Rīgas Centra humanitārā vidusskola

Korodēta dzelzs reģenerēšana,

izmantojot dažādus skābes šķīdumus
zinātniski pētnieciskais darbs ķīmijā

Darba autors:
12.B klases skolnieks Rauls Vucāns
Darba vadītājs:
ķīmijas skolotāja Zane Eglīte

Rīga, 2022
 Anotācija

Dzelzs tiek uzskatīts par desmito izplatītāko metālu visumā un pēc masas ceturto
izplatītāko elementu uz Zemes. Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā (turpmāk ĶEPT) tas ir
apzīmēts ar simbolu Fe. Tas ir vidēji aktīvs metāls ar atomskaitli 26, kas ĶEPT atrodas 8. grupas
4. periodā. Dzelzs dabā labi oksidējas, tādēļ ir sastopami daudz tā oksīdi. Vispazīstamākais ir
rūsa, ko var ikdienā atrast visapkārt.
Zinātniski pētnieciskais darbs sastāv no pētnieciskās daļās, kurā ir aprakstītas dzelzs
īpašības, kā dzelzs korodējas un kā korodētu dzelzi reģenerēt, kā arī metodiskās daļas, kurā tiek
veikts eksperiments par to, kurš skābes šķīdums vislabāk noņem rūsu no dzelzs naglas.
Eksperimenta pirmajā daļā tika izmantoti 12% sālsskābes, sērskābes, slāpekļskābes, etiķskābes
un citronskābes šķīdumi, kuros ielika sarūsējušu dzelzs naglu uz 60 minūtēm. Eksperimenta
otrajā daļā tika izmantoti 30% un 60% sērskābes, etiķskābes un citronskābes šķīdumi, kuros
ielika sarūsējušu dzelzs naglu uz 60 minūtēm.
Metodiskajā daļā tika noteikts, ka visefektīvāk rūsu noņēma 12% sālsskābes šķīdums,
bet visneefektīvākais skābes šķīdums rūsas noņemšanai bija 12%, 30% un 60% citronskābes
šķīdums, kā arī slāpekļskābes šķīdums, jo tas noņēma gan rūsu, gan sāka reaģēt ar dzelzs naglu.
Atslēgvārdi: korozija, reģenerācija, oksīds, dzelzs (III) oksīds, skābes šķīdums.

2
 SATURS

Ievads.....................................................................................................................................4
1. Literatūras apskats..............................................................................................................5
1.1 Dzelzs vispārējais raksturojums..........................................................................5
................................................................................. 1.1.1. Dzelzs iegūšana
........................................................................................................................5
1.1.2. Dzelzs izmantošana .............................................................................6
1.2. Dzelzs korozija ..................................................................................................6
1.3. Korodēta dzelzs reģenerēšana.............................................................................8
1.3.1. rūsas noņemšanas paņēmieni................................................................8
..........................................................................................................................
2. Metodiskā daļa...................................................................................................................9
Rezultāti un analīze .............................................................................................................11
Secinājumi............................................................................................................................18
Izmantotā literatūra ..............................................................................................................19

3
 Ievads

Mūsdienu sabiedrībā dzelzs ir viens no visplašāk izmantotajiem materiāliem būvniecībā,

rūpniecībā un elektropreču veidošanā. Tam piemīt augsta oksidēšanās spēja. Pazīstamākais dzels
oksīds ir ar gaisu veidojošais dzelzs (III) oksīds jeb rūsa, kura padara dzelzi mīkstu un trauslu.
Rūsa tiek dēvēta par dzelzs infekciju, jo tai parādoties tā turpina izplesties pa visu dzelzi, padarot
to bīstamu, ja to izmanto kā balsta elementu būvniecībā vai citās nozarēs. Šī iemesla dēļ vēl
joprojām tiek meklēti jauni veidi un tehnoloģijas rūsas noņemšanai. Bieži vien ikdienā vairums
cilvēku sastopas ar maziem un lieliem sarūsējušiem dzelzs priekšmetiem (naglām, urbja
uzgaļiem, sētām, mašīnām, u.t.t.), kuri spēj radīt nevēlamas sekas saskaroties ar tiem (infekcijas
atvērtās brūcēs, nosmērēšanos, noberšanu, nobrāzumus), kas liek rasties jautājumam, kā
atbrīvoties no rūsas ātri un efektīvi? Viena no vieglākajām metodēm dzelzs reģenerēšanai ir
izmantojot skābes un to šķīdumus. Tāpēc šajā darbā autors meklēs, kurš skābes šķīdums vislabāk
reaģēs ar dzelzs (III) oksīdu, reģenerējot dzelzi, un kurš nebūs pietiekami spēcīgs, lai to izdarītu.
Darba mērķis: Izpētīt, kurš skābes šķīdums efektīvi noņem rūsu no dzelzs.
Darba uzdevumi:
1. Atrast un izanalizēt zinātnisko literatūru par dzelzs īpašībām, dzelzs oksidēšanu un
dzelzs reģenerēšanu;

2. Veikt eksperimentu ar dažādiem skābju šķīdumiem visefektīvākās rūsas

noņemšanas skābes noteikšanai;

3. Analizēt iegūtos datus un veikt secinājumus.

Pētījuma jautājums: Kurš skābes šķīdums visefektīvāk noņems rūsu no sarūsējušas
dzelzs naglas?

