„Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”

Vien. Nr. 2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

Neorganisko vielu klasifikācija, nosaukumi.

Lai labāk saprastu ķīmisko vielu uzbūvi un īpašības ir jāzina to iedalījums, kas izveidots, ņemot vērā
vielu līdzīgās pazīmes.

Visas vielas iedala:

Neorganiskās vielas Organiskās vielas

Fe, Au, S, O2, MgO, Cu(OH)2, H2SO4, NaHCO3 CH4, C2H5COOH, C6H12O6, CH3COOH, C6H6

Neorganisko vielu klases:

Vienkāršas vielas Ķīmiskie savienojumi (saliktas vielas)

Metāli Nemetāli Oksīdi Hidroksīdi Skābes Sāļi

(bāzes)

Fe, Mg, Au S, C, H2 H2O, NaOH, HCl, H2SO4 KNO3,

MgO, Cu(OH)2 CaCO3,
ZnO, CO2 NaHCO3

Jāatšķir jēdzienu „metāls” un „metāliskais elements” un „nemetāls un „nemetāliskais elements”

lietošana. Piemēram, metāliskais elements – nātrijs veido vienkāršu vielu nātrijs un arī ietilpst ķīmiskā
savienojuma nātrija hlorīda sastāvā.

Vienkāršas vielas – sastāv no viena veida atomiem. Tās veido viens ķīmiskais elements.

Metāli – tos veido metāliskie elementi. ( Ja elementu periodiskajā tabulā novelk simbolisku līniju no
bora līdz astatam, tad pa kreisi ir metāliskie elementi, bet pa labi ir - nemetāliskie. Izņēmums ir
nemetāls ūdeņradis. Lantanoīdi un aktionīdi arī ir metāli.)

Nemetāli – tos veido nemetāliskie elementi. P.S.: nemetāli, kuru molekulas sastāv no 2 atomiem:

H2; N2; O2; F2; Cl2; Br2; I2

un ozons, kura molekula sastāv no 3 skābekļa atomiem O3

Ķīmiskie savienojumi – sastāv no dažāda veida atomiem. Tos veido dažādi ķīmiskie elementi.
Ķīmisko savienojumu klases, ņemot vērā vielu īpašības un uzbūvi, iedala sīkāk.

1
 „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”
Vien. Nr. 2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

Oksīdi – ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no diviem elementiem, no kuriem viens ir skābeklis.
Oksīdu nosaukumi:

1) zinātniskie

a) ņemot vērā elementu vērtību: ja oksīdu veidojošais elements atrodas IA, IIA vai IIIA grupā, tad
tam savienojumos ir tikai viena vērtība, tāpēc to nenorāda: Li2O – litija oksīds, CaO – kalcija oksīds,
Al2O3 – alumīnija oksīds.

Pārējiem elementiem savienojumos ir iespējamas vairākas vērtības, tāpēc tā ir jānorāda:

FeO – dzelzs (II) oksīds, Fe2O3 – dzelzs (III) oksīds, CO – oglekļa (II) oksīds, CO2 – oglekļa (IV) oksīds

Izņēmums: ZnO – cinka oksīds

b) ņemot vērā elementu skaitu : CO – oglekļa monoksīds; CO2 – oglekļa dioksīds; SO3 – sēra trioksīds;
P2O5 – difosfora pentoksīds.

2) sadzīves

CO – tvana gāze; CO2 – ogļskābā gāze; N2O – smieklu gāze; CaO dedzinātie kaļķi u.c.

Oksīdu iedalījums:

Sāļus neradošie- Sāļus radošie

Parastajos apstākļos nereaģē ne ar skābēm, ne Bāziskie Amfotērie Skābie

arī ar sārmiem. Ja reaģē, tad neveido sāļus.

Li2O ,MgO, Al2O3, Fe2O3, CO2 , P2O5, SO3,

NO, CO, N2O3 FeO ZnO Mn2O7

Sāļus neradošie oksīdi - oksīdi, kas sastāv no skābekļa un nemetāliskā ķīmiskā elementa, kura
oksidēšanās pakāpe ir +1, +2 vai +3

Sāļus radošie oksīdi:

1) Bāziskie oksīdi - oksīdi, kas sastāv no skābekļa un metāliskā ķīmiskā elementa, kura oksidēšanās
pakāpe ir +1, +2 .

2) Amfotērie oksīdi - oksīdi, kas sastāv no skābekļa un metāliskā ķīmiskā elementa, kura
oksidēšanās pakāpe ir +3. Izņēmums ir ZnO, BeO; PbO2; SnO2

3) Skābie oksīdi - oksīdi, kas sastāv no skābekļa un ķīmiskā elementa, kura oksidēšanās pakāpe ir
+4, +5, +6, +7 .

