V.zimackis - Zibensaizsardzība

RGAS TEHNISK UNIVERSITTE
ENERTIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS FAKULTTE

ENERTIKAS INSTITTS
Viesturs ZIMACKIS
Enertikas un elektrotehnikas maistra programmas students
(stud. apl. Nr. 081REB372)
ku zibensnovedja aizsargzona un ts aplses metodika
Maistra darbs
Zintniskais vadtjs:
Asoc. prof., Dr.sc.ing.
K. Timmermanis
RGA, 2013
MAISTRA DARBA UZDEVUMS

Enertikas un elektrotehnikas programmas studentam Viesturam Zimackim
1. Darba temats: ku zibensnovedja aizsargzona un ts aplses metodika.

2. Darba nodoanas termi: 2013. gada 3. jnijs.
3. Izejas dati: Normatvi par zibensaizsardzbu, interneta materili un raksti periodik par
zibeni un zibensaizsardzbu.
4. Darba galvenais saturs:
4.1.
ss ieskats zibensaizsardzbas ietaiu vsturiskaj attstb.
4.2.
Normatvo materilu sistma zibensaizsardzbas jom.
4.3.
Zibensizldes fizikl btba un parametri.
4.4.
Zibensizldes bstam iedarbe uz dadiem objektiem un dzvajm btnm.
4.5.
ku zibensaizsardzbas sistma (LPS) un ts galvens sastvdaas (uztvrjsistma,

novedjsistma, zemtjsistma, potencilu izldzinana) atbilstgi standarta LVS
EN 62305-3 prasbm.
4.6.
Zibens aizsargzona ts fizikl btba un eksperimentla noteikana.

Zibensaizsardzbas varbtiskais raksturs.
4.7.
Aizsarglea metodes, aizsargtkla metodes un zibenslodes metodes izmantoana

zibens aizsargzonas noteikan. o metou saldzinjums ar citm agrk lietotm
un pdjos gados izstrdtm metodm.
4.8.
Atdaltas LPS un neatdaltas LPS lietojums un ierkoanas patnbas.
4.9.
Bves dabgo vadtjdau izmantoana LPS izveid.
4.10. Bves LPS projekta izstrdes secba.

5. Uzdevums Izsniegts: 2011. gada 2. novembr.
Maistra darba vadtjs: Asoc. prof., Dr.sc.ing.,
Maistrants:
K.Timmermanis
V. Zimackis
STUDENTA GALVOJUMS UN DARBA NOVRTJUMS

Ar savu parakstu apliecinu, ka maistra darbs ir izstrdts Rgas Tehnisks universittes
Enertikas un elektrotehnikas fakultt patstvgi, nav bijis iesniegts citai institcijai
izvrtanai, nav bijis piln apjom iepriek publicts.
Darba autors: stud. Viesturs Zimackis .......................................................................................

(paraksts, datums)
Darba zintniskais vadtjs:

Asoc. prof., Dr.sc.ing. Krlis Timmermanis.............................................................................
(paraksts, datums)
Maistra darbs ieteikts aizstvanai:

Prof., Dr.sc.ing. Jnis Gerhards .................................................................................................
(paraksts, datums)
Maistra darbs aizstvts

2013. gada ........ jnija sd un novrtts ar atzmi ............................. ( ....... )
Darbu piema komisija d sastv:

Prieksdtjs: Prof., Dr.sc.ing. J. Gerhards;
Sekretrs: Asoc. prof., Dr.sc.ing. K. Timmermanis;
Loceki: ...................................................................
...................................................................
...................................................................
...................................................................
...................................................................
2013. gada ........... jnij.
Komisijas sekretrs:.............................................K. Timmermanis

(paraksts)
ANOTCIJA
ZIBENS, ZIBENSAIZSARDZBA, ZIBENS AIZSARGZONA
Darb ir apkopota zintniska informcija par zibensizldi, ts fiziklo btbu, k

ar ts bstamo iedarbi uz dadiem objektiem un dzvajm btnm. sum ir apskatta
zibensaizsardzbas ietaiu vsturisk attstba, ieskaitot netradicionls zibensaizsardzbas
ietaises - aktvo zibensaizsardzbu un citas zibensaizsardzbas ietaises. Aplkota
zibensaizsardzbas normatvo materilu sistma Latvij, k ar dots ss ieskats pdjo gadu
izmais. Detalizti ir apskatta zibens aizsargzona, ts fizikl btba, eksperimentl
iegana un varbtiskais raksturs. Darb ir apkopota un analizta informcija par standart
LVS EN 62305-3 atautajm zibens aizsargzonas noteikanas metodm - zibenslodes,
aizsarglea un aizsargtkla metodi. Apskattas agrk standartos un normatvos dots zibens
aizsargzonas noteikanas metodes un pdjo gadu laik izstrdts zibens aizsargzonas
noteikanas metodes. Aplkota ku zibensaizsardzbas sistma un ts galvens sastvdaas,
atbilstgi standarta LVS EN 62305-3 prasbm. Apskatta bves dabgo vadtjdau
izmantoana
zibensaizsardzbas
zibensaizsardzbas
sistmas
sistmas
izveid,
patnbas.
ierkoanas
ar
Darb
atdaltas
un
aplkota
neatdaltas
ar
bves
zibensaizsardzbas sistmas projekta izstrdes secba un dots aplses piemrs.

Darbs satur 147 lappuses teksta, ieskaitot 74 attlus, 15 tabulas, 4 pielikumus un
literatras sarakstu ar 47 informcijas avotiem.
A
, ,
, e
.
:
.
,
. , ,
.
LVS EN 62305-3
: ,
.
,
,
LVS EN 62305-3. c
,
.

.
147 . 74 ,
15 , 4 47 .
ABSTRACT
LIGHTNING, LIGHTNING PROTECTION, LIGHTNING PROTECTION ZONE
This work summarizes scientific information about lightning discharge, its nature
and hazardous effects on structures and living beings. There is a brief guide in lightning
protection system history, including non-conventional protection systems - early streamer
emission air terminals and lightning elimination systems. Work examines lightning protection
regulations in Latvia, including latest revisions. This paper looks closely at concept of
lightning protection zone, laboratory simulations, and probable characteristics. This work
summarizes and analyses the information about methods given in standard LVS EN 62305-3,
that are used to determine the zone of protection - rolling sphere, protective angle and mesh
method. Work also looks at lightning protection zone estimation methods that were given in
early standards and regulations as well as some improved methods, suggested in recent years.
Work also describes lightning protection system of buildings according to standard LVS EN
62305-3. This paper examines application of natural components in lightning protection
system and construction of external lightning protection system isolated and not isolated from
the structure to be protected. Work also includes a brief look in design process of lightning
protection system and an example of estimation.
Work contains 147 pages, including 74 images, 15 tables, 4 annexes and
references to 47 information sources.
SATURS
MAISTRA DARBA UZDEVUMS ....................................................................................... 2
STUDENTA GALVOJUMS UN DARBA NOVRTJUMS .............................................. 3
ANOTCIJA ............................................................................................................................ 4
A ......................................................................................................................... 5
ABSTRACT .............................................................................................................................. 6
IEVADS ................................................................................................................................... 11
1.
ZIBENSAIZSARDZBAS IETAIU VSTURISK ATTSTBA .......................... 13

1.1.
TRADICIONL ZIBENSAIZSARDZBAS SISTMA ......................................................... 13
1.2.
NETRADICIONLS ZIBENSAIZSARDZBAS SISTMAS ................................................. 15
1.2.1. Aktv zibensaizsardzba ...................................................................................... 15

1.2.2. Zibens novranas ietaises .................................................................................... 16
2.
3.
ZIBENSAIZSARDZBAS NORMATVIE MATERILI ......................................... 17

2.1.
LATVIJ PIEMROJAMIE ZIBENSAIZSARDZBAS STANDARTI ....................................... 18
2.2.
STANDARTU LVS EN 62305-3:2008 UN LVS EN 62305-3:2011 SALDZINJUMS .... 19
ZIBENSIZLDES FIZIKL BTBA UN PARAMETRI .................................... 20

3.1.
ZIBENSIZLDE UZ ZEMI.............................................................................................. 21
3.1.1. Lejupzibens ........................................................................................................... 21

3.1.2. Augupzibens ....................................................................................................... 22
3.2.
ZIBENSSTRVAS SASTVDAAS ................................................................................ 23
3.3.
ZIBENSSTRVU RAKSTUROJOIE PARAMETRI ............................................................. 24
3.3.1. Zibensstrvas impulsa maksimumvrtba............................................................. 25

3.3.2. Zibensstrvas impulsa vidjais stvums ............................................................... 26
3.3.3. Zibens ldi ......................................................................................................... 26
3.3.4. Zibensstrvas patenerija .................................................................................... 27
4.
ZIBENSIZLDES BSTAM IEDARBE ................................................................... 28

4.1.
ZIBENSIZLDES PRIMR IEDARBE ............................................................................ 28
4.1.1. Termisk iedarbe .................................................................................................. 28

4.1.2. Elektrodinamisk iedarbe ..................................................................................... 29
4.1.3. misk iedarbe .................................................................................................... 30
7
4.1.4. Mehnisk iedarbe ................................................................................................ 31

4.2.
ZIBENSIZLDES SEKUNDR IEDARBE....................................................................... 31
4.2.1. Elektromagntisk indukcija ................................................................................ 33

4.2.2. Elektrostatisk indukcija....................................................................................... 34
4.2.3. Tiea zibens spriena radts prspriegums............................................................ 34
4.2.4. Augsta potencila "ieneana" k ......................................................................... 35
4.3.
BVJU BOJJUMI UN ZAUDJUMI ............................................................................... 35
4.4.
DZVO BTU TRAUMJUMS ...................................................................................... 37
4.4.1. Pieskarspriegums un soa spriegums .................................................................... 37

4.4.2. Iespjams zibensstrvas radts traumas ............................................................. 39
5.
KU ZIBENSAIZSARDZBAS SISTMA ................................................................. 41

5.1.
ZIBENSAIZSARDZBAS LMENIS .................................................................................. 42
5.2.
ZIBENSAIZSARDZBAS SISTMAS KLASE..................................................................... 42
5.3.
RJ ZIBENSAIZSARDZBAS SISTMA....................................................................... 43
5.3.1. Zibens uztvrjsistma ......................................................................................... 44

5.3.1.1.
Zibens uztvrjsistmas km ar divslpu jumtu. ......................................... 45
5.3.1.2.
Zibens uztvrjsistmas km ar plakanu jumtu. ......................................... 46
5.3.1.3.
Zibens uztvrjsistmas km ar metla jumtu. ........................................... 47
5.3.1.4.
Zibens uztvrjsistmas km ar salmu jumtu.............................................. 48
5.3.1.5.
Zibens uztvrjsistmas km ar jumta autostvvietu. ................................. 48
5.3.1.6.
Zibens uztvrjsistmas km ar zemes krtu prkltu jumta...................... 49
5.3.1.7.
Zibensuztvrji pret zibens sprieniem augstu bvju snos. ........................ 50
5.3.2. Zibens novedjsistma.......................................................................................... 50

5.3.3. Zibens zemtjsistma .......................................................................................... 52
5.4.
IEKJ ZIBENSAIZSARDZBAS SISTMA .................................................................... 53
5.4.1. Zibensizldes potencilu izldzinana................................................................. 54

5.4.2. rjs LPS elektrisk izolcija - atdaltjattlums ............................................... 55
6.
ZIBENS AIZSARGZONA ............................................................................................. 57

6.1.
LABORATORIJAS PTJUMI ......................................................................................... 57
6.1.1. Viendattluma princips ....................................................................................... 58

6.1.2. Zibens aizsargzonas eksperimentla noteikana................................................... 59
6.1.3. Rezulttu ekstrapolcija........................................................................................ 61
6.2.
KONUSA FORMAS AIZSARGZONA ............................................................................... 62

8
6.3.
ELEKTROEOMETRISKAIS MODELIS ........................................................................... 63
6.3.1. Zibensizldes attlums .......................................................................................... 64

6.4.
ZIBENS AIZSARGZONAS VARBTISKAIS RAKSTURS .................................................... 66
6.4.1. Neselektva zibensizlde....................................................................................... 67

6.4.2. Zibensizldes punkta izvles varbtba ................................................................ 68
6.4.3. Aizsargzonas caursites varbtba un kas augstums ............................................ 69
6.5.
7.
ATBILSTOI LPS NOTEIKTA ZIBENS AIZSARDZBAS ZONA .......................................... 70
ZIBENS AIZSARGZONAS NOTEIKANAS METODES ....................................... 72

7.1.
AGRK LIETOTS ZIBENS AIZSARGZONAS NOTEIKANAS METODES ........................... 72
7.1.1. Zibens aizsargzona atbilstoi normatvam RD 34.21.122-87 ............................... 72

7.1.1.1.
Zibens aizsargzonas noteikana. .................................................................. 72
7.1.1.2.
Zibensaizsardzbas kategorija. ..................................................................... 74
7.1.2. Zibens aizsargzona atbilstoi standartam BS 6651:1999 ..................................... 75

7.2.
ZIBENS AIZSARGZONAS NOTEIKANAS METODES ATBILSTOI LVS EN 62305-3 ....... 76
7.2.1. Zibenslodes metode .............................................................................................. 76

7.2.1.1.
Zibenslodes rdiuss. ..................................................................................... 78
7.2.1.2.
Zibenslodes ievliena dziums. ..................................................................... 79
7.2.1.3.
Zibensuztvrju izvietoana atbilstoi zibenslodes metodei. ........................ 80
7.2.1.4.
Analtiski iegta aizsargzona atbilstoi zibenslodes metodei. ...................... 80
7.2.1.5.
Zibenslodes metodes nepilnbas. .................................................................. 82
7.2.2. Aizsarglea metode ............................................................................................ 83

7.2.2.1.
Aizsarglea noteikana. .............................................................................. 83
7.2.2.2.
Zibensuztvrju izvietoana atbilstoi aizsarglea metodei. ...................... 86
7.2.2.3.
Aizsarglea metodes ierobeojums. ............................................................ 88
7.2.3. Aizsargtkla metode .............................................................................................. 88
7.3.
7.2.3.1.
Zibensuztvrju izvietoana atbilstoi aizsargtkla metodei. ........................ 89
7.2.3.2.
Aizsargtkla rts platums. ............................................................................. 90
UZLABOTS ZIBENS AIZSARGZONAS NOTEIKANAS METODES ................................... 91
7.3.1. Zibens uztvrjvirsmas metode ............................................................................ 91

7.3.1.1.
Zibens uztvrjvirsmas noteikana. .............................................................. 92
7.3.2. Zibenselipses metode............................................................................................ 93

7.3.2.1.
Zibenselipses forma atkarb no zibensizldes polarittes. ......................... 93
7.3.2.2.
Zibensuztvrju izvietoana atbilstoi zibenselipses metodei. ...................... 94
7.3.3. Zibens uztvrjtilpuma metode ............................................................................ 96

9
8.
7.3.3.1.
Lderu kustbas modelis. ............................................................................... 97
7.3.3.2.
Zibens uztvrjtilpuma noteikana. .............................................................. 97
7.3.3.3.
Zibensuztvrju izvietoana atbilstoi zibens uztvrjtilpuma metodei. ....... 98
7.3.3.4.
Zibens uztvrjtilpuma metodes lietojuma ticamba. ................................. 100
ATDALTAS UN NEATDALTAS LPS LIETOJUMS ........................................... 102

8.1.
ATDALTA RJ ZIBENSAIZSARDZBAS SISTMA .................................................... 102
8.1.1. Atdalta zibens uztvrjsistma .......................................................................... 102

8.1.2. Atdalta zibens novedjsistma .......................................................................... 103
8.2.
NEATDALTA RJ ZIBENSAIZSARDZBAS SISTMA................................................ 104
8.2.1. Neatdalta zibens uztvrjsistma....................................................................... 104

8.2.2. Neatdalta zibens novedjsistma ....................................................................... 104
9.
BVES DABGO VADTJDAU IZMATONA LPS ......................................... 106

9.1.
DABGS VADTJDAAS ZIBENS UZTVRJSISTM ............................................... 106
9.2.
DABGS VADTJDAAS ZIBENS NOVEDJSISTM ................................................ 107
9.3.
DABGS VADTJDAAS ZIBENS ZEMTJSISTM ................................................ 109
10. BVES LPS PROJEKTA IZSTRDES SECBA .................................................... 110

10.1.
AIZSARGJAMS BVES RAKSTURLIELUMU UN LPS KLASES NOTEIKANA ............. 110
10.2.
RJS LPS PROJEKTANA ................................................................................... 111
10.3.
IEKJS LPS PROJEKTANA ................................................................................. 112
10.4.
LPS RASJUMI UN SPECIFIKCIJA ............................................................................ 113
SECINJUMI ....................................................................................................................... 114

IZMANTOT LITERATRA ........................................................................................... 117
PIELIKUMI .......................................................................................................................... 121
1. pielikums. GALVENIE ZIBENSAIZSARDZB LIETOJAMIE TERMINI ......................... 121
2. pielikums. DARB LIETOTO FIZIKLO LIELUMU SIMBOLI UN TO SKAIDROJUMS .. 133
3. pielikums. LPS LIETOJAMIE MATERILI UN TO IZMRI ............................................ 134
4. pielikums. PIEMRS PAR KAS RJS ZIBENSAIZSARDZBAS IZVLI ................... 138
10
IEVADS
Zibensizlde viennozmgi ir viena no iespaidgkajm un krkajm dabas
pardbm, tomr is ir gadjums, kad var teikt, ka skaistums prasa upurus. Katru gadu vis
pasaul zibens sprieni rada neskaitmus bojjumus km, dadm iekrtm, izraisa
ugunsgrkus, traum cilvkus un citas dzvs radbas, nereti izraisot ar nvi. Zibens
bstambas ierobeoanai nepiecieams ierkot zibensaizsardzbu.
Pdjos gadu desmitos zibensaizsardzbas un prspriegumaizsardzbas nozme
strauji pieaug (pai prspriegumaizsardzbas), jo neprtraukti palielins elektronikas skaits un
ts loma viss tautsaimniecbas un sadzves joms. Ldz ar mikroelektronikas attstbu ir
samazinjusies ikdien lietojamo iekrtu spriegumizturba, kas palielina bojto iekrtu skaitu
un rada nevlamus ekonomiskos zaudjumus. ku un bvju zibensaizsardzbas nozmi
pastiprina Eiropas Savienbas veco valstu apdrointju statistika, kas rda, ka vairk k 2/3
no bvs radto bojjumu cloiem ir tiei zibensizlde un ts radtais prspriegums.
Maistra darba mris ir iepazties ar zibensizldes fiziklo norisi un varbtisko
aizsargzonas veidoanos dados apstkos, k ar detalizti izptt un ar aplses piemriem
ilustrt zibensnovedja aizsargzonas noteikanas metodes. Mra sasnieganai tika apskatta:
- zibensaizsardzbas ietaiu attstba;
- normatv bze zibensaizsardzbas jom;
- zibensizldes fizikl btba un parametri;
- ku zibensaizsardzbas sistma, ts galvens sastvdaas un ierkoanas patnbas;
- zibens aizsargzonas fizikl btba un ts aplses metodes.
Uzdevumu ptanai izmantota visprteortisk metode, kas ietver zibensaizsardzbas
standartu, zintnisks literatras, zintnisko rakstu un citu publikciju detaliztu izpti un
analzi.
Maistra darb apskatti zibensaizsardzbas pirmskumi un to attstba,
zibensaizsardzbas normatvo materilu bze Latvij, zibensaizsardzbas izveidei nozmgu
zibensstrvas parametru apskats, k ar zibensstrvas bstams iedarbes analze. Tpat
aplkota LVS EN 62305-3 standarta prasbm atbilstga zibensaizsardzbas sistma un ts
galvens sastvdas, k ar raksturgks ierkoanas patnbas. Tomr maistra darba
galven uzmanba pievrsta btiskkajam zibensaizsardzbas aplses lielumam - zibens
aizsargzonai jeb telpas daai, kur ar noteiktu varbtbu tiek nodrointa aizsardzba pret
zibensstrvas bstamo iedarbi.
11
Zibens aizsargzonas noteikanu apgrtina vairkas problmas. Pirmkrt,

laikietilpg zibensizldes procesu ptana. To ptanai prsvar izmanto specilus
augstsprieguma impulsu modeus, tomr to izmri ir prk mazi, lai izskaidrotu btiskas
zibensizldes procesu nianses, kas ir tiei saisttas ar zibens aizsargzonas lieluma noteikanu.
Otra problma ir zibens aizsargzonas varbtiskais raksturs. Ir pierdts, ka zibens visbiek
trpa augstk esoajos objektos, neskatoties uz to 6.4. sada ir doti neskaitmi gadjumi, kas
liek apaubt o piemu. Tomr lielk problma ir zibens aizsargzonas aplses metodes
izvle, kurai maistra darb veltta vesela nodaa.
Pirms vienotas zibensaizsardzbu un prspriegumaizsardzbu ietveroas standartu
paketes IEC 62305 izstrdes, nebija vienota zibens aizsargzonas noteikanas metodika.
Aplkotas Latvij ldz 2007. gadam spk eso PSRS normatva RD 34.21.122-87 un
daudzu valstu agrko nacionlo zibensaizsardzbas standartu pamat eso angu standarta BS
6651:1999 zibensaizsardzbas ietaiu prasbas un zibens aizsargzonas aplses metodes.
Lielk uzmanba veltta Latvij un vis Eiropas Savienb adaptt starptautisk
zibensaizsardzbas standarta LVS EN 62305-3, dotajm zibensuztvrju izvietojuma un
aizsargzonas aplses metodm: aizsarglea, aizsargtkla un zibenslodes metodei. o metou
aplses piemrs un ekonomiskais saldzinjums dots maistra darba 4. pielikum. Darba 7.3.
sadaa veltta Latvij ldz im nepaskattm, bet zintniskaj literatr plai apraksttajm t
saucamajm uzlabotajm zibens aizsargzonas noteikanas metodm. No zibenslodes
atvasints un uz elektroeometrisko modeli balstts zibens uztvrjvirsmas un zibenselipses
metodes, k ar uz lderu kustbas modeli balstt zibens uztvrjtilpuma metode.
Maistra darba pielikum bez aplses piemra, doti galvenie zibensaizsardzb
lietojamie termini, darb lietoto fiziklo lielumu skaidrojums un standarta LVS EN 62305-3
jaunkaj (2011. gada) versij dots zibensaizsardzbas sistm izmantojamo materilu un to
pieaujamo izmru tabulas.
12
1. ZIBENSAIZSARDZBAS IETAIU VSTURISK ATTSTBA

Msdienu zibensaizsardzbas sistmas attstba sks ar Bendaminu Franklinu
(Benjamin Franklin, 1706 - 1790), kur atklja, ka izldjot kondensatoru, tuvinot tam dzelzs
skrvi ar neasu galu, var radt 3 collu (7,62 cm) garu dzirksteli. Izmantojot asu adatu
kondensators izldjs bez dzirksteles 12 collu (30,48 cm) attlum. Franklins ar pirmo reizi
nodemonstrja, ka zibens ir elektriska izlde. emot vr os faktus, Franklins ierosinja
izmantot stieus ar smailiem galiem, lai neitraliztu ldius negaisa mkoos, ldzgi k ar
adatu izldjot kondensatoru [14].
1.1. Tradicionl zibensaizsardzbas sistma
Franklina ierosinjums ir ar kuvis par tradicionlo zibensaizsardzbas sistmu ar
ts galvenajm trs sastvdam: zibens prtraukanas ierci (uztvrjsistmu), zemtjsistmu
un vadtju starp zibens prtraukanas ierci un zemtjsistmu (novedjsistmu). Lai gan
Franklins kdaini ierosinja o sistmu izmantot zibensizldes novranai, tomr t tri
pierdja, ka efektvi novr zibensizldes radts briesmas [14].
1752. gada vasaras beigs vai ruden Filadelfijas akadmijai (Academy of
Philadelphia) (vlk Pensilvnijas Universitte (University of Pennsylvania)) un Pensilvnijas
tata valdbas kai (Pennsylvania State House) (vlk Neatkarbas mja (Independence Hall))
uzstdja pirmo zibensaizsardzbas sistmu. 1.1. att. redzams fragments no Neatkarbas mjas
zibensaizsardzbas sistmas [2, 7. lpp.].
1.1. att. Zibensaizsardzbas sistmas, kas uzstdta 1752. gad Neatkarbas mj, Filadelfij, fragments
13
Pirm novedjsistma bija dzelzs stieu veidota de, kur stiei sav starp bija
mehniski saistti vai sati (1.1. att.). Franklins gribja prliecinties vai zibensstrva tiem
plds pa izveidoto dzelzs stieu di un noteikt kda izmra vadtjus vajadztu izmantot [2,
8. lpp.].
Turpmkos gadus Franklins turpinja ievkt informciju par zibensizldi. Sama
ziojumus par zibens sprieniem ks ar ierkotu zibensaizsardzbu, vairkos gadjumos
uztvrjsistmas gals bija sakusis vai iztvaikojis, tomr visos ziojumos no Ziemeamerikas
tika apstiprints, ka ie sazemtie vadtji tiem pasarg kas no zibens briesmm. 1762.
gada janvr Franklins nostja uzlabotu dizainu ku zibensaizsardzbas sistmai, kur ieteica
lielus, trauda zibensuztvrjus - 5 ldz 6 pdas (1,52 ldz 1,83 m) garus stieus ar
noasintiem konusveida galiem. Vi teica, ka jebkurai mjai, kas augstka par ~100 pdm
(~30,5 m), jbt aprkotai ar zibensuztvrju katr kas gal, kas sav starp btu savienoti.
Visiem zibensnovedjiem jbt vismaz puscollu (12,7 mm) diametr, neprtrauktiem un
izvietotiem rpus kas (skotnji tos atva montt pa sienm ku iekpus). Jebkuriem
savienojumiem jbt salodtiem, lai nodrointu labu kontaktu. Zemtjstienim jbt no
dzelzs 1 collu (2,54 cm) diametr un iedztam zem 10 ldz 12 pdu (3,05 ldz 3,66 m)
dzium, un, ja iespjams, tad 10 pdu (3,05 m) attlum no kas pamatiem. Franklins ar
ierosinja zemtajstieus nokrsot, lai samazintu rsanu un savienot ar dens aku, ja tda
atrads tuvum. 1.2. attl redzama Franklina 1762. gad izveidot zibensaizsardzbas sistma
[2, 10. lpp.].
1.2. att. 18. gs. mja ar Franklina 1762. gada zibensaizsardzbas sistmu: a - stieveida zibensuztvrjs,
b - zibensnovedjvads
14
Msdiens lielk daa atzst, ka zibens lielkoties iesper zibensuztvrj, kas

zibensstrvu droi novada zem. Franklinam oti paveics, jo 1752. gad izstrdt
zibensaizsardzbas sistma bija paredzta mazm strvm no punktveida izldm, bet tiea
zibens spriena gadjum strva sasniedz vairkus desmitus kiloampru, kas ir pietiekoi, lai
radtu elektrisko loku starp nepilngiem mehniskiem savienojumiem. Siltums, ko izdala ie
elektriskie loki ir pietiekos, lai aizdedzintu viegli uzliesmojous priekmetus. Ttad
skotnj zibensaizsardzbas sistma vartu bt oti bstama. Tomr Franklina 1762. gad
izstrdt sistma ir izturjusi laika prbaudi un ir pamats vism msdienu zibensaizsardzbas
sistmm [2, 12. lpp.].
1.2. Netradicionls zibensaizsardzbas sistmas
Ir bijui daudzi minjumi uzlabot tradicionlo zibensaizsardzbas sistmu.
Netradicionls zibensaizsardzbas sistmas var iedalt divs grups - pirm piesaista zibeni,
radot spcgku pretlderi k apkrtjiem objektiem, bet otr cenas novrst zibens sprienu
aizsargjamaj k.
1.2.1. Aktv zibensaizsardzba

Aktvie
zibensuztvrji
(early
streamer
emission
ESE
devices)
no
tradicionlajiem zibensuztvrjiem atiras ar to, ka ir aprkoti ar ierci, kas veido pretlderi t

palielinot varbtbu, ka lejupzibens trps zibensuztvrjam (1.3. att. a). Raotji apgalvo, ka
aktv zibensuztvrja radtais pretlderis ir 50 ldz 100 m gar, un pietiek ar vienu kas centr
uzstdtu zibensuztvrju, lai nodrointu nepiecieamo aizsargzonu (1.3. att. b). Ir trs
galvenie aktv zibensuztvrja veidi:
1) radioaktvie vai jonizjoie;
2) dzirksteizldes;
3) lzera staru [16] [15].
Pirmo aktvo zibensuztvrju izgudroja ungru miis un fiziis Bella Scillards
(Bla Szilrd, 1884 - 1926) jau 1914. gad. Strdjot ar radioaktvm vielm, viam rads
ideja izmantot radioaktvo starojumu gaisa jonizcijai, t piesaistot zibeni zibensuztvrjam,
kas to novadtu tlk zem [17]. Msdiens radioaktvie zibensuztvrji ir aizliegti [15].
Aktv zibensuztvrja aizsargzonas rdiusu Rp (1.3. att. b) nosaka atbilstoi
Francijas aktvs zibensaizsardzbas standartam NFC 17-102 [18]. Jpiebilst, ka is standarts
neatbilst ne IEC, ne CENELEC publictajiem dokumentiem un standartiem.
15
1.3. att. Aktvais zibensuztvrjs: a - aktv zibensuztvrja saldzinjums ar tradicionlo (Franklina)

zibensuztvrju: 1 - aktvais zibensuztvrjs, 2 - tradicionlais zibensuztvrjs; b - aktv zibensuztvrja
aizsargzona
Neskaitmi izminjumi laboratorijs, dab un praks pierdjui, ka aktvs

zibensaizsardzbas ietaises nedarbojas t k apgalvo to raotji. Ts neatbilst EN 62305
standartiem, tpc tie neparedz aktvo zibensaizsardzbu [19]. Tomr, piemram, Vcijas
zibensaizsardzbas uzmumu asocicija (Verband Deutscher Blitzschutzfirmen) o ietaiu
izmantoanu neaizliedz, bet to aizsargzona tiek pieldzinta tradicionl zibensuztvrja
aizsargzonai atbilstoi standarta EN 62305-3 [6] prasbm [20].
1.2.2. Zibens novranas ietaises

Ir divu veidu zibens novranas ietaises. Pirms it k novr zibens sprienus
aizsargjamaj objekt, bet otrs ievrojami samazina zibensstrvas vrtbu [16].
Ierces, kuras novr zibens sprienus, it k izdala pozitvus ldius virs
aizsargjam objekta, t novrot zibens sprienus aizsargjam objekt. s ietaises ir
balsttas uz Franklina skotnjo ideju par zibens novranu, ts sastv no liela daudzuma
zibensuztvrju, zemtjsistmas un mazas pretestbas zibensnovedja. Zibens novranas
ietaises literatr dotas ar diviem nosaukumiem: izkliedes masva iekrta (dissipative array
system - DAS) un no 1990. gada ldia prvietoanas iekrta (charge transfer system - CTS)
[14][16].
Pusvadtju zibens novrsjs (semiconductor lightning eliminator - SLE) it k spj
samazint zibensstrvas vrtbu par 99%, t samazinot ts bstambu [16].
Ir bijui minjumi abas s ietaises iekaut zibensaizsardzbas standartos, tomr
to darbbas zintnisko pierdjumu trkumu d tas nav izdarts. Tpat ir vairki labi
dokumentti pierdjumi par o ietaiu nepilnbm [16].
16
2. ZIBENSAIZSARDZBAS NORMATVIE MATERILI

Zibensaizsardzbas prasbas Latvij nosaka, Latvijas bvnormatvs un Latvij
adapttie Eiropas standarti. Lai normatvu darbba btu efektva tai jveido hierarhiska
sistma un katrai izteiktajai domai ir jbalsts uz citu plaku domu. Tas nozm, ka neviens
no zemka lmea normatviem nedrkst bt pretrun ar attiecgu augstka lmea normatvu.
Standartu izstrde un publicana notiek 4 lmeos (2.1. att.):
1) starptautisk lmen - starptautisks standartizcijas organizcijas:
ISO Starptautisk Standartizcijas organizcija,
IEC Starptautisk Elektrotehnikas komisija,
ITU Starptautisk Telekomunikciju apvienba;
2) reionlaj lmen - Eiropas standartizcijas organizcijas:
CEN Eiropas Standartizcijas komiteja,
CENELEC Eiropas Elektrotehnikas standartizcijas komiteja,
ETSI Eiropas Telekomunikciju standartizcijas institts;
3) nacionlaj lmen - nacionl standartizcijas institcija:

- LVS
SIA
Standartizcijas,
akreditcijas
un
metroloijas
centrs
Standartizcijas birojs [21];

4) uzmumu lmen - dadu uzmu izstrdtie standarti, piemram, Latvenergo:
- LEK Latvijas Elektrotehnikas komisija.
Visprgie
Elektrotehnikas
Telekomunikciju
Starptautiskais
lmenis
Reionlais (Eiropas)
lmenis
Nacionlais (Latvijas)
lmenis
LATVIJAS REPUBLIKAS
SATIKSMES MINISTRIJA
Uzmumu lmenis
(piem. Latvenergo)
2.1. att. Standartizcijas lmei un struktra
17
2.1. Latvij piemrojamie zibensaizsardzbas standarti

Tpat k prjs ES valsts ar Latvij adapttajiem starptautiskajiem un ES
standartiem ir tikai rekomendjos statuss. Par obligti lietojamu adapttais standarts vai t
daa kst vien tad, ja tas noteikts ar kdu valsts likumdoanas aktu, piemram, Ministru
kabineta noteikumiem. Turklt, lai kdu starptautisko vai ES standartu noteiktu par obligti
ievrojamu, tam jbt pieejamam latvieu valod [10].
Ar 2012.gada 1.janvri LR MK 11.12.2007. noteikumi Nr. 866 [22], kur bija
minti obligti piemrojamie zibensaizsardzbas standarti ir zaudjui spku ar 28.06.2011.
MK noteikumiem Nr. 498 "Noteikumi par Latvijas bvnormatvu LBN 201-10 "Bvju
ugunsdroba"" [23], kur zibensaizsardzbas sadaa bija reducta ldz minimumam. Tpc ar
27.12.2011. MK noteikumiem Nr. 998 [24] zibensaizsardzba no LBN 201-07 "Bvju
ugunsdroba" tika prnesta uz LBN 261-07 "ku iekjo elektroinstalciju izbve". Jaunaj
bvnormatv vairs nav dots obligti piemrojamo standartu saraksts, bet gan LVS [21] dotais
piemrojamo standartu saraksts:
- LVS EN 62305-1:2011 Zibensaizsardzba. 1.daa: Visprgie principi (IEC 623051:2010, modificts);
- LVS EN 62305-2+AC:2007 Zibensaizsardzba. 2.daa: Risku novrtana [13]1;
- LVS EN 62305-3+AC:2008 Zibensaizsardzba. 3.daa: Aizsardzba pret bvju
bojjumiem un dzvbas briesmm [6];
- LVS EN 62305-4:2011 Zibensaizsardzba. 4. daa: Bvs ierkotas elektrisks un
elektronisks sistmas (IEC 62305-4:2010, modificts);
- LVS
EN
50164-1:2009
Zibensaizsardzbas
komponenti.
1.
daa:
Prasbas
savienotjkomponentiem;
- LVS EN 50164-2:2009 Zibensaizsardzbas komponenti. 2. daa: Prasbas strvas
vadtjiem un zemtjiem.
Piemrojamo standartu lietoana ir brvprtga. Tas nozm, ka raotjam vai
bvniekam vienmr ir rcbas brvba izvlties ar jebkuru citu tehnisku risinjumu, kur
nodrointu izstrdjuma atbilstbu Latvijas Republikas likumdoan noteiktajm btiskajm
prasbm.
Standarts LVS EN 62305-2 [13] ir noteikumos minto, nevis piemrojamo
standartu sarakst, jo LBN 261-07 [24] 41.3 punkt nordts, ka ''zibensaizsardzbu obligti
paredz sabiedriski nozmgs bvs. Prjos gadjumos zibensaizsardzbas ierkoanas
1
Notikumos minto standartu sarakst.
18
nepiecieambu nosaka, emot vr bves raksturlielumus un riska kritrijus, kas noteikti

piemrojam standart LVS EN 62305-2+AC:2007...". Tas nozm, ka LBN 261-07 [24]
vairum gadjumu ir noteikts kdas klases zibensaizsardzbas sistma paredzta atbilstoajai
kai, t apejot visai sareto zibensbojjuma riska aplses metodiku, kas dota standart [13].
2.2. Standartu LVS EN 62305-3:2008 un LVS EN 62305-3:2011 saldzinjums
Bvnormatva LBN 261-07 piemrojamo (minto) standartu sarakst esoie
standarti LVS EN 62305-2+AC:2007 [13] un LVS EN 62305-3+AC:2008 [6] obrd ir aizstti
ar jaunku versiju, atbilstoi ar un LVS EN 62305-2:2012 un LVS EN 62305-3:2011. Tpat ar
2012. gada 25. oktobri LVS EN 50164 srijas standarti tiek aizstti ar LVS EN 62561 srijas
standartiem.
Apskatsim standartu izmaiu ietekmi uz darb aplkojamo tmu - ku
zibensnovedja aizsargzona un ts aplses metodika. ie jautjumi aplkoti standart LVS EN
62305-3, saldzinot standarta 2011. gada un 2008. gada versiju novrotas btiskas izmaias
un ts ir sekojoas:
1) tiek pieemts, ka ar zibensuztvrjiem izmantojamo metla loku vai cauruu
minimlo biezumu nav iespjams novrst prkaranas problmas;
2) zibensaizsardzbas sistm izmantojamo materilu sarakst iekauts trauds ar
elektroltisku (galvanisku) vara prkljumu;
3) daiem zibensaizsardzbas sistmas vadtjiem ir nedaudz izmainti rsgriezumi;
4) savienoanas nolkos atdalos dzirkstespraugas tiek izmantotas metla ietaiss un
prspriegumaizsardzbas iercs iekj zibensaizsardzbas sistm;
5) atdaltjattluma novrtanai paredztas divas metodes - vienkrota un detalizta;
6) aizsargpaskumi pret dzvo btu traumjumu no pieskarsprieguma un soa sprieguma
tiek aplkoti ar kas iekpus;
7) pilnveidota
papildus
informcija
par
sprdzienbstams
bvs
ierkojamm
zibensaizsardzbas sistmm [25].

