Rīgas Stradiņa universitāte

Farmācijas ķīmijas katedra

Neorganisko savienojumu pamatklases

Metodiskās rekomendācijas iestāju kolokvijam neorganiskajā ķīmijā
1.studiju gada studentiem.

Sastādījusi: st.pasniedzēja Maruta Zariņa

Metodiskās rekomendācijas apspriestas un apstiprinātas

Farmācijas ķīmijas katedras sēdē 27.08.14. prot. Nr. 13-6-4/7

Recenzents: asoc.Prof. Juris Rotbergs________________

Rīga – RSU - 2014

1
 NEORGANISKO SAVIENOJUMU PAMATKLASES.

El O H X Me OH Me X
oksīds skābe bāze sāls

OKSĪDI – ķīmiski savienojumi, kas sastāv no diviem elementiem,

no kuriem viens ir skābeklis.

 Sāļus neradošie vai neitrālie oksīdi.

 Sāļus radošie oksīdi:
 Skābie – atbilstošie hidrāti pieder pie skābju klases;
 Bāziskie – atbilstošie hidrāti ir hidroksīdi;
 Amfotērie – piemīt kā skābo, tā bāzisko oksīdu īpašības.
 Peroksīdi.

Sāļus radošo oksīdu ķīmiskās dabas noteikšana:

 Nemetāli veido tikai skābos oksīdus.

 Metāla oksīda raksturs atkarīgs no metāla oksidēšanās pakāpes:

Tabula Nr.1

Metāla
oksidēšanās Oksīda ķīmiskais raksturs
pakāpe
+1, +2 Bāzisks
+3, +4 Amfotērs
Izņēmumi – BeO, ZnO,
SnO, PbO
+5, +6, +7 Skābs

Iegaumē!
Nemetāls ⃗ oksīds ir skābs !
Elements 
Metāls ⃗ nosaki metāla oksidācijas pakāpi ⃗ skaties
tabulā!

2
Skābo oksīdu ķīmiskās īpašības:

Skābos oksīdus sauc arī par skābju anhidrīdiem. Skābajiem oksīdiem raksturīgas
šādas reakcijas:

 Skābie oksīdi reaģē ar ūdeni: Skābs oksīds + ūdens ⃗ skābe

N2O5 + H2O ⃗ 2HNO3

Izņēmums ir SiO2 (kvarca smiltis) un vēl daži skābie oksīdi, piemēram WO3, kas ar
ūdeni nereaģē.

Lai noteiktu skābajam oksīdam atbilstošās skābes formulu, varam rīkoties sekojoši:
CrO3 N2O3
+ H2O + H2O
H2CrO4 – hromskābe H2N2O4 => 2HNO2 – slāpekļpaskābe

Atceries! Šāda „matemātika” pieļaujama tikai uz papīra, lai varētu atvasināt

skābajam oksīdam atbilstošās skābes formulu!
Ievēro, ka elements, kas veido skābo oksīdu, sālī parādās skābes atlikuma sastāvā.
Elementa oksidācijas pakāpe oksīdā, atbilstošā hidrātā (skābē vai bāzē) un
atbilstošā sālī ir viena un tā pati!

 Skābie oksīdi reaģē ar bāziskajiem oksīdiem:

Skābs oksīds + bāzisks oksīds ⃗ skābajam oksīdam atbilstošās skābes sāls

SO2 + CaO ⃗ CaSO3 ; // As2O5 + 3H2O ⃗ 2H3AsO4

As2O5 + 3Na2O ⃗ 2Na3AsO4

 Skābie oksīdi reaģē ar bāzēm:

Skābs oksīds + bāze ⃗ sāls + ūdens

P2O5 + 6NaOH ⃗ 2Na3PO4 + 3H2O // I2O5 + H2O ⃗ 2HIO3

I2O5 + 2NaOH ⃗ 2NaIO3 + H2O

Uzraksti: - kādas skābes atbilst fosfora(V) oksīdam;

- mangāna(VII)oksīda hidrāta formulu.

