FIZIKĀLĀ ĶĪMIJA.

TERMODINAMIKA
7. NEDĒĻAS LEKCIJA
• Ķīmiskais līdzsvars
➢ Ķīmiskais līdzsvars homogēnās sistēmās
➢ Aktīvo (darbīgo) masu likums
➢ Ķīmiskais līdzsvars heterogēnās sistēmās

Dr. chem. Elīna Sīle

2023
• Teorētiski jebkuru ķīmisko reakciju vairāk vai mazāk var uzskatīt par
apgriezenisku reakciju.

• Apgriezeniskās reakcijas ir reakcijas, kuras vienlaikus norisinās divos

savstarpēji pretējos virzienos.

• Tiešā reakcija ir reakcija, kurā izejvielas reaģē savā starpā un veido reakcijas
produktus. Pretreakcijas rezultātā no reakcijas produktiem veidojas izejvielas.

• Ja dotajos apstākļos pretreakcijas norisi praktiski nevar konstatēt, tad tādas

reakcijas parasti uzskata par kinētiski neapgriezeniskām.

• Bieži uzskata, ka reakcijas praktiski ir notikušas līdz galam, ja izreaģējuši

99,9% no izejvielu sākotnējā daudzuma.

• Izmainot reakcijas norises apstākļus, daudzos gadījumos var panākt reakcijas

norisi pretējā virzienā.
 Ķīmiskais līdzsvars
• Saskaņā ar K. Guldberga un P. Vāges darbīgo (aktīvo) masu likumu ķīmiskās
reakcijas ātrums ir tieši proporcionāls reaģējošo vielu koncentrāciju
reizinājumam:
aA + bB → dD + rR Koncentrācijas ir
𝑣1 = 𝑘 ∙ 𝑐𝐴 𝑎 ∙ 𝑐𝐵 𝑏 reaģentu
koncentrācijas!

kur k – reakcijas ātruma konstante.

• Ja norisinās apgriezeniska reakcija aA + bB ↔ dD + rR, tad izejvielu

koncentrācijas samazinās un tiešās reakcijas ātrums 𝑣1 kļūst mazāks.
• Savukārt, reakcijas gaitā produktu koncentrācijas pieaug un pretreakcijas ātrums
𝑣2 pakāpeniski palielinās.
• Pēc zināma laika iestājas brīdis, kad tiešās un pretreakcijas ātrumi izlīdzinās.
Tādu reaģējošo vielu sistēmas stāvokli sauc par ķīmisko līdzsvaru.
• Ja nemainās ārējie apstākļi, reaģējošo vielu koncentrācijas vairs nemainās un
liekas, ka reakcija ir apstājusies, neskatoties uz to, ka izejvielas nav vēl pilnīgi
izreaģējušas. Reakcijas apstāšanās ir tikai šķietama, jo abas reakcijas turpinās,
tikai pretreakcija iznīcina tiešās reakcijas rezultātu un otrādi.
https://chem.libretexts.org/Bookshelves/Introductory_Chemistry/Chemistry_for_Allied_Health_(Soult)/
08%3A_Properties_of_Solutions/8.02%3A_Chemical_Equilibrium
 Ķīmiskais līdzsvars
Apgriezeniskai reakcijai
Līdzsvara stāvoklī:
𝑣1 = 𝑘1 ∙ [𝐴]𝑎 ∙ [𝐵]𝑏
𝑣2 = 𝑘2 ∙ [𝐷]𝑑 ∙ [𝑅]𝑟

kur [A] = cA līdzsv; [B] = cB līdzsv; [D] = cD līdzsv; [R] = cR līdzsv;

Ja 𝒗𝟏 =𝒗𝟐 , tad
𝑘1 ∙ 𝐴 𝑎 ∙ 𝐵 𝑏 = 𝑘2 ∙ [𝐷]𝑑 ∙ [𝑅]𝑟

𝒌𝟏 [𝑫]𝒅 ∙ [𝑹]𝒓
= 𝒂 𝒃
=𝑲
𝒌𝟐 𝑨 ∙ 𝑩

kur K – līdzsvara konstante

 Ķīmiskais līdzsvars
Ķīmiskais līdzsvars raksturojas ar vairākām vispārīgām
pazīmēm:
1. Sistēmas sastāva nemainīgums: ja nemainās ārējie apstākļi, visu sistēmā esošo
vielu koncentrācijas paliek nemainīgas.