Novrots izmaias neietekm zibensnovedja aizsargzonu un ts aplses
metodiku, ldz ar to im nolkam var izmantot bvnormatva LBN 261-07 [24] piemrojamo
standartu sarakst doto standartu LVS EN 62305-3+AC:2008 versiju [6].
19
3. ZIBENSIZLDES FIZIKL BTBA UN PARAMETRI

Elektrisks izldes, kas rodas negaisa mkoos, vulknu izvirdumos, puteku un
sniega vtrs parasti sauc par zibensizldi. aj darb aplkota tikai zibensizlde, kas rodas
negaisa mkoos, jo prjs zibensizldes notiek saldzinoi retk.
Negaiss rodas, kad siltas gaisa masas ar lielu mitruma koncentrciju tiek paceltas
lielos augstumos. Silto gaisa masu pacelans var notikt dadu iemeslu d. Karsts diens
intensva insolcija uzkars zemi, kas sasilda zemk esoos gaisa slus un liek tiem celties
augup. Frontlais negaiss rodas, kad auksts frontes ietekm auksts gaisa masas nokst
zem siltajm, liekot tm pacelties. Fiziklo procesu ietekm palielins gaisa masu vertiklais
paclums, kas veido augup vrstus kanlus ar vertiklo trumu ldz pat 100 km/h, t radot
lielus gubu mkous ar augstumu 5 12 km un diametru 5 10 km. Elektrisko ldiu
atdalans procesu rezultt mkoos esoie dens pilieni un ledus kristlii tiek uzldti.
Pozitvi ldts daias uzkrjas augj da, bet negatvi ldts daias negaisa mkoa
lejas da. Kad negaisa mkon ldiu blvums rada pietiekou elektrisk lauka intensitti
(vairki 100 kV/m), rodas pirmldera (pirmlderu) izlde, kas ierosina zibensizldi [1, 14.
lpp.].
Zibensizldi var iedalt trs tipos (3.1. att.):
1) iekmkoa izlde izlde starp vien mkon esoiem pozitvajiem un negatvajiem
ldiiem;
2) starpmkou izlde izlde starp blakus mkoos esoajiem ldiiem;
3) izlde uz zemi izlde starp mkon un uz zemes esoajiem ldiiem.
3.1. att. Zibensizldes tipi: a iekmkoa izlde, b starpmkou izlde, c izlde uz zemi
Iekmkoa (starpmkou) zibensizldes rezultt notiek ldiu neitralizcija

starp mkoa (mkou) pozitvajiem un negatvajiem ldiiem. aj gadjum nenotiek ties
20
zibens spriens objektiem uz zemes, tomr zibensizldes elektromagntiskais impulss

(LEMP2) btu jem vr, jo tas var apdraudt elektrisks un elektronisks sistmas [1, 14.
lpp.].
3.1. Zibensizlde uz zemi
Zibensizldes uz zemi rezultt notiek ldiu neitralizcija starp mkoa ldiu
un ldiu uz zemes. Pastv divu veidu zibei:
- lejupzibei (izlde no mkoa uz zemi);
- augupzibei (izlde no zemes uz mkoni) [1, 15. lpp.].
3.1.1. Lejupzibens
veida zibensizldes parasti notiek ldzenos apvidos un zemu ku vai bvju
tuvum. Lejupzibeus var atpazt pc to sazarojuma, kas ir vrsts lejup virzien uz zemi.
Pirmlderim no mkoa var bt gan pozitva, gan negatva polaritte (3.2. att.). Zibensizldes
polarittes attiecba ir aptuveni 90% negatva izlde un 10% pozitva. attiecba var
mainties atkarb no eogrfisks atraans vietas [1, 15. lpp.].
3.2. att. Lejupzibens: a negatvas polarittes pirmlderis, b pozitvas polarittes pirmlderis
Pirmlderis tuvojas zemei ar vairkiem rvieniem, kuru trums ir aptuveni 300

km/h un garums dai desmiti metru. Laika intervls starp iem rvieniem ir dai desmiti
mikrosekunu. Kad pirmlderis ir pietuvojies zemei (dai simti ldz desmiti metri), tas rada
stipru elektrisko lauku starp sazemtiem objektiem un pirmlderi. Elektrisk lauka intensitte
ir pietiekoi liela, lai ie objekti pai sktu izldi, kas virzta pirmldera virzien. s izldes
2
Abreviatra no angu lightning electromagnetic pulse.
21
sauc par pretlderiem. Kad kds no pretlderiem saskaras ar pirmlderi, skas galven
zibensizlde3 [1, 15. lpp.].
Brd, kad notiek saskare, nosldzas de mkoniszeme un pirmldera
strvvadoaj kanl sk plst strva. strva uzkars kanlu ldz vairkiem desmitiem
tkstoiem Kelvinu, kas liek im kanlam spdt. o procesu sauc par galveno zibensizldi.
Strvu, kas plst zibensizldes laik sauc par zibensstrvu. Parasti tie ir strvas impulsi
(zibensstrvas impulss), kas neprsniedz daus simtus mikrosekunu, atsevios gadjumos
strva nenokrt ldz nulles vrtbai, bet turpina plst ar mazku vrtbu vairkus simtus
milisekunu. das ilgstoas strvas sauc par zibensizldes ilgstrvm [2, 16. lpp.].
Zibensizldes pirmai impulsstrvai var sekot vairkas zibensizldes sekojos
impulsstrvas pa to pau zibens kanlu. Aptuveni 3/4 no negatvas polarittes lejupzibeiem ir
ar vairkkrtgu zibensizldi, t.i. satur vairk k vienu zibensizldi, bet pozitvas polarittes
tiei pretji, prsvar ir tikai viena zibensizlde [4].
3.1.2. Augupzibens
veida zibensizldes notiek viets, kur ir oti augsti objekti, piemram, radio
masti, telekomunikciju tori, zvanu tori vai kalnu virsotns. Zibensizldes laik to
sazarojums vrsts augup, debesu virzien.
Augupzibeu gadjum nepiecieam elektrisk lauka intensitte, lai rastos
pirmlderis, netiek sasniegta mkoos, bet gan augsta objekta smail, no kurienes tas virzs
pret mkoiem. Tpat k lejupzibei, ar augupzibei var bt gan pozitvas, gan negatvas
polarittes (3.3. att.) [1, 15., 16. lpp.].
3.3. att. Augupzibens: a negatvas polarittes pirmlderis, b pozitvas polarittes pirmlderis
Dakrt to literatr dv par atpakaizldi no angu return stroke.
22
3.2. Zibensstrvas sastvdaas

Atkarb no zibensizldes veida, t sastv no vienas vai vairkm dam, kas var
atirties pc ilguma: impulsstrvas (mazk par 2 ms) un ilgstrvas (vairk par 2 ms). Vl
raksturgas zibensstrvas daas atirbas ir to polaritte (pozitva vai negatva) un to secba
zibensizldes laik (pirm impulsstrva, sekojo impulsstrva, ilgstrva, prkljizldes
impulsi). Lejupzibeu zibensstrvas iespjams sastvdaas attlotas 3.4. attl un
augupzibeu 3.5. attl [1, 16., 17. lpp.].
3.4. att. Lejupzibeu iespjams sastvdaas
3.5. att. Augupzibeu iespjams sastvdaas
23
Skk apskatti zibensizldes impulsstrvas (3.6. att.) un ilgstrvas (3.7. att.)

raksturlielumi [3, 533. lpp.].
3.6. att. Zibensizldes impulsstrvas raksturlielumi: T1 zibensstrvas impulsa kpumlaiks, T2

zibensstrvas impulsa ilgums, I zibensstrvas impulsa maksimumvrtba, O1 zibensstrvas impulsa
aplses skums, t - laika pieaugums, i - strvas pieaugums
3.7. att. Zibensizldes ilgstrvas raksturlielumi: QLong zibensizldes ilgstrvas ldi, TLong
zibensizldes ilgstrvas ilgums
3.3. Zibensstrvu raksturojoie parametri

Mrjumi rda, ka augupzibens zibensstrvu raksturojoie parametri neprsniedz
lejupzibens parametrus. Td pieem, ka augupzibeu zibensstrvas raksturlielumu
skaitlisks vrtbas iekaujas maksimlajs vrtbs, kas noteiktas lejupzibeiem standart
LVS EN 62305-1 [5]. etri svargkie zibensstrvu raksturojoie parametri:
- zibensstrvas impulsa maksimumvrtba I;
- zibensstrvas impulsa vidjais stvums di/dt;
- zibens ldi Q;
- zibensstrvas patenerija W/R [2, 5., 6. lpp.].
24
3.3.1. Zibensstrvas impulsa maksimumvrtba

Zibensstrvas maksimumvrtba galvenokrt rada sprieguma kritumu omiskas
pretestbas vadtjos, piemram, zemjuma pretestb. Tieas zibensizldes rezultt
sazemtos objektos rodas prspriegums, kas var sasniegt vairkus simtus kilovoltu. is lielais
prspriegums var caursist vadtju izolciju gan uz zemi, gan sav starp [3, 497. lpp.].
Zibensstrva ir slodzes neatkarga strva, t.i. zibensizldi var uzskatt par gandrz
idelu strvas avotu. Ja slodzes neatkarga aktv strva plst caur strvu vadom dam, tad
U IR
t o dau pretestb rada sprieguma kritumu, ko vienkrkaj gadjum raksturo izteiksme
kur U sprieguma kritums;
(3.1)
I strva, kas plst caur vadtju;

R vadtja omisk pretestba [1, 18. lpp.].
Strva homogen vid rada strvas izpldes zonu jeb potencilzemi (3.8. att.), kas
rodas ar zibensizldes uz zemi laik. Ja dzvas btnes (cilvki vai dzvnieki) prvietojas aj
zon, tad starp kju pielikanas punktiem rodas noteikta potencilu starpba, ko sauc par soa
spriegumu, kura rezultt caur cilvku var plst traumjoa strva. Jo lielka ir zemes
vadtspja, jo strvas izpldes zona ir lzenka un soa sprieguma radts briesmas samazins
[1, 18. lpp.].
3.8. att. Zibensizldes uz zemi strvas izpldes zona: potencils, r attlums no zibensizldes vietas
Ja zibens trpa k, kas ir aprkota ar zibensaizsardzbu, tad zibensstrva aizplst

pa kas zemjuma sistmu un rada taj sprieguma kritumu, izraisot potencilu starpbu starp
ku un strvu vadoajm iekrtm. iemesla d visas strvu vados daas, kas atrodas k
ir jsavieno ar potencilu izldzinanas kopni, lai izslgtu traumjo sprieguma risku [1, 18,
19. lpp.].
25
3.3.2. Zibensstrvas impulsa vidjais stvums

Zibensstrvas impulsa vidjais stvums ir zibensstrvas izmaias trums
zibensstrvas impulsa kpumlaik T1 un tas nosaka induct sprieguma amplitdu (3.9. att.).
is spriegums tiek inducts viss elektriskajs ds, kas atrodas tuvum vadtjiem caur
kuriem plst zibensstrva. Induct taisnstrvia sprieguma vrtbu vadtj nosaka pc
izteiksmes
kur M mijinduktivitte;
U M
i
,
t
(3.2)
zibensstrvas stvums [1, 19. lpp.].
3.9. att. Zibensstrvas inductais taisnstrvia spriegums
K 3.2. sada tika aprakstts, zibensstrva var sastvt no vairkm dam.

Sekojos impulsstrvas izpldes zona ir stvka k pirmajam zibensstrvas impulsam, kas
skaidrojams ar to, ka ts izmanto jau esou strvu vadou kanlu. iemesla d induct
sprieguma novrtanai apskata sekojoo impulsstrvu stvumu [1, 19., 20. lpp.].
is ir parametrs, kas rada vislielks problmas zibensaizsardzb. Tiea zibens
spriena gadjum zibensstrvas stvums i/t var sasniegt 100 200 kA/s [3, 497. lpp.].
3.3.3. Zibens ldi

Zibens ldi izraisa metla konstrukciju uzkaranu un pat izkuanu. Tas ir
atkargs gan no zibensstrvas veida, gan no ts planas laika un to aprina pc izteiksmes
Q
idt.
(3.3)
Zibensstrvas ldi nosaka atdoto enerijas daudzumu zibensizldes punkt un

prjs viets, kur t ir elektrisk loka veid. Enerijas daudzumu aprina pc formulas
26
kur Q zibensstrvas ldi;
W QUA.K ,
(3.4)
UA.K anoda/katoda sprieguma kritums; parasti dai desmiti volti.

Ttad notiekot zibensizldei var tikt bojtas ar zibensaizsardzbas ietaiu sastvdaas.
Zibens ldi uzliek ar ievrojamu slodzi iercm ar dzirkstespraugu, piemram, izldiem
[1, 20. lpp.].
Pc izteiksmes (3.3) var aprint gan zibensstrvas impulsa ldiu Qshort, gan
zibensizldes ilgstrvas ldiu Qlong. Lielkus bojjumus nodara elektriskais loks, kas plst
ilgku laiku, ttad zibensizldes ilgstrvas ldi Qlong. Turklt materiliem ar sliktku
vadtspju izkaustais laukums bs lielks k materiliem ar labku vadtspju [2, 275. lpp.].
3.3.4. Zibensstrvas patenerija

Zibensstrvas patenerija W/R ir potencilais enerijas daudzums, kas izkliedts
elektrisks pretestbas vienb zibensstrvas planas laik. Izkliedtais enerijas daudzums ir
zibensstrvas kvadrta integrlis, kas noteikts s strvas planas laik:
W/R
(3.5)
patenerija ir btisks lielums, ja runa ir par temperatras pieaugumu vadtjos, kamr caur
tiem plst zibensstrva. Zibensstrvas patenerijas iedarbe uz vadtju attlota 3.10.att. [1,
21.lpp.]
3.10. att. Zibensstrvas patenerijas iedarbe uz vadtju strvas planas laik
Zibensstrvas patenerija ir svargs lielums izvloties materilu un rsgriezumu

zibensaizsardzbas sastvdam, kas pakautas tieai zibensstrvas iedarbei. Temperatras
pieaugums vadtj var radt sprdzienbstambu viets ar viegli uzliesmojoiem materiliem
vai tvaikiem. Mazka rsgriezuma vadtji var ar izkust zibensstrvas izraists
temperatras ietekm. Materili ar mazu vadtspju, piemram, koks strauja temperatras
pieauguma ietekm var sasprgt vai aizdegties [2, 275. lpp.].
27
4. ZIBENSIZLDES BSTAM IEDARBE

Zibensizlde ir viena no iespaidgkajm un spcgkajm dabas pardbm, ko
cilvce ir pieredzjusi. T ir neticami skaista, tomr oti bstama. Katru gadu vis pasaul
notiek aptuveni 3 miljardi zibensizldes no kurm aptuveni 10-20 % (tropu reionos) un 50 %
(mrenos reionos) ir uz zemi, bet prjs izlde mkoos [2, 901. lpp.].
Zibensizlde bv vai ts tuvum ir bstama cilvkiem, pam bvm, to
instalcijm un elektroiekrtm, k ar komunikciju lnijm.
4.1. Zibensizldes primr iedarbe
Standart LVS EN 62305-3 [6] noteiktas prasbas bves aizsardzbai pret
fiziskiem bojjumiem un aizsardzbai pret dzvo btu traumjumu no bstamiem
pieskarspriegumiem un soa spriegumiem bv vai rpus ts, jeb aizsardzbai pret primro
zibensizldes iedarbi.
Zibensizldes primr iedarbe rodas no tiea zibens spriena objekt un to var
iedalt sekojoi:
- termisk iedarbe;
- elektrodinamisk iedarbe;
- misk iedarbe;
- mehnisk iedarbe;
- psihofizioloisk iedarbe jeb dzvo btu traumjums (sk. 4.4. sadau).
4.1.1. Termisk iedarbe

Tiea zibens spriena rezultt pa objekta strvu vadoajiem elementiem sk plst
zibensstrva. Uz objektu termiski iedarbojas zibensstrvas ldi un patenerija. Termisk
iedarbe ir visbstamk viets, kur zibens saskaras ar degoiem materiliem, turklt lielka
iespjamba, ka var rasties ugunsgrks ir zibensizldes ilgstrvas planas laik. Metla
konstrukcijs izkaustie robi, vai plksns izdedzintie caurumi parasti ir vienda izmra (sk.
4.1. att.) un tie btiski neietekm o konstrukciju mehnisko izturbu. Parasti bstamba rodas,
izkusuajam metlam saskaroties ar viegli uzliesmojou vai sprdzienbstamu materilu vai
gzi, turklt ar metla virsma var uzkarst ldz 7001000 C, kas ir pietiekoi uguns vai
sprdziena ierosinanai [7, 13. lpp.].
28
4.1. att. Zibensizldes ilgstrvas izkausti caurumi dadu metlu plksns
Termiski bojjumi vadtjos notiek reti, parasti neliels antens vai detektoros, kas
uzstdti uz kas rjs sienas. Negadjumi biek notiek zibensstrvai plstot cauri
skrvtiem vai kniedtiem savienojumiem, jo da tipa savienojumiem ir liela prejas
pretestba, kas var izraist to prkaranu. T rezultt savienojums kst vagks un samazins
t mehnisk izturba. Kustgie savienojumi (viras, gulti, u.c.) ir pakauti ldzgiem
bojjumiem. Sldoie kontakti prkarstot var deformties vai pat sametinties, kas apgrtina
to kustbu [7, 14. lpp.].
Termisk enerija, ko saem vadtjs ir zibensstrvas kvadrta integrlis, kas
noteikts s strvas planas laik un reizints ar vadtja pretestbu jeb vadtja pretestba
reizinta ar zibensstrvas pateneriju:
kur R vadtja pretestba;
W R
i dt
R W/R,
(4.1)
W/R zibensstrvas patenerija.

No izteiksmes (4.1) redzams, ka atdots termisks enerijas daudzums ir atkargs,
no zibensstrvas planas laika. iemesla d, zibensizldes impulsstrvas reti izraisa kuanu
vadtjos, izmums ir elektrokabeu svina apvalki, kas vartu tikt bojti, svina zems kuanas
temperatras d [2, 725. lpp.].
4.1.2. Elektrodinamisk iedarbe

Ja vadtjs, kur plst strva (zibensstrva), atrodas magntiskaj lauk, tad uz o
vadtju darbojas mehniskais spks. Vairku strvas vadu sistm jebkur no vadtjiem
atrodas prjo vadtju radt magntisk lauk, un starp vadtjiem darbojas mintie
mijiedarbbas spki, ko sauc par elektrodinamiskajiem spkiem. Ja atsevis vadtjs veido
noslgtu kontru vai ir saliekts, tad uz to ar darbojas ie spki, jo daa vadtja atrodas t paa
vadtja citu dau radt magntiskaj lauk [8, 69. lpp.].
29
Parallos vadtjos ar garumu l un savstarpjo attlumu d , plstot zibensstrvai,

(
2"
darbojas elektrodinamiskie spki
F(t
10%&
kur 0 = 410-7 H/m magntisk konstante;
(4.2)
i zibensstrva;
l parall vadtja garums;
d
attlums starp vadtjiem [1, 22. lpp.].

Ja strvu virzieni vadtjos ir viendi, vadtji pievelkas, ja pretji atgras.
Kontros vai viets, kur vadtjs saliekts elektrodinamiskie spki vrsti uz rpusi. No 4.2. att.
redzams, ka elektrodinamiskie spki cenas iztaisnot lkumus un cilpas vadtj. Tpat ie
spki var bojt izolciju starp vadtjiem [2, 726. lpp.].
4.2. att. Elektrodinamisko spku virzieni divu dadi novietotu vadtju gadjum
Elektrodinamisko spku sekas no zibensstrvas reti ir bstamas, jo mehnisk

iedarbe uz metla konstrukcijm nav jtama pie impulsstrvas s planas laika un ilgstrvas
saldzinoi mazs amplitdas. Tomr vairkkrt ir novrots, ka zibensstrvas radto spku
ietekm saaurins plnas metla caurules, kas saliec no tm veidotos stieus un deform to
virsmas [7, 14. lpp.].
4.1.3. misk iedarbe

Zibens misk iedarbe ir saistta ar vielu iztvaikoanu karstuma ietekm.
Jpiebilst, ka miskai iedarbei ir sekundra loma iespjamiem apdraudjumiem, jo t tikai
ierosina kdu citu iedarbi.
Neviendabgi strvu nevadoi materili, piemram, koks vai ieeu mris,
zibensstrvai plstot cauri pamatgi sakarst. dens pilieni, kas atrodas aj materil
momentni iztvaiko, k rezultt pieaug spiediens, kas izraisa o materilu saplanu.
30
pardba biek notiek viets, kur uzkrjas mitrums (plaiss, dobumos, savienojumos, u.c.) un
viets, kur savienojas materili ar lielu un mazu vadtspju [2, 725. lpp.].
Tpat var piemint metla tvaikus, kas var rasties zibens ldia izraistajos metla
dau kuanas procesos. ie tvaiki var bt kaitgi cilvka veselbai, piemram, hroma tvaika.
4.1.4. Mehnisk iedarbe

Iepriek jau tika piemints, ka zibensizldes izraistie elektrodinamiskie un
miskie procesi var novest pie bstamas mehnisks iedarbes. Zibens mehnisko iedarbi biei
saista ar elektrohidraulisko efektu.
Ja zibensizlde notiek zem dens, tad ap zibens elektrisk loka kanlu izveidojas
triecienvilnis. o pardbu sauc par elektrohidraulisko efektu. Triecienvilnis izplats ar
virsskaas trumu koncentriski ap zibensizldes kanlu, t das mikrosekunds izpleot
kanlu no nulles ldz daiem milimetriem. Rezultt rodas triecienvilnis (4.3. att. b) [9].
Stipra lietus laik, dens notekas nespj uz jumta sakrjuos deni pilngi novadt.
iemesla d km ar plakanu jumtu elektrohidraulisk efekta d var rasties ievrojami
bojjumi (4.3. att. a) [9].
a
b
1
2
4.3. att. Elektrohidrauliskais efekts: a - papra rpncas jumts pc tiea zibens spriena (Austrija), b shematisks zmjums: 1 - zibens, 2 - uz jumta esoais dens, 3 - triecienvilnis ap zibens elektrisk loka
kanlu
4.2. Zibensizldes sekundr iedarbe

Zibensizldes sekundr iedarbe var rasties gan no tiea, gan netiea zibens
spriena un t izpauas k zibensizldes radti prspriegumi, kuru raanos var iedalt sekojoi:
- elektromagntisk indukcija;
- elektrostatisk indukcija;
31
- tiea zibens spriena radts prspriegums;

- augsta potencila "ieneana" k.
Sekundrs iedarbes radtie zaudjumi pai izteikti pieaugui pagju gadsimta
nogal un gadsimta aizvadtajos gados. To noteicis straujais elektronisko ieru kopj
skaita un lietoanas jomu palielinjums un pusvadtjieru un mikroelektronikas ievieana
(4.4. att. a). Mikroelektronikas iekrtm pat 10 - 100 V liels prspriegums var bt bstams [7,
17. lpp.] [10] [11].
4.4. att. Sekundrs iedarbes radtie zaudjumi: a - prspriegumaizsardzbas nozmes grafiska

interpretcija, b - bvs radto bojjumu cloi Vcij 2008. gad (apdrointju statistika)
Vcijas apdrointju statistika 2008. gad (4.4. att. b) apliecina, gandrz 70% no
bvs radto bojjumu cloiem ir zibensizlde, pai ts izraistie prspriegumi. Ar Latvij
pieaug zibensizldes izraisto bojjumu skaits [10] [11].
Prasbas aizsardzbai pret zibensizldes radto elektromagntisko impulsu (LEMP)
un prspriegumu dotas standart LVS EN 62305-4 [12]. Jpiezm, ka LEMP apdraud
elektroiekrtas 2 km rdius no zibensizldes vietas (4.5. att.) [2, 356. lpp.].
4.5. att. Elektromagntisk impulsa (LEMP) bstamba 2 km rdius
32
4.2.1. Elektromagntisk indukcija

Elektromagntisk lauka inductais prspriegums ir visbiek sastopam un
bstamk zibensizldes iedarbe modernajm elektroiekrtm un elektriskajm dm.
Zibensizldes impulsstrva rada laik maingu magntisko lauku, kas, eot metla
priekmetus (cauruvadus, elektriskos vadus, metla konstrukcijas u.c.), induc tajos EDS.
Tas savukrt noslgtos kontros rada strvu, bet uz nenoslgtu kontru galiem spriegumu
(4.6. att.) [7, 17. lpp.] [8, 363. lpp.].
4.6. att. Inductais prspriegums metla kontr: I - zibensizldes impulsstrva, r1 - kontra tuvks
malas attlums no vadtja, r2 - kontra tlks malas attlums no vadtja, h - kontra augstums, gaisa sprauga
Kontr inductais EDS
'(
kur magntisk plsma;
+(
/0 +
-.
2,
2"
/0
(4.3)
0 = 410-7 H/m magntisk konstante;

Ai zibensstrvas impulsa stvums;
h kontra augstums;
r1 kontra attlums no vadtaj, kur plst zibensstrva;
d = r2 - r1 kontra platums [7, 270. lpp.].
Ja starp atseviiem kontra posmiem ir slikts kontakts vai izveidojusies gaisa
sprauga (4.6. att.), var rasties dzirksteoana, kas var izraist eksploziju sprdzienbstams
telps. Slikts kontakts var rasties metlam sarsjot, nekvalitatva metinjuma vai
nepiemrota savienojo stiprinjuma d. k jebkur metla priekmets (uz grdas
novietotas metla kpnes, pret sienu atslietas metla caurules u.tml.) var kalpot k kontrs,
kur inducjas EDS. diem ikdieniiem kontriem kontakta laukumi ir oti mazi, ldz ar to
dzirksteoanas iespjamba ir oti augsta [7, 271. lpp.].
33
4.2.2. Elektrostatisk indukcija

Bendamins Franklins "pa eksperimenta" laik sajuta elektrostatisks indukcija
iedarbi, kad negaisa laik pietuvinja pirkstu gais paceltam vadam. Negaisa mkon esoais
elektriskais lauks uzldja vadu, kura ldi bija pietiekos, lai caursistu gaisa spraugu starp
vadu un izgudrotja pirkstu, kur novadja ldiu caur ermeni uz zemi [7, 18. lpp.].
Zem negaisa mkoa zem un virszemes objektos sakrjas elektriskie ldii, kas
pc lieluma ir viendi ar zibens ldiu, bet pretji pc zmes. Izldes laik tuvum esoajs
metla konstrukcijs (metla jumti, cauruvadi, ku metla karkasi u.c.) notiek tik strauja o
ldiu izmaia (noplana zem), ka starp mintajm metla konstrukcijm un zemi
potencilu starpba var sasniegt vairkus desmitus kilovoltu, caursitot centimetriem platas
dzirkstestarpas. Lai novrstu du dzirksteu raanos, jveic paskumi potencila
samazinanai starp zemtjiem un prjm bves dam [8, 363.,364. lpp.].
4.2.3. Tiea zibens spriena radts prspriegums

Zibensstrva tiea zibens spriena gadjum, rada bstamu prspriegumu kas
das, kas pievienotas zemjumietaisei. Sprieguma pieaugums zemjumietais ir bstams ar
k esom elektroiekrtm. Piemr (4.7. att.) ir redzams, ka darba neitrle atrodas rpus
zibensstrvas izpldes zonas, tas nozm, ka ts potencils nav viends ar kas zemjuma
potencilu. Piemr doto potencilu starpbu aprinam pc izteiksmes (3.1.) un t ir U = IRZ
= 10010 = 1000 kV. ds prspriegums var caursist kas elektroinstalcijas izolciju, k ar
PEN
L3
L2
L1
sabojt tai pievienots elektroiekrtas [1, 19. lpp.].
4.7. att. Tiea zibens spriena radta prsprieguma bstamba elektroiekrtm: I zibensizldes
impulsstrvas maksimumvrtba, RB apakstacijas transformatora zemjuma pretestba, RZ kas
zemjuma pretestba, UZ sprieguma kritums kas zemjumietais
34
4.2.4. Augsta potencila "ieneana" k

Augsta potencila "ieneana" var notikt zibensstrvai plstot pa aizsargjamai
kai pievadtajm virszemes vai pazemes komunikcijm, ja ts ir savienotas ar kas
zemjumietaisi (4.8. att.). situcija ir ldzga k tiea zibens spriena gadjum, kad var tik
caursista instalcijas izolcija un sabojtas elektroiekrtas. Gadjumos, kad pievadt
komunikcija nav savienota ar aizsargjams kas zemjumietaisi, rodas potencilu starpba,
kas var izraist dzirkstecaursiti starp pievadto komunikciju un tuvum esou sazemtu
metla konstrukciju. Dzirksteoana ir bstama sprdzienbstams telps. Lai novrstu
dzirkstecaursiti visas pievadts komunikcijas un metla konstrukcijas jsavieno ar kas
zemjumietaisi, t izldzinot potencilus [7, 19.,20. lpp.].
4.8. att. Augsta potencila "ieneana" k
Ties zibens spriens pazemes komunikcijs ir rets gadjums, jo pirmlderis

nevar sajust to esambu. Zibensstrva ldz pazemes komunikcijai nokst pa dzirkstekanlu,
kas iet pa zemes virsu. Parasti kanla garums ir vairki desmiti metri, labi vado augsn
pat dai simti metri. T pdas ir viegli pamanmas, jo tas aiz sevis augsn atstj nelielu
traneju. kanla saskare ar pazemes komunikciju ir tikai apstku sakritba, kuru var
veicint, piemram, tuvum esoie koki [7, 274. lpp.].
4.3. Bvju bojjumi un zaudjumi
Galvenais bojjumu clonis ir zibensstrva. Atkarb no zibensizldes punkta
atraans vietas standart LVS EN 62305-2 [13] tiek izirti bojjumu cloi, bojjumu veidi
un zaudjumu tipi (sk. 4.1. tabulu).
Bojjumu cloi:
- S1: zibens sprieni bv;
- S2: zibens sprieni bves tuvum;
- S3: zibens sprieni komunikciju lnij;
- S4: zibens sprieni komunikciju lnijas tuvum.
35
Bojjumu veidi:
- D1: dzvo btu traumjums no soa sprieguma un pieskarsprieguma;
- D2: fizisks bojjums (ugunsgrks, sprdziens, mehniski un miski bojjumi);
- D3: elektrisko un elektronisko sistmu atteice.
Zaudjumu tipi:
- L1: cilvku dzvbas zaudjums;
- L2: sabiedrisko pakalpojumu zaudjums;
- L3: kultras vrtbu zaudjums;
- L4: saimniecisko vrtbu zaudjums.
4.1. tabula
Bojjumu cloi, veidi un zaudjumu tipi atkarb no zibensizldes punkta
Bve
Zibensizldes punkts
Bojjuma
Bojjuma
Zaudjuma
Bojjuma
Zaudjuma
clonis
veids
tips
veids
tips
D1
L1, L42)
D2
L1, L2, L3, L4
D2
L2, L4
D3
L11), L2, L4
D3
L2, L4
D3
L11), L2, L4
D1
L1, L42)
D2
L1, L2, L3, L4
D2
L2, L4
D3
L11), L2, L4
D3
L2, L4
D3
L11), L2, L4
D3
L2, L4
S1
S2
S3
S4
1)
Tikai sprdzienbstamm bvm un slimncm vai citm bvm, kur iekjo sistmu atteice izraisa
tltju cilvku dzvbas apdraudjumu.

2)
Komunikciju lnija
Tikai tiem paumiem, kuros var iet boj dzvnieki.
36
4.4. Dzvo btu traumjums

Cilvks ir tds pats zibensizldes objekts k jebkur cits, piemram, koks vai
stabs, tikai daudz sks. Zibensuztveres rdiuss cilvkam ir mazs 5-6m un laukums mazks
par 10-4 km2. Ja cilvks viens pats nosttos lauka vid, tad ties zibens spriens notiktu tikai
pc 3-4 tkstoiem gadu. Tomr zibensizldes traumto cilvku skaits ir oti liels, bet tam nav
nekda sakara ar tieo zibensizldi. Liela daa traumu rodas slpjoties no lietus zem kokiem,
kas biei vien atrodas klaj lauk. Koks ir aptuveni 10 reizes augstks par cilvku un zibens
tam iesper tam 100 reizes biek. Zibenim trpot kok, cilvks atrodoties t tuvum ir
pakauts briesmm, ko rada zibensstrvas izpldes zona (sk. sadau 3.4.1.) [7, 12. lpp.].
4.4.1. Pieskarspriegums un soa spriegums

Ir situcijas, kad pieskarspriegums un soa spriegums var bt bstams rpus km
pat tad, ja to zibensaizsardzbas sistma ir ierkota atbilstoi standart LVS EN 62305-3 [6]
noteiktajm prasbm. s situcijas ir, piemram, ku, kur apgrozs daudz cilvku (tetri,
iepirkans
centri
u.c.),
ieejas
vai
nojumes
ar
tuvum
esoiem
nenosegtiem
zibensnovedjvadiem [1, 140. lpp.].

Pieskarspriegums ir spriegums starp zemto ietaisi un zemes punktu, kur stvot
cilvks var pieskarties zemtajai ietaisei (4.9. att.). Traumjo strva plst caur cilvka
ermeni pa di roka-kja [1, 141. lpp].
Standart LVS EN
62305-3 [6] noteiktie nosacjumi, lai samazintu
pieskarsprieguma apdraudjumu ldz pieaujamam lmenim:

- varbtba, ka cilvki atradsies rpus bves tuvu zibensnovedjvadiem, ir maza vai ar
viu uzturans ilgums o vadu tuvum ir mazs;
- dabgie zibensnovedjvadi sastv no vairkm bves karkasa apjomgm metla
konstrukcijm vai dzelzsbetona balstiem, kuros ir nodrointa to elektrisk vadtspja;
- zemes virskrtas patnj pretestba 3 m rdius ap zibensnovedjvadu nedrkst bt
mazka par 5000 m (lai samazintu apdraudjumu ldz pieaujamam lmenim parasti
pietiek ar 5 cm biezu asfalta vai 15 cm biezu akmens embu slni).
Ja neizpilds neviens no iem nosacjumiem, aizsardzbai pret cilvku traumjumu no
pieskarsprieguma jlieto di aizsargpaskumi:
- zibensnovedjvadi jprklj ar izoltjmaterilu, piemram, 3 mm biezu rssaiu
polietilnu, kas iztur 100 kV 1,2/50 s formas impulsspriegumu;
37
- jierko fiziski noogojumi un/vai brdinjuma zmes, kas samazina pieskarans

iespjambu zibensnovedjvadiem.
4.9. att. Pieskarsprieguma un soa sprieguma grafiska interpretcija: UP - pieskarspriegums,

US - soa spriegums
Prvietojoties zibensstrvas izpldes zon, katra kjas pda pielikta zemes

virsmas punktam ar citu potencilu, o potencilu starpbu sauc par soa spriegumu (4.9. att.)
[8, 379. lpp.].
Standart LVS EN 62305-3 [6] noteiktie nosacjumi, lai samazintu soa
sprieguma apdraudjumu ldz pieaujamam lmenim:
- varbtba, ka cilvki atradsies rpus bves bstamaj zon 3 m rdius ap
zibensnovedjvadiem, ir maza vai ar viu uzturans ilgums o vadu tuvum ir
mazs;
- zemes virskrtas patnj pretestba 3 m rdius ap zibensnovedjvadu nedrkst bt
mazka par 5000 m (lai samazintu apdraudjumu ldz pieaujamam lmenim parasti
pietiek ar 5 cm biezu asfalta vai 15 cm biezu akmens embu slni).
Ja neizpilds neviens no iem nosacjumiem aizsardzbai pret cilvku traumjumu no soa
sprieguma jlieto di aizsargpaskumi:
- jnodroina potencilu izldzinana, ierkojot tklveida zemtjsistmu (4.10. att.);
- jierko fiziski noogojumi un/vai brdinjuma zmes, kas samazina pieskarans
iespju zibensnovedjvadiem.
38
4.10. att. Potencilu izldzinana kai, ierkojot tklveida zemtjsistmu
Potencilu izldzinana ir pietiekama, ja zemes pretestba aizsargjam objekta

tuvum neprsniedz 1 /m. Lai to sasniegtu esoais pamatu zemtjs ir jpapildina ar
gredzenzemetju, kas ierkots 1 m attlum un 0,5 m dzium. Katrs nkamais
gredzenzemtjs jierko 3 m attlum no iepriekj un dziums jpalielina par 0,5 m (4.10.
att.) [1, 143. lpp.].
4.4.2. Iespjams zibensstrvas radts traumas

Tpat k elektrotraumas ar zibensizldes radts traumas ir oti bstamas dzvajm
btnm, jo ts rada traumjumu visam ermenim gan fiziski, gan psiholoiski.
Sirds un asinsvadu traumas. Sirdsdarbba tiek kontrolta ar sistemtisku un secgu
sirds muskuu kontrakciju. Caur ermeni plsto zibensstrva var izraist sirdsdarbbas
traucjumus, ieskaitot aritmiju (novirze no normlas sirdsdarbbas), asistoliju (sirdsdarbbas
apstans) un kambaru fibrilciju (nekontroljamas un nesinhronas sirds muskuu
kontrakcijas). ajos gadjumos sirds nespj apgdt dzvbai svargos orgnus ar asinm un tie
iet boj, izraisot nvi [2, 906. lpp.].
Elpoanas orgnu traumas. Zibensstrvai plstot caur elpoanas orgniem, tie
tiek traumti un elpoana apstjas. Skbeka trkums asins izraisa patstvgus sirds muskuu
un smadzeu audu bojjumus [2, 908. lpp.].
Acs traumas. Katarakta (acs caurspdgs lcas apduoans) ir izplattk
zibensstrvas radt acu trauma. Acs lca galvenokrt sastv no dens un olbaltumvielm, kas
39
zibensstrvai plstot cauri galvai sabiez, t samazinot gaismas apjomu, kas nonk ldz
tklenei [2, 909. lpp.].
Ausu traumas. Aptuveni 20 - 50% no zibens spriena upuriem cies no plsuas
bungdias, ko izraisa zibens radtais triecienvilnis [2, 911. lpp.].
Nervu sistmas bojjumi. Zibensstrva traum nervus, kas var izraist paralzi,
amnziju, muskuu un audu nejtgumu [2, 912. lpp.].
Apdegumi. Zibens var izraist gan virspusjus, gan pilna biezuma apdegumus,
turklt ie apdegumi var atrasties uz jebkuras ermea vietas. Nsjot metla rotas,
zibensstrva ts var prert, izraisot to kuanu. Izkusuais metls var radt dzius apdegumus
[2, 913. lpp.].
Psiholoiskas traumas. Papildus fiziskiem bojjumiem, var rasties dadas
psiholoiskas traumas, piemram, bailes no negaisa, nemiers, depresija, miega traucjumi,
panikas lkmes, koncentrans spjas zudumi un citi [2, 914. lpp.].
40
5. KU ZIBENSAIZSARDZBAS SISTMA
Atbilstoi standartam LVS EN 62305-3 [6] zibensaizsardzbas sistma (LPS4) ir
vienota sistma, ko izmanto, lai samazintu fiziskos bojjumus, kdus bvei var nodart
zibensizlde. Zibensaizsardzbas sistma (5.1. att.) sev ietver gan iekjo, gan rjo
zibensaizsardzbu.
rj zibensaizsardzbas sistma ir zibensaizsardzbas sistmas daa vai atsevia
sistma, kur ir zibens uztvrjsistma, zibens novedjsistma un zibens zemtjsistma. T
paredzta lai:
- ar zibens uztvrjsistmu prtvertu tieu zibens sprienu bv;
- ar zibens novedjsistmu droi novadtu zibensstrvu ldz zemei;
- ar zemtjsistmu izkliedtu zibensstrvu zem [6].
Iekj zibensaizsardzbas sistma ir zibensaizsardzbas sistmas daa, kas sastv
no potencilu izldzintjsavienojumiem un/vai elektrisks izolcijas attiecb pret rjo
zibensaizsardzbas sistmu. T novr bstamu dzirksteoanu bves iekien, izmantojot vai
nu potencilu izldzinanu, vai ar atdaltjattlumu k elektrisko izolciju starp rjs LPS
sastvdam un citm bves iekien esom vadtjdam [6].
5.1. att. Zibensaizsardzbas sistma (LPS): 1- zibens uztvrjsistma, 2 - atdaltjattlums, 3 - zibens

novedjsistma, 4 - zibens zemtjsistma, 5 - elektroievada pieslgkrba, 6 - zibensstrvas izldnis
230/400 V, 50 Hz tklam, 7 - zibensstrvas izldnis telefona lnijai, 8 - potencilu izldzinana citm
komunikcijm, 9 - pamatu zemtjs
4
Abreviatra no angu lightning protection system.
41
5.1. Zibensaizsardzbas lmenis