3
 Bāzisko oksīdu ķīmiskās īpašības:

Bāzisko oksīdu hidrāti ir hidroksīdi vai bāzes. Ūdenī šķīstošos hidroksīdus sauc par
sārmiem.
Bāziskajiem oksīdiem raksturīgas sekojošas reakcijas:

 Bāziskie oksīdi reaģē ar ūdeni: Bāziskais oksīds + ūdens ⃗ sārms !

CaO + H2O ⃗ Ca(OH)2

Ar ūdeni reaģē sārmu un sārmzemju metālu oksīdi.

 Bāziskie oksīdi reaģē ar skābajiem oksīdiem:

Bāzisks oksīds + skābs oksīds ⃗ skābajam oksīdam atbilstošās skābes

sāls
Mn2O7 + H2O ⃗ 2HMnO4 // Na2O + Mn2O7 ⃗ 2NaMnO4

 Bāziskie oksīdi reaģē ar skābēm:

Bāziskais oksīds + skābe ⃗ sāls + ūdens

MgO + 2HNO3 ⃗ 2Mg(NO3)2 + H2O // 3Li2O + 2H3PO4 ⃗ 2Li3PO4 +

3H2O

Raksti pats!
Izvēlies divus bāziskos oksīdus un ar reakciju palīdzību pierādi to
ķīmisko dabu!

4
Amfotēro oksīdu ķīmiskās īpašības:

Amfotērajiem oksīdiem atbilstošie hidrāti atkarībā no apstākļiem var reaģēt gan kā

skābes, gan kā bāzes. Amfotēriem oksīdiem tātad piemīt kā skābo, tā bāzisko oksīdu
īpašības. Kā skābie oksīdi tie reaģē ar sārmiem, kā bāziskie – ar skābēm.
Amfotērajiem oksīdiem raksturīgas sekojošas reakcijas:

 Amfotērie oksīdi reaģē ar skābēm:

Amfotērs oksīds + skābe ⃗ sāls + ūdens

BeO + 2HNO3 ⃗ Be(NO3)2 + H2O // Cr2O3 + 3H2SO4 ⃗ Cr2(SO4)3 +

3H2O

 Amfotērie oksīdi reaģē ar sārmiem:

Amfotērs oksīds + sārma šķīdums ⃗ kompleksais sāls + ūdens

ZnO + 2NaOH + HOH ⃗ Na2[Zn(OH)4]

Cr2O3 + 6KOH + 3HOH ⃗ 2K3[Cr(OH)6]

Amfotērs oksīds + sārms (sakausējot) ⃗ sāls + ūdens

ZnO + 2NaOH ⃗
t0 Na2ZnO2 + H2O // Al2O3 + 2KOH ⃗
t0 2KAlO2 +
H2 O
Zn(OH)2  H2ZnO2 // Al(OH)3  H3AlO3 ⃗ HAlO2 + H2O

 Sakausējot amfotērie oksīdi reaģē arī ar bāziskajiem vai skābajiem oksīdiem,

veidojot sāļus.

 Ar ūdeni amfotērie oksīdi nereaģē.

Ko nozīmē „amfotērisms”? Parādi ar „savām” reakcijām!

5
 SKĀBES – saliktas vielas, kurām disociējot atšķeļas pozitīvi lādēti
ūdeņraža joni.

Skābju iedalījums:

 Pēc ūdeņraža jonu skaita:

 Vienvērtīgas skābes – HBr, HNO3, HClO3 ;
 Vairākvērtīgas skābes – H2SO4, H2MnO4, H3AsO4.

 Pēc disociācijas intensitātes:

 Stipras skābes – HBr, H2SeO4, HClO4;
 Vidēji stipras skābes – H2SO3, H3PO4;
 Vājas skābes – H2SiO3, H2S, HClO.