2
 „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”
Vien. Nr. 2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

Hidroksīdi jeb bāzes - ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no metāliskā elementa, kas atbilstoši tā
oksidēšanās pakāpes skaitliskajai vērtībai saistīts ar vienu vai vairākām vienvērtīgām hidroksīdgrupām
(OH).

Piemēram - NaOH, Ca(OH)2, izņēmums - NH4OH ( amonija hidroksīds)

No elektrolītiskās disociācijas teorijas viedokļa – bāzes ir elektrolīti, kuriem disociējot ūdens šķīdumos
par anjoniem atdalās tikai hidroksīdjoni OH-.

Hidroksīdu nosaukumi:

1) zinātniskie (skatīt oksīdus)

a) ņemot vērā elementu vērtību: ja bāzi veidojošais elements atrodas IA, IIA vai IIIA grupā, tad tam
savienojumos ir tikai viena vērtība, tāpēc to nenorāda: LiOH – litija hidroksīds, Ca(OH)2 – kalcija
hidroksīds, Al(OH)3 – alumīnija hidroksīds,

Pārējiem elementiem savienojumos ir iespējamas vairākas vērtības, tāpēc tā ir jānorāda:

Fe(OH)2 – dzelzs (II) hidroksīds, Fe(OH)3 – dzelzs (III) hidroksīds

Izņēmums: Zn(OH)2 – cinka hidroksīds.

b) ūdenī šķīstošos hidroksīdus sauc par sārmiem: LiOH – litija sārms, NaOH – nātrija sārms

2) sadzīves

Ca(OH)2 – dzēstie kaļķi, kaļķu piens, kaļķūdens; 10% NH4OH šķīdums ūdenī – ožamais spirts u.c.

Hidroksīdu iedalījums, ņemot vērā to šķīdību ūdenī (skatīt šķīdības tabulu):

Hidroksīdi

Ūdenī šķīstošie Ūdenī mazšķīstošie Ūdenī nešķīstošie

NaOH, LiOH, KOH Ca(OH)2 Fe(OH)2, Cu(OH)2, Al(OH)3

Ūdenī šķīstošo un mazšķīstošo hidroksīdu ķīmiskās īpašības atšķiras no ūdenī nešķīstošo hidroksīdu
īpašībām. Daļai hidroksīdu ir amfotēras ķīmiskās īpašības – tie reaģē gan ar skābēm, gan ar bāzēm.

Oksīdi Hidroksīdi Amfotērās īpašības

Li2O LiOH nav

ZnO Zn(OH)2 ir

Al2O3 Al(OH)3 ir

3
 „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”
Vien. Nr. 2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

Skābes - ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no ūdeņraža atomiem un skābju atlikumiem. Skābes
atlikuma vērtību (oksidēšanās pakāpi) nosaka ūdeņraža atomu skaits.

Piemēram – HCl, H2SO4, H3PO4

No elektrolītiskās disociācijas teorijas viedokļa – skābes ir elektrolīti, kuriem disociējot ūdens šķīdumos
par katjoniem rodas tikai ūdeņraža joni H+.

Skābju nosaukumi:

Skābes nosaukums Skābes ķīmiskā formula Skābes atlikuma oksidēšanās

pakāpe

Sērskābe H2SO4 -2

Sālsskābe jeb hlorūdeņražskābe HCl -1

Slāpekļskābe HNO3 -1

Ortofosforskābe (fosforskābe) H3PO4 -3

Ogļskābe H2CO3 -2

Sērpaskābe H2SO3 -2

Sērūdeņražskābe H 2S -2

Silīcijskābe H2SiO3 -2

Fluorūdeņražskābe HF -1

Bromūdeņražskābe HBr -1

Jodūdeņražskābe HI -1

Slāpekļpaskābe HNO2 -1

Metafosforskābe HPO3 -1

Skābju iedalījums:

1) pēc atlikuma vērtības: 1- vērtīgās (HCl,HBr), 2 – vērtīgās (H2SO4, H2CO3), 3 – vērtīgās (H3PO4).

2) pēc skābekļa atomiem: O saturošās (H2SO4, H2CO3), O nesaturošās (HCl,HBr).

3) ūdenī nešķīstoša skābe ir H2SiO3

4
 „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”
Vien. Nr. 2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

4) pēc skābju aktivitātes (H2SO4 – visaktīvākā)

H2SO4 ;(HNO3, HCl, H3PO4) ; H2SO3; H2CO3; H2S; H2SiO3

5) pēc spējas disociēt: stiprie elektrolīti (HI, HBr, HCl, HF, H2SO4, HNO3); vājie - (H2CO3; H2SO3)

Skābju un skābo oksīdu atbilstība:

Skābais oksīds Skābe

SO3 H2SO4

SO2 H2SO3

CO2 H2CO3

SiO2 H2SiO3

P 2 O5 H3PO4

N 2 O5 HNO3

Elementa oksidēšanās pakāpe oksīdā un skābē ir vienāda, piemēram, CO2 – C pakāpe ir +4,
atbilstošā skābē - H2CO3 arī C pakāpe ir +4. Oksīdam P2O5 atbilst arī skābe HPO3.