4
1. LITERATŪRAS APSKATS
1.1. DZELZS VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS
Dzelzs ir ķīmiskais elements, kurš ķīmisko elementu periodiskā tabulā (turpmāk ĶEPT)
ir apzīmēts ar simbolu Fe (no latīņu valodas: ferrum). Tas ir vidēji aktīvs metāls ar atomskaitli
26, kas ĶEPT atrodas 8. grupas 4. periodā. Biežākās sastopamās oksidēšanās pakāpēs ir Fe +2 un
Fe+3. Dzelzs tiek uzskatīts par desmito visizplatītāko metālu visumā un pēc masas ceturto
izplatītāko elementu uz Zemes, tas ir 5,6% no Zemes garozas masas un 88,8% no Zemes kodola
masas [3]. Dzelzi apstrādāt cilvēki iemācījās tikai 1. gadu tūkstoti p.m.ē. [2].
1. tabula. Dzelzs vispārīgās īpašības.
Krāsa Pelēka
Agregātstāvoklis (istabas temp.) ciets
Blīvums (istabas temp.) 7,874 g/cm³
Blīvums (šķidrā agregātstāvoklī) 6.98 g/cm3
Kušanas temperatūra 1536 °C
Vārīšanās temperatūra 2861 °C
Elektrovadītspēja 10 000 000 S / m

1.1.1. Dzelzs iegūšana

Dzelzs dabā nav sastopams tīrradņu formā. Tā kā tas ir vidēji aktīvs metāls, tas ir
atrodams dzelzsrūdu formā: dzelzs oksīdos Fe2O3 (hematīts), Fe2O3·nH2O (limonīts), Fe3O4
(magnetīts) un dzelzs sulfīdos FeS2 (pirīts). Izņēmums ir dzelzs-niķeļa meteorīti, bet tie nav
veidojušies uz Zemes.

2. tabula. Dzelzs izplatība pēc dzelzsrūdas daudzuma un pēc dzelzs satura.

Valstis ar vislielākajām dzelzsrūdas rezervēm Valstis ar vislielākajām dzelzsrūdas rezervēm
pēc dzelzsrūdu daudzuma [7]
1. Ukraina - 18%
2. Krievija - 16%
3. Ķīna - 13%
4. Brazīlija – 13%
5. Austrālija - 11%
6. Indija - 4%
7. ASV - 4%
8. citi - 20%
pēc dzelzs satura [7]
1. Krievija - 18%
2. Brazīlija - 18%
3. Austrālija - 14%
4. Ukraina - 11%
5. Ķīna - 9%
6. Indija - 5%
7. ASV - 3%
8. Citi - 22%

Lai iegūtu tīru dzelzi, pamatā izmanto reducēšanas procesa paņēmienu. Šo procesu
izmanto arī citu vidēji aktīvu metālu iegūšanai. Reducēšanās procesā metālus reducē no to
5
oksīdiem ar ogli, oglekļa (II) oksīdu, alumīniju vai ūdeņradi. Pēc reakcijas rodas tīrs metāls un
blakusprodukts. Reakcijas piemērs ir attēlots 1. att.

Dzelzs(III) Ūdeņradis Dzelzs Ūdens

oksīds + +
Fe2O3 3H2 2Fe 3H2O
1. attēls. Dzelzs iegūšana reducēšanās reakcijā ar Fe2O3 un H2.

1.1.2. Dzelzs izmantošana

Rūpniecībā reti izmanto tīru dzelzi. Visbiežāk izmanto to sakausējumus: parastais tērauds
(dzelzs + 0.2-2% oglekļa), nerūsējošais tērauds (dzelzs + 10-30% hroma, arī citi metāli), čuguns
(dzelzs + 2-4% oglekļa, arī silīcijs), invars (dzelzs + 36% niķeļa). Dzelzs nav pietiekami izturīgs
un stigrs, tādēļ būvniecībā, transportā un iekārtu ražošanā izmanto tēraudu. 98% no iegūtā dzelzs
tiek izmantoti tērauda veidošanā [2].
Virtuves piederumiem izmanto nerūsējošo tēraudu, jo šajā vidē metāls bieži saskaras ar
ūdeni un gaisu. Šo dzelzs tipu izmanto arī veselības aprūpes iekārtās, kā arī darbarīku veidošanā,
jo rūsa padarītu metālu iekaisumu veidojošu, nonākot saskarsmē ar brūci, un mīkstu. Hroma
saturs nerūsējošā tēraudā ir tas, kas ir atbildīgs par tā pretkoroziju. Tas reaģē ar skābekli, veidojot
oksīda
plēvi uz metāla virsmas, kas neļauj rūsai veidoties. .
Dzelzs tiek izmantots elektropreču veidošanā, jo tas ir ferromagnētiķis. Tam piemīt stiprs
magnētiskais lauks, kas ļauj inducēt elektrisko strāvu, tādā veidā dodot iespēju ražot, pastiprināt
un vadīt elektrību. Visbiežāk dzelzs tiek sajaukts ar neodīmu (Nd), veidojot stiprus magnētus,
kurus izmanto datoros un smalkās tehnoloģijās, kā piemēram magnētiskās rezonanses iekārtās
[2].

