rjs slodzes iedarbb sistmas balstos rodas balstu reakcijas.

Statisko

BALSTU REAKCIJU NOTEIKANA PLAKANS STIEU SISTMS

slodu veidi 1. Koncentrts spks. Spks ir materilu ermeu mehnisks mijiedarbbas kvantitatvais
mrs. Spks ir vektorils lielums. To raksturo: skaitlisk vrtba jeb modulis, virziens un pielikanas punkts. Spka mrvienba SI mrvienbu sistm ir N (tons), 1KN=103N, 1MN=106N, u.t.t., bet tehniskaj mrvienbu sistm kG (kilograms), 1kG=9,81N. Taisni, kuras virzien darbojas spks sauc par spka darbbas lniju. Vairku spku kopu, kuri pielikti kdam ermenim, sauc par spku sistmu. Spka spju izsaukt ermea grieanos ap kdu punktu (vai asi) raksturo spka moments.

M = Pd

Par spka P momentu pret centru O sauc lielumu, ko iegst, emot ar atbilstou zmi spka modua un pleca reizinjumu.

Click to edit Master subtitle style

Plecs ir minimlais attlums no spka darbbas lnijas ldz punktam pret kuru tiek rints moments. Attl spka plecs pret punktu O ir nogrieznis d. Spka momenta mrvienba ir Nm, kNm, u.t.t. Spka momenta pabas: spka moments nemains prnesot spka pielikanas punktu pa t darbbas lniju; spka moments ir viends ar nulli tikai tad, ja spks ir viends ar nulli vai spka darbbas lnija iet caur centru O (plecs ir viends ar nulli).

5/29/12

2. Izkliedta slodze. Inenieraprinos biei nkas lietot slodzes, kuras sadaltas pa konstrukciju norobeojom virsmm sniega slodze, vja slodze, grunts spiediens uz pamatiem. das slodzes sauc par izkliedtm. Prnesot s plakn izkliedts slodzes uz stieveida konstrukciju elementiem, t.i. stieiem, iegstam pa garumu izkliedtas slodzes. du izkliedtu slodzi raksturo ar ts intensitti q spka lielumu uz konstrukcijas elementa garuma vienbu. Izkliedts slodzes intensittes mrvienba ir N/m, kN/m, u.t.t. a) vienmrgi izkliedta slodze (att. a) - izkliedts slodzes intensitte ir konstanta. aj gadjum risinot statikas uzdevumus vienmrgi izkliedtu slodzi aizstj ar kopspku R=qa, kas pielikts posma AB vid; b) lineri mainga izkliedta slodze (att. b). Kopspks, ko rada da slodze ir pielikts trsstrveida slodzes laukuma smaguma centr attlum a/3 no posma lab gala un viends ar s trsstrveida slodzes epras laukumu R=qma/2, kur qm ir izkliedts slodzes intensittes maksiml vrtba;

c)

patvagi mainga izkliedta slodze (att. c). Kopspks, ko rada da veida slodze ir pielikts slodzes epras laukuma smaguma centr un skaitliski viends ar laukuma skaitlisko vrtbu: a . R = q( z ) dz
0

5/29/12

Izkliedts slodzes spju izsaukt ermea grieanos ap kdu punktu (vai asi) raksturo R kopspka moments: M = Rd, kur d ir plecs minimlais attlums no kopspka R darbbas lnijas ldz punktam pret kuru tiek rints moments. Vienmrgi izkliedtas slodzes gadjum . M = qa d

3. Spkpris. Par spkpri (koncentrtu momentu) sauc divus pretji vrstus, parallus, pc modua viendus spkus, kas darbojas uz ermeni. Spkpra darbbu raksturo spkpra moments. Par spkpra momentu sauc lielumu, ko nosaka spkpra viena spka reizinjumu ar spkpra plecu d :

M = Pd .

Spkpra mrvienba ir Nm, KNm, u.t.t.

Balstu reakcijas.
Ar citiem ermeiem nesaisttu ermeni, kuram ir iespjami jebkuri prvietojumi telp sauc par brvu ermeni. ermeus, kuru prvietojumus telp ierobeo kdi citi ermei, sauc par saisttiem ermeiem, bet tos ermeus, kuri ierobeo apskatm ermea kustbu, sauc par saitm jeb balstiem. Spku, ar kuru balsts iedarbojas uz ermeni, ierobeojot t prvietojumu noteikt virzien, sauc par balsta reakcijas spku vai vienkri par balsta reakciju. Nosakot balstu reakcijas ir lietdergi pareizi izvlties to virzienu. eit var ldzt balstu aksioma:

Balsta reakcija vienmr vrsta pretji virzienam, kd rjs slodzes cenas prvietot slogoto ermeni.
Balstu reakciju lielumi ir atkargi no rjo spku izvietojuma, darbbas virziena un skaitlisks vrtbas, balstu veida. Balstu reakciju noteikana ir viens no svargkajiem statikas uzdevumiem. 5/29/12

Attl shematiski pardts, k pa tilpumu izvietota slodze (pasvars) reducjas uz etrm balstu reakcijm.

Bvkonstrukciju aprinos balstus parasti var uzskatt par kdu no sekojoiem balstu veidiem: 1) kustgs locklas balsts; Kustg locklas balst balsta reakcija var rasties tikai izveidots saites virzien.

2) nekustgs locklas balsts;

Nekustg locklas balst balsta reakcija visprg gadjum var rasties patvag virzien, bet o reakciju vienmr varam sadalt divs komponents visbiek vertiklaj un horizontlaj.

3) iespljums.