Zibensaizsardzbas lmenis (LPL5) ir skaitlis, kas raksturo varbtbu, ar kdu
zibensstrvas parametru kopuma iespjams vrtbas dab novrojamm zibensizldm
neprsniegs o parametru maksimls un minimls aplses vrtbas. Standart LVS EN
62305-1 [5] definti etri zibensaizsardzbas lmei (I ldz IV). Katram zibensaizsardzbas
lmenim ir noteiktas zibensstrvas raksturgo parametru maksimls un minimls vrtbas
(sk. 5.1. un 7.1. tabulu). Zibens spriena, kura radts zibensstrvas parametru maksiml un
miniml vrtba atrodas rpus LPL I paredztajm vrtbm, iespjamba ir mazka par 2%,
tpc aizsardzba pret zibensstrvu ar m vrtbm LVS EN 62305 standarta das netiek
apskatta.
5.1. tabula
Zibensstrvas raksturlielumu maksimls vrtbas atbilstoi LPL
Pirm zibensizldes impulsstrva
Strvas raksturlielumi
Apzmjums Mrvienba
Zibensstrvas maksimumvrtba
I
kA
Zibensstrvas impulsa ldi
Qshort
C
Zibensstrvas patenerija
W/R
MJ/
Laika raksturlielumi
T1/T2
s/s
Sekojo zibensizldes impulsstrva
Apzmjums Mrvienba
Zibensstrvas maksimumvrtba
I
kA
Vidjais stvums
di/dt
kA/s
Laika raksturlielumi
T1/T2
s/s
Zibensizldes ilgstrva
Apzmjums Mrvienba
Zibensizldes ilgstrvas ldi
Qlong
C
Zibensizldes ilgstrvas ilgums
Tlong
I
200
100
10
I
50
200
I
200
LPL
II
III IV
150
100
75
50
5,6
2,5
10/350
LPL
II
III IV
37,5
25
150
100
0,25/100
LPL
II
III IV
150
100
0,5
Zibensizlde kopum
Apzmjums Mrvienba
Zibens ldi
Q
C
I
300
LPL
II
III IV
225
150
5.2. Zibensaizsardzbas sistmas klase

Zibensaizsardzbas
sistmas
raksturlielumus
nosaka
aizsargjams
bves
raksturlielumi un nepiecieamais zibensaizsardzbas lmenis (LPL). Standart LVS EN
Abreviatra no angu lightning protection level.
42
62305-3 [6] defintas etras LPS klases (I ldz IV), kas atbilst standart LVS EN 62305-1 [5]
defintajiem zibensaizsardzbas lmeiem (sk. 5.2. tabulu).
5.2. tabula
Saistba starp LPL, LPS klasm un bves aizsardzbas lmeni
LPL
I
II
III
IV
LPS klase
I
II
III
IV
Bves aizsardzbas lmenis

98 %
95 %
90 %
80 %
LPS klase jnosaka izmantojot risku novrtanu atbilstoi standartam LVS EN

62305-2 [11].
Katru LPS klasi raksturo:
1) no LPS klases atkargi raksturlielumi:
- zibensizldes raksturlielumi (sk. 4.1. tabulu);
- zibenslodes rdiuss, aizsargtkla rts platums un aizsargleis (sk. 5.3. tabulu);
- attlumi starp zibensnovedjvadiem un gredzenvadiem (sk. 5.5. tabulu);
- atdaltjattlumi pret bstamu dzirksteoanu (sk. sadau 5.4.2);
- zemtju minimlie garumi (sk. 5.8. att. a).
2) no LPS klases neatkargi raksturlielumi:
- zibensizldes potencilu izldzinana (sk. sadau 5.4.1);
- metla loku vai cauruu minimlais biezums zibens uztvrjsistms (sk. 5.4.
tabulu);
- LPS materili un to izmantoanas nosacjumi (sk. 3. pielikumu);
- zibensuztvrju, zibensnovedju un zemtju materili, forma un mazkie
pieaujamie izmri (sk. 3. pielikumu);
- savienotjvadu minimlie izmri (sk. 3. pielikumu) [6].
5.3. rj zibensaizsardzbas sistma
Atbilstoi standartam LVS EN 62305-3 [6] rjs zibensaizsardzbas sistmas
uzdevums ir uztvert tieus zibens sprienus bv, ieskaitot zibens sprienus bves snos, un
novadt zibensstrvu no zibensizldes punkta ldz zemei. rj zibensaizsardzbas sistma ir
paredzta ar s strvas izkliedanai zem, neizraisot termiskus vai mehniskus bojjumus
un bstamu dzirksteoanu, no k var rasties ugunsgrks vai sprdziens.
43
5.3.1. Zibens uztvrjsistma

Zibens uztvrjsistma ir rjs LPS daa, kur tiek izmantoti tdi metla
elementi, k stiei, troses vai rei, kas paredzti zibens tieai uztveranai. Pareizi ierkota
zibens uztvrjsistma btiski samazina varbtbu, ka zibensstrva ieks aizsargjamaj k.
Atbilstoi standartam LVS EN 62305-3 [6] zibens uztvrjsistmas var izveidot no du
elementu jebkuras kombincijas:
- stieiem (ieskaitot savrupus mastus);
- nostieptm trosm;
- metla vadtju tkla.
Atsevios uztvrjstieus vlams jumta lmen savienot kop, lai nodrointu
strvas sadali. Radioaktvus uztvrjstieus nav atauts lietot [6].
Zibens uztvrjsistmm jbt izvietotm bves stros, atklts viets un bves
mals (pai fasu augj da) pc vienas vai vairkm no turpmk mintajm metodm t,
lai to nodroints aizsargzonas prkljas un tdejdi nodroina pilngu bves aizsardzbu.
Atbilstoi standartam LVS EN 62305-3 [6] zibensuztvrju izvietojuma noteikanai atauts
izmantot das metodes:
- zibenslodes metodi;
- aizsargtkla metodi;
- aizsarglea metodi.
Visas trs metodes skk apraksttas 7. noda. Projektjot LPS drkst izvlties
jebkuru no m trs aplses metodm, tomr ir spk di nosacjumi:
- aizsarglea metode piemrota vienkras formas bvm vai lielu bvju atsevim
mazm dam. metode nav piemrota bvm, kas ir augstkas par izvltajai LPS
klasei atbilstoo zibenslodes rdiusu;
- zibenslodes metode piemrota saretas formas bvm;
- aizsargtkla metode piemrota visprgiem mriem un jo pai bvm ar ldzenm
virsmm [6].
Aizsarglea, zibenslodes rdiusa un aizsargtkla rts platuma vrtbas katrai LPS
klasei, atbilstoi standartam LVS EN 62305-3 [6] dotas 5.3. tabul.
44
5.3. tabula
Zibenslodes rdiusa, aizsargtkla rts platuma un aizsarglea vrtbas dadm LPS klasm
LPS klase
I
II
III
IV
Zibenslodes rdiuss r, m
20
30
45
60
Aizsardzbas metode
Aizsargtkla rts platums W, m
5x5
10 x 10
15 x 15
20 x 20
Aizsargleis
Sk. 5.2. att. a
5.2. att. Aizsarglea metode: a - aizsargleis k funkcija no zibensuztvrja augstuma h, atkarb no

LPS klases, b - vertikla stieveida zibensuztvrja aizsargzona atbilstoi aizsarglea metodei
5.3.1.1.
Zibens uztvrjsistmas km ar divslpu jumtu. kas daas, kurs
parasti iesper zibens, piemram, jumta kore, skurstenis, jumta malas, margas, antenas un citi
izvirzjumi ir japrko ar zibensuztvrjiem. Parasti uz divslpu jumta tiek uzstdta tklveida
zibens uztvrjsistma ar LPS klasei atbilstou aizsargtkla rts platumu. Izmantojot jumta
kori un rjs malas, k ar kas metla konstrukcijas, kas kalpo k zibensuztvrji, tiek
izveidotas ieteicam izmra aizsargtkla rtis. Zibensuztvrji jumta mals juzstda pc
iespjas tuvk malai. Par aizsargtkla rts malu parasti tiek izmantotas metla teknes. Ja pati
tekne tiek izmantota k strvas vadtjs, tad t jpievieno zibens uztvrjsistmai, izmantojot
savienojuma spaili (5.3. att. a) [1, 59. lpp.].
5.3. att. Virsbvju savienojumi: a - teknes savienojuma spaile, b - sniega aiztures barjeras
stiprinjumspaile, c - ventilcijas caurules zibensuztvrjs
45
Uz jumta uzstdts strvu nevados konstrukcijas (piem., PVC ventilcijas

caurules) tiek uzskattas pietiekoi aizsargtas, ja ts nav izvirztas vairk par 0,5 m no
aizsargtkla plaknes. Ja izvirzjums ir lielks par 0,5 m, tad konstrukcija japrko ar
zibensuztvrju (5.3. att. c) un jsavieno ar tuvko zibens uztvrjsistmas dau [1, 59. lpp.].
Uz jumta esos metla konstrukcijas bez strvu vadoa savienojuma, nav
nepiecieams pievienot zibens uztvrjsistmai, ja izpilds sekojoi nosacjumi:
- konstrukcijas augstums neprsniedz 0,3 m no aizsargtkla plaknes;
- konstrukcijas virsmas laukums neprsniedz 1 m2;
- konstrukcijas garums neprsniedz 2 m [1, 59. lpp.].
No izoljoa materila izgatavoti dmei, kas neatrodas uztvrjsistmas
aizsargzon, japrko ar stieveida zibensuztvrju. Zibensuztvrja augstumu izvls pc
aizsarglea metodes, lai viss dmenis tiktu aizsargts. Ja dmenis ir bvts no ieeiem vai
iepriek izgatavotm dam, stieveida zibensuztvrju var stiprint tiei pie dmea. Ja
dmen ir iebvta metla caurule, tad ir jievro atdaltjattlums starp strvu vadom
dam. Iebvt metla caurule ir jpievieno potencilu izldzintjkopnei. Antenas aizsarg
ldzgi k dmeus ar iebvtu metla cauruli [1, 60. lpp.].
5.3.1.2.
Zibens uztvrjsistmas km ar plakanu jumtu. km ar plakanu
jumtu tiek uzstdta tklveida zibens uztvrjsistma (5.4. att.). Aizsargtkla rts izmrus
izvlas atbilstoi nepiecieamajai LPS klasei. Ja uz plakana jumta uzstdti saules kolektori,
ventilatori un citi izvirzjumi, tad zibens uztvrjsistmu izveido kombinjot tklveida un
stieveida zibensuztvrjus [1, 60. lpp.].
5.4. att. Zibens novedjsistma kai ar plakanu jumtu: 1 - krustspaile, 2 - lokans savienojums, 3 zibensuztvrja vada stiprinjumelementi
46
Zibensuztvrja vadu stiprinjumelementiem jbt izvietotiem ar aptuveni 1 m

intervlu. Pie zibens uztvrjsistmas jpievieno ar jumta apmales metla apuvums, padarot
to par dabgo zibens uztvrjsistmas dau. Mainoties vides temperatrai mains ar metla
apuvuma plku izmri, td atsevim apuvuma plksnm jbt savstarpji pastvgi
savienotm, neierobeojot to vadtspju un spju izplesties. To var pankt izmantojot lokanus
savienojumus (metla lentes vai vadus) (5.4. att.). Zibens spriens jumta apmales apuvum
var izraist t izkuanu, ja tas nav pieemams, tad juzstda papildus stieveida
zibensuztvrji, kuru augstumu un atraans vietu nosaka ar zibenslodes metodi [1, 61. lpp.].
5.3.1.3.
Zibens uztvrjsistmas km ar metla jumtu. Msdienu rpniecbas
un tirdzniecbas km biei ir metla jumti un fasdes. Metla jumtu plksnes parasti ir 0,7 1,2 mm biezas. Tiea zibens spriena termisks iedarbes rezultt, zibensizldes punkt uz
metla jumta var pardties caurums. Cauruma lielums ir atkargs no zibensstrvas ldia un
patenerijas, k ar jumta materila pabm, piemram, biezuma. Lielk problma aj
gadjum ir sekojoie bojjumi, piemram, dens caurlaidba, kuras piefiksanai var paiet
vairkas dienas vai pat nedas, turklt bojjums var kt redzams ar pavisam cit viet [1,
63. lpp.].
Lai novrstu da veida bojjumus, juzstda atbilstoa rj zibensaizsardzbas
sistma ar vadiem un savienojumiem, kas ir spjgi prvadt zibensstrvu. Standart LVS EN
62305-3 [6] ir skaidri nordti metla jumta bojjumu riski. Metla jumtu var izmantot k
zibensuztvrju, ja t metla loku biezums nav mazks par 5.4. tabul nordtajm vrtbm
[1, 63. lpp.].
5.4. tabula
Par zibensuztvrjiem izmantojamo metla loku vai cauruu minimlais biezums
Biezumsa t, mm
Biezumsb t', mm
Materils
Svins
2,0
Trauds (nersjoais, cinkots)
4
0,5
Titns
4
0,5
I ldz IV
Var
5
0,5
Alumnijs
7
0,65
Cinks
0,7
a
t novr caurkuanu, prkaranu un aizdeganos.
b
t' tikai metla loksnm, ja nav svargi novrst caurkuanu, prkaranu un aizdeganos.
LPS klase
Jumtu metla prkljumu drkst izmantot par zibensuztvrjiem, ja ir pieaujama

metla caurkuana zibensizldes punkt, jo aj gadjum nav garantija, ka jumts bs dens
necaurlaidgs. Ja ds bojjums nav pieaujams, tad ir juzstda atsevia zibens
47
uztvrjsistma. Zibens uztvrjsistma juzstda t, lai zibenslode nepieskartos metla

jumtam, to var pankt uzstdot gareniskus vadtjus ar stieveida zibensuztvrjiem. Tpat k
plakaniem un divslpju jumtiem, dadi izvirzjumi jaizsarg, uzstdot papildus stieveida
zibensuztvrjus, kuru augstumu izvlas ar aizsarglea metodi [1, 64. lpp.].
5.3.1.4.
Zibens uztvrjsistmas km ar salmu jumtu. km ar salmu vai
niedru jumtu zibensuztvrja vadiem jbt piestiprintiem stiprinjumelementiem t, lai tie

brvi kusttos un tiktu ievroti minimlie attlumi starp jumta segumu, kori un dzegu (5.5.
att.). Stiprinjumelementiem jbt ciei piestiprintiem pie jumta spres vai rskokiem.
Koka zariem no kas jumtu btu jbt vismaz 2 m attlum. Ja koki ir oti tuvu un augstki
par aizsargjamo ku, tad zibensuztvrja vadiem jbt piestiprintiem jumta malai, kas ir
koka tuvum, ievrojot minimlos attlumus [1, 65., 66. lpp.].
5.5. att. Zibens uztvrjsistmas vadtju minimlie attlumi km ar salmu jumtu: a - 0,6 m starp
vadtju un jumta kori, b - 0,4 m starp vadtju un jumta segumu, c - 0,15 m starp dzegu un
stiprinjumelementu, d - 2,0 m vadtju un koka zariem
Ja aizsargjams kas salmu jumts saskaras ar metla jumtu, starp abiem

segumiem jbt strvu nevadoa jumta segumam vismaz 1 m platum. Pirms zibens
uztvrjsistmas uzstdanas ar zibenslodes metodi jnosaka nepiecieam aizsargzona, lai
visi kas izvirzjumi pilngi atrastos aizsargzon [1, 66., 68. lpp.].
5.3.1.5.
Zibens uztvrjsistmas km ar jumta autostvvietu. da veida ku
aizsardzbai izmanto sveida zibensuztvrjus. os zibensuztvrjus drkst savienot ar

dzelzsbetona jumt esoo stiegrojumu. Jumtiem, kuros nav iespjams izveidot savienojumu ar
stiegrojumu, brauktuves paneu uvs ievieto zibensuztvrja vadus, kuru veidot aizsargtkla
krustpunktos ierko sveida zibensuztvrjus (5.6. att. a). o vadu veidot aizsargtkla rts
platumam jatbilst 5.3. tabulas dotajai vrtbai izvltaj LPS klas. aj gadjum uz jumta
autostvvietas esoi cilvki un transportldzeki nav aizsargti, tpc btu jbt brdinjuma
zmm, kas informtu, ka uz jumta negaisa laik atrasties ir aizliegts [1, 68. lpp.].
48
5.6. att. Zibens uztvrjsistma kai ar jumta autostvvietu: a - stvlaukums nav aizsargts, b stvlaukums ir aizsargts; 1 - sveida zibensuztvrjs, 2 - stiprinjumelements, 3 - zibensuztvrja vads
brauktuves paneu uvs, 4 - dzelzsbetona sienu stiegrujmtrauda zibensnovedjvads, 5 - stieveida
zibensuztvrjs, 6 - trosveida zibensuztvrjs
Ja pret tieiem zibens sprieniem jaizsarg jumts, uz kura atrodas cilvki un

transportldzeki, tad ierko stieveida un/vai trosveida zibensuztvrjus (5.6. att. b).
Stieveida zibensuztvrjiem jbt izvietotiem pa jumta perimetru, bet trosveida
zibensuztvrjiem jbt izvietotiem t, lai aizsargtu cilvku, pieemot, ka t sasniedzamais
augstums (vertikli izstieptu roku pirkstgalu augstums) ir 2,5 m. Zibens uztvrjsistmas
aizsargzonu prbauda ar zibenslodes vai aizsarglea metodi [1, 69. lpp.]. Augstumu d (5.6.
att. b) aprina pc formulas
d 2,5 m + s,
(5.1)
kur s atdaltjattlums atbilstoi 5.4.2. sadaai.

5.3.1.6.
Zibens uztvrjsistmas km ar zemes krtu prkltu jumta. Jumta
prklanai ar zemi ir gan ekonomiska, gan ekoloiska nozme. Zemes krta nodroina labu
skaas izolciju, aizsarg jumta apuvumu, notur apkrtj gais esoos putekus, nodroina
papildus siltumizolciju, filtr un aiztur lietus deni. K jebkuram jumta segumam pc tiea
zibens spriena var tikt bojta jumta izolciju, turklt uz jumta esos augsnes nomaia ir oti
drga. Tpc ir nepiecieams uzstdt tklveida zibens uztvrjsistmu atbilstoi LVS EN
62305-3 [6] standartam [1, 69. lpp.].
Bvm, kuru jumts prklts ar zemes krtu un uz tm parasti neuzturas cilvki,
drkst ierkot parastu LPS. Vlams tklveida zibens uztvrjsistmu ierkot virs attiecgs
zemes krtas vai ar aj zemes krt ieguldtiem vadiem savienotus stieveida
zibensuztvrjus atbilstoi zibenslodes vai aizsargtkla metodei. Ja tas nav iespjams, jem
vr, ka zem ievietots tklveida zibensuztvrjs bez stieiem bs mazk efektvs, turklt
zem ierkots zibensuztvrjs trk rs [6].
49
Ar zemes krtu, kas ir ldz 0,5 m bieza, prkltm bvm uz kurm regulri
uzturas cilvki ir jierko tklveida zibens uztvrjsistma ar 5 x 5 m lielm rtm, lai novrstu
bstamu soa spriegumu. Lai aizsargtu cilvkus no tieiem zibens sprieniem, var bt
nepiecieami ar zibenslodes metodi aprinti un uz zemes izvietoti papildus stieveida
zibensuztvrji [6].
Aizsargpaskumi bvm, kas ir prkltas ar biezku par 0,5 m zemes krtu, vl
tiek apspriesti. Kamr nav pieejami atbilstou ptjumu rezultti, ieteicams izmantot tdus
paus aizsargpaskumus k gadjum ar zemes krtu ldz 0,5 m [6].
5.3.1.7.
Zibensuztvrji pret zibens sprieniem augstu bvju snos. Bvm,
kas garkas par 60 m, iespjami zibens sprieni to snos. Visprg gadjum du zibens
sprienu risks ir mazs, jo tikai dai procenti no visiem zibens sprieniem augsts bvs bs to
snos. Turklt du zibens sprienu raksturlielumi ir ievrojami mazki saldzinjum ar
bvju jumtos novrotajiem zibens sprienu raksturlielumiem. Atbilstoi standartam LVS EN
62305-3 [6] zibens uztvrjsistmai jbt ierkotai t, lai btu aizsargta augstu bvju augj
daa (parasti augjie 20 % no bves augstuma) un iekrtas, kas izvietotas uz ts.
5.3.2. Zibens novedjsistma

Zibens novedjsistma ir rjs LPS daa, kas paredzta zibensstrvas novadanai
no zibens uztvrjsistmas ldz zemtjsistmai. Atbilstoi standartam LVS EN 62305-3 [6]
no LPS plstos zibensstrvas bojjumu varbtbas samazinanai zibensnovedjvadi
jizvieto t, lai no zibensizldes punkta ldz zemei:
- zibensstrvas planas ce ir iespjami ss;
- ir vairki paralli zibensstrvas planas cei;
- btu potencilu izldzinana starp bves vadoajm dam.
Zibensnovedjvadus jcenas ierkot t, lai tie veido tieu zibensuztvrja vadu
turpinjumu (5.7. att.). Zibensnovedjvada horizontlie un vertiklie posmi jierko t, lai tie
veidotu iespjami su un taisnu savienojumu ar zemi. Jizvairs no cilpu veidoanas, bet
viets, kur tas nav iespjams, atdaltjattlumam starp diviem cilpas platuma punktiem
jatbilst 5.4.2 sada dotajiem nordjumiem [6].
Izvloties zibensnovedjvadu skaitu un izvietojumu, jem vr tas, ka, sadalot
zibensstrvu pa vairkiem zibensnovedjvadiem, samazins zibens sprienu bves snos un
elektromagntisko traucjumu bves iekien risks. No t izriet, ka ir jbt ne mazk k
diviem zibensnovedjvadiem un tie jizvieto iespjami vienmrgos attlumos viens no otra
50
(sk. 5.5. tabulu) un iespjami simetriski pa bves perimetru. Ja tas iespjams, katr
neaizsargt kas str vajadztu ierkot zibensnovedjvadu [6].
5.5. tabula
Tipiskie attlumi starp zibensnovedjvadiem un starp gredzenvadiem dadm LPS klasm
LPS klase
I
II
III
IV
Tipiskie attlumi, m
10
10
15
20
Strvas sadali var uzlabot ne tikai palielinot zibensnovedjvadu skaitu, bet ar ap

bvi ierkojot gredzenvadus noslgtus vadus, kas savieno zibens novedjsistmas vadus,
nodroinot zibensstrvas sadalanu. Zibensnovedjvadi jizvieto iespjami tlu no iekjiem
elektriskajiem tkliem un metla dam, lai ts nevajadztu savienot ar LPS potencilu
izldzinanas d [6].
Ja praktisku vai arhitektonisku ierobeojumu d nav iespjams ierkot
zibensnovedjvadus kd no bves sniem, kur tie visprg gadjum btu jierko, jparedz
papildus kompensjoie zibensnovedjvadi citos bves snos. os zibensnovedjvadus
vlams neierkot tuvk vienu pie otra par tredau no 5.5. tabul dotajiem attlumiem [6].
5.7. att. Zibens novedjsistma: 1 - zibensuztvrjs, 2 - zibensuztvrja vads, 3 - zibensnovedjvads, 4 mrvieta, 5 - gredzenzemtjs, 6 - lietus notekcaurule k dabgais zibensnovedjs
Viss viets, kur zibensnovedjvadi tiek savienoti ar zemtjsistmu jierko

mrvietas (5.7. att.). Mrvietas padara iespjamu zemtjsistmas zemjuma pretestbas
mranu. Tpat var noteikt, vai vl ir pietiekami daudz savienojumu ar zemtjsistmu un vai
51
pastv elektrisks savienojums starp mrvietu un zibens uztvrjsistmu vai nkamo potencilu
izldzintjkopni. Augstm bvm zibensnovedjvadus savieno ar gredzenvadiem, kas var bt
ierkoti siens t, ka tos nevar no rpuses redzt un o vadu esambu var prbaudt tikai ar
mrjumiem. Mrvietas var bt ierkotas bves rsienas rpus, iekpus vai zem rpus
bves specil mrjumu krb [6].
5.3.3. Zibens zemtjsistma

Zibens zemtjsistma ir rjs LPS daa, kas paredzta zibensstrvas novadanai
un izkliedanai zem. Zibensstrvas izkliedanai zem, pc iespjas samazinot bstamus
prspriegumus,
galven
nozme
ir
zemtjsistmas
formai
un
izmriem.
No
zibensaizsardzbas viedoka bvei vlams ierkot vienu integrtu zemtjsistmu, kas

piemrota visiem mriem. Visprg gadjum tiek ieteikta maza zemjuma pretestba,
atbilstoi standartam LVS EN 62305-3 [6] mazka par 10 , izdarot mrjumus ar zemu
frekvenci. Zemtjsistmai ir das funkcijas:
- zibensstrvas izkliedana zem;
- zibensnovedjvadu savienoana to potencilu izldzinanai;
- potencilu regulana bves vadtspjgu sienu tuvum [6].
Standart [6] ir doti divi zemtju izvietojuma tipi. A tipa zemtji nenodroina
potencilu izldzinanu un potencilu regulanu, bet B tipa zemtji izpilda visas
iepriekmints funkcijas.
A tipa izvietojums sastv no horizontliem un vertikliem zemtjiem, ko ierko
rpus aizsargjam objekta un savieno ar visiem zibensnovedjvadiem. Ttad tipa
izvietojum nedrkst bt mazk par diviem zemtjiem. Zemtjus jierko rpus
aizsargjams bves t, lai to augstkais punkts ir vismaz 0,5 m dzium, un tos jcenas
izvietot iespjami viendos attlumos, lai samazintu elektromagntisko ietekmi. Katra
zemtja minimlais garums zibensnovedjvada pievienojuma viet: l1 - horizontliem
zemtjiem, 0,5l1 - vertikliem vai slpiem zemtjiem, kur l1 ir 5.8. attl dotais horizontlo
zemtju minimlais garums. tipa izvietojuma zemtjsistma piemrota zemm bvm,
piemram, privtmjm, jau esom bvm vai LPS ar stieveida zibensuztvrjiem, vai
nostieptm trosm, vai atdaltai LPS [6].
B tipa izvietojums sastv no gredzenzemtja, kas ierkots rpus aizsargjams
bves un vismaz 80 % no t kopgaruma atrodas zem, vai no pamatu zemtja. di zemtji
var bt ar tklveida. Gredzenzemtjus vlams ierkot vismaz 0,5 m dzium un 1 m attlum
no aizsargjam objekta. Gredzenzemtja ietvert laukuma vidjais rdiuss re nedrkst bt
52
mazks par l1 (sk. 5.8. att. a). Gredzenzemtja ietverto laukumu A aizvietojot ar ekvivalenta
laukuma apli (sk. 5.8. att. b), varam aprint ietvert laukuma vidjo rdiusu
+
/6 7 ,
"
(5.2)
kur A gredzenzemtja ietvertais laukums [6].
5.8. att. Zemtja garuma noteikana: a - katra zemtja minimlais garums l1 atbilstoi LPS klasei,
b - vidj rdiusa re noteikana
Zemtju tips un to ierkoanas dziums jizvlas t, lai tos pc iespjas mazk

ietekmtu korozija, zemes sausums un zemes sasalana, tdejdi saglabjot stabilu zemjuma
pretestbu. Zemtja augjo dau, kas atrodas zemes sasalstoaj virskrt, ieteicams uzskatt
par sala apstkos nefunkcionjou [6].
5.4. Iekj zibensaizsardzbas sistma
Atbilstoi standartam LVS EN 62305-3 [6] iekjs zibensaizsardzbas sistmai
jnovr bstama dzirksteoana aizsargjams bves iekien, ko var izraist rj LPS vai
cits vadtjdas plstoa zibensstrva. Bstama dzirksteoana var rasties starp rjo LPS un
citm bves sastvdam, piemram, metla instalcijm, bv esom elektriskm un
elektroniskm sistmm, bv ievadtm rjm vadtjdam, kabeiem un vadiem. Bstamu
dzirksteoanu starp dadm sastvdam var novrst, nodroinot:
- potencilu izldzinanu;
- izolciju starp attiecgajm sastvdam [6].
53
5.4.1. Zibensizldes potencilu izldzinana

Zibensaizsardzbas sistmas tieu vai ar prspriegumaizsardzbas iercm
pastarpintu savstarpji saisttu metla dau savienoanu, kas paredzta zibensstrvas
izraists potencilu starpbas samazinanai sauc par zibensizldes potencilu izldzinanu.
Potencilu izldzinanu (5.9. att.) pank, savienojot LPS ar:
- bves metla konstrukcijm;
- metla instalcijm;
- iekjm sistmm;
- rjm vadtjdam un ar bvi savienotajm komunikcijm [6].
5.9. att. Potencilu izldzinanas savienojumu piemrs: 1 - elektroenerijas skaittjs, 2 - mjas galven
sadalne, 3 - SPD, 4 - potencilu izldzintjkopne, 5 - centrlapkures sistma, 6 - uz elektroniskm
iercm, 7 - uz antenas kabea ekrnu, 8 - skaittjs, 9 - zemtjs, 10 - elektroapgdes ievads,
11 - gzesvads, 12 - densvads
Atbilstoi standartam LVS EN 62305-3 [6] savienojumi var bt di:

- potencilu
izldzintjvadi,
ja
elektrisku
savienojumu
nenodroina
dabgie
savienojumi;
- prspriegumaizsardzbas ierces (SPD6), ja nav iespjams ierkot tieus savienojumus
ar potencilu izldzintjkopni [6].
Potencilu izldzintjvadiem jspj izturt pa tiem plsto zibensstrvas daa. Pa
vadiem, kas savieno bv esos metla instalcijas, parasti neplst liela zibensstrvas daa.
Savienojot rjs vadtjdaas ar LPS, pa vadiem parasti plst ievrojama zibensstrvas daa.
Potencilu izldzintjvadus jcenas ierkot iespjami sus un taisnus [6].
6
Abreviatra no angu surge protection device.
54
SPD nesabojjoties jspj izturt caur tm plsto zibensstrvas daa. Ja SPD

pieslgtas elektroapgdes vadiem vai kabeiem, tm jspj prtraukt ar no tkla plsto
pavadstrva. Visus spriegumaktvos vadus drkst savienot ar potencilu izldzinanas kopni
tikai caur SPD. Ja nepiecieama iekjo sistmu aizsardzba pret LEMP, tad SPD jatbilst ar
LVS EN 62305-4 [12] standartam [6].
5.4.2. rjs LPS elektrisk izolcija - atdaltjattlums

Atdaltjattlums ir pietiekams attlums, lai starp divm vadtjdam nerastos
bstama dzirksteoana. Elektrisko izolciju starp zibensuztvrju vai zibensnovedjvadu no
vienas puses un bves metla dam, metla instalcijm un iekjm sistmm no otras puses
var nodroint, ievrojot starp m dam attlumu d, kas ir lielks par atdaltjattlumu s
(5.10. att.):
s 8
89
,
8:
(5.2)
kur ki indukcijas koeficients, atkargs no izvlts LPS klases (sk. 5.6. tabulu);
kc zibensnovedjvados plstos zibensstrvas sadales koeficients, atkargs no
zibensnovedjvadu skaita un to izvietojuma (sk. 5.7. tabulu);
km materila koeficients, atkargs no elektrisks izolcijas materila (sk. 5.8. tabulu);
l metros izteikts attlums no t zibensuztvrja vai zibensnovedjvada punkta, kur
tiek aprints atdaltjattlums, ldz nkamajam potencilu izldzinanas
punktam [6].
5.6. tabula
rjs LPS izolcija - koeficienta ki skaitlisks vrtbas
LPS klase
I
II
III un IV
ki
0,08
0,06
0,04
5.7. tabula
rjs LPS izolcija - koeficienta kc skaitlisks vrtbas

kc
(preczkas vrtbas skatt [6] C.1. tabul)
1
1 ... 0,5
1 ... 1/n
Zibensnovedjvadu skaits n
1
2
4 un vairk
55
5.8. tabula
rjs LPS izolcija - koeficienta km skaitlisks vrtbas
Materils
Gaiss
Betons un ieei
km
1
0,5
1. piezme: Ja tiek lietoti vairki izoljoie materili viens virs otra, izvlas mazko km vrtbu.
2. piezme: Tiek apsvrta citu izolcijas materilu lietoana.
5.10. att. Atdaltjattluma s ilustrcija: 1 - elektroinstalcija, 2 - metla instalcija, 3 - mjas galven

sadalne, 4 - zibensnovedjvads, 5 - potencilu izldzintjkopne, 6 - mrvieta, 7 - zemtjs
Bvs, kuru daas izmanto par dabgiem zibensnovedjvadiem, piemram,

dzelzsbeton esoo stiegrojumtraudu, par bzes punktu uzlko zibensnovedjvada
pieslgpunktu. ieeu, koka vai citm bvm, kuru rjs virsmas nesatur vadtjdaas,
atdaltjattlumu s aprin jlieto garums l, kas ir attlums gar LPS vadiem no vissliktk
iespjam zibensizldes punkta ldz punktam, kur iekjo instalciju potencilu izldzinanas
sistma savienota ar zibensnovedjvadu un zemtjsistmu [6].
Sekojoi apsvrumi biei ir kritiski un tiem jpievr papildus uzmanba:
- lielku bvju gadjum atdaltjattlums starp LPS vadtjdam un metla
instalcijm biei nepiecieams tik liels, ka to nevar stenot. Td gadjum jveido
papildus LPS savienojumi ar m metla instalcijm. T rezultt daa zibensstrvas
plst pa m metla instalcijm ldz bves zemtjsistmai;
- projektjot zibensaizsardzbas elektromagntisks zonas un paredzts instalcijas
atbilstoi standartam LVS EN 62305-4 [12], jem vr zibensstrvas daas izraistie
elektromagntiskie traucjumi (kas jebkur gadjum btu btiski mazki par tiem,
kurus izraistu aj viet radusies dzirkstele) [6].
56
6. ZIBENS AIZSARGZONA
Ikdienii novrojumi un zintniski ptjumi jau kop 18. gs. pierda, ka zibens
visbiek trpa atsevii stvoos virs zemes paaugstintos objektos, piemram, toros,
bazncs, kalnu virsotns esos mjs vai augstos kokos. Msdiens o sarakstu papildina ar
elektroprvades lnijas, raidtji un antenas. Pieredze rda, ka zibens sprienu skaits ajos
objektos pieaug, palielinoties to augstumam. is novrojums ir pamat visbiek lietotajm
zibensaizsardzbas sistmm. Pieemts, ka zibensuztvrjs, kas atrodas augstk par
aizsargjamo objektu un atrodas t tuvum, uztver zibens sprienus, t aizsargjot objektu.
Svargi ir noteikt zonu ap zibensnovedju, kur esoie objekti btu aizsargti. o zonu sauc
par zibensnovedja aizsargzonu. Aizsargzonas pamatprincipi nav mainjuies, kop pirm
zibensnovedja, kas tika uzstdts pirms 250 gadiem. Pieauguas ir tikai zibensaizsardzbas
sistmas drouma prasbas. iemesla d inenieriem vairk jrins ar izmumiem, nevis
visprpieemtiem noteikumiem, koncentrjoties uz zibens aizsargzonas caursites gadjumiem.
Zibensizldes procesu ptana ir oti drgs un laikietilpgs process. Pat tik vienkrs ptjums
k zibens trpjumu bieums dadu augstumu objektos prasa daudzus gadus. Lai iegtu
informciju par zibensizldes bieumu 50 m augst k ir jveic neprtraukti novrojumi 10 20 gadus un vismaz 1000 gadus - zibensaizsardzbas sistmas drouma ptjumiem.
iemesla d nepiecieami ptjumi laboratorijs un teortiski novrtjumi [7, 222. lpp.].
6.1. Laboratorijas ptjumi
Zibensizldes procesu ptjumi laboratorijs sks 20. gs. 40. gados.
Impulsizldei gars dzirkstestarps un zibensizldei ir ldzgas fizikls pabas, tpc ts
izmanto lejupejo pirmldera modelanai, bet aizsargjamos objektus un zibensuztvrjus
aizstj ar nelieliem stieiem uz sazemtas grdas. Taj laik ptnieki cerja iegt
nepiecieamo informciju stieveida zibensuztvrja efektivittes pierdanai. Tomr is
optimisms pagaisa, jo mrjumi pardja, ka zibensizldes procesi nepakaujas ldzbas
likumiem. Mainot dzirkstestarpas garumu un sprieguma impulsa via formu, tika iegti
atirgi rezultti. Tomr interese par laboratorijas ptjumiem vl ir saglabjusies un tos
izmanto, lai mintu izprast zibensizldes procesu fiziklo btbu [7, 232. lpp.] [26, 25.
lpp.].
57
6.1.1. Viendattluma princips

zibensizldes procesa novrtanas metode ir visveck un ts teortiskais
formuljums neprprotami ir pareizs. Pieemsim, ka objekts ar mazu pamata laukumu un
augstumu h atrodas uz ldzenas zemes virmas (laboratorij stieveida elektrods). Tlk
pieemam, ka zibensizldes kanls horizontli ir nobdts attlum r un kanla virsotne
atrodas augstum H0 (6.1. att.). Lai noteiktu, kur trps zibens - objekt vai zem, jem vr
garu dzirkstestarpu ar nevienmrgu elektrisko lauku caursites sprieguma mrjumi. Tie rda,
ka lielkai starpai nepiecieams lielks caursites spriegums un ilgks izldes veidoans laiks.
Tas nozm, ka vienlaicgi padodot viendu sprieguma impulsu vairkm dzirkstestarpm,
lielk iespjamba, ka notiks caursite ir skajai dzirkstestarpai. Ievrojot, ka attlums no
zibens virsotnes ldz objektam ;(<