1.2. DZELZS KOROZIJA

Korozija ir metālu oksidēšanās, kas notiek, kad aktīvs vai vidēji aktīvs metāls,
savienojoties ar citu elementu, veido oksidētu metālu. Metālus tīrā veidā iegūst no rūdām
metalurģisko procesu rezultātā, tāpēc ikviena metāla korozijas patiesais cēlonis ir tendence
atgriezties oksīda vai cita savienojuma veidā. Metāli korozijas rezultātā var pilnīgi pāriet
šķīdumā vai arī izveidot cietus savienojums, kas rodas uz metāla virsmas. Parasti metāla korozija
sākas uz metāla virsmas, bet, procesam turpinoties, izmainās metāla sastāvs un īpašības, metāla
sairšanai vēršoties platumā un dziļumā [5].
.
Korozija pēc norises mehānisma iedala ķīmiskā un elektroķīmiskā. Ķīmiskā korozija ir
apkārtējā vidē esošo vielu (O2, N2, H2S, H2, u.c.) iedarbība uz dažādiem materiāliem. Kā piemērs
ir dzelzs (III) oksīds, kuru iegūst dzelzim (Fe) reaģējot ar skābekli (O2), skatīt 2. att.
Dzelzs Skābeklis Dzelzs (III)
+ oksīds
4Fe 3O2 2Fe2O3

6
 2.attēls. Dzelzs (III) oksīda iegūšana, oksidējot dzelzs ar skābekli.
Elektroķīmiskā korozija ir materiālu sairšana apkārtējā vidē esošo elektrolītu dēļ.
Korozija notiek, veidojoties elektroķīmiskajai šūnai, kas sastāv no anoda, katoda un elektrolīta.
Elektrolīts veidojas, kad mitruma slānī uz metāla virsmas izšķīst atmosfērā esošās gāzes – O 2,
CO2, SO2, H2S, u.c. Elektrolīta šķīduma pH var būt neitrāls, skābs vai bāzisks. Kā piemēru var
apskatīt 3. att. dzelzs elektroķīmisko koroziju [4].

3. attēls. Dzelzs elektroķīmiskā korozija.

Dzelzs ķīmiskā korozija ir oksidēšanās reakcija starp dzelzi (Fe), skābekli (O 2) un
ūdeni (H2O). Šīm vielām reaģējot, rodas Dzelzs (III) oksīds, jeb rūsa, skatīt 4. att. Lai rūsa
veidotos, ir nepieciešams gan skābeklis, gan ūdens. Reakcija nespēs notikt, ja būs tikai ūdens vai
tikai skābeklis. Šo var pārbaudīt veicot eksperimentu, kurā trīs mēģenēs ieliek dzelzs naglas.
Pirmajā mēģenē ielej ūdeni līdz naglas vidum. Otrajā mēģenē vārītu ūdeni ielej pār naglai un
uzlej eļļas slāni pa virsu un trešajā mēģenē neielej neko, bet atstāj naglu vienu pašu. Pēc ilgāka
laika varēs novērot, ka vienīgā nagla, kurai būs radusies rūsa, būs pirmās mēģenes nagla, jo tikai
šai naglai bija saskarsme gan ar ūdeni, gan ar skābekli. Otrās mēģenes naglai nebija saskarsme ar
skābekli, jo izvārot ūdeni pazūd skābeklis, kas tajā brīdī atradās ūdenī, eļļas slānis neļauj vēl
skābeklim iekļūt ūdenī un trešajā mēģenē bija tikai skābeklis [1].
Dzelzs Ūdens Skābeklis Dzels (III)
+ + oksīds
4Fe 2H2O 2O2 2Fe2O3 .
4. attēls. Dzelzs (III) oksīda iegūšana oksidējot dzelzi, skābekli un ūdeni.