Organisko skābju uzbūve un īpašības ir līdzīgas neorganiskajām skābēm. Organisko skābju

piemēri:

HCOOH – metānskābe jeb skudrskābe, CH3COOH – etānskābe jeb etiķskābe.

5
 „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”
Vien. Nr. 2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

Sāļi - ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no metāliskiem elementiem un skābju atlikumiem.

Piemēram – NaCl, K2SO4, Na3PO4, izņēmums - NH4Cl ( amonija hlorīds)

No elektrolītiskās disociācijas teorijas viedokļa – sāļi ir elektrolīti, kuriem disociējot ūdens šķīdumos
rodas pozitīvi metāla joni un negatīvi skābes atlikuma joni.

Skābēm atbilstošo sāļu nosaukumi:

Skābes Atlikuma Skābes Atbilstošo sāļu Piemērs

ķīmiskā oksidēšanās atlikums nosaukumi
formula pakāpe

H2SO4 -2 =SO4 sulfāti Na2SO4 nātrija sulfāts

HCl -1 -Cl hlorīdi NaCl nātrija hlorīds

HNO3 -1 - NO3 nitrāti NaNO3 nātrija nitrāts

H3PO4 -3 PO4 ortofosfāti (fosfāti) Na3PO4 nātrija

ortofosfāts

H2CO3 -2 = CO3 karbonāti Na2CO3 nātrija karbonāts

H2SO3 -2 = SO3 sulfīti Na2SO3 nātrija sulfīts

H 2S -2 =S sulfīdi Na2S nātrija sulfīds

H2SiO3 -2 = SiO3 silikāti Na2SiO3 nātrija silikāts

HF -1 -F fluorīdi NaF nātrija fluorīds

HBr -1 -Br bromīdi NaBr nātrija bromīds

HI -1 -I jodīdi NaI nātrija jodīds

HNO2 -1 - NO2 nitrīti NaNO2 nātrija nitrīts

HPO3 -1 - PO3 metafosfāti NaPO3 nātrija

metafosfāts

Veidojot sāļu zinātniskos nosaukumus jāievēro metāliskā elementa iespējamās vērtības, piemēram,
FeCl2 – dzelzs (II) hlorīds; FeCl3 – dzelzs (III) hlorīds.

Sadzīves nosaukumi: NaCl – vārāmā sāls, CaCO3 – dabā ir kaļķakmens, krīta un marmora sastāvā, NaNO3
Čīles salpetris, Na2CO3 – kalcinētā soda, CaOCl2 – hlorkaļķi u.c.

Organisko sāļu nosaukumu piemēri: HCOONa – nātrija formiāts, CH3COONa- nātrija acetāts.

6
 „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”
Vien. Nr. 2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

Sāļu iedalījums:

1) pēc šķīdības ūdenī:

Šķīstošie Mazšķīstošie Nešķīstošie

FeCl2; FeCl3; NaCl ; NaNO3 ; CaSO4 CaCO3; BaSO4; MgCO3;

Na2CO3 AgCl;Cu2S;Ca3 (PO4)2

2) pēc uzbūves:

Normāli Skābie sāļi Bāziskie sāļi Kompleksie sāļi Dubultsāļ

e sāļi i

Piemērs NaCl NaHCO3 (CuOH)2CO3 K3[Al(OH)6] KAl(SO4)2

Piemēra Nātrija Nātrija Vara(II) Kālija Kālija

zinātniskai hlorīds hidrogēnkarbonāt hidroksīdkarbonāt heksahidroksoaluminā alumīnija
s s s ts sulfāts

nosaukum
s

Piemēra Vārāmā Dzeramā soda alauns

sadzīves sāls
nosaukum
s

3) daži sāļi reaģē ar ūdeni un veido kristālhidrātus:

Na2SO4 x 10H2O nātrija sulfāta dekahidrāts jeb glaubersāls;

CaSO4 x 0,5H2O dedzinātais ģipsis;

CaSO4 x 2H2O ģipsis;

CuSO4 x 5H2O vara (II) sulfāta pentahidrāts jeb vara vitriols;

FeSO4 x 7H2O dzelzs (II) sulfāta heptahidrāts

7
„Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”
Vien. Nr. 2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

Materiālu sagatavoja Evi Kūriņa