Professional Documents
Culture Documents
Teh Meh 15-29
Teh Meh 15-29
Berzes leņķis (4.3.zīm.) norāda, kādā slīpumā pret horizontāli jānovieto atbalsta plakni, lai to
smagumspēka iespaidā sāktos ķermeņa lejupslīde
Ja kāds cilindrisks, apaļš vai citādas formas ķermenis pārvietojas pa atbalsta virsmu bez slīdes, tad saka,
ka tas ripo vai veļas pa šo virsmu . Lai tāda ritēšana notiktu, ir nepieciešams kāds ārējs aktīvais spēks, kas
spēj pārvarēt rites pretestību. Līdzsvara gadījumā var rakstīt, ka
Punkta kinemātika aplūko tādus punkta kustību raksturojošus jēdziens kā trajektoriju, ātrumu un
paātrinājumu. Punkta trajektorija (no latīņu trajiectus - pārvietošanās) ir kustoša punkta ģeometriska
vieta attiecībā pret izvēlēto atskaites sistēmu. To attēlo kā nepārtrauktu līniju. Atkarība no trajektorijas
veida izšķir taisnlīnijas vai līklīnijas trajektorijas. Ja aplūko kustību kosmiskā telpā, trajektoriju sauc par
orbītu.
r =r (t)
Vienādojumus sauc par punkta kustības vienādojumiem jeb kustības likumu taisnleņķa koordinātēs.
Vienādojums sauc arī par punkta trajektorijas parametriskajiem vienādojumiem, jo, izslēdzot no tiem
parametru t, iegūst trajektorijas vienādojumu.
Terminu „dabiskais paņēmiens” kustības pētīšanā lieto, ja trajektorija jau iepriekš noteikta vai zināma,
bet jānosaka tikai punkta kustība pa šo trajektoriju. Aplūko punktu M (5.3.azīm.), kas pārvietojas pa doto
trajektoriju s-s. Punkta stāvoklis ir noteikts, ja zināms tā attālums no kāda izvēlēta nekustīga trajektorijas
punkta O, ko sauc par atskaites punktu jeb nullpunktu. Attālums starp punktiem O un M pa trajektoriju ir
līka līnija, kuras garumu apzīmē ar s = OM un nosauc par līklīnijas koordināti. Tā var būt gan pozitīva, gan
negatīva atkarībā no izvēlēta atskaites virziena.
Šeit ir ļoti interesants punkta kinemātikas praktiskās izmantošanas piemērs. Jūrniecībā, aviācijas
transportā, kosmisku aparātu lidojumos ļoti aktuālā ir problēma par transportlīdzekļa koordinātes
noteikšana. Tas ir navigācijas galvenais uzdevums. Ir dažādās navigācijas nozares. Viena no tiem ir
inerciālās navigācija. Punkta kinemātikas teorija ir inerciālās navigācijas teorētisks pamats.
7.1. Cieta ķermeņa virzes kustība Par cieta ķermeņa virzes kustību sauc tāda stāvokļa izmaiņu telpā, kurā
ikviena taisne, kas saista cieta ķermeņa divus jebkurus punktus, visa kustības laikā paliek sev
paralēla .Virzes kustībā kustības likumu ķermenim var uzdot kā tā viena punkta A kustību
. Cieta ķermeņa rotācijas kustība Par cieta ķermeņa rotācijas kustību sauc tādu ķermeņa pārvietojumu
telpā, kurā viena ķermenim piederoša taisne - rotācijas ass – ir nekustīga Ievēlamies nekustīgu atskaites
sistēmu 0xyz . Tad ķermeņa brīvi izvēlētu divu punktu A un B kustības likums
vektoriālajā forma ir
Cieta ķermeņa kustību, kuru jebkāds pu mat plaknei, sauc par komplānu jeb plakanisku kustību
(7.3.zīm.). Plaknas figūras S stāvoklis plaknē x0y ir nosakāms ar kādas vokli. Nogriežņa AB stāvokli var
noteikt, ja ir zināms punkta A koordinātes
26. Cieta ķermeņa kustība ap nekustīgu punktu jeb sfēriska kustība.
. Jēdziens par sfēriska kustību un kustības vienādojumi. Par cieta ķermeņa kustību ap nekustīgu punktu
sauc tādu ku iek miera stāvoklī, bet pārējie punkti atrodas kustībā ap to. Kā piemēru šādai kustībai var
minēt vilciņa kustību ap nekustīgu punktu O
Tā kā ķermenis ir absolūti ciets, tad tā visi pārējie punkti kustas pa sfēriskām virsmām, jo attālumi līdz
nekustīgajam punktam ir nemainīgi. Tādēļ šādu kustību sauc arī par sfērisku kustību
Eilera – Dalambēra teorēma: katru cieta ķermeņa pārvietojumu ap nekustīgu punktu var veikt ar
pagriezienu ap noteiktu nekustīgu asi, kas iet caur nekustīgo punktu. Ja ir doti Eilera leņķi ψ, θ un φ, tad
momentāno leņķisko ātrumu ω , izmantojot leņķisko ātrumu daudzstūra likumu, var atrast šādi: