Iekšēja enerģija.

Iekšējas
enerģijas maiņas divi
veidi: darbs un
siltumapmaiņa. Pirmais
termodinamikas likums.
Kurināma siltumspēja.
Ņikita Kabičenko, Ervins Moiseičenko,
Rolands Kudeika, Deniss Gusevs

1V391
Iekšēja enerģija
Iekšēja enerģija (U) ir sistēmas enerģija, ko veido molekulārās saites, ķīmiskās reakcijas,
kā arī kinētiskā un potenciālā enerģija starp sastāvdaļām. Iekšējā enerģija ir atkarīga no
sistēmas temperatūras, apjoma un spiediena.
Darbs un siltumapmaiņa
Iekšējas enerģijas maiņai ir divi galvenie
veidi:

а) Darbs (W) - enerģija, kas iegūta vai

zaudēta, veicot darbu, piemēram,
sistēmas izplešanos vai saspiešanos.

b) Siltumapmaiņa (Q) - enerģija, kas iegūta

vai zaudēta, pateicoties siltuma pārnesim
starp sistēmu un tās apkārtni.
Pirmais
termodinamikas
likums
Pirmais termodinamikas likums
nosaka enerģijas saglabāšanas
principu. Tas izsaka, ka sistēmas
iekšējās enerģijas izmaiņa ir
vienāda ar tai piešķirto siltuma
daudzumu (Q) un veikto darbu
(W).

Formula: ∆U = Q - W
Kurināma siltumspēja

Kurināma siltumspēja (C) ir fizikāla lieluma mērs, kas raksturo, cik daudz siltuma enerģijas ir
nepieciešama, lai paaugstinātu sistēmas temperatūru par vienu grādu. Kurināma siltumspēja ir atkarīga
no materiāla un to sastāvošo molekulu savstarpējām mijiedarbībām.

Formula: Q = C × m × ∆T

Q - siltuma daudzums

m - masa

∆T - temperatūras izmaiņa
Uzdevumi