/ >6?
kur r
+ / ir sks k ldz zemei H0, iegstam
2<
7
1,
(6.1)
attlums no zibens virsotnes ldz objektam;
Req objekta ekvivalentais zibensuztveres rdiuss;

h
objekta augstums;
H0 zibensuztveres augstums [7, 223. lpp.];
6.1. att. Ekvivalent zibensuztveres rdiusa noteikana: H0 - zibensuztveres augstums, r - attlums no

zibens virsotnes ldz objektam, h - objekta augstums
Ekvivalentais zibensuztveres rdiuss Req objektam ar augstumu h, norda

zibensuztveres laukumu no kuras zibensizldes, kas sasnieguas augstumu H0, trps
objektam. Zibensuztveres laukumu izmanto ar lai noteiktu vidjo ikgadjo zibens sprienu
skaitu objekt, no k izriet bstamo notikumu skaits gad, kas nepiecieams zibens risku
novrtanai, kas aprakstta LVS EN 62305-2 [13] standart.
58
Lai ar cik vienkrs un saprotams viendattluma princips btu, to reti izmanto,

jo izteiksmes (6.1) izmantoanai nepiecieams zint zibensuztveres augstumu H0, kur
lejupejoais pirmlderis sk izvlties zibensizldes punktu. Zemes virsmas stvoklis un uz ts
esoie objekti, nespj ietekmt zibens uzvedbu augstu mkoos. Zibens, tuvojoties zemei,
maina savu trajektoriju nejaui izvltos virzienos. Augstumu, kur uz zemes esoo objektu
radtais elektriskais lauks sk ietekmt o trajektoriju, sauc par zibensuztveres augstumu. o
augstumu nav iespjams noteikt, tikai no uz zemes eso objekta augstuma h. Tas ir atkargs
ar no pirmldera elektrisk lauka, kas atkargs no negaisa mkoa ldia, pirmldera skuma
punkta, t trajektorijas, atzarojumu skaita, utt. o zibens stvoku daudzveidbu nav iespjams
regult. augstuma noteikanai var izmantot visu zibensizlu vidjo zibensuztveres
augstumu, kas iegts no novrojumu statistikas, kur iekauti zibens sprieni dadu
augstumu objektos. Statistika, kas iegta no attiecbas starp zibens sprienu skaitu un objekta
augstumu, dod visuzticamkos rezulttus, no kuriem iegst, ka sakarba Req = 3h, kas biei
tiek lietota nosakot ikgadjo zibens sprienu skaitu, t.sk. standart [13], diezgan preczi
atspoguo vidjo Req vrtbu, tomr, k redzsim nkoaj sada, eksperimentli nosakot
zibens aizsargzonu, vrtba var mazliet atirties. Izteiksm (6.1) ievietojot Req = 3h,
iegstam H0 = 5h. Ttad varam apgalvot, ka zemes virsma neietekm zibens trajektoriju ldz
tas atrodas 50 - 500 m augstum [7, 224.,225. lpp.].
6.1.2. Zibens aizsargzonas eksperimentla noteikana

Zibens aizsargzonas noteikanai izmantotais laboratorijas modelis dots 6.2. attl.
6.2. att. Stieveida zibensuztvrja aizsargzonas noteikana ar laboratorijas modeli:

H - pirmldera virsotnes augstums, h - zibensuztvrja augstums, hx - zibensuztvrja aizsargzon esoa
objekta augstums, r0 - konusa formas aizsargzonas pamata rdiuss, R - zibens horizontlais attlums no
zibensuztvrja
59
Elektrodam A, kas imit pirmldera virsotni orientjo augstum H virs

zibensnovedja augstum h, ievrojot attiecbu H/h = 20, tiek pievadts pozitvas polarittes
sprieguma standartimpulss (1,2/50 s [27]) un veiktas vairkas izldes. Pc tam elektrodu A
ska pakpeniski atvirzt horizontl plakn no zibensnovedja ass lnijas BC un atkal
pievadja iepriek pievadto sprieguma impulsu. Minjumi pardja, ka visas izldes no
elektroda A, tam atrodoties attlum ldz R = 3,5h no vertikles BC, trpja zibensnovedj ar
augstumu h. Palielinot elektroda A attlumu no vertikles BC ldz attlumam R1, daa izlu
notika zibensnovedj, bet daa - zem [26, 25. lpp.].
No aplkot eksperimenta tika iegti divi svargi secinjumi:
1) virs stieveida zibensuztvrja ar augstumu h ir apvrsta konusveida zona (6.3. att.) ar
pamata rdiusu R = 3,5h, no kuras visas zibensizldes tiek piesaisttas zibensuztvrjam.
zona literatr dakrt tiek saukta ar par 100%-go trpjuma zonu;
2) ap zibensuztvrju augstum h, veidojas aizsargzona (6.3. att.), kur esoie objekti ir
aizsargti pret tieu zibens trpjumu. Aizsargzonas rdiuss zemes lmen no vertikles
BC ir r0 = 3,5h [26, 25.,26. lpp.].
6.3. att. Stieveida zibensuztvrja eksperimentli iegts zonas: 1 - stieveida zibensuztvrjs,

2 - aizsargzona, 3 - 100%-g trpjuma zona, H - pirmldera virsotnes augstums,
R - 100%-go trpjumu zonas pamata rdiuss; r0 - zibens aizsargzonas pamata rdiuss
Laboratorijas
model
aizsargjamo
objektu,
kas
atrodas
zibensuztvrja
aizsargzon var imitt izmantojot strvu vadoa materila stieni ar augstumu hx (6.2. att.).
Aizsargjam objekta modelis jnovieto vien plakn ar elektrodu A un zibensnovedju, kura
aizsargzon tas atrodas. Prvietojot to dados attlumos, izlu skaits, kas trpja
aizsargjamaj objekt atrs. Noskaidrojs, ka pastv maksimlais attlums rx starp
aizsargjamo objektu un zibensnovedju, kur tas tiek pasargts no tiea zibens trpjuma. is
attlums atbilst zibens aizsargzonas rdiusam zibensnovedja augstum hx. Stieveida
zibensuztvrja ar augstumu h < 60 m konusa formas aizsargzon (6.4. att. a) attlumu rx var
aprint pc formulas
60
/@
1,6B
p ,
@
1+
(6.2)
kur h stieveida zibensuztvrja augstums, m;

hx aizsargzonas robepunkta augstums, m;
ha zibensuztvrja aktvais augstums, m;
p zibensuztvrja augstuma koeficients [26, 26. lpp.].

Zibensuztvrjiem ar augstumu ldz 30 m, koeficients p = 1, bet augstumam
palielinoties zibens aizsargzonas efektivitte samazins, tpc zibensuztvrjiem augstkiem
5,5
.
par 30 m koeficentu p aprina pc izteiksmes
(6.3)
T veidojs zibens aizsargzona vienam atsevii stvoam stieveida zibensuztvrjam ar

augstumu ldz 60 m [26, 27. lpp.].
6.4. att. Atsevii stvoa stieveida zibensuztvrja aizsargzona: a - ldz 60 m, b - virs 60 m
Zibens uztvrji, kas augstki par 60 m, piesaista zibeni ne tikai ar virsotni, bet ar
virsotnei tuvum esoo snu dau h (6.4. att. b). Ja zibensuztvrja aktvais augstums ha
h, tad attlumu rx aprina pc formulas (6.2), ja ha < h, tad tds attlums, kur objekts tiek
pasargts no tiea zibens trpjuma neeksist [26, 27. lpp.].
6.1.3. Rezulttu ekstrapolcija

Laboratorijas modeu mrogs 1:100 vai 1:1000 ir prk mazs, lai pieemtu
nozmgus ilgtermia lmumus. Laboratorijas eksperimenti joprojm nav spjui atbildt uz
nozmgu jautjumu, vai lderu savienoans procesa skums sakrt ar pirmldera preju uz
pdjo rvienu, vai o procesu ietekm uz zemes eso elektroda pretlderis? Laboratorij ir
grti atirt pirmldera preju uz pdjo rvienu un pretldera raans skumu, jo ptjumu
precizitte ar 10 m garm dzirkstestarpm ir nepietiekama, lai to droi vartu atirt. Notiekot
61
zibensizldei, abus os momentus var viegli atirt, bet veikt tieus mrjumus ir praktiski
neiespjami, tpc ir jpaaujas uz skaitliskiem novrtjumiem, piemram, ekstrapolciju matemtisks funkcijas aprinu rpus zinmo lielumu kopas. Tomr jatzm, ka iegtie dati
ne vienmr dod ticamu rezulttus [7, 236. lpp].
6.2. Konusa formas aizsargzona
Vsturiski stieveida zibensuztvrja vai jebkura cita zemta vertikla stiea
aizsargzona tiek aplkota k apaa konusa forma, kura virsotne atrodas uz stieveida
zibensuztvrja virsotnes (6.5. att.) [28, 592.,593. lpp.].
6.5. att. Vertikla stieveida zibensuztvrja aizsargzona: 1 - aizsargjam bve, 2 - stieveida

zibensuztvrjs, 3 - aizsargzona, h - stieveida zibensuztvrja augstums virs bzes virsmas,
r - aizsargts bzes virsmas rdiuss
1777. gad kda ka Anglij, kas bija paredzta sprgstvielu uzglabanai ar

nelieliem bojjumiem prcieta zibens sprienu jumta mal aptuveni 11,6 m attlum no 7,3 m
augsta stieveida zibensuztvrja, kas bija uzstdts kas vid. s kas zibensaizsardzbas
sistmu izstrdja Bendamina Franklina prstvt komiteja. Maksiml attluma no
zibensuztvrja, kur tiek uzskatts, ka zibens nevar trpt un zibensuztvrja augstuma
attiecbu sauc par aizsargkoeficientu (protective ratio), kas aj gadjum ir viends ar
11,6/7,3 1,6. Tas varja bt ar mazks, ja zibensizlde btu notikusi tuvk
zibensuztvrjam. Acmredzot, is bija pirmais gadjums, kad novroja aizsardzbas
ierobeojumus, ko nodroina tradicionl zibensaizsardzbas sistma [28, 592. lpp.] [29, 58.
lpp.].
50
gadus
vlk,
Franu
zintu
akadmija,
secinja,
ka
stieveida
zibensuztvrjam ir cilindriska aizsargzona ar aizsargkoeficientu 2. Acmredzot notikums

62
Anglij netika emts vr. Ldz 20. gs. vidum dads publikcijs tika piedvtas
aizsargzonas ar aizsargkoeficientiem robes no 0,125 ldz pat 9,0. Daas no m
aizsargzonm dotas 6.6. attl [28, 592. lpp.] [29, 58. lpp.].
6.6. att. Stieveida zibensuztvrja aizsargzonas: cilindrs JBCK (1823. g.); konuss BAC (1874. g.); konuss
DAE (1875. g.); cilindrs LFGM (1875. g.); konuss FAG (1881. g.); cilindrs OHIP un ieliekts konuss FAG
(1880. g.), konuss HAI
Interesanti, ka visas s aizsargzonas (6.6. att.) ir konusa vai cilindra formas,

izemot Velsas elektroineniera un izgudrotja Sera Viljama Henrija Prsa (William Henry
Preece, 1834 - 1913) 1880. gad ierosint ieliekta konusa aizsargzona, kas ir ldzga ar
msdiens lietots zibenslodes metodes (sk. 7.2.1. sadau) iegtu aizsargzonu. Raksturga ir
ar
aizsargkoeficienta
un
ldz
ar to
ar
aizsargzonas
samazinana.
Jo
lielks
aizsargkoeficients, jo lielka ir iespjamba, ka zibensuztvrja aizsargzona tiks caursista un

ldz ar to radti bojjumi aizsargjamajam objektam. Ldz pat 20 gs. beigm nordot konusa
formas aizsargzonas lei, netika emta vr zibens fizikl btba, jo tda informcija vl
nebija pieejama. Tpc agrkajos standartos visbiek tika ieteikts lietot 45 (6.5. att.) un 60
konusus, attiecgi ar aizsargkoeficientiem 1 un 2. Turklt metode, kas ir pamats
aizsarglea metodei (sk. sadau 7.2.2.), bija vieng, kas bija dota agrkajos standartos.
Tomr vairki zintnieki o gadu laik ir secinjui, ka vertikla zibensuztvrja aizsargzona
nevar bt nordta pilngi preczi [2, 166. lpp.] [28, 593. lpp.].
6.3. Elektroeometriskais modelis
Zibens aizsargzonas noteikanai pdjos gadus plai lieto zibenslodes metodi, kas
skk apskatta sada 7.2.1. Zibenslodes metode ir visplak zinmais elektroeometriskais
modelis. Elektroeometriskais modelis pirmo reizi tika prezentts pagju gadsimta
sedesmito gadu beigs un tas balsts uz ptjumiem par zibensizldes fiziklajiem procesiem,
kas ietver sev zibensstrvas maksimumvrtbu Ip un zibensizldes attlumu ds [30].
63
6.3.1. Zibensizldes attlums

Kad pirmlderis ir daus simtus ldz desmitus metru virs zemes, tas rada spcgu
elektrisko lauku. Elektriskais lauks rodas gan no pirmldera ldia, gan no pretjs polarittes
ldiiem, kas rodas uz zemes, pai uz objektiem, kas atrodas virs zemes lmea. Tik spcgs
elektriskais lauks var radt elektrisku izldi (caursiti) starp pirmlderi un zemi vai uz zemes
esoo objektu. kai ar LPS izldei btu jnotiek starp pirmlderi un zibensuztvrjiem. is
savienoans process sev ietver zemes vai uz zemes esoo objektu (piem., zibensuztvrju)
radt pretldera (pretlderu) savienoanos ar pirmlderi, kas nosaka zibensizldes punktu
punktu, kur zibens sasniedz zemi vai virs ts paaugstintu objektu bvi, zibensnovedju,
elektrolniju, koku vai taml. Turklt vienam zibenim var bt vairki izldes punkti. (6.7. att.)
[1, 49. lpp.] [29, 50. lpp.] [31].
6.7. att. Pretldera noteiktais zibensizldes punkts: 1 - no pirmldera tlk esoais punkts, 2 - pretlderis,
3 - zibenslode, 4 - pirmlderis, 5 - pirmldera virsotne, 6 - pirmlderim tuvkais punkts,
ds - zibensizldes attlums
Savienoans procesu visvienkrk ir izskaidrot aprinot pirmldera ldia un

zibensuztvrja inducto ldiu radto elektrisko lauku. Lai to izdartu skum ir
nepiecieams precizt ldia sadaljumu uz pirmldera, ko vienkroti pieem k taisnu
zibensizldes kanlu, lai gan var bt neskaitmi pirmldera atzarojumi, kas tuvojas zemei
vienlaicgi. Daudzi ptnieki ir piemui vienmrgu ldia sadaljumu vis idealizt
pirmldera garum, tomr citi uzskata, ka pirmldera apak ir lielka ldiu koncentrcija,
kas samazins virzien no pirmldera gala uz mkoni, kas no fizikl skatjuma ir ticamks
variants. Neatkargi no pieemt ldiu sadaljuma, pirmldera ldia lieluma un t sadaljuma
augstum var daji aprint, veicot elektrisk lauka mrjumus uz zemes dau kilometru
attlum no pirmldera. Zinot pirmldera ldia lielumu un t sadaljumu, elektriskais lauks
64
zem pirmldera tiek izteikts k funkcija no pirmldera virsotnes augstuma virs zemes [29, 51.
lpp.].
Zibensizldes attlums (6.7. att.), termins, ko pirmo reizi lietoja Bendamins
Franklins 1767. gad, tiek defints k attlums no pirmldera virsotnes ldz objektam, kur
iesper zibens, sasniedzot zibensizldei nepiecieamo kritisko elektrisk lauka intensitti.
Kritisk elektrisk lauka intensitte ir vidj spraugas caursites elektrisk lauka intensitte
(caursites spriegums dalts ar zibensizldes attlumu). Objektiem, kas rada pretlderi (piem.,
stieveida zibensuztvrja gals), lai ierosintu caursiti (izldi) elektrisk lauka intensittei
norml temperatr un spiedien jbt viendai vai lielkai par 3106 V/m, ar nosacjumu, ka
objekta augstums ir tuvu jras lmenim. Caursites elektrisk lauka intensitte samazins,
pieaugot augstumam virs jras lmea. Zibensizldes attlumu ir jprvar gan pirmlderim,
kas tuvojas zemei, gan pretlderim, kas rodas sazemtajos objektos uz zemes. Elektrisk lauka
intensittei vis zibensizldes attlum jbt pietiekoi augstai, lai iespjam zibensizldes
punkta tuvum tiktu veicinta pretldera veidoans. Nav zinms cik lielu dau no
zibensizldes attluma veic pretlderis un cik pirmlderis. Tas ir atkargs no abu izlu vidj
izplatans truma, kas var tik noteikts no to katra izldes soa rviena rakstura. Tpat nav
zinms vai ierosinot pretlderi, pirmlderis nekavjoties pagrieas pretldera virzien vai
turpina kustbu pa to pau trajektoriju un ja turpina, tad cik tlu [29, 51. lpp.].
Balstoties uz vairkiem laboratorijas eksperimentiem biei tiek pieemts, ka
kritisk elektrisk lauka intensitte negatvas polarittes pirmlderim ir 500 kV/m un 300
kV/m pozitvas polarittes. Jatzm, ka laboratorijas eksperimentos lietots dzirkstespraugas
ir mazkas par pirmldera viena rviena garumu, tpc ir jautjums par o datu ekstrapolcijas
ticambu attiecb uz zibensizldi [29, 52. lpp.].
veic, veicot mrjumus no zibens sprieniem 55 m augst torn, piefiksja
proporcionalitti starp zibensstrvas maksimumvrtbu un zibens ldiu. Tpc nosakot
galvens zibensizldes zibensstrvas maksimumvrtbu, noteicou lomu spl ne tikai
augstums, kur pirmlderis sasniedz kritisko elektrisk lauka intensittes vrtbu, bet ar
zibens ldi.
Visprgi, jo lielks pirmldera ldi, jo lielka zibensstrvas
maksimumvrtba, neskatoties uz to, ka tas ir ldi strvvadoajam kanlam, kas ierosina

E
+FGH ,
galveno zibensizldi. Zibensizldes attlumu ds aptuveni var aprint pc formulas
kur ds zibensizldes attlums, m;
Ip galvens zibensizldes zibensstrvas maksimumvrtba, kA;

A un b konstantes [29, 53. lpp.].
65
(6.4)
Formul (6.4) koeficientiem A un b laika gait ir bijuas vairkas vrtbas.

Standart LVS EN 62305-1 [5] pieemts, ka A=10 un b=0,65. No formulas (6.4) iegts
lknes ar biek sastopamajiem koeficientiem A un b dotas 6.8. attl, kur iekrsotais apgabals
parda aptuveno lku zonu ar literatr biek lietotajiem izejas parametriem un
Zibensizldes attlums, m
piemumiem [29, 53. lpp.].
Zibensstrvas maksimumvrtba, kA
6.8. att. Zibensizldes attluma atkarba no zibensstrvas maksimumvrtbas pc formulas (6.4)
Sakar ar to, ka nav zinmi savienoans procesa pamata fiziklie parametri, kas
var mainties atkarb no situcijas, tpc formula (6.4) un lku diapazons 6.8. attl var dot
tikai aptuvenu tuvinjumu konkrtajai situcijai. Tomr lknes, kas atrodas diapazona vid ir
pieemamas, projektjot zibensaizsardzbas sistmu, standart [5] pieemta lkne d3 (6.8. att.)
[29, 54. lpp.].
Rezultt ar elektroeometrisko modeli noteikt aizsargzona balsts uz to, ka
pirmlderis, tuvojoties uz zemes esoajiem objektiem, tos tiei neskar, ja netiek sasniegts
noteikts zibensizldes attlums, kas ir atkargs no zibensstrvas maksimumvrtbas.
6.4. Zibens aizsargzonas varbtiskais raksturs
Zibensnovedji tiek uzskatti par droiem, par cik to konstrukcija praktiski nav
mainta jau divarpus gadsimtus. Tomr 6.9. attls liek apaubt o piemumu. Zibensizlde
200 m zem Ostankino televzijas tora Maskav, virsotnes pierda, ka tornis nespj sevi
pasargt. is nav izmuma gadjums, jo liela daa no lejupzibens izldm netrpa tora
virsotn, k tam btu jbt, bet gan ts tuvum. is ir nopietns pretarguments pierastajam
66
zibensnovedja darbbas principa skaidrojumam, ka zibens izvlas sko ceu, lai sasniegtu uz
zemes esou objektu [7, 21. lpp.].
6.9. att. Zibensizlde 200 m zem televzijas tora virsotnes
Ttad varam apgalvot, ka nevienu zibensaizsardzbas ierci nevar uzskatt par

pilngi drou, ldz ar to ar iepriek aplkoto zibens aizsargzonu nedrkst uzlkot k absoltu.
Standart [13] B.2. tabul dota bves fiziska bojjuma varbtba PB atkarb no izvlts LPS
klases. No s varbtbas ir izteikts bves aizsargtbas lmenis (sk. 5.2. tabulu), kas ir dots ar
LBN 261-07 [24]. Ar ar atbilstoi uzstdtu LPS pastv varbtba, ka aizsargjamai kai tiks
nodarts fizisks bojjums no tiea zibens spriena, caursitot zibensnovedja aizsargzonu.
6.4.1. Neselektva zibensizlde

Zibens
aizsargzonas
caursites
skaidrojumam
izmantosim
zibensizldes
selektivittes jdzienu. Par selektvu zibensizldi sauc zibensizldi apvidus augstkajos

objektos vai zibensnovedj, nevis to aizsargzon esoajos objektos. Neselektvu zibensizldi
var izraist divi faktori: pretlderi enerjoa objekta atraans aizsargzon un grunts
vadtspja.
K jau iepriek tika aprakstts, galven zibensizlde notiek pirmlderim sasniedzot
pretlderi. Notiekot selektvai zibensizldei, o pretlderi rada zibensnovedjs, tomr t
aizsargzon var atrasties citi pretlderi enerjoi objekti. Ja is objekts rada pietiekoi garu
pretlderi, tad var notikt zibensnovedja aizsargzonas caursite (6.10. att. a). d situcij
galven zibensizlde notiek aizsargjamaj objekt, piemram, televzijas torn nevis t
virsotn (6.9. att.).
67
Pieredze rda, ka zibens biek trpa objektos, kas ir labi sazemti un pai par
sevi ir labi elektrovadtji. Ja objekti ir vienda augstuma, tad zibens parasti trpa objekt,
kura vadtspja ir lielka. Zemjuma vadtspju ietekm grunts patpretestba. Ja objektiem ir
atirgs augstums un aptveros grunts patpretestba, tad zibensizlde var notikt zemkaj
objekt, ja ap to esoai gruntij ir labka vadtspja (6.10. att. b). Tas notiek, jo no mkoa
nkoo pirmlderi vairk piesaista blvka ldia radtais elektriskais lauks, bet blvks ldi
veidojs zemes punktos ar labku vadtspju [26, 17.,18. lpp.].
6.10. att. Neselektva zibensizlde: a - pretlderi enerjoa objekta atraans aizsargzon, b - grunts
vadtspjas ietekme; 1 - pirmlderis, 2 - objekta enertais pretlderis, 3 - stieveida zibensuztvrjs,
4 - zibensnovedja aizsargzona, 5 - zibensizlde, 6 - grunts ar sliktu vadtspju,
7 - grunts ar labu vadtspju
6.4.2. Zibensizldes punkta izvles varbtba

Lejupzibens pirmlderis, esot zemes tuvum, novirzs no savas trajektorijas pret
uz zemes esoam augstam objektam, piemram, vienam vai vairkiem stieveida
zibensuztvrjiem. Ja aizsargjamais objekts vai objekti atrodas zemk, tad zibens parasti tos
apiet, lai iespertu zibensuztvrj. To var noteikt no viendattluma principa (sk. 6.1.1.
sadau). Bet izstrdjot zibensaizsardzbas sistmu jem vr izmumi, ldz ar to rodas
jautjums, cik liela ir varbtba, ka zibens netrps zibensnovedj, bet gan aizsargjam
objekt, izvloties garko ceu [7, 241. lpp.].
Iepriek pieemt zibensizldes trajektorija ir pretrun ar ptjumiem, kas veikti
izmantojot garas dzirkstestarpas. Vienlaicgi padodot spriegumu vairkm dadu garumu
dzirkstestarpm, reizm tiei garkaj no tm notiek izlde [7, 229. lpp.].
Pat pie identiskiem apstkiem dzirkstestarpu caursites sprieguma vrtbm
vrojama liela izkliede. Caursites varbtba mains atkarb no pielikt sprieguma impulsa
vrtbas U (6.11. att.). Novrtt novirze no 50% varbtbas sprieguma U50% ir 10-15% abos
68
virzienos. 6.11. att. lkne 2 attlo varbtbas funkciju (U) skai dzirkstestarpai. Noteikts
sprieguma robes, abas lknes sola ievrojamu caursites varbtbu. Tas nozm, ka prbaudot
divas atirgas dzirkstestarpas ir iespja, ka gan gar, gan s dzirkstestarpa tiks caursista.
Kopum situcija ir ldzga k pirmlderim izvloties zibensizldes punktu. Tas ne vienmr
izvlas sko ceu ldz zibensuztvrjam, bet t viet iet garko ceu veicot zibensizldi
aizsargjam objekt [7, 21. lpp.].
6.11. att. Dadu garumu dzirkstestarpu caursites sprieguma sadaljums: 1 - gark dzirkstestarpa,
2 - sk dzirkstestarpa
6.4.3. Aizsargzonas caursites varbtba un kas augstums

Iepriek apraksttais norda uz to, ka palielinot attlumu starp stieveida
zibensuztvrju un aizsargjamo objektu, jpalielina zibensuztvrja augstums. aj sada
aplkosim situciju, kad stieveida zibensuztvrjs uzstdts tiei uz objekta ar mazu pamata
laukumu. Aplkosim, cik lielai jbt stieveida zibensuztvrja un aizsargjam objekta
augstumu starpbai h = hs - ho, lai nodrointu nepiecieamo aizsardzbas droumu. Btb,
japlko zibens sprienu bieums zem stieveida zibensuztvrja virsotnes, ldzgi k
Ostankio televzijas tora gadjum (6.9. att.), kur lejupzibens 18 gadu laik trpjis zem tora
virsotnes neskaitmas reizes un dados augstumos [7, 246. lpp.].
Veicot analtisku aprinus objektiem ar augstumu ho = 30 - 150 m, tika iegta
I9
,
I
kur Nc zibensnovedja aizsargzonas caursites gadjumu skaits;
zibens sprienu varbtba (6.12. att.)
N kopjais zibens sprienu skaits.

69
(6.5)
Faktiski
nepiecieamais
zibensaizsardzbas
lmenis
tiek
sasniegts,
kad
stieveida
zibensuztvrja augstums hs ievrojami prsniedz aizsargjam objekta augstumu ho. Zemiem

objektiem, piemram, ar augstumu ho = 30 m, lai sasniegtu 99 % aizsargtbu ( = 10-2)
nepiecieams stieveida zibensuztvrjs ar augstumu hs = 1,2ho, kas tehniski ir viegli
veicams, jo tas ir 6 m virs aizsargjam objekta. Augstiem objektiem ar ho = 150 m, 99 %
aizsargtbas ieganai nepiecieams stieveida zibensuztvrjs ar augstumu hs = 1,3ho, ttad
50 m augstks par aizsargjamo objektu, ds risinjums ir tehniski sarets un drgs. No
tehnisk viedoka lknes (h) (6.12. att.) piestinjuma tendence ir oti nozmga. Turklt
tendence pieaug, pieaugot aizsargjam objekta augstumam. Tas nozm, ka augstkam
objektam ir tehniski saretk iegt nepiecieamo aizsardzbas lmeni [7, 246.,247. lpp.].
6.12. att. Aprint zibens aizsargzonas caursites varbtba objektam ar augstumu ho un stieveida
zibensuztvrju ar augstumu hr > ho
6.5. Atbilstoi LPS noteikta zibens aizsardzbas zona

Aizsargpaskumi,
piemram,
zibensaizsardzbas
sistma,
ekrantjvads,
magntiskie ekrni un prspriegumaizsardzbas ierces nosaka zibensaizsardzbas zonas

(LPZ7). Zibens elektromagntisk impulsa ietekme attiecgajs zibensaizsardzbas zons pc
zibensaizsardzbas paskumu ievieanas ir ievrojami mazka nek pirms tam. Atbilstoi
zibens sprienu radtajiem draudiem standart LVS EN 62305-1 [5] ir noteiktas
zibensaizsardzbas zonas (6.13. att.):
- LPZ 0A zona, kuru apdraud tiei zibens sprieni un pilns to radtais
elektromagntiskais lauks. Iekjs sistmas var tikt pakautas pilnai zibensizldes
impulsstrvai vai ts daai;
7
Abreviatra no angu lightning protection zone.
70
- LPZ 0B zona, kas ir aizsargta pret tieiem zibens sprieniem, tomr to apdraud pilns
zibens spriena radtais elektromagntiskais lauks. Iekjs sistmas var tikt pakautas
zibensizldes impulsstrvas daai;
- LPZ 1 zona, uz kuras robeas strvas dalanas un prspriegumaizsardzbas ieru
darbbas rezultt tiek ierobeota zibensizldes impulsstrva. Zibens sprienu radto
elektromagntisko lauku var pavjint telpiskais ekranjums;
- LPZ
2,
...,
zona,
uz
kuras
robeas
strvas
dalanas
un
papildus
prspriegumaizsardzbas ieru darbbas rezultt tiek vl vairk ierobeota

zibensizldes impulsstrva. Papildus telpiskais ekranjums var tikt izmantots, lai vl
vairk pavjintu zibens spriena radto elektromagntisko lauku.
6.13. att. Atbilstoi LPS (LVS EN 62305-3) noteikta LPZ: 1 - bve, 2 - zibens uztvrjsistma, 3 - zibens
novedjsistma, 4 - zibens zemtjsistma, 5 - ievadts komunikciju lnijas, 6 - zemes lmenis,
7 - zibensizldes potencilu izldzinana ar SPD, s - atdaltjattlums, r - zibenslodes rdiuss
LPZ 2 un augstkas krtas skaita zibensaizsardzbas zonas ir aizsardzbai pret

LEMP atbilstoi standartam LVS EN 62305-4 [12], tpc 6.13. attl nav pardtas.
Zibensaizsardzb ir spk visprgs noteikums, ka aizsargjamam objektam ir
jatrodas td zibensaizsardzbas zon, kuras elektromagntiskie raksturlielumi atbilst
attiecg objekta spjai izturt o raksturlielumu izraisto bstamo iedarbbu (fiziski bojjumi,
elektrisko un elektronisko sistmu atteices no prspriegumiem). Aizsargjamajam objektam
jbt LPZ 0B vai augstkas krtas skaita zibensaizsardzbas zon. To pank izveidojot
zibensaizsardzbas sistmu atbilstoi standartam [6].
71
7. ZIBENS AIZSARGZONAS NOTEIKANAS METODES

Iepriek aplkots zibensnovedja aizsargzonas noteikanai var izmantot dadas
metodes. Standart LVS EN 62305-3 [6] noteiktas tikai trs no tm, bet tas nenozm, ka ts ir
viengs. aj noda aplkosim gan standart [6] noteikts, gan agrk lietots, gan ar citas
atzinbu vl neguvus zibens aizsargzonas noteikanas metodes.
7.1. Agrk lietots zibens aizsargzonas noteikanas metodes
Iepriekj noda noskaidrojm, ka zibens aizsardzbas sistmas pirmskumos
zibens aizsargzonu noteica konusa formas aizsargzonas, ko noteica aizsargkoeficients. Pirms
vienotas zibensaizsardzbu un prspriegumaizsardzbu ietveroas standartu paketes IEC 62305
izstrdes 2006. gad, ko prma ar Eiropas Savienba, nebija vienota zibens aizsargzonas
noteikanas metodika. Tpc aizsargzonas noteikanai lietoja t laika nacionlajos standartos
un normatvos dots metodes.
7.1.1. Zibens aizsargzona atbilstoi normatvam RD 34.21.122-87

Latvij padomju gados spk bija tie pai normatvi, kas prj PSRS teritorij.
Kop 1987. gada rjs zibensaizsardzbas jom darbojs normatvs RD 34.21.122-87 [42],
kas bija spk ldz 2007. gada beigm, jo uz to bija izdarta atsauce ar 1995. gada 31. oktobra
MK noteikumiem Nr. 318 apstiprint Bvnormatva LBN 201-96 "Ugunsdrobas normas"
3.1.6. punkt [10].
7.1.1.1.
Zibens aizsargzonas noteikana. Telpas dau, kur ka vai iekrta ir
pasargta no tieiem zibens sprieniem ar noteiktu droumu, sauc par zibens aizsargzonu.
Vismazkais un pastvgkais aizsardzbas lmenis ir aizsargzonas virspus, iekrtai vai kai,
atrodoties dzik zibens aizsargzon, aizsardzbas lmenis pieaug. Normatv RD 34.21.12287 [42] stieveida un trosveida zibensuztvrjiem noteikti divi aizsargzonas tipi:
- A tipa aizsargzona nodroina vismaz 99,5 % aizsardzbu;
- B tipa aizsargzona nodroina vismaz 95 % aizsardzbu.
Atsevii stvos stieveida zibensuztvrjs ar augstumu h veido apaa konusa
formu (7.1. att.), kura virsotne atrodas augstum h0 < h. Zemes lmen zibens aizsargzona
veido apli ar rdiusu r0. Aizsargjamais objekts augstum hx veido apli ar rdiusu rx [42].
72
7.1. att. Stieveida zibensuztvrja aizsargzona: a - skats no sna, b - skats no augas;

1 - stieveida zibensuztvrjs, 2 - zibens aizsargzona augstum hx, 3 - zibens aizsargzona zemes lmen
Stieveida zibensuztvrjs ar augstumu h 150 m veido aizsargzonu ar diem

izmriem:
- A tipa aizsargzona:
/
0,85,
(1,1 0,002 ,
(1,1 0,002 .
/@
- B tipa aizsargzona:
/@
0,92,
/
(7.1)
@
2.
0,85
1,5,
1,5 .
(7.2)
(7.3)
(7.4)
@
2.
0,92
(7.5)
(7.6)
Trosveida zibensuztvrja ar augstumu h 150 m veidot aizsargzona dota 7.2.

attl. Troses (35 - 50 mm2) zemk punkta (nokares) augstums h' ir atkargs no laiduma
garuma a. Ja a < 120 m, tad troses nokare ir 2 m, bet ja a = 120 - 150 m, tad troses nokare ir 3
m. Trosveida zibensuztvrja veidots aizsargzonas izmrus var aprint sekojoi:
0,85,
- A tipa aizsargzona:
/@
- B tipa aizsargzona:
(1,35 0,0025 ,
(1,35 0,0025 .
/@
0,92,
/
1,7,
1,7 .
@
2.
0,92
73
@
2.
0,85
(7.7)
(7.8)
(7.9)
(7.10)
(7.11)
(7.12)
7.2. att. Trosveida zibensuztvrja aizsargzona: 1 - trosveida zibensuztvrjs, 2 - zibensuztvrja masts,

3 - aizsargzona, h - masta augstums, h' - troses nokares augstums, h0 - aizsargzonas augstums,
hx - aizsargjam objekta augstums, r0 - aizsargzonas rdiuss zemes lmen, rx - aizsargzonas rdiuss
augstum hx, a - troses laidums
Vairku stieveida un trosveida zibensuztvrju gadjum, zibens aizsargzonas

aprins ietver ar zibensuztvrju augstuma un savstarpj attluma attiecbu. Tpat
zibensuztvrjiem ar augstumu h > 150 m, aizsargzonas noteikanai, tiek emts vr, ka
zibens var trpt ievrojamu attlumu zem t virsotnes, k tas redzams 6.9. attl.
7.1.1.2.
Zibensaizsardzbas kategorija. Atkarb no bves pielietojuma un
ugunsdrobas klases normatv RD 34.21.122-87 [42] izdaltas 3 zibensaizsardzbas

kategorijas (I - III). Katr kategorij ir noteikts kda veida zibensuztvrjus ir atauts lietot, k
ar to nodroints aizsargzonas tips.
Aizsardzbai pret tieiem zibens sprieniem k vai iekrt ar I zibensaizsardzbas
kategoriju, atauts lietot tikai stieveida un/vai trosveida zibensuztvrjus, kas nodroina A
tipa aizsargzonu.
km ar nemetla jumta segumu un II zibensaizsardzbas kategoriju, zibens
uztvrjsistmu atauts veidot no stieveida un/vai trosveida zibensuztvrjiem. Zibens
aizsargzonas tipu nosaka atkarb no bves pielietojuma un zibens sprienu blvuma.
Jumtiem, ar slpumu ne lielku par 1:8, atauts uzstdt tklveida zibensuztvrju ar rts
platumu ne lielku par 6 x 6 metriem.
III zibensaizsardzbas kategorijas km vai iekrtm, zibensuztvrjus izvieto
tpat k II zibensaizsardzbas kategorijas gadjum. Tikai tklveida zibensuztvrja rts
platums nedrkst bt lielks par 12 x 12 m.
74
7.1.2. Zibens aizsargzona atbilstoi standartam BS 6651:1999

Angu standarts British Standard BS-6651 [44] ir pamats daudzu valstu
nacionlajiem standartiem, piemram, Singapras CP 33, Austrlijas/Jaunzlandes AS/ANZ1786, Dienvidfrikas SABS-03 un Indijas IS-2309. Anglij is standarts bija spk no 1985.
gada, kad tas aizstja BS CP326:1965, kas ar bija pamat uzskaitto valstu nacionlajiem
standartiem. Tpat k cits Eiropas Savienbas valsts, ar Anglij is standarts obrd ir
aizstts ar EN 62305 srijas standartiem [33][43].
Bvm, kas nav augstkas par 20 m, aizsargzonu nosaka ar aizsarglei. Viena
zibensuztvrja gadjum aizsarglei pieem viendu ar 45. Starp diviem vai vairkiem
zibensuztvrjiem, ja attlums starp tiem neprsniedz divkru to augstumu (d 2h),
aizsarglei var pieemt viendu ar 60 (7.3. att.). Sprdzienbstamm un ugunsnedrom
bvm aizsargleis viena zibensuztvrja gadjum ir 30, bet vairku 45. Ja bves
augstums prsniedz 20 m, tad tiek emts vr, ka zibens var trpt ar bves snos, tpc
aizsargzonu nosaka atbilstoi zibenslodes metodei (sk. 7.2.1. sadau). Parasti lieto zibenslodi
ar rdiusu r = 60 m, bet sprdzienbstamm bvm un km ar jutgm elektroniskm iercm
r = 20 m [44].
7.3. att. Vairku zibensuztvrju aizsargzona atbilstoi aizsargleim: 1 - zibens aizsargzona,