1.3. KORODĒTA DZELZS REĢENERĒŠANA

Tā kā dzelzs ir viens no biežākajiem elementi būvniecībā, dzelzs korozija ir nevēlama.
Korodēts dzelzs kļūst ļoti trausls un spēj novest līdz lielām traģēdijām. Šī iemesla dēļ tas tiek
noņemts ar dažādiem dzelzs kopšanas līdzekļiem. .
Korodētam dzelzim pievienojot skābes šķīdumu, var noverot reakciju starp oksīdu (rūsu)
un skābi. Kā piemērs ir ņemts dzelzs (III) oksīda reakcijā ar sālsskābi, skatīt 5. att. Reakcijā

7
rodas ūdenī šķīstošs sāls un ūdens. Šī iemesla dēļ, kā rūsas noņēmēju, parasti izmanto skābes
šķīdumus, jo dzelzi ir viegli attīrīt no izveidojušā sāls, tāpēc ka tas šķīst ūdenī.

Dzelzs (III) Sālsskābe Dzelzs (III) Ūdens

oksīds + hlorīds +
Fe2O3 6HCl 2FeCl3 3H2O
5. attēls. Dzelzs (III) oksīda reakcija ar sālsskābi.
1.3.1. Rūsas noņemšanas paņēmieni
Rūsu visvieglāk ir noņemt ar dažādām skābēm un rūsas noņemšanas līdzekļiem, kas satur
skābes šķīdumus. Rūsu var arī noņemt ar dažādiem elektroinstrumentiem, piemēram izmantojot
slīpmašīnu ar īpašu sprauslu. Šis veids nav ieteicams trausliem dzelzs gabaliem, bet tieši liela
izmērā dzelzs caurulēm, plāksnēm, stieņiem u.t.t. [9].
Izmantojot skābes un to šķīdumus, ir iespēja, ka notiks reakcija arī ar nekorodēto dzelzi.
Šis ir nelabvēlīgs iznākums, jo dzelzs priekšmets kļūs neizmantojams, kā piemēru var ņemt
dzelzs naglu, kura pēc reakcijas ar skābi, kas labi reaģē ar dzelzi, paliks trauslāka un
neizmantojama savam mērķim. Lai šāda situācija nenotiktu ir jāizmanto vāji skābes šķīdumi vai
skābes, kuras nereaģē ar dzelzi, bet tikai ar rūsu.
Rūsas noņemšanai ir iespējams izmantot mājās pieejamus produktus - kolu, etiķi,
kartupeļus un šķidrās ziepes, sodu, skābeņskābi. Visi šie produkti palīdz noņemt rūsu, bet aizņem
ilgu laiku un piepūli. Tie rūsu atmiekšķē, lai to būtu vieglāk noņemt ar birsti vai lupatu [9].

Lai aizkavētu reģenerēto dzelzi no turpmākas sarūsēšanas var izmantot dažādus

pretkorozijas līdzekļus. Ar šo līdzekli noklāj dzelzi vietās, kuras grib pasargāt. Tas ir veidots no
eļļas bāzes, kas iesūcas dzelzs porās un izstumj no porām ūdeni, aizkavējot turpmāku koroziju
[8]

8
 2. Metodiskā daļa

1. daļa
Šajā eksperimentā tiks apskatīta dažādu skābju efektivitāte rūsas noņemšanai no ķīmiski
korodētām dzelzs naglām. Izvēlētās skābes ir HCl (Sālsskābe), H 2SO4 (Sērskābe), HNO3
(Slāpekļskābe), CH3COOH (Etiķskābe), C6H8O7 (Citronskābe). Visas šīs skābes tiks pārveidotas
par šķīdumiem ar 12% skābes koncentrāciju un sarūsējušās dzelzs naglas tajās tiks turētas 60min.
Izmantotie trauki:
5 mēģenes (25ml), 5 koniskās kolbas (100ml), 5 piltuves, birete, mēģeņu statīvs, metāla pincete.
Izmantotās vielas:
HCl (sālsskābe 37%), HNO3 (slāpekļskābe 65%), H2SO4 (sērskābe 96%), CH3COOH (etiķskābe
99%), C6H8O7 (citronskābe 99%), destilēts ūdens, 5 sarūsējušas dzelzs naglas.
Darba gaita:
1) Aprēķina nepieciešamos vielas daudzumus, lai iegūtu 12% skābes šķīdumus.
Sākotnējā Nepieciešamā Nepieciešamā Destilēta
Vielas
Viela vielas šķīduma šķīduma ūdens
tilpums, ml
koncentrācija koncentrācija tilpums, ml tilpums, ml
HCl 37% 6,7 13,3
HNO3 65% 3,7 16,3
H2SO4 96% 12% 20 2,6 17,4
CH3COOH 99% 2,4 17,6
C6H8O7 99% 2,4 17,6

2) Atsevišķās koniskajās kolbās veic skābes šķīdumu iegūšanu, ielejot ar bireti

nepieciešamos skābes daudzumu un destilēta ūdens daudzumu.
3) Ielej 20 ml iegūto vielu šķīduma katru savā mēģenē caur piltuvi.
4) Ieliek vienu sarūsējušu naglu katrā mēģenē un atstāj 60 minūtes.
5) Pēc 60 minūtēm ar metāla pinceti izvelk katru naglu un noskalo ar destilētu ūdeni.
Pieraksta novērojumus.