2. Līdzsvara kustīgums: pat nelielas ārējo apstākļu izmaiņas (T, P, c) izraisa līdzsvara
nobīdīšanos. Līdzsvars tiek izjaukts un pēc zināma laika iestājas jauns līdzsvara
stāvoklis, kas atbilst izmainītajiem apstākļiem. Bezgalīgi maza ārējo apstākļu
izmaiņa izraisa arī bezgalīgi mazu līdzsvara stāvokļa izmaiņu.

3. Ķīmiskais līdzsvars ir dinamisks līdzsvars, t. i., ķīmiskā līdzsvara stāvoklī

sistēmas sastāvs ir nemainīgs nevis tādēļ, ka ķīmiskā reakcija nenotiek, bet gan
tādēļ, ka tiešās un pretreakcijas ātrumi ir vienādi.
 Ķīmiskais līdzsvars
4. Doto sistēmas līdzsvara stāvokli var sasniegt no divām pretējām pusēm, t. i.,
realizējot vai nu tiešo reakciju (sākumā ņemot tikai izejvielas), vai arī pretreakciju
(sākumā ņemot tikai reakcijas produktus).
Whether we start with an equimolar mixture of
H2 and I2 (left) or a pure sample of hydrogen
iodide (shown on the right, using twice the
initial concentration of HI to keep the number
of atoms the same), the composition after
equilibrium is attained (shaded regions on the
right) will be the same.
https://chem.libretexts.org/Bookshelves/General
_Chemistry/Chem1_(Lower)/11%3A_Chemical_
Equilibrium/11.01%3A_Introduction_to_Chemic
al_Equilibrium

5. Līdzsvara stāvoklī sistēmas Gibsa enerģijai G, ja process norisinās izobāri-

izotermiskos apstākļos, vai Helmholca enerģijai A, ja process norisinās izohori-
izotermiskos apstākļos, ir minimālā vērtība. Norisinoties ķīmiskai reakcijai un
sistēmai tiecoties uz līdzsvara stāvokli, šo funkciju vērtības samazinās
(∆G < 0 un ∆A < 0). Līzsvara stāvoklī: G = Gmin un A = Amin

6. Ķīmiskās reakcijas var norisināties kā termodinamiski līdzsvaroti procesi, tām

var piemērot vispārīgos termodinamiskā līdzsvara nosacījumus.
Ķīmiskais līdzsvars homogēnās sistēmās
Termodinamiskais izvedums darbīgo (aktīvo) masu likumam

Izvedīsim līdzsvara konstantes vienādojumu, ja pastāv šādi

nosacījumi:
• reakcija noris konstantā temperatūrā un spiedienā;

• un reaģējošām vielām piemērojami ideālo gāzu likumi.

 Darbīgo (aktīvo) masu likumam
Ja ir dota apgriezeniska reakcija vispārīgā veidā:

aA + bB ↔ dD + rR
līdzsvara stāvoklī dG = (∑μidni)P,T = 0 (1)
kur μi – komponenta i ķīmiskais potenciāls
dni – komponenta i molu izmaiņa reakcijas laikā.

Tad (∑μidni)P,T = μDdnD + μRdnR – μAdnA – μBdnB = 0

Komponentu daudzumu izmaiņas dnA, dnB, dnD un dnR ir proporcionālas
stehiometriskajiem koeficientiem a, b, d un r (kurus vispārīgā veidā kopēji apzīmē
ar ν (“nī”)).