2 - stieveida zibensuztvrjs, h - zibensuztvrja augstums, d - attlums starp zibensuztvrjiem
Zibens uztvrjsistma var bt veidota no vertikliem un/vai horizontliem

zibensuztvrjiem. Uz jumta uzstdot zibensuztvrjus jievro, ka neviens jumta punkts
nedrkst atrasties tlk par 5 m no tuvk zibensuztvrja. km ar plakanu jumtu to pank
uzstdot tklveida zibensuztvrju ar rts platumu 10 x 20 m, sprdzienbstamm un
ugunsnedrom km rts platums nedrkst prsniegt 5 x 10 m [44].
75
7.2. Zibens aizsargzonas noteikanas metodes atbilstoi LVS EN 62305-3

Apskatot zibens novedjsistmu (sk. 5.3.1. sadau), noskaidrojm, ka zibensnovedja
izvietoanai un aizsargzonas noteikanai, atbilstoi standartam LVS EN 62305-3 [6], atauts
lietot das metodes (7.4. att.):
- zibenslodes metodi;
- aizsarglea metodi;
- aizsargtkla metodi.
7.4. att. Zibens aizsargzonas noteikanas metodes atbilstoi LVS EN 62305-3: 1 - stieveida
zibensuztvrjs, 2 - aizsarglea metode, 3 - aizsargtkla rts platums, 4 - zibenslode,
5 - zibensnovedjvads, 6 - zemtjsistma
7.2.1. Zibenslodes metode

Bendamins Franklins aizsargzonas aprakstanai ieteica izmatot aizsarglei (sk.
7.2.2. sadau), ko skotnji definja k aizsargattlumu no stieveida zibensuztvrja atkarb
no t augstuma. defincija noteica aizsarglei, ko lietoja 19. gs. nosakot stieveida
zibensuztvrja aizsargzonu, un msdiens t ir izplatta metode, nosakot zibens aizsargzonu
augstsprieguma gaisvadu elektroprvades lnijm. Pieaugot prvades spriegumiem un lniju
augstumiem, aizsarglea vrtba samazinjs. Ap 1935. gadu vcu elektroinenieris Antons
vaigers (Anton Schwaiger, 1879 - 1954) ierosinja aizsargzonu aprakstt ar apau loku, nevis
taisnu lniju, tomr to nevar saukt par zibenslodi, jo loka rdiuss nebija pastvgs. is
ierosinjums bija pamats zibenslodes metodei, ko pirmo reizi 1962. gad aprakstja
Budapetas Tehnisks Universittes profesors Tibors Horvts (Tibor Horvth), ierosinot lietot
lodes ar 15 m un 50 m rdiusu. Termins zibenslode radies Amerikas Savienotajs Valsts 70.
gadu skum [32].
76
Zibenslodes
metode
ir
izplattkais
un
visvienkrk
pielietojamais
elektroeometriskais modelis. metode balsts uz hipotzi, ka lejupzibens pirmlderis

patvagi tuvojas uz zemes esoajiem objektiem un t trajektorija netiek ietekmta ldz brdim,
kad tas sasniedz zibensizldes attlumu. Zibenslodes metode ir universla metode, kas auj
noteikt zibens aizsargzonu pat vissaretks konstrukcijas km. Zibenslodes metodes
izmantoanai nepiecieams aizsargjams kas vai objekta modelis, piemram, mrog 1:100,
kas ietver rjs kontras un uzstdto zibensaizsardzbas sistmu un mrog veidota
zibenslode ar LPS klasei atbilstou rdiusu (sk. 5.3. tabulu). Atkarb no aplkojam objekta
atraans vietas, model nepiecieams iekaut ar apkrt esos bves un objektus, kas var
kalpot k LPS dabgs sastvdaas. Zibenslodes centrs atbilst lejupzibens pirmldera virsotnei
uz kuru virzsies attiecgie pretlderi [1, 50. lpp.].
7.5. att. Zibenslodes metodes pielietojums saretas formas bvei: 1 - uz bves esos masts,
2 - laukumi, kurus nepiecieams aizsargt, r - zibenslodes rdiuss
Zibenslodi ar rdiusu r ve apkrt un pri aizsargjamam objektam visos

iespjamajos virzienos. Punkti, kuros zibenslodes skar objektu ir pakautas tieiem zibens
sprieniem un tos ir nepiecieams aizsargt (7.5. att.). Ja zibensaizsardzbas sistma ir jau
uzstdta, tad ar zibenslodi ir iespjams prliecinties, ka zibens uztvrjsistma uzstdta
atbilstoi aizsargjam objekta eometriskajm pabm. Zibens uztvrjsistmas izvietojums
uzlkojams par pareizu, ja neviens aizsargjam objekta punkts nesaskaras ar zibenslodi. Ldz
ar to zibenslode drkst saskarties tikai ar zemi un/vai zibens uztvrjsistmu [1, 50. lpp.] [6].
Ar zibenslodes metodi iespjams izskaidrot, kpc ku stri ir visbiek pakauti
zibens sprieniem (sk. 7.3.1. sadau). Raustt lnija 7.5. attl attlo trajektoriju pa kuru
kustas zibenslodes viduspunkts. T ir ar pirmldera virsotnes eometrisk atraans vieta,
77
kura nosaka zibensizldes punktu. Redzams, ka ap jumta stri var novilkt trajektoriju ar
ceturtdaapa formas striem, kas nozm, ka jumta vai sienu stri ir pakauti lielkam zibens
trpjuma riskam [6] [33, 38. lpp.].
Tomr jpatur prt, ka zibens reizm trpa ar viets, kuras zibenslode tiei nav
skrusi. Tas izskaidrojams ar faktu, ka vairkkrtgas zibensizldes gadjum, zibensizldes
punkts var mainties vja ietekm. Rezultt, ar zibenslodi noteikt aizsargzona var
palielinties aptuveni par 1 m [1, 50. lpp.].
7.2.1.1.
Zibenslodes rdiuss. Zibenslodes rdiuss ir viends ar zibensizldes
attlumu ds (sk. 6.5. att.), ko aprina pc formulas (6.4), ievietojot standart [5] noteiktos
/ 10 F
koeficientus. Zibenslodes rdiusu r aprina pc formulas

,NO
(7.13)
kur I zibensstrvas amplitdas miniml vrtba, kA (sk. 7.1. tabulu) [1, 49. lpp.].
7.1. tabula
Zibensstrvas raksturlielumu minimls vrtbas un zibenslodes rdiusi atbilstoi LPL [5]
Raksturlielums
Apzmjums
Zibensstrvas amplitdas
I
miniml vrtba
Zibenslodes rdiuss
r
Mrvienba
LPL
II
III
kA
10
16
20
30
45
60
IV
T k zibenslodes rdiuss samazins, samazinoties zibensstrvas amplitdas

vrtbai, vienmr bs tda zibensizlde, kuras aprintais zibenslodes rdiuss ir tik mazs, ka
t ievelsies starp zibensuztvrjiem, t skarot aizsargjamo ku. Tomr o strvu vrtbas ir
tik mazas, ka ts nesps nodart nopietnus bojjumus [29, 60. lpp.].
Standartos LVS EN 62305-3 [6] un LVS EN 62305-4 [12] apraksttie
aizsargpaskumi ir efektvi pret zibens sprieniem, kuru strvas atrodas attiecg LPL robes
(sk. 5.1. un 7.1. tabulu). Td aizsargpaskuma efektivitti pieem k viendu ar varbtbu,
ka zibensstrvas parametru skaitlisks vrtbas bs ajs robes. Zibensstrvas parametru
robelielumu varbtbas dotas 7.2. tabul [5].
7.2. tabula
Zibensstrvas parametru robelielumu varbtbas
Varbtba, ka zibensstrvas parametru skaitlisks vrtbas
ir mazkas par 5.1. tabul dotajm maksimlajm vrtbm
ir lielkas par 7.1. tabul dotajm minimlajm vrtbm
78
LPL
I
0,99
0,99
II
0,98
0,97
III
0,97
0,91
IV
0,97
0,84
7.2.1.2.
Zibenslodes ievliena dziums. Izvietojot zibens uztvrjsistmu kas
vai uz kas jumta esoas konstrukcijas aizsardzbai, lietdergi ir aplkot zibenslodes ievliena
dziumu, piemram, starp divm horizontlm zibensuztvrja trosm (7.6. att.). Zibenslodes
ievliena dziumu p starp abm trosm zem to horizontl lmei var aprint di:
kur r
d
P / 7/ . 2 ,
2
(7.14)
zibenslodes rdiuss, atbilstoi LPS klasei;
attlums starp diviem paralliem zibens uztvrjsistmas vadiem vai diviem

stieveida zibensuztvrjiem [1, 52. lpp.].
7.6. att. Zibenslodes ievliena dziums starp divm zibensuztvrja trosm: 1 - zibensuztvrja troses,
2 - zibens aizsargzona, 3 - zibensuztvrja vadi, 4 - bzes virsma, 5 - aizsargjam ierce, r - zibenslodes
rdiuss, p - zibenslodes ievliena dziums, s - atdaltjattlums, d - attlums starp zibensuztvrja trosm,
h - zibensuztvrja trou augstums virs bzes virsmas
etrstr izvietotiem stieveida zibensuztvrjiem, kuri netiek savienoti ar zibensuztvrja

trosi, zibenslodes ievliena dziums ir lielks, k gadjum ar nostieptm trosm. Tpc,
aprinot zibenslodes ievliena dziumu p pc formulas (7.14), attlums d atbilst stieveida
zibensuztvrju veidot kvadrta diagonlei. Zibenslodes ievliena dziumam p vienmr jbt
mazkam par zibensuztvrja trou vai stieu augstumu h. is papildus augstums nodroina,
ka zibenslode nepieskaras aizsargjamai iercei vai konstrukcijai, nodroinot ts aizsardzbu
[1, 52. lpp.].
79
7.2.1.3.
Zibensuztvrju izvietoana atbilstoi zibenslodes metodei. Pareizi
izvietoti stieveida zibensuztvrji vai savrupi masti nodroina, ka zibenslode neskar

aizsargjamo objektu (7.7. att. a). Izvietojot trs, etrus vai vairk stieveida zibensuztvrjus,
jizvlas tds stieu augstums, kas nodrointu lodes ievliena dziumu p, lai netiktu skarts
aizsargjamais objekts. Ievliena dziumu p aprina pc formulas (7.14), kur d ir lielkais
attlums starp stieveida zibensuztvrjiem [1, 52. lpp.] [33, 40. lpp.].
7.7. att. Zibenslodes pielietojums: a - atdalta stieveida zibensuztvrja gadjum, b - atdalta tklveida
zibensuztvrja gadjum; 1 - stieveida zibensuztvrjs vai savrups masts, 2 - zibens aizsargzona,
3 - aizsargjamais objekts, 4 - tklveida zibensuztvrjs, s - atdaltjattlums, r - zibenslodes rdiuss,
p - zibenslodes ievliena dziums
Izvietojot trosveida zibensuztvrju jievro tas pats princips, kas stieveida

zibensuztvrja gadjum. Lietojot vairkas zibensuztvrja troses jievro ar zibenslodes
ievliena dziums p (7.6. att.). Atdalti tklveida zibensuztvrji, jizvieto noteikt attlum
virs aizsargjams bves, ievrojot zibenslodes ievliena dziumu p (7.7. att. b). Jatzm, ka
is attlums samazins, pieaugot LPS klasei (samazinoties zibenslodes rdiusam). Interesanti,
ka neatdaltam tklveida zibensuztvrjam, kas uzstdts tiei uz bves atbilstoi standartam
LVS EN 62305-3 [6], zibenslodes ievliena dziumu var neemt vr, jo pieredze rda, ka
zibens spriena varbtba aizsargtkla rts iekpus ir oti maza (sk. 7.2.3.2. sadau) [29, 61.
lpp.] [33, 41.,43. lpp.].
7.2.1.4.
Analtiski iegta aizsargzona atbilstoi zibenslodes metodei. Ar
zibenslodes metodi iegtu aizsargzonu ir iespjams noteikt ar analtiski, izmantojot

eometrisko vai aprina metodi. Jatzm, ka analtiski noteikt zibens aizsargzonu atbilstoi
zibenslodes metodei ir praktiski vienkras formas bvm.
eometriski aizsargzonu var noteikt, izmantojot 7.8. attl doto koordintu
plakni. Uzzmtais laukums zem lknes, kas novilkta attiecg augstuma zibensuztvrjam,
nosaka zibens aizsargzonu atbilstoi zibenslodes metodei. Zonas noteikanai jizvlas
zibenslodes centrs atbilstoi zibensuztvrja augstumam virs bzes virsmas (7.8. attl doti
80
augstumi no 10 m ldz 45 m), tad novelk lkni ar atbilstos LPS klases zibenslodes rdiusu r
(7.8. attl r = 45 m, kas atbilst LPS klasei III). Laukums zem s lknes attlo izvlt
augstuma zibensuztvrja aizsargzonu. Jatzm, ka katras LPS klases zibenslodes centri
atrodas dads viets [34].
Zibenslodes centrs
45
40
45
35
r=
30
Zibensuztvrja augstums no bzes virsmas:
25
45 m
30 m
20 m
10 m
20
15
10
5
0
0
10
15
20
25
30
35
40
45
Aizsargtais attlums, m
7.8. att. Zibenslodes metodes eometriskais attlojums (LPS klase III, r = 45 m)
Zibens aizsargzonas, kas noteikta ar zibenslodes metodi, horizontlo attlumu ir

iespjams aprint analtiski. metode ir noderga, nosakot zibens aizsargzonu snskat
bvm ar dadu augstumu plakaniem jumtiem (7.9. att.). Aizsargzonas horizontlo attlumu
aprina sekojoi:
;(2/ ,
kur dh zibens aizsargzonas horizontlais attlums, m;

h
jumta augstums, m;
zibenslodes rdiuss, m [34].
Aizsargzonas noteikana notiek sekojoi (sk. 7.9. attlu):

1) nosaka jumtu augstumus h1, h2 un o jumtu augstumu starpbu h';
2) nosaka zemk jumta garumu l2;
81
(7.15)
3) nosaka LPS klasi un atbilstoo zibenslodes rdiusu r;

4) aprina aizsargzonu A, B un C horizontlos attlumus, attiecgi dh1, dh' un dh2 pc
formulas (7.15);
5) saldzina lielumus dh' un l2:
- ja dh' l2, tad pietiek ar zibensuztvrju uz zemk jumta malas;
- ja dh' < l2, tad nepiecieams zibensuztvrjs ar uz zemk jumta malas un vl
attlum dh'.
7.9. att. Zibens aizsargzonas horizontl attluma noteikana kai ar dadu augstumu plakanu jumtu:
r - zibenslodes rdiuss, h1 - augstk jumta augstums, h2 - zemk jumta augstums, h' - augstk un
zemk jumta augstumu starpba, dh1 - augstk jumta aizsargzonas horizontlais attlums, dh2 - zemk
jumta aizsargzonas horizontlais attlums, dh' - jumtu augstumu starpbas aizsargzonas horizontlais
attlums, l2 - zemk jumta garums, A, B, C - zibens aizsargzonas
7.2.1.5.
Zibenslodes metodes nepilnbas. Neskatoties uz to, ka zibenslodes
metode ir plai izplatta zibens aizsargzonas noteikanai, tomr ir pris nianses, kuru d ir
nepiecieams pilnveidot esoo modeli. Pirmkrt, pretji standart [6] paustajam, ka ar
zibenslodes metodi var novrtt zibens spriena varbtbu katr bves punkt, daudzi
zintnieki uzskata, ka ar zibenslodi noteikt zibens sprienu varbtba ir vienda visos
gadjumos, neatkargi no t, kur trpa zibens, ldzen zemes apgabal, objekt ar plakanu
virsmu, spic virsotn, bves mal vai str. Novrojumi dab liecina, ka vairk nek 90 % no
zibensizldm notiek ku smails vai uz ru izvirztos stros. Tikai pris zibens sprieni
fiksti atklts horizontls vai slps bvju mals (mazk k 5 %) un ku paclumos (mazk
k 2 %). Otrkrt, LVS EN 62305 srijas standartos [5] un [6] lietotie zibenslodes rdiusi ir
iegti ievrojami vienkrojot zibensizldes fizikls btbas parametrus. obrd lietotie
zibenslodes rdiusu lielumi, btb ir standartizcijas komiteju kompromisa rezultts, kas
iegti pielgojot zibensizldes attlumu augstsprieguma prvades lnijs atbilstoi
elektroeometrisk modea teorijai. Neskatoties uz tobrd esoo ptjumu rezulttu
82
nepietiekambu, is elektroeometrisk modea teorijas paplainjums citm bvm, tika

izstrdts bez papildus zintniskiem pierdjumiem. Tdjdi, piemums, ka zibenslodes
rdiuss ir atkargs tikai no zibensizldes zibensstrvas maksimumvrtbas, neievrojot bves
eometrisks pabas, daos gadjumos, nosakot zibensnovedja aizsargzonu, var radt
nopietnas kdas. s nepilnbas tiek ietvertas 7.3 sada apraksttajs metods [2, 175. lpp.].
7.2.2. Aizsarglea metode

Aizsarglea metode tiek lietota jau kop Bendamina Franklina laikiem, t.i.
vairk k 200 gadus, ttad t ir pirm metode, ko lietoja zibens aizsargzonas noteikanai, k
iepriek noskaidrojm daudzus gadus ar vieng. Ts pielietojums nav tik plas k
zibenslodes metodei. Atbilstoi standartam [6] aizsarglea metodi drkst pielietot tikai
vienkras formas bvm vai lielu bvju atsevim mazm dam. Ar aizsarglea metodi
iegtai aizsargzonai ir apaa konusa forma (6.5. att.), kura snu virsmas novietotas le pret
zibensuztvrju. Aizsargleis atkargs no LPS klases un zibensuztvrja augstuma (sk. 5.2.
attlu).
7.2.2.1.
Aizsarglea noteikana. Ldz pat 20 gs. beigm nordot aizsargzonas
lei, netika emta vr zibensizldes fizikl btba, tpc visbiek aizsarglei piema
viendu ar 45 vai 60 (sk. 6.2. sadau). Standart [6] dots aizsarglea vrtbas (5.2. att.) ir
iegtas izmantojot stieveida zibensuztvrja nodrointo aizsargzonu. Ar zibenslodes metodi
iegtai stieveida zibensuztvrja aizsargzonai ir lokveida forma. Aizsarglei a nosaka
novelkot lniju no zibensuztvrja virsotnes, lai t krustotu ar zibenslodes metodi iegto
aizsargzonu un iegtie laukumi S1 un S2 btu viendi (sk. 7.10. attlu). Laukums S1 atbilst ar
aizsarglei iegtai aizsargzonai, kas tiek prvrtta, bet laukums S2 - nepietiekami novrtta.
Rezultt tiek iegta konusa formas aizsargzona. Aizsarglei var aprint pc formulas
R
180
2/
/2/
/
S/T U V
+
S/TTWX .1 2Y ,
"
(7.16)
kur aizsargleis, ;
r
zibenslodes rdiuss atbilstoi LPS klasei, m;
zibensuztvrja augstums virs bzes virsmas, m [2, 933. lpp.].

Aizsarglei var noteikt no 5.2. attl dotajm lknm, aprint pc formulas
(7.16) vai no 7.3. tabulas datiem, kur dots LPS klasei atbilstos aizsargleis un attlums no
zibensuztvrja dh (sk. 7.10. attlu), kas atbilst konusa formas aizsargzonas pamata laukuma
rdiusam. Jatzm, ka aizsargleis paliek nemaings pie h vrtbm, kas mazkas par 2 m,
83
tpc aizsarglea vrtba pie h = 1 m, lietojot formulu (7.16) atiras no 5.2. attl dotajm
lknm un 7.3. tabul dotajm vrtbm.
7.10. att. Aizsarglea iegana ar zibenslodes metodi: 1 - stieveida zibensuztvrjs, 2 - aizsargzona

atbilstoi aizsarglea metodei, 3 - aizsargzona atbilstoi zibenslodes metodei, 4 - bzes virsma,
r - zibenslodes rdiuss, h - zibensuztvrja augstums virs bzes virsmas, dh - attlums no zibensuztvrja,
S1 - prvrtt aizsargzona, S2 - nepietiekami novrtt aizsargzona
7.3. tabula
Aizsargleis un attlums dh atkarb no LPS klases [1, 55. lpp.]
Zibensuztvrja
augstums h, m
LPS klase I
Leis
Attlums
dh, m
LPS klase I
Leis
Attlums
dh, m
LPS klase I
Leis
Attlums
dh, m
LPS klase I
Leis
Attlums
dh, m
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
71
71
66
62
59
56
53
50
48
45
43
40
38
36
34
2,90
5,81
6,74
7,52
8,32
8,90
9,29
9,53
10,00
10,00
10,26
10,07
10,16
10,17
10,12
74
74
71
68
65
62
60
58
56
54
52
50
49
47
45
3,49
6,97
8,71
9,90
10,72
11,28
12,12
12,80
13,34
13,76
14,08
14,30
14,95
15,01
15,00
77
77
74
72
70
68
66
64
62
61
59
58
57
55
54
4,33
8,66
10,46
12,31
13,74
14,85
15,72
16,40
16,93
18,04
18,31
19,20
20,02
19,99
20,65
79
79
76
74
72
71
69
68
66
65
64
62
61
60
59
5,14
10,29
12,03
13,95
15,39
17,43
18,24
19,80
20,21
21,45
22,55
22,57
23,45
24,25
24,96
84
7.3. tabulas turpinjums

1
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
32
30
27
25
23
10,00
9,81
9,17
8,86
8,49
44
42
40
39
37
36
35
33
32
30
29
27
26
25
23
15,45
15,31
15,10
15,39
15,07
15,26
15,40
14,94
15,00
14,43
14,41
13,76
13,66
13,52
12,73
53
51
50
49
48
47
46
45
44
43
41
40
39
38
37
36
35
35
34
33
32
31
30
29
28
27
26
25
24
23
21,23
20,99
21,45
21,86
22,21
22,52
22,78
23,00
23,18
23,31
22,60
22,66
22,67
22,66
22,61
22,52
22,41
23,11
22,93
22,73
22,50
22,23
21,94
21,62
21,27
20,89
20,48
20,05
19,59
19,10
58
57
56
55
54
53
52
51
50
49
49
48
47
46
45
44
44
43
42
41
40
40
39
38
37
37
36
35
35
34
33
32
32
31
30
30
29
28
27
27
26
25
25
24
23
25,61
26,18
26,69
27,13
27,53
27,87
28,16
28,40
28,60
28,76
29,91
29,99
30,03
30,03
30,00
29,94
30,90
30,77
30,61
30,43
30,21
31,05
30,77
30,47
30,14
30,90
30,51
30,11
30,81
30,35
29,87
29,37
29,99
29,44
28,87
29,44
28,82
28,18
27,51
28,02
27,31
26,58
27,05
26,27
25,47
85
7.2.2.2.
Zibensuztvrju
izvietoana
atbilstoi
aizsarglea
metodei.
Zibensuztvrju vadi, stiei, masti un troses jizvieto t, lai visas aizsargjams bves daas
atrastos aizsargzonas iekpus, kas veidojas projicjot attiecg zibensuztvrja augstko
punktu visos virzienos uz bzes virsmas le pret zibensuztvrja vertikli.
Aizsargleim jatbilst LPS klasei, atbilstoi zibensuztvrja augstumam virs bzes
virsmas, kas var bt gan zemes lmenis, gan jumta virsma. Mainoties zibensuztvrja
augstumiem virs bzes virsmas, mains ar aizsargleis (7.11. att.). Aizsargzonas
noteikanai, drkst emt vr tikai metla zibens uztvrjsistmu relos fiziskos izmrus [6].
Stieveida zibensuztvrju augstums jizvlas t, lai to veidots aizsargzonas sav
starp krustotos virs aizsargjams bzes virsmas (7.11. att.).
7.11. att. Vertikla stieveida zibensuztvrja aizsargzona: 1 - zibensnovedja aizsargzona,

2 - aizsargjam bve, 3 - stieveida zibensuztvrjs, 4 - konusa formas aizsargzonu krustpunkts,
5 - zibensnovedja vads, 6 - zemes virsma, kas pieemta par bzes virsmu, H - bves augstums virs bzes
virsmas, h1 - stieveida zibensuztvrja fiziskais augstums, h2 - zibensuztvrja augstums virs bzes
virsmas, 1 - aizsargleis atbilstoi augstumam h1, 2 - aizsargleis atbilstoi augstumam h2
Ja zibens uztvrjsistma atrodas uz slpas virsmas, aizsargzonu veidojo konusa

ass ne vienmr sakrt ar zibensuztvrja stiea asi, bet t atrodas vertikli uz leju pret plakni,
uz kuras ierkots zibensuztvrja stienis, pie kam konusa virsotne sakrt ar stieveida
zibensuztvrja virsotni (sk. 7.12. att.) [6].
7.12. att. Uz slpas virsmas novietota stieveida zibensuztvrja aizsargzona, atbilstoi aizsarglea
metodei: 1 - stieveida zibensuztvrjs, 2 - aizsargjam konstrukcija, 3 - aizsargzona, 4 - bzes virsma,
h - zibensuztvrja augstums virs bzes virsmas, - aizsargleis
86
Trosveida zibensuztvrja nodroint aizsargzona atbilst summrai aizsargzonai,

ko veidotu bezgalgi daudzi zem troses vertikli novietoti stieveida zibensuztvrji un to
virsotnes pieskaras trosei. Turklt jem vra ar troses nokare, jo mainoties troses
augstumam virs bzes virsmas, mains ar atbilstoais aizsargleis (7.13. att.). iemesla
d, pai jskats vai visa aizsargjam bve atrodas aizsargzon [6] [33, 49. lpp.].
7.13. att. Atdalta trosveida zibensuztvrja aizsargzona: 1 - zibensuztvrja masts, 2 - aizsargzona troses
augstkajam punktam, 3 - aizsargzona troses zemkajam punktam, 4 - aizsargjam bve, 5 zibensuztvrja trose, - aizsargleis atbilstoi troses augstkajam punktam, ' - aizsargleis atbilstoi
troses zemkajam punktam, s1, s2 - atdaltjattlums
Tkl izvietotu metla vadu nodroint aizsargzona ir atsevio metla vadu

aizsargzonu summa. Atdalta tklveida zibensuztvrja gadjum jskats, lai atsevio vadu
aizsargzonas krustotos virs aizsargjams bves, neveidojot neaizsargtus laukumus (7.14.
att.). Izvietojot neatdaltu tklveida zibensuztvrju, neaizsargtos laukumus tkla rts
iekpus var neemt vr, t paa iemesla d, kpc neievro zibenslodes ievliena dziumu
[6].
7.14. att. Atdalta tklveida zibensuztvrja aizsargzona: 1 - tklveida zibensuztvrjs, 2 - aizsargjam

bve, 3 - konusa formas aizsargzonu krustpunkts, 4 - bzes virsma, h1 - zibensuztvrja augstums virs
bves, H - bves augstums virs bzes virsmas, h2 - zibensuztvrja augstums virs bzes virsmas,
1, 2 - aizsargleis atbilstoi augstumam virs bzes virsmas
87
7.2.2.3.
Aizsarglea
metodes
ierobeojums.
Aizsarglea
metodes
ierobeojums ir zibensuztvrja augstums virs bzes virsmas, kas nedrkst prsniegt

atbilstos LPS klases zibenslodes rdiusa lielumu. is ierobeojums ir dots 5.2. attl dotajs
lkns un 7.3. tabulas datos, kur aizsarglea vrtbas nav dotas vrtbm virs atbilstos LPS
klases zibenslodes rdiusa. Ja bve, stieveida zibensuztvrjs vai savrups masts attiecb pret
bzes virsmu ir augstks nek atbilstos LPS klases zibenslodes rdiuss, ar aizsarglea
r=
30
metodi iegt aizsargzona nav derga, kas uzskatmi redzams 7.15. attl [33, 46. lpp.].
7.15. att. Aizsarglea metodes augstuma ierobeojums: 1 - aizsargzona atbilstoi aizsarglea metodei,
2 - stieveida zibensuztvrjs; 3 - aizsargzona atbilstoi zibenslodes metodei, h1 - stieveida
zibensuztvrja augstums, H - bves augstums virs bzes virsmas, h2 - zibensuztvrja augstums virs
bzes virsmas
Piemram, 40 m augstai bvei ierkojot zibensaizsardzbas sistmu atbilstoi LPS

klasei II, izmantojot stieveida zibensuztvrju ar augstumu h1 = 10 m, ar aizsarglea metodi
iegt aizsargzona it k nodroina bves aizsardzbu (sk. 7.15. attlu). Prbaudot ar LPS
klasei II atbilstou zibenslodi (r = 30 m), secinm, ka bves augjie 10 m netiek aizsargti.
Tpc aizsarglea metodi atauts lietot tikai bvm, kas virs bzes virsmas nav augstkas par
atbilstos LPS klases zibenslodes rdiusu [33, 46. lpp.].
7.2.3. Aizsargtkla metode

Jau 1876. gad ievrojamais skotu fiziis un matemtiis Deims Klerks
Maksvels (James Clerk Maxwell, 1831 - 1879) ierosinja, ka pilnb aizsargt bvi no zibens
sprieniem iespjams, ar t saucamo Faradeja bri, ku pilnb iekaujot metla apvalk.
Turklt vi uzskatja, ka tradicionlais Franklina stieveida zibensuztvrjs tikai palielinja
zibens spriena varbtbu aizsargjam bv. Lai ar is uzskats nav pareizs, tomr Faradeja
bra princips ir labk metode bves aizsardzbai. Pilnb aptvert bvi ar metla bri vairum
gadjumu nav praktiski, tomr ir iespjams izveidot rti pielietojamu elektrovadou tklu. o
88
metodi sauc par aizsargtkla metodi (sk. 7.4. attlu). Standart [6] ir noteikts aizsargtkla rts
platums atbilstoi LPS klasei (sk. 5.3. tabulu) [2, 176. lpp.] [14].
7.2.3.1.
Zibensuztvrju
izvietoana
atbilstoi
aizsargtkla
metodei.
Aizsargtkla metode piemrota horizontliem un slpiem jumtiem bez izliekuma, k ar

plakanu snu virsmu aizsardzbai pret zibens sprieniem. Atbilstoi standartam LVS EN
62305-3 [6] plakanu virsmu aizsardzbai pieem, ka aizsargtkls pasarg visu virsmu, ja
izpilds di nosacjumi:
1) tklveida zibens uztvrjsistmas vadi izvietoti:
- uz jumta snu malm;
- uz jumta prkarm;
- uz jumta kores, ja slpums lielks par 1/10;
- par 60 m augstkas bves snu virsmm, kas atrodas augstk par 80% no s
bves augstuma.
2) aizsargtkla rts izmri nav lielki par 5.3. tabul nordtajiem;
3) zibens uztvrjsistma ierkota t, ka zibensstrva vienmr var noplst uz
zemtjsistmu pa vismaz diviem atseviiem metla vadtju ceiem, un neviena
attiecgs bves metla konstrukcija neatrodas rpus zibensuztvrja aizsargzonas;
4) zibens uztvrjsistmas vadi ierkoti iespjami tiei un si.
Ja jumta slpums lielks par 1/10, aizsargtkla viet drkst lietot no paralliem
metla vadiem izveidotu zibens uztvrjsistmu, ievrojot, ka attlums starp iem vadiem
nedrkst bt lielks par aizsargtklam noteikto rts platumu [6].
Varam
secint,
ka
aizsargtkla
metode
pielietojama
tikai
tklveida
zibensuztvrjiem, turklt izvietojot atdaltu tklveida zibens uztvrjsistmu jpielieto ar

zibenslodes (7.7. att. b) vai aizsarglea metode (7.14. att.), lai nodrointu, ka nepaliek
neaizsargti laukumi. Pielietojot zibenslodes metodi jem vr zibenslodes ievliena dziums
p, ko aprina pc izteiksmes (7.14). Izmantojot aizsarglea metodi jem vr aizsargzonu
krustpunkts, kas atrodas uz aizsargjams bves virsmas aizsargtkla rts centr. is
nosacjums izpilds, ja zibensuztvrja augstums h1 ir viends ar kritisko zibensuztvrja
augstumu hkr:
Z[
\
,
2 UR
kur W aizsargtkla rts platums (sk. 5.3. tabulu), m;

aizsargleis zibensuztvrjam, kas ir zemks par 2 m (sk. 7.3. tabulu), ;
89
(7.17)
Atdaltam tklveida zibensuztvrjam no aizsargjams bves jbt attlum, kas

lielks par zibenslodes ievliena dziumu vai kritisko zibensuztvrja augstumu, kas doti 7.4.
tabul. Saldzinoi viegli realizjams ir tikai ar zibenslodes metodi LPS klasei I iegtais
aizsargtkla attlums, kam jbt lielkam par 16 cm. Prjie lielumi, kas ir vairki desmiti
centimetri, praktiski ir grti izpildmi. iemesla d no bves atdaltu tklveida
zibensuztvrju pielieto oti reti.
7.4. tabula
Atdalta tklveida zibensuztvrja attlums no aizsargjams bves ievrojot zibenslodes vai
aizsarglea metodi
LPS
klase
Aizsargtkla
rts platums W,
m
I
II
III
IV
5x5
10 x 10
15 x 15
20 x 20
7.2.3.2.
Zibenslodes metode
Ievliena
Zibenslodes
dziums p,
rdiuss r, m
m
20
0,16
30
0,42
45
0,63
60
0,84
Aizsarglea metode
Kritiskais
Aizsargleis
zibensuztvrja
augstums hkr, m
71
0,86
74
1,43
77
1,73
79
1,94
Aizsargtkla rts platums. K iepriek aplkojm, ar zibenslodes vai
aizsarglea metodi noteikta aizsargzona paredz, ka zibens var iespert no bves neatdalta
aizsargtkla rts iekpus. izbves metode standart [6] ir apstiprinta balstoties uz vairku
gadu pieredzi bez jebkdiem teortiskiem vai eksperimentliem ptjumiem. s metodes
nodroints aizsardzbas izcelsme, iespjams, balsts uz neselektvas zibensizldes principu,
proti, zibens uztvrjsistmai (sazemtai metla ietaisei) ir labka elektrovadtspja k
aizsargjamai virsmai (sk. 6.4.1. sadau). is piemums ar izskaidro tklveida
zibensuztvrju ierobeojumus metla virsmm, kur elektrovadtspjai nav tik izteikta
atirba [35].
Aizsargtkla rts platums W (sk. 5.3. tabulu) dots kvadrtveida tklam, piemram,
5 x 5 m. Tomr jatzm, ka tklu iespjams izveidot, izmantojot dadas formas rtis,
atkarb no kas jumta formas (7.16. att.). Tpc standart [6] nordtais aizsargtkla rts
platuma izmrs btu jdefin citdk. Ievietojot apau plksni kvadrtveida aizsargtkla rt,
iegstam, ka apa diametrs ir viends ar aizsargtkla rts platumu. Princip, aizsargtkla rts
platums nosaka, ka jebkur uz jumta esoais punkts atrodas tuvk zibens uztvrjsistmai
nek puse no aizsargtkla rts platuma, kas ir viends ar ievietot apa rdiusu [35].
90
7.16. att. Aizsargtkla metodes pielietoana dadu formu tklveida zibensuztvrjiem:

a - ka ar pagriezieniem, b - cilindra formas ka; 1 - aizsargjam ka, 2 - tklveida zibensuztvrjs,
3 - rts platuma noteicoais aplis
Ar o principu ir iespjams piemrot aizsarglea metodi jebkuras formas

aizsargtklam. Aizsargtkls atbilst noteiktajai LPS klasei, ja apli, kura diametrs ir viends ar
atbilstos LPS klases aizsargtkla rts platumu, nav iespjams novietot uz aizsargjam
objekta t, lai tas neskartu zibens uztvrjsistmu. Ja apa diametrs ir viends ar atbilstos
LPS klases aizsargtkla rts platumu, tad lielkais attlums neprsniedz pusi no rts platuma.
Izpildoties im nosacjumam, ar apa metodi iegtais aizsargtkla rts platums ir viends ar
tradicionlo kvadrtveida rts platumu, ttad var pielietot standart [6] doto aizsarglea
metodi [35].
7.3. Uzlabots zibens aizsargzonas noteikanas metodes
Apskatot standart LVS EN 62305-3 [6] noteikts zibens aizsargzonas metodes
(sk. 7.2. sadau) noskaidrojm, ka tm ir dadi ierobeojumi un nepilnbas. Aizsarglea
metode nav piemrota augstm bvm, turklt ir neskaitmi gadjumi, kad novrots zibens
trpjums aizsargzon. Aizsargtkla metodi nevar pielietot atseviiem bves elementiem,
piemram, antenm un dmeiem, bet zibenslodes parametri pieemti, balstoties uz btiskiem
zibensizldes parametru vienkrojumiem un piemumiem. o iemeslu d zintnieki un
inenieri pdjos gados cenas izstrdt jaunas zibens aizsargzonas noteikanas metodes, kas
labotu ldzinjo metou trkumus.
7.3.1. Zibens uztvrjvirsmas metode

