7.

DŪRALUMĪNIJA TERMISKĀ APSTRĀDE

7.1. DARBA MĒRĶIS

7.1.1. Apgūt dūralumīnija sakausējumu termiskās apstrādes metodiku;
7.1.2. Apgūt procesus, kas notiek termiskajā apstrādē un mācēt novērtēt to
ietekmi uz dūralumīnija struktūru un īpašībām;
7.1.3. Izpētīt dūralumīnija novecošanas parādību pie dažādām temperatūrām.

7.2. UZDEVUMA SATURS

7.2.1. Norūdīt ūdenī sešus dūralumīnija paraugus ar 500 0C temperatūru un
noteikt to cietību;
7.2.2. Pakļaut dūralumīnija paraugus novecošanai temperatūrā 20, 50, 150, 250
0
C un noteikt to cietību novecošanas procesā ar protokolā noteiktiem laika
intervāliem (paraugus atdzesēt ūdenī pirms katras cietības noteikšanas);
7.2.3. Konstruēt un paskaidrot cietības izmaiņu līknes atkarībā no novecošanas
procesa trim norādītajām temperatūrām;
7.2.4. Uzzīmēt paredzamo paraugu struktūru pēc izmēģinājumiem.

7.3. VISPĀRĪGAS ZIŅAS

Tīrs alumīnijs ir apveltīts ar augstu plastiskumu un zemu izturību, netiek
izmantots kā konstrukcijas materiāls. Par galveno īpašību tiek uzskatīts tā zemais

īpatsvars  = 2.7 kgf, zema kušanas temperatūra 657 0C un zema elektriskā pretestība.
Tiek pielietots elektrotehnikā, pārtikas ražošanā kā taru produktiem, kā arī dažādiem
sadzīves priekšmetiem. Divkāršie vai daudzkomponentu sakausējumi, ar alumīniju
pamatā, ir ļoti nepieciešami aviācijas tehnikā. Sakausējumos ar alumīniju pamatā ietilpst
– varš, magnijs, silīcijs, cinks, niķelis un citi. Sakausējumiem ir nepieciešama termiskā
apstrāde, kas sastāv no norūdīšanas un vecinašanas (atlaidināšanas) vai arī vienas
vienīgas atkvēlināšanas, lai iegūtu pēc iespējas labāku īpašību kompleksu.
Piemēram, ievadot alumīnijā nelielu daudzumu magnija vai mangāna, palielinās 2
līdz 3 reizes tā noturība pret saraušanu, nesamazinot augsto korozijas noturību. Tādi
sakausējumi ir 3003, 3004 vai Амц (Mn = 1.25%) un 5182, 5454, Амг (Мg =2,5%), kas
tiek izmantoti bākām, drātīm, caurulēm un citām detaļām, kas tiek izgatavotas
izmantojot dziļo štancēšanu. Šie sakausējumi netiek stiprināti izmantojot termisko
apstrādi, tos mēdz tikai atkvēlināt, lai izlīdzinātu sastāvu un materiāla fiziskās īpašības
tilpumā. Papildus šos sakausējumus var stiprināt izmantojot uzkaldi, auksto velmēšanu,
caurvilkšanu utt.
Sakausējumi ar augstu silīcija daudzumu (silumīni) tipa Al-2 vai LM6, kas satur 7-
12% silīcija tiek plaši pielietoti korpusu izstrādājumos, eitektikas dēļ tiem ir zema
kušanas temperatūra un ir apveltīti ar labu tecēšanas spēju. Tā kā termiskās apstrādes
rezultātā sakausējumi nevar būt stiprināti, bet, lai uzlabotu mehāniskās īpašības,
izmanto leģēšanu un sakausējuma modificēšanu šķidrā veidā ar NaCl un NaF, kā arī ar
citām piedevām. Daudz sarežģītāk leģētie sakausējumi, tipa Al-4, tiek stiprināti rūdot
temperatūrā 5350C un vecina 1800C astoņu stundu garumā. Stiprināšanās notiek
pateicoties otrreizējās fāzes Mg2Si izdalīšanās rezultātā.
Alumīnija sakausējumi – dūralumīni – 2011, 2014, 2017, D-16, D-1, kas, pirmkārt,
satur varu un papildus arī citus elementus, uzlabojošās piedevas (Мg,Mn,Zn,Si), kā arī
sarežģīti leģētie sakausējumi - В95, 7001, tiek plaši pielietoti aviācijā. Pārsvarā šos
sakausējumus stiprina izmantojot termisko apstrādi.

Dūralumīnija termiskā apstrāde

Standarta dūralumīnija stiprināšana sastāv no rūdīšanas un vecināšanas.