Katra komponenta daudzuma izmaiņas attiecību pret tā stehiometrisko koeficientu

apzīmē ar dξ (“ksī”) (prof. Čornajas materiālā dχ):
𝒅𝒏𝑨 𝒅𝒏𝑩 𝒅𝒏𝑫 𝒅𝒏𝑹
= = = = dξ
𝒂 𝒃 𝒅 𝒓
Lielums ξ tiek saukts par ķīmisko mainīgo, arī par reakcijas norises pakāpi (the
progress of reaction, the extent of reaction).
Piemērs: Dota reakcija, kurai tiek pētīta kinētika, nosakot produkta un reaģentu daudzumus
pēc noteiktiem laika momentiem (dati apkopoti tabulā). Aprēķināt dotās reakcijas norises
pakāpi dξ pēc noteiktiem laika sprīžiem.
CO + 1/2O2 → CO2

𝑑𝑛𝐶𝑂 4,998−5 −0,002

• Pēc laika momenta tA: 𝑑ξ = = −1 = −1 = 0,002 𝑚𝑜𝑙
υ𝐶𝑂
𝑑𝑛𝑂2 2,999 − 3 −0,001
𝑑ξ = = = = 0,002 𝑚𝑜𝑙
υ𝑂2 −1/2 −1/2

𝑑𝑛𝐶𝑂 3,75−4,25 −0,5

• Pēc laika momenta starp tc un tB: 𝑑ξ = = −1 = −1 = 0,5 𝑚𝑜𝑙
υ𝐶𝑂
𝑑𝑛𝑂2 2,625 − 2,75 −0,025
𝑑ξ = = = = 0,05 𝑚𝑜𝑙
υ𝑂2 −1/2 −1/2
 Darbīgo (aktīvo) masu likumam
𝑑𝑛𝐴 𝑑𝑛𝐵 𝑑𝑛𝐷 𝑑𝑛𝑅
Tā kā = = = = dξ, tad:
𝑎 𝑏 𝑑 𝑟
dnA = a ∙ dξ, dnB = b ∙ dξ, dnD = d ∙ dξ, dnR = r ∙ dξ,
𝝁𝑨 ∙ 𝒅𝒏𝑨 = 𝝁𝑨 ∙ 𝒂 ∙ 𝒅ξ
𝝁𝑩 ∙ 𝒅𝒏𝑩 = 𝝁𝑩 ∙ 𝒃 ∙ 𝒅ξ
𝑢𝑛
𝝁𝑫 ∙ 𝒅𝒏𝑫 = 𝝁𝑫 ∙ 𝒅 ∙ 𝒅ξ
𝝁𝑹 ∙ 𝒅𝒏𝑹 = 𝝁𝑹 ∙ 𝒓 ∙ 𝒅ξ

Tad vienādību dG = (∑μidni)P,T = 0 (1) var pārrakstīt

dG = [∑(μivi)∙dξ]P,T = 0
kur νi = a, b, d vai r.

𝝏𝑮
Tad = σ 𝝁𝒊 𝝂𝒊
𝝏ξ 𝑷,𝑻
𝑷,𝑻

Kad reakcija aA + bB ↔ dD + rR atrodas līdzsvara stāvoklī, funkcijai G = f(ξ) ir

minimālā vērtība un
𝜕𝐺
= ෍ 𝜇𝑖 ν𝑖 =0
𝜕ξ 𝑃,𝑇
𝑃,𝑇
 𝝏𝑮
= ෍ 𝝁𝒊 𝝂𝒊
𝝏ξ 𝑷,𝑻 𝑷,𝑻

Tā kā ķīmiskais potenciāls mainās atkarībā no sistēmas sastāva (kas arī notiek ķīmiskas reakcijas
𝜕𝐺
laikā), tad līknes slīpums mainās norisot reakcijai. Tā kā spontānas reakcijas ∆rG ir negatīvs
𝜕ξ
𝑃,𝑇
lielums, tad arī līknes slīpums jeb tgα < 0 (pretējai reakcijai otrādi). Ķīmiskais līdzsvars atbilst Gibsa
enerģijas minimumam, kur līknes slīpums ir 0.
 Darbīgo (aktīvo) masu likumam