9
 2. daļa.

Šajā eksperimenta daļa tiks pārbaudīts vai, mainot koncentrāciju skābēm (sērskābe
(H2SO4), etiķskābe (CH3COOH) un citronskābe (C6H8O7)), mainīsies to efektivitāte dzelzs
reģenerēšanai. Skābes tiks pārveidotas par 30% un 60% koncentrācijas skābes šķīdumiem. Tajās
tiks ieliktas sarūsētas dzelzs naglas un atstātas uz 60 minūtēm.
Izmantotie trauki:
6 mēģenes (25ml), 6 koniskās kolbas (100ml), 6 piltuves, birete, mēģeņu statīvs, metāla pincete.
Izmantotās vielas:
H2SO4 (sērskābe 96%), CH3COOH (etiķskābe 99%), C6H8O7 (citronskābe 99%), destilēts ūdens,
6 sarūsējušas dzelzs naglas.
Darba gaita:
1) Aprēķina nepieciešamos vielas daudzumus, lai iegūtu 30% un 60% skābes šķīdumus.
Sākotnējā Nepieciešamā Nepieciešamā Destilēta
Vielas
Viela vielas šķīduma šķīduma ūdens
tilpums, ml
koncentrācija koncentrācija tilpums, ml tilpums, ml
H2SO4 96% 6,25 13,75
CH3COOH 99% 30% 6,06 13,94
C6H8O7 99% 20 6,06 13,94
H2SO4 96% 12,50 7,50
CH3COOH 99% 60% 12,12 7,88
C6H8O7 99% 12,12 7,88

2) Atsevišķās koniskajās kolbās veic skābes šķīdumu iegūšanu, ielejot ar bireti

nepieciešamos skābes daudzumu un destilēta ūdens daudzumu.
3) Ielej 20 ml iegūto skābju šķīduma katru savā mēģenē caur piltuvi.
4) Ieliek vienu sarūsējušu naglu katrā mēģenē un atstāj 60 minūtes.
5) Pēc 60 minūtēm ar metāla pinceti izvelk katru naglu un noskalo ar destilētu ūdeni.
Pieraksta novērojumus.

10
 Rezultāti un analīze
1. daļa

Reakcija ar (12%) sālsskābes šķīdumu (HCl):

Rūsas reakcija ar (12%) sālsskābes šķīdumu:
Fe2O3 + 6 HCl → 3 H2O + 2 FeCl3
Dzelzs reakcija ar (12%) sālsskābes šķīdumu:
6 HCl + 2 Fe → 3 H2 + 2 FeCl3
Reakcijā ar (12%) sālsskābes šķīdumu reaģēja gan rūsa, gan pati dzelzs nagla. Mēģenē
tika novērota gāzes izdalīšanās. Pēc reakcijas var noteikt, ka šī gāze ir ūdeņradis. Pēc 10
minūtēm varēja sākt novērot krāsas maiņu. Krāsa pakāpeniski mainījās no bezkrāsainas uz
dzeltenu dzelzs (III) hlorīda dēļ. Pirmo rūsas lobīšanos varēja novērot pēc 30 min. Reakcijas
beigās visa rūsa no naglas bija nolobījusies. 6. attēlā var redzēt naglu pirms reakcijas un 7. attēlā
var redzēt naglu pēc reakcijas.

6. attēls. Nagla pirms reakcijas ar HCl. 7. attēls. Nagla pēc

reakcijas ar HCl.

Reakcija ar (12%) slāpekļskābes šķīdumu (HNO3):

11
Rūsas reakcija ar (12%) slāpekļskābes šķīdumu:
Fe2O3 + 6 HNO3 → 3 H2O + 2 Fe(NO3)3
Dzelzs reakcija ar (12%) slāpekļskābes šķīdumu:
Fe + 4 HNO3 → 2 H2O + NO + Fe(NO3)3
Reakcijā ar (12%) slāpekļskābes šķīdumu reaģēja gan rūsa, gan pati dzelzs nagla.
Mēģenē tika novērota gāzēs izdalīšanās. Pēc reakcijas var noteikt, ka šī gāze ir slāpekļa (II)
oksīds. Pēc 20 min. varēja sākt novērot krāsas maiņu. Krāsa pakāpeniski mainījās no
bezkrāsainas uz brūnu. Brūno krāsu šķīdums ieguva dzelzs (III) nitrāta dēļ. Pirmo rūsas
lobīšanos varēja novērot pēc 30 min. Reakcijas beigās rūsa tika noņemta tikai dažās vietās. Šajās
vietās dzelzs nagla bija sākusi ļoti strauji reaģēt ar slāpekļskābi, padarot naglu apmēram uz pusi
mazāku biezumā. 8. attēlā var redzēt naglu pirms reakcijas un 9. attēlā var redzēt naglu pēc
reakcijas.
.

