Mācību priekšmets: fizika 11.klase Datums: 03.04.

2020

Stundas tēma
Elektriskā strāva metālos
Stundas sasniedzamais rezultāts:
1. Noskaidrot, kas ir elektriskās pretestības cēlonis metālos.
2. Noskaidrot, kāpēc metāli ir labi elektrības vadītāji.
3. Noskaidrot, kāda vadītspēja piemīt metāliem.
4. Noskaidrot, kā metālu elektriskā pretestība ir atkarīga no temperatūras.
5. Noskaidrot, kas ir supravadītspēja.
6. Noskaidrot, kur izmanto supravadītājus.

1. Pierakstu burtnīcā ierakstīt datumu un stundas tēmu! Izlasīt teorētisko materiālu !

Teorētiskais materiāls:

Metālu elektrovadītspēja

Metālos strāvu vada brīvie elektroni. Ja metāls neatrodas elektriskajā laukā (1. att. a), tad elektroni ir
pakļauti tikai haotiskai siltumkustībai. Ja metālu pakļauj elektriskajam laukam E (sk. 1. att. b),
elektroni papildus haotiskajai kustībai šī lauka ietekmē piedalās virzes kustībā, un metālā plūst
strāva. Kustoties caur metāla kristālrežģi, elektroni saduras ar to veidojošajām daļiņām, un rezultātā
metālā rodas elektriskā pretestība R. Cilindriskam metāla vadītājam (1. att.) elektrisko pretestību
rēķina pēc formulas R = ρl : S, kur

ρ - vielas īpatnējā elektriskā pretestība

(Ω·m),

l - vadītāja garums (m),

S - vadītājā šķērsgriezuma laukums (m2).

Metālu elektriskā pretestība ir atkarīga no temperatūras. Ja 0 oC temperatūra metāla vadītāja

pretestība ir R0, tad temperatūrā t tā ir R = R0(1+α), kur α ir pretestības termiskais koeficients. 
Mācību priekšmets: fizika 11.klase Datums: 03.04.2020
Mācību priekšmets: fizika 11.klase Datums: 03.04.2020

Metālu supravadītspēja
Mūsdienās elektrisko pretestību var izmērīt ļoti precīzi un var
pārliecināties, ka vairums metālu saglabā no nulles atšķirīgu elektrisko
pretestību arī temperatūras absolūtās nulles tuvumā. Tāds metāls,
piemēram, ir dzelzs (Fe). Taču tā nenotiek ar visiem metāliem. 1908.
gadā nīderlandiešu fiziķis Heike Kamerlings – Onness sašķidrināja hēlija
gāzi un ieguva tolaik zemāko temperatūru – 269 ℃ . Absolūtās
temperatūras skalā tas ir tikai daži kelvini virs absolūtās temperatūras
nulle. Varēja sākties vielu īpašību pētīšana superzemās temperatūrās. Un
tā 1911. gadā Kamerlings – Onness konstatēja pavisam īpatnēju
dzīvsudraba uzvedību. Šķidrā hēlijā ievietota dzīvsudraba elektriskā
pretestība šķita samazinājusies desmitiem miljonus reižu, salīdzinot to ar
pretestību, kas dzīvsudrabam piemīt istabas temperatūrā. Precīzāk noteikt pretestības samazināšanos
toreiz nevarēja. Taču bija skaidrs, ka pat tad, ja elektriskā pretestība dzīvsudrabam 4,2 K
temperatūrā vēl pastāvēja, tā bija neizmērojami niecīga. Šo parādību nodēvēja par supravadītspēju.
Dzīvsudrabs bija pirmais atklātais supravadītājs.
Supravadītspēja ir dažu tīru metālu vai to savienojumu elektriskās pretestības izzušana, vielas
temperatūrai kļūstot zemākai par kritisko temperatūru.

Mūsdienās, salīdzinot ar nīderlandiešu zinātnieka iespējām

pirms simts gadiem, tik zemās temperatūrās elektrisko
pretestību var izmērīt nesalīdzināmi precīzāk. Tagad nav
nekādu šaubu, ka daudziem metāliem supravadošā stāvoklī
elektriskās pretestības vispār nav. Tas nozīmē, ka, sasniedzot
noteiktu kritisko temperatūru, no supravadītāja metāla
izgatavotā gredzenā elektriskā strāva bez elektroenerģijas
avota var plūst neierobežoti ilgi, kaut vai simtiem gadu.