Zibens uztvrjvirsmas metode (Collection Surface Method) ir balstta uz
zibenslodes metodi. Ar ts paldzbu ir iespjams noteikt kas punktus, kuri ir pakauti
vislielkajam zibens trpjuma riskam, t izsldzot kas punktus, kas ir pakauti mazkam
riskam. Novrojumi dab ir pierdjui, ka vairk k 90 % zibensizlu notiek ku smails un
91
uz ru izvirztos stros, turpret snu virsms, kas nav tie kas stru tuvum, zibensizlde
nav novrota. Rezultt ar zibens uztvrjvirsmas metodi ir iespjams noteikt kas punktus,
kuros nav nepiecieams uzstdt zibensuztvrjus, t samazinot to skaitu, neietekmjot
zibensaizsardzbas efektivitti [36].
7.3.1.1.
Zibens uztvrjvirsmas noteikana. Zibens uztvrjvirsmas metod
tiek pielietots tas pats princips, kas zibenslodes metod, lai noteiktu punktus, kuros vartu
trpt zibens. Tikai zibenslodes apkrtmra viet, tiek aplkots ts centrs, kur atrodas
pirmldera virsotne, un kdas formas un izmra trajektoriju atsts t atraans vieta, veot to
pri aizsargjam objektam (7.17. att. a). Smailiem objektiem trajektorija veidos sferoda
virsmu, jumtu malas un stri veidos lokveida formu, bet plakanas virsmas taisnu lniju.
Atseviiem punktiem, piemram, asiem kas striem vai malm, var noteikt vairkas
zibenslodes centra atsttas trajektorijas, atbilstoi ts rdiusam (zibensizldes attlumam).
Tdjdi, iem punktiem veot pri atirgu izmru zibenslodes, ts centri atsts vairkas
trajektorijas, kas tiei bs saisttas ar o punktu, turklt tuvk trajektorija atbilst mazkajam
zibensizldes attlumam. Faktiskais zibens uztvrjvirsmas laukums jeb trajektorijas garums
atseviam kas punktam ir atkargs no bves formas, jo blakus esoie punkti ar veido
noteiktu zibenslodes centra trajektoriju, kas var sav starp krustoties. Kad krustojas divas
ldzgas trajektorijas, tad noteikt punkta trajektorija tiek prcelta uz o abu trajektoriju
krustpunktu. Varbtba, ka noteiktaj kas punkt iespers zibens ir proporcionla atbilsto
zibensizldes attluma veidots trajektorijas garumam [36].
7.17. att. Zibens uztvrjvirsmas noteikana: a - zibenslodes centra veidota trajektorija, b - zibenslodes
veidots trajektorijas garuma noteikana; A, B, C - aizsargjams bves punkti, kuriem nosaka
trajektorijas garumu
Pieaugot zibensizldes attlumam (samazinoties LPS klasei), trajektorijas garums

noteiktiem punktiem samazins (punkts B) attiecb pret citu punktu (punkti A un C)
trajektorijm (sk. 7.17. att. b). Pieaugot zibensizldes attlumam, blakus esoo punktu
92
ietekm, trajektorija ap kdu punktu var ar neizveidoties. Ttad varam secint, ka

zibensizlde ar lielku zibensstrvas maksimumvrtbu ar lielu varbtbu trps augstk vai no
bves centra tlk esoos punktos. Tiei iemesla d, lielk daa zibensizlu notiek tiei
augstk esoos punktos [36].
7.3.2. Zibenselipses metode

Msdiens plai lietot un standart [6] noteikt zibens aizsargzonas noteikanai
lietot zibenslodes metode neievro dau parametrus, kas btiski ietekm lderu savienoans
procesus, piemram, zibensizldes polaritte un sazemt objekta augstums. Tpat
zibenslodes metodes vienkroanai pieemts, ka zibensizldes attlums ldz zemei D ir
viends ar zibensizldes attlumu S ldz zibensuztvrjam (stienim vai trosei). o
vienkrojumu piema jau elektroeometrisk modea izstrdes pirmskumos. Astodesmito
gadu beigs izstrdtais pilnveidotais elektroeometriskais modelis, kas ir dots ar IEEE 998
standart [37], nosaka, ka zibensizldes attlums S ldz stieveida zibensuztvrjam ir lielks
] 8 ^,
k zibensizldes attlums D ldz zemei, ko iegst no izteiksmes

(7.18)
kur k koeficients, kas atkargs no vietas, kur notiek zibensizlde. Tross un zem k = 1,
stieveida zibensuztvrj k = 1,2 [38].
Pdjos gados ar laboratorijas modeli veiktie ptjumi ir pierdjui, ka
zibensizldes attlums D ldz zemei nav viends ar zibensizldes attlumu S ldz stienim vai
mastam. No t izriet, ka zibens aizsargzonas robeu neveido apa veidots loks, k to nosaka
zibenslodes metode, bet gan elipses veidots loks. Ideja par zibenselipses metodi zibens
aizsargzonas noteikanai rads jau devidesmito gadu skum, tomr t tlk netika attstta
[38].
7.3.2.1.
Zibenselipses forma atkarb no zibensizldes polarittes. Nesen
veiktos eksperimentlos un analtiskos ptjumos tika aplkota zibenselipses metode, emot

vr zibensizldes polarittes un stieveida zibensuztvrja augstuma ietekmi uz
zibensizldes procesiem. Ar laboratorijas modeli (7.18. att. a) imitjot gan negatvas, gan
pozitvas polarittes zibensizldi, zibensizldes attluma S noteikanai tika iegtas sekojoas
izteiksmes:
negatvas polarittes zibensizldei
] ^ .1 + 0,24 ` %a 2 ;
93
(7.19)
pozitvas polarittes zibensizldei

] ^ .0,8 ` %
,0 OQ
a
+ 0,172,
(7.20)
kur D attlums no pirmldera virsotnes (zibensizldes attlums) ldz zemei;

h
stieveida zibensuztvrja augstums [38].
7.18. att. Zibenselipses eksperimentla noteikana: a - laboratorijas modelis, b - iegt zibenselipse

stieveida zibensuztvrjam (h = D); 1 - stieveida zibensuztvrjs, 2 - zibenselipse negatvas polarittes
zibensizldei, 3 - zibenselipse pozitvas polarittes zibensizldei, 4 - zibenslode (r = S = D)
Apskatot izteiksmes (7.19) un (7.20) redzams, ka zibensizldes polarittei ir

btiska nozme, nosakot zibensizldes attlumu. Negatvas polarittes zibensizldes gadjum
zibensizldes attlums ldz stieveida zibensuztvrjam ir lielks k ldz zemei (S > D), bet
pozitvas zibensizldes gadjum tiei pretji (S > D). s novrojums atspoguojas ar
zibenselipses form (7.18. att. b) un ldz ar to ar zibens aizsargzonas lielum, kas negatvas
polarittes zibensizldes gadjum ir lielka, par zibenslodes metodes noteikto, bet pozitvas
polarittes zibensizldes gadjum - mazka. Par cik vairk k 90 % zibensizlu ir negatvas
polarittes, tad aizsargzonas noteikanai btu jlieto negatvas polarittes zibensizldes
veidot zibenselipse. Tomr, ja kas konstruktvais risinjums un LPS izveidei atvlts
izmaksas atauj, tad lietdergi zibens aizsargzonas noteikanai btu izmantot pozitvas
polarittes zibensizldes veidoto zibenselipsi. Tdjdi, nodroinoties ar pret mazk
iespjamo pozitvas polarittes zibensizldi [38].
7.3.2.2.
Zibensuztvrju
Zibensuztvrju
izvietoanai
izvietoana
analizsim
atbilstoi
negatvas
polarittes
zibenselipses
zibensizldes
metodei.
veidotu
zibenselipsi. Skum aplkosim zibensuztvrja augstuma ietekmi uz zibens aizsargzonu, ko

analizsim, izmantojot 7.19. attl doto zibenselipses modeli, ko visprgi var aprakstt ar
izteiksmi
(c S
S
kur a, b elipses pusasis [38].
(d e
e
94
1,
(7.21)
Apskatot
stieveida
zibensuztvrja
augstuma
ietekmi
uz
zibenselipses
parametriem a un b, viss situcijs zibenselipses sk pusass b ir vienda ar zibensizldes

attlumu D ldz zemei. Gark pusass a situcijs, kad h D (7.19. att. a, b) ir vienda ar
zibensizldes attlumu S ldz stieveida zibensuztvrjam. Visizplttkaj situcij, kad
h < D (7.19. att. c), zibenselipses garko pusasi var aprint sekojoi:
S
kur S
] (^
^7
,
^ (^
(7.22)
zibensizldes attlums ldz stieveida zibensuztvrjam;
D zibensizldes attlums ldz zemei;

h
stieveida zibensuztvrja augstums [38].
7.19. att. Stieveida zibensuztvrja augstuma ietekme uz zibenselipses parametriem: a - situcija h > D,
b - situcija h = D, c - situcija h < D
Izvietojot vairkus stieveida zibensuztvrjus jem vr zibenselipses ievliena

dziums, ldzgi k ar zibenslodes metodi. Tomr zibenselipses ievliena dziums aprins
mazliet atiras, par cik tai nav lodes forma ar nemaingu rdiusu. Ievliena dziuma
aprinanai izmantosim 7.20. attl doto zmjumu. Lai saglabtu nemaingu zibensizldes
attlumu S ldz stieveida zibensuztvrjam, k tas bija gadjum ar vienu stieveida
zibensuztvrju, zibenselipses centram jatrodas augstum hc virs zibensuztvrjiem.
Augstumu hc aprina sekojoi:
9
7] . 2 ,
2
kur S
zibensizldes attlums ldz stieveida zibensuztvrjam;
attlums starp diviem stieveida zibensuztvrjiem [38].
(7.23)
Neskatoties uz to, ka tiek saglabts nemaings zibensizldes attlums S ldz

stieveida zibensuztvrjiem, zibenselipses pusasu a un b garumi mains. Zibenselipses
garko pusasi a atstjot nemaingu un pieemot, ka zibenselipses centrs atrodas koordintu
plaknes centr, no izteiksmes (7.21) varam izteikt b un iegt sekojou izteiksmi:
95
kur koordinta x = d / 2 un y = hc [38].

P
4S
e 9 .
(7.24)
Zibenselipses ievliena dziumu p aprina sekojoi (sk. 7.20. attlu):

(7.25)
7.20. att. Zibenselipses ievliena dziuma noteikana: a, b - zibenselipses pusasis, S - zibensizldes

attlums, p - zibenselipses ievliena dziums, d - attlums starp diviem stieveida zibensuztvrjiem;
h - stieveida zibensuztvrju augstums; hc - zibenselipses centra augstums virs zibensuztvrjiem
Vairku stieveida zibensuztvrju gadjum zibenselipses ievliena dziuma p

aprins nemains, tikai d atbilst lielkajam attlumam starp zibensuztvrjiem. Trs
stieveida zibensuztvrju gadjum d ir viends ar ap zibensuztvrjiem apvilkts ria
lnijas rdiusu, bet etru zibensuztvrju gadjum - ar to veidot etrstra diagonli [38].
7.3.3. Zibens uztvrjtilpuma metode

Zibens uztvrjtilpuma metode (Collection Volume Method - CVM) balsts uz
Endr Dona Eriksona (Andrew John Eriksson) 80. gadu beigs un 90. gadu skum
izstrdto lderu kustbas modeli. is modelis paredz, ka elektrisk lauka intensitti jebkura
objekta virsotn var noteikt, izmantojot elektrisk lauka pastiprinjuma koeficientu Ki, kur ir
atkargs no objekta izmriem un formas. Ar o koeficientu var aprint zibensizldes
attlumu ds jebkur kas punkt. Zinot zibensizldes attlumu, var iegt ar katram kas
punktam atbilstou zibens uztvrjtilpumu. Tpc zibens uztvrjtilpuma metodi literatr
dakrt sauc par elektrisk lauka pastiprinjuma metodi (Field Intensification Method - FIM)
[2, 214. lpp.] [30].
96
7.3.3.1.
Lderu kustbas modelis. Iepriek jau noskaidrojm, ka galven
zibensizlde uz zemes eso objekt, notiek lejupzibens pirmldera un objekta radt pretldera
mijiedarbbas rezultt. Lderu kustbas modei mina modelt pirmldera un pretldera
kustbu ldz to savienoans brdim, kur notiek galven zibensizlde. Mris ir noskaidrot k
atirgi fiziklie procesi ietekm lderu savienoans procesu, k ar raksturot un noteikt
procesa ilgumu. Turklt, ie modei novrt noteiktas bves zibensuztveres rdiusu atbilstoi
dotajai zibensstrvas maksimumvrtbai. Bves zibensuztveres rdiuss Ra ir defints sekojoi.
Uzskatsim, ka pirmlderis no mkoa lejup uz zemi virzs veidojot taisnu lniju. Ja
horizontlais attlums no bves ldz pirmldera veidotajai taisnei ir mazks par noteiktu
kritisko vrtbu, tad zibensizlde notiks bv. o kritisko horizontlo attlumu sauc par
zibensuztveres rdiusu (sk. 6.1. sadau) [2, 212. lpp.].
Jatzm, ka lderu kustba preczi nav zinma, tpc ajos modeos tiek veikti
daudzi vienkrojumi un piemumi. Turklt atirgi zintnieki ar saviem vienkrojumiem
un piemumiem ir izveidojui atirgus modeus. Ttad atiras ar iegto zibensuztveres
rdiusu vrtba [2, 212. lpp.].
7.3.3.2.
Zibens uztvrjtilpuma noteikana. Eriksona izstrdtais lderu
kustbas modelis paredz, ka noteikta ldia pirmlderim, nonkot zinm telpas da jeb
tilpum, notiks zibensizlde objekt. o tilpumu sauc par objekta zibens uztvrjtilpumu.
Tas ir atkargs no pirmldera ldia, elektrisk lauka pastiprinjuma koeficienta Ki un lderu
kustbas trumu attiecbas
kur vd pirmldera kustbas trums;
gh
ij
,
ik
(7.26)
vu pretldera kustbas trums [2, 213. lpp.] [30].

Eriksona aprintais tieva, cilindriska objekta zibens uztvrjtilpums, atirgiem
pirmldera ldiiem dots 7.21. attl. K redzams 7.21. attl, pieaugot pirmldera ldiam,
pieaug ar zibensuztveres rdiuss Ra. Par cik pirmldera ldiu var izteikt k funkciju no
zibensstrvas maksimumvrtbas, tad zibensuztveres rdiusu ar var izteikt k funkciju no
zibensstrvas maksimumvrtbas. Ja lderu kustbas trumu attiecba Kv = 1, tad
zibensuztveres rdiuss
kur a = 0,7h0,02;
>B
F B 0,84
,l
h tieva, cilindriska objekta augstums [2, 213. lpp.] [30].
97
(7.27)
7.21. att. Zibens uztvrjtilpums atkarb no pirmldera ldia: Ra - zibensuztveres rdiuss pirmlderim(
Q = 2 C), ds - zibensizldes attlums pirmlderim (Q = 2 C)
7.3.3.3.
Zibensuztvrju izvietoana atbilstoi zibens uztvrjtilpuma metodei.
Izvietojot zibensuztvrjus atbilstoi zibens uztvrjtilpuma metodei, skum jnosaka

atbilstos LPS klases pirmldera ldi, kas pieldzints standart [6] dotajm LPS klasm un
to strvm (sk. 7.5. tabulu). Atbilstoi izvltajam pirmldera ldiam un lderu kustbas
truma attiecbai Kv iegst zibensuztveres rdiusu Ra visiem zibensuztvrjiem, ku striem
un malm, antenm un citiem aizsargjamiem objektiem. Zibensuztveres rdiusam atbilstoos
riveida zibensuztveres laukumus Ad = Ra2 uzzm uz aizsargjams bves plna (7.22. att.
b, c), lai noteiktu vai zibensuztvrju uztveres laukumi prklj aizsargjamos objektus un to
veidotos zibensuztveres laukumus [30].
Pamatprincips zibensuztvrju izvietoanai atbilstoi zibens uztvrjtilpuma
metodei dots 7.22. attl a. Zibensizldei 1 pieemts, ka pirmldera ldi ir 2C. Sasniedzot
ldiam 2C atbilstoo zibensizldes attlumu, stieveida zibensuztvrjs (5) ierosina
pretldera izldi pirms aizsargjamais objekts (6) ir sasniedzis kritisko elektrisk lauka
intensitti, pretldera ierosinanai. aj situcij zibensuztvrjs ir uzstdts pareizi, kas
redzams ar no zibensuztveres laukumiem 7.22. attl b. Zibensizldei 2 pieemtais
98
pirmldera ldi ir 1C, tas nozm, ka pirmlderim ir jpietuvojas tuvk objektam, lai
ierosintu pretlderi. aj situcij iespjama zibensizlde aizsargjam objekt (6), jo
pirmlderis atrodas rpus zibensuztvrja (5) zibens uztvrjtilpuma. Apskatot zibensuztveres
laukumus (7.22. att. c) redzams, ka daa kas stra zibensuztveres laukuma atrodas rpus
zibensuztvrja nodroint zibensuztveres laukuma, ttad ie stri ir pakauti tiea zibens
spriena riskam [30].
7.5. tabula
Pirmldera ldi pieldzints standart [6] noteiktai LPS klasei [39]
LPS
klase
I
II
III
IV
Pirmldera
ldi Q, C
0,16
0,38
0,93
1,8
Zibensstrvas
maksimumvrtba I, kA
2,9
5,4
10,1
15,7
Zibensizldes
attlums ds, m
20
30
45
60
Bves aizsardzbas
lmenis, %
99
97
91
84
7.22. att. Zibensuztvrja izvietoana atbilstoi zibens uztvrjtilpuma metodei: a - pamatprincips;

b - skats no augas (gadjums 1), c - skats no augas (gadjums 2); 1 - zibensizlde ar ldiu 2 C,
2 - zibensizlde ar ldiu 1 C, 3 - zibensuztvrja pretlderi; 4 - aizsargjams bves pretlderis;
5 - stieveida zibensuztvrjs, 6 - aizsargjam bve, 7 - neaizsargtie laukumi; Ra - zibensuztvrja
zibensuztveres rdiuss
Augstm bvm (augstkm par 60 m) zibens sprieni novrojami gan ts snos,

gan zemk esoajs piebvs. s zibensizldes, kas netrpa bves virsotn, parasti ir ar
nelielu zibensstrvu. Lai samazintu zibens sprienu varbtbu bves snos vai zemk
esoajs piebvs, lieto zibens uztvrjtilpuma zibensuztveres rdiusa mazinoo lei (7.23.
att.), kas iegts no zibens novrojumiem Ostankino televzijas torn (Maskav). Standart [6]
noteiktajm LPS klasm pieldzinti zibensuztveres rdiusa mazinoie lei doti 7.6. tabul.
Ievrojot zibensuztveres rdiusa mazinoo lei, nosaka vai visa bve atrodas aizsargzon, ja
kd bves daa iziet rpus s zonas, tad juzstda papildus zibensuztvrjs. 7.23. attl
99
dotaj piemr, kas zemk eso piebve pc zibensuztveres rdiusa samazinanas atrodas
rpus zibensnovedja zibensuztveres laukuma (aizsargzonas), lai to aizsargtu ir uzstdts
papildus zibensuztvrjs [30][39].
7.6. tabula
Samazinoie lei pielietojot zibens uztvrjtilpuma metodi
LPS klase
I
II
III
IV
Bves aizsardzbas lmenis, %

99
97
91
84
Zibensuztveres rdiusu mazinoais leis ,

26
23
20
15
7.23. att. Zibensuztvrja izvietoana augstm km atbilstoi zibens uztvrjtilpuma metodei:

a - pamatprincips, b - skats no augas; 1 - stieveida zibensuztvrjs, 2 - aizsargjam ka,
3 - papildus stieveida zibensuztvrji
7.3.3.4.
Zibens
uztvrjtilpuma
metodes
lietojuma
ticamba.
Zibens
uztvrjtilpuma metode ir samusi neskaitmas kritikas, kas balsttas pamatojoties uz

zibensizldes teoriju un fiziklajiem parametriem. K galvens var mint
- zibensuztveres rdiusa nepamatoti liel vrtba;
- piemums, ka ar kas stri veido simetriski apau zibensuztveres laukumu.
Eriksons savu metodi izstrdja galvenokrt stieveida zibensuztvrjiem,
aprinos pamat pieemot, ka kritisk elektrisk lauka intensitte, pie kuras notiek pretldera
veidoans un ldz ar to zibensizlde, ir 3000 kV/m. o vrtbu pieemot par bzes vrtbu,
kuru ar elektrisk lauka pastiprinjuma koeficientu Ki piemroja attiecg augstuma bvei.
Augstm bvm, Eriksons piema koeficientu Ki k funkciju no augstuma un rdiusa
attiecbas, kur rdiusu piema viendu ar kritisko koronas rdiusu, ja iegt vrtba bija
mazka par to. Rezultt samazinjs kritisks elektrisk lauka intensittes vrtba, ttad
palielins zibensuztveres rdiusa vrtba, kas auj ievrojami samazint zibensuztvrju
100
skaitu. is ir iemesls, kpc zibens uztvrjtilpuma metodi pielieto daudzi aktvs

zibensaizsardzbas ietaiu raotji, lai pierdtu, ka ar vienu stieveida zibensuztvrju
iespjams aizsargt visu bvi [40] [41].
7.24. att. Zibens uztvrjtilpums 40 m x 40m x 30m lielai kai: a - kas strim, b - kas malai
Nesen veiktajos ptjumos ir pierdts, ka saretu bvju zibensuztvrju

zibensuztveres rdiusu nevar iegt ar parametriem, kas iegti brvi stvoam stieveida
zibensuztvrjam vai mastam. Tas ir tpc, ka ku stri, malas un zemi zibensuztvrji
neveido simetriski apaus zibensuztveres laukumus (7.24. att.), k tas ir pieemts zibens
uztvrjtilpuma metod. Ptjumi rda, ka neaizsargtie laukumi, kas iegti ar zibens
uztvrjtilpuma metodi, faktiski ir lielki [2, 215.,239. lpp.].
metode ir jau noraidta neskaitms standartizcijas organizcijs, t.sk. ar IEC
[41].
101
8. ATDALTAS UN NEATDALTAS LPS LIETOJUMS

Vairum gadjumu rj zibensaizsardzbas sistma varbt piestiprinta
aizsargjamai bvei. Tomr ir gadjumi, kad to dart nav atauts vai nav ieteicams, piemram,
sprdzienbstamm un ugunsbstamm bvm. Bstamas dzirksteoanas novranai starp LPS
un bvi, rjo zibensaizsardzbas sistmu nepiecieams izvietot t, lai zibensstrvas ce
nesaskaras ar aizsargjamo bvi. Ttad, izvloties rjo zibensaizsardzbas sistmu, ir
iespjami divi izbves risinjumi:
- no aizsargjams bves atdalta rj LPS;
- no aizsargjams bves neatdalta rj LPS.
8.1. Atdalta rj zibensaizsardzbas sistma
No
aizsargjams
bves
atdalta
rj
zibensaizsardzbas
sistma,
ir
zibensaizsardzbas sistma, kuras zibens uztvrjsistma un novedjsistma ir izvietota t, ka

zibensstrvas ce nesaskaras ar aizsargjamo bvi. Zibensaizsardzbas sistmas, kas
savienotas ar bves vadtjdam un potencilu izldzinanas sistmu tikai zemes lmen ar
uzlkojamas par atdaltm. Atdaltas LPS lieto, ja termisk un eksplozv iedarbba
zibensizldes punkt vai vadtjos, pa kuriem plst zibensstrva, var radt bojjumus bvei vai
ts iekjam saturam. Tipiski piemri ir bves ar viegli uzliesmojou jumta materilu, bves
ar viegli uzliesmojou sienu materilu, k ar sprdzienbstamas un ugunsbstamas bves.
Tpat rj LPS jlieto, ar tik jutgu iekrtu gadjum, ka nepiecieams samazint
zibensnovedjvad plstos zibensstrvas radtais elektromagntiskais lauks. Ja sagaidma
bves, ts iekj satura vai izmantoanas veida izmaias, ka rezultt bs nepiecieams veikt
LPS izmaias, tad ar ieteicams ir lietot no aizsargjams bves atdaltu LPS [6].
8.1.1. Atdalta zibens uztvrjsistma

Atdaltas LPS gadjum zibens sprienu iespjambu aizsargjam bv vai
iekrt samazina blakus tai ierkoti stieveida (masta) zibensuztvrji, kuru aizsargzon
atrodas bve vai iekrta. Uzstdot atdaltu zibens uztvrjsistmu jievro minimlais
atdaltjattlums, atbilstoi 5.4.2. sadaai. Vairku zibensuztvrju mastu gadjum, tos
vlams savienot ar nostieptm trosm. Mastu savienoana ar trosm palielina aizsargzonu un
sadala zibensstrvu pa vairkiem noplanas ceiem uz zemi. Tdjdi sprieguma kritums gar
LPS un elektromagntiskie traucjumi aizsargzon ir mazki, nek tas btu gadjum, ja s
102
troses nebtu ierkotas. Elektromagntisk lauka stiprumu bv iespjams samazint

palielinot atdaltjattlumu. Atdaltas zibens uztvrjsistmas piemri doti 8.1. attl.
Jatzm, ka augstm bvm atdaltas LPS ierkoana nav praktiska. K noskaidrojm 7.2.3.
sada, no aizsargjams bves atdaltu tklveida zibensuztvrju (8.1. att. c) uzstda oti retos
gadjumos [6].
8.1. att. No aizsargjams bves atdalta zibens uztvrjsistma: a - ar stieveida (masta)

zibensuztvrjiem, b - ar trosveida zibensuztvrju, c - ar tklveida zibensuztvrju; s1 - atdaltjattlums
starp mastu un bvi, s2 - atdaltjattlums starp trosi un bvi, r - zibenslodes rdiuss,
p - zibenslodes ievliena dziums
Uz ku jumtiem plai tiek uzstdtas dadas iekrtas, piemram, gaisa

kondicionieri, antenas un citas uz ru izvirztas iekrtas, kurm ir elektrovados savienojums
ar aizsargjamo ku. Agrk s iekrtas zibens uztvrjsistmai pievienoja ar tieu
pievienojumu vai caur dzirkstespraugu. Ttad daa no zibensstrvas iekuva k, t radot
iespjamus bojjumus k esoajm elektriskajm un elektroniskajm iekrtm. Lai izvairtos
no zibensstrvas iekanas aizsargjam bv, kas var izraist jutgu elektrisko un
elektronisko sistmu bojjumus, s iekrtas jaizsarg, uzstdot no iekrtas atdaltus
zibensuztvrjus. Zibensuztvrjus uz kas jumta izvieto ar speciliem izoljoa materila
stiprinjumiem [1, 71. lpp.].
8.1.2. Atdalta zibens novedjsistma

Ja zibens uztvrjsistma izvietota uz savrupiem mastiem, kas nav izgatavoti no
metla vai savienota stiegrojumtrauda, tad katrs masts japrko ar vismaz vienu
zibensnovedjvadu. No metla vai savienota stiegrojumtrauda izgatavotus mastus nav
nepiecieams aprkot ar zibensnovedjvadu. Ja zibens uztvrjsistma sastv no vienas vai
vairkm nostieptm trosm, tad katra balstkonstrukcija japrko ar vismaz vienu
zibensnovedjvadu. Ja zibens uztvrjsistmu veido vadu tkls, tad katra tkla
balstkonstrukcija japrko ar vismaz vienu zibensnovedjvadu [6].
Nav ieteicama zibensnovedjvadu ierkoana rsienu apmetum, jo apmetums var
tikt bojts silanas izraists izpleans d. Turklt apmetums var maint krsu misku
reakciju rezultt. Apmetuma bojjumi ir iespjami zibensstrvas izraists temperatras
103
paaugstinans un mehnisko spku d. Ar PVC prklti vadi novr apmetuma krsas

maiu. Ja arhitektonisku apsvrumu d nav iespjams stiprint zibensnovedjvadus virs
apmetuma, tos vlams ierkot atkltos sienas padziinjumos. Td gadjum paa uzmanba
jpievr atdaltjattluma ievroanai starp iem zibensnovedjvadiem un bves iekjm
vadtjdam [6].
8.2. Neatdalta rj zibensaizsardzbas sistma
Par neatdaltu rjo zibensaizsardzbas sistmu sauc LPS, kuras zibens
uztvrjsistma un novedjsistma ir izvietota t, ka zibensstrvas ce var saskarieties ar
aizsargjamo bvi. Vairum gadjum ku aizsardzbai no zibens sprieniem tiek lietota
neatdalta rj LPS.
8.2.1. Neatdalta zibens uztvrjsistma

Izbvjot neatdaltu zibens uztvrjsistmu, zibens uztvrjus un zibensuztvrja
vadus atauts stiprint tiei uz aizsargjams kas virsmas. Lai nodrointu pietiekamu strvas
sadali pa zibensnovedjvadiem, atsevii stvous zibensuztvrjus vlams sav starp
savienot ar cietiem vadtjiem. Ja ir atauts izbvt neatdaltu zibens uztvrjsistmu, bet kas
jumtu un sienas ir nepiecieams aizsargt pret zibensstrvas izraistu bstamu LPS vadtjdau
temperatras paaugstinanos, jizmanto viens vairki no iem aizsargpaskumiem:
- vadtjdau temperatras pieauguma samazinana, palielinot rsgriezuma laukumu;
- attluma palielinana starp LPS vadtjdam un jumta virsmu;
- siltumizolcijas sla ieklana starp attiecgajm vadtjdam un aizsargjamo
materilu [6].
Ja zibensuztvrja un zibensuztvrja vadu rsgriezums atbilst P3.2. tabulai, tad
maksimli pieaujam temperatra netiks prsniegta. Ja uz plakana jumta iespjama dens
uzkrans, zibensuztvrjus ierko virs maksimli iespjam dens lmea augstuma. Tas
nepiecieams lai izvairtos zibensstrvas radt elektrohidraulisk efekta (sk. 4.1.4. sadau).
8.2.2. Neatdalta zibens novedjsistma

Zibensnovedjvadi jizvieto t, lai attlums starp tiem neprsniegtu 5.5. tabul
dotos attlumus. Ja atdaltjattlums starp zibensnovedjvadiem un iekjm instalcijm, kas
104
aprints no 5.5. tabul dotajiem zibensnovedjvadu savstarpjiem attlumiem, ir prk liels,

zibensnovedjvadu skaits ir jpalielina ldz tiek sasniegts nepiecieamais atdaltjattlums [6].
8.2. att. Iekjie zibensnovedjvadi industril bv: 1 - zibens uztvrjsistma;

2 - dens necaurlaidgs LPS vada ievads; 3 - trauda stiegrojums dzelzsbetona sien,
4 - trauda stiegrojums dzelzsbetona kolonn; 5 - pamatu zemtjs
Bvs, kuru rsiens atrodas garas vadtjdaas, vlams ts izmantot k zibens

novedjsistmas dabgo sastvdau (sk. 9.2. sadau), tas samazins nepiecieamo
atdaltjattlumu. Ierkojot du risinjumu, bves vadtjdaas tiek izmantotas ar k
potencilu izldzintjkopnes. Liels zems bvs (piemram, industrils bvs, izstu zls
utt.), kuru izmri vairk k etrreiz prsniedz attlumu starp zibensnovedjvadiem, vlams ik
pa aptuveni 40 m ierkot papildus iekjus zibensnovedjvadus (sk. 8.2. att.). Lai novrstu
bstamu dzirksteoanu starp dadm bves vadtjdam, balstos un siens esoais
stiegrojums tiek savienots ar zibens uztvrjsistmu un zemtjsistmu. Td daa
zibensstrvas plds pa iem iekjiem zibensnovedjvadiem. Tomr zibensstrva sadals pa
daudziem zibensnovedjvadiem un ts dam ir aptuveni tda pati via forma k kopjai
zibensstrvai. Tau via frontes stvums ir mazks. Ja di savienojumi nav ierkoti un
notiek izolcijas prklans, var gadties, ka zibensstrva plds tikai pa vienu no iem
zibensnovedjvadiem. Izolcijas prklans strvas via forma ir btiski stvka k
zibensstrvai, tpc blakus esoajs instalcijas cilps ievrojami palielinsies inductais
spriegums [6].
105
9. BVES DABGO VADTJDAU IZMATONA LPS

Aplkojot ku zibensaizsardzbas sistmu (sk. 5. nodau) noskaidrojm, ka
atsevios gadjumos lietdergi ir izmantot aizsargjams bves dabgs vadtjdaas LPS
izveid. Atbilstoi standartam [6] LPS izveid drkst izmantot dabgs vadtjdaas, kas
vienmr atrodas uz/iek bves un netiks izmaintas, piemram, atbilstoi savienots
stiegrojumtrauds, bves metla karkass utt. Citas dabgs sastvdaas uzlko k LPS
papildinjumu.
9.1. Dabgs vadtjdaas zibens uztvrjsistm
Standart LVS EN 62305-3 [6] ir noteikt, ka par dabgajiem zibensuztvrjiem un
LPS sastvdam var uzlkot das bves daas:
1) aizsargjams bves metla loku apuvumus, ja:
starp atsevim metla dam nodroints ilglaicgs elektrisks savienojums,
piemram, ts ir salodtas, sametintas, saprestas, ieloctas, saskrvtas vai
sakniedtas;
metla loku biezums nav mazks par 5.4. tabul doto t' vrtbu un
nepiecieams novrst metla caurkuanu zibensizldes punkt vai zem metla
apuvuma esou viegli uzliesmojou materilu aizdeganos;
metla loku biezums nav mazks par 5.4. tabul doto t vrtbu un ir
nepiecieams nodrointies pret metla caurkuanu vai nepieaujamu sakaranu
zibensizldes punkt;
tie nav prklti ar izoljoiem materiliem (plns prkljums ar krsu vai
apmram 1 mm biezs bitumens, vai 0,5 mm biezs PVS nav uzlkojams par
izolciju);
2) jumta konstrukciju metla sastvdaas (sijas, savienots stiegrojumtrauds utt.) zem
nemetla jumta, ja to var neiekaut aizsargjam bv;
3) metla
sastvdaas,
piemram,
rotjumi,
notekcaurules,
margas
utt.,
kuru
rsgriezums nav mazks par standart normto zibensuztvrja rsgriezumu (sk.

