5/9/2018

Atomu veidojošās daļiņas

starojums

Radioaktivitāte Reakcijas gaitā no kodola tiek izsviesta daļiņa - hēlija atoma kodols. α daļiņas sastāv no
diviem protoniem un diviem neitroniem.
Raksturīgs tiem elementiem, kuru A > 209 un Z > 83.
Dabiskā radioaktivitāte ir ķīmisko elementu nestabilo izotopu patvaļīgs, nepārtraukts
sabrukšanas process
1.nepakļaujas ārējai iedarbībai
2.rezultātā no viena ķīmiskā elementa izotopiem veidojas cita elementa izotopi
3.tiek izstaroti neredzami stari (α,β,γ) un siltums.
Nestabilo atomu kodolu pārveidošanās par citiem atomu kodoliem ir saistīta
ar radioaktīvā starojuma rašanos.
Radioaktīvais starojums nav viendabīgs.
Tā veidi:
• alfa starojums,
• beta starojums, 
• gamma starojums, 
 5/9/2018

 - starojums (elektronu plūsma)  starojums

Reakcijas gaitā no kodola tiek izsviests elektrons. Kodola sastāvā esošais neitrons Reakcijas gaitā nestabilu jeb ierosinātu atomu kodoli, kas tikko
pārvēršas par protonu un elektronu. radušies α vai β sabrukšanā, atbrīvojas no enerģijas pārpalikuma, izstarojot γ starojumu.
Beta negatīvās sabrukšanas rezultātā kodola masa nemainās, bet lādiņš palielinās par vienu
vienību.

Elektroni atomā:

S orbitālē

p apakšlīmenī ir 3 orbitāles,vispirms elektroni novietojas pa vienam, tikai tad pa pāriem,

max e skaits 6 Atomu enerģijas līmeņi un apakšlīmeņi

d elektronu orbitāles ir 5, max e skaits 10

Rezumējums

Elektronu orbitāļu aizpildīšanās secība 1s 2s  2p  3s  3p  4s  3d  4p …

 5/9/2018

Periodiskajā tabulā elementu elektronegativitātes izmaiņās ir noteiktalikumsakarība un, proti:

A grupās elektronegativitāte pieaug no apakšas uz augšu un no kreisas puses uz labo.
Ķīmiskā saite Vislielākā elektronegativitāte ir fluoram, bet otrajā vietā ir skābeklis.

H
Saistību starp daļiņām pēc stipruma var iedalīt vājā, vidēji stiprajā un stiprajā saistībā. Ķīmiskās saites veidi
Stiprā saistība starp vielas daļiņām tiek saukta par ķīmisko saiti. Ķīmiskā saite būtībā ir
mijiedarbība starp atsevišķu atomu elektroniem.
Ķīmiskā saite veidojas starp diviem atomiem, kuriem ārējā enerģijas līmenī ir vismaz viens Fr
nesapārots elektrons un šo elektronu spini ir pretēji vērsti.

Relatīvā elektronegativiāte (REN)

Ja atomi pietuvojas viens otram, pastiprinās daļiņu, no kurām sastāv
atomi,savstarpējā mijiedarbība.
Savā starpā pievelkas pozitīvi lādēts kodols, kas pieder vienam atomam, un negatīvi Jonu saite Mijiedarbību starp pretēji lādētiem joniem sauc par jonu saiti.
lādēts elektronapvalks, kas pieder citam atomam. Jonu saite veidojas starp metālu un nemetālu atomiem, piemēram, kalcija oksīdā CaO, nātrija hlorīdā NaCl ....
…… elektronegativitāte ir fizikālais lielums, kas raksturo dotā ķīmiska elementa atomu spēju,
savienojoties ar citiem atomiem, pievilkt elektronus.

Polāra kovalentā saite

Ja kovalentā saite jeb kopīgais elektronu pāris veidojas starp divu atšķirīgu ķīmisko
Kovalentā saite elementu atomiem, tad šādā gadījumā ir izveidojusies polārā kovalentā saite
Ķīmisko saiti, kuru veido divu atomu kopīgs elektronu pāris sauc par Polārā kovalentā saite vērojama molekulās, kas veidojas starp atšķirīgu nemetālu
kovalento saiti. atomiem, piemēram, HCl u.c.

Met

Metāliskā saite
Metālu kristālrežģu mezglpunktos atrodas gan neitrāli atomi, gan metālu katjoni, jo
daļa no metālu vērtības elektroniem brīvi pārvietojas pa metāla kristālrežģi un to sauc
par metālisko saiti.
Brīvie elektroni nosaka metālu elektrovadītspēju, siltumvadītspēju un gaismas
atstarošanas spēju.

Ūdeņraža saite-starpmolekulārā mijiedarbība
Ūdeņraža saites veidojas starp tādu savienojumu molekulām, kuros ūdeņraža
atoms ir saistīts ar stipri elektronegatīva elementa atomu - O, N, F, u.c.
Spirti, aldehīdi, ketoni un N-H saiti saturoši savienojumi veido ūdeņraža saites un šķīst
ūdenī.
Piemēram, viršanas temperatūra vielām, starp kuru molekulām pastāv ūdeņraža saites, ir augstākas.
Atomu kristālrežģa mezglu punktos atrodas atomi.
Šis kristālrežģis raksturīgs tikai nedaudzām vienkāršām vielām, piemēram, dimantam,
silīcijam, boram, kā arī šo ķīmisko elementu veidotajiem savienojumiem, piemēram, SiC
.
u.c ar atomu kristālrežģi ir ļoti cietas, grūti kūstošas, praktiski negaistošas un nešķīstošas.
Vielas
5/9/2018
Vielas kristāliskais stāvoklis
Vielu kristāliskajam stāvoklim atbilst stingri noteikts daļiņu savstarpējais
izkārtojums un orientācija telpā. Telpas punktus, kuros atrodas daļiņas, sauc
par kristālrežģa mezglu punktiem. Katrai kristāliskajai vielai ir savs raksturīgs
kristālrežģis.
Jonu kristālrežģa mezglu punktos pamīšus atrodas pozitīvi un negatīvi joni.
Cietām vielām ar jonu kristālrežģi ir samērā augsta kušanas temperatūra,vielas ir trauslas.
Ja vienu kristālrežģa daļu nobīda attiecībā pret otru, tad jonu elektrostatiskā mijiedarbība tiek izjaukta un
viela sadrūp. Daļa labi šķīst ūdenī, piem.NaCl.
Molekulu kristālrežģa mezglu punktos atrodas molekulas.
Savstarpējā iedarbība starp molekulām ir visai vāja. Vielas, kuras veido molekulu kristālrežģi, ir
viegli gaistošas, ar zemu kušanas temperatūru, ar zemu mehānisko izturību un cietību.