METĀLU FIZIKĀLĀS ĪPAŠĪBAS.

Veidot īsu konspektu par dotajām tēmām.

1. Metālu kristālrežģis.
Kristālrežģis ir cietās vielās visbiežāk sastopamais daļiņu izvietojuma veids. Kristālrežģus
iedala atomu, jonu, metālu un molekulu kristālrežģos.
2. Metāliskā saite.
Metāliem ir neliela elektronegativitāte, tāpēc tie viegli zaudē elektronus pārvēršoties par
pozitīvi lādētiem joniem.
3. Metālu elektrovadītspēja un siltumavadītspēja. Kas to nodrošina?
Metālu siltumvadītspēja ir atkarīga no tiem pašiem faktoriem, kas nosaka
elektrovadītspēju, tāpēc metālu siltumvadītspēja atbilst elektrovadītspējai.
Metāli labi vada elektrisko strāvu, jo to kristālrežģī elektroni brīvi pārvietojas starp
atomiem un joniem, elektriskajā laukā iegūstot noteiktu kustības virzienu. Vislabākā
elektrovadītspēja ir sudrabam.
4. Metāliskais spīdums. Kas to nodrošina?
Parastajos apstākļos visi metāli ir cietas, kristāliskas vielas. Izņēmums ir dzīvsudrabs,
kura kušanas temperatūra ir −39°C. Tiem piemīt laba siltumvadītspēja,
elektrovadītspēja un kaļamība. Kompaktiem metāliem ar tīru, neoksidētu virsmu ir
raksturīgs metālisks spīdums (piemīt gaismas atstarošanas spējas). Sasmalcinātiem
metāliem šī spēja izzūd (izņēmumi - alumīnijs un magnijs).
5. Metāļu iedalījums pēc krāsas.

Krāsa
Visiem kompaktiem metāliem ar tīru, neoksidētu virsmu raksturīgs metāliskais spīdums.
Tas izskaidrojams ar metālu spēju atstarot gaismu.

 Zelts ir dzeltenā krāsā,

 varš – sarkanīgā,
 citi metāli – baltā vai pelēkā krāsā.

6. Metālu cietība un mehāniskā izturība. Cietības dimanta skala.

Kristāliskā fāze parasti ir kāds ėīmiskais savienojums vai cietais šėīdums. Šī ir
keramikas pamatfāze, kas nosaka mehānisko stiprību, cietību, temperatūras
izturību un
citas pamatīpašības
7. Metālu kaļamība un velmējamība.
Kaļamība ir metāla spēja ļauties apstrādei ar spiedienu, pieņemt jaunu formu siltuma vai
spiedes iedarbībā neplaisājoties. Metāla kaļamību var ievērot temperatūrā, kas ir zemāka
par tā kušanas temperatūru.
8. Metālu iedalījums pēc blīvuma.
Pēc blīvuma metālus iedala vieglajos metālos un smagajos metālos.

Vieglie metāli ir visi IA un IIA grupas metāli, kā arī alumīnijs, skandijs, itrijs un titāns.
Visvieglākais metāls ir litijs (ρLi=0,53g/cm3), bet vissmagākais metāls ir osmijs (ρOs=22,61g/cm3).
 9. Metālu klasifikācija pēc kušanas temperatūras.

Metālus, kas kūst zemākā temperatūrā, nekā dzelzs (1538 °C), sauc par viegli kūstošiem
metāliem. Tipiski viegli kūstošie metāli ir alva un svins. Pavisam viegli kūst sārmu metāli un
sārmzemju metāli, savukārt dzīvsudrabs ir izkusis jau istabas temperatūrā. Augstās temperatūrās
kūstošus metālus sauc par grūti kūstošiem metāliem. Tipiski grūti kūstošie metāli ir hroms,
vanādijs, tantāls; visgrūtāk kūstošais metāls ir volframs (3422 °C).

10. Metālu magnētiskās īpašības.

Pēc magnētiskajām īpašībām metālus iedala feromagnētiķos, paramagnētiķos un

diamagnētiķos.
Feromagnētiķi ir vielas, kam piemīt stipri izteiktas magnētiskās īpašības. Tie labi
magnetizējas ārējā magnētiskajā laukā.
Paramagnētiķi ir vielas, kas vāji pievelkas pie magnēta un vāji magnetizējas.
Diamagnētiķi ir vielas, kas no magnēta atgrūžas.