Professional Documents
Culture Documents
03 04 Elektriskā Strāva Metālos
03 04 Elektriskā Strāva Metālos
2020
Stundas tēma
Elektriskā strāva metālos
Stundas sasniedzamais rezultāts:
1. Noskaidrot, kas ir elektriskās pretestības cēlonis metālos.
2. Noskaidrot, kāpēc metāli ir labi elektrības vadītāji.
3. Noskaidrot, kāda vadītspēja piemīt metāliem.
4. Noskaidrot, kā metālu elektriskā pretestība ir atkarīga no temperatūras.
5. Noskaidrot, kas ir supravadītspēja.
6. Noskaidrot, kur izmanto supravadītājus.
Teorētiskais materiāls:
Metālu elektrovadītspēja
Metālos strāvu vada brīvie elektroni. Ja metāls neatrodas elektriskajā laukā (1. att. a), tad elektroni ir
pakļauti tikai haotiskai siltumkustībai. Ja metālu pakļauj elektriskajam laukam E (sk. 1. att. b),
elektroni papildus haotiskajai kustībai šī lauka ietekmē piedalās virzes kustībā, un metālā plūst
strāva. Kustoties caur metāla kristālrežģi, elektroni saduras ar to veidojošajām daļiņām, un rezultātā
metālā rodas elektriskā pretestība R. Cilindriskam metāla vadītājam (1. att.) elektrisko pretestību
rēķina pēc formulas R = ρl : S, kur
Metālu supravadītspēja
Mūsdienās elektrisko pretestību var izmērīt ļoti precīzi un var
pārliecināties, ka vairums metālu saglabā no nulles atšķirīgu elektrisko
pretestību arī temperatūras absolūtās nulles tuvumā. Tāds metāls,
piemēram, ir dzelzs (Fe). Taču tā nenotiek ar visiem metāliem. 1908.
gadā nīderlandiešu fiziķis Heike Kamerlings – Onness sašķidrināja hēlija
gāzi un ieguva tolaik zemāko temperatūru – 269 ℃ . Absolūtās
temperatūras skalā tas ir tikai daži kelvini virs absolūtās temperatūras
nulle. Varēja sākties vielu īpašību pētīšana superzemās temperatūrās. Un
tā 1911. gadā Kamerlings – Onness konstatēja pavisam īpatnēju
dzīvsudraba uzvedību. Šķidrā hēlijā ievietota dzīvsudraba elektriskā
pretestība šķita samazinājusies desmitiem miljonus reižu, salīdzinot to ar
pretestību, kas dzīvsudrabam piemīt istabas temperatūrā. Precīzāk noteikt pretestības samazināšanos
toreiz nevarēja. Taču bija skaidrs, ka pat tad, ja elektriskā pretestība dzīvsudrabam 4,2 K
temperatūrā vēl pastāvēja, tā bija neizmērojami niecīga. Šo parādību nodēvēja par supravadītspēju.
Dzīvsudrabs bija pirmais atklātais supravadītājs.
Supravadītspēja ir dažu tīru metālu vai to savienojumu elektriskās pretestības izzušana, vielas
temperatūrai kļūstot zemākai par kritisko temperatūru.
Supravadītāji ir ne tikai dzīvsudrabs (Hg), bet arī cinks (Zn), alva (Sn), alumīnijs (Al), svins (Pb) un
citi metāli. Zemākā kritiskā temperatūra no tīriem metāliem ir volframam (W), tā ir tikai dažas
kelvina simtdaļas (0,015 K). Augstākā kritiskā temperatūra piemīt niobijam (Nb), nedaudz virs 9 K.
Arī tā, protams, ir tik zema temperatūra, kāda ikdienā nav iedomājama.
Mācību priekšmets: fizika 11.klase Datums: 03.04.2020
Papildus materiāls:
https://www.youtube.com/watch?v=mRF2FoWdsqo
https://www.youtube.com/watch?v=1kUMeHYGw1c