𝜕𝐺
Vienādojums = σ 𝜇𝑖 ν𝑖 = 0 vispārīgā veidā izsaka
𝜕ξ 𝑃,𝑇
𝑃,𝑇
ķīmiskā līdzsvara nosacījumu. Saskaņā ar šo vienādojumu

d∙μD + r∙μR – a∙μA – b∙μB = 0 (1)

Ja vielas A, B, D un R ir ideālas gāzes, tad no teorijas par otro

termodinamikas likumu zināms, ka ideālām gāzēm ķīmisko
potenciālu var aprēķināt saskaņā ar vienādojumu

μi = μiº + RTlnPi (2)

kur Pi – komponenta i līdzsvara parciālais spiediens.

 Darbīgo (aktīvo) masu likumam

Ja vienādojumu μi = μiº + RTlnPi ievieto vienādojumā

d∙μD + r∙μR – a∙μA – b∙μB = 0 , tad līdzsvara stāvoklī

d∙μDº + RTlnPD + r∙μRº + RTlnPR – a∙μAº – RTlnPA – b∙μBº – RTlnPB = 0

Veicot vairākus matemātiskus pārveidojumus:

(d∙μDº + r∙μRº – a∙μAº – b∙μBº) + RT(d∙lnPD + r∙lnPR – a∙lnPA – b∙lnPB) = 0

𝐏𝐃 𝐝 ∙𝐏𝐑 𝐫
(d∙μDº + r∙μRº – a∙μAº – b∙μBº) + RT·𝐥𝐧 =𝟎
𝐏𝐀 𝐚 ∙𝐏𝐁 𝐛

𝐏𝐃 𝐝 ∙𝐏𝐑 𝐫 𝟏
𝐥𝐧 =− (d∙μDº + r∙μRº – a∙μAº – b∙μBº)
𝐏𝐀 𝐚 ∙𝐏𝐁 𝐛 𝐑𝐓

Pēdējā vienādojuma labās puses skaitliskā vērtība ir atkarīga no temperatūras,

bet nav atkarīga no spiediena (μiº ir dots standarta apstākļos).
R, d, r, a, b ir konstanti lielumi, bet vienādojuma kreisā puse tad arī ir
temperatūras funkcija.
 Darbīgo (aktīvo) masu likumam

Pieņemsim, ka
𝐏𝐃 𝐝 ∙𝐏𝐑 𝐫 𝐏𝐃 𝐝 ∙𝐏𝐑 𝐫
𝐥𝐧 = 𝐥𝐧𝑲𝑷 jeb = 𝑲𝑷
𝐏𝐀 𝐚 ∙𝐏𝐁 𝐛 𝐏𝐀 𝐚 ∙𝐏𝐁 𝐛

kur Kp – līdzsvara konstante, kas ir atkarīga tikai un vienīgi no

temperatūras: lnKp=f(T) un Kp=f(T)

𝐏𝐃 𝐝 ∙𝐏𝐑 𝐫 𝟏
Tad vienādojumu 𝐥𝐧 = − (d∙μDº + r∙μRº – a∙μAº – b∙μBº)
𝐏𝐀 𝐚 ∙𝐏𝐁 𝐛 𝐑𝐓
𝟏
var pārrakstīt 𝐥𝐧𝑲𝑷 = − (d∙μDº + r∙μRº – a∙μAº – b∙μBº)
𝑹𝑻

Sakarība starp ķīmiskā reakcijā piedalošos vielu līdzsvara parciāliem

spiedieniem izsaka darbīgo masu likumu (the law of mass action):
𝐏𝐃 𝐝 ∙ 𝐏𝐑 𝐫
𝑲𝒑 =
𝐏𝐀 𝐚 ∙ 𝐏𝐁 𝐛
Līdzsvara konstantes izteikšanas veidi
aA + bB ↔ dD + rR

1. Līdzsvara konstanti vari izteikt caur reakcijā piedalošos vielu

līdzsvara parciāliem spiedieniem Piν:

