266 2,359 2,452 2,545 2,638 2,871 3,102 3,334 3,565


0,1 h 2914 2954 2993 3033 4,028
3074 3175 3278 3382
s 7,910 7,988 8,064 8,139 3488 3706
8,211 8,381 8,541. 8,690 8,333 9,097
V 1,886 1,964 2,042 2,120 2,197 2,391 2,584 2,777
0,12 h 2913 2953 2993 3033 2,970 3,357
3073 3174 3278 3.382
s 7,824 7903 7,979 3488 3705
8,053 8,126 8,296 8,456 8,606 8,749 9,013
V 0,3688 0,3855 0,4019 0,4181 0,4342 0,4741 0,5136 0,5528
0,60 h 2891 2933 2975 3017 0,5919 0,6697
3059 3164 3270 3376
s 7,051 7,135 7,215 3483 3701
7,292 7,366 7,541 7,704 7,857 8,001 8,266
V 0,2739 0,2867 0,2993 0,3118 0,3240 0,3542 0,3842 0,4137
0,80 h 2883 2926 2969 0,4432 0,5018
3011 3054 3160 3267
s 6,905 3373 3481 3699
6,991 7,073 7,151 7,226 7,404 7,568 7,722 7,866 8,13.2
V 0,2169 0,2274 0,2377 0,2478 0,2578
1,0 0,2822 0,3065 0,3303 0,3539 0,4010
h 2874 2918 2962 3005 3048 3156 3263 3370 3479 3698
s 6,788 6,877 6,961 7,040 7,116 7,296 7,461 7,515 7,761 8,027
V 0,1788 0,1879 0,1967 0,2054 0,2139 0,2343 0,2547 0,2747
1,2 h 2865 2911 2955 0,2944 0^3339
2999 3042 3151 3260 3368
s 6,688 6,780 6,866 3477 3696
6,947 7,025 7,026 7,373 7,529 7,674 7,942
V 0,1515 0,1596 0,1673 0,1748 0,1823 0,2001 0,2176 0,2349 0,2520 0,2858
1,4 h 2855 2902 2948 2992 3036 3147 3256 3365 3474
s 6,602 6,697 6,784 6,867 3695
6,945 7,130 7,299 7,455 7,601 7,870
V 0,1309 0,1382 0,1452 0,1519 0,1585 0,1743 0,1899 0,2051 0,2201
1,6 h 2844 2893 2940 2986 0,2499
3030 3142 3253 3363
s 6,524 6,622 6,711 3472 3693
6,796 6,877 7,063 7,233 . 7,390 7,537 7,806
V 0,1149 0,1216 0,1280 0,1341 0,1401 0,1545 0,1683 0,1819 0,1953
1,8 h 2833 2884 2932 2979 3025 0,2219
3138 3249 3360 3470
s 6,452 6,554 6,646 6,732 3691
6,814 7,003 7,175 7,333 7,480 7,750