P3.2. tabulu);
4) uz jumta esoas metla caurules un tvertnes, ja ts izgatavotas no materila, kura
biezums un rsgriezums atbilst P3.2. tabul nordtajam;
5) uz jumta esoas metla caurules un tvertnes, kurs ir viegli uzliesmojoi vai
sprdzienbstami idrumi, ja ts izgatavotas no materila, kura biezums nav mazks
106
par 5.4. tabul nordto t vrtbu, un to iekjo virsmu temperatras paaugstinans

zibensizldes punkt nerada draudus.
Ja prasbas pret biezumu netiek izpildtas, caurules un tvertnes jietver
aizsargjam bv. Caurules, kurs atrodas viegli uzliesmojoas vai sprdzienbstamas vielas,
nav uzlkojamas par zibensuztvrja sastvdam, ja cauruu savienojumu blves nav no
metla vai savienojamo cauruu atloki nav cit veid elektriski savienoti [6].
K dabgais zibensuztvrjs biei tiek lietotas teknes (sk. 5.3. att. a), t veidojot
aizsargtkla nosldzos malas. Tpat km ar plakanu jumtu, jumta apmau apuvums ir
tipiska zibens uztvrjsistmas dabg sastvdaa (5.4. att.). ds apuvums sastv no
prestm vai saliektm alumnija, cinkota trauda vai vara U formas dam, kas aizsarg
jumta apmales augjo virsmu pret atmosfras iedarbbu. dm apuvumam jatbilst 5.4.
tabul dotajam minimlajam biezumam [6].
Virs jumta esoas vadtjdaas biei jau ir savienotas ar bv esoajm iekrtm.
Lai novrstu visas zibensstrvas planu cauri bvei, jnodroina labi savienojumi starp
dm dabgajm LPS sastvdam un zibens uztvrjsistmu. Virs jumta esos vadtjdaas,
piemram, metla tvertnes un trauda stiegras, vlams savienot ar zibens uztvrjsistmu. Ja
nav pieaujams ties zibens spriens virs jumta esoaj vadtjda vai nav pieaujama pat
neliela zibensstrvas plana cauri bvei, tad vadtjdaa jierko zibens uztvrjsistmas
aizsargzon (sk. 8.1.1. sadau) [6].
9.2. Dabgs vadtjdaas zibens novedjsistm
Dabgo zibensnovedjvadu izmantoana ir ieteicama, jo palielinot parallo strvas
planas
ceu
skaitu,
samazins
sprieguma
kritums
zibens
novedjsistm
un
elektromagntiskie traucjumi bves iekien. Tomr jprliecins, ka ie zibensnovedjvadi

ir droi savienoti ar zibens uztvrjsistmu un zemtjsistmu. Atbilstoi LVS EN 62305-3
[6] par dabgiem zibensnovedjiem var uzlkot sekojoas bves daas:
1) metla konstrukcijas, ja:
starp atseviajm metla dam nodroints ilglaicgs elektrisks savienojums;
to
izmri
nav
mazki
par
P3.2.
tabul
nordtajiem
normtajiem
zibensnovedjvadu izmriem;
2) bves dzelzsbetona karkasa elektriski savienotu metlu, ievrojot, ka:
saliekamajs dzelzsbetona konstrukcijs jparedz savienojuma vietas starp
atseviajm stiegrojuma dam, savienojot visus dzelzsbetona blokus;
107
iepriek saspriegta dzelzsbetona gadjum pastv risks, ka zibensstrva var

izraist beton nepieaujamu mehnisku iedarbbu;
3) elektriski savienotu bves metla karkasu;
4) fasdes elementus, profiltraudu un metla palgkonstrukcijas, ja:
to izmri atbilst zibensnovedjvadiem izvirztajm prasbm (sk. P3.2. tabulu)
un dam nolkam izmantots metla plksnes vai caurules nav plnkas par
0,5 mm;
ir nodrointa laba elektrisk vadtspja, ko pank ar iespjami maz
savienojumiem, un savienoanu veic lodjot, metinot, sastiprinot ar skavm,
sapresjot, ielokot, saskrvjot vai sakniedjot.
Par dabgajiem zibensnovedjiem lietots metla konstrukcijas drkst bt prkltas
ar izoltjmaterilu. Caurules, kurs atrodas viegli uzliesmojoas vai sprdzienbstamas
vielas, nav uzlkojamas par dabgajiem zibensnovedjiem, ja to savienojumu blves nav no
metla vai savienojamo cauruu atloki nav cit veid elektriski savienoti [6].
Bvs ar zemm zibensaizsardzbas prasbm par zibensnovedjvadiem drkst
izmantot lietusdens notekcaurules (sk. 5.7. att.), ja ts atbilst iepriek uzskaittajm dabgo
zibensnovedjvadu prasbm. Ja notekcaurules savienojuma vietas nav atbilstoi savienotas
vai to biezums neatbilst zibensnovedjvadu prasbm, tad to var izmantot, k papildus
zibensnovedjvada stiprinjumelementu [1, 86. lpp.] [6].
9.1. att. Fasdes metla elementu izmantoana zibens novedjsistm: a - fasdes balstkonstrukciju
savienoana, b - apuvuma plku savienoana; 1 - vertikl sija, 2 - stiprinjums pie sienas; 3 - lokans
savienotjelements; 4 - horizontla sija, 5 - fasdes apuvuma metla plksne
Piemrs dabgs zibens novedjsistmas izveidoanai, izmantojot fasdes metla

elementus dots 9.1. attl. Fasdes metla apuvuma augpus vlams paredzt savienojuma
vietas ar zibens uztvrjsistmu, bet apuvuma apakpus ar zemtjsistmu, un, ja
108
nepiecieams, jparedz ar savienojumi ar dzelzsbetona sienu stiegrm. Strvas sadale ds

metla fasds ir vienmrgka k dzelzsbetona siens. Fasu metla apuvums sastv no
atsevim plksnm, kas parasti ir ar trapeces formas rsgriezumu. To platums ir starp 0,6
m un 1,0 m un garums atbilst bves augstumam. Augstceltu gadjum to garums neatbilst
bves augstumam, un fasde sastv no atsevim sekcijm, kas prlaista viena otrai. Metla
fasdei maksimlo termisko izpleanos aprina k starpbu starp metla fasdes garumu
maksimlaj temperatr saul, kas ir apmrm 80 C, un garumu pieemtaj minimlaj
temperatr, kas ir -20 C. 100 C liela temperatras starpba atbilst alumnija izmru maiai
par 0,24 % un traudam - par 0,11 %. Apuvuma plku termisk izpleans izraisa o
plku prvietoanos attiecb pret nkamajm apuvuma plksnm, tpc to savienoanai
jlieto lokans metla vads vai savienotjelements (9.1. att. b) [6].
Ja pastv augstas prasbas ekranjuma efektivittei un fasd ir ierkotas
neprtrauktas logu rindas, vlams iespjami mazos attlumos vadoi savienot virs un zem m
logu rindm esos fasdes daas. im nolkam drkst izmantot logu metla rmjus. Td
gadjum metla fasdi vlams iespjami mazos attlumos savienot ar iem logu rmjiem.
Parasti savieno katru metla plksnes malu ar loga rmja vertiklo dau ik pc attluma, kas
nav lielks par attlumu starp loga rmja spraiiem [6].
9.3. Dabgs vadtjdaas zibens zemtjsistm
Zibens zemtjsistm k dabgos zemtjus izmanto bves pamatos eso
dzelzsbetona stiegrojumu, k ar citas zem esoas metla konstrukcijas, kuru izmri atbilst
P3.3. tabul dotajiem. Ja trauda stiegrojumu izmanto par zemjumu, paa uzmanba
jpievr atbilstou savienojumu izveidei, lai novrstu betona plaisanu [6].
K dabgo zibens zemtjsistmas sastvdau biei izmanto pamatu zemtju pamatu stiegrojumtraudu vai papildu vadtju, kas ieguldts bves betona pamatos. Tiem ir
tda priekrocba, ka pareizi ierkot dzelzsbeton, kas prsedz pamatu zemtju vismaz 50
mm bie sln, tie ir labi pasargti pret koroziju. Ierkojot pamatu zemtju, jem vr, ka
zemjuma pretestba ilgtermi var palielinties [6].
Jatceras, ka dzelzsbeton esom trauda stiegrm ir tik pat liels galvaniskais
potencils, k zem guldtam varam. Td beton esou traudu savienojot ar zem esou
traudu, rodas aptuveni 1 V liels galvaniskais spriegums, kas izraisa korozijas strvas planu
pa zemi un caur mitro betonu, k rezultt notiek zem eso trauda sadalans. Zem esoo
zemtju savienoanai ar beton esoo traudu vlams izmantot vara vai nersjo trauda
vadtjus [6].
109
10. BVES LPS PROJEKTA IZSTRDES SECBA

LPS projektu drkst izstrdt projekttjs, kas labi orientjas zibensaizsardzbas
standartos un przina nacionlos noteikumus, kas attiecas uz bvniecbas procesu un bvju
izpildjumu. Lai tehniski un ekonomiski optimiztu LPS projekta izstrdi nepiecieams
ievrot noteiktu secbu, skot ar aizsargjams bves raksturlielumu un LPS klases noteikanu
ldz pat tehnisks dokumentcijas izstrdei.
10.1.
Aizsargjams bves raksturlielumu un LPS klases noteikana
Pirms detalizta LPS projekta izstrdes projekttjam praktiskiem mriem

nepiecieamaj apmr jnoskaidro pamatinformcija par bves funkciju, kopgo projektu,
izpildjumu un atraans vietu. Ja LPS nepiecieambu nav noteikusi kda atbildg institcija,
apdrointjs vai pasttjs, zibensaizsardzbas projekttjam jnoskaidro kdas LPS klases
zibensaizsardzba bvei nepiecieama. Latvij LPS klases izvli atvieglo bvnormatvs LBN
261-07 [24], kur vairum gadjumu ir noteikts kdas LPS klases zibensaizsardzba btu
jparedz aizsargjamai bvei. Prjos gadjumos jvads pc standart LV EN 62305-2 [13]
aprakstts metodikas.
Zibensaizsardzbas projekttjam vajadztu veikt nepiecieamas konsultcijas ar
vism bves projektan un bvniecb iesaisttajm pusm: bves panieku, arhitektu,
elektroinstalciju ierkotju un, ja nepiecieams, kultras piemineku aizsardzbas inspekciju.
Jau esoai bvei LPS projektanas stadij nepiecieams konsultties ar bves
apsaimniekotju par bves izmantoanas veidu, instalcijm un ievadtajm komunikciju
lnijm. Regulras konsultcijas starp iesaisttajm pusm paldz izveidot efektvu LPS ar
minimlm izmaksm. Piemram, LPS projektanas koordincija ar bvniecbas norisi biei
vien dod iespju neierkot daus potencilu izldzintjvadus un samazint prjo potencilu
izldzintjvadu garumu. Bvniecbas izmaksas biei samazins, nosakot dada veida
instalcijm vienotu izvietojumu. Savstarpjas konsultcijas ir svargas vis bvniecbas
laik, jo bves projekta izmaiu gadjum var bt nepiecieamba izmaint ar LPS.
Konsultcijas nepiecieamas ar td, lai atvieglotu nepieejamo LPS dau prbaudi pc
bvdarbu pabeiganas. ajs konsultcijs jvienojas par LPS vadu izvietojumu, sastvdau
materiliem,
dabgo
sastvdau
izmantoanu,
teritorijm,
ko
iespjams
izmantot
zemtjsistmas ierkoanai, LPS vizulo izskatu un ts ietekmi uz bves struktru [6].
110
10.2.
rjs LPS projektana
rjs LPS projektana bez zibens uztvrjsistmas, novedjsistmas un

zemtjsistmas izstrdes, ietver ar LPS lietoto materilu un LPS sastvdau izmru izvli.
Zibens uztvrjsistmas, novedjsistmas un zemtjsistmas vadlnijas tika apskattas 5.3.
sada. Jatzm, ka standart LVS EN 62305-3 [6] nav doti dada veida zibens
uztvrjsistmu izvles kritriji, jo stiei, troses un aizsargtkli tiek uzlkoti par
ekvivalentiem. Zibens uztvrjsistmas izvietoana jveic atbilstoi 7.2. sadaai.
LPS
projekttjam
jizvlas
vispiemrotk
veida
LPS
visefektvks
konstrukcijas ieganai. Tas nozm, ka jem vr bves arhitektoniskais izpildjums, lai

noskaidrotu vai nepiecieama atdalta vai neatdalta LPS, vai to kombincija. Projektjot
zemjumsistmu, zemes patpretestbas mrjumus vlams veikt pirms LPS projektanas
pabeiganas, k ar vlams emt vr zemes patpretestbas atkarbu no gadalaika. Projektjot
LPS, japsver piemrotu bves vadtjdau (sk. 9. nodau) izmantoana par LPS papildinom
vai pamatsastvdam. Projekttja pienkums ir prliecinties par o vadtjdau elektrisko
un fiziklo pabu atbilstbu standarta [6] prasbm.
Projektjot LPS svargi ir esttiskie apsvrumi, k ar materilu pareiza izvle
korozijas riska novranai. LPS sastvdas izmantojamie materili un to izmantoanas
nosacjumi doti P3.1. tabul. Zibensuztvrju un zibensuztvrjvadu materilam jbt
elektromiski sadergam ar savienotjelementu un stiprinjumelementu materilu un tam
jbt korozijizturgam pret atmosfras iedarbbu un mitrumu. LPS projekttjam btu
jnosaka visas iespjams korodanas vietas un jparedz atbilstoi paskumi ts novranai.
LPS korodanas ietekmi drkst samazint, palielinot LPS sastvdau izmrus, ts prkljot ar
korozijizturga materila slni vai izmantojot citus korozijas novranas paskumus. Vlams
izvairties no dadu materilu savienoanas, pretj gadjum tie jaizsarg. Jem vr, ka
vara sastvdaas nekad nevajadztu ierkot virs cinkotm vai alumnija sastvdam, atskaitot
gadjumus, kad ts ir aizsargtas pret koroziju. oti mazas vara daias var atdalties no
attiecgs vara sastvdaas un izraist cinkoto dau izteiktu korodanu pat tur, kur vara un
cinkots daas tiei nesaskaras. Alumnija vadtjdaas nevajadztu tiei stiprint pie kai
saturom bves virsmm, piemram, uz kaakmens vai kai saturoa apmetuma, un ts
nedrkst ierkot zem [6].
LPS vadtjdau pieaujamie minimlie izmri doti 3. pielikuma tabuls. LPS
projekttjam ir jnovrt izvlto materilu un to izmru piemrotba. Tpat LPS
projekttjam vlams noteikt vadu stiprinjumu atraans vietu un veidu t, lai tie izturtu pa
111
iem vadiem plstos zibensstrvas elektrodinamiskos spkus un atautu vadiem pagarinties

un sarauties temperatras izmaiu d. Ja virsmai, pie kuras paredzts piestiprint LPS
sastvdaas, nav pieaujams btisks temperatras pieaugums, piemram, t ir izgatavota no
viegli uzliesmojoa materila vai materila ar zemu kuanas temperatru, jpalielina vadu
rsgriezums vai jveic citi drobas paskumi, piemram, jlieto garks distantspraislis vai
juzklj ugunsizturga materila krta [6].
10.3.
Iekjs LPS projektana
rj zibensaizsardzbas sistma un ts saistba ar bves iekjm vadtjdam

un instalcijm liel mr nosaka iekjs zibensaizsardzbas sistmas nepiecieambu.
Iekj zibensaizsardzba vism LPS klasm ir vienda, izemot atdaltjattlumus.
Zibensstrvas liels vrtbas un strvas impulsa maz kpumlaika d, iekjai
zibensaizsardzbai
izvirzts
prasbas
daudzos
gadjumos
prsniedz
maistrvas
elektroapgdes sistmm noteiktos potencilu izldzinanas paskumus. Aizsardzbu pret

LEMP jierko atbilstoi standartam LVS EN 62305-4 [12]. Ierkojot iekjo LPS, tpat k
rjs LPS gadjum svargi ir konsultties un vienoties ar visam projektan un bvniecb
iesaisttajm pusm [6].
Starp rjo LPS un vism vadtjdam, kas savienotas ar bves potencilu
izldzinanas tklu, jievro atdaltjattlums atbilstoi 5.4.2. sadaai. Atdaltjattluma s
aprin emtais garums l (sk. viendojumu 5.2) ir attlums no t zibensnovedjvada punkta,
kur tiek aprints atdaltjattlums, ldz nkamajam potencilu izldzinanas punktam. Lai
nepiecieamais atdaltjattlums btu pc iespjas mazks, zibensuztvrju vadi un
zibensnovedjvadi jprojekt iespjami taisni, lai samazintu to garumu. Jumtiem attlums
starp LPS un elektroinstalcijm biei ir mazks par pieaujamo atdaltjattlumu s. Td
gadjum vlams LPS vai elektrisks instalcijas projektt cit viet, vienojoties ar personu,
kas atbildga par elektroinstalciju projektanu. Iekjs konstrukcijas var neaut
projekttjam novrtt situciju un LPS projekt paredzt savienojumus ar noteiktm metla
dam un elektrolnijm. Ja bv nav iespjams ievrot nepiecieamos atdaltjattlumus, par
to nepiecieams informt bves panieku [6].
Projektjot potencilu izldzintjtklu vlams paredzt savienojumus ne tikai ar
bves vadtjdam un taj esoajm iekrtm, bet ar elektroapgdes sistmas un
telekomunikciju iekrtu vadus un kabeus, tpat k dens, gzes, kanalizcijas un ventilcijas
metla caurules (sk. 5.9. att.). Bv esou zemtju gadjum paa uzmanba jpievr soa
spriegumam (sk. 4.4.1. sadau). Piemroti aizsargpaskumi ir beton esoa stiegrojumtrauda
112
tiea savienoana ar iem zemtjiem vai potencilu izldzintjtkla ierkoana augj stv
vai pagrab. Projektjot potencilu izldzinanu bvm, kas augstkas par 30 m, jparedz
potencilu izldzinana 20 m augstum un ik pc katriem nkamajiem 20 m, ievrojot
atdaltjattlumus. Potencilu izldzintjvadiem jspj izturt pa tiem plsto zibensstrvas
daa. Pa vadiem, kas savieno rjs vadtjdaas ar LPS, parasti plst ievrojama zibensstrvas
daa, tpc to rsgriezumam jatbilst P3.4. tabul dotajiem minimlajiem izmriem. Pa
vadiem, kas savieno bv esoas metla instalcijas, parasti neplst liela zibensstrvas daa.
To rsgriezumam jatbilst P3.5. tabul dotajiem izmriem [6].
10.4.
LPS rasjumi un specifikcija
Kad visi nepiecieamie aprini un projektanas darbi, kas saistti ar LPS izstrdi
ir veikti, nepiecieams izstrdt bves LPS rasjumus, k ar materilu specifikciju.
LPS rasjumos btu jiekauj rjs LPS izvietojums, ar ts nodroint zibens
aizsargzona. Tpat nepiecieami iekjs LPS rasjumi (t.sk. prspriegumaizsardzbas ieru
pievienojuma shmas), nordot atdaltjattlumus. LPS projekttjam nepiecieas izstrdt
nepiecieamo
materilu
specifikciju,
iekaujot
stiprinjumelementus.
113
ar
visus
savienotjelementus
un
SECINJUMI
1. Pdjos gadu desmitos strauji palielinjusies zibensaizsardzbas nozme kopum
(galvenokrt uz prspriegumaizsardzbas rina), jo strauji un neprtraukti pieaug
mikroelektronikas ieru skaits viss tautsaimniecbas un sadzves joms, bet samazins
to spriegumizturba. T rezultt pieaug zibensizlu bojto elektrisko un elektronisko
iekrtu daudzums, kas savukrt rada arvien lielkus ekonomiskos zaudjumus.
2. Arvien pieaugoie zibensizlu izraistie zaudjumi, kas Eiropas Savienbas vecajs
valsts sastda pat ldz 80% no apdrointju izmaksm, ir noteikui pagjuaj gadsimt
zibensaizsardzbas jom pastvjuo normatvo materilu prstrdi starptautisk lmen.
Ar Latvij pdjos 10-15 gados notikuas btiskas izmaias zibensaizsardzbu
reglamentjoaj normatvu sistm:
- spku zaudjuas ldz 2007. gadam Latvij funkcionjos padomju laika normas;
- Eiropas Savienb un Latvij pieemti starptautiskie zibensaizsardzbas standarti
LVS EN 62305 (1-4);
- Latvij zibensaizsardzbas normatvi prcelti no ugunsdrobu reglamentjo
bvnormatva LBN 201-10 uz elektroinstalciju reglamentjoo bvnormatvu
LBN 261-07.
3. ku arjs zibensaizsardzbas pamatprincipi btiski nav mainjuies kop 18. gs. vidus,
kad 1752. gada beigs tos formulja Bendamins Franklins. Tau, zibensaizsardzbai
arvien pieaugoo prasbu rezultt, tiek precizti aizsargzonu izmri un to aplses
metodes, k ar pilnveidoti zibensnovedju konstruktvie risinjumi. o problmu izpte
veidoja maistra darba galveno saturu.
4. Zibensizldes un zibens aizsargzonas ptana ir oti drgs un laikietilpgs process, tpc
to ptanai prsvar izmanto laboratorijas modeus, kuru mrogs ir prk mazs, lai
atbildtu uz daiem nozmgiem jautjumiem, piemram, pirmldera un pretldera
savienoans procesiem, kas ir pai nozmgi zibens aizsargzonas aplsei.
5. Zibens aizsargzonas lielumu ietekm ne tikai zibens ldi un zibensstrvas vrtba, bet
ar daudzi citi faktori, piemram, aizsargjams bves augstums, aizsargzon esoie
objekti un apkrt esos grunts un citu materilu vadtspja. T rezultt zibensnovedja
aizsargzonu nedrkst uzskatt par absoltu un nevienu zibensaizsardzbas ierci par pilngi
drou. Tpc maistra darb aplkoti galvenie aizsargzonas caursites iemesli, lai iespju
robes autu palielint bves aizsardzbu.
114
6. Ldz 2007. gadam Latvij spk esoaj padomju laiku normatv RD 34.21.122-87 un
Angu standart BS 6651:1999, kas bija pamats daudzu Eiropas un pasaules
nacionlajiem standartiem, zibens aizsargzonas aplsei nema vr zibensizldes
fiziklo btbu un ts parametrus, bet balstjs uz inenieru praks iegtiem
piemumiem un ieteikumiem, kas atiras no palaik spk eso standarta LVS EN
62305-3 prasbm un ieteikumiem.
7. Standart LVS EN 62305-3 ir atautas trs zibensuztvrju izvietojuma noteikanas
metodes, bet nekur nav noteikts, pc kuras aplses metodes btu jnosaka uzstdt
zibensnovedja aizsargzona. Rezultt vienam zibensnovedjam ir iespjamas pc formas
un izmriem atirgas aizsargzonas. Tpc maistra darb ir doti ieteikumi, kura metode
kdas formas jumtiem izmantojama.
8. Standart LVS EN 62305-3 dotajm metodm novrotas sekojoas priekrocbas un
trkumi:
1) aizsarglea metode:
- rti pielietojama uz jumta esou konstrukciju un iekrtu (piem., dmea,
antenas, ventilcijas caurules utt.) aizsardzbai;
- piemrojama jebkura veida zibensuztvrjiem;
- nenosaka
optimlu
zibensuztvrju
izvietojumu,
tikai
to
nodrointo
aizsargzonu;
- saretas formas bvei ar vairkm bzes virsmm ir problemtiski preczi
noteikt zibensnovedja aizsargzonu;
- aizsargzonas forma neatbilst zibensizldes btbai.
2) aizsargtkla metode:
- ir noteikts, kur un k jizvieto zibensuztvrjs, lai bve btu pilnb aizsargta;
- rti lietojama km ar plakanu un slpu jumtu;
- piemrojama tikai tklveida zibensuztvrjiem;
- uz jumta esoo izvirzjumu aizsardzbai jlieto citu aplses metode;
- nevajadzgi liels materilu patri zibensuztvrju izvietoanai, kas palielina
ierkoanas izdevumus;
- metodes lietojums balsts uz vairku gadu pieredzi un novrojumiem, nevis uz
teortiskiem un eksperimentliem ptjumiem.
3) zibenslodes metode:
- piemrojama jebkuram zibensuztvrja veidam;
115
- auj noteikt optimlu zibensuztvrju izvietojumu jebkuras saretbas formas

bvei;
- zibensizldes btbai un parametriem tuva aplses aizsargzona;
- zibenslodes velana ap aizsargjamo bvi no visiem virzieniem iespjama tikai
ar kas maketa vai datorprogrammas paldzbu.
9. Novroto trkumu d zintnieki turpina izstrdt un piedvt jaunas aizsargzonas aplses
metodes. Maistra darb aplkotas sekojoas atzinbu un ievrbu ieguvuas aplses
metodes:
- Zibens uztvrjvirsmas metode. Lieto kas punktu noteikanai, kuri pakauti
vislielkajam
zibens
trpjuma
riskam.
Aizsargzonas
un
zibensuztvrju
izvietojums atbilst ar zibenslodes metodi iegtajam;

- Zibens uztvrjtilpuma metode. Aizsargzonas apls ievro lderu kustbas trumu
un dadu kas punktu zibensuztveres laukumu. Tomr s metodes lietojuma
ticambu apauba vairki ievrojami zintnieki;
- Zibenselipses metode. Uz zibenslodi balstta metode, kas ievro zibensizldes
polaritti. Ar ts paldzbu iespjams precizt ar zibenslodi iegto aizsargzonu, kas
atbilstoi polarittei samazins vai palielins.
10. Izstrdjot aplses piemru, rads nepiecieamba pc LPS ierkoanas rokasgrmatas,
kur btu jiekauj vairki raksturgi ku piemri ar vism aizsargzonas aplses metodm.
Standart LVS EN 62305-3 ir doti vairki ieteikumi dadm situcijm, tomr tie ir
izkrtoti diezgan haotiski un vairum gadjumu nav doti praktiski piemri. is maistra
darbs vartu tikt izmantots mints rokasgrmatas vai cita ldzga metodiska
palgmaterila izstrdei.
116
IZMANTOT LITERATRA
1. Lightning protection guide. 2nd updated edition. Neumarkt: DEHN + SHNE, 2007.
328 p. http://www.dehn.de/pdf/blitzplaner/BBP_2007_E_complete.pdf
2. V. Cooray. Power and energy series 58. Lightning protection. London: The institution
of engineering and tehnology, 2010. 1036 p.
3. V. Cooray. Power and energy series 34. The lightning flash. London: The institution of
engineering and tehnology, 2008. 574 p.
4. F. Heidler, W. Zischank, Z. Flisowski, Ch. Bouquegneau, C. Mazzetti. Parameters of
lightning current given in IEC 62305 background, experience and outlook. Conference
on Lightning Protection 23rd 26th June 2008 Uppsala, Sweden. http://www.iclpcentre.org/pdf/Invited-Lecture-3.pdf
5. LVS EN 62305-1+AC. Zibensaizsardzba. 1.daa. Visprgie principi, 2007. 79 lpp.
6. LVS EN 62305-3+AC. Zibensaizsardzba. 3.daa. Aizsardzba pret bvju bojjumiem un
dzvbas briesmm, 2008. 172 lpp.
7. E. M. Bazelyan, Yu. P. Raizner. Lightning physics and lightning protection. Bristol:
IOP publishing, 2000. 320 p.
8. K. Timmermanis, J. Rozenkrons. Elektrisko staciju un apakstaciju elektrisk daa.
Rga: Zvaigzne, 1987. 502 lpp.
9. J. Meppelink. The impact of a lightning stroke on a flat roof when the building is filled
with water. Menden: Blitzschuntz und EMV technologiezenrum GmbH. 6 p.
http://catalog.obo-bettermann.com/obo_bettermann/ch-fr/download/DACHSCHA.PDF
10. K. Timmermanis. Izmaias zibensaizsardzbas un prspriegumaizsardzbas (ZPA)

normatvos. urnls Enerija un Pasaule, 2012/1, 24 - 27. lpp.
11. K. Timmermanis. Pirmo reizi Latvij. urnls Enerija un Pasaule, 2012/4, 36 - 37. lpp.
12. LVS EN 62305-4+AC. Zibensaizsardzba. 4.daa. Bvs ierkots elektrisks un
elektronisks sistmas, 2007. 103 lpp.
13. LVS EN 62305-2+AC. Zibensaizsardzba. 2.daa. Risku novrtana, 2007. 129 lpp.
14. The scientific basis for traditional lightning protection systems. Report of The Committee
on Atmospheric and Space Electricity of The American Geophysical Union, June 2001 19 p. http://www.lightningsafetyalliance.com/documents/scientific_basis.pdf
15. R. J. Van Brunt, T. L. Nelson, K. L. Stricklett. Early Streamer Emission Lightning
Protection Systems: An Overview. IEEE Electrical Insulation Magazine, 2000, Vol. 16,
No. 1, Jan/Feb., p. 5 - 24.
117
16. H. Z. Abidin, R. Ibrahim. Conventional and un-conventional lightning air terminals: an

overview. Forum on lightning protection, Hilton Petaling Jaya, 8th January 2004,
Selangor, Malaysia
http://www.lightningsafetyalliance.com/documents/acem_air_terminals.pdf
17. G. Pall. Isotope research before Isotopy: George Hevesy's early radioactivity research in
the Hungarian context. Dynamis, 2009, vol.29, p. 167 189.
http://dx.doi.org/10.4321/S0211-95362009000100008
18. French Standard NF C 17-102. Lightning protection. Protection of structures and open
areas against lightning usin early streamer emission air terminals, July 1995. 65 p.
19. V. Kopecky. Blitzschutzsysteme mit ESE-Fangeinrichtungen. Elektropraktiker, 2010/10,
p. 836 - 839.
20. Verband Deutscher Blitzschutzfirmen. "ESE" aus dem A B C des Blitzschutzes.
/http://www.vdb.blitzschutz.com/infos/abc_ese.htm
21. SIA Standartizcijas, akreditcijas un metroloijas centrs standartizcijas birojs.
https://www.lvs.lv
22. LR MK 2007. g. 11. decembra noteikumi Nr. 866. Noteikumi par Latvijas bvnormatvu
LBN 201-07 "Bvju ugunsdroba".
23. LR MK 2011. g. 28. jnija noteikumi Nr. 498 . Noteikumi par Latvijas bvnormatvu
LBN 201-10 "Bvju ugunsdroba".
24. LR MK 2011. g. 27. decembra noteikumi Nr. 998. Grozjumi Ministru kabineta
2007.gada 16.oktobra noteikumos Nr. 709 "Noteikumi par Latvijas bvnormatvu LBN
261-07 "ku iekjo elektroinstalciju izbve"".
25. Belostokas Universittes profesora Andeja Sovas (Andrzej Sowa) referta materili no
seminra Jrmal 19.07.2012.
26. .. . 3 500
. .: , 1982. 87 .
27. Z. Krins, V. Skujia, I. Staltmanis, K. Timmermanis. Elektroenertikas pamatterminu
skaidrojo vrdnca, 1. daa. R.: Jumava, 1997. 343 lpp.
28. V. A. Rakov, M. A. Uman. Lightning: Physics and effects. Cambrdige: Cambridge
University Press, 2007. 687 p.
29. M. A. Uman. The art and science of lightning protection. Cambridge: Cambridge
University Press, 2008. 240 p.
118
30. F. D'Alessandro, J.R. Gumley. A "Collection Volume Method" for the placement of air
terminals for the protection of structures against lightning. Journal of Electrostatics, 50
(2001), p. 279 - 302.
31. K.
Timmermanis.
Par
zibensaizsardzbas
un
prspriegumaizsardzbas
(ZPA)
terminoloiju. urnls Enerija un Pasaule, 2007/5, 79 - 81. lpp.

32. N. Szedenik. Rolling sphere - method or theory?. Journal of Electrostatics, 51-52 (2001),
p. 345 - 350.
33. A Guide to BS EN 62305:2006 Protection Against Lightning. Thomas & Betts, 2007.
120 p.
34. NFPA 780. Standard for the installation of lightning protection systems. National Fire
Protection Association, 2004. 108 p.
35. T. Horvth. Standardization of lightning protection based on the physics or on the
tradition?. Journal of Electrostatics, 60 (2004), p. 265 - 275.
36. Z. A. Hartono, I. Robiah. The collection surface concept as a reliable method for
predicting the lightning strike location. 25th International Conference on Lightning
Protection 18th 22nd September 2000 Rhodes, Greece, p. 328 - 333.
37. IEEE Std 998 - 1996 (R2002). IEEE Guide for direct lightning stroke shielding of
substations, 1996 (Reaffirmed 2002). 173 p.
38. D. Machidon, M. Istrate, M. Gu, M. Dragomir. The elliptic model implementation for
the estimation of vertical rods' protection zones. Buletinul AGIR, 3/2012, p. 477 - 482.
39. Collection Volume Method: Computation Details. ERICO, 2009. 8 p.
http://hvacr.vn/diendan_old_attached/files/LT22209.pdf
40. A. M. Mousa. Validity of the collection volume method/field intensification method for
the placement of lightning rods on buildings. Proceedings of the
International
Conference on Lightning Protection. Paper no. 10a.4, 2002 September Cracow, Poland,
2002, pp. 809 - 814.
41. A. M. Mousa. Failure of the Collection Volume Method and attempts of the ESE
lightning rod industry to resurrect it. Journal of Lightning Research, 4 (2012), p. 118 128.
42. ( 34.21.122-87).
12 1987. 47 c.
43. R. Kitihil. Overview of global lightning protection codes and standards. International
Lightning Detection Conference, Tucson, AZ, April 2006.
http://www.lightningsafety.com/nlsi_lhm/standards.html
119
44. British Standard BS 6651. Code of practice for protection of structures against lightning.
September 1999. 118 p.
45. K. Timmermanis, A. Zviedris, S. Jermuts, A. Staltmanis, V. Skujia. Elektroenertikas
pamatterminu skaidrojo vrdnca, 3. daa. R.: Jumava, 2004. 803 lpp.
46. K. Timmermanis, A. Zviedris, S. Jermuts, V. Skujia. Elektroenertikas pamatterminu
skaidrojo vrdnca, 4. daa. R.: Jumava, 2006. 794 lpp.
47. Lightning protection/Earthing. Catalogue 2011/2012. Neumarkt: DEHN + SHNE,
2011. 275 p.
120
PIELIKUMI
1. pielikums
Galvenie zibensaizsardzb lietojamie termini
P1.1. tabula
Nr.
p/k
Termins latvieu
valod
Angu, krievu un vcu

ekvivalenti
Termina skaidrojums
latvieu valod
Terminjuma
avots
aizsargkoeficients protective ratio
aizsarglea
metode
aizsargtkla
metode
aktvais
zibensuztvrjs
Maksiml attluma no
zibensuztvrja, kur tiek
uzskatts, ka zibens nevar
trpt un zibensuztvrja
augstuma attiecba.
atdaltjattlums
Zibensaizsardzbas zonas
aplses metode, kas
protective angle
aizsarglei nosaka k
method;
funkciju no
;
zibensaizsardzbas lmea
schutzwinkel-methode.
un zibensuztvrja
augstuma.
Zibensaizsardzbas zonas
aplses metode, kur
objekta zibensaizsardzbu
mesh method;
nodroina, ierkojot virs t

tklveida zibensuztvrju
;
ar noteiktiem,
maschen-methode
zibensaizsardzbas
lmenim atbilstgiem tkla
acs izmriem.
Zibensuztvrjs ar
pretlderi veidojou ierci,
early streamer
kas gaisa jonizcijai
emission (ESE) air
izmanto dzirksteizldi,
terminal
sprieguma impulsus, lzera
starus u.c.
Attlums, kas ir
pietiekams, lai starp divm
vadtjdam nerastos
bstama dzirksteoana.
seperation distance
121
[darba
autors]
[31]
[31]
[darba
autors]
[6]
P1.1. tabulas turpinjums

1
10
11
12
atpakaizlde,
galven
zibensizlde
augupzibens
rj
zibensaizsardzbas
sistma
Zibensizlde pirmldera
un pretldera saskarans
brd.
return stroke
upward flash;

;
aufwrtsblitz
external lightning
protection system;

;
uere
blitzschutzsystem
elektrisk lauka
pastiprinjuma
metode
field intensification
method, FIM
fizisks bojjums
physical damage;
;
physikalischer schaden
gredzenvads
ring conductor;
;
ringleiter
gredzenzemtjs
ring earthing electrode;

,
;
ringerder
122
Zibensizlde, kuras
pirmlderis vrsts no
bvju augstkajm
zemtajm dam uz
mkoni. Augupzibens
sastv no pirms
ilgstrvas, kurai var sekot
viens vai vairki si
strvas impulsi un
ilgstrva.
Zibensaizsardzbas
sistmas daa vai
atsevia sistma, kur ir
zibens uztvrjsistma,
zibens novedjsistma un
zibens zemtjsistma.
Lderu kustbas modelis,
kura pamat ir elektrisk
lauka pastiprinjuma
koeficients ar kura
paldzbu iespjams
noteikt zibensizldes
attlumu jebkur bves
punkt.
Bojjums, ko bvei vai
taj esoajm iekrtm
izraisa zibensizldes
mehniska, termiska,
miska vai eksplozva
iedarbe.
Ap bvi ierkots noslgts
vads, kas savieno zibens
novedjsistmas vadus,
nodroinot zibensstrvas
sadalanu.
Zemtjs, kas zem vai
virs zemes ap bvi veido
noslgtu cilpu.
[darba
autors]
[31]
[46-60]
[darba
autors]
[31]
[31]
[31]

1
iekj
13 zibensaizsardzbas
sistma
14 iekmkoa izlde
15 impulsvii
16
izkliedes masva
iekrta
17 izldnis
18
ldia prvietoanas
iekrta
19 lejupzibens
internal lightning
protection system;

;
innere blitzschutzsystem
Visi
prspriegumaizsardzbas
ldzeki, ar kuriem
papildinta rj
zibensaizsardzbas
sistma, ieskaitot
potencilu
izldzintjsavienojumus,
k ar ldzekus
elektromagntisks
ietekmes samazinanai
aizsargjam objekt.
intracloud flash
Izlde starp vien mkon

esoiem pozitvajiem un
negatvajiem ldiiem.
surges;
;
stowellen
Zibensizldes
elektromagntisk
impulsa izraisti
prsprieguma un/vai
prstrvas prejas vii.
dissipative array system,

DAS
(sk. ldia prvietoanas

iekrta)
arrester, surge diverter,

surge arrester;
;
berspannungsableiter
Ierce, kas paredzta

elektropatrtju un/vai
elektrotkla elementu
aizsardzbai pret
prsprieguma viiem.
Zibensnovedjs, kas gais
rada pozitvi ldtu
apgabalu, novrot
zibensizldi aizsargjam
objekt.
Zibensizlde, kuras
pirmlderis vrsts no
mkoa uz zemi.
Lejupzibens sastv no
pirm lielk s strvas
impulsa, kuram var sekot
vairki citi si impulsi un
ilgstrva.
charge transfer system,

CTS
downward flash;

;
abwrtsblitz
123
[46589];
[darba
autors]
[31]
[darba
autors]
[27240]
[darba
autors]
[31]

1
20
lderu kustbas
modelis
neties zibens
spriens, zibens
21
spriens objekta
tuvum
no aizsargjams
bves atdalta rj
22
zibensaizsardzbas
sistma
no aizsargjams
bves neatdalta
23 rj
zibensaizsardzbas
sistma
24 pamatu zemtjs
leader progession model
Pirmldera un pretldera
kustbas modelis ldz to
savienoans brdim, kur
notiek galven
zibensizlde.
[darba
autors]
indirect lightning stroke,

lightning flash near an
object;
,

;
indirekter blitzeinschlag,
blitzeinschlag neben
einem objekt
Zibens spriens tik tuvu

aizsargjamajam
objektam, ka spj taj
izraist bstamus
prspriegumus.
external LPS isolated from

the structure to be
protected;

,

;
von der zu schtzenden
baulichen anlage
getrenntes ueres
blitzschutzsystem
external LPS not isolated
from the structure to be
protected;

,

;
von der zu schtzenden
baulichen anlage nicht
getrenntes ueres
blitzschutzsystem
Zibensaizsardzbas
sistma, kuras zibens
uztvrjsistma un zibens
novedjsistma ir
izveidota t, ka
zibensstrvas ce
nesaskaras ar
aizsargjamo bvi.
[31]
Zibensaizsardzbas
sistma, kuras zibens
uztvrjsistma un zibens
novedjsistma izveidota
t, ka zibensstrvas ce
var saskarties ar
aizsargjamo bvi.
[31]
kas pamatos iebvts

gredzenzemtjs, kas
izveidots no cinkotas
plakandzelzs un
pievienots potencilu
izldzintjvadam.
foundation earth;
;
fundamenterder
124
[27582]
[451319]

1
25
prspriegumaizsardzba
prspriegum26 aizsardzbas ierce,

SPD; izldnis
27 prspriegums
potencilu
28
izldzintjkopne
potencilu
29
izldzintjvads
30
pusvadtju zibens
novrsjs
31 starpmkou izlde
overvoltage protection;

;
berspannungsschutz
surge protection device,

SPD;

;
berspannungs-schutzgert
overvoltage;
;
berspannung
equipotential bonding bar;

;
potentialausgleichsschine
equipotential bonding
conductor;

e;
potentialausgleichsleiter
Noteikts viets
uzstdtu elektrotkla vai
sakaru tkla iekrtu
un/vai ieru kopums vai
ar elektroieru paa
izveidojuma
konstruktvie elementi,
kas paredzti
prsprieguma
samazinanai ldz
noteiktai pieaujamai
vrtbai.
Ierce, kas paredzta
prsprieguma
ierobeoanai ldz
noteiktai vrtbai un kam
ir vismaz viens neliners
elements
Katrs spriegums starp
fzi un zemi vai starp
fzm, ja t maksiml
vrtba prsniedz
elektroiekrtai
pieaujamo lielko
spriegumu.
Elektroierces kopne, kas
paredzta potencilu
izldzinanas sistmas
pievienoanai.
Aizsargvads, ko lieto
potencilu izldzinanai.
[461207]
[461208]
[27435]
[461296]
[451413]
semiconductor lightning
eliminator, SLE
Zibensnovedjs, kas ar
pusvadtju paldzbu
samazina zibensstrvas
vrtbu, lai to droi
novadtu zem.
[darba
autors]
cloud-to-cloud flash
Izlde starp blakus

mkoos esoajiem
ldiiem.
[darba
autors]
125

1
ties zibens spriens,

32 zibens spriens
objekt
33
vairkkrtga
zibensizlde
direct lightning stroke,

lightning flash to an object;
,
; direkter
Blitzeinschlag, Blitzeinschlag in ein Objekt
Tiea zibensizlde
aizsargjamaj
objekt, piemram,
bv, vad, balst vai
apakstacijas iekrt.
multiple strokes;

;
mehrfachblitz
Zibensizlde uz zemi,
kas vidji sastv no 3
ldz 4 pc aptuveni 50
ms viens otram
sekojoiem
impulsiem.
Piemums, zibenim
sasniedzot noteiktu
attlumu no objekta,
tas trps im
objektam.
Elektrovadou
materilu (apadzelzs,
ledzelzs,
plakandzelzs, cauruu
u.tml.) noteikt
krtb savienots
kopums, kas atrodas
zem un veido ar to
elektrisku kontaktu.
Kopga sistma, kas
ietver zemjumietaisi
un potencilu
izldzintjtklu.
viendattluma
34
princips
equidistance principle;
35 zemtjs
earth electrode;
;
erder
36 zemtjsistma
earthing system;
;
erdungssystem
37 zibens
lightning; ; blitz
(sk. zibensizlde)
38 zibens ldi
flash charge;
;
ladung des blitzes
zibens
39
novedjsistma
down-conductor system;
;
ableitungseinrichtung
Zibensstrvas
integrlis s strvas
planas laik.
rjs
zibensaizsardzbas
daa, kas paredzta
zibensstrvas
novadanai no
uztvrjsistmas ldz
zemtjsistmai.
126
[27-583]
[31]
[darba
autors]
[27-719]
[31]
[31]
[31]
[31]