Rūdīšana.
Izpētot procesu un rūdīšanas temperatūras noteikšanu, var vadīties pēc stāvokļa
diagrammas (7.1.att.). Rūdīšanas mērķis ir iegūt parsātinātu cieto šķīdumu pie istabas
temperatūras. To var panākt karsējot sakausējumu līdz pilnīgai CuAl 2 izšķīšanai un
straujas atdzesēšanas. Ja sakausējums satur 4% vara, tad pēc stāvokļa diagrammas,
pilnīga izšķīšana tāda daudzuma vara atbilst punktam „a”, kas atrodas uz galējās vara
izšķīšanas līknes alumīnijā (līkne MN). Paaugstinot temperatūru par 5…10 0C var iegūt
rūdīšanas temperatūru. Karsējot dūralumīniju rūdīšanai ir strikti jāseko temperatūrai, jo
pārkarsējot sakausējumu strauji pasliktinās tā īpašības. Tāpēc dūralumīnijam D1 un D16
rūdīšanas temperatūra atbilst 505±50C un atbilstoši 495±50C. Pie šīs temperatūras
sakausējums tiek izturēts noteiktu laiku, lai iegūtu viendabīgu cieto šķīdumu.
Izturēšanas laiks ir atkarīgs no detaļas gabarītiem. Sakausējuma atdzesēšana parasti
notiek aukstā ūdenī. Tas ļauj strauji atdzesēt cieto šķīdumu līdz istabas temperatūrai,
padarot to pārsātinātu un nestabilu. Norūdītā stāvoklī sakausējums ir neizturīgs un ir
apveltīts ar zemu cietību, bet cietāks nekā pēc atkvēlināšanas, diezgan plastisks. Tādā
2
stāvoklī to var plastiski deformēt – locīt, kniedēt utt. Lai iegūtu nepieciešamās īpašības
pēc sakausējuma rūdīšanas to ir nepieciešams vecināt.

7.1.att. Sistēmas stāvokļa diagrammas kreisā puse: I – cietais šķīdums ar

otrreizējās fāzes izdalīšanos; II – cietais šķīdums ; III – kristalizācijas sākums;
IV – šķidrais stāvoklis.

Vecināšana.
Pēc rūdīšanas izveidojies leģējošo elementu (Cu, Mg, Mn, Si) pārsātinātais cietais
šķīdums alumīnijā ir nestabils pat pie istabas temperatūras. Cietajā šķīdumā difūzijas
ietekmē notiek procesi, kas stiprina sakausējumu. Šie procesi istabas temperatūrā rit
samērā lēni, bet tos var paātrināt, karsējot sakausējumu. Pārsātinātā cietā šķīduma
sabrukšanas process ar otrreizējo fāžu izdalīšanos tiek saukts par novecošanu. Tiek
izšķirti divi rūdīta dūralumīnija novecošanas veidi.

Dabīgā novecošana – rūdītā sakausējuma izturēšana pie parastas istabas

temperatūras 5 līdz 7 diennakšu laikā, ar mērķi izmainīt tā uzbūvi izturības
paaugstināšanai (7.2.att.).
Mākslīgā vecināšana – rūdīto sakausējumu karsē līdz temperatūrai 150…175 0C,
iztur un tad atdzesē, ar mērķi izmainīt tā uzbūvi, tādā veidā daudz ātrāk paaugstinot
sakausējuma izturību.

Iekšējie procesi, kas izraisa stiprības paaugstināšanos dabīgās

novecošanas gadījumā sastāv no sekojošā: vara atomi, kas atrodas pārsātinātā cietajā

3
šķīdumā, pēc kāda laika difūzijas ietekmē uzkrājas dažādos režģa plakņu virzienos
(7.3.att.), izveidojot tā saucamās Ginje – Prestona zonas (GPZ). Šīs zonas ir kā
plakanas formas 1x5 Å vara atomu sakopojuma apgabali, ar vara saturu līdzīgu CuAl 2.
Metalografiski pie mikroskopa palielinājumiem šīs zonas nav redzamas. Tās var
pamanīt tikai rentgenografiski, tā kā GPZ koherenti saistīti ar cieto šķīdumu un izraisa
stipru tā kristāliskā režģa deformāciju, tas arī izraisa paaugstinātu sakausējuma izturību.