.. Jd. .... -- -»,v-.'' J. -


^ " 1# ... -S g a r -

0,1255 ' 0,1384 0,1511 0,1634 0,1755 0,1995


0,1021 0,1084 0,1143 0,1200
V
3019 3134 3246 3357 3468 3690
2821 2875 2924 2972
2,0 h 7,122 7,282 7,429 7,701
6,491 6,585 6,674 6,757 6,049
s 6,385
0,081 19 0,090 51 0,099 29 0,1078 0,1161 0,1325
0,001 189 1 0,068 26 0,072 94 0,077 20
0
2988 3111 3229 3343 3456 3682
h 943,5 2823 2882 2937
3 6,916 7,080 7,231 7,506
6,225 6,337 - 6,438 6,530 6,735
s 2,514
0,024 29 0,030 03 0,034 38 0,038 21 0,041 77 0,0.48 44
V 0,001 183 3 0,001 222 1 0,001 268 9 0,001 327 5 3135 3270 3397 3640
1037,9 1134,4' 1235.4 2784 2985
8 h 945,1 358 6,552 722 7,019
2,688 2,873 3,059 5,788 6,126
s 2,504
0,001 324 6 0,001 401 6 0,025 86 0,030 01 0,033 54 0,036 80 0,042 85
V 0,001 182 2 0,001 220 7 0,001 266 9 3114 3254 3386 3631
1038,1 1134,2 1234.9 1344,3 2954
9 h 945,2 6,280 6,481 6,656 6,957
2,686 2,870 3,056 3,249 6,033
s 2,502
0,001 397 0 0,022 47 0,026 46 0,029 79 0,032 81 0,038 37
V 0,001 180 5 0,001 218 5 0,001 265 0 0,001 321 7 3093"'~ 3239 3372 3621
1038,3 1134,1 1234.5 1342.2 2920 '
10 h 945,8 6,207 6,416 6,596 6,901
2,684 ' 2,868 3,053 3,244 5,940
s 2,500
0,001 388 6 0,017 26 0,021 13 0,2414 0,026 81 0,031 63
V 0,001 178 8 0,001 216 4 0,001 261 2 0,001 316 4 3049 3206 3347 360.3
1038,7 1133,9 1233,7 1340 0 2844
12 h 946,6 6,071 6,298 6,487 6,803
2,680 2,863 3,046 3,235 5,755
s 2,497
0,001 384 7 0,015 14 0,019 05 0,021 97 0,024 50 0,029 03
V 0,001 177 7 0,001 215 0 0,001 259 3 0,001 213 7 3026 3189 3334 3594
1038,9 1139,8 1233,3 1339.0 2799
13 h 946,9 6,006 6,243 6,438 6,758
2,678 2,860 3,043 3,230 5,657
s 2,495
0,001 380 3 0,013 25 0,017 26 0,020 10 0,022 52 0,026 83
V 0,001 176 6 0,001 213 6 0,001 257 5 0,001 311 1 3000 3172 3321 3585
1039,1 1133,8 1232.9 1338.0 2750
14 h 947,3 6,190 6,390 6,716
2,858 3,040 3,226 5,55 5,942
s 2,493 2,676
0,014 29 0,017 04 0,019 30 0,023 22
V 0,001 174 4 0,001 210 9 0,001 253 9 0,001 306 1 0,001 373 5 0,009 78 3137 3294 3567
1133,7 1232.2 1336.2 2612 2945
16 h 948,0 1039,5 6,303 6,640
3,035 3,218 5,302 5,816 6,090
s 2,489 2,672 2,853
0,001 347 5 0,001 612 0,006 76 0,009 77 0,011 74 0,014 78
0,001 165 8 0,001 200 4 0,001 240 4 0,001 288 3
V
1230.3 1331,2 1625 2638 2971 3174 3493
h 950,9 1041,3 1134,0
24 3,190 3,684 5,236 5,723 5,999 6,394
2,477 2,657 2,835 3,011
s
0,001 331 1 0,001 556 0,002 83 0,006 72 0,008 69 0,011 44
0,001 159 7 0,001 193 1 0,001 231 3 0,001 276 4
V
1329,0 1608 2155 2816 3073 3434
953,3 1042,9 1134,7 1229,0
30 h 3,640 4,476 5,446 5,799 6,242
2,647 2,822 2,996 3,171
s 2,468
4.6. tabula
Oglekļa dioksīda ( C 0 2) piesātinātā stāvokļa parametri
(cp = 0,825 k J /(k g -K ) ; * = 1 ,1 3 1 )

