v2.

0 Siltumapmaiņas veidi – Informācija

Kā redzams vizuālajā kopsavilkumā par enerģijas nezūdamības likumu (1. att.), tad viens no veidiem, kā palielināt
gāzes iekšējo enerģiju, ir pievadīt siltuma daudzumu Q no kāda avota. To iespējams izdarīt trīs siltumapmaiņas
veidos: konvekcijas, siltumvadīšanas un siltumstarojuma ceļā! Siltumapmaiņā ķermenis iegūst vai atdod enerģiju
siltuma veidā (siltuma daudzumu). Apskatīsim trīs minētos siltumapmaiņas veidus tuvāk!

1. att. Enerģijas formas un to pārvērtību struktūra

Pamatinformācija

Siltumvadīšana
Cieti ķermeņi ir labāki siltuma vadītāji nekā
šķidrumi un daudz labāki siltuma vadītāji nekā gāzes.
Daļiņas – atomi un molekulas – karstā vielā kustas ātrāk
nekā aukstā vielā. Tām ir lielāka enerģija. Daļiņas, kurām
ir lielāka enerģija, atdod daļu savas enerģijas,
mijiedarbojoties (saduroties) ar lēnākām blakus esošām
daļiņām (2. att.). Šādu siltuma pārneses veidu sauc par
siltumvadīšanu. Cietas vielas daļiņas cieši turas kopā, un
tām ir vieglāk apmainīties ar enerģiju, tādēļ cieta viela labi 2. att. Siltumvadīšana cietās vielās
vada enerģiju. Metāli ir labi siltuma vadītāji, jo tie satur
daudz brīvos elektronus. [1]
Siltumvadīšanas ātrums ir atkarīgs no temperatūru starpības, šķērsgriezuma laukuma S (3. att.) un vielu
raksturojoša lieluma – siltumvadīšanas koeficienta λ. Jo viela labāk vada siltumu, jo augstāks siltumvadīšanas
koeficients.

3. att. Siltums plūst no ķermeņa siltākā gala uz aukstāko [2]

Konvekcija
Konvekcija norisinās visās plūsmās – šķidrumos un gāzēs. Uzsildot
gāzes un šķidrumus, to blīvums samazinās, līdz ar to, piemēram, vēsākas
gaisa masas, kas aizņem to pašu tilpumu, ko siltākas, būs smagākas un vēsā
gaisa plūsma virzīsies uz leju, izraisot karstās gaisa plūsmas virzību augšup.
[1] Konvekcija darbojas tad, ja šķidrumu karsē no apakšas. Tāpēc tējkannās
sildītāja elementi vienmēr ir apakšā (4. att.). [3]
Dobumi mājas sienās ir pilni ar gaisu. Šis gaiss tiek sasildīts, jo saņem
siltumu no istabas caur ķieģeļiem. Siltais gaiss konvekcijas rezultātā ceļas
uz augšu un pārnes enerģiju ārpus sienas vai nonāk bēniņu telpā. Izdevīgs
paņēmiens siltuma zudumu samazināšanai mājā ir sienu dobumu
aizpildīšana ar polimēru putām vai minerālu šķiedrām. Lai gan ciets 4. att. Konvekcija
polimērs ir labs izolators, ievērojamu daļu no putām aizņem tajā ieslēgts
gaiss, bet arī gaiss ir labs izolators. Aizpildot dobumu ar maza blīvuma polimēru vai minerālu šķiedrām, tiek
ierobežota gaisa brīva kustība. Tas ievērojami samazina siltuma zudumus. [3]

Siltuma starojums
Trešais siltuma pārneses veids ir noteikta viļņa garuma elektromagnētiskie viļņi, šajā gadījumā –
infrasarkanais starojums. Šis ir pilnīgi cits atšķirīgs enerģijas pārvades veids no siltuma avota uz tuvākā vai tālākā
apkārtnē esošiem ķermeņiem. Siltuma starojumam, lai tas varētu izplatīties, nav nepieciešama viela. Tik pat labi
tas var šķērsot arī tukšu telpu (vakuumu). Tieši tā tukšajā kosmiskajā telpā izplatās Saules siltuma starojums, kuru
saņem Zeme un visi citi Saules sistēmas ķermeņi. [1]
Infrasarkanā starojuma viļņu garums ir lielāks par redzamo gaisa viļņu garumu, bet mazāks par radioviļņu
garumu. Jo augstāka ir ķermeņa temperatūra, jo spēcīgāku infrasarkano starojumu tas izstaro. Ņemot vērā šo
faktu, infrasarkano starojumu ir iespējams vizualizēt, ķermenim piešķirot dažādas krāsas atkarība no temperatūras
un līdz ar to infrasarkanā starojuma intensitātes (5. att.). [4]

5. att. Arī Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolotāji izstaro infrasarkano starojumu

 Papildinformācija
Siltuma aizvadīšana no pusvadītājiem
Modernās elektroierīcēs, tādās kā mikroprocesori, ir izgatavotas no
plānām silīcija pusvadītāju plāksnītēm. Elektriskā strāva, plūstot cauri jebkurai
tādai sastāvdaļai, kam ir pretestība, to silda, bet modernās pusvadītāju iekārtas
(mikroshēmas) satur miljoniem šādu plāksnīšu. Karstums var tās sabojās, tāpēc
siltums jāaizvada. To atrisina, šīm ierīcēm pievienojot siltuma novadītājus,
kuros izmanto siltumvadīšanu, konvekciju un siltumstarojumu, lai aizvadītu pēc
iespējas vairāk siltuma un tā dzesētu ierīci. 6. att. Siltuma novadītājs [3]
Siltumvadīšana
Siltuma novadītājs tiek izgatavots no materiāla, kas labi vada siltumu (liels siltumvadīšanas koeficients). Tas tiek
cieši piesaistīts pusvadītāju iekārtai. Lai iegūtu labu termisko kontaktu, izmanto līmi, kas vada siltumu (bet ne
elektrību).
Konvekcija
Siltuma novadītāja virsmas laukumu palielina, izveidojot daudzu plāksnīšu veidā. Tas ļauj gaisam saskarties ar
lielāku metāla virsmu, aizvadot siltumu gaisā un ļaujot tam konvekcijas ceļā aizplūst projām. Bieži pierīko arī
ventilatoru konvekcijas palielināšanai.
Siltumstarojums
Siltuma novadītāju nokrāso ar melnu matētu krāsu, lai tas vairāk izstarotu infrasarkanos starus. [3]
Fragments no infografikas par energoefektīvu telpu vēdināšanu [4]

Video resursi
Video no Tukuma Raiņa Khan Academy video par The Organic Chemistry Tutor
ģimnāzijas par siltumstarojumu siltumapmaiņas veidiem video par siltumapmaiņas veidiem

https://ej.uz/trg065 https://ej.uz/trg066 https://ej.uz/trg067

Izmantotie avoti:
1) E. Šilters, V. Reguts, A. Cābelis. Fizika 11. klasei. “Lielvārds”, 2006., 287 lpp.
2) Jauno fiziķu skolas materiāli [www.jfs.lv]
3) K. Džonsons, S. Hjuīta, S. Holta, D. Millers. Rokasgrāmata FIZIKĀ. “Apgāds Zvaigzne ABC”, 2009., 432 lpp.
4) www.fizmix.lv