𝐏𝐃 𝐝 ∙ 𝐏𝐑 𝐫
𝑲𝒑 =
𝐏𝐀 𝐚 ∙ 𝐏𝐁 𝐛
2. Līdzsvara konstanti vari izteikt caur reakcijā piedalošos
vielu koncentrācijām ciν
Ideālās gāzes stāvokļa vienādojumu PV=nRT var pielietot katram gāzu
maisījuma komponentam atsevišķi, tad PiV = niRT
𝑛𝑖
𝑃𝑖 = 𝑅𝑇
𝑉
kur V – gāzu maisījuma summārais tilpums.
Ja tilpums V ir izteikts litros (L), tad attiecība ni/V ir dotā komponenta
molārā koncentrācija:
𝑛𝑖
𝑐𝑖 =
𝑉
Tad idālo gāzu likumu var pārrakstīt: Pi = ciRT
PD d ∙PR r
Tad saskaņā ar darbīgo masu likumu (𝐾𝑝 = ):
PA a ∙PB b

(𝐜𝐃 𝑹𝑻)𝐝 ∙ (𝒄𝐑 𝑹𝑻)𝐫

𝑲𝒑 =
(𝒄𝐀 𝑹𝑻)𝐚 ∙ (𝒄𝐁 𝑹𝑻)𝐛
 (𝐜𝐃 𝑹𝑻)𝐝 ∙(𝒄𝐑 𝑹𝑻)𝐫
Ja vienādojumu 𝑲𝒑 = pārveido, sagrupējot vienādos
(𝒄𝐀 𝑹𝑻)𝐚 ∙(𝒄𝐁 𝑹𝑻)𝐛
locekļus, iegūst

𝒄𝑫 𝒅 ∙ 𝒄𝑹 𝒓 𝒅+𝒓−𝒂−𝒃
𝑲𝒑 = 𝒂 𝒃
∙ 𝑹𝑻 = 𝑲𝒄 ∙ (𝑹𝑻)∆𝝂
𝒄𝑨 ∙ 𝒄𝑩

kur Δν = (∑νprod – ∑νizejv) – reakcijas (aA + bB ↔ dD + rR)

stehiometrisko koeficientu starpība.

Var redzēt, ka vienādojums saista divas līdzsvara konstantes – Kp

un Kc.
Kc – ir reakcijas līdzsvara konstante, ja lieto reaģējošo vielu molārās
koncentrācijas līdzsvara stāvoklī:
𝒄𝑫 𝒅 ∙ 𝒄𝑹 𝒓
𝑲𝒄 = 𝒂
𝒄𝑨 ∙ 𝒄𝑩 𝒃
3. Līdzsvara konstanti vari izteikt caur reakcijā piedalošos vielu moldaļām Xiν
Ideālo gāzu maisījumā komponentu parciālos gāzu spiedienus Pi, to molu daļas Xi un
gāzu maisījuma kopspiedienu Pkop saista sakarība (Raula likums):
Pi = Xi ∙ Pkop
𝐏𝐃 𝐝 ∙𝐏𝐑 𝐫
Ja vienādojumā 𝑲𝒑 = katra komponenta parciālo spiedienu Pi aizstāj ar
𝐏𝐀 𝐚 ∙𝐏𝐁 𝐛
Xi ∙ Pkop tad
𝒅 𝒓
𝑿𝑫 𝑷𝒌𝒐𝒑 ∙ 𝑿𝑹 𝑷𝒌𝒐𝒑
𝑲𝒑 = 𝒂 𝒃
𝑿𝑨 𝑷𝒌𝒐𝒑 ∙ 𝑿𝑩 𝑷𝒌𝒐𝒑
Tagad pārgrupējot vienādojuma locekļus:
𝑿𝑫 𝒅 ∙ 𝑿𝑹 𝒓 𝒅+𝒓−𝒂−𝒃
𝑲𝒑 = ∙ 𝑷𝒌𝒐𝒑 = 𝑲𝑿 ∙ 𝑷𝒌𝒐𝒑 ∆𝝂
𝑿𝑨 𝒂 ∙ 𝑿𝑩 𝒃

kur KX – reakcijas līdzsvara konstante, kad lieto reaģējošo vielu molu daļas līdzsvara
stāvoklī:
𝑿𝑫 𝒅 ∙ 𝑿𝑹 𝒓
𝑲𝑿 =
𝑿𝑨 𝒂 ∙ 𝑿𝑩 𝒃
Tātad starp 3 dažādu līdzsvara konstanšu KP, Kc un KX skaitliskajām
vērtībām pastāv sekojoša saistība:

