) 1. Elektrolīze ir oksidēšanās-reducēšanās process, kas noris uz elektrodiem, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu no ārēja strāvas avota plūst līdzstrāva. 2. Elektrolīzes shēma
3. Negatīvais elektrods ir katods un
pozitīvais – anods. 4. Anjoni pietuvosies katodam (+ → −) un katodi pietuvosies anodam (− → +). 5. Anjoni atdos elektronus, bet katjoni sev pievienos elektronus. 6. Elektrolīze kausējumos ir vienkāršāka, jo tur ir tikai tie joni, kuri disociē pašam elektrodam nevis vēl tie, kuri ir ūdenī. 7. Visaktīvāk oksidējas joni, kuri nesatur skābekli vai fluroīdjoni. Uz anoda šie joni veido nemetālus. Ja šķīdumā ir skābekli saturoši joni vai fluroīdjoni, tad uz anoda oksidējas ūdens. 8. Neaktīvo katjonu metālu sāļu ūdens šķīdumu reducēšanās procesā reducējas visi metāla katjoni (iegūtā metāla iznākums ir 100%). Vidēji aktīvo katjoni metālu sāļu ūdens šķīdumu elektrolīzes procesā reducējas gan metālu katjoni, gan ūdens (veidojas metāls un H un metāla iznākums ir <100%). Aktīvo katjonu metālu sāļu ūdens šķīdumu reducēšanās procesā reducējas tikai ūdens (metāla iznākums ir 0%). 9. Varšu, merkūriju, sudrabu, platīnu, zeltu, mangānu, cinku, hromu, kadmiju, kobaltu, niķeli, alvu, svinu, litiju, kāliju, bariju, stronciju, kalciju, nātriju, magniju un alumīniju.