1. temats. Atoma un vielas uzbūve | 1.

mācību stunda

Ievads vielas uzbūvē.

Atoma uzbūves atklāšana
1. temats. Atoma un vielas uzbūve
Temata apguves mērķi

• pilnveidot modelēšanas prasmi, pētot ķīmijā izmantotos modeļus atoma un

vielas uzbūves skaidrošanai;
• veidot izpratni par to, ka modeļi ir vispārināti, uz pieejamajiem datiem
balstīti parādību attēlojumi, kuri laika gaitā mainās;
• padziļināt izpratni par atoma uzbūvi;
• pilnveidot prasmi attēlot un skaidrot atoma uzbūvi, izpratni par daļiņu
savstarpējo saistību vielā, par vielas uzbūvi un tās ietekmi uz vielas
fizikālajām īpašībām;
• pilnveidot eksperimentālās prasmes darbā ar vielām.
Temata apguvei plānotas 14 mācību stundas.
1. temats. Atoma un vielas uzbūve

Ievads vielas uzbūvē. Atoma uzbūves atklāšana

Video no viedtēmas “Ievads vielas uzbūvē. Atoma uzbūves atklāšana” platformā SOMA
1. temats. Atoma un vielas uzbūve | 1. mācību stunda

Ievads vielas uzbūvē. Atoma uzbūves atklāšana

Stundā sasniedzamie rezultāti

• Prot lietot priekšzināšanas par atoma uzbūvi.

• Zina būtiskākos faktus par atoma uzbūves atklāšanas vēsturi (Dēmokrita,
Daltona, Tomsona, Rezerforda, Bora pētījumu pamatidejas un atklājumi).
• Prot pamatot priekšstatu par atoma uzbūvi pēctecību un pilnveidošanos
laika gaitā.

Stundā izmantojamie jēdzieni

atoms, kodols, elektrons, protons, neitrons, atoma
uzbūve, atoma atklāšana.
1. uzdevums. Pēc dotā ķīmiskā elementa pases parauga ieraksti trūkstošo
informāciju cita elementa pasē!

Perioda numurs
Grupas numurs
Protonu
skaits 15 Ar 31
Enerģijas līmeņu skaits
Elektronu skaits ārējā Z
līmenī
Kopējais elektronu skaits
1. uzdevums. Pēc dotā ķīmiskā elementa pases parauga ieraksti trūkstošo
informāciju cita elementa pasē!

perioda numurs
3
grupas numurs
VA
protonu skaits
15 31
P
Ar
+15
enerģijas līmeņu skaits
3 Z 15
elektronu skaits ārējā
līmenī
5
kopējais elektronu skaits
15
2. uzdevums. Kāda ir šo atklājumu hronoloģiskā secība?
Katrai atbildei izvēlies tikai vienu no dotajiem gadskaitļiem!
400 gadi p.m.ē., 1803. gads, 1897. gads, 1909.—1911. gadi, 1914. gads.
Zinātnieks Idejas vai apgalvojums Laika periods
Rezerfords Piedāvā atoma modeli, kura centrā atrodas blīvs, smags, pozitīvi
lādēts kodols, ap kuru novietojas negatīvi elektroni. Savu modeli
nosauc par planetāro modeli. Teorētiski paredzēja vēl kādas
elementārdaļiņas esamību atomā.
Bors Formulē, ka elektroniem kustoties, pa noteiktu orbītu ap kodolu
piemīt arī noteikta (kvantēta) enerģija. Tā ir atkarīga no orbītas
rādiusa – jo tālāk no kodola elektrons kusta, jo lielāka ir šī enerģija
Dēmokrits Izvirza teoriju, ka vielas sastāv no sīkām daļiņām un šī daļiņas nosauc
par atomiem
Tomsons Eksperimentāli pierāda elektrona esamību un izdara secinājumus,
ka visu elementu atomi satur elektronus. Iesaka atomu aplūkot kā
pozitīvi lādētu elektrības lodīti, kurā peld negatīvie elektroni.
Daltons Formulē, ka ķīmiskais elements ir noteikta veida atomi, nosaka
elementu relatīvo atommasu.
2. uzdevums. Kāda ir šo atklājumu hronoloģiskā secība?
Izvēlies vienu no laika periodiem:
400 gadi p.m.ē., 1803. gads, 1897. gads, 1909.—1911. gadi, 1914. gads.
Zinātnieks Idejas vai apgalvojums Laika periods
Rezerfords Piedāvā atoma modeli, kura centrā atrodas blīvs, smags, pozitīvi
lādēts kodols, ap kuru novietojas negatīvi elektroni. Savu modeli 1909. —
nosauc par planetāro modeli. Teorētiski paredzēja vēl kādas 1911.g.
elementārdaļiņas esamību atomā.
Bors Formulē, ka elektroniem kustoties pa noteiktu orbītu ap kodolu
piemīt arī noteikta (kvantēta) enerģija. Tā ir atkarīga no orbītas 1914.g.
rādiusa – jo tālāk no kodola elektrons kusta, jo lielāka ir šī enerģija
Dēmokrits Izvirza teoriju, ka vielas sastāv no sīkām daļiņām un šī daļiņas nosauc 400 gadi
par atomiem p.m.ē.
Tomsons Eksperimentāli pierāda elektrona esamību un izdara secinājumus,
ka visu elementu atomi satur elektronus. Iesaka atomu aplūkot kā 1897.g.
pozitīvi lādētu elektrības lodīti, kurā peld negatīvie elektroni.
Daltons Formulē, ka ķīmiskais elements ir noteikta veida atomi, nosaka 1803.g.
elementu relatīvo atommasu.
 Lasot un mācoties par atomu, ir jāievēro viens fakts, ka viss līdz šim
apskatītais ir tikai pieņēmumi, kas ir pierādīti tikai teorētiski.

Līdz ar jaunu eksperimentālo datu iegūšanu,

atoma modelis laika gaitā pilnveidojās.
Lai gan modernākais atoma modelis ir
visprecīzākais, bieži vien ir vienkāršāk
izmantot mazāk precīzu atoma modeli.
1. temats. Atoma un vielas uzbūve | 1. mācību stunda

Ievads vielas uzbūvē. Atoma uzbūves atklāšana

Stundā sasniedzamie rezultāti S D N

Prot lietot priekšzināšanas par atoma uzbūvi.

Zina būtiskākos faktus par atoma uzbūves atklāšanas vēsturi (Dēmokrita,

Daltona, Tomsona, Rezerforda, Bora pētījumu pamatidejas un atklājumi).

Prot pamatot priekšstatu par atoma uzbūvi pēctecību un pilnveidošanos

laika gaitā.

S – rezultātu esmu sasniedzis D – daļēji sasniedzis N – rezultātu vēl neesmu sasniedzis