𝑲𝑷 = 𝑲𝒄 ∙ (𝑹𝑻)∆𝝂 = 𝑲𝑿 ∙ 𝑷𝒌𝒐𝒑 ∆𝝂

Ja reakcija norisinās ideālo gāzu maisījumā, tad izmantojot šo

sakarību, var savstarpēji pārrēķināt dažādā veidā izteiktas līdzsvara
konstantes.

Ideālo gāzu maisījumos līdzsvara konstantes KP un Kc nav atkarīgas no

spiediena un ir atkarīgas tikai no temperatūras. Turpretī konstante KX
ir atkarīga arī no gāzu maisījuma kopspiediena:
KP = f(T), Kc = f(T), KX = f(T, Ptotal)

Līdzsvara konstanti Kc var izmantot ne tikai ideālas gāzes gadījumā,

bet arī ideālos šķīdumos.
Vispārīgā gadījumā līdzsvara konstante ir dimensionāls lielums, kuras

dimensijas ir atkarīgas no koncentrācijas un spiediena mērvienībām:

• Līdzsvara konstantes Kc dimensijas ir [mol/L]∆ν;

• Kp dimensijas ir [N/m2]∆ν vai [atm]∆ν;

• KX vienmēr ir bezdimensionāls lielums, jo komponentu molu daļas Xi ir

bezdimensionāli lielumi.

Vienai konkrētai reakcijai KP, Kc un KX ir skaitliski atšķirīgas.

Jāņem vērā, ka līdzsvara konstantes skaitliskā vērtība ir
atkarīga arī no reakcijas stehiometriskā vienādojuma rakstības
veida.
Piemēram, ja apskata amonija veidošanos no vienkāršām vielām:
N2 + 3H2 ↔ 2NH3
Stehiometrisko vienādojumu var rakstīt dažādi:
PNH3 2
1) N2 + 3H2 ↔ 2NH3 ; K P = P 3
N2 ∙ PH2

1 3 PNH3
2) N2 + H2 ↔ NH3 ; K′P =
2 2 PN2 1/2 ∙ PH2 3/2

PN2 ∙ PH2 3
3) NH3 ↔ N2 + 3H2 ; K′′P =
PNH3 2

No darbīgo masu likumiem redzams, ka līdzsvara konstantes Kp, K’p

un K’’p būs skaitliski atšķirīgas, jo tās tika izteiktas dažādi:
1
K′P = 𝐾𝑃 un K′′P =
𝐾𝑃
Ja gāzu maisījumā nav spēkā ideālo gāzu likumi (pie lieliem spiedieniem un
zemām temperatūrām), parciālo spiedienu vietā līdzsvara konstantes izteiksmē
jālieto komponentu gaistamības jeb fugicitātes fi, bet koncentrāciju vietā –
aktivitātes ai:
𝒇𝑫 𝒅 ∙ 𝒇𝑹 𝒓 𝒂𝑫 𝒅 ∙ 𝒂𝑹 𝒓
𝑲𝒇 = 𝒂 𝒃 un 𝑲𝒂 =
𝒇𝑨 ∙ 𝒇𝑩 𝒂𝑨 𝒂 ∙ 𝒂𝑩 𝒃

Ka izteiksmi lieto arī tad, ja reakcija norisinās neideālos (koncentrētos) šķīdumos.

Līdzsvara konstantes Kf un Ka ir atkarīgas tikai no temperatūras, un tās sauc par
termodinamiskajām līdzsvara konstantēm.