t P h' h"
<°C) (MPa) (m3/kg) (m3/kg) (kJ/kg) (kJ/kg) (kJ/kg)
(Čhr) ( M
— 56,6 0,518 01,000 849 0,0722 3,7200 5^3273 301,5 649,4 347,9
-5 5 0,555 0,000 853 0,0676 3,7334 5,34 72 304,4 649,8 345\,4
-5 0 0,684 0,000 867 0,055t4 3,7765 5,2883 314,0 651,5 337,4
-4 5 0ļ832 0,000 881 0,0458 3,8184 5,2607 323,6 652,7 329,1
-4 0 1,005 0,000 897 0,0382 3,8594 5ki2348 33,3,3 654,0 320,7
-3 5 1,202 0^000 913 0,0320 3,8996 5,2096 342,9 654,8 311,9
-3 0 1,427 0,000 931 0,0270 3,9,389 5,1854 352,5 655,6 3-03,0
-2 5 1,681 0,0-00 9.50 0,0229 3,9779 5,1615 362,2 6516,1 2.93,9
-2 0 1,967 0,000 9 71 0,0195 4,0168 5ļ1380 37.2,2 656,1 283,9
-1 5 2,,2,89 0,000 994 0,0166 4,0570 5,1,154 382,7 656,1 273,4
-1 0 2,647 0,001 019 0,0142 4,0976 5,0924 3-94,0 655,6 26,1,7
-5 3,045 0,00 li 048 ,0,0121 4,1407 5,0-69,8 405,7 654,8 249,1
0 3,485 ■0,001 081 0,0104 4,1868 '5,0472 418,7 653,6 234,9
5 3,972 0,001 120 0,008 85 4,2299 5,0179 4,31,6 65-1,0 219,4
10 4,506 0i,001 166 0,007 52 4,2781 4,9894 445,9 647,3 201.4
15 5,092 0,001 223 0,006 3:2 4,3292 4,9-551 470,0 641,4 180,4
20 5,733 0,001 298 0,005 26 4,3827 4,912,8 477,3 632,6 15-5,3
25 6,432 0,001 417 0,004 17 4,4497 4,8504 497,4 616,7 119,3
30 7,192 0,00,1 677 0,002 99 4,5444 4,7524 527,, 1 590,3 63,2
31 7,351 0,002 156 0,002 16 4,6465 4,6465 567,3 5,67,3 0

4.7. tabula
A m onjaka (N H 3) piesātinātā stāvokļa param etri
(c.p = 2,0599 k J /( k g - K ) ; £ = 1 ,3 2 )

t p h' h"
(°C) (M P a) (m3/kg) (m3/kg) (kJ/kg) (kJ/kg) (kJ/kg)

-5 0 0,-0409 ,0,001 425 2,623 3,3000 9,6204 193,4 160-8,1 141.4,7


-4 5 0,0546 0,0-01 437 2,007 3,3767 9,5199 215,6 1616,5 1400,9
-4 0 0,0718 0,001 449 1,550 3,4730 9,4245 2,37,8 1624,9 13,87,1
-3 5 0,0932 0,001 462 1,215 3,5672 9,3,341 260,0 1632,8 1372,8
-3 0 0,1195 0,001 476 0,963 3,6,6-01 9,2486 282,2 1640,8 1358,6
-2 5 0,1516 0,001 490 0,771 ,3,75-14 9,1674 3-04,4 1648,3 1344,0
-2 0 0,1902 0,0-01 504 0,624 3,8410 9,0895 327,4 1655,9 1328,5
-1 5 0,2363 0,0-01 519 0,509 3,9293 9,0150 350,0 1662,6 131,2,6
-1 0 0,2909 0,001 534 0,418 4,0164 8,9438 372,6 1669,3 .1296,6
-5 0,35,49 0,001 550 0,347 4,1022 8,8756 395,6 167:5,1 1279,5
0 0,4294 0,001 566 0,290 4,1868 8,8094 418,7 1681,0 1262,3
5 0,5517 0,001 58? -0,244 4,2705 8,7458 441,7 1686,4 1244,7
10 0,6150 0,001 601 0,206 4,,? 530 8,6838 465,2 1691,0 122-5,9
15 0,7283 0,001 619 0,175 4,4346 8,6240 488,6 1695,6 12,07,1
2-0 0,8572 0,0-01 639 0,149 4,5155 8,5658 512,5 16,99,4 1186,9
25 1,0027 0,001 659 0,128 4,5954 8,5-092 536,3 1703,2 1166,9
30 1,1665 0,001 680 0,111 4,6746 8,4563 581,1 1705,7 1145,5
35 1,3499 0,0-01 702 0,096 4,7528 8,3991 5-84,9 1708,2 1123,3
40 1,5544 0,001 726 -0,083 4,8307 8,3455 609,2 17-09,9 1100,7
45 1,78,1.4 0,001 750 0,07,3 4,9078 8,2.928 63,3,9 1710,7 1076,8
50 2,03,26 0,001 777 0,064 4,9840 8,2400 659,0 1711,1 1052,1