1
40 zibens spriens
lightning stroke;
;
blitzeinschlag
zibens
41 uztvrjtilpuma
metode
collection volume method
zibens
42 uztvrjvirsmas
metode
collection surface method
43 zibensaizsardzba
lightning protection;
; blitzschutz
44
zibensaizsardzbas
droums
efficacy of lightning
protection;
;
wirksamkeit einer
blitzschutz
127
Zibensizlde kd
virszemes objekt.
Zibensaizsardzbas
zonas aplses metode,
kas nosaka, ka
zibensuztvrjs gais
veido tilpumu, no
kura zibensizlde
notiks
zibensuztvrj.
Zibensaizsardzbas
zonas aplses metode
ar kuru iespjams
noteikt kas punktus,
kuri ir pakauti
vislielkajam zibens
trpjuma riskam, t
izsldzot kas
punktus, kas ir
pakauti mazkam
riskam.
Aizsardzba, kas
paredzta
zibensstrvas tieai
novadanai zem, t
aizsargjot cilvkus,
dzvniekus, bves un
elektropatrtjus no
zibensstrvas
bstams iedarbbas.
Varbtba, ar kdu
attiecg
zibensaizsardzbas
ietaise aizsarg ts
aizsargzon esoos
objektus.
[27-581]
[darba
autors]
[darba
autors]
[462051]
[31]

1
45
zibensaizsardzbas
lmenis, LPL
lightning protection level,

LPL;
;
gefrdungspegel
Skaitlis, kas raksturo

varbtbu, ar kdu
zibensstrvas
parametru kopuma
iespjams vrtbas
dab novrojamm
zibensizldm
neprsniegs o
parametru
maksimls un
minimls aplses
vrtbas.
Vienota sistma, kas
paredzta bvju, to
atsevio dau,
elektroietaiu u.c.
objektu aizsardzbai
pret zibensizldes
tieu iedarbi un kas
ietver iekjo un rjo
zibensaizsardzbu.
zibensaizsardzbas
46
sistma, LPS
lighning protection system,

LPS;
;
blitzschutzsystem
zibensaizsardzbas
zemjumietaise
earth-termination system;

;
erdungsanlage eines
blitzschutzes
rjs
zibensaizsardzbas
daa, kas zibensstrvu
novada zem un tur
sadala to.
lightning protection zone,

LPZ;
;
blitzschutzzone
Telpas daa, kur

definta un
nodrointa noteikta
zibensbojjuma
varbtba un
zibensizldes radt
elektromagntisk
lauka vrtba.
elliptic model
Zibensaizsardzbas
ldzga zibenslodes
metodei, tikai lodes
viet tiek lietota
elipse.
47
zibensaizsardzbas
48
zona, LPZ
49 zibenselipses metode
128
[31]
[462052]
[27-717]
[462053]
[darba
autors]

1
50 zibensizlde
51
zibensizldes
attlums
zibensizldes
52 elektromagntiskais
impulss, LEMP
53
zibensizldes
ilgstrva
54
zibensizldes
ilgstrvas ldi
55 zibensizldes ilgums
56
zibensizldes
prspriegums
Redzama elektrisk
izlde, kas veidojas
lightning discharge,
starp mkoiem vai
lightning stroke;
starp mkoiem un
;
zemi, ja potencilu
blitzentladung
starpba starp tiem
sasniedz noteiktu
vrtbu.
Attlums no
pirmldera virsotnes
striking distance
ldz objektam, kur
notiek zibensizlde.
Sprieguma vai strvas
impulss, ko
lightning electromagnetic
zibensizldes vietai
pulse, LEMP;
tuvum esoajs
elektriskajs ds
;
induc zibensizldes
elektromagnetischer
strvas radtais
blitzimpuls
elektromagntiskais
lauks.
Zibensizldes strvas
daa, ko var traktt k
ilgstou. Ts ilgums
long stroke;
(laiks no 10% frontes
; langzeitstrom einer vrtbas ldz 10%
blitzentladung
astes vrtbai) parasti
ir lielks par 2 ms un
mazks par 1 s.
long stroke charge;
Zibensstrvas

integrlis ilgstrvas
;
laik.
ladung des langzeitstromes
flash duration;
Zibensstrvas
;
planas laiks
blitzdauer
zibensizldes punkt.
Zibensizldes procesa
radts prejas
lightning overvoltage;
prspriegums, pc kura
formas nosaka
;
zibensizldes
blitzberspannung
sprieguma
standartimpulsu.
129
[462055]
[darba
autors]
[462056]
[31]
[31]
[31]
[27-444]

1
57 zibensizldes punkts
point of strike;
;
einschlagpunkt
zibensizldes
58 sprieguma
standartimpulss
lightning impulse;

;
blitzstospannung
59 zibenslodes metode
rolling sphere method;

;
blitzkugel-methode
60 zibensnovedjs
lightning conductor;
; blitzableiter
61 zibensnovedjvads
down conductor;

, ;
stromableitererdungsleiter
130
Punkts, kur zibens

sasniedz zemi vai virs
ts paaugstintu
objektu (bvi,
zibensnovedju,
elektrolniju, koku vai
tml.). Turklt vienam
zibenim var bt
vairki izldes punkti.
Elektrisks izturbas
prbauds
izmantojams noteiktas
formas sprieguma
impulss ar frontes
ilgumu 1,2
mikrosekundes un
impulsa ilgumu 50
mikrosekundes
(sasint pierakst
1,2/50).
Zibensaizsardzbas
kur aizsargzonas
robeu nosaka, veot
noteikta, no
zibensaizsardzbas
lmea atkarga,
rdiusa lodi ap
aizsargjamo objektu.
Ierce, kas sastv no
zibensuztvrja, ar
zemtju saistta
zemtjvada un
balstkonstrukcijas un
kas paredzta
zibensstrvas
novadanai zem.
Noteikta
rsgriezuma
vadtjs, kas
zibensuztvrju
savieno ar zemtju.
[31]
[27-621]
[31]
[27-726]
[462057]

1
62 zibensstrva
lightning stroke current;

;
blitzstrom
virtual origin of short stroke

current;
zibensstrvas impulsa
63
;
aplses skums
virtueller beginn des
stostromes
specific energy of short
stroke current;
64
patenerija
;
spezifische energie eines
stostromes
front time of short stroke

current;
kpumlaiks,
65

;
frontes ilgums
stirnzeit des stostromes
short stroke charge;

66
ldi
;
ladung des stostromes
67
peak value of lightning

current;

maksimumvrtba
;
scheitelwert des blitzstromes
131
Zibensizldes laik
strvvado kanl
plstoa impulsveida
strva, kuras impulsa
amplitdas vrtba
parasti neprsniedz
200 kA, bet impulsa
frontes ilgums
daus desmitus
mikrosekunu.
Taisnes, kas vilkta
caur impulsa frontes
10% un 90%
vrtbu, krustpunkts
ar laika asi.
Zibensstrvas
kvadrta integrlis,
kas noteikts impulsa
darbbas laik.
Piezme. Ilgstrvas
radto pateneriju
uzlko par
neievrojami mazu un
neem vr.
Aplses parametrs,
kas noteikts k 1,25krtgs laiks starp
punktiem, kuros
impulsa frontes strva
ir 10% un 90% no
impulsa
maksimumvrtbas
[462059]
[31]
[31]
[31]
Zibensstrvas
integrlis strvas
impulsa laik.
[31]
Zibensstrvas impulsa
maksiml vrtba.
[31]

1
Zibensstrvas impulsa
vidjais strvas
maias trums
impulsa front. To
izsaka ar strvas
pieauguma i
attiecbu pret laiku t,
kur noticis strvas
pieaugums. Turklt
laiku t iegst k
projekciju uz abscisu
ass starp strvas
impulsa frontes
punktiem, kur strvas
vrtba ir 10% un
90% no
maksimumvrtbas.
[31]
short stroke;
;
stostrom
Zibensstrvas
impulss, kura ilgums
parasti ir mazks par
2 ms
[31]
specific energy;
;
spezifische energie
Zibensstrvas
planas laik
noteikt zibensstrvas
kvadrta integra
attiecba pret
elektrisks pretestbas
vienbu
[31]
attractive radius
Kritiskais attlums,
kur zibensizlde
notiks apskatmaj
objekt, nevis zem.
air termination;
,
;
blitz[auf]fangeinrichtung
Zibensnovedja
augj da pierkots
profiltrauda stienis,
trose vai profiltrauda
reis, kas paredzts
zibens tieai
uztveranai.
average steepness of the

short stroke current;
68
;
vidjais stvums
mittlere steilheit des
stostromes
69 zibensstrvas impulss
zibensstrvas
70
patenerija
71
zibensuztveres
rdiuss
72 zibensuztvrjs
132
[darba
autors]
[462059]
2. pielikums
Darb lietoto fiziklo lielumu simboli un to skaidrojums
P2.1. tabula
Nr.
p/k
Fiziklais lielums
Simbols
Mrvienba
Attlums, kas ir pietiekams, lai starp

divm vadtjdam nerastos bstama
dzirksteoana
Gredzenzemtja ekvivalenta laukuma
apa rdiuss
Zibensstrvas integrlis s strvas
planas laik
Attlums no pirmldera virsotnes ldz
objektam, kur notiek zibensizlde
Laiks, kur ilgstrva ir lielka par 10%
no ts maksimumvrtbas
Atdaltjattlums
Ietvert laukuma
vidjais rdiuss
re
Zibens ldi
ds
Tlong
Qlong
kA
4
5
6
7
Zibensizldes
attlums
Zibensizldes
ilgstrvas ilgums
Zibensizldes
ilgstrvas ldi
Zibensizldes
ilgums
Skaidrojums
Zibensstrvas integrlis ilgstrvas laik

Zibensstrvas planas laiks
zibensizldes punkt
Caur zibensizldes punktu plsto
strva
Aplses parametrs, ko izsaka ar laiku no
impulsa aplses skuma O1 ldz brdim,
kad impulsa strva ir samazinjusies ldz
pusei no ts maksimumvrtbas
Aplses parametrs, kas noteikts k 1,25krtgs laiks starp punktiem, kuros
impulsa frontes strva ir 10% un 90% no
impulsa maksimumvrtbas
Zibensstrvas integrlis strvas impulsa
laik
Zibensstrvas impulsa vidjais strvas
maias trums impulsa front. To izsaka ar
strvas pieauguma i attiecbu pret laiku
t, kur noticis strvas pieaugums. Turklt
laiku t iegst k projekciju uz abscisu ass
starp strvas impulsa frontes punktiem, kur
strvas vrtba ir 10% un 90% no
maksimumvrtbas
Zibensstrvas planas laik noteikt
zibensstrvas kvadrta integra attiecba
pret elektrisks pretestbas vienbu
Zibensstrva
Zibensstrvas
impulsa ilgums
T2
10
Zibensstrvas
impulsa
kpumlaiks
T1
11
Zibensstrvas
impulsa ldi
Qshort
12
Zibensstrvas
impulsa vidjais
stvums
di/dt,
i/t
kA/s
13
Zibensstrvas
patenerija
W/R
MJ/
kA
Zibensstrvas impulsa maksiml vrtba
Ra
Kritiskais attlums, kur zibensizlde

notiks apskatmaj objekt, nevis zem
14
15
Zibensstrvas
maksimumvrtba
Zibensuztveres
rdiuss
133
3. pielikums
LPS lietojamie materili un to izmri
LPS sastvdaas materili un to izmri jizvlas, emot vr aizsargjams bves
un ierkojams LPS korodanas iespju. LPS sastvdaas jizgatavo no P3.1. tabul dotajiem
materiliem vai no citiem materiliem ar ekvivalentu mehnisko, elektrisko un misko
izturbu.
P3.1. tabula
LPS materili un to izmantoanas nosacjumi a
Izmantoana
Materils
Korozija
palielinta
saskarsm ar
bojjas,
galvaniski
savienojot
ar
gais
zem
beton
korozijizturba
viengabala,
trose, k
prkljums
viengabala,
trose, k
prkljums
laba dads
vids
sra
savienojumiem,
organiskm
vielm
viengabala,
trose b
viengabala
viengabala,
trose b
pieemama
gais, beton
un auglg
zem
augstas
koncentrcijas
hlordiem
varu
Trauds ar
galvanisku
vara
prkljumu
viengabala
viengabala
viengabala
laba dads
vids
sra
savienojumiem
Nersjoais
trauds
viengabala,
trose
viengabala,
trose
viengabala,
trose
laba dads
vids
augstas
koncentrcijas
hlordiem
Alumnijs
viengabala,
trose
nepiemrots
nepiemrots
srmainiem
dumiem
varu
Svins f
viengabala,
k
prkljums
viengabala,
k
prkljums
nepiemrots
skbu zemi
varu,
nersjoo
traudu
Var
viengabala,
trose
Karsti
cinkots
trauds c, d, e
c
d
laba gais ar
zemu sra un
hlorda
koncentrciju
laba gais ar
augstu sulftu
koncentrciju
aj tabul doti tikai visprgi nordjumi. paos gadjumos rpgi jprbauda izturba pret koroziju (sk.
standarta [6] E pielikumu).
Troses ir btiski neizturgkas pret koroziju saldzinjum ar viengabala vadtjiem. Tas galvenokrt attiecas
uz vietm, kur troses tiek ievadtas zem vai beton vai izvadtas no t. Td neiesaka guldt zem cinkota
trauda troses.
Cinkots trauds var korodt mlain vai mitr zem.
Viet, kur beton esos cinkots trauds tiek izvadts no betona, to nevajadztu ievadt zem, jo tas var
korodt.
Ja cinkots trauds saskaras ar beton esoajm trauda stiegrm, tas noteiktos apstkos var izraist betona
bojanos.
Svina izmantoana zem biei tiek aizliegta vai ierobeota vides aizsardzbas d.
134
Zibensuztvrja stieu, zibensuztvrja vadu un zibensnovedjvadu iespjams

formas un mazkie pieaujamie rsgriezuma laukumi doti P3.2. tabul. Zemtju iespjams
formas un mazkie pieaujamie izmri doti P3.3. tabul.
P3.2. tabula
Zibens uztvrjsistm un novedjsistm lietojamie materili, forma un to minimlais
pieaujamais rsgriezums a
Materils
1
Var, alvots var
Alumnijs
Alumnija sakausjums
Alumnijs ar vara
prkljumu
Mazkais pieaujamais rsgriezums,

mm2
Forma
2
viengabala plakans
viengabala apa b
trose b
viengabala apa c
viengabala plakans
viengabala apa
trose
viengabala plakans
viengabala apa
trose
viengabala apa c
50
50
50
176
70
50
50
50
50
50
176
viengabala apa
50
viengabala plakans
50
viengabala apa
50
Karsti cinkots trauds
trose
50
viengabala apa c
176
viengabala apa
50
Trauds ar vara prkljumu
viengabala plakans
50
viengabala plakans d
50
viengabala apa d
50
Nersjoais trauds
trose
70
c
viengabala apa
176
g
Mehniskajm un elektriskajm pabm, tpat k korozijizturbai jatbilst standartu
paketes IEC 62561 prasbm.
h
Atsevios gadjumos, kad nav btiska mehnisk izturba, drkst samazint minimli
pieaujamo rsgriezumu no 50 mm2 (8 mm diametrs) uz 25 mm2. Td gadjum vlams
samazint ar attlumu starp stiprinjumiem.
Lietojams stieveida zibensuztvrjiem un zemtja ievadstieiem. Viets, kur nav

izteiktas mehniskas slodzes, piemram vja slodze, var lietot 1 m garu 9,5 mm diametra
zibensuztvrja stieni.
Ja ir btiskas termisks vai mehnisks slodzes, s vrtbas jpalielina ldz 75 mm2.
P3.3. tabula
135
Zemtju materils, forma un mazkie pieaujamie izmri a, e

Materils
Forma
Mazkie pieaujamie izmri

Stiezemtjs Zemtjvads
Plkzemtjs
, mm
mm2
mm
3
trose
50
viengabala apa
15
50
viengabala
50
plakans
Var, alvots var
caurule
20
viengabala
500 x 500
plksne
tklveida plksne c
600 x 600
viengabala apa
14
78
caurule
25
viengabala
90
plakans
Karsti cinkots
trauds
viengabala
500 x 500
plksne
tklveida plksne c
600 x 600
d
profils
trose
70
Neprklts
viengabala apa
78
b
trauds
viengabala
75
plakans
viengabala apa
14 f
50
Trauds ar vara
viengabala
prkljumu
90
plakans
viengabala apa
15 f
78
Nersjoais
viengabala
trauds
100
plakans
a
Mehniskajm un elektriskajm pabm, tpat k korozijizturbai jatbilst standartu
paketes IEC 62561 prasbm.
b
Jbt iebetontam vismaz 50 mm dzium.
Tklveida plksne izbvta no vadtjmaterila ar minimlo kopgarumu 4,8 m.
Atauti ir dadi profili ar rsgriezumu 290 mm2 un minimlo biezumu 3 mm, piemram,
rsprofils.
B tipa izvietojuma pamatu zemtjsistmai, zemtjiem jbt ierkotiem vismaz ik pc

katriem 5 m un droi savienotiem ar stiegrojumtraudu.
Das valsts atauts samazint ldz 12,7 mm.
Dadas potencilu izldzintjkopnes savienojoo potencilu izldzintjvadu

mazkie pieaujamie rsgriezumi, k ar mazkie pieaujamie rsgriezumi vadtjiem, kas
savieno potencilu izldzintjkopnes ar zemetjsistmu, doti P3.4. tabul.
136
P3.4. tabula
Mazkie pieaujamie izmri dadu potencilu izldzintjkopu savienoanai sav starp vai
ar zemtjsistmu
LPS klase
I ldz IV
rsgriezums, mm2
16
25
50
Materils
Var
Alumnijs
Trauds
Minimlie rsgriezumi potencilu izldzintjvadiem, kas savieno iekjs

metla instalcijas ar potencilu izldzintjkopni, doti P3.5. tabul.
P3.5. tabula
Iekjs metla instalcijas ar potencilu izldzintjkopni savienojoo vadu minimlie izmri
LPS klase
I ldz IV
rsgriezums, mm2
6
10
16
Materils
Var
Alumnijs
Trauds
137
4. pielikums
Piemrs par kas rjs zibensaizsardzbas izvli
Piemr
aplkota
vienstvu
dzvojams
mjas
(sk.
P4.1.
att.)
rjs
zibensaizsardzbas izvle. Zibens uztvrjsistmas izvietojuma noteikanai lietotas visas trs

standart LVS EN 62305-3 [6] atauts metodes: zibenslodes, aizsarglea un aizsargtkla
metode. Metou saldzinanai, saldzintas LPS izveidei nepiecieams materilu un darbu
izmaksas, pieemot, ka darba izmaksas sastda 50% no materilu izmaksm. LPS tiek lietoti
vcu firmas DEHN katalog [47] piedvtie stiprinjumelementi, savienotjelementi, vadtji
un citi materili. Materilu izmaksas tiek emtas no DEHN produktu cenu lapas.
kas LPS izstrde jsk ar LPS klases izvli. Atbilstoi Latvijas bvnormatvam
LBN 261-07 [24], kur 41.6.1. apakpunkt paredzts, ka dzvojamm bvm nepiecieams
uzstdt vismaz III klases zibensaizsardzbas sistmu. Ttad aplkojamai kai uzstdta III
klases zibensaizsardzba. Zibensaizsardzba tiek uzstdta jau esoai ieeu kai, un pamatos
eso stiegrujmtrauda atbilstba LPS prasbm nav zinma, tpc to nedrkst lietot k pamatu
zemtju. Lietus notekcaurules un teknes ir izgatavotas no 0,7 mm bieza nersjo trauda,
un sav starp ir sakniedtas, ttad izpilds prasbas bves dabgo vadtjdau izmantoanai
LPS (sk. 9. nodau) un ts ir iespjams izmantot LPS. kas jumts ir veidots no bitumena
indeiem.
Zemtjsistma tiek veidota no B tipa zemtja, kur ierkots 0,5 m dzium un
1m attlum no aizsargjams kas pamatiem. Veicam prbaudi vai gredzenzemtja ietvert
laukuma vidjais rdiuss re ir mazks par 5.8. attl doto minimlo zemtja garumu l1.
Gredzenzemtja ietvertais laukums A = 165 m2, pc 5.2. izteiksmes aprina ietvert
laukuma vidjo rdiusu:
165
/6 7
"
7,25 m .
5.8. attla redzams, ka III LPS klasei minimlais zemtja garums l1 = 5 m, neatkargi no
zemes patpretestbas , ttad varam secint, ka papildus zemtji nav nepiecieami, jo re > l1.
Zibens uztvrjsistmas izvietoana atbilstoi zibenslodes metodei.
Lai
noskaidrotu kas punktus, kas pakauti tieiem zibens sprieniem, zibenslodi, ar III LPS klasei
atbilstou rdiusu r = 45 m, ve apkrt kai visos iespjamos virzienos. Punkti, kuriem
pieskaras zibenslode ir pakauti tieiem zibens sprieniem un tos ir nepiecieams aizsargt.
Aplkojam piemra zibensizldei pakautie kas punkti doti P4.2. attl.
138
P4.1. att. Piemr aplkojam vienstvu

vienst dzvojam mja
139
P4.2. att. Zibens sprieniem pakauto kas punktu noteikana ar zibenslodi: a - zibenslodes velana apkrt kai, b - zibenslodes velana pri kai,
c - zibens sprieniem pakautie kas punkti
140
Kad zibensizldei pakautie

pak
punkti noskaidroti ir iespjams
jams optimli
optim
izvietot
zibensuztvrjus. kas aizsardzbai
aizsardz
uz jumta izvieto etrus
etrus 0,5 m garus stieveida
stie
zibensuztvrjus un dme
mea aizsardzbai vienu 2 m garu stieveida
veida zibensuztvrju.
zibensuztv
Lai
nodrointu vienmrgu
gu strvas
str
sadali pa zibensnovedjvadiem
adiem visus zibensuztvrjus
zibensuztv
sav
starp savieno ar zibensuztvrja
zibensuztv
vadu. Jatzm,, ka 0,5 m garo zibensuztvrju
zibensuztv
izveidei
izmanto zibensuztvrja
ja vadu, to izlokot. Zibensuztvrja
Zibensuztv ja vada stiprinanai
stiprin
izmanto
stiprinjumelementus,
jumelementus, kurus izvieto ik pc
p 1 m, vadu savienoanai lieto trsvirzienu
tr
vai
parallo savienotjspaili.
jspaili. Teku
Teku un sniega aiztures barjeru pievienoanai LPS lieto specilas
speci
im nolkam paredztas
tas spailes.
Zibensnovedjvadu
jvadu skaitu izvlas
izv
pc 5.5. tabul dotajiem tipiskajiem attlumiem
att
starp zibensnovedjvadiem,
jvadiem, III LPS klasei is attlums
att
ir 15 m. Aplkojam
kojams kas perimetrs ir
49 m, ttad
tad nepiecieami vismaz 4 zibensnovedjvadi.
zibensnoved jvadi. Katru zibensnovedjvadu
zibensnoved
pievieno
zemtjsistmai un aprko
ko ar mrjumu
m
veikanai piemrotu
rotu spaili (mrvietu).
(m
Katram
zemtja
ja izvadam pieliek numercijas
numer
plksnti.
Aplkojams
s kas rj LPS, kas uzstdta
ta atbilstoi zibenslodes metodei dota
P4.4. attl. Zibensnovedja
ja nodroint
nodroin
aizsargzona dota P4.3. attl.
. Paredzams
Paredzam izmaksas
rjs LPS izbvei
vei dotas P4.1. tabul.
P4.3. att. kas

kas zibensnovedja
zibensnoved
nodroint aizsargzona atbilstoi zibenslodes metodei
141
P4.4. att. rjss LPS izvietojums atbilstoi zibenslodes un aizsargle

aizsarglea metodei: 1 - plakandzelzs zemtjs,
zem
2 - savienotjspaile zemtja
ja izvada pievienoanai,
pievienoanai 3 - zemtja izvads, 4 - zemtja
zem izvada numercijas plksnte, 5 - mrvieta,
rvieta, 6 - zemtja
izvada stiprinjumelements,
jumelements, 7 - zibensnovedjvads, 8 - zibensnovedjvada
jvada stiprinjumelements,
stiprin
9 - notekcaurules apskava, 10 - apskavas savienotjelements,
s
11 - teknes savienotjspaile,
jspaile, 12 - zibensuztvrja vads, 13 - zibensuztvrja
ja vada
stiprinjumelements, 14 - etrvirzienu savienot
savienotjspaile, 15 - parall savienotjspaile,
jspaile, 16 - stieveida zibensuztvrjs, 17 - uztvrjstiea

a stiprinjumelements,
stiprin
18 - uztvrjstieaa savienotjelements,
savienot
19 - sniega aiztures barjeras stiprinjumelements
jumelements
142
P4.1. tabula
Ar zibenslodes un aizsarglea metodi uzstdts LPS kopjs izmaksas
Elementa nosaukums
Nr. P4.4. attl
1
Plakans cinkota trauda zemtjs (30x3,5)
Savienotjspaile apastiea savienoanai ar
2
plakandzelzi
3
Zemtja izvads L=2500, 16
4
Zemtja izvada numercijas plksnte
Zemtja izvada un zibensnovedjvada
5
savienotjspaile (mrvieta)
6
Zemtja izvada stiprinjumelements
7
Zibensnovedjvads 8
8
Zibensnovedjvada stiprinjumelements
9
Notekcaurules apskava
Notekcaurules apskavas un
10
zibensnovedjvada savienotjelements
11
Teknes savienotjspaile
12
Zibensuztvrja vads 8
13
Zibensuztvrja vada stiprinjumelements
14
etrvirzienu savienotjspaile
15
Parall savienotjspaile
16
Stieveida zibensuztvrjs L=2000, 16
17
Uztvrjstiea stiprinjumelements
18
Uztvrjstiea savienotjelements
19
Sniega aiztures barjeras stiprinjumspaile
Mrvienbas
m
Daudzums Produkta Nr.

65
810 335
Vienbas cena, EUR

5,10
Cena, EUR
331,50
gab.
321 045
7,50
30,00
gab.
gab.
4
4
483 021
480 006
26,00
2,85
104,00
11,40
gab.
450 001
2,95
11,80
gab.
m
gab.
gab.
8
10
8
4
275 260
840 018
204 006
423 020
3,00
3,10
0,86
2,20
24,00
31,00
6,88
8,80
gab.
301 009
6,15
24,60
gab.
m
gab.
gab.
gab.
gab.
gab.
gab.
gab.
11
39
32
4
3
1
1
1
2
339 050
840 018
206 399
390 050
306 020
104 200
274 260
380 020
343 000
143
2,85
3,10
3,50
2,05
3,10
23,50
3,15
1,98
3,85
Materili kop
Montas darbu izmaksas (50% no materilu izmaksm)
Kopjs LPS ierkoanas izmaksas bez PVN
PVN 21%
Kop ar PVN
31,35
120,90
112,00
8,20
9,30
23,50
3,15
1,98
7,70
902,06
451,03
1353,09
284,15
1637,24
Zibens uztvrjsist
rjsistmas izvietoana atbilstoi aizsarglea
a metodei. Optimlai
zibensuztvrju
ju izvietoanai par pamatu em ar zibenslodes metodi ierkoto
ier
rjo LPS (sk.
P4.4. att.). Zibensuztvrju
ju veidoto aizsarglei
aizsargle
nosaka no 5.2. attl
l dotajm
dotaj
lknm, 7.3.
tabulas vai aprinot pc
c 7.16. formulas, ievrojot,
iev
ka ldz
dz 2 m aizsargleis
aizsargle nemains un III
LPS klasei tas ir 77. Zibensnovedja
Zibensnoved ja aizsargzona atbilstoi aizsarglea
aizsargle metodei dota P4.5.
attl.
P4.5. att. Zibensnovedja

Zibensnoved
aizsargzona atbilstoi aizsarglea
a metodei
P4.5. attl
redzams, ka ar zibenslodes metodi iegtais
ieg
ieg
zibensuztvrju
izvietojums nodroina nepiecieamo aizsargzonu ar
ar pc aizsarglea
a metodes. Ttad
T
LPS
izbves
ves izmaksas (sk. P4.1. tabulu) ir tdas
t
paas k ar zibenslodes metodi uzstdtai
uzst
LPS.
Zibens uztvrjsist
rjsistmas izvietoana atbilstoi aizsargtkla
kla metodei. Standart
LVS EN 62305-33 [6] noteikts, ka aizsargtkls
aizsargt
pasarg visu kas
kas virsmu, ja
1) tklveida zibens
ibens uztvrjsistmas
uztv
mas vadi izvietoti uz jumta snu malm,
mal
uz jumta
prkarm
m un uz jumta kores, ja slpums
sl
lielks par 1/10;
2) aizsargtkla rts
ts izmri
izm nav lielki par 5.3. tabul nordtajiem;
3) zibens uztvrjsist
jsistma ierkota t, ka zibensstrva
va vienmr
vienm var noplst uz
zemtjsistmu
mu pa vismaz diviem atseviiem
atsevi
metla vadtju
tju ceiem,
ce
un neviena
attiecgs bves
ves metla
met konstrukcija neatrodas rpus
rpus zibensuztvrja
zibensuztv aizsargzonas;
4) zibens uztvrjsistmas
jsistmas vadi ierkoti
ier
iespjami tiei un si.
144
P4.6. att. rjss LPS izvietojums atbilstoi aizsargt

aizsargtkla metodei: 1 - plakandzelzs zemtjs,
zem
2 - savienotjspaile zemtja
ja izvada pievienoanai, 3 - zemtja izvads, 4 - zemtja
ja izvada numer
numercijas plksnte, 5 - mrvieta, 6 - zemtja
ja izvada
stiprinjumelements, 7 - zibensnoved
zibensnovedjvads, 8 - zibensnovedjvada stiprinjumelements,
jumelements, 9 - notekcaurules apskava, 10 - apskavas savienotjelements,
savienot
11 - teknes savienotjspaile, 12 - zibensuztvrja
zibensuztv
vads, 13 - zibensuztvrja vada stiprinj
jumelements,
14 - etrvirzienu
etrvirzienu savienot
savienotjspaile, 15 - parall savienotjspaile, 16 - stieveida
veida zibensuztvrjs,
zibensuztv
17 - uztvrjstiea stiprinjumelements,
jumelements, 18 - uztvrjstiea savienotjelements,
jelements, 19 - sniega aiztures barjeras stiprinjumelements
145
P4.2. tabula
Ar aizsargtkla metodi uzstdts LPS kopjs izmaksas
Elementa nosaukums
Nr. P4.6. attl
1
Plakans cinkota trauda zemtjs (30x3,5)
Savienotjspaile apastiea savienoanai ar
2
plakandzelzi
3
Zemtja izvads L=2500, 16
4
Zemtja izvada numercijas plksnte
Zemtja izvada un zibensnovedjvada
5
savienotjspaile (mrvieta)
6
Zemtja izvada stiprinjumelements
7
Zibensnovedjvads 8
8
Zibensnovedjvada stiprinjumelements
9
Notekcaurules apskava
Notekcaurules apskavas un
10
zibensnovedjvada savienotjelements
11
Teknes savienotjspaile
12
Zibensuztvrja vads 8
13
Zibensuztvrja vada stiprinjumelements
14
etrvirzienu savienotjspaile
15
Parall savienotjspaile
16
Stieveida zibensuztvrjs L=2000, 16
17
Uztvrjstiea stiprinjumelements
18
Uztvrjstiea savienotjelements
19
Sniega aiztures barjeras stiprinjumspaile
Mrvienbas
m
Daudzums
65
Produkta Nr.
810 335
Vienbas cena, EUR

5,10
Cena, EUR
331,50
gab.
321 045
7,50
60,00
gab.
gab.
8
8
483 021
480 006
26,00
2,85
208,00
22,80
gab.
450 001
2,95
23,60
gab.
m
gab.
gab.
16
20
16
4
275 260
840 018
204 006
423 020
3,00
3,10
0,86
2,20
48,00
62,00
13,76
8,80
gab.
301 009
6,15
24,60
gab.
m
gab.
gab.
gab.
gab.
gab.
gab.
gab.
18
60
45
9
6
1
1
1
2
339 050
840 018
206 399
390 050
306 020
104 200
274 260
380 020
343 000
146
2,85
3,10
3,50
2,05
3,10
23,50
3,15
1,98
3,85
Materili kop
Montas darbu izmaksas (50% no materilu izmaksm)
Kopjs LPS ierkoanas izmaksas bez PVN
PVN 21%
Kop ar PVN
51,30
186,00
157,50
18,45
18,60
23,50
3,15
1,98
7,70
1271,24
635,62
1906,86
400,44
2307,30
Dmeni atbilstoi aizsargtkla metodei aizsargt nav iespjams, tpc to aizsarg

atbilstoi aizsarglea metodei. rj LPS, kas ierkota atbilstoi aizsargtkla metodei dota
P4.6. attl. Paredzams LPS izbves izmaksas dotas P4.2. tabul.
Lai saldzintu kopjs LPS izbves izmaksas atbilstoi vism standart LVS EN
62305-3 [6] atautajm metodm, ts apkopotas P4.3. tabul.
P4.3. tabula
LPS izbves izmaksu saldzinjums
Aplses metode
Zibenslodes metode
Aizsarglea metode
Aizsargtkla metode
Paredzams izbves izmaksas, EUR

1637,24
1637,24
2307,30
Saldzinot LPS izbves izmaksas redzams, ka aizsargtkla metode ekonomiski ir

visneizdevgk, kas galvenokrt saistts nepiecieamo materilu apjomu. Ar zibenslodi vai
aizsarglea metodi uzstdtas LPS izbves izmaksas ir par 40% mazkas. Turklt ar
aizsargtkla metodi nevar aizsargt uz jumta esous izvirzjumus, piemram, dmeus vai
antenas. Saldzinot kas zibensnovedja nodroints aizsargzonas (sk. P4.3. un P4.5. att.)
redzams, ka ar aizsarglei iegts aizsargzonas robea atrodas tuvk jumta virsmai, tas
nozm, ka ir lielka aizsargzonas caursites varbtba. Iespjams, pie citiem kas gabartiem
btu nepiecieams uzstdt papildus zibensuztvrju, lai nodrointu kas aizsardzbu. Ttad
apkopojot iegtos secinjumus, optimlk LPS izvietojuma aplses metode ir zibenslodes
metode.
147

V.zimackis - Zibensaizsardzība

Uploaded by

Document Information

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

V.zimackis - Zibensaizsardzība

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

RGAS TEHNISK UNIVERSITTE

ENERTIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS FAKULTTE

ku zibensnovedja aizsargzona un ts aplses metodika

MAISTRA DARBA UZDEVUMS

1. Darba temats: ku zibensnovedja aizsargzona un ts aplses metodika.

ss ieskats zibensaizsardzbas ietaiu vsturiskaj attstb.

Normatvo materilu sistma zibensaizsardzbas jom.

Zibensizldes fizikl btba un parametri.

Zibensizldes bstam iedarbe uz dadiem objektiem un dzvajm btnm.

ku zibensaizsardzbas sistma (LPS) un ts galvens sastvdaas (uztvrjsistma,

Zibens aizsargzona ts fizikl btba un eksperimentla noteikana.

Aizsarglea metodes, aizsargtkla metodes un zibenslodes metodes izmantoana

Atdaltas LPS un neatdaltas LPS lietojums un ierkoanas patnbas.

Bves dabgo vadtjdau izmantoana LPS izveid.

4.10. Bves LPS projekta izstrdes secba.

Maistra darba vadtjs: Asoc. prof., Dr.sc.ing.,

STUDENTA GALVOJUMS UN DARBA NOVRTJUMS

Darba autors: stud. Viesturs Zimackis .......................................................................................

Darba zintniskais vadtjs:

Maistra darbs ieteikts aizstvanai:

Maistra darbs aizstvts

Darbu piema komisija d sastv:

Komisijas sekretrs:.............................................K. Timmermanis

Darb ir apkopota zintniska informcija par zibensizldi, ts fiziklo btbu, k

zibensaizsardzbas sistmas projekta izstrdes secba un dots aplses piemrs.

ZIBENSAIZSARDZBAS IETAIU VSTURISK ATTSTBA .......................... 13

TRADICIONL ZIBENSAIZSARDZBAS SISTMA ......................................................... 13

NETRADICIONLS ZIBENSAIZSARDZBAS SISTMAS ................................................. 15

1.2.1. Aktv zibensaizsardzba ...................................................................................... 15

ZIBENSAIZSARDZBAS NORMATVIE MATERILI ......................................... 17

LATVIJ PIEMROJAMIE ZIBENSAIZSARDZBAS STANDARTI ....................................... 18

STANDARTU LVS EN 62305-3:2008 UN LVS EN 62305-3:2011 SALDZINJUMS .... 19

ZIBENSIZLDES FIZIKL BTBA UN PARAMETRI .................................... 20

3.1.1. Lejupzibens ........................................................................................................... 21

ZIBENSSTRVAS SASTVDAAS ................................................................................ 23

ZIBENSSTRVU RAKSTUROJOIE PARAMETRI ............................................................. 24

3.3.1. Zibensstrvas impulsa maksimumvrtba............................................................. 25

ZIBENSIZLDES BSTAM IEDARBE ................................................................... 28

ZIBENSIZLDES PRIMR IEDARBE ............................................................................ 28

4.1.1. Termisk iedarbe .................................................................................................. 28

4.1.4. Mehnisk iedarbe ................................................................................................ 31

ZIBENSIZLDES SEKUNDR IEDARBE....................................................................... 31

4.2.1. Elektromagntisk indukcija ................................................................................ 33

BVJU BOJJUMI UN ZAUDJUMI ............................................................................... 35

DZVO BTU TRAUMJUMS ...................................................................................... 37

4.4.1. Pieskarspriegums un soa spriegums .................................................................... 37

KU ZIBENSAIZSARDZBAS SISTMA ................................................................. 41

ZIBENSAIZSARDZBAS LMENIS .................................................................................. 42

ZIBENSAIZSARDZBAS SISTMAS KLASE..................................................................... 42

5.3.1. Zibens uztvrjsistma ......................................................................................... 44

Zibens uztvrjsistmas km ar divslpu jumtu. ......................................... 45

Zibens uztvrjsistmas km ar plakanu jumtu. ......................................... 46

Zibens uztvrjsistmas km ar metla jumtu. ........................................... 47

Zibens uztvrjsistmas km ar salmu jumtu.............................................. 48

Zibens uztvrjsistmas km ar jumta autostvvietu. ................................. 48

Zibens uztvrjsistmas km ar zemes krtu prkltu jumta...................... 49

Zibensuztvrji pret zibens sprieniem augstu bvju snos. ........................ 50

5.3.2. Zibens novedjsistma.......................................................................................... 50

IEKJ ZIBENSAIZSARDZBAS SISTMA .................................................................... 53

5.4.1. Zibensizldes potencilu izldzinana................................................................. 54

ZIBENS AIZSARGZONA ............................................................................................. 57

LABORATORIJAS PTJUMI ......................................................................................... 57

6.1.1. Viendattluma princips ....................................................................................... 58

KONUSA FORMAS AIZSARGZONA ............................................................................... 62