Mihails Gorskis, 2023

RAKSTI PAREIZI!
1. Ķīmiskā elementa vērtība, oksidēšanas pakāpe un jona lādiņš
Ķīmiskā elementa vai vielas
Ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe Jona lādiņš
sastāvdaļas vērtība
Ķīmiskā elementa vērtību apzīmē ar Ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpi Jona lādiņu raksta jona formulā
romiešu cipariem, kurus raksta virs raksta virs ķīmiskā elementa simbola. labajā pusē augšā turklāt sākumā
ķīmiskā elementa simbola To apzīmē ar arābu cipariem turklāt raksta kāda ir lādiņa skaitliskā
savienojumā ar citu atomu, jonu vai sākumā raksta zīmi un pēc tam – vērtība, un pēc tām, kāta ir šī lādiņa
virs vielas sastāvdaļas formulas. skaitlisko vērtību. zīme.
Piemēri: Piemēri: Piemēri:
I I III III 0 0 0
H2 (H-H) S N2 (N  N) H2 S N2 H+ H3O+ OH−
I I III II III I +1 −1 +3 -2 -3 +1
HCl Al2 S3 NH3 HCl Al2 S3 NH3 Na+ Mg2+ NH+4
I I II I II +1 +5 −2 +4 -2 +2 -3
IV II
K ClO3 SO2 Mg3 N2 K ClO3 S O2 Mg 3 N2 AlOH2+ Al(OH)2+ Cl−
I I II II II I -3 +1 +7 -2 +2 +6 -2 +2 +5 −2
NH4 ClO 4 Cu SO 4 Mg(NO3 )2 NH4 ClO4 Cu S O4 Mg(NO3 )2 SO24− H2PO4− HPO24−

2. Ķīmisko reakciju vienādojumi

Rakstot molekulāro vienādojumu, pārbauda, vai katra ķīmiskā elementa atomu skaits (daudzums) kreisajā un labajā
pusē sakrīt. Atomu skaitu (daudzumu) vienādo, ievietojot koeficientus. Balstoties uz molekulāro vienādojumu, raksta
jonu vienādojumu. Neelektrolītu, vājo elektrolītu un ūdenī nešķīstošo vielu formulas pieraksta tāda veidā, kādā tie ir
molekulārajā vienādojumā. Sastādot saīsināto jonu vienādojumu, izlaiž formulas joniem, kas šķīduma ir, ber reakcijā
nepiedalās (pārvērtībās gaitā nemainās).
Reakciju vienādojumi 1. piemērs 2. piemērs
Molekulārais vienādojums Zn + H2SO4 → ZnSO4 + H2  Ca(OH)2 + CO2 → CaCO3  + H2O
Jonu vienādojums Zn + 2H+ + SO24− → Zn2+ + SO24− + H2  Ca2+ + 2OH− + CO2 → CaCO3  + H2O
Saīsināts jonu vienādojums Zn + 2H+ → Zn2+ + H2  Sakrīt ar jonu vienādojumu

3. Elektronu bilances un jonu elektronu bilances vienādojumi

Elektronu bilances vienādojumos attēlo, kuri ķīmiskie elementi un kā maina oksidēšanas pakāpi. Jonu elektronu bilances
vienādojumos attēlo, kā norisinās elektronu pāreja, reakcijā piedaloties atomiem, molekulām (arī formulvienībām) vai
joniem, kas satur elementus, kuri maina oksidēšanas pakāpi.
Piemērām, ja molekulārais vienādojums ir 5CO + 2KMnO 4 + 3H2SO 4 → 5CO2  + 2MnSO 4 + K 2SO 4 + 3H2O , tad

Elektronu bilances vienādojumi Jonu elektronu bilances vienādojumi

+7 +2
Mn + 5e− → Mn 2 MnO−4 + 8H+ + 5e− → Mn2+ + 4H2O 2
+2 +4
C − 2e− → C 5 CO + H2O − 2e− → CO2 + 2H+ 5

4. Kodolreakciju vienādojumi
Kodolreakciju vienādojumos norada gan katras daļiņas atomnumuru vai lādiņu, gan masas skaitli.
1. piemērs 2. piemērs 3. piemērs
226
88 Ra → 222
86 Rn + 42He 131
53 I → 131
54 Xe + 0
−1 e 242
94 Pu + 22
10 Ne → 260
104 Rf + 4 0 n
1
 5. Elektrolītiskās disociācijas vienādojumi (no elektrolītiskās disociācijas teorijas viedokļa)
Elektrolītu sadalīšanos jonos sauc par elektrolītisko disociāciju.
Skābju jonizācijas vienādojumi Bāzu disociācijas vienādojumi Sāļu disociācijas vienādojumi