8. attēls. Nagla pirms reakcijas ar HNO3. 9. attēls. Nagla pēc reakcijas ar HNO3

Reakcija ar (12%) sērskābes šķīdumu (H2SO4):

Rūsas reakcija ar (12%) sērskābes šķīdumu:
Fe2O3 + 3 H2SO4 → 3 H2O + Fe2(SO4)3
Dzelzs reakcija ar (12%) sērskābes šķīdumu:
2 Fe + 6 H2SO4 → 6 H2O + Fe2(SO4)3 + 3 SO2
Reakcijā ar (12%) sērskābes šķīdumu reaģēja gan rūsa, gan pati dzelzs nagla. Mēģenē
tika novērota gāzēs izdalīšanās. Pēc reakcijas var noteikt, ka šī gāze ir sēra (IV) oksīds. Visu
reakcijas laiku varēja novērot siltuma izdalīšanos mēģenē. Visstraujākā siltuma izdalīšanās bija
reakcijas sākumā, bet pēc tam pakāpeniski mēģene palika vēsāka. Pēc 40min. varēja sākt novērot
krāsas maiņu. Krāsa pakāpeniski mainījās no bezkrāsainas uz pelēku. Brūno krāsu šķīdums
ieguva dzelzs (III) sulfāta dēļ. Pirmo rūsas lobīšanos varēja novērot pēc 40 min. Reakcijas beigās
rūsa tika noņemta 4/5 no visas naglas. 10. attēlā var redzēt naglu pirms reakcijas un 11. attēlā var
redzēt naglu pēc reakcijas.

12
10. attēls. Nagla pirms reakcijas ar H2SO4. 11. attēls. Nagla pēc reakcijas ar H2SO4.
Reakcija ar (12%) etiķskābes šķīdumu (CH3COOH):
Rūsas reakcija ar (12%) etiķskābes šķīdumu:
Fe2O3 + 6 CH3COOH → 3 H2O + 2 Fe(CH3COO)3
Dzelzs reakcija ar (12%) etiķskābes šķīdumu:
2Fe + 4 CH3COOH → 2 H2 +2 Fe(CH3COO)2
Reakcijā ar (12%) etiķskābes šķīdumu reaģēja gan rūsa gan dzelzs nagla. Mēģenē varēja
novērot vāju gāzes izdalīšanos. Pēc reakcijas varēja noteikt, ka šī gāze bija ūdeņradis. Pēc 50
minūtēm varēja novērot krāsas maiņu. Krāsa mainījās no bezkrāsainas uz brūnu, Fe(CH 3COO)2
un Fe(CH3COO)3 dēļ. Rūsa netika noņemta. 12. attēlā var redzēt naglu pirms reakcijas un 13.
attēlā var redzēt naglu pēc reakcijas.

12. attēls. Nagla pirms reakcijas ar CH3COOH. 13. attēls. Nagla pēc reakcijas
ar CH3COOH.

Reakcija ar (12%) citronskābes šķīdumu (C6H8O7):

Rūsas reakcija ar (12%) citronskābes šķīdumu:
Fe2O3 + 2 C6H8O7 → 2 FeC6H5O7 + 3 H2O
Dzelzs reakcija ar (12%) citronskābes šķīdumu:
2 Fe + 2 C6H8O7 → 2 FeC6H5O7 + 3 H2

13
 Reakcijā ar (12%) citronskābes šķīdumu reaģēja gan rūsa gan dzelzs nagla. Mēģenē
varēja novērot vāju gāzes izdalīšanos. Pēc reakcijas varēja noteikt, ka šī gāze bija ūdeņradis. Pēc
50 minūtēm varēja novērot krāsas maiņu. Krāsa mainījās no bezkrāsainas uz dzeltenu, FeC 6H5O7
dēļ. Rūsa netika noņemta. 14. attēlā var redzēt naglu pirms reakcijas un 15. attēlā var redzēt
naglu pēc reakcijas.

14. attēls. Nagla pirms reakcijas ar C6H8O7. 15. attēls. Nagla pēc reakcijas ar C6H8O7.
2. daļa
Reakcija ar (30%) sērskābes šķīdumu (H2SO4):
Rūsas reakcija ar (30%) sērskābes šķīdumu:
Fe2O3 + 3 H2SO4 → 3 H2O + Fe2(SO4)3
Dzelzs reakcija ar (30%) sērskābes šķīdumu:
2 Fe + 6 H2SO4 → 6 H2O + Fe2(SO4)3 + 3 SO2
Reakcijā ar (30%) sērskābes šķīdumu reaģēja gan rūsa, gan pati dzelzs nagla. Mēģenē
tika novērota gāzēs izdalīšanās. Pēc reakcijas var noteikt, ka šī gāze ir sēra (IV) oksīds. Visu
reakcijas laiku varēja novērot siltuma izdalīšanos mēģenē. Visstraujākā siltuma izdalīšanās bija
reakcijas sākumā, bet pēc tam pakāpeniski mēģene palika vēsāka. Krāsas maiņu nevarēja
novērot. Pirmo rūsas lobīšanos varēja novērot pēc 20 min. Reakcijas beigās rūsa tika noņemta
4/5 no visas naglas. 16. attēlā var redzēt naglu pirms reakcijas un 17. attēlā var redzēt naglu pēc
reakcijas.