Iespljum bez patvaga virziena reakcijas, kuru sadalm vertiklaj un horizontlaj komponent, rodas ar moments.

5/29/12

Plakanas spku sistmas ldzsvara nosacjumi

Par plakanu sauc sistmu, kuras elementu asis un tai pieliktie spki atrodas vien plakn. Lai plakana spku sistma btu ldzsvar nepiecieami un pietiekami, lai sistmai pielikto spku kopspks R (galvenais vektors) un sistmas galvenais moments MO (visu momentu summa pret patvagu punktu plakn) btu viendi ar nulli, kur O ir jebkur punkts sistmas plakn. Kopspka komponentes koordintu sistmas asu virzienos veido visu spku (ar balstu reakciju) projekciju summa uz iem virzieniem. Ttad
k

Rx = Pkx ;

R y = Pky ;
k

2 R = Rx2 + R y .

Sistmas galveno momentu nosaka M O = mO Pk . k sakarba:

( )

Analtiskos ldzsvara nosacjumus varam iegt trijos veidos:

pirmais ldzsvara viendojumu veids (pamatveids, jo nav nekdu papildus nosacjumu); Lai patvaga plakana spku sistma atrastos ldzsvar, nepiecieami un pietiekami, lai visu spku projekciju summa uz katru no divm koordintu asm un o spku momentu summa pret patvagu centru spku darbbas plakn, btu viendas ar nulli:

P
k

kx

= 0;

P
k

ky

= 0;

m
k

(P ) = 0.
k

otrais ldzsvara viendojumu veids; Lai patvaga plakana spku sistma atrastos ldzsvar, ir nepiecieami un ar pietiekami, lai visu spku momentu summa pret patvagiem centriem A un B un spku projekciju summa uz x asi, kas nav perpendikulra taisnei AB, btu viendas ar nulli:

5/29/12

m
k

(P ) = 0;
k

m
k

(P ) = 0;
k

P
k

kx

= 0.

treais ldzsvara viendojumu veids. Lai patvaga plakana spku sistma atrastos ldzsvar, nepiecieami un pietiekami, lai visu spku momentu summas pret jebkuriem trs centriem A, B, C, kas neatrodas uz vienas taisnes, btu viendas ar nulli:

m
k

(P ) = 0;
k

m
k

(P ) = 0;
k

m
k

(P ) = 0.
k

Plakanas stieu sistmas ldzsvara nosacjumi

Sistmm, kuras sastv no sav starp ar iekjm saitm sastiprintiem vairkiem ermeiem (stieiem, diskiem) un kuras ar rjm saitm (balstiem) piestiprintas citiem ermeiem (zemei), nosakot rjo saiu (balstu) reakcijas biei vien nepietiek ar trim statikas ldzsvara viendojumiem. Lai iegtu papildus viendojumus, varam: 1. papildus apskatt kdas sistmas daas ldzsvaru, piemram, kreiss; Apskatmajai sistmas daai varam sastdt trs neatkargus statikas viendojumus. Klt nkui divi nezinmi lielumi: vertikl un horizontl reakcija lockl C. Kop ar viendojumiem, kurus varam sastdt visai sistmai, mums ir sei viendojumi (3+3) un ar sei nezinmie (4+2). 2. sadalt doto sistmu atsevis sastvdas un katru no tm apskatt k brvu ermeni, emot vr, ka iekjo prgriezto saiu reakcijas ir viendas pc modua, bet pretji vrstas; Ldzgi k iepriekj gadjum atkal iegstam seus viendojumus un seus nezinmos.

5/29/12

3. T k viengs reakcijas, kuras var rasties lockl ir vertikl un horizontl reakcija, bet moments lockl vienmr ir viends ar nulli, varam sastdt un pieldzint nullei momentu summu pret locklu C vai nu sistmas kreisajai vai labajai daai. T iegstam neatkargu viendojumu( Pk ) = 0 MC
k pa kreisi pa labi k

vai M (P ) = 0
C k

Ttad katra sistm eso vienkr lockla (savieno divus stieus) dod iespju iegt vienu neatkargu papildus viendojumu balstu reakciju noteikanai. Divkras, trskras u.t.t. locklas (savieno trs, etrus, u.t.t. stieus) dod iespju papildus iegt divus, trs, u.t.t. viendojumus. is balstu reakciju noteikanas pamiens ir ievrojami rtks nek pirmaj un otraj punkt apskattie. Balstu reakciju noteikanas secba Balstu reakciju noteikanu veic sekojoos etapos: 1. izvlas ermeus (sistmas daas vai pilnas sistmas), kuru ldzsvara nosacjumi tiks izmantoti; 2. os ermeus, atmetot rjs saites, izveido par brviem ermeiem uz kuriem darbojas rjs slodzes un nezinmas atmesto saiu reakcijas (o etapu parasti izlai, nosakms balstu reakcijas attlojot dotaj sistm); 3. sastda ldzsvara viendojumus, no kuriem nosaka nezinms balstu reakcijas; 4. Ieteicams ldzsvara viendojumus izvlties t, lai katru balsta reakciju vartu noteikt no neatkarga ldzsvara viendojuma un nebtu jrisina viendojumu sistmas. 5. veic noteikto balstu reakciju prbaudi. Prbaudei izvlas tdus viendojumus, kuri netika izmantoti nosakot balstu reakcijas. Ieteicams viendojumus izvlties t, lai tie saturtu pc iespjas vairk balstu reakciju (optimli visas vien viendojum) un mazk rjo slodu. Tas padara prbaudi vienkrku.

5/29/12