HCl → H+ + Cl− NaOH → Na+ + OH− Al2 (SO4 )3 → 2Al3+ + 3SO24−

H2SO4 → 2H+ + SO24− Ca(OH)2 → Ca2+ + 2OH− K2[Zn(OH)4 ] → 2K + + [Zn(OH)4 ]2−
HCOOH HCOO− + H+ CH3 − NH3OH CH3 − NH3+ + OH− NaHCO3 → Na+ + HCO3−

6. Sāļu hidrolīzes vienādojumi

Par sāls hidrolīzi sauc sāls jonu iedarbību ar ūdeni, kuras rezultātā mainās ūdeņraža jonu un hidroksīdjonus koncentrācija
šķīdumā. Hidrolīze norisinās gadījumā, ja sals sastāvā ir jons, kurš nāk no bāzes, kas ir vājš elektrolīts, vai arī no skābes,
kas ir vājš elektrolīts.
Sāls hidrolīze pēc katjona (šķīduma pH < 7) Sāls hidrolīze pēc anjona (šķīduma pH > 7)
H+OH− H+OH−
1. piemērs
Zn2+ + H2O ZnOH+ + H+ CO23− + H2O HCO3− + OH−
H+OH− H+OH−
2. piemērs 3+ 2+ + 3−
Al + H2O AlOH + H PO + H2O
4 HPO24− + OH−

7. Procesi, kas norisinās elektrolizējot sāls šķīdumu

Par elektrolīzi sauc oksidēšanas reducēšanas procesu, kas norisinās uz elektrodiem, laižot līdzstrāvu caur
elektrolīta kausējumu vai arī šķīdumu.
1. piemērs 2. piemērs
Aktīvā metāla jons un skābekli nesaturošās skābes Mazaktīvā metāla jons un skābekli saturošās
Sāls sastāvs
jons. skābes jons.
Disociācijas
vienādojums NaCl → Na+ + Cl− CuSO4 → Cu2+ + SO24−

Katoda K (–) Na+ Cu2+ + 2e− → Cu 

procesa
vienādojums 2H2O + 2e− → 2OH− + H2  H2O
Anoda A (+) 2Cl− − 2e− → Cl2  SO24−
procesa
vienādojums H2O 2H2O − 4e− → 4H+ + O2 
Saīsināts
jonu 2H2O + 2Cl− ⎯⎯⎯→
līdzstrāva
2OH− + H2  +Cl2  2Cu2+ + 2H2O ⎯⎯⎯→
līdzstrāva
2Cu  +4H+ + O2 
vienādojums
Molekulārais
2H2O + 2NaCl ⎯⎯⎯
līdzstrāva
→2NaOH + H2  +Cl2  2CuSO4 + 2H2O ⎯⎯⎯
līdzstrāva
→2Cu  +2H2SO4 + O2 
vienādojums

8. Procesi, kas norisinās galvaniskajā elementā

(–) Zn|ZnSO4||SnSO4|Sn (+) (–) Sn|SnSO4||CuSO4 |Cu (+)
− 2+
Anoda (–) process Zn − 2e → Zn ( EZn/Zn = −0,763 V )
0
2+ Sn − 2e− → Sn2+ ( ESn/Sn
0
= −0,136 V )
2+

Katoda (+) process Sn2+ + 2e− → Sn ( E Sn/Sn = −0,136 V )

0
2+ Cu2+ + 2e− → Cu ( E Cu/Cu = 0,337 V )
0
2+

9. Metālu elektroķīmiskā korozija mitrumā

Fe ( EFe/Fe = −0, 440 V ) kontaktē ar Zn ( EZn/Zn = −0,763 V ) Fe ( EFe/Fe = −0, 440 V ) kontaktē ar Sn ( E Sn/Sn = −0,136 V )
0 0 0 0
2+ 2+ 2+ 2+

Zn − 2e− → Zn2+ Fe − 2e− → Fe2+

Uz Fe (–) virsmas 2H2O + 2e− → 2OH− + H2  Uz Sn (–) virsmas 2H2O + 2e− → 2OH− + H2 