308
SATURS

P r i e k š v ā r d s ..................................................................................................... 3

1'. N O D A Ļ A

Tehniskā term odinam ika un enerģētiskās iekārtas . . . . 5


A p z ī m ē j u m i ..................................................................................................... 5
1.1. Termiskie param etri. Gāzu stāvokļa vien ādoju m i . . 6
1.2. G āzu m aisījum i ..............................................................................17
1.3. G āzu īpatnējā s ilt u m ie t ilp īb a ...............................................24
1.4. Iekšējā en erģija. E ntalpija. Pirm ais term odinam ikas
l i k u m s .....................................................................................................31
1.5. Ideālo gāzu term odinam iskie pam atprocesi . . . 37
1.6. Term odinam iskie cikli. K ārno c i k l s .......................................49
1.7. O trais term odinam ikas likums. E n tropija. E kserģija . 53
1.8. Ū dens tvaika term odinam iskie param etri un procesi . 63
1.9. M itrs g a i s s ..................................................................................... 77
1.10. G āzu un tvaiku i z p l ū d e ...................................................... 36
1.11. K om presoru c i k l i ......................................................................95
1.12. Iekšdedzes dzinēju*, gā zes turbīnu un reaktīvo dzinēju
cikli ............................... ............................................................. 100
1.13. Tvaika enerģētisko iekārtu c i k l i .......................................109
1.14. Sald ēšan as iekārtu c i k l i .............................................................. 121
Literatūra (1. n oda ļa i) .............................................................................. 129

2. N O D A Ļ A

Siltum apm aiņa un siltum apm aiņas aparāti . . . . . . 130


A p z ī m ē j u m i .....................................................................................................130
2.1. Siltum vadišana un siltum pāreja stacionārā režīm ā . . 132
2.2. Siltum vadīšana nestacionārā r e ž ī m ā ............................... 153
2.3. E ksperim entālo datu apstrāde ar līd zības teorijas
m etodēm ..................................................................................... 170
2.4. Siltum atdeve b rīvā k o n v e k c i jā ...............................................177
2.5. Siltum atdeve piespiedu k o n v e k c ijā .......................................183
2.6. Siltum atdeve iztv a ik ojot un kon den sējoties . . . . 201
2.7. Šķidro m etālu s iltu m a t d e v e ...................................................... 206
2.8. Siltum atdeve beram u vielu s l ā n ī .......................................208

309
2.9. Siltum a s t a r o š a n a ......................................................................211
2.10. Siltum apm aiņas aparātu a p r ē ķ i n s ............................... ....... ..... 226
Literatūra (2. n o d a ļ a i ) ............................................................................. 239

3. N O D A Ļ A

Katlu iekārtas ............................................................................................. 240


A p z ī m ē j u m i .....................................................................................................240
3.1. Kurinām ā degša n a s a p r ē ķ i n i ...............................................241
3.2. Kurtuves slodzes un siltumtehniskie aprēķini . . . 264
3.3. Katla agregāta elem entu term iskais aprēķins . . . 27?
3.4. G aisa piesārņošanas a p r ē ķ i n i ...............................................282
3.5. V entilatoru un dūm sūcēju ražīgum a aprēķini . . . 290
Literatūra (3. n o d a ļa i) 291

4. N O D A Ļ A

V ielu term odinam isko un siltu m fi^ k ā lo īpašību tabulas . . 292

1. pielikums. M itra gaisa H -d diagram m a 745 m m H g spiedienā.


.2. pielikum s. O den s tvaika h-s diagram m a.
Янис Нагла, Петерис Савельев, Александр Царе
ТЕПЛОТЕХНИЧЕСКИЕ РАСЧЕТЫ В П РИ М ЕРАХ
Д о п у щ е н о М и н и стер ств ом вы сш его и ср е д н его с п ец и а льн о го о б р а ­
зова н и я Л а тв и й ск о й С С Р в к а ч еств е у ч е б н о г о п о со б и я д л я сту д ен то в
тех н и ч еск и х сп ец и а льн ос тей в узо в Л а тв и й ск о й С С Р
Р и га «З в а й гзн е » 1982
Н а л а ты ш ск о м язы ке

You might also like