7.2.att. Dūralumīnija cietības izmaiņas pie dažādām novecošanas

temperatūrām

Pie mākslīgās novecošanas iekšējie procesi risinās sekojošā kartībā –

pārsātinātajā cietajā šķīduma sākumā tāpat veidojas GPZ. Zonu izveide notiek paātrināti
un GPZ izmēri palielinās (7.3.att.) pie 1500C tie sastāda 30x400 Å. Laika gaitā vara un
alumīnija atomi sāk ķīmiski iedarboties savā starpā un pēc vairākām starppārvērtībām
izveido CuAl2 fāzi. Pēc kristālu CuAl 2 veidošanās procesa noslēgšanās tie zaudē savu
koherento saiti ar cieto šķīdumu un sakausējuma izturība var samazināties. Tāpēc
vecināšanas procesa ilgumam ir jābūt strikti noteiktam, to nosaka laiks, kurš
nepieciešams GPZ izveidei pie noteiktas temperatūras. Dūralumīnija izturības izmaiņas
novecošanas procesā pie dažādām temperatūrām ir atspoguļotas 7.2.attēlā.
Pie temperatūras 200C maksimālā vērtība tiek sasniegta pēc 4…5 dienām, pie
1000C pēc divām dienām, ar tendenci samazināties pie turpmākās izturēšanas, pie
2000C izturības maksimums, bet zemāka vērtība, tiek panākta pēc 8…10 stundām.
Turpmākā izturēšana pie 200 0C izraisa acīmredzamu izturības samazināšanos. Pie

4
mīnusa temperatūrām, sakarā ar samazinātu difūzijas ātrumu un palēninātu GPZ izveidi,
izturības paaugstinājums laikā strauji palēninās. Dūralumīnija stiprība samazinās pie
2000C un it īpaši pēc ilgstošas novecošanas tiek izraisīta CuAl 2 fāžu sadalīšanās un
graudu augšana. Otrreizējās fāzes graudi ir redzami mikroskopā un tas liecina par
sakausējuma stiprības samazināšanos.
Sakausējuma atkvēlināšanas pamatā ir izturēšana 350…400 0C temperatūrā ar lielu
daļiņu struktūras formēšanos (7.3.att.) uz cietā šķīduma fona. Tas noved pie stiprības
samazināšanās un sakausējuma plastiskuma palielināšanās turpmākai aukstai
spiedeinapstrādei.
Dūralumīnija apstrāde uz atgriešanos – ja dūralumīnijs ir nostiprināts dabīgās
novecošanas veidā, tad to izturot 1 – 3 minūtes 250…300 0C temperatūrā notiks GPZ
izšķīšana un sakausējums zaudēs savu izturību ar pārsātināta cietā šķīduma izveidi.
Turpmākā dabīgā novecošana atjaunos iepriekšējo struktūru un izturību. Šī parādība
tiek izmantota dažādu operāciju veikšanai plastiskās deformācijas metodēm. Ja
izturēšanas laiku palielināt – sāksies CuAl 2 izdalīšanās tīrā veidā, cietība izaugs, bet
plastiskums samazināsies. Tad, lai iegūtu plastisku viendabīgu šķīdumu atkal būs jāveic
rūdīšana.

7.4. DARBA METODIKA UN IZPILDES SECĪBA

Darbā tiks izmantoti seši paraugi.
1. Rūdīšana
Visi paraugi no sakausējuma D16 tiek ievietoti 500 ± 5 0C karstā krāsnī un tiek izturēti 10
minūtes no brīža, kad krāsns ir ieņēmusi uzdoto režīmu pēc paraugu ievietošanas;
Paraugus atdzesē ūdenī;
Izmēra cietību HRB, fiksē iegūtos rezultātus izmēģinājumu protokolā.
2. Novecošana
Vecināšana tiek veikta trijās temperatūrās 20, 50, 200 0C. Uz katru režīmu tiek doti
divi paraugi. Paraugus ievieto krāsnīs ar norādītajām temperatūrām un veic to
vecināšanu vienas stundas garumā, izmērot cietību HRB pēc noteikta laika intervāla.
Pirmajās 30 novecošanas minūtēs – mērījumus veic ik pēc 5 minūtēm. Otrās 30
novecošanas minūtēs – mērījumus veic ik pēc 15 minūtēm. Pirms katras cietības
noteikšanas paraugus atdzesēt ūdenī. Visi iegūtie rezultāti tiek ierakstīti
izmēģinājumu protokolā.

5
 3. Pēc iegūtajiem izmēģinājumu rezultātiem tiek sastādīts sakausējuma D16
cietības izmaiņas grafiks atkarībā no novecošanas laika un temperatūras.
4. Paskaidrot iegūtos grafikus un aprakstīt izmēģinājumu laikā iegūtās struktūras
(7.3.att.).

1. 2. 3. 4.

GP CuAl2 smalks CuAl2 rupjš

Z
7.3.att. Duralumīnija struktūras pēc dažādu apstrādes procesu ietekmes:
1 – Rūdīta parauga mikrostruktūra; 2 – Dabīgi novecojuša parauga struktūra;
3 – Mākslīgi vecināts paraugs; 4 – Atkvēlināta parauga struktūra.

σP, σ0.2, Relatīvais НВ

МРа MPa pagarinājums
 ,%
D16 220 110 18 50
atkvēlināts
D16 Rūd.+atl. 470 320 17 105
АЛ2 lietais 130 20 2 50
АЛ2 mod. 180 80 6 50
2014 Rūd. 480 410 13
+atl.
3003 110 25 30
atkvēlināts.
3003 200 185 4
uzskaldīts.