Skābju ķīmiskās īpašības:

 Skābes ūdens šķīdumos disociē jonos. Vairākvērtīgas skābes disociē pakāpeniski:

HNO3  H+ + NO3- H3PO4  H+ + H2PO4-

H2PO4-  H+ + HPO42-
HPO42-  H+ + PO43-

 Skābju šķīdumi maina indikatoru krāsu:

 Violetais lakmuss paliek sarkans;
 Oranžais metiloranžs paliek sarkans;
 Universālindikators paliek sarkans.

Skābju kopīgās īpašības – skābo garša, spēju mainīt indikatoru krāsu un turpmāk
aplūkotās ķīmiskās reakcijas nosaka ūdeņraža jonu klātbūtne.

 Skābes reaģē ar metāliem:

Skābe + metāls ⃗ sāls + ūdeņradis

Zn + 2CH3COOH ⃗ Zn(CH3COO)2 + H2↑

2Al + 3H2SO4 ⃗ Al2(SO4)3 + 3H2↑

 Reakcija nenotiek, ja tās rezultātā veidojas nešķīstoša sāls vai

oksīds – metāls pasivējas;

6
  Cu, Hg, Ag, Au un Pt ūdeņradi no skābēm neizspiež;
 HNO3 un konc. H2SO4 ar metāliem reaģē īpatnēji. H2 neizdalās!

Slāpekļskābē (gan koncentrētā, gan atšķaidītā) un koncentrētā sērskābē

oksidētāji ir skābes atlikumu joni NO3- un SO42-. Šo skābju reakcijās ar metāliem
izdalās minēto jonu reducēšanās produkti un tās spēj reaģēt arī ar neaktīvajiem
metāliem, izņemot zeltu un platīnu.

No koncentrētas H2SO4 atkarībā no reaģējošā metāla aktivitātes izdalās:

SO42- ⇒ SO2, S vai H2S
Koncentrētas HNO3 atlikumu metāli parasti reducē par NO2.
Atšķaidīta HNO3 : NO3- ⇒ NO, N2O, N2, NH3.
Produkts atkarīgs no metāla aktivitātes un skābes atšķaidījuma pakāpes.

 Skābes reaģē ar bāziskajiem un amfotērajiem oksīdiem:

Skābe + bāzisks(amfotērs) oksīds ⃗ sāls + ūdens

CuO + 2HNO3 ⃗ Cu(NO3)2 + H2O

Cr2O3 + 6HCl ⃗ 2CrCl3 + 3H2O

 Skābes reaģē ar bāzēm – neitralizācijas reakcija:

Skābe + bāze ⃗ sāls + ūdens

H3PO4 + 3NaOH ⃗ Na3PO4 + 3H2O

2HNO3 + Zn(OH)2 ⃗ Zn(NO3)2 + 2H2O

 Skābes reaģē ar sāļiem atbilstoši skābju stipruma rindai:

Skābe1 + sāls1 ⃗ Skābe2 + Sāls2

Skābei1 jābūt stiprākai par skābi2! Skābju stipruma rinda:

HNO3
H2SO4 HCl H3PO4 H2SO3 H2CO3 H2S H2SiO3

2HCl + MnS ⃗ MnCl2 + H2S↑ // H2SO3 + NaCl ≠>

Padomā un uzraksti kā aktīvs un neaktīvs metāls reaģē ar koncentrētu

sērskābi un atšķaidītu slāpekļskābi!

7
 BĀZES – saliktas vielas, kurām disociējot atšķeļas negatīvi hidroksīdjoni.

Bāzu iedalījums:

 Ūdenī šķīstošas bāzes – sārmi: NaOH, KOH, Ba(OH)2, Ca(OH)2.

 Ūdenī nešķīstošas bāzes – Cu(OH)2, Al(OH)3.

Bāzu ķīmiskās īpašības:

 Sārmi ūdens šķīdumā praktiski pilnībā disociē. Vairākvērtīgi sārmi disociē

pakāpeniski:

KOH ⃗ K+ + OH- // Ba(OH)2 ⃗ (BaOH)+ + OH-

(BaOH)+ ⃗ Ba2+ + OH-

 Sārma šķīdumā indikatori maina krāsu:

 Violets lakmuss kļūst zils;

 Bezkrāsains fenolftaleīns kļūst
aveņsarkans;
 Universālindikators kļūst zils.