16. attēls. Nagla pirms reakcijas ar H2SO4. 17. attēls. Nagla pēc

14
Reakcija ar (30%) etiķskābes šķīdumu (CH3COOH):
Rūsas reakcija ar (30%) etiķskābes šķīdumu:
Fe2O3 + 6 CH3COOH → 3 H2O + 2 Fe(CH3COO)3
Dzelzs reakcija ar (30%) etiķskābes šķīdumu:
2Fe + 2 CH3COOH → H2 + Fe(CH3COO)2
Reakcijā ar (30%) etiķskābes šķīdumu reaģēja gan rūsa gan dzelzs nagla. Mēģenē varēja
novērot gāzes izdalīšanos. Pēc reakcijas varēja noteikt, ka šī gāze bija ūdeņradis. Krāsas maiņu
nevarēja novērot. Pirmo rūsas lobīšanos varēja novērot pēc 40 min. Reakcijas beigās rūsa tika
noņemta 2/5 no visas naglas. 18. attēlā var redzēt naglu pirms reakcijas un 19. attēlā var redzēt
naglu pēc reakcijas.

18. attēls. Nagla pirms reakcijas ar CH3COOH. 19. attēls.

Nagla pēc reakcijas ar CH3COOH.

Reakcija ar (30%) citronskābes šķīdumu (C6H8O7):

Rūsas reakcija ar (30%) citronskābes šķīdumu:
Fe2O3 + 2 C6H8O7 → 2 FeC6H5O7 + 3 H2O
Dzelzs reakcija ar (30%) citronskābes šķīdumu:
2 Fe + 2 C6H8O7 → 2 FeC6H5O7 + 3 H2
Reakcijā ar (30%) citronskābes šķīdumu reaģēja gan rūsa gan dzelzs nagla. Mēģenē
varēja novērot vāju gāzes izdalīšanos. Pēc reakcijas varēja noteikt, ka šī gāze bija ūdeņradis.
Krāsas maiņa nenotika. Rūsa netika noņemta. 20. attēlā var redzēt naglu pirms reakcijas un 21.
attēlā var redzēt naglu pēc reakcijas.

15
20. attēls. Nagla pirms reakcijas ar C6H8O7. 21. attēls. Nagla pēc reakcijas ar
C6H8O7.

Reakcija ar (60%) sērskābes šķīdumu (H2SO4):

Rūsas reakcija ar (60%) sērskābes šķīdumu:
Fe2O3 + 3 H2SO4 → 3 H2O + Fe2(SO4)3
Dzelzs reakcija ar (60%) sērskābes šķīdumu:
Notiek pasivācija
Reakcijā ar (60%) sērskābes šķīdumu reaģēja gan rūsa, gan pati dzelzs nagla. Mēģenē
tika novērota gāzēs izdalīšanās. Pēc reakcijas vienādojuma var noteikt, ka šī gāze ir sēra (IV)
oksīds. Visu reakcijas laiku varēja novērot siltuma izdalīšanos. Visstraujākā siltuma izdalīšanās
bija reakcijas sākumā, bet pēc tam pakāpeniski mēģene palika vēsāka. Krāsas maiņu nevarēja
novērot. Ap naglu radās balts slānis, kas liecināja, ka notika pasivācijas reakcija dzelzim ar
sērskābi. Reakcijas beigās tika noņemtas 2/5 no rūsas. 22. attēlā var redzēt naglu pirms reakcijas
un 23. attēlā var redzēt naglu pēc reakcijas.

16
22. attēls. Nagla pirms reakcijas ar H2SO4. 23. attēls. Nagla pēc reakcijas ar H2SO4.

Reakcija ar (60%) etiķskābes šķīdumu (CH3COOH):

Rūsas reakcija ar (60%) etiķskābes šķīdumu:
Fe2O3 + 6 CH3COOH → 3 H2O + 2 Fe(CH3COO)3
Dzelzs reakcija ar (60%) etiķskābes šķīdumu:
2Fe + 2 CH3COOH → H2 + Fe(CH3COO)2
Reakcijā ar (60%) etiķskābes šķīdumu reaģēja gan rūsa gan dzelzs nagla. Mēģenē varēja
novērot gāzes izdalīšanos. Pēc reakcijas varēja noteikt, ka šī gāze bija ūdeņradis. Krāsas maiņu
nevarēja novērot. Pirmo rūsas lobīšanos varēja novērot pēc 40 min. Reakcijas beigās rūsa tika
noņemta 3/5 no visas naglas. 24. attēlā var redzēt naglu pirms reakcijas un 25. attēlā var redzēt
naglu pēc reakcijas.

