Vielu klasifikācija

Vielu klasifikācija

Organiskās vielas Neorganiskās vielas

Vienkāršas vielas Saliktas vielas, savienojumi

metāli nemetāli

Oksīdi Sāļi skābes Hidroksīdi

Bāziskie Parastie Sārmie
Skābie Skābie Bāzes
Amfotērie Bāziskie
Uzdevums: sadali dotās viela pa klasēm, klases: nemetāli,
metāli, sāļi, oksīdi, skābes, hidroksīdi.
Sakārtotās vielas sadali sīkāk. Oksīdoa:
bāziskajos, skābajos, amfotērajos. Hidroksīdus:
šķīstošajos(sārmos), nešķīstošajos(bāzes). Sāļus:
parastajos, skābajos.
Vienkāršas vielas
Vienkāršas vielas iedala metālos un nemetālos.
Metālu aktivitāti ir iespējams redzēt periodiskajās tabulās.
Lietas un nosaukumi, kas būtu jāatceras:
1A grupa – sārmu metāli;
2A grupa – sārmzemju metāli;
7A grupa – halogēni;
8A grupa – cēlgāzes;
Ir vienkāršas vielas, kas sastāv no diviem atomiem, tās ir: N2, O2, F2, Cl2,
Br2, I2, H2;
Halogenīdi – binārs savienojums kādam halogēnam ar citu element, atomu,
piemēram, NaI, FeCl3.
Metālu īpašības un reakciju vienādojumi
1. Reaģē ar skābekli un sēru

2. Reaģē ar halogēniem

3. Aktīvie metāli reaģē ar ūdeni

4. Reaģē ar skābēm

5. Reaģē ar sāļiem
Svarīgākās nemetālu īpašības
1. Nemetāli reaģē ar skābekli, veidojot oksīdus.

2. Ja ir iespējams skābeklis reaģē ar oksīdu un palielinās skābekļa

daudzums savienojumā.

3. Halogēni reaģē ar halogenīdiem(aktīvāks halogēns, vienkāršā viela,

izspiež mazāk aktīvo halogēnu no tā sāļiem).
 Oksīdi – bināri savienojumi, kas sastāv no kāda
cita elementa un skābekļa.
Oksīdā ir tikai 2 dažādi elementi(binārs savienojums), no kuriem viens
ir skābeklis.
Oksīdu sadalījums, balstoties uz otra elementa oksidēšanās pakāpi.
Oksīda veids: Bāziskais Skābais oksīds Amfotērais Sāļus neradoši
oksīds oksīds oksīdi
Oksidēšanās Metāla Nemetāla Metālu +3 un +4 Izņēmumi: CO,
pakāpe oksidēšanās oksidēšanās vēl daži specifiski N2O, NO, SiO2
elementam, kas pakāpe +1; +2 pakāpe +4 un savienojumi
nav skābeklis: vairāk

Oksīdu veidi un to piemēri:

Bāziskie oksīdi Skābie oksīdi Amotērie oksīdi
Na2O, BaO, CaO, SO2, CO2, SO3 BeO, ZnO, Al2O3
OP - oksidēšanās pakāpe
Oksīdi
Bāzes/hidroksīdi
Metāls savienojumā ar anjonu .
Nedrīkst aizmirst par savienojumu lādiņiem un pareizi rakstību.
Ba(OH)2, KOH, Al(OH)3.
Iedala divās grupās bāzes(ūdenī nešķīstošie hidroksīdi) un sārmi(ūdenī
šķīstošie hidroksīdi).
Par sārmiem parasti sauc 1A grupas metālu veidotos hidroksīdus,
piemēram, NaOH, KOH, LiOH.
Bāzes/hidroksīdi un to iegūšana
Ķīmiskās īpašības
Skābes
𝟐
Skābes sastāv no un skābes atlikuma, piemēram, 𝟒 .
Skābes var iedalīt pēc to vērtības un vai tās satur skābekli.
Skābekli nesaturošas skābes: HCl, HI, utt.
Skābekli saturošas skābes: HNO3, H2SO4.
Skābes pēc to vērtības: vienvērtīgas, piemēram, HCl, divvērtīgas,
H2SO4, utt.
Lai gan daudzas vielas ūdenī nešķīst, ir iespēja, ka tās šķīdīs skābē.
Skābju īpašības ir iespējams redzēt jau iepriekš, tāpēc atsevišķu tabulu
netaisīšu.
Skābes
Dažas skābes sadalās:
Sāļi
Skābie sāļi var būt veidoti tikai no vairākvērtīgām skābēm.
Sāļu veidi:
Parastie sāļi Bāziskie sāļi Skābie sāļi
Metāls un skābes atlikums Metāls, skābes atlikums un Metāls, skābes atlikums un
𝑂𝐻 . 𝐻 .
NaNO3, Na2SO4, NaCl MgOHCl, FeOHSO4, NaHSO4, Na2HPO4,
Ca(HCO3)2
Nātrija nitrāts, nātrija Magnija hidroksohlorīds, Nātrijs hidrogēnsulfāts,
hlorīds Dzelzs (III) hidroksosulfāts nātrija hidrogēnfosfāts,
kalcija hidrogēnkarbonāts.
Sāļu ķīmiskās īpašības
• Reaģē ar skābēm, ja skābes anjons ir stiprāks nekā tas, kas atrodas sālī.

• Reaģē ar metāliem, ja brīvais metāls ir aktīvāks, tad notiek

aizvietošanās reakcijas.

• Reaģē ar sāļiem veidojas citi sāļi.(Reakcijā jārodas nešķīstošam

sālim.)