Supravadītāji ir ne tikai dzīvsudrabs (Hg), bet arī cinks (Zn), alva (Sn), alumīnijs (Al), svins (Pb) un
citi metāli. Zemākā kritiskā temperatūra no tīriem metāliem ir volframam (W), tā ir tikai dažas
kelvina simtdaļas (0,015 K). Augstākā kritiskā temperatūra piemīt niobijam (Nb), nedaudz virs 9 K.
Arī tā, protams, ir tik zema temperatūra, kāda ikdienā nav iedomājama.
Mācību priekšmets: fizika 11.klase Datums: 03.04.2020

Turpinoties aizvien jaunu supravadītāju meklējumiem, samērā nesen, pagājušā gadsimta

astoņdesmitajos gados, atklāja tā sauktos augsttemperatūras supravadītājus. Šiem materiāliem
nepiemīt metālu īpašības, tie ir komplicēti metālus saturoši keramiski savienojumi, kas normālos
apstākļos ir dielektriķi. Šiem materiāliem supravadošais stāvoklis iestājas jau tā sauktajās šķidrā
slāpekļa temperatūrās, proti, zem – 196 °C jeb 77 K. Tā kā mūsdienās, sašķidrinot gaisu, iegūst
šķidro slāpekli, tad sagaidāms, ka šo supravadītāju lietošana var kļūt aizvien izplatītāka.
Supravadītājiem zemās temperatūrās piemīt daudzas unikālas īpašības — ne tikai elektriskās
pretestības izzušana. Supravadošā stāvoklī vadītāji nesilst. Patiešām, ja nav elektriskās pretestības,
tad saskaņā ar Džoula – Lenca likumu nerodas arī siltums. Supravadošā strāva, reiz ierosināta,
turpina plūst, nepatērējot strāvas avota enerģiju un neradot nelietderīgus siltuma zudumus. Šis
apstāklis var izrādīties nozīmīgs, piemēram, veidojot lielas jaudas supravadošas elektroenerģijas
pārvades līnijas.

Neparastas ir arī supravadītāju magnētiskās īpašības. Piemēram, ja metāla vadītājs ir nokļuvis

supravadošā stāvoklī, tas izgrūž no sevis magnētisko lauku. Var teikt arī tā, ka magnētiskais lauks
masīvu supravadītāju aptek gar malām un atgrūž to. Tā rodas magnētiskais cēlējspēks, līdzīgi kā
šķidrumā uz jebkuru ķermeni darbojas Arhimēda spēks.
Magnētiskais lauks, kurā atrodas supravadītāja gredzens ar tajā plūstošu strāvu, supravadošo
stāvokli var arī izjaukt. Pietiek magnētiskajam laukam pārsniegt noteiktu kritisko vērtību, un metāls
uzreiz kļūst par parastu vadītāju. Tam atkal parādās elektriskā pretestība R, un vadītājs uzreiz
sakarst. Supravadošo stāvokli var izjaukt arī pati supravadītājā plūstošā strāva, ja tās stiprums
pārsniedz noteiktu robežu, jo ap katru strāvu pastāv magnētiskais lauks. Visi šie apstākļi jāievēro,
izmantojot supravadītāju strāvas kontūrus, jo pēkšņa supravadošā stāvokļa izzušana un momentānā
temperatūras paaugstināšanās var izraisīt avāriju.
Mācību priekšmets: fizika 11.klase Datums: 03.04.2020

2. Pierakstu burtnīcā izveidot teorētisko konspektu, atbildot uz jautājumiem !

Konspektu nofotogrāfēt un atsūtīt 03.04. līdz 16.00 !!!

1. Kas ir elektriskās pretestības cēlonis ?
Materiālu veidojošo atomu vai molekulu siltumkustība.
2. Kāpēc metāli ir labi elektrības vadītāji ?
Metālu elektronvadītspēju nosaka brīvie elektroni, kas haotiski kustas starp metāla pozitīvajiem
joniem, tātad metālos elektriskā strāva ir brīvo elektronu plūsma.
3. Kāda vadītspēja piemīt metāliem ?
4. Kā mainās vadītāja pretestība, mainoties temperatūrai ? Kāpēc ?
Ja metālā temperatūra samazinās, samazinās kristālrežģa jonu svārstību amplitūda un līdz ar to arī
elektriskā pretestība. Ja temperatūra kļūtu vienāda ar absolūto nulli jeb 0 K, tad jonu svārstību
kustība pilnīgi apstātos.
5. Ko sauc par pretestības termisko koeficientu ?
Raksturo vadītāja pretestības atkarību no temperatūras,; metāliem α > 0; pusvadītājiem α < 0
6. Kādās vienībās to mēra ?
[α] = K-1
7. Kas ir supravadītspēja ?
Dažu tīru metālu vai to savienojumu elektriskās pretestības izzušana, vielas temperatūrai kļūstot
zemākai par kritisko temperatūru.
8. Kur izmanto supravadītājus ?

Supravadītājus izmanto daudzās elektronikas ierīcēs, augstfrekvences ģeneratoros. Ar

supravadītājiem var radīt ļoti spēcīgu magnētiskos lauku, piemēram, medicīniskajā diagnostikā
izmantotajās magnētiskās rezonanses iekārtās, kā arī elementārdaļiņu paātrinātājos.

Papildus materiāls:
https://www.youtube.com/watch?v=mRF2FoWdsqo
https://www.youtube.com/watch?v=1kUMeHYGw1c

Ievēro uzdevumu izpildes laiku un iesniegšanas terminus, jo

savādāk darbs nebūs pieņēmts !!!
Mācību priekšmets: fizika 11.klase Datums: 03.04.2020