24. attēls. Nagla pirms reakcijas ar CH3COOH. 24. attēls. Nagla pēc

Reakcija ar (60%) citronskābes šķīdumu (C6H8O7):

Rūsas reakcija ar (60%) citronskābes šķīdumu:
Fe2O3 + 2 C6H8O7 → 2 FeC6H5O7 + 3 H2O
Dzelzs reakcija ar (60%) citronskābes šķīdumu:
2 Fe + 2 C6H8O7 → 2 FeC6H5O7 + 3 H2
Reakcijā ar (60%) citronskābes šķīdumu reaģēja gan rūsa gan dzelzs nagla. Mēģenē
varēja novērot vāju gāzes izdalīšanos. Pēc reakcijas varēja noteikt, ka šī gāze bija ūdeņradis.
Krāsas maiņa nenotika. Rūsa netika noņemta. 26. attēlā var redzēt naglu pirms reakcijas un 27.
attēlā var redzēt naglu pēc reakcijas

17
 26. attēls. Nagla pirms reakcijas ar C6H8O7. 27. attēls. Nagla pēc
reakcijas ar C6H8O7.

Secinājumi

1. Rūsa ir slānis, kas rodas, dzelzim oksidējoties gaisa un ūdens ietekmē.

2. Visefektīvāk rūsu no naglas noņēma 12% sālsskābes šķīdums, jo visa naglas rūsa bija
nolobījusies un pati nagla bija neskarta.
3. Otri efektīvākie skābes šķīdumi rūsas noņemšanai no dzelzs naglas bija 12% un 30% sērskābes
šķīdumi, jo 60 minūšu laikā tie noņēma 4/5 no rūsas ap naglu un pašu naglu neskāra.
4. Trešais efektīvākais skābes šķīdums rūsas noņemšanai no dzelzs naglas bija 60% etiķskābes
šķīdums, jo 60 minūšu laikā noņēma 3/5 no rūsas ap naglu un pašu naglu neskāra.
5. Ceturtie efektīvākie skābes šķīdumi rūsas noņemšanai bija 30% etiķskābes šķīdums un 60%
sērskābes šķīdums, jo 60 minūšu laikā noņēma 2/5 no rūsas ap naglu un pašu naglu neskāra.
6. Piektais efektīvākais skābes šķīdums rūsas noņemšanai no naglas bija 12% slāpekļskābes
šķīdums, jo tikai maza daļa no rūsas tika noņemta un rūsas noņemtajās vietās skābe sāka reaģēt
ar pašu dzelzs naglu, padarot to trauslāku un izmērā mazāku nekā reakcijas sākumā.
7. Visneefektīvākie skābes šķīdumi rūsas noņemšanai bija 12%, 30% un 60% citronskābes šķīdumi,
jo nevienam no šķīdumiem nenotika reakcija ar rūsu.

18
 IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1. Claire Gillespie. Science Project on Nails That Rust [tiešsaiste]. [Skatīts 2022.05.04].
Pieejams: https://sciencing.com/science-project-nails-rust-2587.html
2. Eva Krupenko. Dzelzs raksturojums, iegūšana, izmantošana un aktualitāte [tiešsaiste]. [Skatīts
2022.05.04]. Pieejams:
https://storymaps.arcgis.com/stories/e07138db3d004b33bba2e7b2990d15e7
3. John W. Morgan, Edward Anderst. Chemical composition of Earth, Venus, and Mercury
[tiešsaiste]. [Skatīts 2022.05.04]. Pieejams:
https://www.pnas.org/doi/pdf/10.1073/pnas.77.12.6973
4. Korozija [tiešsaiste]. [Skatīts 2022.05.04]. Pieejams:
https://www.siic.lu.lv/kim/IT/VM_K_11/saturs/5_temats/K_11_05_VM4.ppt
5. Metālu Korozija [tiešsaiste]. [Skatīts 2022.05.04]. Pieejams:
https://www.uzdevumi.lv/p/kimija/vispariga-kimija-1-kurss/metalu-korozija-11023/re-
c765cfd1-75d2-4475-87c4-0ac8f5c42100
6. ScienceStruck. Chemical Properties of Iron [tiešsaiste]. [Skatīts 2022.05.04]. Pieejams:
https://sciencestruck.com/chemical-properties-of-iron
7. USGS. Iron ore in january 2022 [tiešsaiste]. [Skatīts 2022.05.04]. Pieejams: https://d9-
wret.s3.us-west-2.amazonaws.com/assets/palladium/production/s3fs-public/media/files/mis-
202201-feore.pdf
8. What is Krown? [tiešsaiste]. [Skatīts 2022.05.20]. Pieejams: https://www.krown.com/en/faq/
9. 7 efektīvi paņēmieni, kā no darbarīkiem noņemt rūsu [tiešsaiste]. [Skatīts 2022.05.20].
Pieejams: https://abc.lv/raksts/7-efektivi-panemieni-ka-no-darbarikiem-nonemt-rusu

19