Atoma uzbūve

Kodolu veido protoni

un neitroni, bet
ietverošajā apvalkā
atrodas elektroni.
Elektrona lādiņu
uzskata par negatīvu,
bet protona lādiņu –
par pozitīvu.
 Elektrostatiskās parādības
Ja pozitīvo un negatīvo lādiņu skaits kādā ķermenī ir vienāds, tad
šis ķermenis ir elektriski neitrāls. Ja kādu iemeslu dēļ šis līdzsvars
tiek izjaukts, tas var izraisīt dažādas elektrostatiskās parādības.

Ja kāds no lādiņiem ir pārsvarā,

tad ķermenis ir elektrizēts.
Elektrizācija ir elektronu pāreja
no viena ķermeņa uz citu.
Elektrizācija saskaroties ar citu uzlādētu
ķermeni
Elektrizēšana berzes ceļā
 Elektrizācijas piemēri
Stikla nūjiņu var uzlādēt pozitīvi,
to berzējot ar zīda drānu (zīda drāna
negatīvi)

Ebonīta nūjiņu var uzlādēt negatīvi, to

berzējot ar vilnas drānu (vilnas drāna
pozitīvi)
 Elektrostatiskā indukcija

Elektrostatiskā indukcija ir parādība, kad uzlādēta ķermeņa tuvumā pozitīvie

un negatīvie lādiņi atvirzās.
 Fotoefekts
Absorbētās gaismas iedarbībā no vielas atomiem un molekulām
tiek izrauti elektroni.
 Lādiņu savstarpējā mijiedarbība

Vienādas zīmes lādiņi savstarpēji atgrūžas (a, b), bet dažādu

zīmju lādiņi pievelkas ( c).
 Kulona likums
F – Kulona spēks, N
q1 - pirmā lādiņa lielums, C
q2 - otrā lādiņa lielums, C
R – attālums starp lādiņiem,m
k - Kulona spēka konstante,
k = 9 . 109 N . m2 /C

Elektromagnētiskā spēka lielumu nosaka Kulona likums.

 Elektrostatisko parādību izmantošana tehnikā

Lāzerprinteru un kopētāju darbība balstās Elektrostatiskās parādības var palīdzēt citos

uz to, ka uz speciālas lentes nonāk pozitīvi krāsošanas darbos. Ir attīstīta tehnoloģija,
lādētas krāsvielu daļiņas, kas pēc tam pielīp kurā krāsas pilieni izsmidzināšanas procesā
negatīvi lādētam papīram ( a). (b) tiek uzlādēti ar pretējas zīmes lādiņu
nekā virsma, kura jānokrāso.