 Bāzes reaģē ar skābēm – neitralizācijas reakcija:

Bāze + skābe ⃗ sāls + ūdens

Skatīt pie skābju īpašībām!

 Bāzes reaģē ar skābajiem oksīdiem:

Bāze + skābais oksīds ⃗ sāls + ūdens

Nešķīstošās bāzes reaģē paaugstinātā temperatūrā! Skatīt pie skābo oksīdu

īpašībām!

8
 Sārmi reaģē ar sāļu ūdens šķīdumiem:

Sārms + sāls1 ⃗ bāze + sāls2

Izejvielām jābūt šķīstošām, vienam no reakcijas produktiem – nešķīstošam!

2NaOH + ZnSO4 ⃗ Zn(OH)2↓ + Na2SO4 // KOH + MgCO3↓ ≠

 Sārmi reaģē ar amfotēriem oksīdiem un to hidrātiem:

Sārms + amfotērs oksīds vai amfotērs hidroksīds ⃗ sāls + ūdens

 Kausējumā, paaugstinātā temperatūrā:

ZnO + 2NaOH ⃗0
t Na2ZnO2 + H2O
 Šķīdumā: ZnO + 2NaOH + H2O ⃗ Na2[Zn(OH)4]
Zn(OH)2 + 2NaOH ⃗ Na2[Zn(OH)4]

 Ūdenī nešķīstošas un mazšķīstošas bāzes karsējot sadalās:

Bāze → bāzisks vai amfotērs oksīds + ūdens

Ca(OH)2 t
⃗ CaO + H2O↑ // 2Fe(OH)3 t
⃗ Fe2O3 +
3H2O

Sudraba hidroksīds un dzīvsudraba(II) hidroksīds nepastāv, jo, veidojoties, uzreiz

sadalās pat bez karsēšanas.

Uzraksti reakciju vienādojumus sārma un nešķīstošas bāzes iegūšanai!

Kā pierāda amfotēro hidroksīdu ķīmisko raksturu?

9
 SĀĻI – saliktas vielas, kurām disociējot rodas pozitīvi metāla joni un negatīvi
skābes atlikuma joni.

Sāļu iedalījums:

SĀĻI

Normālie Skābie Bāziskie Dubult – Kompleksie

sāļi sāļi sāļi sāļi sāļi

CuSO4 KHCO3 Mg(OH)Cl KCr(SO4)2 K3[Fe(CN)6]

Na3PO4 NaH2PO4 (CuOH)2CO3 KNaSO4 K2[HgCl4]

Sāļu ķīmiskās īpašības:

 Ūdens šķīdumos sāļi disociē:

K2SO4⃗ 2K+ + SO42- // NaHCO3 ⃗ Na+ + HCO3-

Cr(OH)2Cl ⃗ Cr(OH)2+ + Cl- // KAl(SO4)2 ⃗ K+ + Al3+ + 2SO42-
K4[Fe(CN)6] ⃗ +
4K + [Fe(CN)6] 4-

 Sāļi reaģē ar metāliem:

Sāls1 + Met1 ⃗ sāls2 + Met2

Atceries! Metālam1 jābūt aktīvākam par metālu2!

Fe + CuSO4 ⃗ FeSO4 + Cu // Cu + MnCl2 ≠

 Sāļi reaģē ar skābēm:

Sāls1 + skābe1 ⃗ sāls2 + skābe2

10
 Iegaumē! Skābei1 jābūt stiprākai par skābi2! Skatīt pie skābju īpašībām!

 Sāļi reaģē ar bāzēm:

Sārms + sāls1 ⃗ bāze + sāls2

Izejvielām jābūt šķīstošām, vienam no reakcijas produktiem – nešķīstošam!