Visas aplūkotās sakarības, kas ķīmiskā līdzsvara stāvoklī saista reaģējošo

vielu koncentrācijas, parciālos spiedienus, molu daļas, gaistamības un
aktivitātes līdzsvara konstanšu Kc, KP, KX, Kf un Ka izteiksmēs, sauc par
darbīgo masu likumu jeb aktīvo masu likumu. Aktīvo masu likums ir galvenais
kvantitatīvais likums mācībā par ķīmisko līdzsvaru. Tas nodrošina matemātisko
ietvaru, lai varētu aprakstīt un prognozēt ķīmisko reakciju uzvedību līdzsvara
stāvoklī, pamatojoties uz iesaistīto reaģentu un produktu koncentrāciju vai
spiedienu.
Ķīmiskais līdzsvars heterogēnās sistēmās
Visas iepriekš aplūkotās līdzsvara konstanšu izteiksmes
pielietojamas homogēnām reakcijām - tādām, kurās visas reakcijā
piedalošās vielas atrodas vienā fāzē (gāzes fāzē vai šķīdumā).

Par heterogēnām reakcijām sauc tādas reakcijas, kurās piedalošās

vielas atrodas dažādās fāzēs un kuras norisinās uz fāžu robežvirsmas.

Ķīmiskā līdzsvara nosacījums, ja P un T=const

(∂G)P,T = 0, (∑μidni)P,T = 0 un (∑μiνi)P,T = 0

saglabājas arī heterogēnā reakcijā un heterogēna līdzsvara gadījumā.

Apskatīsim konkrētu heterogēnu reakciju, kuras laikā notiek
dzelzs iegūšana paaugstinātā temperatūrā (ap 1000 K) no dzelzs
II oksīda:
𝒕°
FeO(c) + CO(g) ՞ Fe(šķ) + CO2(g)

Šajā reakcijā piedalošās vielas atrodas trīs fāzēs: cietā fāzē (FeO),
šķidrā fāzē (Fe) un gāzveida fāzē (CO un CO2).
Katra cietā vai šķidrā fāze ir vairāk vai mazāk gaistoša, un virs tās ir
noteikts piesātināta tvaika spiediens. Ja pieņem, ka reakcija norisinās
gāzes fāzē, līdzsvara konstantes izteiksme ir:

𝐏𝐅𝐞 ∙ 𝐏𝐂𝐎𝟐
𝐊′𝐏 =
𝐏𝐅𝐞𝐎 ∙ 𝐏𝐂𝐎
Tīru cietu un šķidru vielu piesātināta tvaika spiediens konstantā temperatūrā ir
konstants lielums:
PFe=const, bet PFe=f (T)
PFeO=const, bet PFeO=f (T)
Šos abus konstantos lielumus PFe un PFeO var pārvietot uz līdzsvara konstantes
𝐏𝐅𝐞 ∙ 𝐏𝐂𝐎𝟐
izteiksmes 𝐊′𝐏 = kreiso pusi, un, apvienojot ar līdzsvara konstanti K’P ,
𝐏𝐅𝐞𝐎 ∙𝐏𝐂𝐎
iegūst jaunu konstanti KP:
𝐏𝐂𝐎𝟐 𝑃𝐹𝑒𝑂
𝐊𝐏 = kur 𝐾𝑃 = 𝐾′𝑃 𝑃𝐹𝑒
𝐏𝐂𝐎

Pēdējā izteiksme ir heterogēnās reakcijas līdzsvara konstante dotajai reakcijai

𝒕°
FeO(c) + CO(g) ՞ Fe(šķ) + CO2(g). Līdzsvara konstantes izteiksmē jāraksta
tikai gāzveida vielu parciālie spiedieni.

Ja heterogēnā reakcija norisinās šķīdumā, bet daļa reakcijā piedalošos vielu

atrodas cietā fāzē, tad līdzsvara konstantes izteiksmē ietilpst tikai to vielu
koncentrācijas (aktivitātes), kas atrodas šķīdumā.