Diode ir elektroniska pusvadītāju ierīce (radio detaļa) ar diviem

izvadiem, kurā elektriskā strāva plūst vienā virzienā, un kuru veido viena
elektronu caurumu pāreja.

Pusvadītāju diodes darbības pamatā vairumā gadījumu ir elektronu-

caurumu pārejas vai metāla-pusvadītāja kontakta īpašības. Kā
pusvadītāju materiālu diodēs izmanto četrvērtīgo germāniju vai silīciju.
Pusvadītājā pozitīvos un negatīvos lādiņus iegūst, piejaucot citu vielu. Ja
piejauc piecvērtīgas vielas, piemēram, antimonu vai arsēnu, tad
piejaukuma atomi četri elektroni veido saites ar pamatmateriāla
elementiem, bet piektais elements atbrīvojas. Šāda veida piejaukumu
sauc par donorpiejaukumu un rezultātā veidojas pusvadītājs ar lielu
brīvu elektronu koncentrāciju — n tipa pusvadītājs.

Ja piejauc trīsvērtīgas vielas, piemēram, alumīniju vai indiju, tad

piejaukuma atoma visi trīs elektroni veido saites ar pamatmateriāla
atomiem, izbrīvējot pamatpusvadītājā pozitīvu lādiņnesēju — caurumu.
Šādu piejaukumu sauc par akceptorpiejaukumu un rezultātā rodas
pusvadītājs ar brīvu pozitīvu caurumu koncentrāciju — p tipa
pusvadītājs.