Skatīt pie bāzu īpašībām!

 Sāļi reaģē savā starpā:

Sāls1 + sāls2 ⃗ sāls3 + sāls4

Izejvielām jābūt šķīstošām, vienam no reakcijas produktiem – nešķīstošam!

3Ca(NO3)2 + 2Na3PO4  Ca3(PO4)2 + 6NaNO3 // MgCO3 + K2SO4 ≠

 Vairāki sāļi karsējot sadalās:

Sāls ⃗ metāla oksīds + nemetāla oksīds

CaCO3  CaO + CO2↑ // Fe2(SO4)3  Fe2O3 + 3SO3↑

Nitrāti,atkarībā no vietas metālu aktivitātes rindā, sadalās pēc shēmas:

Metāls atrodas pa kreisi no Mg → MeNO2 + O2↑

Nitrāts Metāls atrodas starp Mg un Cu → MeO + NO2 + O2↑

Metāls atrodas pa labi no Cu → Me + NO2 + O2↑

 Sāļu iegūšanas metodes:

- atspoguļotas tabulā Nr.2(skat.nobeigumā)

- atsevišķi jāaplūko sāļu iegūšana veicot neitralizācijas reakciju:

Skābe + bāze ⃗ sāls + ūdens

Atkarībā no skābes un bāzes vērtības, kā arī no dotās molu attiecības, var

veidoties normālie, skābie vai bāziskie sāļi:

NaOH + H3PO4 ⃗ NaH2PO4 + H2O

2NaOH + H3PO4 ⃗ Na2HPO4 + 2H2O
3NaOH + H3PO4 ⃗ Na3PO4 + 3H2O

Vairākvērtīgas bāzes var veidot bāziskos sāļus:

11
 Mg(OH)2 + HNO3  Mg(OH)NO3 + H2O
Mg(OH)2 + 2HNO3  Mg(NO3)2 + 2H2O

Ja gan skābe, gan bāze ir daudzvērtīgas, jāvadās pēc dotās molu attiecības:

1 Al(OH)3 + 3 H2SO4 
 Al(HSO4)3 + 3H2O vai
1 Al(OH)3 + 1 H2SO4 ⃗ Al(OH)SO4 + 2H2O

Nosauc visus iegūtos sāļus!

Aplūko tabulu Nr.2 un uzraksti visus iespējamos veidus vara(II) nitrāta

iegūšanai!

12
 Metāli Bāziskie Bāzes Sāļi Ūdens
oksīdi
Nemetāli Oksīds    
vai Sāls
Skābie oksīdi  Sāls Sāls + H2O Sāls + skābs Skābe
oksīds (Izņēmums
6. SiO2)
Skābes Sāls + H2 Sāls + H2O Sāls + H2O Skābe2 + Šķīdums
1. sāls 2
7.
Sāļi Sāls2 + - Sāls2 + Sāls3 + sāls4 Kristālhidrāts
Met2 bāze2 8. vai hidrolīze
2. 5.
Ūdens Sārms + Sārms - Kristālhidrāts -
H2 4. vai hidrolīze
3.
Temperatūra - - Nešķīstoša Bāzisks H2Otv.
bāze → oksīds +
bāzisks vai skābs
amfotērs oksīds
oksīds +
H2O 9.

1. H2 no skābēm izspiež tikai tie metāli, kuri metālu aktivitātes rindā atrodas pirms
ūdeņraža. HNO3 un konc.H2SO4 nekad neizdala H2!
2. Metālam1 jābūt aktīvākam par metālu2.
3.,4. Ūdenī šķīst tikai aktīvie metāli un to oksīdi.
5.,8 Izejvielām jābūt šķīstošām, vienam no produktiem – nešķīstošam.
6. Negaistošie skābie oksīdi izspiež vairāk gaistošos.
7. Skābei1 jābūt stiprākai par skābi2.
9. Nitrāti sadalās specifiski.

13
 Reakcijas ir specifiskas .
Tabula Nr.2

14